SABIEDRĪBAS VADĪBAS MAĢISTRA (KODS 45345)

LATVIJAS UNIVERSITĀTES Ekonomikas un vadības fakultāte SABIEDRĪBAS VADĪBAS MAĢISTRA (KODS 45345) STUDIJU PROGRAMMAS PAŠNOVĒRTĒJUMA REZULTĀTI 2004.-2010.a.g. Rīga, 2010 1

Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijai LR IZM Augstākās izglītības departamentam Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centram PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI Augstākās izglītības iestādes nosaukums Augstākās izglītības iestādes juridiskā adrese un telefons Augstākās izglītības iestādes reģistrācijas apliecības numurs Latvijas Universitāte Raiņa bulv. 19, Rīga, LV-1586, Latvija Tālr.: 67034301 Nr. 3341000218 Studiju programmas nosaukums Sabiedrības vadības maģistra akadēmiskā studiju programma Studiju programmas kods 45345 Studiju programmas īstenošanas ilgums un apjoms Prasības, sākot studiju programmas apguvi Iegūstamais grāds Vieta, kurā īsteno studiju programmu Personas vārds, uzvārds un amats, kuru augstākās izglītības iestāde ir pilnvarojusi kārtot ar akreditāciju saistītos jautājumus LU Ekonomikas un vadības fakultātes dekāns Sabiedrības vadības maģistra studiju programmas direktore 2 gadi jeb 4 semestri pilna laika klātienes studijās, 80 kredītpunkti 2,5 gadi jeb 5 semestri nepilna laika klātienes studijās, 80 kredītpunkti 3 gadi jeb 6 semestri nepilna laika studijās, 80 kredītpunkti Bakalaura grāds vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība, vai tām pielīdzināma augstākā izglītība* Sociālo zinātņu maģistrs sabiedrības vadībā LU Ekonomikas un vadības fakultāte, Aspazijas bulvāris 5, Rīga, LV 1050 Profesore, Dr. oec. Inesa Vorončuka, studiju programmas direktore asoc. prof. M. Purgailis prof. I. Vorončuka *papildus prasības uzsākot studiju programmas apguvi skatiet 2.6. nodaļā 2

Satura rādītājs Pieteikuma veidlapa studiju programmas licencēšanai un akreditācijai 2 Satura rādītājs 3 Izmantotie saīsinājumi 5 LU Senāta lēmums par studiju programmas apstiprināšanu 6 Latvijas Universitātes reģistrācijas apliecības kopija 7 Studiju programmas akreditācijas lapas kopija 8 Dokumenti, kas apliecina, ka pieteicējs studiju programmas likvidācijas gadījumā var turpināt izglītības ieguvi 9 Titullapa 10 1.Studiju programmas anotācija 11 2. Programmas vispārējais raksturojums 12 2.1. Studiju programmas īstenošanas mērķis, uzdevumi un plānotie rezultāti 12 2.2. Studiju programmas perspektīvais novērtējums no Latvijas valsts interešu viedokļa 14 2.2.1. Programmas atbilstība darba tirgus pieprasījumam 14 2.2.2. Studiju programmas atbilstība akadēmiskās izglītības standartam 16 2.3. Salīdzinājums ar tāda paša līmeņa Latvijas un citu atzītu augstskolu studiju programmām 16 2.4. Studiju programmas organizācija 21 2.5. Studiju programmas finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums 24 2.6. Imatrikulācijas nosacījumi 25 2.7. Studiju programmas praktiskā realizācija 25 2.8. Vērtēšanas sistēma 28 2.9. Studējošie 29 2.9.1. Studējošo skaits 29 2.9.2. Studējošo un absolventu aptauju analīze 29 2.9.3. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā 31 2.10. Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais personāls 32 2.10.1. Akadēmiskā personāla sastāvs 32 2.10.2. Akadēmiskā personāla pētnieciskie virzienu un to rezultāti, projektu vadība 32 2.10.3.Akadēmiskā personāla atlase, atjaunošana, apmācība un attīstība 33 2.11. Nepieciešamā palīgpersonāla raksturojums 34 2.12. Struktūrvienību uzskaitījums (uzdevumi programmas īstenošanā) 34 2.13. Ārējie sakari 35 2.13.1. Sadarbība ar darba devējiem 35 2.13.2. Sadarbība ar citām līdzīgām studiju programmām Latvijā un ārvalstīs 35 2.13.3. Akadēmiskais personāls, kas strādājis ārvalstu izglītības iestādēs vai veicis zinātnisko vai pētniecisko darbu ārvalstīs 37 2.13.4. Ārvalstu vieslektoru skaits programmā 38 2.13.5. Studējošie, kas studējuši ārvalstīs studējošo apmaiņas programmu ietvaros 39 2.13.6 Ārvalstu studējošo skaits programmā 39 2.14. Studiju programmas attīstības plāns 39 2.15. Studiju programmas SVID analīze 42 3. Studiju programmas izmaksu aprēķins 44 4. Studiju plāns 45 Pielikumi 48 3

1. Studiju programmā iekļauto studiju kursu apraksti 49 2. Informācija par studiju programmas realizācijā iesaistītajiem mācībspēkiem 93 3. Studējošo, absolventu un darba devēju aptauju materiāli, anketu paraugi 140 4. Akadēmiskā personāla piedalīšanās starptautiskajos projektos, LZP un citu institūciju finansētajos projektos 150 5. Akadēmiskā personāla galvenās zinātniskās publikācijas un sagatavotā mācību literatūra 155 6. Studiju programmas materiāli tehniskais un metodiskais nodrošinājums 165 7. Metodiskie norādījumi kā izstrādāt maģistra darbu 218 8. Viena Latvijas un divas ES studiju programmas (studiju plāni), ar kurām 237 veikta salīdzināšana 9. Divas atsauksmes no savās valstīs atzītām Latvijas vai ārvalstu augstskolām, 245 kuras realizē līdzīgas studiju programmas 10. Trīs atsauksmes no profesionālajām organizācijām 249 11. Reklāmas un informatīvie izdevumi par studiju iespējām 253 12. Par augstākās izglītības programmas apgūšanu izsniedzamā diploma un tā 258 pielikuma paraugs (aizpildīts) 13. Rektora atzinības raksti labākiem maģistra darba autoriem 264 14. Prasības kredītpunktu iegūšanai 268 15. Vienošanās starp Latvijas Universitāti un Vidzemes augstskolu 270 16. Iestājpārbaudījuma iespējamie jautājumi 272 4

Izmantotie saīsinājumi a.g. EVF kp LU LUIS akadēmiskais gads Ekonomikas un vadības fakultāte kredītpunkti Latvijas Universitāte Latvijas Universitātes informācijas sistēma 5

LU Senāta lēmums par studiju programmas apstiprināšanu 6

Latvijas Universitātes reģistrācijas apliecības kopija 7

Studiju programmas akreditācijas lapas kopija 8

Dokumenti, kas apliecina, ka pieteicējs studiju programmas likvidācijas gadījumā, var turpināt izglītības ieguvi 1.1. 1.2. 1.3. 9

LATVIJAS UNIVERSITĀTE MAĢISTRA STUDIJU PROGRAMMA SABIEDRĪBAS VADĪBA ( kods 45345 ) SOCIĀLO ZINĀTŅU MAĢISTRA GRĀDA SABIEDRĪBAS VADĪBĀ IEGŪŠANAI Programme of Master`s Studies in Public Administration for receiving the degree of Master of Social Science in Public Administration Programmas direktore: Inesa Vorončuka, profesore, Dr.oec. APSTIPRINĀTA Vadības zinību studiju programmu padomes sēdē 11. 01. 2010. protokola Nr. 2070-S49-2/1 Padomes priekšsēdētāja APSTIPRINĀTA Ekonomikas un vadības fakultātes Domes sēdē 19. 01. 2010. protokola Nr. 2070-V2-1/1 Domes priekšsēdētāja /L. Bandeviča/ / V. Niedrīte / APSTIPRINĀTA LU Kvalitātes novērtēšanas komisijas sēdē..2010, lēmuma Nr. Priekšsēdētājs APSTIPRINĀTA LU Senāta sēdē..2010, lēmuma Nr. Senāta priekšsēdētājs /J. Krūmiņš/ /J. Rozenvalds/ 10

1. Studiju programmas anotācija Akadēmiskā maģistra studiju programma Sabiedrības vadība tiek īstenota atbilstoši Latvijas Nacionālajam attīstības plānam 2007. 2013. gadam, Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnēm 2008. 2013. gadam, kā arī ievērojot krīzes perioda valsts strukturālo reformu attīstības gaitu. Programmas stratēģiskais mērķis ir paaugstināt publiskā sektora veiktspēju sekmīgai Latvijas attīstībai un konkurencei Eiropas un globālās ekonomikas kontekstā. Programma ir orientēta uz valsts un pašvaldību politiķu, augstākā līmeņa vadītāju, ekspertu un zinātnieku sagatavošanu publiskajai pārvaldei un tās kvalitātes paaugstināšanu. Balstoties uz programmā iesaistīto docētāju kvalifikāciju un zinātniskā darba pieredzi, iesaistot studentus aktuālu politiskās darba kārtības jautājumu risināšanā programma nodrošina iespēju apgūt padziļinātas zināšanas un prasmes sekmīgam darbam visu līmeņu publiskās varas struktūrās, ieskaitot pašvaldības, Eiropas Savienības un citas starptautiskās institūcijas. Pēc sekmīgas programmas prasību izpildes un maģistra darba aizstāvēšanas, programmas absolventiem tiek piešķirts sociālo zinātņu maģistra grāds sabiedrības vadībā. Programma ir Latvijā pirmā un vienīgā akreditētā akadēmiskā maģistra programma sabiedrības vadībā - publiskajā pārvaldē. Kopš 1998.gada tās absolventi veiksmīgi darbojas politikā, strādā valsts institūcijās, pašvaldībās, starptautiskajās organizācijās, ir atzīti eksperti, kas veiksmīgi pielieto iegūtās zināšanas. Sabiedrības vadības maģistra studiju programmas apjoms ir 80 kredītpunkti. Maģistra studiju programmu veido obligātā daļa (A daļa) un ierobežotās izvēles daļa (B daļa). Obligātā A daļa ietver maģistra darba izstrādi un aizstāvēšanu (20 kp) un teorētiskos studiju kursus (48 kp). Ierobežotās izvēles B daļa (12 kp) piedāvā studentiem iespēju iegūt padziļinātas teorētiskās un praktiskās zināšanas atbilstoši savām interesēm no programmas piedāvātajiem studiju kursiem. Studiju kursi tematikas un satura ziņā atbilst programmas mācībspēku zinātniskā darba virzieniem un tēmām, tādējādi piedāvājot studentiem īpašas kompetences un zināšanas. Maģistra grāda ieguvējs spēj patstāvīgi formulēt un analizēt valsts un pašvaldību politikas zinātniskās un profesionālās problēmas, integrēt dažādu jomu zināšanas un dot ieguldījumu jaunu zināšanu radīšanā par publisko pārvaldi, patstāvīgi īstenot savu kompetenču pilnveidi, uzņemties ētisku atbildību par zinātnes rezultātu un profesionālās darbības ietekmi uz vidi un sabiedrību. Sabiedrības vadības maģistra studiju programma ietver arī studentu individuālo zinātniski pētniecisko darbu (zinātnisku rakstu publikācijas, uzstāšanos zinātniskās konferencēs), piedalīšanos LZP, LU un Ekonomikas un vadības fakultātes pētnieciskajos projektos. Programma izstrādāta, konsultējoties un sadarbībā ar darba devēju pārstāvjiem - Valsts kanceleju, Latvijas Pašvaldību savienību, Valsts reģionālās attīstības aģentūru, kā arī ar radniecīgām studiju programmām ārvalstu augstskolās. Programmu īsteno akadēmiski mācībspēki ar pieredzi gan pasniegšanā (arī ārvalstu augstskolās), gan starptautiskos zinātniskos pētījumos, kā arī vieslektori un mācībspēki, kas savā pamatdarbā ir saistīti ar politikas izstrādi, lēmumu pieņemšanu un to īstenošanu valsts pārvaldē un pašvaldībās. 11

2. Programmas vispārējais raksturojums 1.4. 2.1. Studiju programmas īstenošanas mērķis, uzdevumi un plānotie rezultāti Maģistra studiju programmas mērķis ir nodrošināt studentiem akadēmisko izglītību un augstākā līmeņa speciālistu sagatavotību sabiedrības vadībā, attīstīt šo zināšanu jomu, lai, turpinot integrēšanos Eiropas Savienībā, ne tikai saglabātu Latvijas intelektuālo potenciālu, bet arī veicinātu tā tālāku efektīvu attīstību atbilstoši pasaulē notiekošajiem globalizācijas procesiem. Programmas stratēģiskais mērķis ir paaugstināt publiskā sektora veiktspēju sekmīgai Latvijas attīstībai un konkurencei Eiropas un globālās ekonomikas kontekstā. Tas sasniedzams nodrošinot sabiedriskā sektora un nevalstisko organizāciju personālam zināšanas un prasmes vadības jomā un pētnieciskajā sfērā, kā arī radot priekšnosacījumus karjeras izaugsmei. Sabiedrības vadības maģistra studiju programmas mērķu sasniegšanai noteikti šādi uzdevumi: 1. Nodrošināt sabiedrības vadībai nepieciešamo kompetenci ekonomikas, pārvaldes, tiesību, politikas, komunikāciju un ētikas jomās. 2. Apgūstamo kompetenču ietvaros panākt, lai studenti spētu apgūt: a) Teorētisko priekšstatu iztirzājumu; b) Starptautisko un ārvalstu pieredzi; c) Latvijas un ārvalstu pieredzes salīdzinošu apskatus; d) Padziļinātus Latvijas tiesiskās institucionālās vides pārskatus un izvērtējumus; e) Analīzes, plānošanas un izvērtēšanas prasmes; f) Izskaidrošanas dialoga un pārliecināšanas prasmes; g) Pētniecības kvalitatīvās un kvantitatīvās metodes un to pielietošanu. 3. Nodrošināt studiju kursiem akadēmisko personālu, kas apgūst un prasmīgi pielieto mūsdienīgas pedagoģiskās metodes, kā arī veic pētījumus savā jomā. 4. Motivēt studentus patstāvīgi strādāt un pilnveidot savas prasmes, radīt interesi par sabiedrības vadības problemātiku. 5. Atbalstīt studentus augstas kvalitātes maģistra darbu sagatavošanā un aizstāvēšanā par aktuālām sabiedrības vadības tēmām. 6. Uzturēt un paaugstināt programmas aktualitāti un konkurētspēju, sekmējot valsts un pašvaldību politikas kvalitātes pilnveidi un vadības kultūras izkopšanu. Mērķu sasniegšana un uzdevumu izpilde dod iespēju Sabiedrības vadības maģistra studiju programmā plānot šādus sasniedzamos rezultātus: profesionālās prasmes vispusīgu izpratni par Latvijas un Eiropas Savienības publiskās pārvaldes līmeņiem, to funkcijām un mijiedarbību ar sabiedrību (vai atsevišķām tās daļām), studiju laikā iegūto zināšanu praktiskā pielietojuma un to diversificēšanas spējas atbilstoši mainīgajām situācijām darba tirgos Latvijā un ārzemēs; kritiskās un analītiskās domāšanas prasmi; prasmi veikt zinātniskus pētījumus, t. sk. starptautiski finansētos projektos, kā arī promocijas darbu izstrādāšanas ietvaros turpinot studijas doktorantūrā; organizatoriskās un vadības prasmes prasmi piemēroties, darboties jaunās un iepriekš neprognozējamās situācijās publiskajā pārvaldē; prasmi plānot, vadīt un organizēt savu un citu darbu; prasmi plānot savu profesionālo izaugsmi, karjeru; prasmi sakārtot problēmas un to risināšanas secību pēc noteiktām prioritātēm; 12

saskarsmes prasmes spēju augsti kvalitatīvi un radoši pildīt atbildīgus amatpienākumus publiskā sektora struktūrās, sekmīgi vadīt darbus nevalstiskajās organizācijās (īpaši to attiecību veidošanā un attīstīšanā ar publisko sektoru), prasmi strādāt profesionālā komandā, komunikāciju prasmes saskarsmē ar kolēģiem, klientiem, Latvijas un ārvalstu partneriem; prasmi mācīties zināšanu praktisku izmantošanu un to sistemātisku padziļināšanu; spējas produktīvi darboties pētniecības, ekspertīžu un konsultāciju sniegšanas jomā par publisko sektoru, prasmi sameklēt, sakārtot, apstrādāt un prezentēt informāciju; prasmi patstāvīgi mācīties, apgūt jaunas iemaņas, nepārtraukti paaugstināt savu kvalifikāciju; prasmi profesionāli prezentēt un argumentēt savu viedokli Latvijas un ārvalstu sabiedrībai; datorprasmi prasmi profesionāli strādāt ar datoru, darba pienākumu izpildei specifisku datorprogrammu pārzināšanu; prasmi veikt analītiskos aprēķinus, izmantojot kvantitatīvās analīzes metodes un pieejamās datorprogrammas. Sociālo zinātņu maģistra grādu sabiedrības vadībā ieguvējs spēs: 1) zināšanu un izpratnes jomā: parādīt padziļinātas zināšanas un uz to balstītu sapratni, kas veido pamatu plānošanai un lēmumu pieņemšanai sabiedrības vadības jomā, attīstīt un lietot dažādas oriģinālas idejas, īpaši pētnieciskajā kontekstā; 2) zināšanu pielietošanas jomā: patstāvīgi pielietot teoriju, metodes un problēmu risināšanas prasmes, lai veiktu pētniecisko darbību, rīkoties jaunās vai nenoteiktās situācijās, plašākos vai multidisciplināros kontekstos; 3) analītisko spēju aptveres jomā: patstāvīgi integrēt zināšanas, formulēt un kritiski analizēt sarežģītas un pretrunīgas problēmas un pieņemt lēmumus, balstoties uz nepilnīgu vai ierobežotu informāciju, parādīt izpratni un ētisko atbildību par zinātnes rezultātu un profesionālās darbības iespējamo ietekmi uz sabiedrību; 4) komunikācijas jomā: argumentēti izskaidrot un diskutēt par sabiedrības vadības aspektiem un sniegt pamatojumus un secinājumus speciālistu un nespeciālistu auditorijām; 5) mācīšanās kvalitātes celšanas jomā: patstāvīgi īstenot savu kompetenču pilnveidi, apgūt un pilnveidot savas zināšanas, veikt pētniecību un tālāku studēšanu sabiedrības vadības jomā. Sabiedrības vadības maģistra studiju programmas piedāvātie studiju kursi dod iespēju attīstīt kompetences, kas uzrādītas 2.1.1.tabulā. Programmā Sabiedrības vadība iegūstāmās kompetences 2.1.1.tabula Sabiedrības vadības programmas tematika Iegūstamās kompetences Atsevišķi studiju kursi Publiskās pārvaldes vide Analītiska un konceptuāla domāšana Analīze Iniciatīva Attiecību veidošana Publiskās pārvaldes analīzes metodes Publiskās pārvaldes metodoloģiskais seminārs Makrovide Analīze un sintēze Makroekonomiskā analīze Līdzsvarotas attīstības vadīšana Tautas attīstība ekonomikas globalizācijas apstākļos 13

Publiskā sektora organizācija un vadība Starptautiskā publiskā sektora darbības vide Publiskā pārvalde un tiesības Psiholoģija, ētika Kvantitatīvas analīzes metodes Informācijas tehnoloģijas Organizatora spējas Analīze un sintēze Kritiska domāšana Komandas darbs un sadarbība Līderība Lojalitāte Elastība Komunikācija Analīze un sintēze Kritiska domāšana Komunikācija Analīze un sintēze Kritiska domāšana Analīze un sintēze Ietekmēšanas spēja Komunikācija Analīze un sintēze Kritiska domāšana Komunikācija Analīze un sintēze Analītiskā domāšana Spējas atrast un izmantot informāciju Personālvadība Projektu vadīšana Publiskā sektora stratēģiskā vadīšana Eiropas Savienības attīstība un institūcijas Baltijas reģiona attīstība Publiskās tiesības Sabiedrības vadība Valsts pārvaldes un pašvaldību organizācija Pārvaldība un ētika Publiskās pārvaldes komunikācija Pētījumu metodes un organizācija Sociālekonomiskā analīze un prognozēšana Publiskā sektora informācijas sistēmas Pētījumu metodes un organizācija Finanses Analīze un sintēze Publiskā sektora un pašvaldību finanšu politika 2.2. Studiju programmas perspektīvais novērtējums no Latvijas valsts interešu viedokļa 2.2.1. Programmas atbilstība darba tirgus pieprasījumam Pasaules ekonomiskā un finanšu krīze rada nepieciešamību praktiski visos studiju kursos iekļaut kritisku publiskā un privātā sektora mijiedarbības analīzi, cēloņu un apstākļu izvērtējumu. Īpašs uzsvars nepieciešams atjaunotās Latvijas neatkarības laika publiskās pārvaldes attīstības sasniegumu un neveiksmju analīzei, tai skaitā valsts administratīvo struktūru palielinājuma un funkciju izpildes izvērtējumam. Balstoties uz ārzemju un Latvijas pieredzi, piedāvātajos programmas studiju kursos tiek analizētas iespējas un varianti valsts pārvaldes un pašvaldību būtiskai uzlabošanai un pacelšanai jaunā kvalitātes līmenī. Līdz ar administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu valstī, jaunu tiesību aktu spēkā stāšanos (Attīstības plānošanas sistēmas likums), jauna ES plānošanas perioda tuvošanos (no 2014.g.) valsts institūcijās, plānošanas reģionos un pašvaldībās ievērojami palielināsies stratēģiskās plānošanas un stratēģiskās vadīšanas, kā arī darbības rezultātu novērtēšanas nepieciešamība. Stratēģiskās attīstības plānošanas zināšanas un iemaņas nepieciešamas gan lēmumu pieņēmējiem politiķiem, gan arī izpildītājiem speciālistiem. 14

Atgriezeniskā saite tiek nodrošināta aptaujājot darba devējus (01.10.2009. elektroniski tika nosūtītas aptaujas anketas absolventu darba devējiem), saņemtas 24 anketas no vadošām organizācijām publiskajā pārvaldē, kur strādā vairāki mūsu absolventi, tai skaitā: Latvijas Pašvaldību savienība; Rīgas pašvaldību sabiedriskās kārtības institūcija; Zemkopības ministrija; Izglītības un zinātnes ministrija; Zonālais valsts arhīvs; Veselības norēķinu centrs; Latvijas Universitāte u.c. Bez formālas aptaujas vairākas profesionālas institūcijas deva atsauksmi, piemēram: Valsts kanceleja vadoša publiskās pārvaldes institūcija; Latvijas Pašvaldību savienība ( anketa+ atsauksme); Valsts reģionālās attīstības aģentūra. Saņemtajās anketās darba devēji ļoti augsti novērtēja absolventus (10 baļļu skalā): Iegūtās zināšanas salīdzinoši ar citām augstskolām - vidējais novērtējums 8,4; Studiju laikā iegūto zināšanu praktiskā pielietojuma spējas - vidējais novērtējums - 7,9; Prasme prezentēt un argumentēt savu viedokli - vidējais novērtējums - 8,5; Komunikāciju prasmes saskarsmē ar kolēģiem un klientiem- vidējais novērtējums 8,4; Spēja plānot un organizēt- vidējais novērtējums 8,3; Konkurētspēja darba tirgū - vidējais novērtējums -8,4. Darba devēju būtiski ieteikumi par programmu bija šādi: Vēlams programmā iekļaut jaunos kursos pārmaiņu vadību, risku analīzi un padziļināt kursus par vadības administratīvo procesu; Iekļaut psiholoģijas kursus; Teoriju vairāk saistīt ar praksi; Īpašu uzmanību veltīt publiskās pārvaldes reformu modelim; Paaugstināt svešvalodu zināšanas. Veiktās darba devēju aptaujas liecina, ka zināšanas, kuras būtu īpaši nozīmīgas vadītājiem un speciālistiem, lai pilnvērtīgi varētu strādāt valsts un pašvaldību struktūrās un nodrošināt to attīstību, ir: publiskā pārvalde un tās uzlabošanas vēlamie varianti (t.sk. ārvalstu pieredze); attīstības plānošana (stratēģiju izstrāde); pašvaldības teritoriālā vadība; projektu vadība; organizāciju teoriju; ES un starptautisko institūciju sniegtās iespējas un to noteiktie ierobežojumi; prasme prezentēt sabiedrībai lēmumu variantus, gala lēmumu pamatotību ( komunicēt ar sabiedrību). Ļoti svarīgas ir arī iemaņas, kuras ļautu sekmīgi komunicēt ar uzņēmējiem, nevalstisko sektoru un citiem sabiedrības pārstāvjiem, iesaistot tos plānu izstrādē un sabiedriskajās apspriešanās. Darba devēju ieteikumi pamatā īstenojas programmas saturiskajā pilnveidošanā (skat. 2.4. sadaļā). 15

2.2.2. Studiju programmas atbilstība akadēmiskās izglītības standartam Sabiedrības vadības maģistra studiju programma pilnībā atbilst LR Ministru kabineta 2002.gada 3.janvāra apstiprinātājām akadēmiskās izglītības standartam Noteikumiem par valsts akadēmiskās izglītības standartu : 2.2.1.tabula LU Sabiedrības vadības maģistra studiju programmas atbilstība valsts akadēmiskās izglītības standartam Standarti Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības standartu LU Sabiedrības vadības maģistra programma Maģistra studiju programmas apjoms 80 kredītpunkti 80 kredītpunkti Tai skaitā: Maģistra darbs Ne mazāk kā 20 kredītpunkti 20 kredītpunkti Attiecīgās zinātņu nozares vai apakšnozares izvēlētās jomas teorētisko atziņu izpēte (obligātā daļa (A)) Teorētisko atziņu aprobācija zinātņu nozares vai apakšnozares izvēlētas jomas aktuālo problēmu aspektā (obligātā daļa (A)) Ne mazāk kā 30 kredītpunkti Ne mazāk kā 15 kredītpunkti 32* kredītpunkti Pētījumu metodes un organizācija (4 kp) Publiskās tiesības (4 kp) Makroekonomikā analīze (4 kp) Sociālekonomiskā analīze un prognozēšana (4 kp) Publiskā sektora un pašvaldību finanšu politika (4 kp) Projektu vadīšana (4 kp) Līdzsvarotās attīstības vadīšana (4 kp) Personālvadība (4 kp) 16** kredītpunkti Sabiedrības vadība (4 kp) Valsts pārvaldes un pašvaldību organizācija (4 kp) Publiskā sektora stratēģiskā vadīšana (4 kp) Publiskās pārvaldes analīzes metodes (4 kp) * A daļa (32 kr.p.) teorētiskie kursi ** A daļa (16 kr.p.) speciālie kursi 2.3. Salīdzinājums ar tāda paša līmeņa citu atzītu augstskolu studiju programmām Programmas salīdzināšanai izmantota līdzīga maģistra studiju programma Latvijā (Biznesa augstskola Turība, profesionālā maģistra studiju programma) un ārvalstu augstskolās īstenotās maģistra programmas sabiedrības vadības jomā - Lietuvā (Viļņas Universitāte, akadēmiskā studiju programma), Zviedrijā (Stokholmas Universitāte, akadēmiskā studiju programma) un Dānijā (Kopenhāgenas Biznesa augstskola (Copenhagen Business School), akadēmiskā studiju programma). Konkrētās valstis izvēlētas, jo šajās valstīs 16

augstākās izglītības sistēma atbilst Latvijas augstākās izglītības sistēmai (bakalaurs maģistrs doktors), sabiedrības vadība tiek apgūta arī maģistra līmenī un programma tiek īstenota arī valsts augstskolās. Programmas vispārējais salīdzinājums veikts, izmantojot EUROPEAN PUBLIC ADMINISTRATION NETWORK (EPAN) datus 1. Visas ārvalstu studiju programmas ir pilna laika maģistra studiju programmas, tās tiek īstenotas valsts augstskolās, visām kopīgs: a) mērķis sagatavot augsti kvalificētus speciālistus pārvaldes jomā; b) iestājprasības bakalaura grāds; c) studiju ilgums pamatā divi gadi pilna laika studijas; d) 25 30% studiju apjoma tiek veltīts maģistra darba izstrādei; e) nav paredzēta prakse; f) programmas ietvaros norit sadarbība ar ārzemju augstskolām; g) piešķiramais grāds maģistrs. Atšķirīgais, salīdzinot ar LU studiju programmu: a) Zviedrijā vairāk orientējas uz šauru mērķauditoriju valsts pārvaldē, tāpēc programmā vairāk nekā Latvijas un Dānijas programmās tiek akcentēts politiskais aspekts; b) gan Zviedrijā, gan Dānijā reflektantiem ir noteiktas papildu prasības; c) gan Zviedrijas, gan Dānijas programmas ir veidotas gandrīz tikai uz politikas zinātnes bāzes. Tā kā Latvijā, izņemot Latvijas Universitāti, nevienā citā Latvijas augstskolā nav akreditētas akadēmiskās maģistra studiju programmas Sabiedrības vadībā, tad salīdzinājums ir veikts ar profesionālu maģistra studiju programmu Publiskā pārvalde, kas tiek realizēta privātā Biznesa augstskolā Turība un ir akreditēta līdz 2014.gada 31.decembrim. 1 http://bl.ul.ie/epan/ 17

Studiju programmu vispārīgs salīdzinājums 2.3.1.tabula Mērķis Programmas akcents Latvijas Universitāte Maģistra studiju programma Sabiedrības vadība Sagatavot augsta līmeņa speciālistus sabiedrības vadības jomā Publiskā pārvalde, menedžments, ekonomika Latvija Biznesa augstskola Turība Profesionālā maģistra studiju programma Publiskā pārvalde Sagatavot augsti kvalificētus speciālistus valsts pārvaldes jomā Publiskā pārvalde, menedžments, tiesiskais aspekts Visi, kas spēj izpildīt Lietuva Viļņas Universitāte Maģistra studiju programma Publiskā pārvalde Sagatavot augsti kvalificētus speciālistus valsts pārvaldes jomā Zviedrija Stokholmas Universitāte Maģistra studiju programma Publiskā pārvalde Sagatavot augsti kvalificētus speciālistus valsts pārvaldes jomā Dānija Copenhagen Business School Maģistra studiju programma Publiskā pārvalde Sagatavot stratēģiski holistiski domājošus speciālistus, kas spēj elastīgi piemēroties jebkādām pārmaiņām Politiskais aspekts Politiskais aspekts Menedžments, stratēģiskais un kritiskais aspekts Mērķauditorija Visi, kas spēj izpildīt Visi, kas spēj izpildīt Valsts amatpersonas iestājprasības iestājprasības iestājprasības Iestājprasības Bakalaura grāds Bakalaura grāds Bakalaura grāds Bakalaura grāds sabiedrības vadībā vai bakalaura grāds + 2 gadu vadītāja darba pieredzes Visi, kas spēj izpildīt iestājprasības Bakalaura grāds + 5 gadu darba pieredze + labas angļu valodas zināšanas Programmas pamats Sociālās zinātnes Sociālās zinātnes Politikas zinātne Politikas zinātne Politikas zinātne Studiju ilgums 2 gadi 1,5-2,5 gadi 2 gadi 1-2 gadi 2 gadi Piešķiramā kvalifikācija un/vai grāds Sociālo zinātņu maģistrs sabiedrības vadībā Profesionālais maģistra grāds valsts pārvaldē Maģistra grāds sabiedrības vadībā Maģistra grāds sabiedrības vadībā Maģistra grāds sabiedrības vadībā Sadarbība ar ārzemēm Notiek Notiek Notiek Notiek Notiek pētījumu jomā Apjoms Latvijas 80 80 80 40 Nav norādīts kredītpunktos (kp) Vispārējie kursi (kp) 48 Nav norādīts 48 30 Nav atsevišķi izcelti Specializācijas kursi (kp) 12 Nav norādīts 12 Nav atsevišķi izcelti Nav atsevišķi izcelti Prakse (kp) Nav Ir Nav Nav Nav Nobeiguma darbs (kp) 20 20 20 10 Ir 18

Studiju programmu satura salīdzinājums 2.3.2.tabula Kursa nosaukums Latvijas Universitātes programmā Sabiedrības vadība (secīgi pēc apgūšanas kārtības) Latvija Biznesa augstskola Turība Profesionālā maģistra studiju programma Publiskā pārvalde Lietuva Viļņas Universitāte Maģistra studiju programma Publiskā pārvalde Zviedrija Stokholmas Universitāte Maģistra studiju programma Publiskā pārvalde Dānija Copenhagen Business School Maģistra studiju programma Publiskā pārvalde Sabiedrības vadība Salīdzinošā publiskā pārvalde Publiskā pārvalde Sabiedrības vadība Pētījuma metodes un organizācija Ievads statistikā Publiskā administrācija Valsts pārvaldes un pašvaldību organizācija Publiskās tiesības Publiskā sektora stratēģiskā vadīšana Klientorientēta organizācija Administratīvās tiesības un process Pašvaldību tiesības Konstitucionālās tiesības Darba un valsts civildienesta tiesības Publiskās pārvaldes reformas Pašvaldības un teritoriālā vadība Publiskās tiesības Stratēģiskā plānošana Organizāciju teorija Publiskās tiesības Stratēģiskā vadīšana Mārketings Makroekonomiskā analīze Publiskās pārvaldes analīzes metodes Makroekonomikas politikas analīze Publiskā politika Politikas analīze Ekonomika Publiskā politika Politikas analīze Sociālekonomiskā 19

analīze un prognozēšana Publiskā sektora un pašvaldību finanšu politika Publiskās finanses Publisko iestāžu grāmatvedība Publiskās finanses Publiskās finanses Projektu vadīšana Projektu vadība Projektu vadīšana Līdzsvarotas attīstības vadīšana Organizāciju teorija Vadības teorija Personālvadība Personāla vadība Cilvēkresursu vadīšana Personālvadība Pārvaldība un ētika Ētika publiskajā pārvaldē Tautas attīstība ekonomikas globalizācijas apstākļos Baltijas reģiona attīstība un vide Publiskās pārvaldes komunikācija Sabiedriskās attiecības publiskajā pārvaldē Eiropas savienības attīstība un institūcijas ES publiskā pārvalde ES institūcijas un lēmumu pieņemšanas process Eiropa kā politiska sistēma Eiropas politiskais dalījums Publiskā sektora informācijas sistēmas Vadības informācijas sistēmas Informācijas organizēšana un vadība Publiskās pārvaldes metodoloģiskais seminārs Metodoloģija 20

Kursu saturiskās īpatnības, salīdzinot Latvijas Universitātes programmu ar minētām programmām ir sekojošas: Latvijas Universitātes piedāvātajā programmā nav ietverti tādi kursi kā Organizāciju teorija, Statistika u.tml., tomēr programmā izmanto statistiskās metodes Pētījumu metodes un organizācija un Sociālekonomiskā analīze un prognozēšana kursu ietvaros, tāpat iekļauj virkni citu kursu, piemēram, Projektu vadīšana, Baltijas reģionālā attīstība un vide, orientējoties uz integrāciju Eiropas Savienības struktūrās; Latvijas Universitātes studiju programma atbilstoši politiskajai un ekonomiskajai situācijai un pieprasījumam ir orientēta uz augstākā un vidēja līmeņa personāla sagatavošanu: a) valsts un pašvaldību pārvaldes struktūrām; b) Eiropas Savienības un citām starptautiskām struktūrām; c) nevalstiskajām struktūrām. Var secināt, ka LU piedāvātā studiju programma pēc formas ir atbilstoša Zviedrijas un Dānijas programmām, tomēr LU piedāvātā programma: ir pieejamāka interesentiem no dažādām publiskā sektora un citām ar to saistītām jomām, jo netiek izvirzītas stingras papildu prasības, kas atbilstu tikai šaurai, pat izmeklētai kā Zviedrijas (Stokholmas Universitāte) gadījumā mērķauditorijai politikas sfērā; saturīgi ir vispusīgāka, jo neorientējās tikai uz šauru politikas nozari vai šauri izprastu valsts pārvaldi. LU piedāvātā studiju programma ļoti līdzīga Viļņas Universitātei (Lietuvā) (skat. 8.pielikumu). 2.4. Studiju programmas organizācija 1.5. Kopš iepriekšējās akreditācijas LR likumdošana attiecībā uz studiju programmas standartu nav mainījusies, tāpēc studiju programmas struktūra arī nav mainīta. 1.6. Studiju programma Sabiedrības vadība izveidota atbilstoši Latvijas Universitātē normatīviem dokumentiem un saskaņā ar LR MK atbilstošajiem noteikumiem. 2.4.2.tabula Studiju programmas struktūra 1.7. Programmas sastāvdaļas 1.8. Apjoms 1.9. % pret visu (kp) apjomu 1.10. A. Obligātā daļa 1.11. 48 1.12. 60 1.13. B. Ierobežota izvēles daļa 1.14. 12 1.15. 15 1.2 1.24. 1.16. - Pārvaldība un ētika 1 1.17. - Tautas attīstība ekonomikas globalizācijas apstākļos 1 1.18. - Baltijas reģiona attīstība un vide 1 1.19. - Publiskās pārvaldes komunikācija 2 1.20. - Eiropas Savienības attīstība un institūcijas 2 vai 1.21. - Publiskā sektora informācijas sistēmas 2 1.22. - Publiskās pārvaldes metodoloģiskais seminārs 3 1.25. A. Maģistra darbs 1.26. 20 1.27. 25 1.28. Kopā 1.29. 80 1.30. 100 1.31. 1 1. semestra ierobežotas izvēles studiju kursi (viens no trijiem); 1.32. 2 2. semestra ierobežotas izvēles studiju kursi (viens no trijiem); 21

1.33. 3 3. semestra studiju kurss. 1.34. 1.35. Sabiedrības vadības maģistra studiju programmas teorētisko zināšanu pamatu (60 kredītpunktu apjomā) veido 12 obligātie studiju kursi (A daļa, 48 kredītpunkti) un 3 ierobežotās izvēles studiju kursi (B daļa, 12 kredītpunkti), kas ļauj attīstīt prasmes un izkopt iemaņas konkrēto problēmu risināšanā. Maģistra darbs 20 kredītpunktu apjomā. 1.36. Studiju programmas struktūra veidota atbilstoši programmas mērķiem un uzdevumiem, kā arī Ekonomikas un vadības fakultātes un citu iesaistīto struktūrvienību iespējām. 1.37. Maģistra studiju programma šajā laikā (kopš akreditācijas brīža) tika pilnveidota (izmaiņas skat. 2.4.1. tabulā). 2.4.1. tabula Izmaiņas studiju programmā akreditācijas laikā Kursu nosaukumi Sabiedrības vadības MSP (20724) 2004.-2009.g. 1 Studiju kursu izmaiņas Ārzemju politiskās sistēmas un valdības A daļā Vadības teorija A daļā Pasaules ekonomikas un Eiropas integrācija (Eiropas Savienības attīstība) B daļā 2 Papildkurss B daļas izvēles Kods, semestris PolZ5135 (2.sem.) VadZ5042 (3.sem.) VadZ5034 (2.sem.) kp Kursu nosaukumi Sabiedrības vadības MSP (20724) uz atkārtotu akreditāciju Kods, kp semestris 4 Publiskā sektora stratēģiskā vadīšana A daļā (no 2010./2011.a.g.) 4 Līdzsvarotas attīstības vadīšana A daļā (no 2010./2011.a.g.) 4 Publiskās pārvaldes metodoloģiskais seminārs B daļā (no 2010./2011.a.g.) Publiskās pārvaldes komunikācija B daļā (no 2010./2011.a.g.) VadZ5119 (2.sem.) VadZ6017 (3.sem.) VadZ6042 (3.sem.) SDSK 5041 (2.sem.) 1.38. 1.39. Pamatojoties uz darba devēju, absolventu un studentu aptaujām programmā bija aktualizēti kursi un ievestas redakcionālas izmaiņas: Tautas attīstība ekonomikas globalizācijas apstākļos B daļā, Ekon5137, 4 kp (iepriekšējais kursa nosaukums Tautas attīstība ) (EVF Domes sēde 24.11.2009. protokola Nr.2070-V2-1/15); Baltijas reģiona attīstība un vide B daļā,vadz5002, 4 kp (iepriekšējais kursa nosaukums Baltijas reģiona attīstība ) (EVF Domes sēde 19.01.2010. protokola Nr.2070-V2-1/1); Sociālekonomiskā analīze un prognozēšana A daļā, VadZ5112, (iepriekšējais kursa nosaukums Sociālekonomiskā prognozēšana un futuroloģija ) (EVF Domes sēde 24.11.2009. protokola Nr.2070-V2-1/15); 4 4 4 4 22

Publiskā sektora un pašvaldību finanšu politika A daļā, Ekon6034, 4 kp (iepriekšējais kursa nosaukums Budžets un finanses ) (EVF Domes sēde 24.11.2009. protokola Nr.2070-V2-1/15); Publiskā sektora informācijas sistēmas B daļā, SDSK6015, 4 kp (iepriekšējais kursa nosaukums Valsts un pašvaldību informācijas sistēmas ) (EVF Domes sēde 24.11.2009. protokola Nr.2070-V2-1/15); Eiropas Savienības attīstība un institūcijas B daļā, VadZ5126, 4 kp (iepriekšējais kursa nosaukums Eiropas Savienības institūcijas ) (EVF Domes sēde 24.11.2009. protokola Nr.2070-V2-1/15); Makroekonomikas analīze A daļā, Ekon5062, 4 kp (iepriekšējais kursa nosaukums Makroekonomika ) (EVF Domes sēde 19.01.2010. protokola Nr.2070-V2-1/1); Publiskās pārvaldes analīzes metodes A daļā, VadZ6034, 4 kp (iepriekšējais kursa nosaukums Politikas analīze ) (EVF Domes sēde 16.09.2008. protokola Nr.14). 1.40. Izmaiņas studiju programmā akreditācijas laikā saistītas ar ārējo ekspertu un Akreditācijas komisijas (2004. gada) ieteikumiem, kā arī programmas absolventu un studentu priekšlikumiem vairāk sasaistīt teoriju ar praksi, aktualizēt B daļas kursus un citi (skat. 2.9.2. punkts par studējošo un absolventu aptaujas analīzi). 1.41. Studiju process ietver lekcijas, seminārus, grupu darbus, patstāvīgos darbus, kontroldarbus, testus, starpeksāmenus, laboratorijas darbus un eksāmens katrā studiju kursā. Studiju noslēgumā studenti izstrādā un aizstāv maģistra darbu. 1.42. Maģistra darbu izstrādē izcilus rezultātus gūst tad, ja atbildīga uzdrīkstēšanās motivē pārbaudīt studijās gūtās atziņas - vai nu tās ir saskaņā ar darba un dzīves pieredzi, pienākumiem, vai arī problematizē šīs attiecības. Gadījumos, kad izvēlētā tēma tieši neiekļaujas docētajos studiju kursos, katedra pieaicina kā maģistra darbu vadītāju vai konsultantu kompetentāko pieejamo speciālistu ar zinātnisko grādu no citām LU struktūrvienībām vai iestādēm. Gadu gaitā izstrādāti un aizstāvēti darbi plašā tematiskajā spektrā, tostarp ar izcilu risinājumu. Kā piemērus studiju programmas iecerei tuviem aizstāvētajiem maģistra darbiem, dažkārt paplašinot vai pārsniedzot tās ietvarus, tematiskā grupējumā var minēt: valsts pārvaldes pilnveides iespēju izpēte; pašvaldību problēmas; publiskās pārvaldes vadība; efektivitāte un kvalitāte publiskajā sektorā; politisko procesu analīze; personālvadības tematika; Latvijas dalība ES; starptautiskās attiecības un diplomātija; biznesa vadība; e-pārvalde, informācijas tehnoloģijas. Absolventiem ir iespēja padziļināt sava maģistra programmas ietvaros gūtās zināšanas un prasmes, iestājoties doktorantūrā. Maģistra studiju programmas Sabiedrības vadība iekšējās kvalitātes nodrošināšanas mehānisms darbojas šādos virzienos: 23

Ietver darbības, kas attiecas uz akadēmiskā personāla kvalifikācijas paaugstināšanu. Tas ir, personāla kvalifikācijas pastāvīgu paaugstināšanu un iesaisti pētniecībā un projektos; Pastāvīga sekošana studējošo sniegumam un akadēmiskā personāla personisks kontakts ar studējošo grupu studiju gaitā (atvērto durvju politika); Regulāra programmas caurskate un analīze Vadības zinību studiju programmas padomē, Ekonomikas un vadības fakultātes Domē un Latvijas Universitātes Studiju programmas kvalitātes novērtēšanas komisijā. Katru gadu līdz oktobra beigām par studiju programmu tiek izstrādāts un apstiprināts programmas ikgadējais pašnovērtējuma ziņojums. Jebkuras studiju programmas izmaiņas tiek apstiprinātas Vadības zinību studiju programmas padomē un Ekonomikas un vadības fakultātes Domē; Neatkarīga studējošo viedokļa uzklausīšana, gan tikšanās laikā, konsultējot studentus, gan sadarbojoties maģistra darbu izstrādes gaitā; Regulāras studentu aptaujas un anketēšanas, kā arī iegūto rezultātu analīze un pārrunas ar studentiem un pasniedzējiem; Darba devēju un studiju programmas absolventu aptauja par studiju programmu un tās gaitā iegūtajām zināšanām un prasmēm. Studentu galvenās atbalsta institūcijas, kur griezties studentiem, lai rastu risinājumu problēmām, ir studiju programmas direktors, katedras vadītājs un fakultātes dekāns. Docētāji strādā ar studentiem konsultāciju laikos individuāli. Programmas iekšējā kvalitāte tiek nodrošināta studiju programmas direktoram un padomniekiem regulāri apspriežoties ar studiju kursu docētājiem par studiju programmas organizācijas un realizācijas gaitu, problēmām un pilnveidošanu. 2.5. Studiju programmas finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums Sabiedrības vadības maģistra studiju programmas finansēšanas avoti ir studentu personīgie līdzekļi, kas var tikt segti ar kredītu, kā arī juridisko personu līdzekļi. Programmas budžeta līdzekļu apjoms ir atkarīgs no LU rektora apstiprinātā budžeta vietu sadalījuma (no 2004.gada 1.septembra līdz 2008.gadam 1.septembrim programmai nebija budžeta finansējuma, sākot ar 2009./2010.a.g. programmai ir 2 budžeta vietas, bet uz 2010./2011.a.g. ir paredzētas 3 budžeta vietas). Studiju maksas lielums tiek apstiprināts ar rektora rīkojumu. Maģistra studiju programmā Sabiedrības vadība pēc programmas organizētāju uzskata, vēlamais studentu skaits katrā uzņemšanas gadā ir 20 reflektanti. Infrastruktūras nodrošinājums sākot no 2004./2005.a. g. notika vairākos virzienos: bibliotēkas krājumu palielināšana, tai skaitā; informācijas tehnoloģiju atjaunošana un pilnveidošana; mācību- metodisko materiālu sagatavošana; uzlabots un paplašināts studiju procesu nodrošinošais pakalpojumu klāsts. Regulāri tiek uzlabots auditoriju iekārtojums, radīti jauni metodiskie kabineti un mācību laboratorijas, modernizēta biroja tehnika, iegādāta mācību un zinātniskā literatūra, papildināta zinātnisko žurnālu datu bāzes informācijas tehnoloģijas studiju procesa vajadzībām, kā arī tiek veiktas citas aktivitātes. 2006./2007.a.g. Publiskās pārvaldes 24

katedrā tika veikts kapitālais remonts, kur apvienoja vairākas telpas izveidojot moderna tipa interjeru, kas uzlaboja darba apstākļus docētājiem. Laboratoriju aprīkojums (pašlaik fakultātes rīcībā ir 5 datorzāles) ir atbilstošs studiju programmas mērķiem un uzdevumiem. Visas auditorijas apgādātas ar speciāliem tehniskiem līdzekļiem, projektoriem un kodoskopiem. Nodarbību vadīšanā visi docētāji var izmantot portatīvo datoru un multiprojektoru, tas pieejams arī studentu prezentācijām. Bibliotēkas resursi. Maģistrantiem ir iespējas izmantot tos pakalpojumus, kurus sniedz ne tikai LU Ekonomikas nozares bibliotēka, bet arī LU Zinātniskā bibliotēka un citas bibliotēkas. Viņu rīcībā ir arī fakultātes bibliotēkas lasītava un katedru metodiskie kabineti, kur var iepazīties ar jaunākajiem periodiskiem izdevumiem, statistikas materiāliem, grāmatām, monogrāfijām, konferenču materiāliem un ir pieejami zinātnisko žurnālu raksti par publiskās pārvaldes, ekonomikas un uzņēmējdarbības jautājumiem. LU Bibliotēka ir akreditēta valsts nozīmes Latvijas lielākā augstskolas bibliotēka ar vairāk nekā 2 miljoni sējumu dažādās valodās. LU Bibliotēkā nodrošina pieeju Latvijas bibliotēku elektroniskajam kopkatalogam un dažādām abonētām Latvijas un starptautiskām datu bāzēm; LETA, Nozare.lv, NAIS, Letonika, Cambrige Journals Online, Oxford Reference Online, Britannica on- line, Eastview Social Sciences&Humanities, EBSCO, Emerald u.c. Bibliotēkas fondi tiek papildināti atbilstoši docētāju priekšlikumiem. Studentiem ir iespējams zinātnisko žurnālu rakstus lasīt ne tikai bibliotēkās, bet arī ārpus tām, kur ir pieejams internets. 2.6. Imatrikulācijas nosacījumi Sabiedrības vadības maģistra studiju programmas prasības iepriekšējai izglītībai: pretendentiem nepieciešamā iepriekšējā izglītība: bakalaura grāds vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība, vai tām pielīdzināma augstākā izglītība. Konkursa vērtējuma kritēriji: Pretendenti, kuri ir ieguvuši bakalaura grādu, otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību vai tiem pielīdzināmu augstāko izglītību sociālajās zinātnēs vai tām pielīdzināmās specialitātēs var piedalīties konkursā ar noslēguma pārbaudījumu kopējo (vai vidējo) atzīmi (60%) un vidējo svērto atzīmi pamatstudijās (20%), un darba pieredzes vērtējumu (20%); Pārējiem pretendentiem (ar augstāko izglītību citās zinātnes nozarēs) ir jākārto iestājpārbaudījums ( skat. 16. pielikumā). 2.7. Studiju programmas praktiskā realizācija Maģistra studiju programma Sabiedrības vadība realizācijā tiek izmantotas gan tradicionālās pasniegšanas metodes un formas: lekcijas, semināri, laboratorijas darbi, praktiskie darbi, kontroldarbi, testi, patstāvīgais darbs, referātu sagatavošana un nolasīšana, gan tiek praktizētas arī interaktīvas studiju metodes (projekti, komandu (grupu) darbs, diskusijas, radošais seminārs, situāciju analīzes, lomu spēles u.c.). Kā efektīvākā pasniegšanas metode pēc studentu aptaujas analīzes šobrīd tiek vērtēta studiju darba organizēšana interaktīvā lekcijas veidā, izmantojot video prezentācijas iekārtas, projektorus un pārnēsājamos datorus, piemēram, studiju kursā Baltijas reģiona attīstība un vide, Tautas attīstība ekonomikas un globalizācijas apstākļos, Eiropas 25

Savienības attīstība un institūcijas u.c. Efektīvs darbs ar studentiem tiek praktizēts komandas darba veidā, kā lomu spēles, situācijas analīze ( case study) Personālvadība, Projektu vadība, Sabiedrības vadība. Studiju kursos iekļauta apmācība e-vidē, kura dod iespēju studentiem izmantot sagatavotos studiju e-kursus: Personāla vadība, VadZ5124, prof. I. Vorončuka; Tautas attīstība ekonomikas un globalizācijas apstākļos, Ekon5137, prof. Ē. Šumilo, prof. B. Šavriņa. Lielāka uzmanība, salīdzinot ar iepriekšējās akreditācijas periodu tika pievērsta studentu patstāvīgā darba organizācijas uzlabošanai un tā izpildes kontrolei, kā arī maģistra darbu tēmu izvēlei, kas kļuva nopietnāka un pārdomātāka un kā rezultātā paaugstinājās izstrādāto maģistra darba kvalitāte. Labākie maģistra darbi un to autori atzīmēti ar Rektora atzinības rakstiem, piedalījušies dažādos zinātnisko darbu konkursos un ieguvuši balvas. (skat. 13.pielikumu). Akadēmiskā personāla neatņemama darba sastāvdaļa ir zinātniski pētnieciskais darbs. Programmas docētāji ir ar lielu Latvijas un starptautiska mēroga pētniecības darbības pieredzi, kuri piedalās gan starptautiskajos zinātniskos projektos un starptautiskās konferencēs, gan Latvijas mēroga zinātniskajā darbībā. Zinātniskā darba rezultāti tiek ieviesti studiju procesā - lekciju materiālos, mācību grāmatās, mācību līdzekļos, zinātniskās publikācijās. Studiju programmas realizācijā iesaistītā akadēmiskā personāla piedalīšanās starptautiskajos projektos, LZP un citu institūciju realizētos projektos pēdējos 6 gadu laikā ir uzrādīta 4. pielikumā. 5.pielikumā ir apkopotas akadēmiskā personāla izstrādātās galvenās zinātniskās publikācijas un sagatavotā mācību literatūra atskaites periodā. Grāmatu pieejamība studentiem, īpaši tādos svarīgos maģistra studiju programmas kursu blokos kā sabiedrības vadība, valsts pārvaldes un pašvaldību organizācija, būtiski uzlabo ne tikai atsevišķa studiju kursa apgūšanu, bet arī studiju programmas realizācijas kvalitāti. Pasniedzējiem ir liela pieredze publiskās pārvaldes institūcijās, konsultāciju sniegšana valsts institūcijām, pašvaldībām un uzņēmējiem. Piemēram: Profesore Biruta Sloka no 1999 līdz šim laikam ir Latvijas Statistiķu asociācijas valdes locekle; Asoc. profesore Signe Bāliņa ir Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas prezidente, Latvijas statistiķu asociācijas valdes locekle un no 2008 2009 bija Īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās; Asoc. profesors Māris Purgailis no 2007 līdz šim laikam ir pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas pilnveidošanas metodikas projekta grupas eksperts; Docents Māris Pūķīs no 1994.gada līdz šim laikam ir Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks, Zinātnisko izdevumu publiskās pārvaldības tematikas redakcijas kolēģijas vadītājs, loceklis, recenzents, oficiāli apstiprināts valstisko, pašvaldību vai ražošanas uzņēmumu konsultants, padomdevējs zinātnisko un akadēmisko ekspertu komisiju darbā, Ministru prezidenta izveidotās Funkciju audita komisijas (2008) loceklis, Eiropas Municipalitāšu un Reģionu Padomes Vietējās un reģionālās demokrātijas darba grupas loceklis, ES Reģionu komitejas subsidiaritātes darba grupas loceklis; 26

Docente Inga Vilka no 2001. līdz 2009. gadam bija direktore SIA PKC (Pašvaldību konsultāciju centrs), no 2009.gada līdz šim laikam ir valdes locekle, eksperte SIA Publiskās pārvaldes konsultācijas, kā arī loceklis neatkarīgo ekspertu grupā par Eiropas vietējo pašvaldību hartas pilnveidošanu pie Eiropas Padomes Eiropas Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa; Vadošais pētnieks ( Dr., chem.) Jānis Vaivads ir žurnāla Latvija Eiropas Savienībā redkolēģijas loceklis un Eiropas Savienības informācijas aģentūras Konsultatīvās padomes priekšsēdētājs; Pasniedzējs ( Dr. phil.) Juris Prikulis kopš 2007.gada Latvijas Vēlēšanu reformas biedrības (VĒL) Konsultatīvās lietpratēju padomes loceklis; Lektore Lilita Seimuškāne no 1998 gada līdz šim laikam ir Ventspils attīstības aģentūras direktore, no 2004.g. līdz šim - Latvijas Preses izdevēju asociācijas valdes locekle, no 2006.g. līdz šim - KNAB Konsultatīvās padomes locekle. Atsevišķos kursos studenti kopā ar docētājiem praktiskajās nodarbībās apmeklē, novēro un analizē darbu dažādās publiskās pārvaldes institūcijās (Eiropas parlaments, Eiropas komisija, Ārlietu ministrija, Ministru kabinets, LR Saeimā, Latvijas Banka, Ekonomikas ministrija u. c.) Studenti kopā ar akadēmisko personālu maģistra darba sagatavošanas procesā ir iesaistīti publiskās pārvaldes aktuālo problēmu risināšanā. Vairums maģistrantu strādā algotu darbu, tāpēc studiju uzdevumu veikšana prasa lielu piepūli. Vērtējot studentu līdzdalību pētījumos, ir jāņem vērā, ka priekšstati par publiskās pārvaldes zinātniskumu argumentēti tiek apstrīdēti, jo praktisko problēmu risināšana prasa vismaz starpdisciplināru, bet reāli arī transdisciplināru pieeju, kas rod atspoguļojumu arī mācību grāmatās. Tā piemēram, Shafritz (2009) aplūko 18 publiskās pārvaldes definīcijas, apvienojot tās četrās grupās politiski argumentētas, juridiski, organizatoriski pamatotās, vai profesionālo rīcībspēju raksturojošās. Tādējādi par attaisnojamu uzskatāma programmā īstenojamā maģistra darbu praktiska orientācija. Studentu pētījumi tiek veikti daudzos publiskās pārvaldes virzienos. Ievērojama daļa maģistra darbu ir vērsta uz problēmas pētīšanu un risināšanu viņu darba vietā. Studentu priekšlikumi maģistra darbos bieži vien tiek izmantoti praksē, piemēram: Juris Sokolovskis darbs par vēlēšanu sistēmas pilnveidi tika izmantots Saeimā, gatavojot vēlēšanu likumprojektu; Māris Steins maģistra darba rezultāti tika ieviesti veidojot kvalitātes vadības sistēmu Saeimas kancelejā; Ēriks Ivanovs darbs par Latvijas Republikas robežas drošības stratēģiskajiem aspektiem tika izmantots Latvijai pievienojoties Šengenas zonai. Labākie maģistra darbi regulāri tiek izvirzīti apbalvošanai: 2009.gadā 4 darbi; 2008. gadā 5 darbi; 2007.gadā - 11 darbi; 2006. gadā 7 darbi. Studenti piedalās arī starptautiskās un vietējās konferencēs, tā piemēram: 2009. gada maijā maģistrante Larisa Demidenko (kā līdzautore ar maģistra darba vadītāju I. Vorončuku) piedalījās starptautiskā konferencē Current Issues in Management of Business and Society Development 2009 Latvijas Universitātē. Par studentu veiksmīgu iesaistīšanu zinātniskās pētniecībā liecina arī uzņemšana doktorantūrā. Doktoranti lielākoties turpina maģistra tēmas gatavojot zinātniskās 27

publikācijas un promocijas darbus. Piemēram, 68 LU konferencē sekcijā Publiskā sektora pārvaldība un ekonomika piedalījās 6 programmas bijušie studenti. Turpmāk paredzēts vairāk iesaistīt studentus pētījumos saistībā ar fakultātē veicamajiem zinātniskajiem projektiem un studentu izvēlētajām maģistra darba tēmām. Akadēmiskā personāla un studentu pētnieciskā darbība, kā arī piedalīšanās zinātniskajās konferencēs pozitīvi ietekmē studiju darbu: tika aktivizēts studentu darbs ar LU Bibliotēkas zinātnisko žurnālu elektroniskajām datu bāzēm, paaugstinājās izstrādāto maģistra darbu kvalitāte. 2.8. Vērtēšanas sistēma Zināšanu vērtēšana notiek saskaņā ar LR MK 03.01.2002. noteikumiem Nr.2 un Valsts akadēmiskās izglītības standarta prasībām pēc desmit ballu skalas. Izglītības vērtēšanas pamatprincipi studiju programmā ir: pozitīvo sasniegumu summēšanas princips; pārbaudes obligātuma princips; vērtēšanas kritēriju atklātības un skaidrības princips; vērtēšanas formu dažādības princips; pārbaudījuma pieejamības princips. Studiju programmas kursu mērķu un to sasniegšanas vērtēšana atspoguļota 2.8.1.tabulā. 2.8.1.tabula Studiju programmas kursu mērķu un to sasniegšanas vērtēšana sistēma Mērķi 1. Zināšanas, kas jāiegūst maģistram: sociālo zinātņu maģistram sabiedrības vadībās atbilstošas zināšanas gan sociālā, gan humanitārā jomās, lai spētu pildīt atbilstoša speciālista funkcijas, vai spētu turpināt studijas doktorantūrā. 2. Nepieciešamas iemaņas un prasmes: pētnieciskās spējas; izziņas un pētniecisko prasmju individuāla lietošana noteiktas problēmas risināšanai. 3. Maģistra akadēmiskā grāda ieguvējam jābūt spējīgam: nepārtraukti paaugstināt savas zināšanas par publisko sektoru un tā mijiedarbību ar privāto un nevalstisko sektoru; izpildīt sabiedrības vadības speciālista funkcijas. Vērtēšanas sistēma 1. Eksāmeni, ieskaites darbi, atzīmes par komandas darbu, kā arī referātu atzīmes; gala rezultāts pārsvarā ir atkarīgs no darba rezultātiem semestrī parasti 50 70% un eksāmenā - 30 50%. 2. Izpildītie ieskaites darbi, grupu darbs, referāti, to izpildes vērtējums, piedalīšanās zinātniskā darbā, dažādos konkursos un tur ieņemtās vietas, maģistra darbu izstrāde. 3. Izstrādātā maģistra darba līmenis un vērtējums, darba devēju, kā arī paša maģistra atsauksmes. 28

Studiju rezultātus Sabiedrības vadības maģistra studiju programmās atbilstoši LU Senāta pieņemtajiem nolikumiem novērtē pēc diviem rādītājiem: kvalitātes rādītājs - atzīme pēc 10 baļļu sistēmas; kvantitatīvais rādītājs - kredītpunkti pēc kopējā stundu skaita katrā studiju kursā. Studentiem ir iespējams iepazīties ar vērtēšanas sistēmu. Katra kursa pirmajā lekcijā studenti saņem izdales materiālu, kurā atspoguļota kursa programma (apraksts plāns), ieteicamā literatūra, prasības kredītpunktu saņemšanai un vērtēšanas sistēma (skat. 14. pielikumu). Lai veicinātu sistemātisku studiju darbu vērtēšanu semestra laikā izmantoti vairāki stappārbaudījumu veidi: kontroldarbi, patstāvīgie darbi, praktiskie darbi, laboratorijas darbi, referāti. Programmas apguvi noslēdz maģistra darba izstrādāšana un aizstāvēšana, kas tiek vērtēta desmit baļļu skalā. Aizstāvot maģistra darbu, studentiem iepriekš ir zināmi vērtēšanas kritēriji, kas ir apspriesti un apstiprināti katedras sēdē (skat. 7. pielikumā 6. punktu). Studentu zināšanu vērtējuma rezultāti katrā akadēmiskajā gadā tiek apspriesti profesoru grupu sēdēs, maģistra darba aizstāvēšanas rezultāti arī LU EVF Domes sēdēs, tie kalpo par pamatu tālākai studiju procesa pilnveidošanai. 2.9. Studējošie 2.9.1. Studējošo skaits Studējošo skaits atspoguļots 2.9.1. tabulā. 2.9.1.tabula Akadēmiskais gads Studējošo skaits pa studiju gadiem (dati uz atskaites gada 1.oktobri) 1. gadā imatrikulēto studentu skaits Studējošo skaits pa studiju gadiem Kopā mācās t.sk. par maksu Absolventu skaits Eksmatrikulēto skaits (Atskaitīti) 1. gads 2. gads 2004./2005. 131 135 157 295 292 100 16 2005./2006. 113 134 111 245 245 132 35 2006./2007. 121 121 80 201 201 105 35 2007./2008. 88 80 85 168 168 91 20 2008./2009. 48 48 81 132 132 79 17 2009./2010. 10 10 43 53 52 - - 2.9.2. Studējošo un absolventu aptauju analīze Aptaujas anketas par studiju programmu rezultātiem regulāri tika izdalītas 2.kursa studentiem. 2005./2006.a.g. aizpildītas anketas saņemtas no 29 studentiem, 2006./2007.a.g. no 43 studentiem; 2007./2008.a.g. - no 62 studentiem, 2008./2009. gadā - no 28 studentiem. Kopumā studenti pozitīvi vērtē programmu, bet ir arī priekšlikumi tās uzlabošanai. 29

Kvantitatīva studentu aptaujas rezultātu analīze 2008./2009.a.g. pavasara semestrī norāda uz turpmāk dotajiem secinājumiem (rezultāti atspoguļoti 3.pielikumā). Studentu būtiskas piezīmes: Programma visaptveroša, bet zināšanas dažās jomās ir virspusējas; Tās programmas, kurās teoriju varēja apgūt kopā ar praktiskajām nodarbībām ir efektīvākas, tāpēc vajadzēja pēc iespējas vairāk papildināt ar praktiskajām nodarbībām, semināriem; Viss, kas tiek mācīts, ir noderīgs un vajadzīgs. Programma ir paredzēta valsts pārvaldē strādājošiem. Diemžēl, šobrīd ir grūti sasaistīt šīs studijas ar karjeru nākotnē; Būtu vēlams pārdomāt lekciju daudzumu, katru vakaru fiziski ļoti grūti apmeklēt; Ļaut izvēlēties B daļas kursus, veicot aptauju starp studentiem. Regulāri tiek aptaujāti studenti par studiju kursu rezultātiem. Saņemti šādi būtiski komentāri: Kursa temps pārāk liels, līdz ar to apskatītās tēmas bija neskaidras ( Projektu vadīšana, Valsts pārvaldes un pašvaldību organizācija ); Dažiem kursiem nepieciešams vairāk lekcijas ( Projektu vadīšana ); Varētu mācību procesā vairāk iesaistīt auditorijā atrodošos studentus ( Publiskās pārvaldes analīzes metodes, Vadības teorija ); Vairāk izdales materiālu ( Makroekonomika ); Vairāk ieinteresēt studentus ( Publiskās tiesības, Publiskās pārvaldes analīzes metodes, Personālvadība ); Kursu var vērtēt kā noderīgu, bet diezgan sarežģītu, liels apjoms īsā laikā jāapgūst, daudz mājasdarbu, kuri aizņem ļoti daudz laika ( Pētījuma metodes un organizācija ); Mazāk nodarbību laiku veltīt pensiju līmeņu analīzei ( Budžets un finanses ). Studentu komentāri tika izvērtēti un apspriesti profesoru grupās un katedras sēdēs (pēdējā sēde Nr.2070-V5-7/7 01.07.2009.) un uz tā pamata tika pārstrukturēta (skat. 2.4.1. tabula un redakcionālas izmaiņas studiju kursos 2.4. sadaļā), papildināta un pilnveidota studiju programma ( skat. 4. nodaļā). Studentu aptaujas veiktas katrā mācību gadā, un tās atspoguļotas ikgadējos pašnovērtējuma materiālos. Aptaujas anketas ir pieejamas Publiskās pārvaldes katedrā. Studiju kursa izvērtēšanai un pilnveidošanai tiek veikta arī absolventu aptauja. Absolventu aptaujas bija organizēta 2006. gadā jūnijā (48 anketas) un 2009. gadā ( 24 anketas). Absolventu aptaujai tika izmantotas divu veidu anketas: vienā tipveida anketā, kuru izstrādāja LU EVF Studentu pašpārvaldē ar iekļautiem jautājumiem par programmu, kur atbildes sniedza 28 respondenti; otra Publiskās pārvaldes katedras sagatavota anketa, kur atbildes sniedza 44 absolventi. Saņemtās anketas liecina par to, ka absolventi augsti novērtē Sabiedrības vadības maģistra studiju programmu (10 baļļu sistēmā): Studiju programmas pasniedzēju kompetence 8,0; Iegūtās iemaņas zināšanu praktiskais pielietojums 7,7; Apgūtas izglītības konkurētspēja darba tirgū- 7,4. Absolventu komentāri ir šādi: 30

Kopumā studiju programmu apmierināja, bija daži priekšmeti, kuru tematika neinteresēja, bet tajā pašā laikā pasniedzējs prot piesaistīt studentu uzmanību un sniegt nepieciešamas zināšanas; Vairāk koncentrēties uz praktiskām lietām; Programma, kurā gribētos redzēt priekšmetus, kas apskatītu arī veidus un metodes, kā ietekmēt sabiedrības procesu; Aktualizēt piedāvāto B daļas kursu saturu, vairāk inovatīvu informāciju pielietošana; Piedāvāt studiju kursos vairāk praktiskus piemērus no reālās dzīves. Absolventu aptaujas anketas ir pieejamas Publiskās pārvaldes katedrā. Studentu un absolvent priekšlikumi par programmas pilnveidošanu ( par studiju kursa plānu, kursu saturiem, B daļas piedāvātiem kursiem) ir realizētas izmaiņas studiju programmā uz atkārtotu akreditāciju ( skat. tabula 2.4.1.). Visas izmaiņas Sabiedrības vadības maģistra studiju programmas studiju plānā tiek apspriestas Publiskās pārvaldes katedras sēdē un virzītas uz apspriešanu Vadības zinību studiju programmas padomei un apstiprinātas Ekonomikas un vadības fakultātes Domē. 2.9.3. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā notiek sadarbībā ar to pārstāvjiem Studentu pašpārvaldē, Studiju programmas padomē, EVF Domē, LU Senātā, kur viņi var izteikt savu attieksmi un ierosinājumus par studijas programmu saturu. Studenti aizvien vairāk izmanto iespējas balstīties uz informāciju par studiju programmu LUIS. Tāpēc sākot ar pirmajām lekcijām viņiem ir dota iespēja paust savu nostāju gan par programmu kopumā, gan par tās detaļām, ierosināt papildinājumus vai akcentu maiņu, kā arī izdarīt tematu izvēli saviem referātiem vai esejām. Viens no studentu līdzdalības instrumentiem ir anketēšana. 1. kursa beigās vai 2. kusa sākumā katru gadu tiek veikta studentu aptauja, izmantojot LU datorizētās apstrādes anketas. Lai gūtu plašu priekšstatu par programmas pilnveidošanas iespējām, atsevišķos studiju gados maģistra darbu izstrādes un aizstāvēšanas periodā studentu, faktiski jaunu absolventu viedokļa noskaidrošanai programmas organizētāji lietoja speciāli izveidotas anketas absolventiem. Studentu izteiktie priekšlikumi studiju procesa pilnveidošanai lielākoties ir individuāli un iespējams, ka atkarīgi no tās darba sfēras, kurā konkrētais students strādā. Nereti studentu priekšlikumos nosauktu studiju kursi, kurus viņi vēlētos apgūt, tiek docēti citās EVF maģistra studiju vai bakalaura līmeņa programmās, piemēram, Riska analīzes vadīšana, Svešvaloda u.c. Studējošo skaitam samazinoties, paveras iespējas pilnīgāk respektēt individuālās vēlmes; taču tas nav attiecināms uz ierobežotās izvēles kursu (B-daļa) spektru - pārāk mazs var būt interesentu skaits, lai rentabli strādātu ar sadalītu grupu (skat. 2.9.2. punkts). Studenti regulāri var konsultēties ar docētājiem par neskaidriem teorētiskiem un praktiskiem jautājumiem, par referātu un maģistra darbu tēmām. Pozitīva nozīme ir faktam, ka studentu vidū parasti ir augsta līmeņa Latvijas amatpersonas no ministrijām, Saeimas deputāti un darbinieki, kas stimulē saturīgu dialogu par teorijas un prakses saderības problēmām, to kvalitāti pārējo studentu labākas izpratnes veidošanos par publiskās pārvaldes reālajiem procesiem un pretrunām, tādējādi liekot 31

vērtēt teorētiskās nostādnes no prakses viedokļa. Studēšanas motivācijas paaugstināšana saistīta ar to, ka maģistra darbu tēmu izvēles prioritāte ir saistīta ar studentu praktiskajām un teorētiskajām interesēm. Katram studentam ir iespējams saistīt maģistra darba pētījumu ar savu līdzšinējo darba vietu un līdz ar to nākotnē realizēt izteiktos priekšlikumus praksē. Studentu vēlmes ir tik dažādas, ka ne visas var nodrošināt vienā programmā. Veiksmīgākie risinājumi ASV universitātēs liecina, ka uzkrājot pretendentu pasūtījumus, var pa semestriem modificēt ne tikai izvēles disciplīnas, bet veidot specializāciju apakšprogrammas atbilstoši pieprasījumam. Attīstot starpfakultāšu un starpaugstskolu sadarbību tā ir reāla un efektīva perspektīva. 2.10. Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais personāls 2.10.1. Akadēmiska personāla sastāvs Kopumā Sabiedrības vadības maģistra studiju programmas īstenošanā ir iesaistīts 21 docētājs. Docētāji, kuri piedalās sabiedrības vadības maģistra studiju procesā, raksturoti 2.10.1. tabulā. 2.10.1.tabula Akadēmiskā personāla skaits (uz 2010.gada 1.oktobri) Amats (ievēlēts LU) Ar doktora Ar maģistra Citi Kopā grādu (skaits) grādu (skaits) (skaits) Profesori 11 0 0 11 Asociētie profesori 3 0 0 3 Docenti 5 0 0 5 Lektori* 0 1 0 1 Asistenti 0 0 0 0 Kopā 19 1 0 20 * docētājs, kam ir maģistra grāds pabeidza Vadības zinātnes doktora programmu Sabiedrības vadības apakšnozarē un strādā profesora vai asociētā profesora vadībā. Programmā piedalās arī viens pasniedzējs, kas strādā uz stundu līguma pamata. Akadēmiskā personāla saraksts un dzīves gājums ir sniegts 2.pielikumā. 2.10.2. Akadēmiskā personāla pētnieciskie virzieni un to rezultāti, projektu vadība Studiju programmā iekļautos lekciju kursus docē zinātņu doktori un 1 pasniedzējs ar maģistra grādu un lielu profesionālo darba pieredzi, kas strādā profesora, asociētā profesora vadībā. Praktisko darbu vadīšanā piedalās arī doktoranti. Profesoru, asociēto profesoru un docentu īpatsvars akadēmiskajā personālā, kas lasa lekcijas, ir 95%. 95% docētāju, kas lasa lekcijas maģistrantiem, ir LU pamatdarba personāls (20 pasniedzēji no 21 ir LU pamatdarbā) (skat. 2. pielikumu). Šobrīd daļai docētāju, kas lasa lekcijas maģistrantiem, nav pietiekami kvalificētu aizstājēju. Tuvākajos gados katrā kursā paredzēts iesaistīt arī jaunos pasniedzējus pēc doktora grāda iegūšanas. 32

Akadēmiskais personāls atbilst studiju priekšmetu īstenošanas prasībām. Par to liecina, gan tā raksturojuma rādītāji (2.10.1.tabula), gan dzīves un darba gājumu apraksts (2.pielikums), kā arī mācībspēku zinātniskās un metodiskās izstrādes, to piedalīšanās Starptautiskās, LU EVF organizētajās zinātniskās un metodiskās konferencēs un starptautiskos projektos (4.,5. pielikums). Docētāji laika periodā no 2004. līdz 2009.gadam publicējuši 149 zinātniskos rakstus, 4 metodiskās izstrādnes, tai skaitā 3 mācību grāmatas (5.pielikums). Publiskās pārvaldes katedras zinātniskos pētījumus var sagrupēt sekojoši: 1. Ar studiju programmu saistītie zinātniskie pētījumi; 2. Ar studiju programmu saistītas LZP tēmas; 3. Zinātniskā sadarbība ar ārzemju institūcijām un augstskolām. Kopš 2004.gada ar studiju programmu saistītos zinātniskos pētījumos docētāji strādāja pie dažādiem jautājumiem: Baltijas valstis pārejas periodā; Baltijas reģiona attīstība; Personāla vadības process pašvaldībās; Projektu vadības metodes un līdzekļi; Valsts pārvaldes un pašvaldību reforma Latvijā; Rezultatīvie radītāji valsts pārvaldē; Tautas attīstība; Ideju vēsture Latvijā (politisko ideju tapšana, attīstība un rezultāti). Akadēmiskais personāls 2004.-2009.gadu laikā piedalījās vairāku projektu izpildē (skat. 4 pielikumu), būtiskākie no tiem ir : Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas pilnveidošana. Pasūtītājs RAPLM (docente Inga Vilka); ES struktūrfondu ietekmes uz reģionālo attīstību Latvijā izvērtējums. ES struktūrfondu tematiskās izvērtēšanas ietvaros. Pasūtītājs Finanšu ministrija (docente Inga Vilka); Eiropas sociāla fonda projekts Baltijas jūras reģiona studiju akadēmiskā personāla kompetences paaugstināšana 2006-2007 gads (prof. Inesa Vorončuka, prof. Biruta Sloka); Starpdisciplinārs un no dažādiem finanšu avotiem finansēts projekts par Latvijas vēlēšanu sistēmas vēlamajām reformām (pasniedzējs Juris Prikulis); ESF projekts transdisciplināras studiju programmas pilotkurss Dabas zinātnes, globālās pārmaiņas un līdzsvarotas attīstības tehnoloģijas (lektors Aivars Kalniņš). Kopumā dati liecina par mācībspēku kvalifikāciju un par to, ka šī kvalifikācija spēj nodrošināt studiju kursu kvalitāti. 2.10.3.Akadēmiska personāla atlase, atjaunošana, apmācība un attīstība Programmā iesaistītais akadēmiskais personāls ir stabils. Akadēmiskā personālā atlase un atjaunošana notiek galvenokārt ar doktorantūras palīdzību. Doktoranti strādā kā vadošo profesoru asistenti vai arī piedalās atsevišķās praktiskajās nodarbībās. Piemēram, lekciju kursā Personālvadība piedalījās doktorants A.Graudiņš un lekciju kursa Projektu vadīšana pasniegšanā pēc doktorantūras pabeigšanas piedalās lektore D. Āboltiņa. 33

Kvalifikācijas paaugstināšana notiek arī akadēmiskajam personālam piedaloties konferencēs, semināros, mācoties dažādos kursos, piedaloties mācību procesa organizācijā, veicot konsultantu darbu. Publiskās pārvaldes katedra cenšas piesaistīt atbilstoša kvalifikācijas līmeņa cilvēkus ar praktisku pieredzi sākot no nevalstisko organizāciju un pašvaldību darbiniekiem līdz Eiropas Parlamenta deputātiem, tādējādi bagātinot un dažādojot programmas realizāciju. Programmā iesaistītie docētāji piedalās pētniecības projektu realizēšanā (skat. 4.pielikumu) un darbojas kā eksperti. 2.11. Nepieciešamā palīgpersonāla raksturojums Studiju programmai nepieciešamā palīgpersonāla raksturojums sniegts 2.11.1.tabulā. 2.11.1.tabula Nepieciešamais palīgpersonāls Amata nosaukums Skaits Uzdevumi Lietvedības sekretārs 0,5 Programmas pasniegšanai nepieciešamā personāla slodzes dokumentācijas uzturēšana. Organizatorisku jautājumu kārtošana (grafiki, konsultācijas, atvaļinājumi, sēdes, protokolēšana, izrakstu noformēšana, maģistra darbi). Nepieciešamo rīkojumu un pārskatu sagatavošana. Studiju materiālu sagatavošana nepieciešamības gadījumā. Datu aktualizēšana Latvijas Universitātes informācijas sistēmā. Informēšana un konsultēšana par studiju iespējām. Studentu uzņemšanas, studiju turpināšanas dokumentācijas noformēšana un uzturēšana. Saņemto un nosūtīto dokumentu kustības organizēšana. Dokumentu projektu sagatavošana. Dokumentu un lietu uzturēšana un nodošana arhīvā. 2.12. Struktūrvienību uzskaitījums (uzdevumi programmas īstenošanā) Struktūrvienību uzdevumi programmas īstenošanā parādīti 2.12.1. tabulā. Struktūrvienību uzdevumi Struktūrvienība Uzdevumi 2.12.1.tabula Publiskās pārvaldes katedra Tautsaimniecības katedra Nodrošināt studiju programmas norises organizāciju, akreditāciju un ar sabiedrības vadību un projektu vadīšanu saistīto kursu pasniegšanu. Nodrošināt ar ekonomiku saistīto studiju kursu pasniegšanu. 34

Ekonomisko sistēmu vadības teorijas un metožu katedra Finanšu katedra Starptautisko ekonomisko attiecību katedra Vadībzinību katedra Ekonomikas informātikas katedra Datoru laboratorija EVF Ārējo sakaru daļa Juridiskā fakultāte Nodrošināt ar risku vadīšanu, prognozēšanu un pētījuma metodēm saistīto studiju kursu pasniegšanu. Nodrošināt ar finansēm saistīto studiju kursu pasniegšanu. Nodrošināt ar starptautiskām attiecībām saistīto kursu pasniegšanu. Nodrošināt ar vadības zinībām saistīto studiju kursu pasniegšanu Nodrošināt ar informācijas sistēmām saistīto studiju kursu pasniegšanu Nodrošināt laboratorijas darbiem nepieciešamo auditoriju sagatavošanu: programmu instalācija, lietotāju reģistrācija un resursu izdalīšana lietotājiem. Nodrošināt pasniedzēju un studentu apmaiņas tehniskos jautājumus. Nodrošināt ar tiesību zinātnēm saistīto studiju kursu pasniegšanu. 2.13. Ārējie sakari 2.13.1. Sadarbība ar darba devējiem Sadarbība ar darba devējiem notiek, programmā iesaistītiem docētājiem piedaloties dažādās profesionālās asociācijās un apvienībās, un profesionāļiem iesaistoties studiju procesā. Tiek turpināta un attīstīta sadarbība ar Latvijas Pašvaldību savienību, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju (doc. M.Pūķis, doc. I.Vilka), Ventspils Attīstības aģentūru (lekt. L.Seimuškāne), kā arī ar Latvijas statistiķu asociāciju un CSP (prof. B. Sloka), profesionālām asociācijām un apvienībām, piemēram, Latvijas Personāla vadīšanas asociāciju. (prof. I.Vorončuka), Starptautiskās projektu vadīšanas asociāciju (prof. Ž.Ilmete), Latvijas Vēlēšanu reformas biedrību (doc. J.Prikulis), Latvijas Enciklopēdiju (doc. J.Prikulis) u.c. Kursā par ES institūcijām regulāri piedalījās Eiropas Parlamenta deputāti, sniedzot vērtējumus par Parlamenta un citu ES institūciju darba aktualitātēm. Dažu kursu ietvaros tika izvērsta sadarbība publiskās pārvaldes praktisko jautājumu apguvē un studenti apmeklēja sekojošas institūcijas: Eiropas Savienības informācijas aģentūru; LR Saeimu, Ministru kabinetu; Ārlietu ministriju; Latvijas Banku. Kontakti ar darba devējiem bija gan formāli, gan neformāli (ministrijas, pašvaldības, Saeima, Rīgas Dome, nevalstiskās organizācijas un privātās struktūras). Tā piemēram uz lekcijām kursā Baltijas reģiona attīstība un vide, Personālvadība u.c. regulāri tika pieaicināti vieslektori atsevišķu tēmu izklāstam: prof. J. Priedkalns ( Latvijas ārzemju mācībspēku un zinātnieku asociācija), asoc. prof. A. Kļaviņš, ( Daugavpils Universitāte), Lars Ryden ( Baltijas Universitātes programmu direktors), Dz. Upmace (arhitekte), A. Graudiņš (Personāla vadības asociācijas valdes loceklis, LU doktorants). 35

2.13.2. Sadarbība ar citām līdzīgām studiju programmām Latvijā un ārvalstīs Sadarbība ar citām studiju programmām Latvijā un ārvalstīs tika īstenota šādos virzienos: Sadarbība ar izglītības iestādēm Vidzemes augstskola - no 2008. gada 21. maija ir parakstīta vienošanās par abpusēju studentu pārņemšanu likvidācijas gadījumā (skat. 15. pielikumā); Biznesa augstskolā Turība tiek veikta metodiskā palīdzība un konsultācijas Personāla vadības kursa īstenošanā; Juridiskā koledža - tiek veikta metodiskā palīdzība un konsultācijas par pašvaldību tiesībām; Lauksaimniecības Universitāte - tiek veikta metodiskā palīdzība un konsultācijas par publiskā īpašuma pārvaldīšanu; Maskavas Lomonosova vārdā Universitātes Publiskās pārvaldes skola (2008., 2009.gadā).- piedalīšanās Starptautiskajās konferencēs Public Administration in the 21st Century: traditions and innovations ( profesore I. Vorončuka, doktorants Klaudio Rivjera); No 1993.g. līdz šim brīdim cieša un regulāra sadarbība ar Dortmundes Tehnisko augstskolu (Vācija). Rezultātā izstrādātas profesionālā maģistra studiju programma Projektu vadīšana ( programmas direktore profesore Ž. Ilmete); LU 67. zinātniskā konference tematiski pulcēja doktorantus no visām augstskolām, arī LU organizētajā starptautiskajā konferencē Current Issues in Management of Business and Society Development - 2009 ( Biznesa vadības un sabiedrības attīstības aktualitātes - 2009 ). /Rīga, Latvijas Universitāte. 2009.g. 7. - 9.maijā, sekcijas vadītāji bija prof. I.Vorončuka, prof. E.Vanags, prof. Ž.Ilmete. Programmā iesaistītie docētāji piedalījās arī citu republikas augstskolu konferencēs. Sadarbība ar zinātniskajām institūcijām ( un citām institūcijām, kas veic zinātniskus pētījumus): OECD ( Organisation for Economic Co-operation and Development ) (docents M. Pūķis); UNDP ( United Nations Development Programme) (docents M. Pūķis, docente I. Vilka); ES Reģionu komitejā Demokrātijas darba grupā, (docents M. Pūķis); CEMR ( Eiropas municipalitāte un Reģionāla padome Subsidiaritātes darba grupā) (docents M. Pūķis); Docente Inga Vilka no 2001-2009 gadam vadīja Latvijas Pašvaldība savienības dibinātu konsultāciju un pētījumu uzņēmumu, 2009.gadā izveidoja savu uzņēmumu "Publiskās pārvaldes konsultācijas". Šajos gados veikti gan pašvaldību, gan ministriju, gan starptautisku institūciju (ANO AP, Pasaules Bankas, UNDP, DEXIA( pētījumi par pašvaldību budžetiem)) dažādi pasūtījumi, tai skaitā pētījumi, metodiku un metodisku materiālu sagatavošana. Starptautiskas organizācijas NISPAcee publiskas pārvaldes institūtu un skolu sadarbības tīkls centrālajā un Austrumeiropā - LU publiskās pārvaldes katedra ir šī tīkla asociētais loceklis no 1998. gada līdz šim brīdim. Starptautiskās saiknes attīstījās regulāri tiekoties ar 36

kolēģiem NISPAcee, ikgadējās konferencēs. Piemēram, «State and Administration in a Changing World» (Montenegro, Budva, 2009.g. 14-16. maijā), kā arī uzstājoties konferencēs ar ziņojumiem (2009.gads - profesore I. Vorončuka, lektors A. Kalniņš, doktorants Klaudio Rivjera (Claudio Rivera)). Sadarbība ar starptautiskām institūcijām bija arī Sabiedrības vadības maģistra studiju programmas studentiem, kas devās mācību braucienos uz Eiropas Parlamentu Briselē: o 06.06.2007. - 07.06.2007. - 15 studenti apmeklēja Eiropas Parlamentu un Latvijas pārstāvniecību Briselē pēc deputāta prof. G. Andrejeva uzaicinājuma; o 08.10.2007. - 10.10.2007. - 2 studenti apmeklēja Eiropas Parlamentu Briselē pēc deputāta Ģ.V. Kristovska uzaicinājuma; o 31.03.2008. 02.04.2008. - 6 studenti apmeklēja Eiropas Parlamentu Briselē pēc deputāta V. Dombrovska uzaicinājuma; o 02.12.2008. 04.12.2008. - 20 studenti apmeklēja Eiropas Parlamentu un Latvijas pārstāvniecību Briselē pēc deputāta G. Krasta uzaicinājuma; o 03.05.2009. 05.05.2009. 2 studenti apmeklēja Eiropas Parlamentu un Latvijas pārstāvniecību Briselē pēc deputātes I.Vaideres uzaicinājuma. Akreditācijas periodā turpinās sadarbība ar vietējām un starptautiskajām asociācijām: Profesore Žaneta Ilmete ir Starptautiskās projektu vadīšanas asociācijas padomes locekle un Projektu vadīšanas starptautiskās sertifikācijas pirmais asesors Latvijā. Viņa ir arī Latvijas Nacionālās projektu vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja; Profesore Inesa Vorončuka - Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas locekle no 2008.g. līdz šim brīdim. 2008.g. oktobrī novembrī piedalījās Augstskolu Olimpiādes GE Money Bank INTELLECTICUS 2008, kā novērtēšanas komisijas locekle. Profesore ir arī NISPAcee (The Network of Institutes and Schools of Public Administration in Central and Eastern Europe) un ASPA (Amerikāņu Publiskā Pārvaldes Biedrība) locekle no 1996.g. līdz šim brīdim. Akadēmiskais personāls pētnieciskā darbā un kvalifikācijas celšanas laikā iegūtās atziņas iestrādā mācību procesā. LU politika paredz, ka 6 gadu laikā katram docētājam ir paredzēts mācību atvaļinājums vai stažēšanās. Akreditācijas periodā šo iespēju izmantoja tikai viena profesore Ž. Ilmete. 2.13.3. Akadēmiskais personāls, kas strādājis ārvalstu izglītības iestādēs vai veicis zinātnisko vai pētniecisko darbu ārvalstīs ERASMUS projekta ietvaros tiek turpināta sadarbība ar Vīnes Ekonomikas un biznesa Universitātes projektu vadīšanas grupu (Projectmanagement Group vadītājs profesors R.Gareis, Vienna University of Economics and Business). Šīs sadarbības ietvaros 2009.gada jūnijā prof. Ž.Ilmete piedalījās starptautiskajā Projektu vadīšanas maģistra studiju programmas direktoru sanāksmē, kurā informēja par projektu vadīšanas profesionālās maģistra studiju programmas uzsākšanu Latvijā un iepazīstināja ar šīs programmas satura realizēšanu, vienlaicīgi iepazīstināja ar studiju kursu Projekta vadīšana, kuru lasa Sabiedrības vadības maģistra studiju programmā. Profesore Ž. Ilmete 37

2005./2006. un 2006./2007. akadēmiskā gadā lasīja lekcijas Brēmenes Universitātē Projektu vadības institūtā ( Vācijā) par projektu vadīšanas tematiku. Pasniedzējs Dr.phil. Juris Prikulis 2008.g. 13. 19.novembrī bija uz ERASMUS mobilitātes finansējuma pamata komandējumā Prāgā, kur saskaņā ar komandējuma uzdevumu augstskolā Soukroma vysoka škola ekonomickych studii - nolasīja 5 lekcijas par tēmu Mūsdienu ekonomikas filozofijas un sabiedrisko attiecību aktuālās problēmas: to iespējamie risinājumi. Tajās īpaši akcentēti tika paši jaunākie un diskutablākie aplūkojamo jautājumu aspekti, to risināšanas varbūtējās variācijas tuvākā un tālākā nākotnē. Profesore Inesa Vorončuka 2009.g. 5.-7.martā. lasīja lekcijas Baltkrievijas valsts ekonomikas Universitātē (Minska, Baltkrievija). Studiju kursa Personāla vadība ietvaros profesore nolasīja šādas tēmas: 1) Darbinieks kā personālvadības objekts 2 stundas; 2) Personālvadības audits 4 stundas; 3) Personāla novērtēšanas problēmas 2 stundas. Dr. oec. profesore Biruta Sloka 2008./ 2009. a.g. ar ERASMUS mobilitātes finansējumu bija komandējumā Spānijā, kur augstskolā Huelva Universitāte - nolasīja lekcijas 8 stundu apjomā. Sadarbības ietvaros 2010.gadā ir ieplānota prof. Žanetes Ilmetes vizīte Austrijā lekciju lasīšanai. 2.13.1.tabula Akadēmiskais personāls, kas strādājis ārvalstu izglītības iestādēs Valsts Skaits pa akadēmiskajiem gadiem Skaits kopā 2004./2005. 2005./2006. 2006./2007. 2007./2008. 2008./2009. Austrija 1( Ž. Ilmete) 1 Čehija 1( J. Prikulis) 1 Baltkrievija 1 ( I. Vorončuka) Spānija 1(B. Sloka) 1 Vācija 1( Ž. Ilmete) 1( Ž. Ilmete) 2 2.13.4. Ārvalstu vieslektoru skaits programmā 2004./2005.gadā un 2005./2006.gadā Sabiedrības vadības maģistra studiju programmā lekcijas kursā Ārzemju politiskās sistēmas un vadības lasīja viesprofesors Jānis Peniķis. 2008.gadā no 19. 25. oktobra Sabiedrības vadības maģistra studiju programmā ar lekciju ciklu piedalījās profesors Jans Grīns (Jan Green) no Jorkas Universitātes Kanādā. Viņš nolasīja studiju kursā Politikas analīze lekcijas (8 stundas) otra kursa studentiem darba dienas un sestdienas plūsmām, kur kopumā piedalījās 82 studenti. 2.13.2. tabula Ārvalstu vieslektoru skaits programmā Valsts Skaits pa akadēmiskajiem gadiem Skaits kopā 2004./2005. 2005./2006. 2006./2007. 2007./2008. 2008./2009. Kanāda 1 (J. Green) 1 1 38

ASV 1( J. Peniķis) 1( J. Peniķis) 2 Ir plānots vairāk aktivizēt ārvalsts vieslektorus studiju programmā. 2.13.5. Studējošie, kas studējuši ārvalstīs studējošo apmaiņas programmu ietvaros Studentiem ir iespēja pieteikties studijām ārvalstu augstskolās, to nodrošina LU Ārējo sakaru departaments un LU EVF Ārējo sakaru nodaļa. Tas paver plašas iespējas dažādu nozaru speciālistiem apgūt un nostiprināt zināšanas esošajā jomā. 2006./2007. mācību gadā rudens semestrī Sabiedrības vadība maģistra studiju programmā studente B. Medvecka studēja ERASMUS apmaiņas programmā Tventes Universitātē, Nīderlandē; 2006./2007. mācību gadā pavasara semestrī Sabiedrības vadība maģistra studiju programmā studente A.Zaķe studēja ERASMUS apmaiņas programmā Kuopio Universitātē, Somijā; 2008./2009. mācību gadā otrā kursa studente L. Stiģe pavasara semestrī mācījās Grieķijā ERASMUS programmas ietvaros; 2009. rudens semestrī pirmā kursa maģistrante S. Peņģerote devās uz studijām studiju apmaiņas programmā Norvēģijā (projektā EEA grants/ Norway grants). Studijas sākās 10.08.2009. un beidzās 20.12.2009. Stažēšanās laikā studentes savāca materiālus maģistra darbam. 2.13.3. tabula Studējošie, kas studējuši ārvalstīs Valsts Skaits pa akadēmiskajiem gadiem Skaits kopā 2004./2005. 2005./2006. 2006./2007. 2007./2008. 2008./2009. Nīderlande 1 1 Somija 1 1 Grieķija 1 1 Norvēģija 1 1 Publiskās pārvaldes docētāji un studenti augsti vērtē attīstības iespējas sadarbībai ar studiju programmām ārpus Latvijas robežām. 2.13.6 Ārvalstu studējošo skaits programmā Akreditācijas periodā 2005./2006.gadā un 2006./2007.gadā programmā studēja studente no Spānijas Rakele Moreno Garsija (st. apl. Nr. rm05005). 2.13.4. tabula Ārvalstu studējošie programmā Valsts Skaits pa akadēmiskajiem gadiem Skaits kopā 2004./2005. 2005./2006. 2006./2007. 2007./2008. 2008./2009. Spānija 1 1 1 Plānojam aktivizēt ārvalsts studējošo piedalīšanos studiju programmā. 2.14. Studiju programmas attīstības plāns 39

Situāciju, kurā Sabiedrības vadības maģistra programma jāīsteno, raksturo: ekonomiskās un sociālās krīzes saasināšanās valstī, iedzīvotāju maksātspējas krišanās; ar demogrāfiju saistītā studentu skaita lejupslīde; ar publiskās pārvaldes sektora sašaurināšanu un darbinieku skaita samazināšanu valstī saistītā potenciālo studentu skaita kritums. Lai sarežģītajā situācijā nodrošinātu pietiekošu studentu skaitu programmā, nepieciešama papildus un aktīvāka darbība šādos virzienos: Studiju kursu pilnveidošanā saturiska kursu papildināšana ar aktuālo analīzi un jaunāko studiju metožu izmantošana; Sabiedrības vadības programmas popularizēšanā konkrētām mērķa grupām. Ņemot vērā Sabiedrības vadības maģistra studiju programmas mērķi augsti kvalificētu jaunās paaudzes speciālistu sagatavotību Latvijas publiskā sektora veiktspēju sekmīgai attīstībai un konkurencei Eiropas un globālās ekonomikas kontekstā, pastāv nepieciešamība attīstīt kopīgu starptautisku maģistra līmeņa programmu, kas īstenojama sadarbojoties ar ārzemju augstskolām, īpaši Lietuvā un Igaunijā (ar publiskās administrācijas un līdzīgām programmām), nākamajos gados veicot programmā iesaistīto docētāju apmaiņu, kā arī studentu apmaiņu. Šādas apmaiņas rezultātā maģistra diplomā būtu iekļautas atzīmes par apgūtajiem studiju kursiem no citām augstskolām. Lai paaugstinātu studējošo motivāciju un atbildību par sava darba rezultātiem paredzēts turpināt maģistra darbos veikto pētījumu izmantošanas veicināšanu: elektroniskā versijā nosūtīt ieinteresētajām valsts un pašvaldību iestādēm maģistra darba kopsavilkumus, aicināt iestāžu pārstāvjus uz maģistru darbu aizstāvēšanām, kā arī nosūtīt darbus šīm institūcijām zināšanai saskaņā ar recenzentu rekomendācijām. 2.14.1. tabula Studiju programmas attīstības plāns Nr. Pasākums p.k. Akadēmiskās darbības Īstermiņa pasākumi 1.1 Studiju kursu satura pilnveidošana un aktualizēšana. 1.2 Jaunu risinājumu rašana B daļas studiju kursu pasniegšanai. 1.3 Plašāka sadarbība ar citām Latvijas Universitātes struktūrvienībām, it īpaši gadījumos, kad tiek īstenoti starpdisciplināri studiju kursi. 1.4 Jaunu studiju formu veidošana (nepilna laika klātiene un nepilna laika neklātiene), lai attīstītos ar Latvijas demogrāfisko procesu radīto studentu skaita samazinājumu un konkurenci starp augstskolām 1.5. Programmas popularizēšana konkrētām mērķa grupām: - valsts institūciju augstākā un vidējā līmeņa vadītājiem; - pašvaldību politiķiem; Izpildītāji Programmas direktors, studiju kursa pieteicēji, docētāji Programmas direktors, studiju kursa pieteicēji, docētāji Programmas direktors, studiju kursa pieteicējs, docētāji, citas ieinteresētās puses Programmas direktors, studiju kursa pieteicēji, docētāji Programmas direktors, docētāji 40

- pašvaldību institūciju vadītājiem. 1.6. Aktīvāka programmas docētāju iesaistīšanās valsts aktualitāšu analīzē un risinājumu piedāvāšanā, norādot savu saistību ar LU Ekonomikas un vadības fakultāti: - piedalīšanās diskusijās publiskā telpā; - diskusiju rīkošana. 1.7 Plaša un kvalitatīva studiju kursu piedāvājuma angļu valodā sagatavošana. Vidēja termiņa pasākumi 2.1 Akadēmiskā personāla mērķtiecīga attīstība veicinot zināšanu uzkrāšanu zinātniskajam un studiju darbam un starptautiskās sadarbības intensificēšanas gaitā. 2.2 Ārvalstu mācībspēku piesaistes paplašināšana studiju procesā. 2.3 Studentu zinātnisko darbu vadīšana un to mērķtiecīga sagatavošana konkursiem 2.4 Darba devēju, absolventu un studējošo sadarbības veicināšana un tās īstenošanas veidu pilnveidošana 2.5. Ārvalstu (sevišķi no bijušās PSRS valstīm) studentu piesaistīšana Ilgtermiņa uzdevumi 3.1 Studiju kvalitātes paaugstināšana un studiju programmu sasaistes ar mūsdienu lietišķo zinātni un inovatīvo darbību padziļināšana, regulāra studiju materiālu atjaunošana un publicēšana. Jaunu E-studiju kursu un E -mācību grāmatu sagatavošana. 3.2 Studentu piesaistīšana ES un citu institūciju finansētos pētījumos. Programmas direktors, docētāji Programmas direktors, studiju kursa pieteicēji, docētāji Programmas direktors, studiju kursa pieteicēji, docētāji Programmas direktors, studiju kursa pieteicēji, docētāji Programmas direktors, studiju kursa pieteicēji, docētāji Programmas direktors, studiju kursa pieteicēji, docētāji Programmas direktors Programmas direktors, studiju kursa pieteicējs, docētāji Projektu vadītāji 3.3 Regulāru studentu, absolventu un darba devēju aptauju veikšana, to rezultātus analizēšana profesoru grupās un izmantošana studiju procesa pilnveidošanā. Programmas direktors Finansējums un infrastruktūras 4.1 Palielināt budžeta vietu skaitu Fakultātes dekāns 4.2 Turpināt EVF infrastruktūras modernizāciju atbilstoši darba organizācijas prasībām. Fakultātes dekāns Personāla attīstība 5.1 Jaunu profesoru un asociēto profesoru no doktorantūras vides sagatavošana. Programmas direktors 41

2.15. Studiju programmas SVID analīze Studiju programmas SVID analīze 2.15.1.tabula Stiprās puses Studenti Daļai studējošo ir pieredze publiskās pārvaldes jomā, tai skaitā vadošos amatos. Studiju process Pirmā un vienīgā sabiedrības vadības akadēmiskā maģistra studiju programma Latvijā; laba sadarbība ar valsts pārvaldes un pašvaldību institūcijām, kas dod iespēju pieaicināt profesionāļus mācību procesā; regulāra studiju programmas studentu aptauja, lai apzinātu viņu viedokli, regulāra programmas un atsevišķu kursu pilnveidošana, pamatojoties uz studentu priekšlikumiem un aktualitātēm; kvalifikācijas celšanas iespējas gan Latvijā, gan ārzemēs; tradicionāla studentu piedalīšanās maģistra darbu konkursos; iespējas studentiem izmantot EVF un visas LU studiju resursus (datoru laboratorijas, atbilstoša program-matūra, bibliotēka, zinātnisko žurnālu datu bāzes, E- kursi, docētāju zinātniskais potenciāls, sadarbība ar ārvalstu augstskolām u.tml.). Vājās puses Studenti Studentu skaita samazināšanās programmā; Publiskās pārvaldes darbinieku skaita samazināšana valstī, pazemina studēšanas motivāciju; grūtības studentiem apvienot darbu un mācības (plašs mācību apjoms un augsta intensitāte); lielāka mācību maksa salīdzinājumā ar citām Latvijas augstskolām. Studiju process Nepietiekoša studentu iesaistīšanās zinātniskajā darbā un sadarbībā ar ārzemju augstskolām. Akadēmiskais personāls Pēdējos gados maz vieslektoru; nepietiekoša pasniedzēju piedalīšanās starptautiskās konferencēs ārvalstīs, vieslekcijās un stažēšanās ārzemēs. Akadēmiskais personāls Augsti kvalificēts akadēmiskais personāls; akadēmiskā personāla aktīva piedalīšanās starptautiskos projektos, publicēšanās zinātnisko rakstu krājumos un piedalīšanās starp-tautiskās konferencēs; akadēmiskā personāla cieši kontakti ar valsts pārvaldes, 42

pašvaldību un nevalstiskajām organizācijām. Ārējās vides iespējas ES finansējuma piesaiste; LU starptautiskās sadarbības līgumi ar ES un citu valstu augstskolām; pašorganizācijas un pašpārvaldes prasmju apgūšanas un izkopšanas aktualitātes pieaugums; publiskā sektora, tai skaitā pašvaldību attīstības stratēģiju sagatavošanas un īstenošanas nepieciešamības pastiprināšanās. Ārējās vides draudi Ekonomiskā krīze, iedzīvotāju ienākumu krasa samazināšanās - tā rezultātā studentu skaita samazināšanās; iedzīvotāju emigrācijas turpināšanās; darba vietu krass samazinājums publiskā sektora organizācijās; demotivēta atmosfēra publiskās pārvaldes organizācijās, ko izraisa mehānisks pārvaldes samazinājums un neveiksmīgas reformas; budžeta finansējuma samazinājums augstākajai izglītībai; demogrāfiskās situācijas izmaiņas, kas raksturojas ar vidējo izglītību ieguvušo jauno cilvēku skaita krasu samazināšanos; konkurences palielināšanās, sakarā ar līdzīgu studiju programmu atvēršanu citās augstskolās; ārvalstu augstskolu plašs piedāvājums. 43

3. Studiju programmu izmaksu aprēķins Sabiedrības vadības maģistra studiju programmas izmaksu aprēķins uz 1 studentu 2010.g. Apzīmējums Normatīvs Aprēķinātie lielumi N1 darba alga uz vienu studiju vietu gadā Ls 933,24 N2 darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas Ls 223,98 N3 komandējumu un dienesta braucienu izmaksas Ls 1,87 N4 pakalpojumu apmaksa Ls 55,06 N5 materiāli, energoresursi, ūdens un inventārs Ls 47,60 N6 grāmatu un žurnālu iegāde Ls 12,13 N7 iekārtu iegādes un modernizēšanas izmaksas Ls 42,93 T b vienas studiju vietas izmaksas gadā (N1+N2+N3+N4+N5+N6+N7) Ls 1316,81 LU Ekonomikas un vadības fakultātes dekāns Māris Purgailis 44

4. Studiju plāns Sabiedrības vadības maģistra studiju programma pilna laika studijas forma (4 semestri) Kursa Kursa nosaukums 1.gads 2.gads Kopā Pārbaudes kods 1.s. 2.s. 3.s. 4.s. veids Obligātā daļa (A daļa) Lekcijas, semināri VadZ5131 Sabiedrības vadība 4 4 Eksāmens L32, S32 Dr.oec., prof. I.Vorončuka, M.soc., lekt. L.Seimuškāne VadZ5011 Pētījumu metodes un organizācija 4 4 Eksāmens L32, S32 Dr.oec., prof. B.Sloka VadZ5036 Valsts pārvaldes un pašvaldību organizācija 4 4 Eksāmens L42, S22 Dr.oec., doc. I.Vilka JurZ6503 Publiskās tiesības 4 4 Eksāmens L44, S20 Dr.jur., asoc. prof. R.Balodis VadZ5119 Publiskā sektora stratēģiskā vadīšana 4 4 Eksāmens L40,S24 Dr.oec., doc. M.Pūķis Ekon5062 Makroekonomikas analīze 4 4 Eksāmens L32, S32 Dr.oec., prof. E.Dubra, Dr.oec., prof. E.Kassalis VadZ6034 Publiskās pārvaldes analīzes metodes 4 4 Eksāmens L48, S16 Dr.oec., doc. M.Pūķis VadZ5112 Sociālekonomiskā analīze un prognozēšana 4 4 Eksāmens L32, S32 Dr.oec., prof. D.Šķiltere,, Dr.oec., asoc.prof. M.Purgailis Ekon6034 Publiskā sektora un pašvaldību finanšu politika 4 4 Eksāmens L32, S32 Dr.oec., prof. L.Kavale, Dr.oec., doc. A.Joppe VadZ5567 Projektu vadīšana 4 4 Eksāmens L42, S22 Dr.oec., prof. Ž.Ilmete VadZ6017 Līdzsvarotas attīstības vadīšana 4 4 Eksāmens L32, S32 Dr.oec., doc.dž.dimante VadZ5124 Personālvadība 4 4 Eksāmens L32, S32 Dr.oec., prof. I.Vorončuka VadZ6014 Maģistra darbs 20 20 Aizstāvēšana Ierobežota izvēles daļa (B daļa) Filz5038 Pārvaldība un ētika 4 4 Eksāmens L32, S32 Dr.phil., prof. S.Lasmane Ekon5137 Tautas attīstība ekonomikas globalizācijas apstākļos 4 4 Eksāmens L32, S32 Dr.oec., prof. Ē.Šumilo, Dr.oec., prof. B.Šavriņa VadZ5002 Baltijas reģiona attīstība un vide 4 4 Eksāmens L32, S32 Dr.oec., doc. Dž.Dimante SDSK5041 Publiskās pārvaldes komunikācija 4 4 Eksāmens L32, S32 Dr. paed., prof. I Brikše, M.soc., lekt. L. Seimuškāne VadZ5126 Eiropas Savienības attīstība un institūcijas 4 4 Eksāmens L36, S28 Dr.chim., doc. J. Vaivads, Dr.phol., doc.j.prikulis SDSK6015 Publiskā sektora informācijas sistēmas 4 4 Eksāmens L32, S32 Dr.oec., prof. S.Bāliņa VadZ6042 Publiskās pārvaldes metodoloģiskais seminārs 4 4 Eksāmens L32,S32 Dr.oec., doc. M. Pūķis Kopā A daļā 16 16 16 20 68 Kopā B daļā 4 4 4 0 12 Kopā programmā 20 20 20 20 80 Docētājs 45

Sabiedrības vadības maģistra studiju programma nepilna laika klātienes studijas forma (5 semestri) Kursa Kursa nosaukums 1. gads 2. gads 3.g. Kopā Pārbaudes Lekcija, Docētājs kods 1.s. 2.s. 3.s. 4.s. 5.s veids semināri Obligātā daļa (A daļa) VadZ5131 Sabiedrības vadība 4 4 Eksāmens L32, S32 Dr.oec., prof. I.Vorončuka, M.soc., lekt. L.Seimuškāne VadZ5011 Pētījumu metodes un organizācija 4 4 Eksāmens L32, S32 Dr.oec., prof. B.Sloka VadZ5036 Valsts pārvaldes un pašvaldību organizācija 4 4 Eksāmens L42, S22 Dr.oec., doc. I.Vilka JurZ6503 Publiskās tiesības 4 4 Eksāmens L44, S20 Dr.jur., asoc. prof. R.Balodis VadZ5119 Publiskā sektora stratēģiskā vadīšana 4 4 Eksāmens L40,S24 Dr.oec., doc. M.Pūķis Ekon5062 Makroekonomikas analīze 4 4 Eksāmens L32, S32 Dr.oec., prof. E.Dubra, Dr.oec., prof. E.Kassalis VadZ6034 Publiskās pārvaldes analīzes metodes 4 4 Eksāmens L48, S16 Dr.oec., doc. M.Pūķis VadZ5112 Sociālekonomiskā analīze un prognozēšana 4 4 Eksāmens L32, S32 Dr.oec., prof. D.Šķiltere,, Dr.oec., asoc.prof. M.Purgailis Ekon6034 Publiskā sektora un pašvaldību finanšu politika 4 4 Eksāmens L32, S32 Dr.oec., prof. L.Kavale, Dr.oec., doc. A.Joppe VadZ5567 Projektu vadīšana 4 4 Eksāmens L42, S22 Dr.oec., prof. Ž.Ilmete VadZ6017 Līdzsvarotas attīstības vadīšana 4 4 Eksāmens L32, S32 Dr.oec., doc.dž.dimante VadZ5124 Personālvadība 4 4 Eksāmens L32, S32 Dr.oec., prof. I.Vorončuka VadZ6014 Maģistra darbs 20 20 Aizstāvēšana Ierobežota izvēles daļa (B daļa) Filz5038 Pārvaldība un ētika 4 4 Eksāmens L32, S32 Dr.phil., prof. S.Lasmane Ekon5137 Tautas attīstība ekonomikas globalizācijas apstākļos 4 4 Eksāmens L32, S32 Dr.oec., prof. Ē.Šumilo, Dr.oec., prof. B.Šavriņa VadZ5002 Baltijas reģiona attīstība un vide 4 4 Eksāmens L32, S32 Dr.oec., doc. Dž.Dimante SDSK5041 Publiskās pārvaldes komunikācija 4 4 Eksāmens L32, S32 Dr. paed., prof. I Brikše, M.soc., lekt. L. Seimuškāne VadZ5126 Eiropas Savienības attīstība un institūcijas 4 4 Eksāmens L36, S28 Dr.chim., doc. J. Vaivads, Dr.phol., doc.j.prikulis SDSK6015 Publiskā sektora informācijas sistēmas 4 4 Eksāmens L32, S32 Dr.oec., prof. S.Bāliņa VadZ6042 Publiskās pārvaldes metodoloģiskais seminārs 4 4 Eksāmens L32,S32 Dr.oec., doc. M. Pūķis Kopā A daļā 12 12 12 12 20 68 Kopā B daļā 4 4 4 0 0 12 Kopā programmā 16 16 16 12 20 80 46

Sabiedrības vadības maģistra studiju programma nepilna laika studijas forma (6 semestri) Kursa Kursa nosaukums 1. gads 2. gads 3.gads Kopā Pārbaudes Lekcija, Docētājs kods 1.s. 2.s. 3.s. 4.s. 5.s 6.s. veids semināri Obligātā daļa (A daļa) VadZ5131 Sabiedrības vadība 4 4 Eksāmens L32, S32 Dr.oec., prof. I.Vorončuka, M.soc., lekt. L.Seimuškāne VadZ5011 Pētījumu metodes un organizācija 4 4 Eksāmens L32, S32 Dr.oec., prof. B.Sloka VadZ5036 Valsts pārvaldes un pašvaldību organizācija 4 4 Eksāmens L42, S22 Dr.oec., doc. I.Vilka JurZ6503 Publiskās tiesības 4 4 Eksāmens L44, S20 Dr.jur., asoc. prof. R.Balodis VadZ5119 Publiskā sektora stratēģiskā vadīšana 4 4 Eksāmens L40,S24 Dr.oec., doc. M.Pūķis Ekon5062 Makroekonomikas analīze 4 4 Eksāmens L32, S32 Dr.oec., prof. E.Dubra, Dr.oec., prof. E.Kassalis VadZ6034 Publiskās pārvaldes analīzes metodes 4 4 Eksāmens L48, S16 Dr.oec., doc. M.Pūķis VadZ5112 Sociālekonomiskā analīze un prognozēšana 4 4 Eksāmens L32, S32 Dr.oec., prof. D.Šķiltere,, Dr.oec., asoc.prof. M.Purgailis Ekon6034 Publiskā sektora un pašvaldību finanšu politika 4 4 Eksāmens L32, S32 Dr.oec., prof. L.Kavale, Dr.oec., doc. A.Joppe VadZ5567 Projektu vadīšana 4 4 Eksāmens L42, S22 Dr.oec., prof. Ž.Ilmete VadZ6017 Līdzsvarotas attīstības vadīšana 4 4 Eksāmens L32, S32 Dr.oec., doc.dž.dimante VadZ5124 Personālvadība 4 4 Eksāmens L32, S32 Dr.oec., prof. I.Vorončuka VadZ6014 Maģistra darbs 20 20 Aizstāvēšan a Ierobežota izvēles daļa (B daļa) Filz5038 Pārvaldība un ētika 4 4 Eksāmens L32, S32 Dr.phil., prof. S.Lasmane Ekon5137 Tautas attīstība ekonomikas globalizācijas apstākļos 4 4 Eksāmens L32, S32 Dr.oec., prof. Ē.Šumilo, Dr.oec., prof. B.Šavriņa VadZ5002 Baltijas reģiona attīstība un vide 4 4 Eksāmens L32, S32 Dr.oec., doc. Dž.Dimante SDSK5041 Publiskās pārvaldes komunikācija 4 4 Eksāmens L32, S32 Dr. paed., prof. I Brikše, M.soc., lekt. L. Seimuškāne VadZ5126 Eiropas Savienības attīstība un institūcijas 4 4 Eksāmens L36, S28 Dr.chim., doc. J. Vaivads, Dr.phol., doc.j.prikulis SDSK6015 Publiskā sektora informācijas sistēmas 4 4 Eksāmens L32, S32 Dr.oec., prof. S.Bāliņa VadZ6042 Publiskās pārvaldes metodoloģiskais seminārs 4 4 Eksāmens L32,S32 Dr.oec., doc. M. Pūķis Kopā A daļā 8 12 8 12 8 20 68 Kopā B daļā 4 0 4 0 4 0 12 Kopā programmā 12 12 12 12 12 20 80 47

1.43. 1.44. 1.45. 1.46. 1.47. 1.48. 1.49. 1.50. 1.51. 1.52. 1.53. PIELIKUMI 48

1.54. 1.55. 1.56. 1.57. 1.58. 1.59. 1.60. 1.61. 1.62. 1.63. 1.64. 1.65. 1.66. 1. pielikums 1.67. 1.68. Studiju programmā iekļauto studiju kursu apraksti 49

Kursa nosaukums Sabiedrības vadība Kursa kods VadZ5131 Kredītpunkti 4 ECTS kredītpunkti 6 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64 Zinātnes nozare Vadībzinātne Lekciju stundu skaits 32 Semināru un praktisko darbu stundu skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 11.01.2010 Institūcija, kura apstiprināja kursu Ekonomikas un vadības fakultāte Kursa autori Dr. Ekonomikas doktors, prof. Inesa Vorončuka Sociālo zinātņu mağistrs sabiedrības vadībā, lekt. Lilita Seimuškāne Kursa anotācija Studiju kursa mērķis ir apgūt sabiedrības vadības (publiskās pārvaldes) teorētiskos pamatus, veidot vispusīgu izpratni par sabiedrības līdzdalības formām, kā arī iegūt praktiskas iemaņas publiskās pārvaldes lēmumu sagatavošanas un pieņemšanas procesā. Rezultāti Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti iegūst spējas un prasmes kvalificēti pielietot zināšanas par sabiedrības vadības norisēm Latvijā, par likumdevēju, izpildvaras un tiesu varas mijiedarbībām. Padziļināti tiek apgūta publiskās pārvaldes loma, struktūras un procesi daudzlīmeņu attiecībās ar sabiedrību pasaules, Eiropas Savienības, Latvijas un tās pašvaldību kontekstā. Kursu apraksts-plāns Sabiedrības vadības (publiskās pārvaldes) svarīgāko jēdzienu saturs, to teorētiskais un praktiskais pielietojums.publiskās varas sistēma L4, S4 Tiesības uz labu pārvaldību L2 Publiskās pārvaldes darbības saturs L2 Publiskās pārvaldes darbības teorētiskie un praktiskie aspekti L6, S6 Publiskās varas modeļu salīdzinājums S4 Publiskās pārvaldes struktūra L4, S4 Publiskā un privātā sektora organizācijas: kopīgais un atšķirīgais L2, S2 Publiskās pārvaldes nozīmīgākie spēlētāji L2, S2 Publiskā pārvalde no reformām līdz attīstībai L8, S8 Birokrātijas loma un nozīme publiskajā pārvaldē L2, S2 Prasības kredītpunktu iegūšanai 1) 3 kontroldarbi -25%, 2) situācijas analīzes semināros -25%, 3) kursa pārbaudījums rakstveida eksāmens -50%. Literatūra (01-mācību literatūra) 1.Vanags, Edvīns. Valsts pārvaldes reformas ārvalstīs un Latvijā. Rīga : Latvijas Statistikas institūts, 2007. 103 lpp. ISBN 97-89984-976-15-0. 2.Kļaviņa, Sandra, Greiškalna, Ilze. Līdzdalības iespējas valsts pārvaldē. Rīga : Valsts Kanceleja, 2006. 128 lpp. ISBN 9984-198-73-1. 3.Polits, Kristofers, Bukerts, Gerts. Sabiedrības vadības reforma. Rīga, 2002. 350 lpp.( 1 nodaļa, 13-29 lpp.; 2 nodaļa, Problēmas un risinājumi: sabiedrības vadības reformas modelis, 30-43. lpp.) 4.Starlings, Grovers. Valsts sektora pārvalde. Rīga : Valsts administrācijas skola, 1999. 616 lpp. ISBN 9984-934-61-6.(1. nodaļa, Kas ir valsts administrācija, 18-30 lpp.; 2 nodaļa, Administrācijas politika, 33-79 lpp.; 10 nodaļa Cilvēk resursu vadīšana 447. - 498. lpp) 5.Jansone, Dace, Reinholde, Iveta, Ulnicāne, Inga. Latvijas publiskā pārvalde. Rīga : Latvijas Universitāte, 2002. 291 lpp. ISBN 9984-725-41-3. 6. Jay M. Shafritz, E. W. Russell, Christopher P. Borick. Introducing Public Administration. Pearson Longman, 2009. 582 lpp. 50

Literatūra (02-papildliteratūra) 1. Deming, Edwards W. Out of the Crisis. Cambridge : Massachusetts Institute of Technology, 1992. 507 p. ISBN 0-26254-115-7. 2. George, Stephen. Multi-level Governance and the European Union. In: Multi-level Governance. Oxford : Oxford Scholarship Online Monographs (IngentaConnect), 2004, p.107-127. ISBN 97-80199-259-25-0. 3. Goodsel, Charles T. A new vision for public administration. Public Administration Review, 2006 July/Aug, Vol.66, Nr.4, p.623-635. ISSN 0033-3352. 4. Gore A. Creating a Government that Works Better Costs Less. Washington, 1993. 5. Ierēdniecība un ES [tiešsaiste]. Jaunā Pārvalde, 2006, Nr.1 (59), 16.jūn.; 2006, Nr.2 (60), 4.jūl.; 2006, Nr.3 (61), 7.jūl.; 2006, Nr.4-7 (62-62), 25.sept. Pieejams: http://www.vcp.gov.lv/97/ 6. Johnson, William C. Public administration : Policy, politics and practice. Boston : McGraw-Hill, 1996. XIV, 481 p. ISBN 1-561-34425-7. 7. Kā darbojas Eiropas Savienība : ES iestāžu ceļvedis. Luksemburga : Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojs, 2004. 50 lpp. ISBN 9-28949-535-9. 8. Kovaļevska, A. Tiesības uz labu pārvaldību : salīdzinošs skatījums uz Eiropas Savienības valstu praksi Latvijas kontekstā. Likums un Tiesības, 2006, 8.sēj., Nr.8 (85), 244.-247.lpp.; 8.sēj., Nr.9 (85), 276.-281.lpp. ISSN 1407-4974. 9. Levits, Egils. Normatīvo tiesību aktu demokrātiskā leģitimācija un deleģētā likumdošana : teorētiskie pamati. Likums un Tiesības, 2002, 4.sēj., Nr.9 (27), 261.-268.lpp. ISSN 1407-4974. 10. Levits, Egils. Valsts pārvaldes iekārtas likuma koncepcija. Latvijas Vēstnesis, 2002, Nr.95, 26.jūn. ISSN 1407-0391. 11. Meļķisis, Māris. Valsts pārvaldes uzdevumu tiesiskais pamats. Jurista Vārds, 2007, Nr.21, 22.maijs, 4.-6.lpp. ISSN 1691-2462. 12. Miezaine, Zinta. Valsts pārvalde un NVO līdzdalība - efektīvu sadarbības modeli meklējot. īga : Nordik, 2003. 76 lpp. ISBN 9984-751-39-2. 13. Osborne, David, Gaebler, Ted. Reinventing government : How the entrepreneurial spirit is transforming the public sector. New York : Plume, 1992. XXII, 405 p. ISBN 0-45226-942-3. 14. Peters, Guy B. The politics of Bureaucracy. 5th ed. London ; New York : Routledge, 2003. 384 p. ISBN 0-41519-477-6. 15. Pastore A. Sabiedriskās apspriedes: metodiska rokasgrāmata valsts institūciju darbiniekiem un cilvēkiem, kas vēlas līdzdarboties. Rīga, 2005. 16. Sniedzīte G. Dišlera biedrības tiesībpolitikas konference. 2006. Likums un Tiesības, 8.sēj., Nr.12 (88), 374.-375.lpp. ISSN 1407-4974. 17. Stucka, Artis. Administratīvās tiesības. Rīga : Juridiskā koledža, 2006. 209 lpp. ISBN 9984-966- 48-8. 18. Szucs, Stefan, Stromberg, Lars. Local elites, political capital and democratic development. Wiebaden : VS Verlag, 2006. 386 p. (Urban and Regional Research International; Vol.9). ISBN 97-83531-150-59-8. 19. Vaidere, Inese, Vanags, Edvīns, Vanags, Ilmārs, Vilka I. Reģionālā politika un pašvaldību attīstība Eiropas Savienībā un Latvijā. Rīga : Latvijas Universitātes Akadēmiskais apgāds, 2006. 295 lpp. ISBN 9984-976-11-4. Literatūra (03-ieteicamā periodika) 1. Administratīvā procesa likums. Pieņemts 2001.g. 2. Biedrību un nodibinājumu likums. Pieņemts 2003.g. 3. Constitution of the Republic of Estonia. Pieņemta 1992.g. 4. Constitution of the Republic of Lithuania. Pieņemta 1992.g. 5. Eiropas labās administratīvās prakses kodekss. Luksemburga : Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojs, 2005. 6. Eiropas Padomes Cilvēktiesību un pamattiesību aizsardzības konvencija. Pieņemta 1997.g. 7. European Charter of Local Self-Government. Strasbourg : Council of Europe, 1985. 8. European Governance : A white paper. Pieņemta 2001.g. 25.jūl. 9. Government of the Republic Act (Igaunijā). Pieņemts 1995.g. 13.dec. Pieejams: 51

http://www.riik.ee ; http://www.legaltext.ee 10. Informācijas atklātības likums. Pieņemts 1998.g. 11. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likums. Pieņemts 2002.g. 12. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs [tiešsaiste] http://knab.gov.lv 13. Latvijas Republikas Satversme. Pieņemta Satversmes sapulcē 1922.g. 15.febr. un atjaunota 1992.g. 15.febr. 14. Latvijas Republikas Saeima [tiešsaiste]. Pieejams: http://www.saeima.lv 15. Latvijas Republikas Ministru kabinets [tiešsaiste]. Pieejams: http://www.mk.gov.lv 16. Latvijas Pašvaldību savienība [tiešsaiste]. Pieejams: http://www.lps.lv 17. Latvijas Pilsoniskā alianse [tiešsaiste]. Pieejams: http://www.nvo.lv 18. Law on the Government of the Republic of Lithuania. Pieņemts 1994.g. 19. Likums Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā. Pieņemts 2002.g. 20. Likums par pašvaldībām. Pieņemts 1994.g. 21. Ministru kabineta iekārtas likums. Pieņemts 2008.g. 22. Ministru kabineta kārtības rullis. Pieņemts 2009.g. 23. Politikas plānošanas dokumenti: 1)Pašvaldību reformu koncepcija. MK, 1993. 2)Latvijas valsts pārvaldes reformas koncepcija. MK, 1995. 3)Valsts pārvaldes reformas stratēģija 2001.-2006.g. MK, 2003. 4) Valsts pārvaldes politikas attīstības pamatnostādnes 2008.-2013.g. Labāka pārvaldība: pārvaldes kvalitāte un efektivitāte.-mk, 2008. 5) Pasākumu plāns valsts pārvaldes sistēmas un civildienesta optimizēšanai.-mk, 2009 6) Pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas programma 2008.-2012.g.-MK, 2008. 24. Prokuratūras likums. Pieņemts 1994.g. 25. Sabiedriskās politikas portāls [tiešsaiste]. Pieejams: http://www.politika.lv 26. Tiesībsarga likums. Pieņemts 2006.g. 27. Valsts civildienesta ierēdņu disciplināratbildības likums. Pieņemts 2006.g. 28. Valsts civildienesta likums. Pieņemts 2000.g. 29. Valsts kontroles likums. Pieņemts 2002.g. 30. Valsts pārvaldes iekārtas likums. Pieņemts 2002.g. 31. Worldwide Declaration of Local Self-Government. Rio de Janeiro, 1985. 32. Administratīvā procesa likums. Pieņemts 2001.g. 52

Kursa nosaukums Pētījumu metodes un organizācija Kursa kods VadZ5011 Kredītpunkti 4 ECTS kredītpunkti 6 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64 Zinātnes nozare Vadībzinātne Lekciju stundu skaits 32 Semināru un praktisko darbu stundu skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 11.01.2010 Institūcija, kura apstiprināja kursu Ekonomikas un vadības fakultāte Kursa autori Dr. Ekonomikas doktors, prof. Biruta Sloka Kursa anotācija Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar pētniecības metodēm un organizāciju, ko plaši izmanto pētniecības darba sagatavošanā, plānošanā, realizācijā un citur. Paredzēts apspriest galvenās metodes pētniecības rezultātu apstrādē un prezentācijā. Kursa programmas galveno jautājumu ietveršanā un rekomendējamā literatūrā izmantota ārvalstu teorijas un prakses pieredzes izklāsts, īpašu uzmanību veltījot apgūto metožu izmantošanai praktiskos pētījumos, kā arī plašāk pieejamām datorprogrammām, speciālās literatūras apskatam un izvērtējumam. Studentiem tiks izsniegts aktualizēts speciālās literatūras saraksts, jaunākā informācija par publikācijām zinātniskos žurnālos, par interneta mājas lapām kursa apgūšanai, kā arī jaunākā informācija par datorprogrammu paketēm pētniecības rezultātu apstrādei. Rezultāti Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti iegūst padziļinātu izpratni par pētniecības metodēm un to izmantošanas iespējām, par jaunumiem statistikas datu bāzu un akadēmisko publikāciju datu bāzu izmantošanu, kā arī jaunākajām datu apstrādes metodēm un datorprogrammu nodrošinājumu. Kursa apguves laikā notiek informācijas apmaiņa par jaunāko akadēmisko literatūru, jaunākajām metodēm un pētniecības finansējuma atrašanas iespējām. Kursa apguves laikā katram studentam ir aptuveni 500 lpp. materiālu referātu par kursa saturu elektroniskā veidā. Kursu apraksts-plāns 1. Vispārējā informācija par pētījumu veidiem un pētniecības darba organizāciju L2, S2 2. Pētniecības tēmas izvēle, pamatojums, literatūras izvērtējums, datu vākšana un analīze; primārie un sekundārie dati; statistisko datu bāzu izmantošana; akadēmisko žurnālu datu bāzu izmantošana L2, S2 3. Pētniecības ētika L1, S1 4. Kvantitatīvās pētniecības metodes un to izmantošanas iespējas L10, S10 5. Kvalitatīvo pētniecības metožu vispārējs raksturojums un to izmantošanas priekšnosacījumi L5, S5 6. Aptauju veidi un to organizēšanas galvenie priekšnosacījumi L4, S4 7. Novērošanas pētījumi L1, S1 8. Kvantitatīvo un kvalitatīvo pētniecības metožu kombinēta izmantošana L1, S1 9. Pielietojamo programmu pakešu raksturojums (SPSS, EViews, Excel, u.c) un datu apstrāde L4, Lab.4 10. Pētniecības organizēšana izmantojot internetu, priekšrocības un problēmas L1, S1 11. Pētniecības finansējumu veidi un avoti L1, S1 Prasības kredītpunktu iegūšanai 1) 2 kontroldarbu - 20% ; 2) 3 patstāvīgie darbi - 25% ( 10%+10%+ 5%); 3) 1 referāta sagatavošana un nolasīšana par vienu no sekojošām tēmām - 20% no gala vērtējuma; 4) rakstveida eksāmens - 35% no vērtējuma. Referāta tēmu izlozē pirmajā nodarbībā. Referātā īpaša uzmanība jāpievērš teorētisko zināšanu praktiskai izmantošanai. Referātus vērtēs pasniedzējs un studiju biedri pēc referātu elektroniskās 53

saņemšanas, noklausīšanās un jautājumu uzdošanas. Vairāku referentu gadījumā referentiem savstarpēji iepriekš jāvienojas par izklāstāmajiem jautājumiem. Referātiem jābūt iespējami informatīviem un īsiem, vēlama izdales materiālu izsniegšana kolēģiem, obligāti jānorāda izmantotā literatūra un datu avoti. Par darbu semestrī - 65% no vērtējuma. Literatūra (01-mācību literatūra) 1. E.Sullivan, G.Rassel, M.Berner, Research Methods for Public Administrators, 5th ed., Pearson, Longman, 2008, 500 p. 2. Alan Bryman, Social Research Methods, 3rd edit, Oxford University Press, 2008, 748 p. 3. William Lawrence Neuman, Social Research Methods : Qualitative and Quantitative Approaches, 6th edit., Pearson, 2006, 592 p. 4. Welman, Kruger, Mitchell, Research Methodology, 3rd edit., Oxford University Press, 2005, 342 p. 5. Colin Rossan, Real World Research, A Resource for Social Scientists and Practitioner Researchers, 2nd ed., Blackwell Publ., 2002, 599 p. 6. Pauld D. Leedy, Practical Research: Planning and Design, 6th edit., Prentice Hall, 2005, 319 p. Literatūra (02-papildliteratūra) 1. Meier K.J., Brudnwey J.L., Bohte J., Applied Statistics for Public and Nonprofit Administration, 7th edit., Thomson, 572p. 2. Sherri L. Jackson, Research Methods and Statistics : a Critical Thinking Approach 3rd edit., Wadsworth, 2009, 430 p. 3. Ranjit Kumar, Research Methodology, 2nd. edit., SAGE Publications, 2005, 332 p. 4. J.Bortz, N.Döring, Forschungsmethoden und Evaluation, 3 Auflage, Springer, 2002, 812 s. 5. David Dooley, Social Research Methods, 4th edit., Prentice Hall, 2001, 385 p. 6. John W.Creswell, Research Design, Qualitative, Quantitative and Mixed Methods Approaches, 3rd edit., SAGE Publications, 2009, 260 p. 7. Analysis of Survey Data, Edited by R.K. Chambery and C.J.Skinner, Wiley, 2003, 376 p. 8. David A. De Vaus, Research Design in Social Research, Sage Publications, 2005, 279 p. 9. Rowena Muray, Writing for Academic Journals, Open University Press, McGraw Hill Education, 2005, 223 p. 10. Lyanne Pearce, How to Examine a Thesis, Open University Press, McGraw Hill Education, 2004, 136 p. 11. Sara Delamont and Paul Atkinson, Successful Research Careers. A Practical Guide, Open University Press, McGraw - Hill Education, 2004, 244 p. 12. Research Training for Social Scientists, A Handbook for Postgraduate Researchers, edited by D.Burton, Sage Publications, 2000, 503 p 13. A. Eley and R. Jennings, Effective Postgraduate Supervision, Open University Press, McGraw Hill Education, 2005, 192 p. 14. Robert B.Burns, Introduction to Research Methods, 5th Edition, Sage Publications, 2004, 613 p. 15. The A Z of Social Research. A Dictionary of Key Social Science Research Concepts, Edited by Robert L.Miller&Juhn D.Brewer, Sage Publications, 2003, 345 p. 16. Neil J. Sakkid, Exploring Research, 5th edit., Pearson Education International, 320 p. 17. Andy Field, Discovering Statistics, Using SPSS, 3rd edit., Sage Publications, 2009, 821 p. 18. W.Härole, L. Simar, Applied Multivariate Statistical Analysis, Springer, 2003, 486 p. 19. Adamantious Diamantopulos& Bodo B. Schlegelmilch, Taking the Fear out of Data Analysis, A Step by Step Approach, Thomson Learning, 2000, 231, p. 20. Abdelmonem Afifi, Virginia A.Clark, Susane May, Computer Aided Multivariate Analysis, 4th edit., Chapman& Hall/CRC, 2004, 489 p. 54

Literatūra (03-ieteicamā periodika) 1. Latvijas Universitātes iekšējās kārtības noteikumi studējošajiem (Latvijas Universitātes Studiju noteikumi): http://www.lu.lv/par/svarigakie-dokumenti-un-statistika/noteikumi-un-kartibas/latvijasuniversitates-ieksejas-kartibas-noteikumi-studejosajiem 2. Zinātnisko žurnālu datu bāze Sage Journals Online http://www.lu.lv/biblioteka/resursi/datubazes/ Zinātnisko žurnālu datu bāze EBSCO Zinātnisko žurnālu datu bāze EMERALD Zinātnisko žurnālu datu bāze Springer Link Zinātnisko žurnālu datu bāze Science Direct Zinātniskais žurnāls Latvijas Zinātņu akadēmijas vēstis Zinātniskais žurnāls International Journal of Public Administration Zinātniskais žurnāls Journal of Public Administration Research Zinātniskais žurnāls Journal of Policy Analysis and Management Zinātniskais žurnāls International Review of Administrative Science Zinātniskais žurnāls Journal of Public Administration Research and Theory Latvijas Zinātnes padomes mājas lapa http://www.lzp.lv http://www.zinatne.lv http://www.cordis.lu http://www.lu.lv/petnieciba/ http://www.izm.gov.lv 55

Kursa nosaukums Valsts pārvaldes un pašvaldību organizācija Kursa kods VadZ5036 Kredītpunkti 4 ECTS kredītpunkti 6 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64 Zinātnes nozare Vadībzinātne Lekciju stundu skaits 42 Semināru un praktisko darbu stundu skaits 22 Kursa apstiprinājuma datums 23.11.2009 Institūcija, kura apstiprināja kursu Ekonomikas un vadības fakultāte Kursa autori Hd. Ekonomikas habil. doktors, prof. Edvīns Vanags Dr. Ekonomikas doktors, doc. Inga Vilka Dr. Ekonomikas doktors, doc. Māris Pūķis Kursa anotācija Kursā iekļauti šādi galvenie jautājumi: valsts varas un pārvaldes sistēmas, reformas attīstītās un pārejas perioda valstīs, valsts pārvaldes reformas Latvijā, valsts pārvaldes institūciju funkcijas un struktūra, pašvaldību pamatprincipi un modeļi, Eiropas harta par vietējām pašvaldībām, pašvaldību reformas, vietējās vēlēšanas, vietējo pašvaldību struktūra un vadīšana, pašvaldību budžets, pašvaldības kā ekonomikas veicinātājas, reģionālās attīstības principi, valsts un pašvaldību loma ekonomiskās krīzes apstākļos. Rezultāti Apgūstot kursu studenti iegūst zināšanas par valsts organizācijas sistēmām pasaulē un valsts pārvaldes sistēmu un reformām Latvijā, pašvaldību pamatprincipiem, organizācijas modeļiem un finansēm, par pašvaldībām un pašvaldību reformām dažādās valstīs. Studenti gūst prasmi salīdzināt un vērtēt valsts pārvaldes un pašvaldību reformas, vērtēt valsts institūciju un pašvaldību darbību, kā arī priekšstatu par valsts un pašvaldību lomu ekonomiskās krīzes apstākļos. Kursu apraksts-plāns 1. Nacionālās valsts izveidošanās priekšnoteikumi. Suverenitāte. L2 2. Parlamentārās iekārtas modelis. Prezidentālās iekārtas modelis. Jauktā prezidentālā parlamentārā iekārta. L4 3. Jaunās publiskās pārvaldes un valdības jaunizveides principi. L2 S2 4. Valsts pārvaldes reformas ārvalstīs. L2 5. Politiskā iekārta un valsts pārvalde Latvijā. L4 S2 6. Valsts pārvaldes reformas Latvijā. L2 S2 7. Pašvaldības demokrātijas pamatprincipi. Eiropas vietējo pašvaldību harta. L2 8. Pašvaldību sistēma Latvijā. L2 S2 9. Pašvaldību domju vēlēšanas. L2 10. Pašvaldību kompetence. L4 11. Pašvaldību organizācija. L2 S2 12. Sabiedrības iesaistīšana pašvaldības darbībā. L2 13. Pašvaldību ekonomiskais pamats un budžets. L4 S2 14. Pašvaldību attīstības plānošanas. Reģionālā attīstība. L4 S2 15. Pašvaldību reformas ārvalstīs un Latvijā. L2 S2 16. Attiecības starp valsti un pašvaldībām. L2 17. Valsts pārvaldes un pašvaldību aktualitātes valstī. S4 18. Pārbaudes darbs S2 56

Prasības kredītpunktu iegūšanai 1) Situācijas analīze semināros - 10%; 2) referāts vai pašvaldības analīze - 45%; 3) rakstveida eksāmens - 45%. Lai pielaistu studentu pie rakstiskā eksāmena kārtošanas, studentam jāuzraksta referāts par aktuālu valsts pārvaldes vai pašvaldību problēmu vai jāveic kādas konkrētas pašvaldības analīze. Literatūra (01-mācību literatūra) 1. Vanags Edvīns. Valsts pārvaldes reformas ārvalstīs un Latvijā. - Rīga: Latvijas Statistikas institūts, 2007, 103 lpp. 2. Vanags Edvīns, Vilka Inga. Pašvaldību darbība un attīstība.- Rīga: LU, 2005, 382 lpp. 3. Vaidere Inese, Vanags Edvīns, Vanags Ilmārs, Vilka Inga. Reģionālā politika un pašvaldību attīstība Eiropas Savienībā un Latvijā. - Rīga: LU, LSI, 2006. Literatūra (02-papildliteratūra) 1. Comparative Public Administration. Edited by, A. Chander - London, New York: Routledge, Taylor& Jrancis, 2000. 2. Osborne D., Gaebler T. Reinventing Government: Hoe the Entrepreneurial Spirit is Transforming the Public Sector. New Yourk: Addison Weseley Publishing Co, 1992. 3. Polits K., Bukerts G. Sabiedrības vadības reforma: Salīdzinoša analīze. Rīga, 2000.( 3 nodaļa, Daudzas mājas; politiski administratīvio iekārtu veidi, 44-67 lpp.; 6 nodaļa, politika un vadība, 144-157 lpp.) 4. Starlings G. Valsts sektora pārvalde. Rīga: Valsts Administrācijas skola, 1999. ( 4 nodaļa, Kas ir valsts administrācija, 130-186. lpp.; 7 nodaļa, Organizēšāna, 293-339. lpp.; 8 nodaļa, Līdervadība organizācijās, 240-396 lpp.) 5. Jansone Dace, Reinholde Iveta, Ulnicāne Inga. Latvijas publiskā pārvalde. Rīga: Latvijas Universitāte, 2002, 292 lpp. 6. Rags Ziedonis. Latvijas Republikas pašvaldību tiesības. - Rīga, 2002. 7. Reforming Local Government in Europe. Closing the Gap between Democracy and Efficiency. Norbert Kerting, Angelika Vetter ( eds.) - Opladen: Leske _ Budrich, 2003. 8. The State of Local democracy in Central Europe. Soos G., Toka G. and Wright G. (eds), Budapest: Open Society Institute, 2002. 9. Reģionu attīstība Latvijā 2008. Rīga: VRAA, 2009. 10. LR likumi, MK noteikumi Literatūra (03-ieteicamā periodika) 1. Žurnāls Public Administration Rewiev 2. Žurnāls International Public Management Journal 3. Žurnāls Journal of Public Administration Research and Theory 4. Žurnāls Logs, Latvijas Pašvaldību savienības izdevums 5. www.saeima.lv 6. www.mk.gov.lv 7. www.cvk.lv 8. www.raplm.gov.lv 9. www.fm.gov.lv 10. www.kase.gov.lv 11. www.lps.lv 12. www.llpa.lv 13. www.coe.int 14. www.likumi.lv 57

Kursa nosaukums Publiskās tiesības Kursa kods JurZ6503 Kredītpunkti 4 ECTS kredītpunkti 6 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64 Zinātnes nozare Juridiskā zinātne Lekciju stundu skaits 44 Semināru un praktisko darbu stundu skaits 20 Kursa apstiprinājuma datums 22.05.2008 Institūcija, kura apstiprināja kursu Juridiskā fakultāte Kursa autori Dr. Tiesību doktors, prof. Ringolds Balodis Profesionālais mağistra grāds tiesību zinātnē, pasn. Edvīns Danovskis Kursa anotācija Kursa mērķis ir dot ieskatu par publisko tiesību jēdzienu un saturu, tiesību iedarbību uz atsevišķo personu kā sociālā organisma sastāvdaļu. Kursa uzdevums ir sniegt studentiem teorētiskās zināšanas par publisko tiesību nozaru galvenajiem tiesību institūtiem, iemācīt studentus patstāvīgi strādāt ar normatīvajiem aktiem, orientēt studentus ne tikai uz problēmu izzināšanu publisko tiesību jomā, bet arī uz iespējamiem šo problēmu risinājumiem tiesību normu izstrādāšanas un piemērošanas jomā. Rezultāti Studenti, kas atbilstoši studiju kursa programmai, aktīvi piedalījušies nodarbībās un izpildījuši studiju kursa prasības, var iegūt šādas akadēmiskās un profesionālās kompetences: 1) spēju atpazīt atsevišķus publisko tiesību institūtus; 2) izpratni par publisko tiesību principiem, valsts iekārtu un valsts pārvaldes sistēmu; 3) iemaņas risināt atsevišķas juridiskas problēmas un prasmes patstāvīgi strādāt ar normatīvajiem aktiem; 4) prasmes patstāvīgi pielietot tiesību normas, kas regulē administratīvo procesu iestādē; 5) prasmes patstāvīgi sagatavot iekšējo normatīvo aktu projektus. Kursu apraksts-plāns 1. Tiesību jēdziens un tiesību avoti L4, S2 2. Publiskās un privātās tiesības L2, S2 3. Konstitucionālo tiesību pamati L2, S2 4. Cilvēktiesības L6, S4 5. Administratīvās tiesības: ievads un valsts pārvaldes iekārta L8, S4 6. Administratīvās tiesības: administratīvā procesa tiesības L8, S4 7. Administratīvās tiesības: administratīvie pārkāpumi un administratīvā atbildība L4, S2 8. Informācijas atklātība L2 9. Fizisko personu datu aizsardzība L2, S2 10. Krimināltiesību un kriminālprocesa tiesību pamati L4 Prasības kredītpunktu iegūšanai 1) 2 kontroldarbi - 50%; 2) Rakstveida eksāmens - 50% Ne vairāk kā divi kavēti semināri. Ja students par darbu semināros ir saņēmis vismaz 13 pozitīvus novērtējumus, tad semestra atzīme (kontroldarbu vidējais vērtējums) tiek paaugstināta par vienu balli. Ja students nav apmeklējis vairāk, kā divus seminārus, tad docētājs semestra vērtējumu var samazināt par vienu balli. Literatūra (01-mācību literatūra) 58

1. Briede J. Administratīvais akts. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2003, 176 lpp. 2. Cilvēktiesības pasaulē un Latvijā. Inetas Ziemeles red. Rīga: Izglītības soļi, 2000, 409 lpp. 3. Dišlers K. Latvijas valsts varas orgāni un viņu funkcijas. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2004, 204 lpp. 4. Neimanis J. Ievads tiesībās. Rīga: [B.i.], 2004, 214 lpp. Literatūra (02-papildliteratūra) 1. Aperāne K. Subjektīvās publiskās tiesības: Administratīvais process: likums, prakse, komentāri. Rakstu krājums. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2005, 357 lpp. 2. Briede J. Administratīvā akta forma un sastāvdaļas: Administratīvā procesa likuma 67. pants: Administratīvais process: likums, prakse, komentāri. Rakstu krājums. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2005, 357 lpp. 3. Jarinovska K. Publiskās informācijas pieejamības principi un prakse. Likums un Tiesības. 2007. Janvāris, Februāris, Nr. 89, 90 4. Krastiņš U. Konceptuāli par vainu administratīvajās tiesībās. Jurista Vārds, 2005. 5. jūnijs. Nr. 23(476) 5. Krastiņš U. Noziedzīgs nodarījums. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2000, 259 lpp. 6. Levits E. Par administratīvā procesa vietu un funkcijām Latvijas tiesību sistēmā: Administratīvais process: likums, prakse, komentāri. Rakstu krājums. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2005, 357 lpp. Literatūra (03-ieteicamā periodika) 1. Jurista Vārds 59

Kursa nosaukums Publiskā sektora stratēģiskā vadīšana Kursa kods VadZ5119 Kredītpunkti 4 ECTS kredītpunkti 6 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64 Zinātnes nozare Vadībzinātne Zinātnes apakšnozare Sabiedrības vadība Lekciju stundu skaits 40 Semināru un praktisko darbu stundu skaits 24 Kursa apstiprinājuma datums 23.11.2009 Institūcija, kura apstiprināja kursu Ekonomikas un vadības fakultāte Kursa autori Dr. Ekonomikas doktors, doc. Māris Pūķis Priekšzināšanas VadZ5036, Valsts pārvaldes un pašvaldību organizācija Kursa anotācija Kursa mērķis ir sniegt studentiem zināšanas par publiskā sektora stratēģiskās vadības teoriju un metodēm. Aplūkota publiskā sektora dalībnieku Eiropas Savienības, valsts un pašvaldību, kā arī politisko partiju un citādi organizētu interešu grupu ietekme uz institucionālo stratēģiskās vadības procesu un uz savu, grupai atbilstošo interešu īstenošanu. Tiek izmantotas publiskā sektora mārketinga metodes, sniegt dažādu teritoriālo mērogu attīstības plānošanas sistēmu vērtējumus un raksturotas ekonomiskās krīzes vadības problēmas un risinājumi. Rezultāti Studenti iegūst zināšanas un prasmes lai varētu plānot un īstenot uz klientu orientētu stratēģisko vadību publiskā sektora iestāžu, politisko un nevaldības organizāciju mērķu noteikšanai un sasniegšanai. Kursu apraksts-plāns 1.Publiskā sektora dalībnieki un to intereses. L2 2.Misijas (sūtības) noteikšana. L2, S2 3.Vīzija un mērķu izvēle. L2, S2 4.Publisko stratēģiju konceptuāls salīdzinājums.l2 5.Publiskā mārketinga stratēģijas elementi. L8, S2 6.Stratēģijas īstenošanas mehānisms. L6, S4 7.Stratēģiskā vadība Eiropas Savienībā. L2, S2 8.Nacionālās valsts stratēģiskā vadība. L2, S2 9.Attīstības plānošana Latvijas Republikā. L4, S2 10.Attīstības finansēšana Latvijas Republikā. L2 11.Stratēģiskā vadība pašvaldībā. L2, S2 12.Politiskās partijas stratēģiskā vadība. L2, S2 13.Nevalstiskās organizācijas stratēģiskā vadība. L2, S2 14.Vadība krīzes apstākļos. Pārbaudes darbs. L2, S2 Prasības kredītpunktu iegūšanai 1) Referāts - 50%; 2) rakstveida eksāmens - 50%. Lai pielaistu studentu pie rakstiskā eksāmena kārtošanas, studentam jāuzraksta referāts par aktuālu valsts pārvaldes vai pašvaldību problēmu. 60

Literatūra (01-mācību literatūra) 1a.Kotler Philip, Nancy R. Lee, Marketingi n the Public Sector: A Roadmap for Improved Performance, Warton School Publishing, October 2007 1b.Котлер Филип, Ненси Ли, Маркетинг для государственных и общественных организаций, Питер, 2008, 384 с. 2.Leins Nevils, Stratēģiskā plānošana: praktisks mācību līdzeklis / Nevils Leiks ; no angļu valodas tulkojusi Rūta Dina Vilīte. Rīga : Multineo, c2007. 247 lpp. : il. ; 24 cm + 1 CD- ROM. ISBN 9789984995701. 3.Starlings Govers, Valsts sektora pārvalde, R: Valsts administrācijas skola, 1999, 616 lpp. 4.Vanags E., Locāne V., Vilka I., Pilsētu mārketings un tā nodrošināšana ar informāciju, R:, krājumā Statistikas un pārvaldes problēmas, LSI, 2003, 21-36 lpp. 5.Praude V., Beļčikovs J. Menedžments. Rīga: Vaidelote, 2001. Literatūra (02-papildliteratūra) 1.ES PADOMES REGULA (EK) Nr.1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr.1260/1999 2.Saeima, Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likums, 2007 3.Saeima, Attīstības plānošanas sistēmas likums, 2008 4.Saeima, Reģionālās attīstības likums, 2002 5.Ministru kabinets, 2009.gada 7.aprīļa noteikumi Ministru kabineta kārtības rullis. 6.Pārmaiņu vadība, Harvard Business School sērija, R: Lietišķās informācijas dienests, 2008, 117 lpp. 7.Andreasen Alan R., Kotler Philip, Strategic Marketing for Nonprofit Organizations, 7th edition, 2008 8.Proctor Tony, Public Sector Marketing, 2007, 248 pages 9.Laba pārvaldība, Žanetas Ozoliņas un Ivetas Reinholdes redakcijā, R: Zinātne, 2009, 287 lpp. 10.International handbook of organizational crisis management. Ed. by Christine M. Pearson, Christopher RouxDufort, Judith A. Clair. Los Angeles : Sage Publication, 2007. xi, 354 p. 11.Vanags E., Vilka I., Pašvaldību darbība un attīstība. R: Latvijas Universitāte, 2005.-384 lpp. 12.Vorončuka I. Personāla vadība: Monogrāfija.- R: Latvijas Universitāte, 2009.- 400 lpp. Literatūra (03-ieteicamā periodika) 1.Public Management Review, Journal 2.International Public Management Journal 3.Journal of Public Administration Research and Theory 4.Journal of Public Administration 5.Latvijas Vēstnesis, avīze 6.Logs, LPS izdevums 7.Kapitāls, žurnāls 8.www.politika.lv 9.www.mk.gov.lv 61

Kursa nosaukums Makroekonomikas analīze Kursa kods Ekon5062 Kredītpunkti 4 ECTS kredītpunkti 6 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64 Zinātnes nozare Ekonomika Zinātnes apakšnozare Makroekonomika Lekciju stundu skaits 32 Semināru un praktisko darbu stundu skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 22.12.2009 Institūcija, kura apstiprināja kursu Ekonomikas un vadības fakultāte Kursa autori Dr. Ekonomikas doktors, prof. Edgars Kasalis Sandra Eglīte lektors Ekonomikas mağistra grāds, lekt. Irina Skribāne Dr. Ekonomikas doktors, prof. Elena Dubra Kursa anotācija Kursa mērķis - sniegt studentiem teorētiskās un praktiskās zināšanas par galveno makroekonomisko modeļu izmantošanas iespējām makroekonomiskajā analīzē ekonomikas integrācijas un reģionalizācijas apstākļos un to iespējamo interpretāciju praktiskā ekonomikā, realizējot jebkuru fiskālo - monetāro politiku un ekonomikas stabilizācijas procesus. Rezultāti Sekmīgi apgūstot šo kursu studenti spēj formalizēt un izvērtēt dažādus ekonomiskos procesus, izmantojot dažādus ekonomiskos modeļus un to grafisko interpretāciju, kā arī iegūst priekšstatu par valsts makroekonomisko politiku un tās īstenošanas instrumentāriju. Studenti spēj patstāvīgi analizēt un vērtēt valstī notiekošos ekonomiskos procesus. Kursu apraksts-plāns 1. Saiknes starp preču un naudas tirgiem Keinsa, ISLM un ADAS modeļos. L2, S2 2. Izspiešanas efekta būtība, tā mazināšanas iespējas makroekonomiskajā analīzē. L2, S2 3. Fiskālās un monetārās politikas efektivitātes paaugstināšanas empīriskā un grafiskā interpretācija ISLM modeļa modifikācijās. L4, S4 4. Ilgtermiņa augsmes modeļi. R.Solova ilgtermiņa augsmes modeļa analīze. L2, S2 5. ADAS dinamiskā modeļa empīriskie vienādojumi un grafiskā analīze dažādās biznesa cikla stadijās. L4, S4 6. Politiskie biznesa cikli, to ietekme uz makroekonomisko līdzsvaru. L2, S2 7. Pasaules ekonomikas internacionalizācijas un globalizācijas procesu analīze. L2, S2 8. Valsts ilgtermiņa attīstības stratēģijas analīze. L2, S2 9. Ārējo ekonomisko sakaru un starptautiskās tirdzniecības modeļu analīze. L4, S4 10. Fiskālā politika un sabalansēts valsts budžets. L4, S4 11. Monetārās politikas analīze. L2, S2 12. Izaugsmes un konkurētspējas makroekonomiskais novērtējums. L2, S2 Prasības kredītpunktu iegūšanai 1) kontroldarbs - 30%; 2) situācijas analīze semināros - 40%; 3) rakstveida eksāmens - 30%. Literatūra (01-mācību literatūra) 62

1. Sachs J.D., Larrain F.B., Macroeconomics in the Global Economy., Harvester Wheatsheaf, NY, 1993. 2. Fischer, Stanley. Экономика : [учебник] / Стенли Фишер, Рудигер Дорнбуш, Ричард Шмалензи ; пер. с англ. ; общ. ред. и предисл. Г.Г. Сапова ; Академия народного хозяйства при Правительстве Рос. Федерации. Москва : Дело, 2001. XXXIV, 829 c. : ил., табл., граф., портр. Зарубежный экономический учебник. ISBN 577490136X. 3. Mankiw N.G., Macroeconomics., Worth Publischer, NY, 2001. 4. P.R.Krugman, M.Obstfeld, International Economics: Theory and Polcy, Addison-Wesley Publishing Company, 2000. 5. Kassalis E., Makroekonomika., LU, Rīga, 2002. Literatūra (02-papildliteratūra) 1. Latvijas ekonomikas pērstrukturizācijas problēmas jaunās ekonomikas apstākļos., LU Akadēmiskais apgāds, Rīga, 2005. 2. Dornbusch, Rudiger. Macroeconomics / Rudiger Dornbusch... [et al.]. 7th Canadian ed. Toronto : McGraw-Hill Ryerson, c2005. xxii, 458 lpp. : diagr., tab. ISBN 0070916160. 3. Lipsey, Richard G., Macroeconomics / Richard G. Lipsey, Christopher T.S. Ragan. 10th Canadian ed. Toronto : Addison Wesley, c2003. xxix, 899, [135] lpp. : il., diagr. ISBN 0321125924 4. Adams, F. Gerard Macroeconomics for business and society : a developed/developing country perspective on the "new economy" / F. Gerard Adams. New Jersey [etc.] : World Scientific, c2002. xvii, 307 lpp. : diagr., il., karte. ISBN 9810243243 5. McCafferty, Stephen. Instructor's manual and test bank to accompany Macroeconomics [by] Stephen D. Williamson / Stephen McCafferty. Boston [etc.] : Addison Wesley, 2002. [3], 247 lpp. : diagr. ISBN 0201721813. 6. Ragan, Christopher T. S. Macroeconomics / Christopher T.S. Ragan, Richard G. Lipsey ; with self-study questions created by Zuzana Fromm, Roberto Martínez-Espiñeira. 11th Canadian ed., study ed. Toronto : Pearson/Addison Wesley, c2007. xxvi, 924, [106] lpp. : il., diagr., tab. ISBN 0321439988. 7. Boyes, William. Macroeconomics / William Boyes, Michael Melvin. 7th ed. Boston ;New York : Houghton Mifflin Company, 2006. 517, [26] lpp. : il. ISBN 9780618761272 (Student text). 8. Burda, Michael Macroeconomics : a European text / Michael Burda and Charles Wyplosz. 4th ed. Oxford : Oxford University Press, c2005. xix, 576 lpp. : tab., sh. ; 25 cm. ISBN 0199264961 9. Froyen, Richard T. Macroeconomics : theories and policies / Richard T. Froyen. 8th ed. Upper Saddle River, N.J. : Pearson/Prentice Hall, c2005. xx, 508 lpp. : ill. ; 25 cm. ISBN 0131435825 10. De Long, J. Bradford. Macroeconomics / J. Bradford DeLong, Arman Mansoorian, Leo Michelis. Toronto : McGraw-Hill Ryerson, c2004. xxiii, 550 lpp. : il., diagr., tab. ISBN 0070916136 11. Blanchard, Olivier Macroeconomics / Olivier Blanchard, Angelo Melino. Scarborough : Prentice Hall Canada, c1999. xviii, 115 lpp. : il., diagr., tab. ISBN 0130950599 12. McCafferty, Stephen. Instructor's manual and test bank to accompany Macroeconomics [by] Stephen D. Williamson / Stephen McCafferty. Boston [etc.] : Addison Wesley, 2002. [3], 247 lpp. : diagr. ISBN 0201721813. 13. Abel, Andrew B., Macroeconomics / Andrew B. Abel, Ben S. Bernanke and Dean Croushore. 6th ed. Boston : Pearson/Adison Wesley, [2008]. xxvi, 641 lpp. : il., portr., tab. ; 27 cm. Addison- Wesley series in economics. ISBN 9780321469489 (IE). 14. Lībermanis G., Makroekonomika: teorija un Latvijas attīstības problēmas, SIA Kamene, Rīga, 2003 15. Gods U., Makroekonomika., Turība, Rīga, 2002. Literatūra (03-ieteicamā periodika) 63

1. Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija., Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību., Rīga. 2. Žurnāls Kapitāls (periodisks izdevums reizi mēnesī). 3. Latvijas Bankas ceturkšņu un gada biļeteni. 4. Latvijas Bankas mājas lapa: http://bank.gov.lv 5. Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes mājas lapa: http://www.csb.gov.lv 6. Latvijas Finanšu ministrijas mājas lapa: http://www.fm.gov.lv 7. Latvijas Ekonomikas ministrijas mājas lapa: : http://www.em.gov.lv 8. Latvijas Universitātes studiju noteikumi: http://www.lu.lv/jauna/studijas/stud_kartiba.html 9. Ministru kabineta mājas lapa: http://www.mk.gov.lv 10. Saeimas mājas lapa: http://www.saeima.lv 11. Eiropas Savienības mājas lapa: http://www.europeancommission.eu 64

Kursa nosaukums Publiskās pārvaldes analīzes metodes Kursa kods VadZ6034 Kredītpunkti 4 ECTS kredītpunkti 6 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64 Zinātnes nozare Vadībzinātne Lekciju stundu skaits 48 Semināru un praktisko darbu stundu skaits 16 Kursa apstiprinājuma datums 23.11.2009 Institūcija, kura apstiprināja kursu Ekonomikas un vadības fakultāte Kursa autori Dr. Ekonomikas doktors, doc. Māris Pūķis Kursa anotācija Kursa mērķis ir sniegt teorētiskās zināšanas un attīstīt praktiskās iemaņas publiskās pārvaldes analīzē. Tiek aplūkotas publiskās pārvaldes formas, funkcijas, dalībnieki un viņu motivācija, lēmumus ietekmējošie faktori, politikas īstenošanas formas un politikas ietekmes novērtēšana. Publiskās pārvaldes process tiek aplūkots vairāku teoriju kontekstā, tiek analizēti aktuālu problēmu piemēri Latvijā un Eiropas Savienībā. Rezultāti Studenti iegūst teorētisku izpratni par publiskās pārvaldes dalībniekiem un viņu mijiedarbību ar sabiedrību, kā arī priekšstatu par vairākām pieejām, principiem un vērtēšanas metodēm. Kursa gaitā studenti apgūst praktiskas iemaņas ētisko, ekonomisko, ideoloģisko un tiesisko metožu pielietojumā publiskās pārvaldes lēmumu pamatošanai un dažādu metožu lietošanā to ietekmes novērtēšanai. Kursu apraksts-plāns 1. Ievads. Publiskās pārvaldes formas globālajā, Eiropas, nacionālajā, reģionālajā un vietējā mērogā. Institucionālisms un elitārisms. L3, S1 2. Publiskās pārvaldes funkcijas, to rezultātu prognozēšana un novērtēšana, to sadalijums atbilstoši subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem. L3, S1 3. Indivīda darbība publiskajā pārvaldē saskaņā ar publiskās izvēles teoriju, grupu interešu ietekme un politisko procesu un sabiedrības intereses. L6, S2 4. Lēmumu pieņemšanas ētiskās, ekonomiskās, ideoloģiskās, tiesībpamatotās un demokrātiskās iesaistīšanas metodes L18, S4 5. Lēmumu īstenošanas metodes: inkrementālā, racionālā un jauktā, ideālu un procedūru ietekme uz lēmumu īstenošanu. L8, S4 6. Rezultātu novērtēšanas metodes, rezultatīvo rādītāju izmantošana un salīdzinājuma bāzes metode. L10, S4 Prasības kredītpunktu iegūšanai 1) referāts par konkrētas publiskās pārvaldes problēmas analīzi - 50%; 2) rakstveida eksāmens - 50%. Literatūra (01-mācību literatūra) 1. Cik demokrātiska ir Latvija?, Rīga, 2005. 2. Parsons Wayne, Public Policy, An Introduction to the Theory and Practice of Policy Analysis, Edward Elgar Publishing Limited, 1999, pp.675 3. Weimer David L., Vining Aidan R., Policy Analysis, Concepts and Practice, Prentice Hall, 1999, pp.486 4. Politikas ietekmes vērtēšana politikas veidošanas sistēmā, aut. Kļaviņa S., Klapkalne U., Pētersone B., UNDP, 2005 Literatūra (02-papildliteratūra) 65

1. Polits K., Bukerts G.,Sabiedrības vadības reforma Salīdzinošā analīze. Īpašu uzdevumu ministra valsts pārvaldes lietās sekretariāts, 2002, 350 lpp.( 4. nodaļa, Modernizācijas un reformas trajektorijas, 68-102 lpp.; 5. nodaļa, Rezultāti: caur tumšo stiklu, 103-143 lpp.; 7. nodaļa, Kompromisi, līdzsvars, robežas, dilemmas un paradoksi, 158-180 lpp.). 2. Jansone D., Reinholde I., Ulnicāne I., Latvijas Publiskā pārvalde, Eurofaculty, 2002, 291 lpp. 3. Watkins T., Introduction to Cost-Benefit Analysis, San Jose State University, 2000, http://www2.sjsu.edu/faculty/watkins/cba.htm 4. Inga Vilka, Maris Pukis, Edvins Vanags, Indicators of Local Democracy in Latvia, in book The State of Local Democracy in Central Europe, Local Government and Public Service Initiative, 2002, pp.107-180. 5. Gupta D.K., Analyzing Public Policy: concepts, tools and techniques. Wahington, D.C.: CQ Press, 2001, pp.408 Literatūra (03-ieteicamā periodika) 1. Latvijas vēstnesis LR oficiālais laikraksts 2. www.mk.gov.lv 66

Kursa nosaukums Sociālekonomiskā analīze un prognozēšana Kursa kods VadZ5112 Kredītpunkti 4 ECTS kredītpunkti 6 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64 Zinātnes nozare Vadībzinātne Lekciju stundu skaits 32 Semināru un praktisko darbu stundu skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 23.11.2009 Institūcija, kura apstiprināja kursu Ekonomikas un vadības fakultāte Kursa autori Dr. Ekonomikas doktors, asoc.prof. Māris Purgailis Dr. Ekonomikas doktors, prof. Daina Šķiltere Kursa anotācija Studiju kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar sociālekonomisko procesu analīzes un prognozēšanas metodēm un iemācīt studentus patstāvīgi izstrādāt prognozes. Kursā apskatīta sociālekonomiskās analīzes un prognozēšanas nozīme valsts pārvaldes un pašvaldību lēmumu pieņemšanas un plānošanas procesā. Studiju kursā tiek apgūtas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas situācijas analīzes un prognozēšanas statistisko, ekspertmetožu un kombinēto metožu pielietošanā. Rezultāti Apgūstot kursu, studenti iegūst akadēmiskās kompetences zināšanas, izpratni par mūsdienu metodēm sociālekonomisko procesu analīzē un prognozēšanā, kā arī profesionālās kompetences spēju patstāvīgi, radoši pielietot apgūtās analīzes un prognozēšanas metodes, izmantojot datorprogrammas; spēju identificēt citu autoru prognozēs izmantotās metodes, spēju novērtēt to ticamību. Kursu apraksts-plāns 1.Sociālekonomiskās analīzes un prognozēšanas nozīme, informatīvais nodrošinājums L2 2.Analīzes un prognozēšanas principi, etapi, prognožu klasifikācija un prognozēšanas metožu attīstība L4,S2 3.Sociālekonomisko parādību dinamikas analīze un prognozēšana L2, S4 4.Dinamikas rindu galvenās tendences analīze, modelēšana un prognozēšana L4, S6 5.Sociālekonomisko rādītāju sezonālo un ciklisko svārstību analīze un prognozēšana L4, S4 6.Sociālekonomisko rādītāju ietekmējošo faktoru analīze un prognozēšana L4, S4 7.Ekspertmetožu pielietošanas iespējas un nozīme sociālekonomiskajā analīzē un prognozēšanā L4, S4 8.Ekspertvērtējumu iegūšanas paņēmieni un apstrāde L4, S4 9.Kompleksās analīzes un prognozēšanas metodes L4, S4 Prasības kredītpunktu iegūšanai 1) 8 praktiskie darbi 40%; 2) 2 laboratorijas darbi 10%; 3) 2 patstāvīgie darbi (ekspertanketas izstrāde; ekspērtvērtējumu apstrāde) 20%; 4) Rakstveida eksāmens 30%. Literatūra (01-mācību literatūra) 1.Vasermanis E., Šķiltere D., Krasts J. Prognozēšanas metodes. 2., papild. izd.- R.: LU, Izglītības soļi, 2004.- 121 lpp. 2.Šķiltere D., Krasts J. Prognozēšanas metodes: www. estudijas.lu.lv 3. Hanke, John E., Бизнес-прогнозирование / Джон Э. Ханк, Артур Дж. Райтс, Дин У. Уичерн ; [пер. с англ. В.В. Марченко... [и др.]. 7-е изд. Москва : Вильямс, 2003. 651 с. : ил., табл. ; 24 см. ISBN 5845904366. 4.Agresti A., Finlay B., Statistical Methods for the Social Sciences, Prentice Hall, Upper Saddle 67

River, 1999., 706 lpp. Literatūra (02-papildliteratūra) 1.Šķiltere D., Krasts J. Metodiskie norādījumi laboratorijas darbu izpildei kursā Pieprasījuma prognozēšana.- R.: LU, Izglītības soļi, 2005.- 95 lpp. 2.Šķiltere D., Danusēvičs M. Intervālprognožu noteikšanas metodes ilgtermiņa statistiskajā prognozēšanā. Statistikas un pārvaldes problēmas 2006. Zin. raksti.- R.: LSI, 2006.- 197 lpp.; 113-123 lpp. 3.Šķiltere D. Ekspertmetožu pielietošanas iespējas prognozēšanā, rakstu krāj.: Ekonomikas un vadības zinību attīstības problēmas, IV. - R.: LU, 2002., 758-765 lpp. 4.Šķiltere D., Krasts J.. Autoregresijas modeļu izmantošanas iespējas prognozēšanā. // LU raksti. Vadības zinātne.- R.: LU, Zinātne, 2003., 106-113 lpp. 5.Šķiltere D., Krasts J. Statistiskajā prognozēšanā izmantojamās informācijas kvalitātes uzlabošanas problēmas, to risinājumu paņēmieni. // Statistikas un pārvaldes problēmas 2004. Zinātniskie raksti.- R.: LSI, 186 lpp.; 23-35 lpp. 6.Purgailis M., Šķiltere D., Danusēvičs M. Reģionālās attīstības prognozēšanas metodika. // Statistikas un pārvaldes problēmas 2007. Zin. raksti.- R.: LSI, 2007.- 270 lpp.; 171-180 lpp. 7.Politikas ietekmes vērtēšana politikas veidošanas sistēmā. - R.: LR VK, 2005.- 79 lpp. 8.Krastiņš O., Ciemiņa I. Ekonometrija.- R.: LR CSP, 2003.- 267 lpp. 9.Spyros Makridakis, Steven C. Wheelwright., Forecasting methods for management, New York: Wiley, 1989.- 470 pp. 10.Carnot N. Economic Forecasting. Great Britain, 2005.- 354 p. 11.Hendry David F., Ericsson Neil R. Understanding Economic Forecasts. London, Cambridge Press. 2001.- 542 p. 12.Loveridge D. Foresight. The Art and Science of Anticipating the Future. Routledge Taylor & Francis Group. 2007.- 240 p. 13.Цыгичко В. Н. Прогнозирование социально - экономических процессов. М.: КомКнига, 2007.- 240 с. 14.Парсаданов Г. А. Прогнозирование и планирование социально - экономической системы станы.- М.: ЮНИТИ, 2001.- 223 с. 15.Мир нашего завтра. Антология современной класической прогностики.- М.: Изд. Эксмо, 2003.- 512 с. 16.Найденков В. И. Прогнозирование и моделирование национальной экономики.- М.: Приор-издат, 2004.- 160 с.; 11-16 c. 17.Булдык Г. М. Статистическое моделирование и прогнозирование.- Мн.: НО ООО БИП-С, 2003.- 399 с. Literatūra (03-ieteicamā periodika) 1.International Journal of Financial Forecasting 2.Time-Critical Decision Making for Business Administration, http://home.ubalt.edu/ntsbarsh/statdata/forecast.htm 3.Forecasting Principles http://www.forecastingprinciples.com/ 4.Statistikas zinātnisko pētījumu rezultāti. Zinātniskie raksti. R.: LR CSP, ikgadējs izdevums 5.Ghysels E., Osborn D.R. The Econometric Analysis of Seasonal Time Series. 2007. http://bookshp.blckwell.co.uk/jsp/print 6.Foundations and Trends in Econometrics.www.worldscinet.com/fteco/fteco.shtml 7.Lawrence K.D., Guerard J.B., Reeves G.R. Forecasting. 2007. http://bookshop.blackwell.co.uk/jsp 8.Journal of Applied Econometrics (EBSCO (F) 68

Kursa nosaukums Publiskā sektora un pašvaldību finanšu politika Kursa kods Ekon6034 Kredītpunkti 4 ECTS kredītpunkti 6 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64 Zinātnes nozare Ekonomika Zinātnes apakšnozare Finanses un kredīts Lekciju stundu skaits 32 Semināru un praktisko darbu stundu skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 23.11.2009 Institūcija, kura apstiprināja kursu Ekonomikas un vadības fakultāte Kursa autori Dr. Ekonomikas doktors, prof. Lūcija Kavale Priekšzināšanas Ekon5062, Makroekonomikas analīze Kursa anotācija Studiju kursa mērķis ir apgūt publiskā sektora un pašvaldību finanšu politikas veidošanas pamatus un instrumentus, kā arī izprast to pielietošanas ekonomiskās sekas. Noskaidrot finanšu politikas lomu valsts publiskajā pārvaldē un tautsaimniecības attīstībā. Analizēt budžeta sistēmu, tās uzbūvi un budžeta veidus, kā arī budžeta veidošanas metodes dažādos ekonomiskajos apstākļos. Pētīt valsts ieņēmumu un izdevumu politiku, kā arī apgūt pašvaldību budžetu ieņēmumu un izdevumu politiku kā īpašu valsts finanšu sfēru. Rezultāti Kursa apgūšanas rezultātā studējošie iegūst izpratni par publiskā sektora finanšu politiku kopumā, prot to novērtēt un veidot. Studējošie apgūst pamatiemaņas patstāvīgi analizēt budžeta, nodokļu un valsts izdevumu plānošanu un politiku, izprot to savstarpējās sakarības un atkarību. Studējošie iegūst prasmes finanšu politikas un budžeta veidošanā pašvaldībās. Kursa apguve dod iespēju sekmīgāk apgūt citus programmas priekšmetus un izskaidrot to kopsakarības, kā arī kvalitatīvi iesaistīties valsts finanšu politikas veidošanā. Kursu apraksts-plāns 1.Valsts loma ekonomikā, publiskā sektora jēdziens. L2 2.Valsts budžets galvenais publiskā sektora finanšu instruments. L4,P4 3.Budžeta sistēma un plānošanas metodes. L2, P4 4.Budžeta deficīts un valsts parāds: teorija un prakse.l2, P4 5.Nodokļu sistēma un politika.l6, P6 6.Valsts budžeta izdevumu politika.l2, P2 7.Sociālās sfēras izdevumu finansēšanas politika. L8, P6 8.Pašvaldību budžeta tiesības un finanšu politika. L6, P6 Prasības kredītpunktu iegūšanai 1) 3 kontroldarbi - 30%; 2) 3 patstāvīgie darbi -15%; 3) grupu prezentācija par izvēlētu tēmu 5% ; 4) rakstveida eksāmena - 50%. Literatūra (01-mācību literatūra) 1.Budžeta reformas. Valsts budžeta veidošanas attīstības tendences Latvijā un pasaulē. Valsts Kanceleja.2003. 2.Public Finance. Harvey S.Rosen and Ted Gayer.2008. 3.Fiscal Administration. Analysis and Applications for the Public Sector. John L.Mikesell, 2007. 4.Valsts ieņēmumu teorijas pamati. Mācību līdzeklis. V.Andrejeva, K.Ketners. RTU. 2008. 69

Literatūra (02-papildliteratūra) 1.Public Finance and Public Policy. Hillman A.2003. 2.Strategic Public Finance.Stephen J.Bailey. 2004. 3.Nodokļu politikas un administrēšanas pamati. L.Kavale, A.Joppe.2008. 4.Бюджет и бюджетная деятельность в Латвийской республике. Г.Решина.2007. 5.Public Expenditure Management. A.Premchand. IMF,2003 6.Public Budgeting: Policy, Process and Politics. Rubin I.S. 2008. 7.Handbook of Public Economics. Alan J.Auerbach, Martin Feldstein. 2002. 8.Managing Public Expenditure. A Reference Book for Transition Countries. Edited by Richard Allen and Daniel Tommasi.2001. Literatūra (03-ieteicamā periodika) 1.Žurnāls Kapitāls 2.Finanšu ministrijas mājas lapa: http://www.fm.gov.lv 3.Valsts Ieņēmumu dienesta mājas lapa:http://www.vid.gov.lv 4.Saeimas mājas lapa: http://www.saeima.lv 5.Žurnāls Latvijas Ekonomists 6.Likums Par budžetu un finanšu vadību 1994.g. ar grozījumiem līdz 2007.g. 7.Likums Par pašvaldību budžetiem 1995.g. ar grozī8jumiem līdz 2007.g. 70

Kursa nosaukums Projektu vadīšana * Kursa kods VadZ5567 Kredītpunkti 4 ECTS kredītpunkti 6 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64 Zinātnes nozare Vadībzinātne Lekciju stundu skaits 42 Semināru un praktisko darbu stundu skaits 22 Kursa apstiprinājuma datums 22.12.2009 Institūcija, kura apstiprināja kursu Ekonomikas un vadības fakultāte Kursa autori Dr. Ekonomikas doktors, prof. Žaneta Ilmete Kursa anotācija Studiju kursa mērķis ir nodrošināt studentus ar zināšanām par projektu vadīšanas teorētiskiem jautājumiem, projektu vadīšanas procesu un tā realizācijā pielietojamām metodēm un tehniku. Rezultāti Kursu noslēdzot, studenti pratīs patstāvīgi sastādīt projektu pieteikumus, veikt projektu izmaksu finansiālo analīzi un izvērtēt dažādu alternatīvo variantu efektivitāti gan no finansiāla, risku un stratēģiskās nozīmības viedokļa. Studiju kursa apguves rezultātā studenti gūs arī priekšstatu par projektu vadīšanas procesu kopumā. Viņi iepazīsies ar svarīgākajām projekta startā, plānošanā, kontrollingā un noslēgumā lietojamām tehnikām un metodēm, apgūs tīkla plānošanas tehniku un tās dažādus variantus (CPM, PERT, MPM), Ganta diagrammas, integrētās vadīšanas metodes, kā arī ar projektu organizācijas formām un lomu sadalījumu projektos. Kursu apraksts-plāns 1. Projektu vadīšanas pamatjēdzienu skaidrojums. L2 2. Projektu vadīšanas process un tā būtība. L2 3. Projekta norises process un tā modeļi. L2 4. Projektu organizācijas modeļi un lomu sadalījums tajos. L2, P2 5. Projekta komanda, projekta komandas vadība un projekta kultūra. L2 6. Projektu interesenti un to analīze. L2 7. Projektu riski. L2 8. Projekta panākumi un neveiksmes. L2 9. Projektu vadīšanas attīstības vēsture, starptautiskie standarti un sertifikācijas sistēmas. L2 10. Projektu identifikācija. L2, P4 11. Projekta risinājumu variantu laika,izmaksu un ieņēmumu/ieguvumu novērtēšanas metodoloģija. L2, P2 12.Projekta risinājumu izvērtēšanas modeļi. L2, P2 13.Projekta priekšlikuma sastādīšana un projektu finansēšana. L2 14. Projektu starts, un to organizācija. L2, P2 15. Projektu darbu struktūra. L2, P2 16. Tīkla plānošanas tehnika. L2, P2 17. Projekta darbu un laika plānošana. L2, P2 18. Projektu resursu plānošana. P2 19. Projektu izmaksu plānošana. L2 20. Projektu kontrollings. L2, P2 21. Projektu koordinācija un personāla vadīšana. L2 22. Projektu noslēgšana. L2 Prasības kredītpunktu iegūšanai 1) 3 kontroldarbi 15%; 2) projekta priekšlikuma izstrāde un prezentācija grupā 35%; 3) rakstveida eksāmens -50%. Literatūra (01-mācību literatūra) 71

1. Ilmete Z.Projektu vadīšanas nacionālās kompetences vadlīnijas.- Rīga,: LNPVA, 2004,-75. lpp. 2. Burke,R,. Project Management, Planing& Control Techniques.-4-th Edition- John Wiley&Sons, Ltd, 2003,-341p. 3. Clifford, F. Gray, Erik W. Larson. Project Management: The Managerial Process.- 3-th Edition- Irwin/ Mc Graw Hill, 2006,-528 p. 4. Cleland, David I., Ireland Levis R. Project Management: Strategic Design and Implementation, 5th.ed., McGRAW-HILL, 2007, 520 p. 5. Meredith. Jack R, Samuel. J.Mantel. Jack R., Jr. Project Management, A Managerial Approach. - John Wiley&Sons, Inc., 2006., 679. lpp. Literatūra (02-papildliteratūra) 1. Schelle, Heinz; Ottmann, Roland; Pfeifer, Astrid:Project Manager, GPM, 2006,537 lpp. 2. Kerzner Harold, Ph.D. Project Management, A Systems Approach to Planning, Scheduling and controlling.-john Wiley&Sons, Inc., 8th ed., 2003. 3. Project Cycle Management Handbook. European Commission, Version 2.0, EuropeAid Cooperation Office General Affairs Evaluation, 2002 March, 105 p. E-mail: particip@particip. de http://www. particip.com Literatūra (03-ieteicamā periodika) 1. International Journal of Project Management 2. Projektu vadīšana, LNPVA, 1999, 2000, 2001. 72

Kursa nosaukums Līdzsvarotas attīstības vadīšana Kursa kods VadZ6017 Kredītpunkti 4 ECTS kredītpunkti 6 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64 Zinātnes nozare Vadībzinātne Lekciju stundu skaits 32 Semināru un praktisko darbu stundu skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 17.01.2008 Institūcija, kura apstiprināja kursu Ekonomikas un vadības fakultāte Kursa autori Dr. Ekonomikas doktors, prof. Andris Deniņš Datorzinātņu mağistra grāds, lekt. Juris Krasts Dr. Ekonomikas doktors, doc. Džineta Dimante Kursa anotācija Kursa mērķis ir dot iespēju studentiem gūt zināšanas par jaunākajām metodēm līdzsvarotas attīstības vadīšanā un informāciju tehnoloģiju izmantošanu šo metožu nodrošināšanā. Kursa uzdevumi: noskaidrot līdzsvaroto rādītāju sistēmas pamatelementus, tās ieviešanas priekšnoteikumus un ieviešanas posmus, analizēt dažādu nozaru uzņēmumu vadīšanā nepieciešamo radītāju priekšrocības un trūkumus, apgūt intelektuālā kapitāla novērtēšanas metodes, izveidot praktiskas iemaņas datu bāzēs glabātās informācijas izmantošanā lēmumu pieņemšanā un vadības procesā. Praktiskajos darbos un semināros studenti attīstīs prasmes izvēlēties atbilstošākos rādītājus, metodes un modeļus, kas raksturo konkrētu nozaru uzņēmumu finanšu stāvokli un līdzsvarotu attīstību, kā arī analizēs to dinamiku. Kurss iepazīstina ar statisko metožu, salīdzinošās vērtēšanas, finanšu analīzes un citu metožu pielietojumu biznesa informācijas analīzes sistēmās. Rezultāti Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti iegūst izpratni par līdzsvaroto rādītāju sistēmu kā komunikācijas rīku, stratēģiskās vadības sistēmu un efektivitātes rādītāju sistēmu, par tajā izmantoto rādītāju izvēles problēmām, kā arī kvantitatīvo mērķu nospraušanas metodēm. Studenti spēj patstāvīgi izvēlēties efektivitātes rādītājus, spriest par uzņēmējdarbības rezultativitāti, to ietekmējošiem faktoriem, atrast cēloņu un sakarību ķēdītes. Sekmīga kursa apguve dod iespēju studentiem aktīvi piedalīties līdzsvaroto rādītāju sistēmas izstrādē un ieviešanā. Kursu apraksts-plāns 1. Līdzsvaroto rādītāju sistēma stratēģiskajā vadīšanā L4, S2 2. Finanšu analīze, tajā izmantotie rādītāji un to interpretācija. Līmeņatzīmju metode. Informācijas meklēšana LR Uzņēmumu reģistra un Komercreģistra datu bāzē. L6, S4 3. Līdzsvaroto rādītāju sistēmā izmantoto rādītāju izvēle un mērķu nospraušanas metodes L2, S10 4. Biznesa inteliģences tehnoloģijas L2 5. Finanšu perspektīva L2, S6 6. Klientu perspektīva L2, S2 7. Iekšējā procesa perspektīva L2, S6 8. Mācīšanās un izaugsmes perspektīva L2 9. Stratēģisko karšu izstrādāšana un personalizēšana L2, S2 10. Līdzsvaroto rādītāju sistēmas ieviešanas process L2, 11. Līdzsvaroto rādītāju sistēmas īpatnības sabiedriskā sektora organizācijās L2 12. Maksātnespējas un bankrota prognozēšanas modeļi L2 13. Intelektuālā kapitāla un cilvēkkapitāla mērīšanas modeļi L2 Prasības kredītpunktu iegūšanai 73

1)2 laboratorijas darbi - 40 %, 2)1 patstāvīgais darbs - 20%, 3) situācijas analīze semināros - 10%, 4) rakstveida eksāmens 30%. Literatūra (01-mācību literatūra) 1. Kaplan R., Norton D. The Balanced Scorecard: Translating Strategy into Action. - Boston: Harvard Business School Press, 1996. 2. Niven P. Balanced Scorecard Step-by-step: Maximizing Performance and Maintaining Results.- Hoboken: John Wiley & Sons, Inc, 2006. 3. Uzņēmuma darbības novērtēšana, autoru kolektīvs R: Lietišķās informācijas dienests, 2008. 4. Pārvaldības tehnoloģijas, autoru grupa Klausa A. vad. - R.: SIA Mediju nams, 2003. Literatūra (02-papildliteratūra) 1. Kaplan R., Norton D. Strategy maps: converting intangible assets into tangible outcomes. - Boston: Harvard Business School Press, 2004. 2. Kaplan R. Strategic Performance Measurement and Management in Nonprofit Organizations // Nonprofit Management and Leadership Spring - 2001, 11(3) p.353-370 3. Kaplan R., Norton D. Having Trouble with Your Strategy? Than Map it // Harvard Business Review - Sept-Oct 2000 - p.167-176 4. Kaplan R., Norton D. How to Implement a New Strategy Without Disrupting Your Organization // Harvard Business Review - March 2006 - p.100-109 5. Roos J., Roos G., Edvinsson L., Dragonetti Intellectual Capital: Navigating the New Business Landscape. Macmillan Press Ltd, 1997. 6. Liebowitz J., Suen C. Developing Knowledge Management Metrics for Measuring Intellectual Capital // Journal of Intellectual Capital Vol. 1 No.1, 2000 p.54 67. 7. Mike Biere, Business Intelligence for the Enterprise. Prentice Hall Professional Technical Reference Upper Saddle River, New Jersey, 2003. Tulkojums krievu valodā: Майк Бьер. Интелектуальное ведение и сопровождение бизнеса. Москва Кудиц-образ. 2005, 230. стр., 8.-61.lpp.. 8. Altman E. Corporate financial distress and bankruptcy: a complete guide to predicting and avoiding distress and profiting from bankruptcy. - New York: Wiley, 1993. 9. Rūrāne. M. Finansu menedžments. - R: Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola, 2005. 10. Šneidere R. Finanšu analīzes metodes uzņēmuma maksātnespējas prognozēšanai.- R.:Lietišķās informācijas dienests, 2009. 11. Vasermanis E., Šķiltere D., Krasts J. Prognozēšanas metodes. R.: Izglītības soļi, 2004. Literatūra (03-ieteicamā periodika) 1. Harvard Business Review 2. www.lursoft.lv 3. www.thepalladiumgroup.com 4. www.managementhelp.org 5. www.qpr.com 74

Kursa nosaukums Personālvadība Kursa kods VadZ5124 Kredītpunkti 4 ECTS kredītpunkti 6 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64 Zinātnes nozare Vadībzinātne Lekciju stundu skaits 32 Semināru un praktisko darbu stundu skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 22.12.2009 Institūcija, kura apstiprināja kursu Ekonomikas un vadības fakultāte Kursa autori Dr. Ekonomikas doktors, prof. Inese Vorončuka Kursa anotācija Kurss ir sagatavots maģistra studiju programmas studentiem. Kursa mērķis ir papildināt zināšanas par jaunākajām metodēm un atziņām personalvadībā, lai padziļinātu izpratni par šo starpdisciplinaro, praktiski nozīmīgo jomu, izkopt prasmes sociāli un ētiski atbildīgai pieejai personālvadības jautājumus risinot, apgūt iemaņas profesionālos personālvadības jautājumus skaidrot nespeciālistiem. Rezultāti Kursa sekmīgas apgūšanas rezultātā studenti spēj apzināt personāla vajadzības un uz tā pamata veikt personāla komplektēšanu, spēj piedalīties personalpolitikas izstrādē un tās saskaņošanā ar organizācijas mērķiem un stratēģiju, personāla attīstības un karjeras plānošanā vadoties no teorētiskām atziņām un starptautiskās pieredzes. Kursu apraksts-plāns 1. Cilvēkresursu vadības aksiomas L 2, S2 2. Priekštatu dinamika par peronālvadību L 2, S2 3. Personāla stratēģiskā vadība L 2, S2 4. Darbaspēka komplektēšana un aprite L 4, S4 5. Personāla motivācija un tās atšķirības darba karjeras attīstības posmos L 4, S4 6. Kompleksais personāla vadības audits L 2, S2 7. Personāla attīstība un darbinieku karjeras vadība L 2, S2 8. Darba organizācijas process L 2, S2 9. Organizācijas sociālās vides pilnveidošanas process L 2, S2 10. Darba tiesības un to piemērošana personāla vadībā L 2, S2 11. Personāla darbību ietekmējoši faktori L 2, S2 12. Personāla vadības efektivitāte L 2, S2 13. Jaunākās tendences personāla vadībā L 4 14. Situāciju analīze personāla vadīšanā S4 Prasības kredītpunktu iegūšanai 1) 3 kontroldarbi -30%, 2) situācijas analīze semināros - 20%, 3) projekta darbi vai referāta izstrādāšana un prezentācija - 20%, 4) rakstveida eksāmens - 30%. Literatūra (01-mācību literatūra) 1. Vorončuka I. Personāla vadība: teorija un prakse.- ISBN 9984-516-46-6. Rīga: LU, 2009.- 400 lpp. 2. Ešenvalde, Inese. Personāla praktiskā vadība - ISBN 9984-640-25-6. Rīga : Merkūrijs LAT, [2004].v., 308 lpp. 3. Forands Ilgvars. Personāla vadība. Rīga: 2002. 189.lpp. 4. Vīksna A.Personāla vadība.- Rīga: Jumprava, 1999.119.lpp. 5. Tom Redman, Adrian Wilkinson Contemporary Human Resource Management: Text and Cases, 2nd ed., Publisher: Financial Times Press: 2006; 544 p. 75

6. Armstrong M. A Handbook of Human Resource Management Practice. -10th ed., ISBN 074944631-5, 2006., 982 p. Literatūra (02-papildliteratūra) 1. Bokums Z., Forands I. Personālvadības rokasgrāmata- Rīga: Kamene, 2000.- 142 lpp. 2. Pikeringa P. Personāla vadība: Kā prasmīgi motivēt darbiniekus un panākt vēlamo rezultātu- Rīga: "Jāna Rozes apgāds UDK, 159.9., 2002.- 125 lpp. 3. Reņģe V. Organizāciju psiholoģija- Rīga, "Kamene", 2003.-171 lpp. 4. Forands I. Biznesa vadības tehnoloģijas. - Rīga: Turības mācību centrs, 2004. 5. Spulle A.A. Praktiskais personālmenedžments. - Rīga: Turības mācību centrs, 2004.303.lpp. 6. Darba likums. Rīga, 2002., 2009. 7. Derek Torrington, Laura Hall, Personnel Management: A New Approach, Printice Hall International (UK) Ltd, 1991. jaunāks izd.: 6th edition 2008 -Human Resource Management by Derek Torrington (Author), Laura Hall (Editor), Stephen Taylor (Editor), 752 p. 8. Harvard business review on effective communication. Latviešu val. Efektīva komunikācija ; tulkojums no angļu valodas Rīga: Lietišķās informācijas dienests, 2006. 9. Cole G.A. Personnel Management. London. 1997. 10. Dessler G., Human Resource Management, 8th Edication, Prentice Hall,2002. 11. Армстронг М. Практика управления человеческими ресурсами. 8-е издание. Питер. 2004. 12. Кибанов А. Управление персоналом организации. M. Инфра. 2000. Literatūra (03-ieteicamā periodika) 1. Human Resource Management, 2. Darba likums: http://www.likumi.lv/doc.php?id=26019&mode=doc 3. Personnel Review 4. NISPAcee news 2006 (http://www.nispa.sk) 5. Human Resource Development International 6. Training and Human Resource Development http://www3.interscience.wiley.com/browse/?subject=ba41&titles=true 7. Human Resource Management http://vig.pearsoned.co.uk/catalog/academic/course/0,1143,341360,00.html 8. Hay Group International Conference Embracing our future, Budapesta, Ungārija, 2007.05.materiāli 9. 2. XXIII EAPM EAPM konference, Vīne, Austrija, 2007.06. materiāli. 76

Kursa nosaukums Maģistra darbs Kursa kods VadZ6014 Kredītpunkti 20 ECTS kredītpunkti 30 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 320 Zinātnes nozare Vadībzinātne Zinātnes apakšnozare Sabiedrības vadība Semināru un praktisko darbu stundu skaits 320 Kursa apstiprinājuma datums 23.11.2009 Institūcija, kura apstiprināja kursu Ekonomikas un vadības fakultāte Kursa anotācija Zinātniski-pētnieciska rakstura darbs, kurā maģistrants apliecina prasmi izmantot studiju gaitā iegūtās teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas, kā arī aizstāvēt izstrādātos priekšlikumus. Atkarībā no izvēlētās tēmas maģistra darbs var būt ar teorētisku vai praktisku noslieci. Bet jebkurā gadījumā tēmai jābūt aktuālai, veltītai starptautisko valsts un pašvaldību organizāciju darbības analīzei un pilnveidošanai, valsts pārvaldes un pašvaldību reformu konkrētām problēmām, vai ārzemju un Latvijas vēsturiskās pieredzes izmantošanai. Rezultāti Maģistra darba izstrādē studenti parāda savu prasmi veikt patstāvīgu pētījumu, parāda prasmi lietot apgūtās zināšanas pētījumu rezultātu analīzē un interpretācijā. Maģistra darbs tiek izstrādāts atbilstoši pētnieciskā darba prasībām un to ieteicams iedalīt šādās nodaļās: ievads; pētāmās problēmas teorētiskais pamatojums, ieskaitot zinātniskās literatūras apskatu; esošā stāvokļa raksturojums konkrētajā pētāmajā objektā; pētāmās problēmas risinājuma izstrāde; darba secinājumi un priekšlikumi; izmantotās literatūras un avotu saraksts. Pētījuma rezultāti ir maģistra darba galvenā daļa, kurā autors apliecina prasmi veikt patstāvīgu pētījumu, izmantot literatūras avotus, parāda prasmi lietot apgūtās zināšanas pētījumu rezultātu analīzē un novērtēšanā, izdarīt secinājumus. Kursu apraksts-plāns 1. Maģistra darba satura sākotnējais izklāsts un darba tēmas precizēšana 2. Maģistra darba izstrāde 3. Maģistra darba priekšaizstāvēšana 4. Maģistra darba noformēšana un iesniegšana 5. Maģistra darba aizstāvēšana Prasības kredītpunktu iegūšanai Maģistra darba ieteicamais apjoms ir 60-70 lappuses. Maģistra darbs tiek aizstāvēts Sabiedrības vadības studiju programmas gala pārbaudījumu komisijas atklātā sēdē. Maģistra grāda pretendents sniedz līdz 10 minūtes ilgu ziņojumu, kurā ietver maģistra darba mērķi, uzdevumus, tēmas izvēles motivāciju un pētāmās problēmas (hipotēzes) pamatojumu, izmantotās metodes un faktisko materiālu, faktiskā materiāla analīzi, diskutē darba rezultātus, iepazīstina ar galvenajiem secinājumiem un priekšlikumiem, un atbild uz komisijas locekļu, recenzenta un citu klātesošo jautājumiem. Darbu recenzē viens recenzents. Literatūra (01-mācību literatūra) 1. LU EVF Publiskās pārvaldes katedras metodiskie norādījumi maģistra darba izstrādei un aizstāvēšanai sabiedrības vadības programmas studentiem. Rīga, 2008. 77

Kursa nosaukums Pārvaldība un ētika Kursa kods Filz5038 Kredītpunkti 4 ECTS kredītpunkti 6 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64 Zinātnes nozare Filozofija Zinātnes apakšnozare Ētika Lekciju stundu skaits 32 Semināru un praktisko darbu stundu skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 08.01.2010 Institūcija, kura apstiprināja kursu Vēstures un filozofijas fakultāte Kursa autori Dr. Filozofijas doktors, vad.pētn. Skaidrīte Lasmane Kursa anotācija Kurss iepazīstina ar ētikas un pārvaldības ētikas jēdzienu, saturu, problēmām. Akcents likts uz atsevišķu morāles gadījumu analīzi publiskās pārvaldības nozarē. Uzsvērta izvēles sarežģītība un atbildīgums demokrātiskā pārvaldībā, consensus iespējas un tās panākšanas nosacījumi, kā arī tikumiskās infrastruktūras loma izvēlē un lemšanā. Norādīta ētisko stilu dažādība, morālās attīstības pakāpes, pamatvērtības, kā arī citas ar pārvaldību un tās ētiku saistītas profesionālās ētikas problēmas. Rezultāti Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti iegūst izpratni par profesionālās ētikas nozari un priekšstatu par pārvaldības ētikas jēdzieniem, pamatprincipiem un problēmām. Studenti vingrinās praktiski analizēt atsevišķus raksturīgus gadījumus, kuriem dilemmas raksturs. Kursu apraksts-plāns 1. Ētika, morāle, tikumība. Ētikas teoriju klasifikācija. Ētikas teoriju struktūra. Pārvaldības ētikas jēdziens. L2, S2 2. Svarīgākie pavērsieni XX gadsimta ētikas teorijā: analītiskais, eksistenciālais, postmodernais, komunitārais, diskursa utt L2, S2 3. Morāles infrastruktūra. Morāle un tiesības, to darbība publiskās pārvaldes nozarē. Cieņa pret likumu. L2, S2 4. Ētikas kodeksi. Latvijas publiskās pārvaldības ētikas kodeksu analīze. L2, S2 5. Ētika un etiķete. Lietišķās etiķetes principi: saprātīgums, estētika, cieņa pret otru. L2, S2 6. Ētiskie stili pārvaldībā: normatīvais, pragmātiskais, lojālais, piesardzīgais, intuitīvais, aristokrātiskais utt. L2, S2 7. Morālās attīstības līmeņi un pakāpes. To loma labas pārvaldības veidošanā. L2, S2 8. Pārvaldības ētikas pamatvērtības. Atbildīgums publiskajā pārvaldībā. Atbildība un atbildīgums. Brīvība un atbildība Taisnīgums, godīgums. Džona Roulza taisnīguma teorija. L2, S2 9. Gods un cieņa. Goda un cieņas aizskaršana. Cieņa pret personu. Diskriminācijas jēdziens, cilvēktiesības, ētika. Tolerance(iecietība) un tās robežas. Autoritāte un autoritārisms. Vara un ētika. Ķīlnieka sindroms. L2, S2 10. Interešu konflikts, veidi, izpausmes, ierobežošana. Interešu konflikta likums un ētika. L4, S4 11. Informācijas ētika. Informācijas ētikas pamatprincipi. L2, S2 12. Komunikācijas ētika. Attiecības ar žurnālistiem un sabiedrisko attiecību speciālistiem. L2 13. Mūsdienu morāles problēmas. Bioētika, eitanāzija, pašnāvības, aborta ētika L2, S2 14. Ekoloģiskā ētikā. Dzīvnieku ētika L2, S2 15. Publiskā pārvaldība un morālā ekoloģija. S2 16. Diskusija par pārvaldības ētiku Latvijā L2, S2 Prasības kredītpunktu iegūšanai 78

1) 1 kontroldarbs 20%, 2) gadījuma analīze semināros - 30%, 3) rakstveida eksāmens 50%. Literatūra (01-mācību literatūra) 1. S.Lasmane, A.Milts, A.Rubenis. Ētika. Rīga: Zvaigzne ABC,1995 2. S.Lasmane. 20. gadsimta ētikas pavērsieni. Rīga: Zvaigzne ABC, 2004 3. A.Milts. Ētika. Kas ir ētika. Rīga: Zvaigzne ABC, 1999 4. A.Milts. Ētika. Personības un sabiedrības ētika. Rīga: Zvaigzne ABC, 2000 5. Rietumeiropas morāles filozofija. Antoloģija. S.Lasmanes red. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2006 6. A.Rubenis. Ētika XX gadsimtā. Praktiskā ētika. Rīga: Zvaigzne ABC, 1996 Literatūra (02-papildliteratūra) 1. Blekbērns, Saimons. Ētika. Rīga: Satori, 2008 2. J.Berlins. Četras esejas par brīvību. Rīga: Zvaigzne ABC, 2001 3. Cruelty&Deception. The Controversy Over Dirty Hands in Politics. Ed. Rynard, Paul, Shugerman, David P. Canada: Broadview Press, LTD, 2000. 4. Gordon Graham. Eight Thoeries of Ethics. London and New York: Routledge, 2004 5. Habermas, J. On the Pragmatics of Communication. Cambridge, Massachusets: The MIT Press, 1998, 6. Mūsdienu politiskā filosofija.rīga: Zvaigzne ABC, 1998 7. V. Kincāns. Etiķete. Rīga: Valters un Rapa, 2001 8. A.MacIntyre. A Short History of Ethics. New York The Macmillan Company, 1966 9. Politiskā komunikācija, kultūra un ētika LR 9. Saeimas vēlēšanās.s.lasmanes red. Rīga: LU Apgāds, 2007 10. Starlings, Grovers. Valsts sektora pārvalde. Rīga: Valsts Administrācijas skola,1999 11. Šmite, Darja, Dosbergs, Dainis, Borzovs, Juris. Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas nozares tiesību un standartu pamati. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2005 Literatūra (03-ieteicamā periodika) 1. Eurpoean Journal of Philosophy 2. Ethics 3. Philosophy Today 4. Kentaurs 79

Kursa nosaukums Tautas attīstība ekonomikas globalizācijas apstākļos Kursa kods Ekon5137 Kredītpunkti 4 ECTS kredītpunkti 6 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64 Zinātnes nozare Ekonomika Lekciju stundu skaits 32 Semināru un praktisko darbu stundu skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 16.01.2008 Institūcija, kura apstiprināja kursu Ekonomikas un vadības fakultāte Kursa autori Dr. Ekonomikas doktors, prof. Baiba Šavriņa Dr. Ekonomikas doktors, prof. Ērika Šumilo Kursa anotācija Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar aktuālām norisēm mūsdienu pasaulē. Kursa uzdevumi: iepazīstināt ar tautas attīstības koncepciju, kas pakāpeniski kļuvusi par vienu no noteicošajiem elementiem valsts ekonomikas un tās iedzīvotāju dzīves līmeņa novērtējumam; salīdzināt dažādu valstu attīstības pakāpes rādītājus pēc vienotiem kritērijiem; iepazīstināt ar kopējām tendencēm pasaules attīstībā. Rezultāti Studenti pēc kursa apgūšanas iegūst izpratni par tautas attīstības koncepcijas būtību un nozīmi mūsdienu starptautiskās ekonomikas un ekonomiskās politikas teorijā un praksē, kā arī iemaņas šīs koncepcijas elementu izmantošanā dažādu valstu attīstības līmeņa novērtēšanai un savstarpējai salīdzināšanai. Kursu apraksts-plāns 1. Ekonomikas globalizācijas process. Globalizācijas galvenās iezīmes un tendences. L4,S4 2. Tautas attīstības koncepcija. Tautas attīstības koncepcijas rašanās, jēdziena attīstība. Tautas attīstības rādītāji. Starptautisko organizāciju loma koncepcijas attīstībā. L4,S4 3. Tautas attīstības rādītāju izmantošana valstu attīstības līmeņu novērtēšanai un salīdzināšanai. Pasaules dalījums valstu grupās, tā pamatojums. L4,S4 4. Tautas attīstība un ilgtspējīga attīstība. Apkopojošie attīstības rādītāji. Attīstības ilgtspējas rādītāji. L4,S4 5. Ekonomikas pamatrādītāji kā tautas attīstības raksturotāji. Bezdarbs un nodarbinātības politika. Inflācija un šoka terapijas izmantošana pārejas ekonomikas valstīs. L4,S4 6. Valsts sociālā politika globalizācijas apstākļos. Izglītības un veselības aprūpes ekonomiskie aspekti. Iedzīvotāju sociālpolitiskas aktivitātes un integrēšanās problēmu ekonomiskie aspekti. L4,S4 7. Pasaules globālo problēmu risinājums nacionālās valsts un starptautiskā līmenī. Reģionālā attīstība un urbanizācijas problēmas. L4,S4 8. Vides aizsardzības ekonomika. Pasaules ekonomikas attīstība un valstu attīstības līmeņu tuvināšanas centieni. L4,S4 Prasības kredītpunktu iegūšanai 1)Situācijas analīze semināros - 50%, 2) rakstveida eksāmens - 50 %. Literatūra (01-mācību literatūra) 1. Tautas attīstība. E.Lune (red.), UNDP, 2002; 267 lpp. 2. R. Tilly, P.J.J.Welfens, Economic Globalization, International Organizations and Crisis Management, Springer-Verlag, 2000, 415 lpp. 3. Ē.Šumilo, T.Subbotina, Pasaule un Latvija, pasaules Banka, Jāņa Rozes apgāds, 2002; 147 lpp. 80

Literatūra (02-papildliteratūra) 1. D.Salvatore, International Economics - 9th Edition; John Wiley&Sons Inc, 2007; 838 lpp. 2. B.J.Foley, European Economies since the second world war, 1998, St. Martin s press, Inc., 222 lpp. 3. Human Development, a Textbook, UNDP, Human Rights Publishers Ltd., 2000; 383 lpp. 4. J.W. Vander Zanden, T.L. Crandell, C.H.Crandell, Human Development, 2006, 380 lpp. 5. A.Sen, Development as Freedom, NY, 1999. Literatūra (03-ieteicamā periodika) UNDP Human Development Report (annual editions). 81

Kursa nosaukums Baltijas reģiona attīstība un vide* Kursa kods VadZ5002 Kredītpunkti 4 ECTS kredītpunkti 6 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64 Zinātnes nozare Vadībzinātne Lekciju stundu skaits 32 Semināru un praktisko darbu stundu skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 08.05.2008 Institūcija, kura apstiprināja kursu Ekonomikas un vadības fakultāte Kursa autori Dr. Ekonomikas doktors, doc. Džineta Dimante Pielidz.magistram(līm.), lekt. Jānis Malzubris Kursa anotācija Kursa mērķis ir veidot izpratni par Baltijas jūras reģiona specifiku, faktoriem, kas nosaka attīstības iespējas, un vides lomu ilgtspējīgas reģiona attīstības nodrošināšanai. Kursā tiek analizētas dažādas attīstības teorijas, attīstības stratēģijas un gūtā izaugsmes pieredze. Tiek analizēta Baltijas jūras reģiona valstu specifika, galvenās noteicošās nozares un reģionālās sadarbības formas un reģiona izaugsmes iespējas globalizācijas apstākļos. Rezultāti Kursa apgūšanas gaitā students iegūst zināšanas, kas ļauj orientēties attīstības teoriju pamatnostādnēs un globalizācijas procesa specifikā. Students izprot Baltijas jūras reģiona specifiku un vides faktora lomu reģiona izaugsmes nodrošināšanā. Kursa gaitā students nelielā grupā dziļāk analizē konkrētas Baltijas jūras reģiona valsts specifiku, tās ekonomiskos rādītājus, faktorus, kas nosaka valsts attīstības iespējas, ilgtspējīgu dabas resursu izmantošanu, vides kvalitāti. Students analizē globalizācijas procesa ietekmi uz reģiona valstu izaugsmes iespējām, izprot globālo vides problēmu ietekmi uz izaugsmi un reģionālās sadarbības lomu vides problēmu risināšanā. Kursu apraksts-plāns 1. Reģiona definīcija. Baltijas jūras īpatnības. Reģionālās sadarbības formas. L2, S2 2. Attīstības koncepcijas. Attīstību noteicošie faktori. L2, S2 3. Ilgtspējīgas attīstības koncepcija. Vides problēmas, reģionālās un globālās. L2, S2 4. Globalizācijas process, globalizācijas periodizācija. L2, S2 5. Dabas resursu loma ekonomikas izaugsmē. Dabas resursu lāsts. L2, S2 6. Baltijas reģiona resursi. Vides problēmas Baltijas jūras reģionā. L2, S2 7. Enerģijas un materiālu plūsmas ekonomikā, to vērtēšanas metodes. Reģionālās un nozaru materiālu plūsmas. L2, S2 8. Ietekmes uz vidi rādītāji, ilgtspējīgas attīstības rādītāju sistēma. L2, S2 9. Attīstības rādītāji, valstu grupējums pēc ESI indeksu veidojošiem rādītājiem. L2, S2 10. Siltumnīcas efekta izpausme Baltijas jūras reģionā. Resursu izmantošanas ietekme uz siltumnīcas efektu. Baltijas jūras reģiona loma klimata pārmaiņu mazināšanā. L2, S2 11. Kioto protokola realizācija Baltijas jūras reģionā. Kioto protokola mehānismi. Eiropas Savienības Emisiju tirdzniecības sistēma.l2, S2 12. Ūdeņu aizsardzības politika, ietekmes uz vidi vērtēšanas metodes.l2, S2 13. Ilgtspējīga tautsaimniecības nozaru attīstība. Ilgtspējīgas attīstības stratēģijas enerģētikā. L2, S2 14. Ilgtspējīga transporta attīstība. L2, S2 15. Vides politika Baltijas jūras reģiona valstīs un kopējā reģiona politika. L2, S2 16. Ilgtspējīgas attīstības perspektīvas Baltijas jūras reģionā. Reģiona vieta pasaules globalizācijas procesā, izaugsmes potenciāls. L2, S2 Prasības kredītpunktu iegūšanai 82

1) 2 kontroldarbi - 20%, 2) sagatavot referātu par kādu konkrētu Baltijas jūras reģiona valsti -30%, 3) rakstveida eksāmens- 50%. Literatūra (01-mācību literatūra) 1. Michael P. Todaro, Economic Development, Addison-Wesley Longman, N. Y., 2006., 1997. 2. The Baltic Sea Region, Cultures, Politics, Society, ed. W. Maciejewski, A Baltic University Publication, Uppsala, 2002. 3. L. Ryden, P. Migula, M. Andersson, Environmental Sience, A Baltic University Publication, Uppsala, 2003. 4. Tom Tietenberg, Environmental Economics and Policy, Pearson, Addison Wesley, N.Y., 1998., 1994. 5. Ahmed H. Hussen, Principles of Environmental economics, Routledge, London, N. Y., 2004. 6. J. Salaji, Enerģētika, BUP, LVAF, Rīga, 2001. Literatūra (02-papildliteratūra) 1. I. Čurkina, Ekonomikas augsmes faktori Latvijā, Latvijas ZA Ekonomikas institūts, Rīga, 2003., 31-71 lpp. 2. M. Leibenaths, M. Badura, Natura 2000 teritoriju ekonomiskās novērtēšanas rokasgrāmata, Baltijas Vides forums, R., 2005. 3. S. Sorlins, Ceļš uz ilgtspēju, BUP, LVAF, Rīga, 2001. 4. E. Tengstroms, M. Tainela, Ilgtspējīga transporta sistēma, BUP, LVAF, R., 2006. 5. T. Žiličs, Ekoloģiskā ekonomika. Baltijas Universitātes programma, LVAF, Rīga, 2001. 6. J. Leggett, The carbon War, Global Warming and the End of the Oil Era, Penguin Books, London, 2000. 7. Lester R. Brown, State of the World, A Worldwatch Institute report on progress towards a sustainable society, Earthscan, London. 2002. 8. Global environment Outlook GEO4, Environment for development,unep, Malta, 2007. 9. T. Friedman,The World is Flat, Penguin Books, London, 2006. 10. A. C. Lamborn, J. Lepgold, World Politics into the Twenty first Century, Prentice Hall, New Jersey, 2003. 11. International Energy Agency, Key World Energy Statistics, 2004. 12. Living Planet Report, ed. J. Loh, WWF, 2002. 13. R. Ready, I. Malzubris, S. Senkane, The relationship between environmental values and income in transition economy: surface water quality in Latvia, in Environment and development Economics issue 7, Cambridge University Press, 2002. 14. Taking Nature into Account, Toward a Sustainable National Account, Report to the Club of Rome, ed. W. Van Dieren, Springer Verlag, N. Y., 1995. 15. Tom Tietenberg, Environmental Economics and Policy, Pearson, Addison Wesley, N.Y., 2004. 16. J. Stiglitz, Making Globalization Work, Penguin Books, 2006. Literatūra (03-ieteicamā periodika) 1. Journal Environment and Natural Resource Economics. Oxford. 2. Ecological economics. 3. Latvijas Republikas ceturtais nacionālais ziņojums ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām ietvaros, Vides Ministrija, Rīga, 2006. 4. Globālā gada pārskata iniciatīva: http://globalreporting.org/home 5. Eiropas vides aģentūra. http://www.eea.europa.com/ 6. Environmental Sustainability Index 2005. Benchmarking National Environment, Yale University, Yale Center for Environmental Law and Policy, 2006. www.yale.edu/envirocenter 7. UN Department of Economic and Social Affairs, Division for Sustainable Development mājas lapa: http://wwwun..org/esa/sustdev/index.html 8. Latvijas Vides Ministrijas mājas lapa: http://www.vidm.gov.lv 9. United Nations Development Programme: http://www.unep.org 83

Kursa nosaukums Publiskās pārvaldes komunikācija Kursa kods SDSK5041 Kredītpunkti 4 ECTS kredītpunkti 6 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64 Zinātnes nozare Starpdisciplinārie studiju kursi Lekciju stundu skaits 32 Semināru un praktisko darbu stundu skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 08.01.2010 Institūcija, kura apstiprināja kursu Komunikācijas studiju nodaļa Kursa autori Dr. Pedagoğijas doktors, prof. Inta Brikše Sociālo zinātņu mağistrs sabiedrības vadībā, lekt. Lilita Seimuškāne Kursa anotācija Studiju kursa mērķis ir apgūt teorētiskas zināšanas un praktiskas iemaņas par komunikāciju kā stratēģiski svarīgu funkciju publiskā sektora organizāciju darbībā, parādīt tās daudzveidīgos aspektus un virzienus mijiedarbībā ar sabiedrību. Kursa uzdevums ir nostiprināt izpratni par komunikācijas nozīmi attiecībās starp varu un sabiedrību. Kursā tiek analizēti valsts pārvaldes un pašvaldību komunikācijas prakses piemēri un to rezultāti. Rezultāti Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti iegūst izpratni par komunikācijas nozīmi publiskās pārvaldes mijiedarbībā ar sabiedrību. Studenti spēj patstāvīgi analizēt un vērtēt dažādus komunikācijas virzienus un to īstenošanas efektivitāti visos publiskās pārvaldes līmeņos. Kursu apraksts-plāns 1. Publiskās varas sistēma Publiskās pārvaldes vieta publiskās varas sistēmā L4, S2 2. Publiskās pārvaldes darbības saturs Process, mērķi, uzdevumi un metodes L4, S2 3. Labas pārvaldības princips Komunikācija kā labas pārvaldības sastāvdaļa L3, S3 4. Komunikācijas jēdziens, process un tā veidi L4, S4 5. Komunikācijas mērķi publiskā sektora organizācijā Svarīgākie virzieni un principi L4, S4 6. Reformas attiecībās starp sabiedrību un pārvaldi Līdzdalības un komunikācijas iespējas pārvaldes lēmumu pieņemšanas procesā L4, S6 7. Kvalitatīvi valsts pārvaldes procesi Iedzīvotāju un pārvaldes mijiedarbības aspekti pakalpojumu nodrošināšanas kontekstā L4, S6 8. Publiskās pārvaldes komunikācijas un darba organizācijas praktiskie aspekti L5, S5 Prasības kredītpunktu iegūšanai 1) 2 rakstiski starppārbaudījumi ( kontroldarbi) - 20% un 20 %; 2) 2 prezentācijas (prakses gadījumu studijas) - 20% un 20 %; 3) Rakstveida eksāmens (tests) - 20%. Literatūra (01-mācību literatūra) 1. Ozoliņa, Ž., Reinholde, I. (red.) (2009). Laba pārvaldība. Rīga: Zinātne. 2. Vanags E. (2007). Valsts pārvaldes reformas ārvalstīs un Latvijā. Rīga: Latvijas Statistikas institūts. 3. Starlings G. (1999). Valsts sektora pārvalde. Rīga: Valsts administrācijas skola.( 3. nodaļa, Attiecības starp organizācijām, 80-129 lpp.; 12. nodaļa, Informācijas revolūcija, 552-587 lpp.). 4. Flynn, N. (2007., 1997). Public Sector Management. 5th ed. London: SAGE publications. 5. Ronald E. Rice, R.E., Atkin, C.K. (2001., 1989.). Public communication campaigns. 3rd ed. 84

Thousand Oaks [etc.]: Sage Publications. Literatūra (02-papildliteratūra) 1. Baltā grāmata par Eiropas Savienības komunikācijas politiku. / Brisele. 2006. 2. Coen, D., Grant, W. (eds.). (2006). Business and government : methods and practice. Opladen ;Farmington Hills, MI : Barbara Budrich Publ. 3. Graber D. The power of Communication: Managing Information in Public Organizations 4. Gregorija, A. (2007). Sabiedriskās attiecības praksē. Rīga: Lietišķās informācijas dienests. 5. Kotler, P., Lee, N.R. (2007). Marketing in the Public Sector: A Roadmap for Improved Performance. Wharton School Publishing. 6. Pasquier, M. (2010). Marketing Management and Communications in the Public Sector. London: Routledge. 7. Proctor, T. (2007). Public sector marketing. Harlow: Prentice Hall. Literatūra (03-ieteicamā periodika) 1. www.saeima.lv 2. www.mk.gov.lv 3. www.lps.lv 4. www.nvo.lv 5. www.politika.lv 6. Žurnālu pilno tekstu datu bāzes: Eastview Social Sciences & Humanities Sage Cambridge Journals Online 85

Kursa nosaukums Eiropas Savienības attīstība un institūcijas Kursa kods VadZ5126 Kredītpunkti 4 ECTS kredītpunkti 6 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64 Zinātnes nozare Vadībzinātne Lekciju stundu skaits 36 Semināru un praktisko darbu stundu skaits 28 Kursa apstiprinājuma datums 23.11.2009 Institūcija, kura apstiprināja kursu Ekonomikas un vadības fakultāte Kursa autori Dr. Ķīmijas doktors, vad.pētn. Jānis Vaivads Dr. Filozofijas doktors, pasn. Juris Prikulis Kursa anotācija Kursa mērķis ir apgūt zināšanas un attīstīt vērtēšanas spējas par ES vadību, tās institucionālo struktūru, lēmumu pieņemšanu, aktuālajiem Eiropas Savienības tālākas attīstības galvenajiem jautājumiem gan tās paplašināšanās kontekstā, gan sadarbības padziļināšanas kontekstā. Kursā studenti tiks iepazīstināti ar ES paplašināšanās līdzšinējo procesu un pēdējās paplašināšanās sagatavošanu, norisi un tālākas paplašināšanās nosacījumiem. Kursā tiks analizēta ekonomiskās un politiskās integrācijas attīstība un aktuālie tālākas integrācijas jautājumi, Eiropas monetārās savienības attīstība, Lisabonas stratēģija un tās īstenošana. Īpaša uzmanība tiks pievērsta jaunām ES dalībvalstīm, tai skaitā Latvijai, svarīgākām ES politikas jomām, kurās attīstība ir visstraujākā. Kursā tiks apskatīta pēdējā attīstība lēmumu pieņemšanā un sadarbības koordinācijā. Rezultāti Sekmīgi apgūstot kursu students spēs izprast Eiropas Savienības funkcionēšanas pamatus, institucionālo struktūru, institūciju sadarbību, lēmumu sagatavošanu un pieņemšanas procesu gan nacionālā, gan ES līmenī. Students spēs izprast valstu sadarbības mehānismus dažādās jomās, to priekšrocības un trūkumus, students spēs izvērtēt tālākas ES attīstības perspektīvas, mērķus un virzošās starptautiskās un nacionālās intereses konkrētu ES sadarbības politiku skatījumā. Kursu apraksts-plāns 1. EK/ES dalībvalstu ekonomiskās sadarbības vadības teorētiskie principi un to īstenošanas problēmas attīstības procesā L4 2. ES vadība un institūcijas L8 3. Lēmumu pieņemšana Eiropas Savienībā S4 4.ES paplašināšanās pieredze, eiropeizācijas līmeņi un telpā S4 5. Pēdējā ES paplašināšanās un tās iespējamie turpinājumi nākotnē L8 6. ES budžets un ES fondi L4 7. Lisabonas stratēģija S4 8. Kopējā ārējā un drošības politikas attīstība L4 9. ES un Krievijas attiecību attīstība S4 10. ES Jaunā Kaimiņvalstu Politika L4 11. Sadarbība un koordinācija Eiropas Savienībā S4 12. Latvija ES institūcijās L4 13. Patstāvīgs pētījums, tā prezentācija S8 Prasības kredītpunktu iegūšanai 1) Patstāvīga referāta sagatavošana un prezentācijas - 50 %, 2) rakstveida eksāmens 50 %. Literatūra (01-mācību literatūra) 86

1. Desmond Dinan (ed.). Origins and Evolution of the European Union. Oxford: Oxford University Press, 2006 2. Maria Green Cowles&Desmond Dinan (eds.) Developments in the European Union. Palgrave Macmillan, 2004 3. Eduards Bruno Deksnis. Lisabonas līgums un Eiropas Savienības konstitucionālie pamati. R.: Juridiskā koledža, 2008 4. Žaneta Ozoliņa (red.). Latvijas skatījums uz Eiropas Savienības nākotni. Latvia`s view of the future of the European Union.- R.: Zinātne, 2007 5. Raita Karnīte, Irīna Čurkina (red.). Latvija un ES: problēmjautājumi ekonomikā, politikā, tiesībās, filozofijā un lingvistikā. R.: LZA Ekonomikas institūts, 2004 Literatūra (02-papildliteratūra) 1. Ieva Miļūna, Katrin Nyman Metcaf (red.). Eiropas Savienība un tiesiska valsts: Latvijas pieredze. R: Rīgas Juridiskā augstskola, 2009 2. Neil Nugent. The Government and Politics of the European Union, Sixth Edition, Palgrave Macmillan, 2006 3.Žaneta Ozoliņa, Tālis Tisenkopfs ( red.). Latvija eiropeizācijas krustceļos. R.: LU Akadēmiskais apgāds, 2005 4.Bengt Jacobsson (ed.). The Europen Union and the Baltic States: changing forms of govermance. - London, New York: Routledge, 2010 5. Mette Eilstrup-Sangiovanni (ed.) Debates on European Integration. A Reader. Palgrave Macmillan, 2006 6. Milena Buchs. New governance in European social policy: the open method of coordination.- New York: Palgrave Macmillan, 2007 7. Ian Bache. Europeanization and multilevel governance - Lanham: Rowman& Littlefield, 2008 8. Eduards Bruno Deksnis. Eiropas apvienošanās integrācija un suverenitāte. - Rīga: Junda, 1998 9. Helen Wallace, William Walllace and Mark A. Pollack. (eds.). Policy-Making in the European Union. Fifth Edition. Oxford University Press. 2005 Literatūra (03-ieteicamā periodika) 1. Bulletin of the European Union. European Commission. ISSN 0378 3693 2. European Economy. European Commission, Directorate - General for Economic and Financial Affairs. ISSN 1027-2097 3. Journal of Common Market Studies. Blackwell Publishers. Oxford, UK & Boston, USA, ISSN 0021 9886 4. European Report. Europe Information Service. (www.eis.be) 5. European Voice. Brussels. ISSN 1554-7949 87

Kursa nosaukums Publiskā sektora informācijas sistēmas Kursa kods SDSK6015 Kredītpunkti 4 ECTS kredītpunkti 6 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64 Zinātnes nozare Starpdisciplinārie studiju kursi Lekciju stundu skaits 32 Semināru un praktisko darbu stundu skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 19.01.2010 Institūcija, kura apstiprināja kursu Ekonomikas un vadības fakultāte Kursa autori Dr. Ekonomikas doktors, asoc.prof. Signe Bāliņa Sociālo zinātņu mağistrs vadībzinātnē, pasn. Jānis Briedis Kursa anotācija Studiju kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar publiskā sektora informācijas sistēmu attīstību un tās tendencēm Latvijā un pasaulē, IKT jomu regulējošo normatīvo bāzi, Eiropas un Latvijas līmeņa stratēģiskās plānošanas nostādnēm un aktualitātēm. Kursā tiek apskatīta līdzšinējā pieredze un nākotnes plāni Latvijas valsts un pašvaldību iestāžu informācijas sistēmu attīstībā, Eiropas un Latvijas līmeņa atbalsta mehānismi un politika, kas veicina nozares attīstību. Studentiem jāgūst izpratni par IKT pielietojuma nepieciešamību, kas izriet no modernās pārvaldes teorijām, politisko, sociālo un ekonomisko pamatojumu. Kursa ietvaros tiek diskutēts par aktuālajiem nozari raksturojošajiem statistikas rādītājiem un pētījumu rezultātiem, par nozares attīstības prioritāšu noteikšanu, projektu plānošanas un ieviešanas praksi. Rezultāti Sekmīgi apgūstot šo kursu, studenti paplašina zināšanas par IKT pielietojuma nepieciešamību un ieguvumiem publiskajā pārvaldē. Praktiskajās nodarbībās apgūst IKT projektu plānošanas un ieviešanas, kā arī informācijas meklēšanas un analīzes iemaņas. Kursu apraksts-plāns 1. Informācijas sabiedrība un tās attīstības Latvijā un Eiropā. Likumdošana Informācijas sabiedrības jomā L2, lab.2 2. Informācijas sistēmu atbalsts lēmumu pieņemšanā. Publiskā sektora IS attīstība Latvijā L2, lab.2 3. Datortehnikas un programmatūras efektīva izmantošana publiskajā sektorā. Gala lietotāju prasmes un iemaņas L2, lab.2 4. Publiskā sektora datu pārvaldība L2, lab.2 5. Valsts nozīmes informācijas sistēmas. Valsts informācijas sistēmu likums. Galvenie valsts reģistri. L4, lab.4 6. Telekomunikāciju un Interneta revolūcijas ietekme uz publisko sektoru. E-pārvalde. E- demokrātija. L2, lab.2 7. Elektroniskie dokumenti. E-paraksts. Dokumentu vadības sistēmas L2, lab.2 8. Pašvaldību informācijas sistēmas. Vienotās pašvaldību IS koncepcija Latvijā L4, lab.4 9. IS un valsts pārvaldes transformācija. E-veselība. E-izglītība L4, lab.4 10. Ģeotelpiskās informācijas sistēmas. Ģeoportāls L2, lab.2 11. Tehnoloģisko risinājumu iegāde. E-iepirkumi. E-izsoles L2, lab.2 12. Informācijas drošība. Valsts informācijas sistēmu drošība L2, lab.2 13. IS attīstības plānošana. Nozīmīgākie publiskās pārvaldes IKT projekti Eiropā un Latvijā L2, lab.2 Prasības kredītpunktu iegūšanai 1) Praktisko darbu izpilde - 50 %, 2) projekta apraksts un prezentācija 25%, 3) rakstveida eksāmens 25 %. 88

Literatūra (01-mācību literatūra) 1. Edvīns Karnītis. Informācijas sabiedrība Latvijas iespējas un uzdrošināšanās, Rīga, Pētergailis, 2004. 2. Edvīns Vanags Valsts pārvaldes reformas ārvalstīs un Latvijā, Rīga, Latvijas Statistikas institūts, 2007. 11.-27.lpp. 3. Autoru kolektīvs, Mag. jur. LU doktoranta Ulda Ķiņa juridiskā redakcijā. "Informācijas un komunikāciju tiesības". 2. sējumos. Turība, Rīga, 2002. 4. Māris Ruķers. Elektroniskais paraksts un elektroniskais dokuments. Turība. Rīga, 2005. Literatūra (02-papildliteratūra) 1. Latvijas e-pārvaldes koncepcija. Akceptēta MK 20.08.2002. sēdē. Pieejams: http://www.eps.gov.lv/files/projekti/e-parvaldes_koncepcija.pdf (Skatīts: 12.11.2009) 2. Valsts informācijas sistēmu likums. Latvijas Vēstnesis, 76 (2651), 22.05.2002. 3. Elektronisko sakaru likums. Latvijas Vēstnesis 183, 17.11.2004. 4. Fizisko personu datu aizsardzības likums. Latvijas Vēstnesis 123/124 (2034/2035), 06.04.2000. 5. Personas datu apstrādes sistēmu audita rokasgrāmata. Datu valsts inspekcija. 2004. 6. Informācijas atklātības likums. Latvijas Vēstnesis 334/335 (1395/1396), 06.11.1998. 7. Elektronisko dokumentu likums. 8. Eiropas Padome. Konvencija par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisko apstrādi. Parakstīta Strasbūrā 1981. gada 28. Janvārī. 9. Informācijas sabiedrība ceļš uz izaugsmi, konkurētspēju un labklājību. Informācijas sabiedrības attīstības pamatnostādnes 2006.-2013. gadam. Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās parvaldes lietās sekretariāts. Rīga, 2006. 10. Integrētās valsts informācijas sistēmas (e-pakalpojumu infrastruktūras) koncepcija. Rīga, 2005 11. Informācijas sabiedrības pakalpojumu likums. Latvijas Vēstnesis 183 (3131), 17.11.2004. 12. Koncepcija Par vienota ģeotelpiskās informācijas portāla izstrādi, kas apstiprināta ar Ministru kabineta 2007.gada 27.novembra rīkojumu Nr.737 13. Latvijas ģeotelpiskās informācijas attīstības koncepcija, apstiprināta ar Ministru kabineta 2007.gada 20.novembra rīkojumu Nr. 718 14. White, J.D. Managing Information in the Public Sector. M.E. Sharp, 2007 15. Subhash Bhatnagar. E-government: From vision to implementation -- A practical guide with case studies. Sage Publ., 2004. 16. Richard Heeks. Reinventing government in the information age. International practice in ITenabled public sector reform. London. Routledge, New York, 2001. 17. Donald Norris. Current Issues and trends in E-Government research. IGI Global, 2007. 18. Donald Norris. E-Government Research: Policy and Management. Information Science Reference, 2007. 19. Leo Van Den Berg, Andre Van Der Meer, Willem Van Winden, Paulus Woets. E-Governance in European and South African Cities: The Cases of Barcelona, Cape Town, Eindhoven, Johannesburg, Manchester, Tampere. Ashgate Publishing, The Hague and Venice, 2006. Literatūra (03-ieteicamā periodika) 1. Latvijas vēstneša tiešibu aktu vortāls http://www.likumi.lv/ (Skatīts: 12.11.2009) 2. Normatīvo aktu informāijcas sistēma NAIS http://home.nais.lv/ (Skatīts: 12.11.2009) 3. Valsts informācijas sistēmu reģistrs. Pieejams: https://www.visr.eps.gov.lv/visr/ (Skatīts: 12.11.2009) 4. Integrētā valsts nozīmes informācijas sistēma (megasistēma): konceptuālās un metodoloģiskās pamatnostādnes. 5. Latvijas Republikas elektronisko sakaru nozares politikas pamatnostādnes 6. Informatīvais ziņojums Par koncepcijas "Par droša elektroniskā paraksta nesēja izvēli un droša elektroniskā paraksta ieviešanu Latvijas Republikā" īstenošanas gaitu. 2007. 7. Centrālā statistikas pārvalde. Aktuālie dati par informācijas tehnoloģiju attīstības rādītājiem. Pieejams: http://data.csb.gov.lv/database/zin/ikgadējie%20statistikas%20dati/datorizācija/datorizācija.a sp (Skatīts: 12.11.2009) 89

Aktuālie dati par inovācijām uzņēmumos. Pieejams: http://data.csb.gov.lv/database/zin/ikgadējie%20statistikas%20dati/inovācijas/inovācijas.asp (Skatīts: 12.11.2009) 8. -Eurostat. Aktuāli dati par Informācijas sabiedrību. Pieejams: http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/information_society/introduction (Skatīts: 12.11.2009) Aktuāli dati par zinātnes un tehnoloģiju statistikas rādītājiem. Pieejams: http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/science_technology_innovation/introduction (Skatīts: 12.11.2009) 9. Nacionālais attīstības plāns 10. Izglītības sistēmas informatizācijas programma Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas izglītības kvalitātei. Pieejams: izm.izm.gov.lv/.../iumepl_171006_inform_un_komun_tehn_izgl_kval_progr_2007-2013.doc (Skatīts: 12.11.2009) 11. Pamatnostādnes e-veselība Pieejams: http://phoebe.vm.gov.lv/misc_db/web.nsf/bf25ab0f47ba5dd785256499006b15a4/17cb8c1218bf81 cdc2257313001f391a/$file/e_vesel.pdf (Skatīts: 12.11.2009) 12. Ģeotelpiskās informācijas likums (projekts) 13. Rīgas ģeogrāfiskās informācijas sistēma. Pieejams: http://www.rigis.lv/rigis/main.asp (skatīts 12.02.2009) 14. Par koncepciju "Elektronisko iepirkumu sistēma" Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=118452 (skatīts 12.11.2009) 15. Publisko iepirkumu likums. Pieejams: http://www.likumi.lv/doc.php?id=133536 (skatīts 12.11.2009) 16. Informācija par Eiropas fondiem. Pieejams: http://www.esfondi.lv/search.php?id=411&no=2 (Skatīts: 12.11.2009) 17. Žurnāls Journal of Knowledge Management http://www.emeraldinsight.com/insight/viewcontainer.do;jsessionid=8c86917cdfd188d756de 73054A1CA4AE?containerType=Journal&containerId=11291, skatīts 12.11.2009. 18. Žurnāls International Journal of Public Sector Management. http://www.emeraldinsight.com/insight/viewcontainer.do;jsessionid=8c86917cdfd188d756de 73054A1CA4AE?containerType=Journal&containerId=10654, skatīts 12.11.2009. 19. Žurnāls Transforming Government: People, Process and Policy. http://www.emeraldinsight.com/insight/viewcontainer.do;jsessionid=8c86917cdfd188d756de 73054A1CA4AE?containerType=Journal&containerId=24828, skatīts 12.11.2009. 20. Žurnāls Information Technology & People http://www.emeraldinsight.com/insight/viewcontainer.do;jsessionid=8c86917cdfd188d756de 73054A1CA4AE?containerType=Journal&containerId=11144, skatīts 12.11.2009. 21. Žurnāls Internet Research http://www.emeraldinsight.com/insight/viewcontainer.do;jsessionid=8c86917cdfd188d756de 73054A1CA4AE?containerType=Journal&containerId=11229, skatīts 12.11.2009. 90

Kursa nosaukums Publiskās pārvaldes metodoloģiskais seminārs Kursa kods VadZ6042 Kredītpunkti 4 ECTS kredītpunkti 6 Apjoms(akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64 Zinātnes nozare Vadībzinātne Lekciju stundu skaits 32 Semināru un praktisko darbu stundu skaits 32 Kursa apstiprinājuma datums 23.11.2009 Institūcija, kura apstiprināja kursu Ekonomikas un vadības fakultāte Kursa autori Dr. Ekonomikas doktors, doc. Māris Pūķis Priekšzināšanas VadZ5036, Valsts pārvaldes un pašvaldību organizācija VadZ5131, Sabiedrības vadība Kursa anotācija Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar aktuālajiem politiskās dienas kārtības jautājumiem un to risinājumiem, apgūt prasmi vērtēt un salīdzināt šos risinājumus ar Saeimā un valdībā nepieņemtajiem, ar analogu problēmu risinājumiem ārvalstīs. Kurss ietver aktualitātes politiskās iekārtas un partiju sistēmas attīstībā, aktualitātes varas dalījuma pārmaiņās starp publiskās varas subjektiem, jaunu pārvaldes metožu ieviešanu un jaunākos notikumus saistībā ar valsts pārvaldes un pašvaldību reformām. Tiek attīstītas praktiskas iemaņas politikas formulēšanā, tiesību normu priekšlikumu sagatavošanā, sekošanai aktualitātēm zinātnē. Rezultāti Studenti iegūst zināšanas par jaunākajām izmaiņām likumdošanā un institūciju veidošanā, prasmi pielietot šis zināšanas lobēšanā vai valsts un pašvaldības politiku izstrādāšanā, likumprojektu un citu vispārējo tiesību aktu projektu izstrādāšanā. Kursu apraksts-plāns 1. Politiskās iekārtas attīstības aktualitātes L2 2. Partiju un vēlēšanu sistēmas attīstība L2 3. Iedzīvotāju līdzdalības iespēju attīstība S2 4. Grupu interešu pārstāvības un lobēšanas iespēju attīstība L2 5. Praktiskais darbs likumdošanas priekšlikuma sagatavošana S2 6. Korupcijas apkarošanas aktuālās problēmas L2 7. Civildienesta aktuālās problēmas S2 8. Politikas plānošanas sistēmas pārmaiņu aktuālās problēmas L2 9. Praktiskais darbs nodaļas projekta izstrāde valdības deklarācijai S2 10. Budžeta plānošanas un vadības sistēmas attīstība L2 11. Publisko pakalpojumu modernizācijas gaita S2 12. Publiskā sektora ekonomikas vadības attīstība L2 13. Pārmaiņas varas dalījumā starp ES un Latviju L2 14. Pārmaiņas varas dalījumā starp valsti un pašvaldībām L2 15. Satversmes tiesas judikatūras attīstība S2 16. Konflikti un tiesvedības starp publisko tiesību subjektiem L2 17. Vietējo pašvaldību reforma L2, S2 18. Reģionālo pašvaldību reforma L2, S2 19. Reģionālās attīstības problēmas S2 20. Nacionālā investīciju politika L2 21. Vietējo investīciju politika L2 22. Publisko iepirkumu problēmas L2, S2 23. Publiskās privātās partnerības problēmas L2 24. Iedzīvotāju uzticēšanās pakāpe varas subjektiem un amatpersonām S2 91

25. Jaunumi Publiskā menedžmenta zinātnes attīstība S4 26. Jaunumi Publiskā mārketinga zinātnes attīstībā S6 Prasības kredītpunktu iegūšanai 1) 2 praktiskie darbi 20% 2) Referāts - 30% 3) Rakstveida eksāmens - 50% Lai pielaistu studentu pie rakstiskā eksāmena kārtošanas, studentam jāizpilda 2 praktiskie darbi un jāuzraksta referāts par aktuālu sabiedrības vadības zinātnes problēmu. Literatūra (01-mācību literatūra) 1. Vanags Edvīns, Vilka Inga. Pašvaldību darbība un attīstība.- Rīga: LU, 2005. 2. Polits K., Bukerts G., Sabiedrības vadības reforma-salīdzinošā analīze, R: ĪUMVPLS, 2002,- 350 lpp. ( 8. nodaļa, Pārdomas; vadība un pārvaldība, 181-202 lpp.) 3. Starlings Govers, Valsts sektora pārvalde, R: Valsts administrācijas skola, 1999, 616 lpp. ( 5. nodaļa, Plānošana, 189-292 lpp.) Literatūra (03-ieteicamā periodika) 1. Public Management Review, Journal 2. International Public Management Journal 3. Journal of Public Administration Research and Theory 4. Journal of Public Administration 5. Latvijas Vēstnesis, avīze 6. Logs, LPS izdevums 7. Kapitāls, žurnāls 8. www.politika.lv 9. www.mk.gov.lv 10. www.satversmestiesa.lv 11. www.lps.lv 1.69. 92

2.pielikums Informācija par studiju programmas realizācija iesaistītiem mācībspēkiem 93

A Mācību spēku saraksts Sabiedrības vadības maģistra studiju programmā Nr. p.k. Amats Status LU Pamatdarba vieta Vārds Uzvārds grāds 1. Inta Brikše Dr. paed. profesore vēlēta Pamatdarbs LU 2. Elena Dubra Dr.oec. profesore vēlēta Pamatdarbs LU 3. Žaneta Ilmete Dr.oec. profesore līgums pamatdarbs LU 4. Edgars Kassalis Dr.oec. profesore vēlēts pamatdarbs LU 5. Lūcija Kavale Dr.oec. profesore vēlēta pamatdarbs LU 6. Skaidrīte Lasmane Dr.phil. profesore vēlēta pamatdarbs LU 7. Biruta Sloka Dr.oec. profesore vēlēta pamatdarbs LU 8. Baiba Šavriņa Dr.oec. profesore vēlēta pamatdarbs LU 9. Daina Šķiltere Dr.oec. profesore vēlēta pamatdarbs LU 10. Ērika Šumilo Dr.oec. profesore vēlēta pamatdarbs LU 11. Inesa Vorončuka Dr.oec. profesore vēlēta pamatdarbs LU 12. Signe Bāliņa Dr.oec. asoc. vēlēta pamatdarbs profesore LU 13. Ringolds Balodis Dr. jur. asoc. vēlēts pamatdarbs profesors LU 14. Māris Purgailis Dr.oec. asoc. vēlēts pamatdarbs profesors LU 15. Džineta Dimante Dr.oec. docente vēlēta pamatdarbs LU 16. Aina Joppe Dr. oec. docente vēlēta pamatdarbs LU 17. Māris Pūķis Dr.phys., Dr. docents vēlēts pamatdarbs oec. LU 18. Jānis Vaivads Dr. chem. docents vēlēts pamatdarbs LU 19. Inga Vilka Dr. oec. docente vēlēta pamatdarbs LU 20. Lilita Seimuškāne M. soc. zin. lektore vēlēta pamatdarbs LU 21. Juris Prikulis Dr.phil. St. līgums pamatdarbs pasniedzējs LU 1.70. 94

B Mācībspēku CV 95

Dr.paed., prof. Intas Brikšes Dzīves un darba gājums (curriculum vitae) Dzimšanas gads: 1956. Izglītība: 1985. 1987. Maskavas Valsts universitātes Žurnālistikas fakultātes aspirantūra 1975. 1979. Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļa Akadēmiskie nosaukumi un grādi: Nodarbošanās: 2007. Latvijas Universitātes profesore 1999. Latvijas Universitātes asociētā profesore 1994. zinātniskā grāda nostrifikācija LR, piešķirot Dr. paed. zinātnisko grādu 1992. Latvijas Universitātes docente 1987. filoloģijas zinātņu kandidāte, nozare žurnālistika (Maskavas Valsts universitāte) 2009.- LU SZF Komunikācijas studiju nodaļas vadītāja 2007. LU profesore 2000. 2009. LU Sociālo zinātņu fakultātes dekāne 1999. 2007. LU asociētā profesore 1999. 2000. LU Filoloģijas fakultātes Komunikācijas studiju nodaļas vadītāja 1992. 1999. LU Filoloģijas fakultātes Žurnālistikas (Žurnālistikas un komunikācijas) katedras vadītāja 1996. 1997. LU Ziemeļamerikas studiju centra direktore 1992. 1999. LU Filoloģijas fakultātes Žurnālistikas katedras docente 1987. 1992. LU Filoloģijas fakultātes Žurnālistikas katedras vecākā pasniedzēja 1981. 1987. LU Filoloģijas fakultātes Žurnālistikas katedras pasniedzēja Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra: 1. Latvijas Republikas 9. Saeimas vēlēšanu kampaņa: priekšvēlēšanu publiskā telpa. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2007. (kopā ar V. Zelči) 2. Informācijas vide Latvijā: 21. gadsimta sākums. Rīga: Zinātne, 2006. 3. Komunikācija: Kultūras un vēstures diskurss. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2005. (Latvijas Universitātes raksti, 683. sēj.) 4. The Role of the Mass Media in the (Re)Distribution of Power: A Comparative Report. Rīga: Ministry of Weltfare of the the Republic of Latvia; Community Framework Strategy on Gender Equality, 2005. 5. Informācijas vide: teorētiskās pieejas un skaidrojumi. Grām.: Brikše, Inta (zin. red., sast.) Informācijas vide Latvijā: 21. gadsimta sākums. Rīga: Zinātne, 2006. 7. 42. lpp.) 6. Reconfiguration of Place and Space: A Case Study Related to Coverage of Regional Reforms in Latvia. In: Ozoliņa, Žaneta (red.). Expanding Borders: Communities and Identities. Proceedings of the International Conference. Riga, November 9 11, 2005. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2006. 77. 92. lpp. (kopā ar V. Zelči) 7. Latvijas reģioni: nevienmērīgā solī. Grām.: Zobena, Aija (red.) Latvija. Pārskats par tautas attīstību. 2004/2005. Rīga: UNDP, LU SPPI, 2005. 49. 80. lpp. 96

8. Informācijas vides izpratne Latvijas kontekstā. Grām.: Ozoliņa, Žaneta (galv. red.) Uzrunājot nākotni valstis, sabiedrības un pasauli. Starptautiskās konferences ziņojumi. Rīga, 2004. gada 11. 14. novembris. Rīga: LU apgāds, 2005. 317. 326. lpp. 9. Publiskās sfēras demokratizācijas iespējas: perestroikas un glastnostj aspekts Latvijā (1985 1990). Grām.: Brikše, Inta (red.). Komunikācija: Kultūras un vēstures diskurss. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2005. 192. 209. lpp. (Latvijas Universitātes raksti, 683. sēj.) 10. Development of the media in Latvia in the 1990s. In: Vihalemm, Peeter (ed.) Baltic Media in Transition. Tartu: Tartu University Press, 2002. P. 65 102. (kopā ar O. Skudru, R. Tjarvi) Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos 16 Konferenču tēzes 12 Zinātniski pētnieciskā darbība: 2008. Valdības un pašvaldību komunikācijas ar sabiedrību teorētiskās izpratnes, analīzes metodoloģija un veicināšanas prakse, LZP projekts, vadītāja 2007. Žurnālistikas kultūras attīstības raksturojumi un perspektīvas Latvijā (1990-2009) 2007. Identitāšu diskurss nacionālajā presē: avīzes un žurnāli (1985 2006), LZP projekts, vadītāja 2006. Latvijas sabiedrības tradicionālo un jauno identitāšu diskurss publiskajā komunikācijā: Identitāšu diskurss nacionālajā presē: avīzes un žurnāli (1985 2005), LZP projekts, vadītāja 2005. Latvijas sabiedrības tradicionālo un jauno identitāšu diskurss publiskajā komunikācijā (1991 2006), LZP projekts, vadītāja 2005. 2006. Latvijas informācijas vide: 21. gadsimta sākums, Stratēģiskās analīzes komisija, vadītāja 2004. Mass Media in (Re)Distribution of Power. Community Framework Strategy on Gender Equality (2001 2005), eksperte 2004. 2005. Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2004/2005. Rīcībspēja reģionos/latvia. Human Development Report 2004/2005. Capability in regions, redaktore un autore Akadēmiskie kursi: Publiskās pārvaldes komunikācija B daļa 4KP Žurnālistikas kultūra B daļa 4 KP Mediju teorijas A daļa 4 KP Organizāciju komunikācija un kultūra B daļa 4 KP Masu komunikācijas teorijas A daļa 4 KP Komunikācijas teorijas sociālo zinātņu kontekstā A daļa 4 KP Informācijas sabiedrība: teorija un prakse B daļa 4 KP Komunikācijas teorijas A daļa 4 KP Papildus ziņas par profesionālo darbību: Baltic Media Researchers Association viceprezidente European Journalism Training Association (EJTA) biedre European Communication Research and Education Association (ECREA) biedre Latvijas Nacionālās bibliotēkas zinātniskās padomes locekle Latvijas Universitātes Rakstu sērija Komunikācija, galvenā redaktore Latvijas Universirātes Senāta senatore 2009. gada 23. novembrī 97

Dr. ekon., prof. Elenas Dubras Dzīves un darba gājums (curriculum vitae) Dzimšanas gads: 1947. Izglītība: 1971. 1974. Latvijas Valsts universitāte, Ekonomikas fakultāte, aspirante 1966. 1971. Latvijas Valsts universitāte, Ekonomikas fakultāte, studente Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: 2002. profesore, Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes 1999. asociētā profesore, Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes 1993. docente, Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātes 1992. Ekonomikas doktore, (Dr. oec.) 1977. docente, Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultātes 1976. Ekonomikas zinātņu kandidāte Nodarbošanās: kopš 2002.- profesore, Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes, Tautsaimniecības institūta 1999. - 2002. asociētā profesore, Latvijas Universitātes Ekonomikas un kopš 2002. vadības fakultātes, Tautsaimniecības institūta zinātņu prodekāne, Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes 1996.-1998. docente, katedras vadītāja Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātes, Makroekonomikas katedra 1986.-1995. docente, Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātes, Tautsaimniecības katedras vadītāja 1977.-1985. docente, Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultātes, Tautsaimniecības plānošanas katedra 1976. vecākā pasniedzēja, Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultātes, Statistikas un Tautsaimniecības plānošanas katedra 1974.-1975. asistente, Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultātes, Statistikas un Tautsaimniecības plānošanas katedra 1972-1973 jaunākā zinātniskā līdzstrādniece, Latvijas Valsts universitātes Ekonomikas fakultātes Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra: 1. Latvijas konkurētspējas un izaugsmes iespēju novērtēšana integrācijas procesā Eiropas Savienībā / E. Dubras un L. Frolovas redakcijā: Zinātniskā monogrāfija. R.: LU, 2004. VIII + 436.lpp. 2. Dubra E. Detalizēts darbaspēka un darba tirgus pētījums tautsaimniecības sektoros// ES struktūrfondu nacionālā programma Darba tirgus pētījumi, LR Labklājības ministrija: Rīga, 2007, 224. lpp, projekta vadītāja 3. Latvijas ekonomikas konkurētspēja un investīciju nozīme tās veicināšanā. Monogrāfija E.Dubras redakcijā. LU Akadēmiskais apgāds, 2009.,166 lpp. Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos: 117 98

Konferenču tēzes: 38 Zinātniski pētnieciskā darbība: 2009. ESF projekts Atbalsts doktora studijām Latvijas Universitātē. Projekta vadītāja. 2008. LU pētniecības projekts Latvijas ekonomikas konkurētspēja un investīciju nozīme tās veicināšanā. Projekta vadītāja 2006. 2007. LZP projekts Latvijas konkurētspējas un ilgtspējīgas augsmes izvērtējums Baltijas reģionā un Eiropā. Projekta vadītāja. 2005. 2007. ES struktūrfondu nacionālā programma Darba tirgus pētījumi, LR Labklājības ministrijas projekts Detalizēts darbaspēka un darba tirgus pētījums tautsaimniecības sektoros. Projekta vadītāja. 2003. LU pētniecības projekts Latvijas konkurētspējas un izaugsmes iespēju novērtēšana integrācijas ES procesā. Projekta vadītāja. 2002. 2006. Sadarbības projekts starp Norvēģijas Universitāti Kristensandā un Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultāti par doktorantu sagatavošanu. Projekta vadītāja. 1997. 2005. LZP finansētais pētījumu projekts. Programma Nr. 17: Ekonomiskie, kultūras un sociālie aspekti Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā. Apakšprogrammas vadītāja. Programmmu un rīcības komitejas locekle starptautiskās konferencēs: Latvijas sociālekonomiskās politikas virzieni integrējoties ES. Starptautiskā zinātniskā konference. Eiropas Savienības paplašināšanās Baltijas jūras reģionā: sociālekonomiskie izaicinājumi un iespējas. Rīga. 2004. Latvijas sociāli ekonomiskās attīstības iespējas ES ietvaros: problēmas un risinājumi. Baltijas forums, 10. starptautiskā konference Lielā XXI gadsimta Eiropa: kopīgi izaicinājumi? Kopīgas vērtības?, R.: 2005. Latvijas strukturālās, sociālās un darba tirgus politikas pilnveidošanas aspekti// Konkurence, integrācija, kooperācija: Baltijas reģiona ekonomikas attīstības reģionālie un starptautiskie aspekti. Baltijas forums, 11. starptautiskā konference, Rīga 2006. Latvijas darba tirgus stāvokļa un attīstības analīze ES ietvaros// Baltijas forums, 12. starptautiskā konference, Rīga, 2007. New Socio Economic Challenges of Development in Europe 2008. Labour Market Issues. International conference, October 2 4, 2008, Riga. Akadmiskie kursi: Makroekonomikas koncepcijas ekonomiskajos pētījumos A daļa 2KP Eiropas valstu reģionālā un sociālā politika A daļa 4KP Makroekonomikas analīze A daļa 4KP Pasaules ekonomikas attīstība B daļa 2KP Eiropas valstu ekonomika B daļa 2KP Eiropas ekonomiskā integrācija A daļa 2KP Makroekonomika A daļa 4KP Papildus ziņas par profesionalo darbību: LU Zinātņu Padomes locekle kopš 1998. gada. Ekonomikas un Vadības zinātnes profesoru padomes priekšsēdētāja. LU EVF Domes locekle. LU EVF rakstiem sērija Ekonomikas galvenā redaktore kopš 2000. gada. World Economic Survey Experter from 2008. Ifo Institute for Economic Research. Munich, Germany. 2009. gada 23. novembrī 99

Dr.ekon., prof. Žanetas Ilmetes dzīves un darba gājums (curriculum vitae) Dzimšanas gads: 1938. Izglītība: 1992. 1993. Studiju kursi Briselē Brīvajā Universitātē par vadības un projektu vadīšanas problēmām 1991. 1994. Kursi Zviedrijā (6 nedēļas), Dānijā, Vācijā u.c. par projektu vadīšanas problēmām un menedžmentu 1972. 1973. Stažēšanās Berlīnes Ekonomikas augstskolā, Datu automatizētās apstrādes katedrā 1969. 1974. Aspirantūra Latvijas Valsts Universitātē 1956. 1961. Studijas Latvijas Valsts Universitātē, Ekonomikas un juridiskajā fakultātē Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: 2003. - profesore, LU Ekonomikas un vadības fakultātē 1999.- 2003. asociētā profesore, LU Ekonomikas un vadības fakultātē 1992. Nostrificēta ekonomikas zinātņu doktore 1989. 1996. profesores vietas izpildītāja, LU Ekonomikas un vadības fakultātē 1975. 1989. docente, Latvijas Valsts Universitātes Ekonomikas fakultātē 1974. Ekonomikas zinātņu kandidāte Nodarbošanās: 2003. - profesore, LU Ekonomikas un vadības fakultātē, Publiskās pārvaldes katedrā 1999. - 2003. asociētā profesore, LU Ekonomikas un vadības fakultātes, Publiskās pārvaldes katedrā 1996. 1999. docente, LU Vadības un ekonomikas informātikas fakultātes, Publiskās vadības katedrā 1996. - 2005. pasniedzēja, LU Pašvaldību un projekta vadīšanas mācību centrā profesionālajām projektu vadīšanas kursam 1994. 1996. viesprofesore, Projektu vadīšanā Dortmundes Augstskolā (Vācijā) 1991. - 2005. direktore, LU Pašvaldību un projektu vadības valsts mācību centra 1987. 1993. dekāne, LU Vadības un ekonomikas informātikas fakultātes Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra: 1. Ilmete Ž. Projektu vadīšanas nacionālās kompetences vadlīnijas. Latvijas Nacionālā projektu vadīšanas asociācija, Rīga, 2004. 75. lpp. 2. Ilmete Ž. Projekts kā instruments uzņēmējdarbības konkurentspējas attīstībai.- Latvijas Vēstnesis, 2004. 6. Februāris 3. Ilmete Ž. Projektu vadītāju starptautiskā sertifikācija Latvijā norise un secinājumi. Latvijas statistikas institūta zinātniskie raksti Statistika un pārvaldes problēmas 2006 Rīga, Latvijas statistikas institūts, 2006., 24 36. lpp. 4. Ž. Ilmete. Projektu vadīšanas kompetences līmeņa izvērtējums Latvijā. LU Zinātniskie raksti. Ekonomika, IV,- Rīga, Latvijas Universitāte, 718. sējums, 2007., 134 151.lpp. 100

5. Ž. Ilmete.Projektu vides analīze. Latvijas Republikas centrālās statistikas pārvaldes zinātniskie raksti Statistikas zinātnisko pētījumu rezultāti 2009 -Rīga, Latvijas Republikas centrālā statistikas pārvalde, 2009., 32-41. lpp. 6. Ž. Ilmete. Lomas un to sadales problēmas projektos.. Latvijas Republikas centrālās statistikas pārvaldes zinātniskie raksti Statistikas zinātnisko pētījumu rezultāti 2009 - Rīga, Latvijas Republikas centrālā statistikas pārvalde, 2009., 41-47. lpp. 7. Ž. Ilmete. Projektu vadīšanas profesionalizācijas galvenie virzieni. LU Zinātniskie raksti. Rīga, Latvijas Universitāte,2009., 17 lpp. (pieņemts publicēšanai). Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos: 60 Konferenču tēzes: 15 Zinātniski pētnieciskā darbība: Kopš 2006. - Baltic Journal of Management Editorial Advisory Board Member Kopš 1997.- Journal for East European Management Studies (JEEMS) redkolēģijas loceklis 2001-2003. Pētījuma vadītājs Vīnes ekonomiskās universitātes profesors R. Gareis) 2002. - Starptautiska zinātniska pētījuma Projektorientēto sabiedrību benčmarkings sadaļas Latvija kā projektorientēta sabiedrība vadītājs (Pētījums tiek veikts saskaņā ar Starptautiskā projektu vadīšanas asociācijas - IPMA zinātnisko pētījumu plānu 2001. 2002. Kanādas Latvijas kopprojekta Privatizēto māju apsaimniekošanas organizēšana - dalībnieks Akadēmiskie kursi: Projektu vadīšana A daļa 4 KP Projektu vadīšanas problēmas A daļa 2 KP Projektu vadīšanas teorija A daļa 4 KP Projektu vadīšanas procesa metodes un instrumenti A daļa 6 KP Papildus ziņas par profesionālo darbība: Kopš 1998. Latvijas Nacionālās projektu vadīšanas asociācijas Valdes priekšsēdētāja Kopš 1999. Starptautiskās Projektu vadīšanas asociācijas (IPMA) Padomes locekle Kopš 1999. Žurnāla Projektu vadīšana galvenā redaktore Kopš 1999. - Vadības zinātnes doktorantūras padomes locekle Kopš 2002. Starptautiskās projektu vadīšanas asociācijas (IPMA) Pirmā assesore (First Assessor) un aktuālā asesore (Actual Assessor) projektu vadīšanā, kā arī piešķirts B līmeņa starptautiskā apstiprinātā Projektu vadītāja kvalifikācija Kopš 2008- Profesionālās maģistra studiju programmas Projektu vadīšana direktore 2009. gada 23. novembrī 101

Dr.oec., profesora Edgara Kassaļa dzīves un darba gājums (Curriculum vitae) Dzimšanas gads: 1946. Izglītība: 1973.-1975. aspirantūra LVU Ekonomikas fakultātes EIMAO katedrā 1964.-1969. studijas LVU Ekonomikas fakultātē Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: Nodarbošanās: 2003. Profesors, LU Ekonomikas un vadības fakultātē 1998. Asociētais profesors, LU Ekonomikas un vadības fakultātē 1991. Ekonomikas doktors (Dr.oec.) 1990. Docents, LU Ekonomikas fakultātē 1975. Ekonomikas zinātņu kandidāts Kopš 2003. profesors LU Ekonomikas un vadības fakultātes Tautsaimniecības institūtā 1999.-2003. asociētais profesors LU Ekonomikas un vadības fakultātes Tautsaimniecības institūtā 1994. - 2000. direktora vietnieks Eirofakultātē, vadītājs LU Eirofakultātes Rīgas centrā 1986. - 2002. direktors LU Profesionālās apmācības un atjaunotnes centrā 1986. - 1999. docents LU Ekonomikas un vadības fakultātes Tautsaimniecības katedrā 1985.- 1986. vecākais pasniedzējs LU Ekonomikas fakultātes Tautsaimniecības katedrā 1977.- 1985. direktora vietnieks Lauksaimniecības ministrijas Kolektīvās lietošanas skaitļošanas centrā 1976.- 1977. nodaļas vadītājs Valsts plāna Zinātniskās pētniecības institūtā 1975.- 1976. nodaļas vadītājs Centrālās statistikas pārvaldes Zinātniskās pētniecības institūtā 1969.- 1975. nodaļas vadītājs Lauksaimniecības ministrijas Informatīvajā skaitļošanas centrā Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra: 1. E.Dubra, E.Kasalis, K.Purmalis. Research Study of Labour Force Supply and Labour Market Demand of National Economy of Latvia., Scholary Papers Transformations in Business & Economics, Vol. 7 No 3 (15), Supplement C, ISSN 1648-4460, Brno-Kaunas- Riga-Vilnius, 2008, pages 236-253. 2. E.Kasalis, I.Skribāne. Maksājumu bilances tekošā konta deficīta analīzes teorētiskie aspekti., Latvijas Universitātes Raksti, 718. sējums, Ekonomika, VI, ISBN 978-9984-825-15-1, Latvijas Universitāte, Rīga, 2007, 168-177 lapas. 102

3. E.Kasalis u.c., Detalizēts darbaspēka un darba tirgus pētījums tautsaimniecības sektoros, ISBN 978-9984-993-01-9, Latvijas Republikas Labklājības ministrija, Latvijas Universitāte, Rīga, 2007, 224 lapas + pielikumi uz CD. 4. E.Kasalis, M.Kasale, Supply and Demand for Business Education in Latvia, Proceedings of the XII Annual International Conference CIS and EU Co-operation for Business Education, European Council for Business Education, Ukraine, Kiev, 2007, 47-50 pages. 5. E.Kasalis, J.Kasalis. Kokapstrādes apakšnozares uzņēmumu grupas finanšu pārskatu rādītāju salīdzinošā analīze, Latvijas Universitātes raksti, 702. sējums, Ekonomika, V, ISBN 978-9984-802-28-2, Latvijas Universitāte, Rīga, 2006, 187-199 lapas. 6. E.Kasalis, K.Beņkovskis, U.Rutkaste. Ārējais līdzsvars un struktūrpolitikas loma tā uzturēšanā., Ekonomikas ministrijas pētījumi, www.em.gov.lv/images/modules/items/item_file_11983 2005., 75 lp. Zinātniski pētnieciskā darbība: Makroekonomiskā regulēšana un sociālā ekonomika; Ekonomiskā integrācija un struktūrpolitika; Darba tirgus attīstības problēmas Akadēmiskie kursi: Papildus ziņas par profesionālo darbību: Kopš 1996. Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes Domes loceklis. Kopš 2001. LU Ekonomikas un vadības fakultātes Tautsaimniecības institūta Profesoru grupas vadītājs makroekonomikas novirzienā. Kopš 2006. Latvijas Zinātnes Padomes eksperts 2009. gada 23.novembrī. 103

Dzimšanas gads: 1949. Izglītība: Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: Dr.oec.,profesores Lūcijas Kavales dzīves un darba gājums (curriculum vitae) 1976.-1979. aspirantūra Maskavas Finanšu institūtā 1966.-1971. studijas LU Ekonomikas fakultātē Nodarbošanās: 2003. profesora akadēmiskais nosaukums ekonomikā 1992. nostrificēts ekonomikas doktora zinātniskais grāds, Dr.oec. 1992. docenta akadēmiskais nosaukums 1986. docenta zinātniskais nosaukums 1979. ekonomikas zinātņu kandidāta grāds 2009.- profesore LU Ekonomikas un vadības fakultatē Finanšu katedrā 2003. -2009. profesore LU Ekonomikas un vadības fakultatē Finanšu institūtā 1999.-2003. asociētā profesore LU Ekonomikas un vadības fakultatē Finanšu institūtā 1979.-1999. docente LU Ekonomikas un vadības fakultatē Finanšu un kredīta katedrā 1976.-1979. aspirante Maskavas Finanšu Institūts 1973.-1976. vecākā pasniedzēja LU Ekonomikas fakultātes Finanšu un kredīta katedrā 1971.-1973 Rīgas pilsētas finanšu pārvalde, ekonomiste Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra: 1. Kavale L. Fiscal Management in the Republic of Latvia Towards the Accession to the European Union. Information Society and Modern Businee. Ventspils.2004. 159-165.lpp. ISBN 9984-05-747-X. 2. 4.Kavale L. Budžeta politika globalizācijas apstākļos un tās ietekme uz tautsaimniecības attīstību. Opportunities and Problems of Economic Development. Rēzekne, 2006. 80-87.lpp. ISBN 9984-779-26-2. 3. L.Kavale, J.Krūmiņš, B.Sloka, J.Stonis, S.Eglīte, K.Zaksa, B.Rivža, J.Pūce. Funding Systems and their Effects on Higher Education Systems. OECD Education Working Papers, No.6, OECD Publishing. 2007., 95-99. lpp. 4. Kavale L. Principles of Public Finance Policy and Administration: from Theory to Practice. Proceedings. Finance and Accounting. Theory and Practice, Development and Trends.2009. 226-240.lpp. Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos: 26 104

Konferenču tēzes: 20 Zinātniski pētnieciskā darbība: 1. 1973. 1990. Budžeta iestāžu finansēšanas metožu analīze un vērtēšana. 2. 1992. 2000. Valsts finanšu politikas analīze un vērtēšana pārejas periodā. Kanādas un Baltijas valstu kopējā projekta ietvaros (Baltic Economic Management Training Programm). 3. 2002. 2003. Bērna kopšanas pabalstu, to efektivitātes un izmaksu periodu analīze, vērtēšana un priekšlikumu izstrāde. 4. 2002. 2003. Celulozes rūpnīcas sociāli ekonomiskās ietekmes novērtējums reģionā, ietekme uz nodarbinātību un nodokļu ieņēmumiem budžetā. 5. 2004-2005. Valsts un pašvaldību finansēto sociālo pakalpojumu groza analīze, vērtēšana un priekšlikumu izstrāde. 6. 2005-2006. Augstākās izglītības finansēšanas sistēmas ietekme uz augstākās izglītības attīstību. (OECD pētījuma projekta ietvaros). 7. 2005-2007. Darba tirgus pētījumi: nodokļu un sociālo pabalstu ietekme uz nereģistrēto nodarbinātību un darbaspēka profesionālo mobilitāti. (ESF LM pētījumi). 8. 2006-2007. Tālākizglītības iespēju paplašināšana ekonomikai svarīgās nozarēs (ESF PIAA pētījumi). Akadēmiskie kursi: 1. Finanšu teorija un politika Ek. maģ. 4 kredītpunkti 2. Budžets un finanses Sab.vad.maģ. 4 kredītpunkti 3. Starptautiskā un Latvijas nodokļu sistēma Gr.prof. 4 kredītpunkti 4. Publiskās finanses Ek.bak. 4 kredītpunkti Papildus ziņas par profesionālo darbību: LU EVF Domes locekle, Akadēmiskās komisijas priekšsēdētāja. Eksperts augstākās izglītības kvalitātes vērtēšanā. Akreditācijas komisijas locekle 1996-2000., 2007. 1994-2000 Ekonomikas ministra padomniece, Saeimas Finanšu un budžeta komisijas Konsultante, MK Fiskālās un nodokļu politikas konsultatīvās komisijas locekle. Mācību līdzekļu zinātniskā recenzente. LU Senāta Revīzijas komisijas locekle. 2009.g. 1. decembris Lūcija Kavale 105

Dr.phil., prof. Skaidrītes Lasmanes dzīves un darba gājums (curriculum vitae) Dzimšanas gads: 1939. Izglītība: 1965-1968 Aspirantūra LU Dialektiskā un vēsturiskā materiālisma kat 1957-1962 Studijas LU Vēstures un filoloģijas fak. Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: 2002. LU profesore 1999. LU asociētā profesore 1992. LU docente 1992. Nostrificēts filozofijas doktora grāds, Dr.phil. 1974. Latvijas Valsts universitātes docente 1970. Filozofijas zinātņu kandidāte Nodarbošanās: 2006.- līdz šim laikam vadošā pētniece, LU SZF SPPI 2002.- 2006. profesore, LU Vēstures un filoz fak. Praktiskās filoz. katedrā 1999.-2002. asociētā profesore, LU Praktiskās filozofijas katedrā 1974.-1999. docente, LU Dialektiskā un vēsturiskā mat. katedrā 1968.-1974. pasniedzēja, LU Dialektiskā un vēsturiskā mat. katedrā Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra: 1. 20.gadsimta ētikas pavērsieni. Rīga: Zvaigzne ABC, 2004, 251 lpp. 2. Rietumeiropas morāles filozofija. Antoloģija. S.Lasmanes sakārt. Rīga: LU Apgāds, 2006 3. Morālās uzraudzības un vērtējuma ne/efektivitāte. Krāj.: Politiskā komunikācija, ētika un kultūra Latvijas Republikas 9. Saeimas vēlēšanās. S.Lasmanes red. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2007, 280-296. lpp. 4. Noslēpums un komunikācija. Krāj.: Eksistence un komunikācija Sērena Kirkegora filosofijā. Rīga: LU FSI, 2006, 61-72. lpp. 5. Informācijas ētika Latvijā. Krāj. Informācijas vide Latvijā; 21. gadsimta sākums. I.Brikšes red. Rīga: Zinātne, 2006,85-105. lpp. 6. Vēsturiskā atmiņa un tolerance. Latvijas Universitātes Raksti, 683. sējums. Komunikācija. LU Akadēmiskais apgāds, 2005, 7-22. lpp. 7. Normas un vēlmes saikne ētikā. LU Raksti, 687. sējums. Filosofija. R.: Latvijas Universitāte, 2005, 54-66. lpp. 8. Subjekta brīvlaišana un tās robežas. Krāj.: Filosofs starp tradīciju un pieredzi. Veltījums profesoram Pēterim Laizānam. R.: Zinātne, 2004, 160-175. lpp 9. Vertera ciešanas un mīlestības diskurss mūsdienu latviešu literatūrā. Krāj.: Gēte un Baltija. Goethe und die baltischen Lander. Nordik, 2002., 233-244.lpp. Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos: 11 Konferenču tēzes: 3 Zinātniski pētnieciskā darbība: 106

2007.-2008. LU zin. pētniec. projekta Akadēmiskais godīgums e-tehnoloģiju kontekstā vadīšana 2006.- 2007. LU zin. pētniec. projekta Politiskā komunikācija, ētika un kultūra LR 9. Saeimas vēlēšanās vadīšana Akadēmiskie kursi: Pārvaldība un ētika B daļa 4 KP Kultūras teorija un vēsture A daļa 4 KP Komunikācijas ētika A daļa 4 KP Komunikācija un kultūra A daļa 4 KP Komunikācija un mūsdienu ētika B daļa 2 KP Papildus ziņas par profesionālo darbību: LU SZF Domes locekle LU SZF Praktiskās ētikas centra vad. LU Šķīrējtiesas sekretāre Filozofijas un teoloģijas profesoru pad.loc. 2009. gada 26. novembrī 107

Dr.ekon., prof. Birutas Slokas dzīves un darba gājums (curriculum vitae) Dzimšanas gads: 1954. Izglītība: 1980.-1983. Aspirantūra LE Ekonomikas fakultātes Ekonomiskās kibernētikas katedrā 1973.-1978. Studijas LU Ekonomikas fakultātē Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: 2003. Latvijas Universitātes profesore 1999. Latvijas Universitātes asociētā profesore 1992. Latvijas Universitātes docente 1992. Nostrificēts ekonomikas doktora grāds, Dr.oec. 1986. Latvijas Valsts universitātes docente 1984. Ekonomikas zinātņu kandidāte Nodarbošanās: 2003. - profesore LU EVF ESVTM katedrā 1999. 2003. asociētā profesore LU EVF ESVTM katedrā 1997. 1999. docente LU EVF ESVTM katedrā 1987.-1997. docente LU Vadības un ekonomiskās informātikas fakultātes ESVTM katedrā 1984.-1987. vecākā pasniedzēja, docente LVU Ekonomikas fakultātes Ekonomiskās kibernētikas katedrā 1983.-1984. pasniedzēja LVU Ekonomikas fakultātes Ekonomiskās kibernētikas katedrā 1980.-1983. aspirante un stundu pasniedzēja LVU Ekonomikas fakultātes Ekonomiskās kibernētikas katedrā 1979.-1980. pasniedzēja LVU Ekonomikas fakultātes Ekonomiskās kibernētikas katedrā 1978.-1979. asistente LVU Ekonomikas fakultātes Ekonomiskās kibernētikas katedrā Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra: 1. Kleperis J., Bajārs G., Sloka B., Dimants J., Klepere I., Step by Step Implementation of Hydrogen Economy as Environmental Policy Tool in Latvia, 3rd International Conference Proceedings, Environmental Science and Education in Latvia and Europe: Education and Science for Climate Change Mitigation, Riga, 2009,pp. 48 49. 2. B.Sloka, A.Vilciņa, Contribution of Regional Higher Education Institutions for Regional Development, Scientific papers, Latvia Agriculture University, 2009, pp. 75-84. 3. Sloka B., Skrūzkalne I.,Uškāns U., Mājas lapas kvalitatīvs un kvantitatīvs pētījums. Latvijas Universitāts Raksti, 721. Sējums, Vadības zinātne, Latvijas Universitāte, 2008, 135 147 lpp. 4. Sloka B., Skrūzkalne I., Kvantitatīvās aptaujas organizēšanas teorija un prakse mārketinga un darba tirgus pētījumos // LSI ZINĀTNISKIE Raksti R.: CSP, 2008, 78 87 lpp. 5. Surlemont B., Fartunova M., Vrbka J., Sloka B., and other, Entrepreneuship in higher education, especially within non business studies // European Comission, Enterprise and Industry, 2008, 68 p. 6. B.Sloka, J.Dzelme, J.Vaivads, G.Kristaps, u.c. Profesionālās un augstākās izglītības programmu atbilstības darba tirgus prasībām, LU, 2007, 231. lpp. 108

7. Skrūzkalne I. Sloka B. Changes in Cross Cultural Differences of Consumer Behavior after EU Enlargement (Case of Latvia), European Enlargement in 2004 and Beyond: Responding to Political, Legislation and Socioeconomic Changes, University of Latvia, 2006, p 437 447. 8. Binde J., Sloka B., Reklāmas izdevumu ietekme uz klientu skaita izmaiņām Latvijas mobilo telekomunikāciju tirgū, LU raksti, 706. sējums Vadībzinātne, 2006, 10-25 lpp. 9. Krumins J., Kavale L., Eglite S., Leduskrasta Z., Puce Ju., Sloka B., Stonis J., Zaksa K., Rivza B., Funding Systems and Their Effects on Higher Education Systems. Country Study Latvia //IMHE OECD, 2006, 25 p. 10. I.Skrūzkalne, B.Sloka. Cross-Cultural Differences in Consumer Behaviour in Latvia // Navigating Globalization: Stability, Fluidity, and Friction. Proceedings of the Conference (Trondheim, 02.08.2005 05.08.2005)- Norwegian University for Science and Technology, 2005 http://www.hf.ntnu.no/global_conference05 11. B.Sloka, I.Skrūzkalne. Need for knowledge in Statistics for Marketing Research // Research in Statistics Basis for Social Sciences and Education. Proceedings of the Conference (Riga, October 2-4, 2003) Riga: University of Latvia, 2004,p. 79-83. Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos: 38 Konferenču tēzes: 6 Mācību grāmatas un mācību līdzekļi: 2 Zinātniski pētnieciskā darbība: Pētniecības projekti - ESF Nacionālās programmas Darba tirgus pētījumi Labklājības ministrijas pētījuma Profesionālās un augstākās izglītības atbilstība darba tirgus prasībām, LU 2005/2223; OECD un LU projekts Latvijas augstākās izglītības finansēšanas sistēmas kopsakarība ar augstākās izglītības politiku ; LU akadēmiskās attīstības projekts Baltijas jūras reģiona studiju programmas attīstība sadarbībā ar Tartu Universitāti, Turku Universitāti, Vitauta Dižā Universitāti (Kauņa), LU 2006/3-229712; ES ESF projekts Baltijas jūras reģiona studiju akadēmiskā personāla kompetences paaugstināšana, 20006/0117/VPD1/ESF/PIAA/05/APK/3.2.5.2./0157/0063 2001.- Augstākās izglītības kvalitāte un finansēšana 2005.- 2007. Profesionālās un augstākās izglītības programmu atbilstība darba tirgus prasībām Starptautiskās zinātniskās konferences Biznesa un sabiedrības attīstības vadības aktualitātes 2009 (Current Issues in Management of Business and Society Development 2009), 07.05.2009 09.05.2009, Programmas komitejas priekšsēdētāja Starptautiskās zinātniskās konferences Eiropas jaunie sociāli ekonomiskie izaicinājumi 02.10.2008 04.10.2008 (New Socio Economic Challanges of Development in Europe 2008) koordinatore 2008. Latvijas Ekonomikas zinātnieku foruma Rīcības komitejas priekšsēdētāja vietniece 2006; Starptautiskās zinātniskās konferences Statistikas pētījumi sociālo zinātņu un izglītības bāze Programmas un Rīcības komiteju locekle (2002-2004); LU pētījuma projekts Uzņēmumu un iestāžu ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanas un rezultātu novērtēšanas problēmas, (2009. 2011. gads), projekta vadītāja; Eiropas Komisijas pētījuma projekts Reģionu pārvaldība globalizācijas kontekstā ( Regional Governance in the Context of Globalization ), (2009. 2010. gads), projekta dalībniece 109

Eiropas Komisijas pētījuma projekts Uzņēmējdarbība augstākajā izglītībā, īpaši nebiznesa studijās (Entrepreneurship in Higher Education, Especially within Non Business Studies), (2006. 2008. gads), projekta dalībniece LU pētījuma projekts Mārketinga un konkurences augstākajā izglītībā novērtējuma problēmas (2007. 2008. gads), projekta vadītāja; Piedalīšanās starptautiskos sadarbības projektos: Baltijas jūras valstu padomes projekts Eirofakultāte Pleskavā (2007 2012), starptautiskās ekspertu grupas dalībniece; Eiropas Savienības Erasmus Mundus projekta BalticStudyNet, starptautiskā projekta grupas dalībniece (2006 2010). Akadēmiskie kursi: Statistika I A daļa 4 KP Tirgvedības pētīšana B daļa 2 KP Tirgvedības pētīšanas kvantitatīvās metodes B daļa 4 KP Daudzdimensiju analīze B daļa 2 KP Lēmumu pieņemšanas kvantitatīvās metodes B daļa 2 KP Pētījumu metodes un organizācija A daļa 4 KP Jaunākās pētniecības metodes vadības un ekonomikas zinātnēs A daļa 2 KP Zinātniskā darba pamati A daļa 2 KP Papildus ziņas par profesionālo darbību: LU Ekonomikas un vadības fakultātes Domes locekle LUStudiju padomes locekle (2000. gada septembris 2009. gada maijs) LU Vadībzinību studiju programmu padomes locekle LU Baltijas jūras reģiona studiju programmu padomes priekšsēdētāja LU Eiropas studiju programmu padomes locekle Eirofakultātes Rīgas centra vadītāja (2000. 1. septembris 2005. gada 30. jūnijs). Eksperte augstākās izglītības kvalitātes vērtēšanā. Augstākās izglītības akreditācijas komisijas locekle (1996. 2001.). Ekonomikas ministru (6) padomniece (1994. 1999.) Izglītības un zinātnes ministru (2) padomniece. Latvijas Statistiķu asociācijas valdes locekle. Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas valdes locekle. 2009. gada 2. decembrī 110

Dr.oec., prof. Baibas Šavriņas dzīves un darba gājums (Curriculum vitae) Dzimšanas gads: 1960. Izglītība: 1995. Ekonomikas zinātņu doktora diploms 1994.-1995. Universitāte Parīze 1 (Sorbonna). Vadības fakultāte. Doktorande 1984.-1987. LU. Politekonomijas katedra. Aspirante 1983. Filozofa, pasniedzēja augstākās izglītības diploms 1978.-1983. LU, Vēstures un filozofijas fakultāte, studente Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: 2003. LU profesore 1999. LU asociētā profesore 1997. LU docente 1995. Ekonomikas zinātņu doktors Nodarbošanās: Kopš 2003. Profesore LU Starptautisko ekonomisko attiecību katedra. 1999. 2003. Asociētā profesore LU Starptautisko ekonomisko attiecību katedra. 1998. 1999. Docente LU Starptautisko ekonomisko attiecību katedra. 1997. 1998. Docente LU Ekonomikas teorijas katedra. 1990. - 1997. Lektore LU Ekonomikas teorijas katedra. 1987. - 1990. Pasniedzēja LU Politekonomijas katedra. 1983. - 1984. Pasniedzēja LU Politekonomijas katedra. Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra : 1. Šavriņa B., Grundey D. The Impact of Economic Receptiveness to Economic Development of Central and Eastern European Countries. Transformations in Business & Economics, Vol.7, No.2(14), Supplement B 2008, /IBSS 2004, GESIS 2004, EconLit 2005, e-jel 2005/, P.20-33 2. D.Grundey, B.Šavriņa, R.Kanapickiene. Applying the Principles of Sustainability in University Management: a Comparative Analysis.- Transformations in Business & Economics, Vol.6, No.2(12), 2007, /IBSS 2004, GESIS 2004, EconLit 2005, e-jel 2005/, P.67-86. 3. Šavriņa B., Kalnmeiere I. Reflections of Income Inequality on Consumption Outlay in the Case of Latvia. TIBE, 2006, May. 4. Šavriņa B. Nereģistrētās nodarbinātības novērtējums (ar līdzautoriem). LU: Rīga, 2007, XI+213 lpp. 5. Šavriņa B. Darba tirgus pētījums Darbaspēka profesionālā mobilitāte (ar līdzautoriem). LU: Rīga, 2007, XI+219 lpp. 6. Šavriņa B., Kalnmeiere I. Welfare Economy and Ethical Principles, Economic and Political DevelopmentEthics: Europe and Beyond, Bruno Sergi, William Bagatelas ed.iura EDITION, Bratislava, 2007, P. 183 214. 7. Grundey D., Šavriņa B., Kanapickiene R. Towards the Sustainable Development of Institutions: the Case of Universities. Development of Economy: Theory and 111

Practice.INYRSS International Scientific Conference. Conference Articles. November 23, 2007, kaunas, Lithuania, CD ISBN 978-9955-33-238-1. 8. Šavriņa, Grundey D., Bērziņa K. Cooperation the Form of Sustainable Tourism Industry in Latvia. Technological and Economic Development. Baltic Journal of Sustainability, 14 (2), 2008, Vilnius, Technika, P. 151-161 9. Šavriņa B. Lessons of Property Conversion in Latvia in the Frame of Economic Liberalization. 50 Years of European Union. Research monograph. Ed.Vinko Kandzija, Andrej Kumar. Rijeka, University of Rijeka, 2009, P.282-292 Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos: 37 Konferenču tēzes: 20 Zinātniski pētnieciskā darbība: Šavriņa B. ESF projekts 3.6.3.2. Konkurētspējīgu starptautiskās uzņēmējdarbības vadības speciālistu sagatavošana prakses īstenošanas gaitā, projekta vadītāja. Šavriņa B. Phare 2003 Pārrobežu sadarbības programma Baltijas jūras reģionā projekts Starptautiskā studiju centra izveide Valkā Nr.LV2003/005-876/VAPF/0026. 2005.-2006. g., - programmu darba grupas dalībniece. Šavriņa B. Eiropas Savienības struktūrfondu nacionālās programmas Darba tirgus pētījumi projekta Labklājības ministrijas pētījumi: Pētījums Darbaspēka profesionālā mobilitāte Nr.VPD1/ESF/NVA/04/NP/3.1.5.1./001/003 Līg. Nr. LM 17.6-04/8-2006, LU Reģ. Nr. 2006/2275, 2006.-2007.g. eksperte. Šavriņa B. Eiropas Savienības struktūrfondu nacionālās programmas Darba tirgus pētījumi projekta Labklājības ministrijas pētījumi: Nr.VPD1/ESF/NVA/04/NP/3.1.5.1./0001/000 Nereģistrētās nodarbinātības novērtējums (līguma Nr. LM 17.6-04/23A-2005) 2005.-2007.g. eksperte. Šavriņa B. ESF projekts 3.6.3.2. Konkurētspējīgu starptautiskās uzņēmējdarbības vadības speciālistu sagatavošana prakses īstenošanas gaitā, projekta vadītāja. Šavriņa. B. Phare 2003 Pārrobežu sadarbības programma Baltijas jūras reģionā projekts Starptautiskā studiju centra izveide Valkā Nr.LV2003/005-876/VAPF/0026. 2005-2006, - programmu darba grupas dalībniece. Šavriņa B. Eiropas Savienības struktūrfondu nacionālās programmas Darba tirgus pētījumi projekta Labklājības ministrijas pētījumi: Pētījums Darbaspēka profesionālā mobilitāte Nr.VPD1/ESF/NVA/04/NP/3.1.5.1./001/003 Līg. Nr. LM 17.6-04/8-2006, LU Reģ. Nr. 2006/2275, 2006.-2007.gg. eksperte. Šavriņa B. Eiropas Savienības struktūrfondu nacionālās programmas Darba tirgus pētījumi projekta Labklājības ministrijas pētījumi: Nr.VPD1/ESF/NVA/04/NP/3.1.5.1./0001/000 Nereģistrētās nodarbinātības novērtējums (līguma Nr. LM 17.6-04/23A-2005) 2005.-2007.gg. eksperte. Šavriņa B. ESF projekts 3.1.5.3. Invalīdu zemā nodarbinātības līmeņa iemesli un problēmu risinājumi, projekta vadītāja. Akadēmiskie kursi: Starptautiskās ekonomiskās attiecības A daļa 4 KP Starptautiskā uzņēmējdarbības vide B daļa 4 KP Ekonomisko teoriju vēsture B daļa 4 KP Tautas attīstība ekonomikas globalizācijas apstākļos B daļa 4 KP Daudznacionālās korporācijas un ekonomikas globalizācija B daļa 2 KP Patērētāju psiholoģija un uzvedība starptautiskajā biznesā B daļa 4 KP Pētniecības metodoloģijas seminārs B daļa 4 KP 112

Starptautiskās organizācijas un ekonomiskā globalizācija B daļa 4 KP Pasaules reģionu salīdzinošā analīze B daļa 4 KP Papildus ziņas par profesioālo darbību : LU EVF Domes locekle Francijas Latvijas zinātniskās informācijas padomes locekle (CERFL) redkolēģijas locekle LU rakstiem (Vadībzinību sērija) un TIBE (Viļņas Universitātes zinātniskais žurnāls) SOCRATES koordinatore (Parize 12, Evri, Turinas, Parīze 1 Universitātes, Rietumungārijas Univesritātes) Francijas Latvijas starpuniversitāšu diplomu ES jautājumos koordinatore 2009. g. 3. decembrī 113

Dr. ekon., prof. Dainas Šķilteres dzīves un darba gājums (curriculum vitae) Dzimšanas gads: 1958. Izglītība: 1982.-1984. Aspirantūra LU Ekonomikas fakultātes Ekonomiskās kibernētikas katedrā 1976.-1981. Studijas LU Ekonomikas fakultātē Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: 2003. Latvijas Universitātes profesore 1999. Latvijas Universitātes asociētā profesore 1992. Nostrificēts ekonomikas doktora grāds, Dr.oec. 1992. Latvijas Valsts universitātes docente 1989. Ekonomikas zinātņu kandidāte Nodarbošanās: 2003. - profesore LU EVF ESVTM katedrā un katedras vadītāja 1999.-2002. asociētā profesore LU EVF ESVTM katedrā un katedras vadītāja 1992.-1999. docente LU Ekonomikas un vadības fakultātes ESVTM katedrā 1989.-1991. vecākā pasniedzēja LVU Vadības un ekonomiskās informātikas fakultātes Ekonomisko sistēmu vadības teorijas un metožu katedrā 1981.-1988. pasniedzēja LVU Ekonomikas fakultātes Ekonomiskās kibernētikas katedrā Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas: 1. The Spheres and Possibilities of The Use of Business Games. // Almanach des praktischen Managements in Mittel - Und Ost-Europa. Band 3. Stralsund, 2003. 85-97 S. 2. The use of business games in problem solving and decision making. (līdzaut. Bausova I.) // Modelling and Simulation. Minsk, 2004.- 400 p.; 353 357 pp. 3. Prediction of Fatigue Crack Growth Process via Artificial Neural Network Technique. (līdzaut. Nechval K. N., Strelchonok V. F.) // International Journal of Computing. December 2006, Volume 5, Issue 3. 21-33 p. 4. Reģionālās attīstības prognozēšanas metodika. (līdzaut. Purgailis M., Danusēvičs M.) // Statistikas un pārvaldes problēmas. Zin. raksti. R.: LSI, 2007.- 171-180 lpp. 5. Main Issues in Evaluating the Professional Mobility of the Workforce in Latvia. (līdzaut. Danusēvičs M.) // Journal Humanities and Social Sciences: Latvia. 2(51)2007. Social and Human Capital Towards a Knowledge Economy in Latvia. R.: University of Latvia, Institute of Economics, Latvian Academy of Sciences, 2007.- 99 p.; 66-75 p. 6. Quality Improvement Methods for Statistical Forecasts. (līdzaut. Krasts J.) // A Journal of the International Institute for General Systems Studies, Inc. Scientific Inquiry, vol. 8, No.2, June, 2007, pp. 183-194 7. Uzņēmumu finansu statistiskā reitinga noteikšana. (līdzaut. Žuka R.) // LU Raksti. 717. sēj. Vadības zinātne. 2007.- 474 lpp.; 242-253 lpp. 8. An Econometric Analysis of the Financial Factors that Influence the Company Value. (līdzaut. Averina J.) // Proceedings of International Scientific Conference Finance and Accounting. Theory and Practice, Development and Trends. R.: 2009.- 473-484 pp. 9. Nozīmīgākā mācību literatūra (pavisam 18): 10. Šķiltere D. Pieprasījuma prognozēšana. R.: LU, 2001.- 84 lpp. 114

11. Vasermanis E., Šķiltere D. Varbūtību teorija un matemātiskā statistika. R.: Izglītības soļi, 2003.- 186 lpp. 12. Vasermanis E., Šķiltere D., Krasts J. Prognozēšanas metodes. 2., papild. izd. R.: LU, Izglītības soļi, 2004.- 121 lpp. 13. Šķiltere D., Krasts J. Metodiskie norādījumi laboratorijas darbu izpildei kursā Pieprasījuma prognozēšana. Rīga: LU, Izglītības soļi, 2005.- 95 lpp. Zinātniskā darba galvenie virzieni ekonomiski matemātiskā modelēšana un prognozēšana; pieprasījuma prognozēšana; risku analīze un vadība; lēmumu pieņemšanas metodes; lietišķās biznesa spēles; vadīšanas metodes uzņēmējdarbībā. Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos: 67 Konferenču tēzes: 36 Zinātniski pētnieciskā darbība: Līdzdalība Latvijas un starptautiskajos projektos (pavisam 16): Latvijas Labklājības ministrijas un ES Struktūrfondu nacionālā programmas Darba tirgus pētījumi. Pētījums Nereģistrētās nodarbinātības novērtējums. 2005.- 2007. RAPLM, Valsts reģionālās attīstības aģentūras projekts Reģionālās attīstības uzraudzības un novērtēšanas informācijas sistēmas apraksta papildināšana un teritoriju attīstības prognozēšanas un modelēšanas metodikas teritoriju attīstības novērtēšanai izstrādāšana. 2006. Latvijas Labklājības ministrijas un ES Struktūrfondu nacionālā programmas Darba tirgus pētījumi. Pētījums Darbaspēka profesionālā mobilitāte. 2006.- 2007. Akadēmiskie kursi: Statistika I A daļa 4 KP Prognozēšanas metodes B daļa 4 KP Pieprasījuma prognozēšana B daļa 6 KP Sociāli ekonomisko procesu prognozēšana B daļa 4 KP Risku vadīšana projektos B daļa 2 KP Vadīšanas metodes uzņēmējdarbībā B daļa 2 KP Vadības teorija B daļa 2 KP Modelēšana un prognozēšana B daļa 4 KP E-kursi Šķiltere D., Bausova I. Statistika I. www. estudijas.lu.lv R.: E-Universitāte, 2005. Šķiltere D., Krasts J. Prognozēšanas metodes. www. estudijas.lu.lv R.: E-Universitāte, 2005. Papildus ziņas par profesionālo darbību: Vieslektore VAS ierēdņu apmācības programmā (Informācijas iegūšana un apstrāde, datu statistiskā analīze; Lēmumu pieņemšanas metodes; Risku analīze) Vadības zinību studiju programmas bakalauru un maģistru studiju virziena Vide un uzņēmējdarbības vadība studiju virziena vadītāja un profesora metodiskās grupas vadītāja. LU Ekonomikas un vadības fakultātes Domes locekle no 1997. gada. LU EVF Vadības zinību studiju programmas padomes locekle no 1998. gada. LU EVF Ekonomisko sistēmu vadības teorijas un metožu katedras vadītāja no 1998. gada. LU EVF Vadības un uzņēmējdarbības mācību centra padomes locekle no 2007. g. Starptautiskās konferences Current Issues in Management of business and Society Development Programmu komitejas locekle, sekcijas vadītāja, 2009. gads Biedrības Latvijas Ekonometristu asociācija valdes locekle no 2009. gada 2009. gada 18. septembrī 115

Dzimšanas gads: 1958. Dr.oec., prof. Ērikas Šumilo dzīves un darba gājums (curriculum vitae) Izglītība: 1986. Maskavas valsts universitāte, Ekonomikas zinātņu kandidāta diploms 1982.-1985. LVU Politiskās ekonomijas katedras aspirantūra 1975.-1980. Latvijas valsts universitāte, Ekonomikas fakultāte, Ekonomiskās kibernētikas specialitāte, ekonomistamatemātiķa augstākās izglītības diploms Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: 2003. LU Profesors 1999. LU asociētā profesore 1992. Ekonomikas zinātņu doktore 1992. LU docente 1986. Ekonomikas zinātņu kandidāte Nodarbošanās: kopš 2003. kopš 1993. Profesore, LU EVF, SEA katedra LU EVF Starptautisko ekonomisko attiecību katedra, vadītāja 1992.-1993. Docente, LU Starptautisko ekonomisko attiecību katedra 1986.-1992. pasniedzēja., vec. pasn., LU Politekonomijas katedra, Starptautisko ekonomisko attiecību katedra Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra: 1. Moral judgment: a comparrisson of Latvian and US business persons. Baltic Journal of Management, Vol.4 No.2, 2009, Emerald Group publishing Limited, pp.188-205. (Līdzautori Ch. Smith, Viesturs Karnups). 2. Some Negative Aspects of Social Capital: The Case of Undeclared Work in Latvia. Humanities and Social Sciences: Latvia. Social and Human Capital Towards a Knowledge Economy in Latvia, 2(51)2007. Institute of Economics, Latvian Academy of Sciences, 2007. - pp. 5-17. (Co-author I.Baumane). 3. Sociālā kapitāla koncepcija, īpatnības un ietekme uz ekonomisko izaugsmi. Kas ir zināšanu sabiedrība? Latvija Eiropas Savienībā : ekonomikas un kultūras mijiedarbība zināšanu sabiedrības veidošanā pētījumu rezultātu apkopojums. Rīga: Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts, 2007. 150.-182. lpp. (Līdzautori: I.Dovladbekova, I.Baumane). 4. Social Capital As an Important Factor for Synergy Creation in Organizations. Management Theory and Practice: Synergy in Organisations. Tartu University Press, 2007. pp.70-82. (Co-author I.Baumane). 5. Trends and priorities in the development of of the Latvian banking services in the context of emerging knowledge-based economy: case of e-banking. TRAMES. Journal of the Humanities and Social Sciences. Vol. 11, No2, 2007. pp.173-188. (in co-authorship). 6. Nereģistrētās nodarbinātības novērtējums. Eiropas Savienības struktūrfondu nacionālās programmas Darba tirgus pētījumi projekts Labklājības ministrijas pētījumi. Latvijas Universitāte, Rīga, 2007 XI + 213 lpp. (ar līdzautoriem). 116

7. Darbaspēka profesionālā mobilitāte. Eiropas Savienības struktūrfondu nacionālās programmas Darba tirgus pētījumi projekts Labklājības ministrijas pētījumi. Latvijas Universitāte, Rīga, 2007 XI + 219 lpp. (ar līdzautoriem). 8. Deutsche und lettische Geschäftskultur Vergleich. S. Müller (Hrsg.) Management Guide Lettland, Cross-Culture Publishing Frankfurt am Main 2006. p.125-137. (Co-author I.Baumane). 9. Concepts of cross-cultural orientation: a comparison of Latvian and German business cultures. National and International Aspects of Organizational Culture. Tartu University Press, 2006. pp.248-273. (Co-author I.Baumane). Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos 30 Konferenču tēzes 12 Zinātniski pētnieciskā darbība: LZP projekts Latvija Eiropas Savienībā: ekonomikas un kultūras mijiedarbība zināšanu sabiedrības veidošanā, apakšprojekts Sociālā kapitāla teorētiskie un praktiskie aspekti un tā loma zināšanu sabiedrības veidošanā, Nr. 060041.2.1. 2006.-2009.gg., - vadītāja LZP projekts Cilvēkkapitāla attīstība kā Latvijas ekonomiskās konkurētspējas paaugstināšanas faktors, Nr. 05.1897. 2006.-2008.gg., (projekta vadītāja I.Dovladbekova). Eiropas Savienības struktūrfondu nacionālās programmas Darba tirgus pētījumi projekta Labklājības ministrijas pētījumi: Pētījums Darbaspēka profesionālā mobilitāte Nr.VPD1/ESF/NVA/ 04/NP/3.1.5.1./001/003 Līg. Nr. LM 17.6-04/8-2006, LU Reģ. Nr. 2006/2275, 2006.-2007.gg., -123 tūkst.lvl- projekta vadītāja. Eiropas Savienības struktūrfondu nacionālās programmas Darba tirgus pētījumi projekta Labklājības ministrijas pētījumi: Pētījums Nereģistrētās nodarbinātības novērtējums Nr.VPD1/ESF/NVA/04/NP/3.1.5.1./0001/000 (līguma Nr. LM 17.6-04/23A-2005), 2005.- 2007.gg., 63 000.LVL - projekta vadītāja. LU zinātniskais projekts Nr. 2006/Y2/22AP44-070 "Sociālais un cilvēkkapitāls kā Latvijas konkurētspēju veicinošs faktors pārejas posmā uz zināšanu ekonomiku Lisabonas stratēģijas kontekstā", 2006.-2007. - projekta vadītāja. LU zinātniskais projekts Nr. 2008/ZP-110 Starptautiskās un Eiropas Savienības nodokļu politikas tiesiskie un ekonomiskie aspekti un to ietekme uz uzņēmējdarbības vidi Latvijā, 2008.- 2009. projekta vadītāja LR Aizsardzības ministrijas un LR Ekonomikas ministrijas pasūtīts projekts Militārās rūpniecības attīstības iespējas Latvijā (Nr. AĪVA 2007/254), 2008.-2009. (projekta vadītāja R.Karnīte) Akadēmiskie kursi: Pasaules ekonomikas un biznesa vēsture B daļa 4 KP Starptautiskās ekonomiskās attiecības A daļa 4 KP Tautas attīstība ekonomikas globalizācijas apstākļos B daļa 4 KP Pētniecības metodoloģijas seminārs B daļa 4 KP Starptautiskā tirgvedība B daļa 4 KP Pārrunu organizēšana starpkultūru vidē B daļa 2 KP Starptautiskās organizācijas un ekonomikas globalizācija B daļa 4 KP Papildus ziņas par profesionālo darbību: LU EVF Domes locekle LU EVF Vadības zinību studiju programmas padomes locekle LU EVF Ekonomikas studiju programmas padomes locekle LU EVF Profesoru padomes locekle LU EVF Promocijas padomes priekšsēdētāja 2009.gada 12. novembrī 117

Dr.oec.,prof. Inesas Vorončukas dzīves un darba gājums (curriculum vitae) Dzimšanas datums: 1951. Izglītība: 1973. -1975. Aspirantūra LVU Ekonomikas fakultāte 1968. -1973. Studijas LVU Ekonomikas fakultāts, Ekonomiskas kibernētikas specialitāte, ekonomista- matemātiķa augstākās izglītības diploms Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: 2003. LU Ekonomikas un vadības fakultātes profesore 1999. LU Ekonomikas un vadības fakultātes asociētas profesore 1995. Docenta akadēmiskais nosaukums, Latvijas Universitātes docenta diploms 1992. Ekonomikas doktora zinātniskais grāds (Dr.oec.),Latvijas Universitātes habilitācijas un promocijas Padomes doktora diploms 1982. Ekonomikas zinātņu docents 1977. Ekonomikas zinātņu kandidāts Nodarbošanās: 2003. - profesore LU Ekonomikas un vadības fakultātes Publiskās pārvaldes katedrā 1999. 2003. asociētā profesore LU Ekonomikas un vadības fakultātes 1982. 1999. docente LU Ekonomikas un vadības fakultātes 1977. 1982. vecāka pasniedzēja LU Ekonomikas fakultātes 1975. 1977. pasniedzēja LVU Ekonomikas fakultātes 1973. 1975. asistente LVU Ekonomikas fakultātes Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra: 1. Vorončuka I. Modern PA education in postmodern conditions: Risk of cultural iatrogenesis. NISPAcee 16-th, ANNUAL Conference: «Public Policy and Administration: Challenges and Synergies».- Bratislava, Slovak Republic, 2008. Electronic version. 2. Voronchuk I., Claudio Rivera. Role Models: tutors in leadership development in crisis times. Московский государственный университет имени М.В. Ломоносова, Факультет государственного управления, Москва, 2009, lpp. 873-880. 3. Voronchuk I., Claudio Rivera. Crisis as ground for leadership development (Krīze kā līderisma attīstības veicinātāja). - Latvijas Universitātes zinātniskie raksti. Vadības zinātne. Rīga, 2009. 4. Voronchuk I. Development of master`s and doctoral study programmes in Public Administration in Latvia. NISPAcee 17-th, ANNUAL Conference: «State and Administration in a Changing World».- Budva, Montenegro, 2009. ( Electronic version). 5. Voronchuk I., Sarnovičs A. Personāla mērķtiecīgā izaugsmes loma Latvijas publiskās sektora organizāciju līdzsvaru attīstība. - Latvijas Universitātes zinātniskie raksti. Vadības zinātne. Rīga, 2009. Nr.721, 344 359 lpp. 6. Vorončuka I. Personāla vadība/ Monogrāfija / ISBN 9984-679- 67-5 / Latvijas Universitāte.- Rīga: Latvijas Universitāte, 2009. 400 lpp.: il. 118

Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos: 24 Konferenču tēzes: 15 Zinātniski pētnieciskā darbība: Pētījumi tiek veikti sadarbībā ar Dortmundes Augstskolu (Vācijā), UNDP un Sorosa fondu Latvijā. personāla pārvaldes reformas, personāla pārvalde ārzemēs, personālsaimniecības organizācija, personāla izvēle, pašregulējošās komandas darbs, personāla novērtēšana. 1996.g. līdz šim brīdim - Centrālās un Austrumeiropas Publiskā Akadēmiskā Tīkla Pārvalde ( NISPAcee, Bratislava, Cheh Republic, no1996.g. līdz šim brīdim, līdzdalība); 2004.g.1. jūnijs 2004.g.31.decembris - finansētais starptautiskais projekts Developing a Competency based Career Training and Professional Development Program for Latvja (finansēja starptautiska organizācija NISPA cee Valsts administrācijas Institūts un Skolu tikls Centrālajā un Austrumeiropā. 2006.g.03.septembris. 2007.g.03.septembris. Eiropas sociālā fonda projekts - Nr. ESS 2006/41. Projekta LĪGUMA Nr. 2006/0117/VPD1/ESF/PIAA/05/APK/3.2.5.2./0157/0063. Baltijas jūras reģiona studiju akadēmiskā personāla kompetences paaugstināšana. 2007.g.1. septembris 2007.g. 31.decembris. ProjektsNr.2007/ZP-85.- Personāla mērķtiecīgas izaugsmes loma Latvijas publiskā sektora organizāciju līdzsvarotā attīstībā ( Projekta vadītāja). 2008.g.1. aprīlis 2008.g. 01.novembris. LU budžeta projekts E-Universitāte E-kursa Personālvadība izstrāde (maģistra studiju programma). Akadēmiskie kursi: Personāla vadība B daļa 4 KP Personālvadība A daļa 4 KP Personāla vadības aktuālas problēmas A daļa 2 KP Personāla vadība projektos A daļa 2 KP Papildus ziņas par profesionālo darbību: LU EVF domes locekle. LU EVF Vadībzinību studiju programmas padomes locekle Kopš 2003.gada LU Ekonomikas un vadības fakultātes Publiskās pārvaldes katedras vadītāja. Kopš 1996.gada LU Ekonomikas un vadības fakultātes metodiskas grupas "Personāla vadība" vadītāja. Latvijas Personāl vadības asociācijas locekle. Augstākās izglītības akreditācijas komisijas eksperte. 2009.gada 23. novembrī 119

Dr.ekon., asoc. prof. Signes Bāliņa dzīves un darba gājums (curriculum vitae) Dzimšanas gads: 1965. Izglītība: 1983. - 1988. Latvijas Valsts universitāte, Fizikas un matemātikas fakultāte, lietišķās matemātikas specialitāte (5 gadu programma). 1996. - 1999. Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultāte, doktorante, specialitāte: ekonometrija. Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: 2008. LU asociētā profesore 2002. LU docente 2002. Dr.oec. 1994. Mg. Math. Nodarbošanās: 2008. Asociētā profesore, LU Ekonomikas un vadības fakultāte, Ekonomikas informātikas katedra 2002. 2008. Docente, LU Ekonomikas un vadības fakultāte, Ekonomikas informātikas katedra 1997. 2002. Pasniedzēja, LU Ekonomikas un vadības fakultāte, Ekonomikas informātikas katedra 1998. 1992. Vecākais inženieris, RTU ASTF Skaitļošanas tehnikas katedra 1991. 1994. Pasniedzēja, LU Vadības un ekonomiskās informātikas fakultāte Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra: 1. Arhipova I., Bāliņa S. Statistika ekonomikā un biznesā: risinājumi ar SPSS un MS Excel. 2. izdevums. Datorzinību centrs, Rīga,2006. 337 lpp. 2. Revina I., Peļņa M., Gulbe M., Bāliņa S. Matemātika ekonomistiem: teorija + uzdevumi. Izglītības soļi, Rīga, 2003. 306 lpp. 3. Arhipova I., Bāliņa S. Statistika ekonomikā: risinājumi ar SPSS un MS Excel. Datorzinību centrs, Rīga,2006. 327 lpp. 4. Augstāko un profesionālo mācību iestāžu absolventu profesionālā darbība pēc mācību beigšanas. Eiropas Savienības struktūrfondu nacionālā programma "Darba tirgus pētījumi" projekts "Labklājības ministrijas pētījumi" Nr. VPD1/ESF/NVA/04/NP/3.1.5.1/0001/0003. Pētījumu līdzfinansē Eiropas Savienība. Rīga : Latvijas Universitāte, 2007 227 lpp. 5. Balina S., Arhipova I. Income, Consumption and Living Condiion in Rural Areas of Latvia. Pieņemts publicēšanai zinātnisko rakstu krājumam IX starptautiskajai zinātniskajai konferencei Ekonomikas zinātne lauku attīstībai, kas notiks 2008.gada 24.-25.aprīlī. 6. Arhipova I., Balina S. The Possibilities of European Social Fund Projects in the Information Society Regional Developmant. Pieņemts publicēšanai zinātnisko rakstu krājumam IX starptautiskajai zinātniskajai konferencei Ekonomikas zinātne lauku attīstībai, kas notiks 2008.gada 24.-25.aprīlī. 7. Ciemiņa I., Krastiņš O., Bāliņa S., Balode I., Briede D. Izglītības un citu faktoru ietekme uz dzīves līmeni un dzīves kvalitāti. LZP ekonomikas un juridiskās zinātnes galvenie pētījuma virzieni 2005.gadā. Rīga, 2006, Nr. 11, 31. 35.lpp. 8. Arhipova I., Balina S. Profession Segregation Decrease in the Latvia branch of Information Technologies. Proceedings of international congress on Information technology in agriculture, Food and Environment, Vol. 1. Adana (Turkey), 2005, 176 181 pp. Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos: 20 Konferenču tēzes: 22 120

Zinātniski pētnieciskā darbība: 2002. - 2004. Latvijas iedzīvotāju noslāņošanās pēc materiālā dzīves līmeņa (LZP) 2004. 2007. Daudzvalstu statistiskās sadarbības programma (PHARE) 2005. 2007. Darba tirgus pētījumi pētījumā Augstāko un profesionālo mācību iestāžu absolventu profesionālā darbība pēc mācību beigšanas (ESF) 2005. - Izglītības un citu faktoru ietekme uz dzīves līmeni un dzīves kvalitāti Dalība starptautiskās konferencēs ar referātiem: Economic science for rural development, Jelgava, Latvia, April, 2006. The analysis of income and expenditure of Latvian households: Balina S., Arhipova I. IASC 16. simpozijs COMPSTAT'2004, Prāga,Čehija.2004.gada augusts. The Problem of Choosing Statistical Hypotheses in Applied Statistic: Balina S., Arhipova I. Research in Statistics Basis of Social Sciences and Education, Rīga, 2003.gada oktobris. The Content of Statistics Courses for Bachelors and Higher Level Study Programs: Balina S.,Ciemina I. Research in Statistics Basis of Social Sciences and Education, Rīga, 2003.gada oktobris. Interrelation of Statistical Hypotheses and Methods: Balina S., Arhipova I. Baltic-Nordic Conference on Survey Sampling, Ammarnäs, Sweden, August 2002. Sampling Development of the Latvian Household Budget Survey: Balina S., Laipns J. Akadēmiskie kursi: Lietišķā ekonometrija A daļa 2 KP Publiskā sektora ekonomika B daļa 4 KP Sabiedrisko finanšu modeļi A daļa 2 KP Finanšu ekonomikas modeļi B daļa 4 KP Ekonomisko pētījumu metodoloģija A daļa 4 KP Finanšu analīzes kvantitatīvās metodes B daļa 4 KP Valsts un pašvaldību informācijas sistēmas B daļa 4 KP Datu pētīšanas metodes un datu noliktavas B daļa 4 KP Papildus ziņas par profesionālo darbību: Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas prezidente Latvijas statistiķu asociācijas valdes locekle Īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās (2008 2009) 2009. gada 12. novembrī 121

Dr.jur., asoc.prof. Ringolda Baloža dzīves un darba gājums (curriculum vitae) Dzimšanas gads: 1966. Izglītība: 1998.-2001. LU Juridiskajā fakultātē iegūts tiesību zinātņu doktora zinātniskais nosaukums 1994.-1997. LU Juridiskajā fakultātē iegūts tiesību zinātņu maģistra grāds 1989.-1994. LU Juridiskā fakultātē iegūta tiesību zinātņu speciālista kvalifikācija Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: 2004. LU asociētais profesors 2002. LU docents Nodarbošanās: 2006.- Zvērināts advokāts 2004.- asociētais profesors, LU Juridiskās fakultātē 2003.- katedras vadītājs, LU Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedrā 2002.-2004. docents, LU Juridiskā fakultātē 2000.-2002. lektors, LU Juridiskā fakultātē 2000.-2004. priekšnieks Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas, Reliģisko lietu pārvaldē 1997.-2000. asistents, LU Juridiskā fakultātē 1998.-2000. direktors, Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas, Sabiedrisko un reliģisko lietu departamentā 1996.-1997. direktors, Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas, Sabiedrisko lietu departamentā 1995. jurists, SIA Rīgas Juridiskais Birojs 1995. jurists, S/O Latvijas Tirgotāju Asociācijā Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra: 1. R. Balodis. Valsts un Baznīca. Rīga: Nordik, 2000. (727.lpp.); 2. R. Balodis. Baznīcu tiesības. Rīga: Reliģijas Brīvības Asociācija, 2002. (727.lpp.) 3. R. Balodis. Kā izpaužas Valsts prezidenta kreatīvā funkcija/ Latvijas Vēstnesis 2003. - 7. janvāris. 4. R. Balodis. Latvijas Republikas konstitucionālo tiesību evolūcija un transformācija 20-21.gadsimtu mijā (Evolution and Transformation of constitutional Law of the Republic of Latvia at the Turn of the 20th and 21st Centuries) Starptautiskā zinātniskā conference Tiesību harmonizācija Baltijas jūras reģionā 20.-21.gs mijā Rīga, Latvijas Universitāte 2006 p. 457-480 5. R. Balodis. Amerikas Savienoto Valstu Konstitūcijas Pirmā labojuma nozīme un izpratnes transformācija (I),(II)/ Likums un Tiesības R.: Ratio iuris, 2006. augusts, 8.sējums, nr.8.,9 (84/85) Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos: 94 Konferenču tēzes: 29 Zinātniski pētnieciskā darbība: 122

2007. Amerikāņu izdevniecības Facts on File projekts trīs sēj. izdev. Encyclopedia of World Constitutions sadaļa par Latviju - Encyclopedia of World Constitutions Volume II Ed. G.Robbers U.S. Facts on File. 2005. European Consortium for Church-State research projekts par Eiropas valsts un baznīcas attiecībām jautājumā par Latvijas Republiku. Publicēts State and Church in the European Union/European Consortium for State and Church research, Nomos Verlagsgesellschaft, Baden Baden second ed., 2005.p. 253 282. 2002.-2005. Weatfalische Wilhelms-Universitat Munster Evangelisch-Theologische Fakultat Institut fur Chrictliche Gesellshaftswissenschaften projekts grāmata Das Recht der Religionsgemeinschaften in Mittel-, Ost und Südosteuropa/ Nomos Verlagsgesellschaft, Baden Baden 2001. Starptautiski finansētu pētījumu projektu vadība - Reliģijas Brīvības Asociācijas projekta Valsts un Baznīca Baltijas valstīs - 2001 vadīšana. Grāmata finansē Reliģijas Brīvības Asociācija. Akadēmiskie kursi: Pašvaldību tiesības (1997.-2000.) A daļa 4 KP Baznīcas tiesības (1999.-) B daļa 2 KP Administratīvās tiesības (2001.) A daļa 3 KP Ārvalstu konstitucionālās tiesības A daļa 3 KP (2002.-2003.) Ārvalstu konstitucionālās tiesības B daļa 2 KP (2004.-2006.) Salīdzinošās konstitucionālās tiesības B daļa 1 KP (2001.-) Eiropas Savienības likumdošanas A daļa 2 KP harmonizācija (2004.) Eiropas Savienības valstu salīdzinošās B daļa 1 KP konstitucionālās tiesības (2005.) Cilvēktiesību aizsardzība un konstitucionālā B daļa 2 KP kontrole (2006.-) Konstitucionālās tiesības (2006.-) A daļa 5 KP Papildus ziņas par profesionālo darbību: 2004.-2006. loceklis Latvijas Republikas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas konsultatīvā padomē 2004.- loceklis Latvijas Universitātes Eiropas un sabiedrības attīstības akadēmiskā centra valdē 2009. gada 23.novembrī 123

Dr.oec., asoc. prof. Māra Purgaiļa dzīves un darba gājums (curriculum vitae) Dzimšanas gads: 1947. 1.71. Izglītība: 1.72. 1966 1971 studijas Latvijas Valsts universitātē, Ekonomikas fakultāte 1.73. Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: kopš 1999. LU Asociētais profesors 1992. Ekonomisko zinātņu doktors 1991. LU Docents 1981. Ekonomiskas kibernētikas katedras docents 1980. Ekonomikas zinātņu kandidāts 1.74. Nodarbošanās: kopš 2006. LU Ekonomikas un vadības fakultātes dekāns 2004. 2006. LU Tirgvedības un kvalitātes vadības institūta direktors 1993. 1994. LU Vadības un ekonomiskās informātikas fakultātes dekāns 1981. 1999. docents Latvijas Valsts universitātes Ekonomiskās kibernētikas katedrā (vēlāk docents LU Ekonomikas un vadības fakultātes Ekonomisko sistēmu vadības teorijas un metožu katedrā 1974. 1981. vecākais pasniedzējs Latvijas Valsts universitātes Ekonomiskās kibernētikas katedrā 1971. 1974. asistents Latvijas Valsts universitātes Ekonomiskās kibernētikas katedrā Nozīmīgākās publikācijas: 1. M.Purgailis, D.Šķiltere, M.Danusēvičs. Reģionālās attīstības prognozēšanas metodika. Statistikas un pārvaldes problēmas 2007. Zinātniskie raksti. Latvijas Statistikas institūts, 2007, 171 180. lpp. 2. Nicholas Nechval, Māris Purgailis. New variable selection criteria for econometric models and their applications. Humanities and Social Sciences: Latvia: Modeling Latvian Economy / University of Latvia, Institute of Economics, Latvian Academy of Sciences. - N4 (2008), 6.- 26.lpp. 3. G.Berzins, N.A. Nechval, M.Purgailis, K.N.Nechval, N.Zotova. Improved Adaptive Control of Stochastic Systems. An international Journal ISSN 1078-6236 Advances in Systems Science and Applications. USA: International Institute for General Systems Studies Pennsylvania, Vol.9, Number 1 (2009), p.11 20. Kopējais publikāciju skaits 60 Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos: 24 Konferenču tēzes: 15 Zinātniski pētnieciskā darbība: Reģionālās attīstības uzraudzības un novērtēšanas informācijas sistēmas apraksta papildināšana un teritorijas attīstības prognozēšanas un modelēšanas metodikas teritoriju attīstības novērtēšanai izstrādāšana sadarbībā ar VRAA; 124

Ilgtspējīga pēcpadomju militāro dzīvojamo teritoriju reintegrācija kā reģionālās attīstības iespējas un izaicinājums (ReMiDo) INTERREG projekts LU pētnieciskais projekts Studentu skaita, sastāva un motivācijas modelēšana augstākajā izglītībā. (vadītājs M.Purgailis) LU projekts LU funkciju realizācijas un struktūru darbības efektivitātes novērtējums (vadītājs M.Purgailis) Pētniecības jomas Sarežģītu lēmumu pieņemšanas procesa analīze; Reģionālās attīstības analīze un prognozēšana. Akadēmiskie kursi Sistēmanalīze A daļa 2 KP Ekonomiskās sistēmas un to imitācija B daļa 4 KP Sociālo procesu modelēšana B daļa 4 KP Sociāliekonomiskā prognozēšana un futuroloģija A daļa 4 KP Sociāliekonomiskā analīze un prognozēšana A daļa 4 KP Papildu ziņas par profesionālo darbību: Kopš 2007 pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas pilnveidošanas metodikas projekta grupas eksperts 2001 2002 Ministru Kabineta vidējā termiņa budžeta prioritāšu grupas eksperts 1997 2000 a/s Rīgas Slimokase padomes priekšsēdētājs 1996 1997 Latvijas Nacionālās operas padomes loceklis 1994 2001 Rīgas Brīvostas (ostas) valdes loceklis 1994. 1997. Rīgas Domes priekšsēdētājs 1991 2001 Rīgas TDP un Rīgas Domes deputāts 2009.gada 23. novembrī 1.75. 1.76. 125

Dzimšanas gads: 1967. Dr. ekon., docentes Džinetas Dimantes dzīves un darba gājums (curriculum vitae) Izglītība : 2002. 2005. Latvijas Universitāte, doktorantūra, nozare Ekonomika, apakšnozare Latvijas tautsaimniecība 2000. 2002. Latvijas Universitāte, sociālo zinātņu maģistra grāds 1995. 1996. Latvijas Universitāte, profesionālā izglītība nekustamā īpašuma vērtēšanā 1992. 1993. Kembridžas Universitāte Lielbritānijā, diploms ekonomikā; 1990. 1992. LU Starptautisko attiecību institūts, kvalifikācija starptautiskās ekonomikas un tiesību speciālists ar svešvalodu zināšanām 1985. 1990. Latvijas Universitāte Vadības un ekonomiskās informātikas fakultāte ekonomiskās kibernētikas specialitāte, kvalifikācija ekonomists matemātiķis; 1981.-1985. Rīgas 1. vidusskola Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: 2008. docente 2007. doktora grāds ekonomikā (Dr. oec.) 2002. sociālo zinātņu maģistra grāds Nodarbošanās: kopš 2008. docente, LU Ekonomisko sistēmu vadības metožu un teorijas katedrā 2002.-2007. lektore, LU Ekonomisko sistēmu vadības metožu un teorijas katedrā 1997.-2002. galvenā grāmatvede SIA Spulgas 1995. 1996. direktora vietniece SIA Faktotums 1994. 1995. finansu menedžere SIA Petrolink 1993. 1994. finansu menedžere SIA Linkejs 1992. 1993. ASV programmu direktore SIA Mecenāts Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas: 1. Dž. Gavare Evaluation Problems of Contributions of Latvian Exiles in Latvia s Economic Growth. Starptautiskās zinātniskās konferences referāti ES paplašināšanās Baltijas jūras reģionā: sociālekonomiskie izaicinājumi un iespējas. Rīga: LU EVF, 2004. 238-241 lpp. 2. Dž.Gavare Measurement of Intellectual Capital in Different Organisational Contexts and its Applicability for the Transition Economies. Papers from the Fourth International Conference on Performance Measurement and Management- PMA 2004. Edinburgh: 2004. 427 434 lpp. 3. Dž.Gavare Intelektuālā kapitāla ietekme uz tautsaimniecības attīstību Latvijā. Starptautiskās zinātniskās konferences raksti Enerģētika, tautsaimniecība un vide Baltijas jūras reģionā. Rīga: LU EVF, 2005. - 76-86 lpp. 4. Dž.Gavare Situācijas analīzes metodes izmantošana pētījumā par trimdas latviešu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā. Latvijas Universitātes Raksti 689. sējums Ekonomika IV. Rīga: LU, 2005. 105-114 lpp. 126

5. Dž.Dimante Trimdas latviešu tiešo investīciju loma uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanā. Monogrāfijā Latvijas ekonomikas un sabiedrības pārstrukturizācijas ietekme uz uzņēmējdarbības konkurētspēju un iedzīvotāju dzīves kvalitāti Škapara R. un Šumilo Ē. red. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2006.- 131.-145. lpp. 6. Dž.Dimante Sustainability analysis of industry. Pieņemts publicēšanai Starptautiskās zinātniskās konferences Current issues in management of business and society development 2009 rakstu krājumā. Zinātniski pētnieciskā darbība: Zinātniski pētnieciskās darbības virziens uzņēmumu līdzsvarota attīstība, vides ekonomika. Akadēmiskie kursi: Optimizācijas teorija A daļa 4 KP Lineārā programmēšana A daļa 2 KP Uzņēmējdarbība un vide B daļa 4 KP Līdzsvarotas attīstības vadīšana B daļa 4 KP Vides ekonomika A daļa 4 KP Papildus ziņas par profesionālo darbību: Piedalīšanās 9 starptautiskajās zinātniskajās konferencēs; Piedalīšanās 5 profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas semināros; Piedalīšanās divos ESF projektos un vienā Norvēģijas finanšu instrumenta granta finansētā projektā; Citas ziņas: o Promolazio Spa un Rīgas Tehniskā universitāte, Intelektuālā īpašuma aizsardzība, kursi 14.10.-06.12.2003.g. o LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte, profesionālā pilnveide programmā Augstskolu didaktika: mūsdienu teorijas un prakse, 25.03.-26.11.2004. o Estonian Academy of Young Scientists, International Training Course on Management Skills and Intersectorial Mobility, 19.08.-25.08.2007. o Harvarda Biznesa Skola, ASV, profesionālā pilnveide programmā Entrepreneurship Education Colloquium on Participant-Centered Learning, 18.07.-25.07.2008. 2009. gada 27. novembrī 127

Dr. oec.doc. Ainas Joppes dzīves un darba gājums (Curriculum vitae) Dzimšanas gads: 1959. Izglītība: 2001.-2004. Latvijas Universitātes EVF doktorantūra, virziens finanses un kredīts 2000.-2001. Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultāte, sociālo zinību maģistrs 1999-2004. Latvijas Policijas akadēmija, Publisko tiesību fakultāte, iegūtā kvalifikācija 3.kategorijas jurists 1985.-1989. Rīgas tehniskā universitāte Mašīnbūves ekonomikas fakultāte, iegūtā kvalifikācija ekonomists-inženieris Akadēmiskie nosaukumi, zinātniskais grāds: 2009 LU Docenta akadēmiskais nosaukums 2008. Latvijas Universitātes EVF doktora grāds sociālajās zinībās Nodarbošanās: 2007. Juridiskās palīdzības administrācija, IA nodaļas vadītāja Kopš 2004. Latvijas Universitāte, Ekonomikas un vadības fakultāte, Finanšu institūts, docente 2001.- 2003. Firma IK Dominums, individuālais komersants 1998. 2001. LR Valsts kontrole, Valsts saimnieciskās darbības revīzijas departaments, Valsts un pašvaldību uzņēmumu revīzijas sektors, vecākā valsts revidente 1999.-.2003. Latvijas Universitāte, Ekonomikas un vadības fakultāte, Finanšu institūts, asistente 1995. 1998. VID Aizkraukles rajona nodaļa, galvenā inspektore 1989. 1994. Aizkraukles rajona nodokļu inspekcija, finansiste 1986. 1989. Aizkraukles rajona statistikas nodaļa, ekonomiste Zinātniskās publikācijas: 1. Иоппе А. Правовое регулирование налоговых отношений. Academia de Studii economice din Moldova, Conferinta internatinala: Probleme contabilitatii si auditului in conditiile globalizarii. Chisinau, 2005. 166.- 170 стр. 2. Joppe A. Nodokļu maksātāju atbildība par nodokļu disciplīnas neievērošanu. Latvijas Universitātes raksti. Ekonomika un vadības zinātne, 696.sējums, Rīga: Latvijas Universitāte, 2006. 122.-130.lpp. 3. Joppe A. Nodokļu administrēšanā pielietojamās metodes. Rēzeknes augstskolas Ekonomikas fakultātes Latgales tautsaimniecības pētījumu institūts. Starptautiskās 128

zinātniskās konferences rakstu krājums: Tautsaimniecības attīstības problēmas un risinājumi, Rēzekne, 2008. 183.-195.lpp. 4. Joppe A. Nodokļu administrētāja darba specifika un motivēšanas iespējas Latvijā, LatvijasUniversitātes raksti. Ekonomika, Rīga: Latvijas Universitāte, 2008. 5. Joppe A. Nodokļu administrēšanas problēmas un iespējamie risinājumi. Tautsaimniecības attīstības institūts. Rakstu krājums Nr.6 : Tautsaimniecības attīstības problēmas Latvijā, Rīga, 2008.139-148lpp. Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos 9 Piedalīšanās ar referātu starptautiskajās zinātniskajās konferencēs 8 Zinātniski pētnieciskā darbība: 1. Stažēšanās ESF projekta LU profesionālo studiju programmu mācībspēku kompetenču paaugstināšana banku un uzņēmējdarbības sektorā ietvaros Latvijas Komercbanku asociācijā un Latvijas zvērinātu revidentu asociācijā). 2007.g.februāris decembris 2. Latvijas zvērinātu revidentu asociācijas izglītības centrs, 16 stundu kompetenču pilnveidošanas kurss Valsts un pašvaldību gada pārskatu aktuālās problēmas. 2008.gada 3.marts. Akadēmiskie kursi: 1. Publiskās finanses Adaļa 4 KP 2. Kvalitātes vadība Adaļa 2 KP 3. Valsts un pašvaldību budžeti Adaļa 4 KP 2009.gada 1. decembris 129

Dzimšanas datums: 1948. Dr.phys., Dr.oec.,doc. Māra Pūķa dzīves un darba gājums (curriculum vitae) Izglītība: 2000.- 2007. Doktorantūra LU Ekonomikas un Vadības fakultātes Publiskās pārvaldes katedrā 1966.-1971. Studijas LU Fizikas un matemātikas fakultātē Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: 2007. Ekonomikas zinātņu doktors, Dr.oec. 2002., 2008 Latvijas Universitātes docents 1992. Nostrificēts fizikas doktora grāds, Dr.phys. 1984. Tehnisko zinātņu kandidāts Nodarbošanās: 2000 - docents LU Ekonomikas un vadības fakultātes Publiskās pārvaldes katedrā 1994.- Latvijas Pašvaldību savienība, vecākais padomnieks 2004. Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas parlamentārais sekretārs 1998.-2002. Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs 1998. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs 1994.-1995. Valsts pilnvarnieks, Padomes loceklis a/s Latvijas krājbanka 1992.-1994. Budžeta komitejas priekšsēdētāja vietnieks Rīgas pilsētas Domē 1991.-1994. Valdes priekšsēdētāja vietnieks Rīgas Kurzemes rajona pašvaldībā 1970.-1991. Zinātniski pētnieciskās nodaļas vadītājs Latvijas Zinātņu akadēmijas Fizikas institūta Speciālajā Magnētiskās hidrodinamikas konstruktoru birojā Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra: 1. Pukis M., (2004), The Progress of Regulation of Conflict of Interest in Local Government in Latvia, in book Combating Conflict of Interest in Local Governments in the CEE Countries, edited by Barbara Kudrycka, OSI/LGI, pp.107-144. 2. Pūķis M., Ruško J., Valters M., (2004), Publisko funkciju klasifikācija kā līdzeklis pārvaldes pilnveidošanai, zinātnisko rakstu krājumā Statistikas un pārvaldes problēmas, LSI, Rīga 2004, 110-124.lpp. 3. Pūķis M., (2005-1), The Renaissance of Local Governments in Latvia (1989-1994), The Baltic Way to Freedom, Non-violent struggle of the Baltic States in a global context, Riga, Zelta grauds, 2005, pp.241.-245. 4. Zacesta L., Pūķis M. (2007), The Possibility of Creating Regional Governments in the Baltic States: the Case of Latvia, in Baltic Partnerships. Integration, Growth and Local governance in the Baltic Sea Region, ed. By Sylvain Giguere, OECD, 2007, pp.233-244. 5. Pukis M., (2008), Administrative Territorial Reform in Latvia, 6. Proceedings of the Copenhagen Seminar Chalanges in Europe s local and regional government, October 1, CEMR, KL, Danish Regions, pp.25-30 130

7. Pukis M., Zacesta L., (2003-4), Impact of the EU Regional policy on Self-Governments in the Baltic States, ULRGL/OSI, pp.32 8. Пукис М., (2008), Система и реформы самоуправлений в Латвии, ССЛ, 103 стр. Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos (pēdējos 6 gados) 24 Konferenču tēzes (pēdējos 6 gados) 30 Zinātniski pētnieciskā darbība: Starptautisko pētījumu projektu (ko īstenoja Atklātās sabiedrības institūts Budapeštā un Vietējās Pašvaldības Publisko pakalpojumu reformu iniciatīva 2003.gadā) dalībnieks pētījumu ciklā par ES sagaidāmo ietekmi uz pašvaldībām Baltijas valstīs (ES reģionālās politikas ietekme Latvijā un Baltijas valstīs, ES sociālās politikas ietekme Latvijā). Eiropas Savienības Reģionu komitejas Subsidiaritātes darba grupas loceklis kopš 2006.gada. Akadēmiskie kursi: Politikas analīze A daļa 4 KP Publiskās pārvaldes analīzes metodes A daļa 4 KP Pašvaldības un demokrātija (Biznesa vadības Koledža) A daļa 2 KP Vadības teorija (sagatavots projekts) B daļa 3 KP Publiskā sektora stratēģiskā vadība (sagatavots projekts) A daļa 4 KP Papildus ziņas par profesionālo darbību: Zinātnisko izdevumu redakcijas kolēģijas vadītājs vai loceklis, recenzents; Recenzents E.Vanaga un I.Vilkas monogrāfijai Pašvaldību darbība un attīstība, LU Akadēmiskais apgāds, 2005., LU doktorantu 2009.gada zinātniskajam krājumam Oficiāli apstiprināts valstisko, pašvaldību vai ražošanas uzņēmumu konsultants, padomdevējs zinātnisko un akadēmisko ekspertu komisiju darbā: Latvijas Pašvaldību savienības vecākais padomnieks ; Ministru prezidenta izveidotās Funkciju audita komisijas (2008) loceklis; Eiropas Municipalitāšu un Reģionu Padomes Vietējās un reģionālās demokrātijas darba grupas loceklis ES Reģionu komitejas subsidiaritātes darba grupas loceklis 2009. gada 25. novembrī 131

Dr. Chem. Jāņa Vaivada dzīves un darba gājums (curriculum vitae) Dzimšanas gads: 1946 Izglītība: 1970. 1973. Aspirantūra Latvijas Zinātņu Akadēmijā Fizikas Institūtā 1963. 1968. Studijas LU Fizikas un matemātikas fakultātē Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: 2008. Latvijas Universitātes vadošais pētnieks 1992. Nostrificēts ķīmijas zinātņu doktora grāds, Dr. Chem. 1979. Fizikas matemātikas zinātņu kandidāts Nodarbošanās: 2000. LU Ekonomikas un vadības fakultātes Eiropas studiju maģistru programmas docenta v.i., vadošais pētnieks 1998. Valdes priekšsēdētājs, SIA Eirokonsultants 1995. -2003. Eiropas integrācijas biroja direktors, padomnieks 1993. 1995. Izglītības un zinātnes ministrs 1990.-1995. LR Augstākās Padomes deputāts, 5.Saeimas deputāts, 1973.-1990. LZA Neorganiskās ķīmijas institūta jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks, vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, laboratorijas vadītājs, direktora vietnieks zinātniskajā darbā Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra: 1. Vaivads J. Northern Dimension. 3-Year Experience and Challenge for Latvia, The 6th Nordic-Baltic Conference in Regional Science Nordic-Baltic Sea Region on the Eve of the 21th Century, 2000, Rīga. 163.-172. 2. Vaivads J., A.Dimants, Ž.Ozoliņa, L.Krieviņa. Latvija Eiropas Savienībā. Kāpēc? R:Apgāds Izglītība, 1999, atk.izd.2001. 80 lpp. 3. Vaivads J. Eiropas Savienības paplašināšanās. R: Apgāds Izglītība, 2001.- 32 lpp. 4. Vaivads J. Nicas galotņu tikšanās jauna pieredze Latvijai. Latvija un Eiropas Savienība. 2001, Nr.19, 10. 14. 5. Vaivads J. Valstu sadarbības modeļi Eiropas Savienībā. Latvija Eiropas Savienībā. Nr.5. 2007. gada marts, 36. 38. 6. Biruta Sloka, Gatis Kristaps, Juris Dzelme, Jānis Vaivads. Correspondence of Professional and Higher Education Programmes to Labour Market Requirements in Latvia. In press. 7. Vaivads J., Gromovs., EU Energy Policy and Energy Charter Treaty do They Fit each Other. 2008.g. marts, LU konference. Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos 60 Konferenču tēzes 40 Zinātniski pētnieciskā darbība: 1973. 1990. Plazmā sintezētu ultradispersu grūti kūstošu savienojumu fizikāli ķīmisko īpašību analīze. 132

1999. - Latvijas integrācija un dalība Eiropas Savienībā Starptautiskā konference Investment in Energy in the Baltic Sea Region, Rīga, 6-8, 04, 1999., Programmas komitejas un Rīcības komitejas loceklis Ministru konference. Enerģijas piegādes drošība Baltijas jūras reģionā Eiropas Savienības paplašināšanās kontekstā. Eiropas Komisija. Latvijas Republikas Ministru kabinets. Organizācijas darba grupas loceklis. 26.-27.09.2002. Pieredze zinātnisko projektu vadībā: Laboratorijas vadītājs un Neorganiskās ķīmijas institūta direktora vietnieks zinātniskajā darbā (1985 1990). Nacionālās programmas Latvijas integrācija Eiropas Savienībā sagatavošana (1996). Darbs SIA Eirokonsultants ar dažādiem konkrētiem izpētes projektiem par dalības Eiropas Savienībā ietekmi uz uzņēmējdarbību konkrētās jomās (1998 -...). Vairāk kā 40 maģistra darbu vadītājs (2001 2008) Akadēmiskie kursi: ES vadība un institūcijas A daļa 4 KP Latvijas integrācijas procesa aktuālās tēmas A daļa 4 KP Eiropas Savienība. Teorija un prakse A daļa 4 KP Eiropas Savienības attīstība B daļa 4 KP Eiropas Savienības attīstība B daļa 2 KP Sagatavots e-kurss Eiropas Savienība. Teorija un prakse Papildus ziņas par profesionālo darbību: LU EVF Domes loceklis Darbs studiju programmas padomē: LU Ekonomikas un vadības fakultāte. Eiropas studiju maģistru programmas padome. Padomes loceklis. Žurnāla Latvija Eiropas Savienībā redkolēģijas loceklis Eiropas Savienības informācijas aģentūras Konsultatīvās padomes priekšsēdētājs The Political Sciences and European Studies curriculum assessment in: Klaipeda University, Military Academy of Lithuania, Vilnius University, Vytautas Magnus University; ekspertu komisijas loceklis (2007. g.) 2009.gada 23. novembrī 133

Dr.ekon., doc. Inga Vilka dzīves un darba gājums (curriculum vitae) Dzimšanas gads: 1968. Izglītība: 1998.-2004. Doktorantūra LU Ekonomikas un vadības fakultātes Publiskās pārvaldes katedrā 1994.-1996. Studijas maģistrs LU Vadības un ekonomiskās informātikas fakultāte 1987.-1994. Studijas LU Vadības un ekonomiskās informātikas fakultāte Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: 2005. Latvijas Universitātes docente 2004. Ekonomikas zinātņu doktors, Dr.oec. Nodarbošanās: 2005.- docente LU Ekonomikas un vadības fakultāte, Publiskās pārvaldes katedra 2009.- valdes locekle, eksperte SIA Publiskās pārvaldes konsultācijas 2001.- 2009. direktore SIA PKC (Pašvaldību konsultāciju centrs) 1998.- 2005. lektore LU Ekonomikas un vadības fakultāte, Publiskās pārvaldes katedra 1998.-2000. projektu vadītāja, eksperte pašvaldību jautājumos SIA Blezūrs konsultāciju birojs 1996.-1998. mārketinga vadītāja, konsultante Uzņēmējdarbības atbalsta centrs Rīga Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra: 1. Vanags E., Vilka I. Local Governments in Latvia //Tamas M. Horvath (Ed.) Decentralization: Experiments and Reforms: Local Governments in Central and Eastern Europe, volume 1.- Budapest: Local Government and Public Service Reform Iniative, 2000.-P.115-164. 2. Vilka I., Pukis M., Vanags E. Country Report Latvia. Indicators of Local Democracy in Latvia //Gabor Soos, Gabor Toka, Glen Wright (Eds.). The State of Local Democracy in Central Europe. - Budapest: Open Society Institute, 2002. P.107-179. 3. Vanags E., Vilka I. Local Democracy in the Baltic Countries: A New Beginning //Harald Baldersheim, Michael Illner, Hellmut Wollman (Eds.). Local Democracy in Post Communist Europe. Opladen, Germany: Leske+Budrich, 2003. P.123-156. 4. King G. I., Vanags E., Vilka I., McNabb D. E. Local Government Reforms in Latvia, 1990-2003: Transition to a Democratic Society // Public Administration, Vol. 82, No. 4, 2004.- Pages 931-950 (in English) 5. Vanags E., Vilka I. Pašvaldību darbība un attīstība. Rīga. LU Akadēmiskais apgāds, LPS, 2005. 382 lpp. 6. Vaidere I., Vanags E., Vanags I., Vilka I. Reģionālā politika un pašvaldību attīstība Eiropas Savienībā un Latvijā. Rīga. LU Akadēmiskais apgāds, LSI, 2006. 296 lpp. Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos: 18 134

Konferenču tēzes: 7 Zinātniski pētnieciskā darbība: 2001- Pilsētu mārketings 2001- Pašvaldību finanses 2003- Reģionālās attīstības atbalsta instrumentu efektivitātes analīze 2005-2008 ES fondu ietekmes uz reģionālo attīstību izvērtējums 2006- Vietējo attīstības stratēģiju ieviešanas uzraudzības un novērtēšanas sistēmas Akadēmiskie kursi: Vietējās pašvaldības A daļa 4 KP Projektu vadīšana A daļa 4 KP Pašvaldību ekonomika un organizācija C daļa 2 KP Pilsētu un lauku ekonomiskā attīstība B daļa 2 KP Projektu finansēšana A daļa 2 KP Papildus ziņas par profesionālo darbību: Loceklis neatkarīgo ekspertu grupā par Eiropas vietējo pašvaldību hartas pilnveidošanu pie Eiropas Padomes Eiropas Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa. 2009. gada 23. novembrī 135

Maģ.sab.vad. Lilitas Seimuškānes dzīves un darba gājums (Curriculum vitae) Dzimšanas gads: 1961. Izglītība: 1997. 2000. Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultāte, ekonomikas un vadības zinātņu doktorantūra 1994. 1996. LU Vadības un ekonomiskās informātikas fakultāte, sabiedrības vadības maģistratūra 1981. 1986. LU Vēstures un filozofijas fakultāte, filozofijas specialitāte Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: Nodarbošanās: 1996. sociālo zinātņu maģistre sabiedrības vadībā 1986. filozofijas specialitāte Kopš 1997. lektore LU Ekonomikas un vadības fakultātē Publiskās pārvaldes katedras lektore Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra: 1. Seimuskane L., Vanags E., Vilka I. The Development of democracy and local governance in Latvia. In: Local elites, political capital and democratic development : Governing leaders in seven European countries. Ed. by S.Szues, l.stromberg. Wiesbaden : GWV Fachnerlage GmbH, 2006, p.173-201. 2. Seimuškāne L., Vanags E., Pūķis M., Vanags I., Vilka I., Ruško J., Mauriņa J. Rezultatīvo rādītāju ieviešana publiskajā pārvaldē. No: Latvijas Universitātes Raksti. Vadības zinātne : Ekonomikas un vadības zinību attīstības problēmas, IV. Latvijas Universitāte. 647.sēj. Rīga : Latvijas Universitāte, 2002. ISSN 1407-2157. 3. Seimuškāne L., Vanags E., Vilka I. Pārvaldes pilnveidošana vietējo līderu skatījumā. No: Latvijas Universitātes Raksti. Vadības zinātne : Ekonomikas un vadības zinību attīstības problēmas, III. Latvijas Universitāte. 637.sēj. Rīga : Latvijas Universitāte, 2001. ISSN 1407-2157. 4. Seimuškāne L., Vanags E., Vilka I. Vietējās pašvaldības līderu un iedzīvotāju skatījumā. No: Latvijas Universitātes Raksti. Vadības zinātne. Vadības zinātnes attīstība Latvijā : mūsdienās un nākotnē. 634.sēj. Rīga : Latvijas Universitāte, 2001. ISSN 1407-2157. 5. Seimuskane L. Local leaders, democracy and development of local governments in Latvia In: World, capitalism, governance and community. Ouebec, Canada, 2000. Zinātniski pētnieciskā darbība: 2001.Rezultatīvo rādītāju ieviešana valsts pārvaldē; Īpašu uzdevumu ministra valsts reformu lietās sekretariāta pētījums 1999.Pārvaldes pilnveidošana vietējo līderu skatījumā; Latvijas Statistikas institūts, LU, Starptautiskā pētnieciskā programma Demokrātija un vietējās pašvaldības 1999.Centrālās valdības, pašvaldību, nevalstisko organizāciju un privātā sektora funkciju un attiecību pilnveidošana demokratizācijas un decentralizācijas apstākļos; Valsts pārvaldes reformu biroja pētījums 136

1998.Latvijas Republikas valsts pārvaldes sistēmas analīze integrācijas kontekstā; Valsts pārvaldes reformu biroja pētījums Akadēmiskie kursi: Sabiedrības vadība A daļa 4 KP Publiskās pārvaldes komunikācija B daļa 4 KP Sabiedriskās aktivitātes: 2004.g. līdz šim Latvijas Preses izdevēju asociācijas valdes locekle 2006.g. līdz šim KNAB Konsultatīvās padomes locekle 2009.gada 1. decembrī 137

Dr. phil., doc. Jura Prikuļa dzīves un darba gājums (curriculum vitae) Dzimšanas dati: 1939. Izglītība 1969. -1972. Maskavas Valsts Universitāte, Filosofijas fakultāte, aspirantūra 1958. -1963. Latvijas Valsts Universitāte, Vēst. un filol. fakultāte, studijas Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: 2007. Docenta akadēmiskais nosaukums, Ekon. un kult. augstsk. docenta diploms 1993. Filosofijas doktora zinātniskais grāds (Dr.phil.),LZA Filosofijas un socioloģijas inst. habilitācijas un promocijas Padomes doktora diploms 1977. Filosofijas zinātņu kandidāts, Maskavas Valsts Universitāte Nodarbošanās: 1995. - LU Ekonomikas un vadības fakultātes pasniedzējs (daļlaika) 1992. - Baltijas Ziemeļu Pētijumu Centra vadītājs, direktors 2006. - Ekon. un kult. augstsk. pasniedzējs, docents (daļlaika) 1992. 1994. Ziemeļu Padomes žurn. Nordisk Kontakt koresp. Latvijā 1990. 2008. Vieslektors dažādos laikos Eiropas un ASV augstskolās 1989. 1992. LZA Filosofijas un socioloģijas inst. nod. vad., proj. vad. 1979. 1989. LZA Ekonomikas inst. vec. zin līdzstr., nod. vad. 1973. 1979. LZA Vēstures inst. zin. līdzstr. 1963. 1969. Ugāles v-sk. skolot., Rīgas muzeju darbin., RPI pasn. Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra: 1. Publikāciju virkne par politiku Baltijas jūras reģionā, ģeopolitiku t.sk.baltic countries as part of the Baltic sea region from the perspective of globalization. In: The Baltic world as a multicultural space. 5th Conference on Baltic Studies in Europe. Turku: University of Turku, 2003, p. 85; 2. Publikāciju virkne par Latvijas politiku t. sk. The New Era government came to power. In: The Baltic Review (Tallinn), vol. 22, 2004; 3. Rakstu sērija par mūsdienu ideoloģijām un politiskām kustībām pasaulē un Latvijā t. sk.ideoloģija, demokrātija, disidenti, jaunlatvieši, jaunlatviešu diskusija, industrializācija, Hruščova atkusnis, hipiji, komunisms, liberālisms, nacionālboļševisms, politoloģija, sociāldemokrātija, sociālisms, sociālliberālisms, strādnieku kustība, šķiras u. c., rakstu kopas par Baltiju un Eiropas Savienību) - Grāmatā Latvijas enciklopēdija,1., 2., 3., 4., 5. sēj., 2002, 2003, 2005, 2007, 2009, kopā ap 45 lpp.; 4. Rakstu sērija par politisko un ekonomisko ideju vēsturi Latvijā t. sk. Fricis Veinbergs un 1905. gada revolūcija: cīņa par tās liberālu alternatīvu un Latvijas autonomiju. Grāmatā J. Bērziņš (sast.). 1905.gads Latvijā:100. Latvijas Vēstures institūta apgāds, 2006, 492. 519. lpp.; 138

5. Kārlis Balodis. Grāmatā E. Buceniece (sast) Ideju vēsture Latvijā. II daļa. R.:RaKa, 2006, 23-35. lpp. (pielikumā sniegta plaša K. Baloža darbu fragmentu izlase); 6. Pēteris Zālīte un Kārļa Baloža inovatīvās ekonomikas idejas: praktiski eksperimenti lauksaimniecībā un ieceres Latvijas valstij. Grāmatā E. Buceniece (sast.). Zālīte: kantiskais ideālisms un laicīgie ideāli. R.: Filozofijas institūts, 2008, 63. 81. lpp.; 7. Kārļa Ulmaņa idejiskie principi un to vērtējums toreiz un mūsdienās (sagatavots grāmatas Ideju vēsture Latvijā III daļai) 8. Publikāciju virkne par starptautisko migrāciju, Krievijas latviešiem un repatriāciju t.sk. Prikulis J., Apine I. Krievijas latvieši 21. gs. sākumā: problēmas un perspektīvas. - Žurnālā Latvijas Vēsture, Nr. 1., 2003, 59. 69. lpp.; Migracija i repatriacija: Rossija i Latvija (1940 2009) 2009, R.,18 lpp. (līdzautore T. Kurakina); Pieņemts iespiešanai Krievijas ZA žurnālā Mir peremen (atb. red. R. Grinbergs) 9. Publikāciju virkne par Latvijas PSRS savstarpējo ekonomisko attiecību bilanci (1940 1990) t.sk. Čto sposobstvovalo ideje nezavisimosti Latvijskoi respubļiki? - Grāmatā Latvija ceļā uz demokrātiju: 1987 2003. R.: LU u.c., 2004, 53. 57. lpp.; Post War Soviet Industrial Development Plans: Myths and Realities Revisited. - In: Bremer T., Dorenbacher H., Dose I. (eds). Europe - Our Common home? ICCEES VII World Congress. Abstracts. - Berlin: Weltkongres 2005 e.v., 2005, p. 325 326; Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos: 10 Konferenču tēzes: 6 Zinātniski pētnieciskā darbība: Baltijas valstu (īpaši Latvijas) politika un ekonomika visjaunāko, jauno un arī veco ideju gaismā, Baltijas valstis kā Baltijas jūras reģiona daļa, Baltijas valstis un Eiropas Savienība, Baltijas valstis mūsdienu ģeopolitikā un globalizācijas procesos t. sk. tagadējos pasaules finansu un ekonomiskās krīzes apstākļos. Pētījumi veikti sadarbībā ar: Latvijas Zinātnes padomi projektā Ideju vēsture Latvijā, 1994 2009, pētnieks; Starptaut. un starpdisciplināro proj. par vēlamajām vēlēšanu sist. reformām Latvijā, ko veic Vēlēšanu reformas biedrība, 2007 2009,pētnieks; Latvijas Enciklopēdiju, 2002-2009, autors-pētnieks, konsultants polit. un vēst. jautājumos; Pensilvānijas Universitāti (ASV) un University College London (Lielbritānija) projektā The impact of political discourse on attitudes towards outgroups in ethnically divided societies (vad. Richard Mole u.c.), 2004 2006, konsultants Latvijas jautājumos; Latvijas Sabiedrības integrācijas fondu projektā Repatriējušos Austrumu latviešu integrētības pakāpes izvērtēšana, 2002 2003 pētnieks, projekta vadītājs, eksperts. Akadēmiskie kursi: LU EVF maģistra un bakalaura studiju programmām: Ārzemju politiskas sistēmas un valdības A daļa 4 KP Starptautiskā politika A daļa 4 KP Eiropas Savienības institūcijas B daļa 4 KP Eiropas Savienības ekonomikas sistēmas C daļa 2 KP Ievads ģeopolitikā (ekonomiskie aspekti) C daļa 2 KP Papildus ziņas par profesionālo darbību: Kopš 2007.g. Latvijas Vēlēšanu reformas biedrības (VĒL) Konsultatīvās lietpratēju padomes loceklis. 2009. gada 23. novembrī 139

140

3.pielikums Studējošo, absolventu un darba devēju aptauju materiāli, anketu paraugi 1.77. 141

Studentu aptaujas anketa Anketu paraugi 142

143

144

145

Absolventu aptaujas anketa Aicinām piedalīties Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes (EVF) Sabiedrības vadības maģistra studiju programmas novērtēšanā Pretī kritērijam ierakstiet savu novērtējumu 10 baļļu sistēma (1- viszemākais novērtējums, 10- visaugstākais). Apvelciet atbilstošo alternatīvo novērtējumu katram kritērijam Izmantojiet tukšās rindiņas starp kritērijiem, lai pievienotu savu komentāru. Iegūtās iemaņas zināšanu praktiskai pielietošanai Apgūtas izglītības konkurētspēja darba tirgū Studiju programmas pasniedzēju kompetence Vai ir zināšanas pēc kurām Jūs izjūtat vajadzību un kuras nepiedāvā sabiedrības vadības studiju programma? Jā Nē Ja jā, tad kādas? Jūsu ieteikumi studiju programmas kvalitātes uzlabošanai Vai Jūsu darbs ir saistīts ar publisko pārvaldi? Jā Nē Uzņēmuma/organizācijas/iestādes darbības veids: Absolventa ieņemamais amats uzņēmumā/organizācijā/iestādē Paldies! LU EVF Publiskās pārvaldes katedra 146

Darba devēju aptaujas anketa Aicinām piedalīties Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes (EVF) Sabiedrības vadības maģistra studiju programmas novērtēšanā, kas palīdzētu novērtēt un pilnveidot minēto studiju programmu. Zem kritērijam kreisajā ailē ierakstiet savu novērtējumu 10 baļļu sistēma (1- viszemākais novērtējums, 10- visaugstākais). Pēc nepieciešamības pievienojiet savus komentārus labajā ailē. Respondenta( uzņēmuma, organizācijas, iestādes) nosaukums : Galvenais uzņēmuma/organizācijas/iestādes darbības veids: Absolventa ieņemamais amats uzņēmumā/organizācijā/iestādē Absolventa iegūtas zināšanas salīdzinājumā ar citu augstskolu līdzīgu programmu absolventiem Studiju laikā iegūto zināšanu praktiskā pielietojuma spējas Prasme prezentēt un argumentēt savu viedokli Komunikāciju prasmes saskarsmē ar kolēģiem un klientiem Spēja plānot un organizēt Konkurētspēja darba tirgū Jūsu ieteikumi izglītības kvalitātes uzlabošanai Paldies! LU EVF Publiskās pārvaldes katedra 147

Darba devēju aptaujas anketa Aicinām piedalīties Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes (EVF) Sabiedrības vadības maģistra studiju programmas novērtēšanā, kas palīdzētu novērtēt un pilnveidot minēto studiju programmu. Pretī kritērijam ierakstiet savu novērtējumu 10 baļļu sistēma (1- viszemākais novērtējums, 10- visaugstākais). Pēc nepieciešamības pievienojiet savus komentārus. Respondenta( uzņēmuma, organizācijas, iestādes) nosaukums : Galvenais uzņēmuma/organizācijas/iestādes darbības veids: Studenta ieņemamais amats uzņēmumā/organizācijā/iestādē Absolventa iegūtas zināšanas salīdzinājumā ar citu augstskolu līdzīgu programmu absolventiem Studiju laikā iegūto zināšanu praktiskā pielietojuma spējas Prasme prezentēt un argumentēt savu viedokli Komunikāciju prasmes saskarsmē ar kolēģiem un klientiem Spēja plānot un organizēt Konkurētspēja darba tirgū Jūsu ieteikumi studiju programmas kvalitātes uzlabošanai Paldies! LU EVF Publiskās pārvaldes katedra 148

STUDENTU APTAUJAS ANALĪZE PAR PROGRAMMU (Aptaujas rezultāti 2008./2009. a.g.) Sestdienas grupa Programma visaptveroša, tiek apgūtas zināšanas dažādās jomās, bet zināšanas ir virspusējas. Tās programmas, kuras teorija varēja apgūt ar praktiskajām nodarbībām ir efektīva, tāpēc vajadzēja pēc iespējas vairāk papildināt ar nodarbībām, semināriem. Slaidi Power Pointā nav jāpārlasa, bet gan pirms lekcijām izdalīt kā izdales materiālus. Studiju programmas saturs būtu jāmodernizē atbilstoši mūsdienu studijām. Tika liegta iespēja izmantot iepriekš piedāvātos B daļas kursus. Dažu pasniedzēju lekciju kvalitāti vēlētos augstāku. Darbdienas grupa Viss, kas tiek mācīts, ir noderīgs un vajadzīgs. Programma ir paredzēta valsts pārvaldē strādājošiem. Vienkārši šobrīd ir grūti sasaistīt šīs studijas ar nākotni. Būtu vēlams pārdomāt lekciju daudzumu, katru vakaru fiziski nav iespējams apmeklēt. Kā arī ir jāpārdomā B daļas kursu piedāvājumu atbilstoši programmai. Ļaut izvēlēties B daļas kursus, veicot aptauju starp studentiem. Sestdienas grupas studenti Darba dienas studenti 8% 1 2 3 1 33 % 59 % 1. Pilnībā vai drīzāk apmierina 59% 1.Pilnībā vai drīzāk apmierina - 100% 2. Drīzāk neapmierina 33% 3. Vērtējums nevar pateikt 8% Attēls 1. Studentu vērtējums par studiju kursu piedāvājums studiju programmā. 100 % 1 2 33% 67% 1. Pilnībā vai drīzāk apmierina 67% 1.Pilnībā vai drīzāk apmierina - 88% 2.Drīzāk ne apmierina 33% 2 Drīzāk neapmierina - 12 % Attēls 2. Studentu vērtējums par studiju programmā piedāvāto studiju kursu saturs. 149

Studiju programmas noteikto A daļas 8% 1 2 92% Studiju programmas 6% 1 2 94% 1.Pilnībā vai drīzāk apmierina 92% 1.Pilnībā vai drīzāk apmierina 94% 2.Drīzāk neapmierina - 8% 2.Drīzāk neapmierina - 6% Attēls 3. Studentu vērtējums par studiju programmas noteikto A daļas kursu saturs. 8% Studijās iegūtās prasme strādāt ar 1 2 92% Studijās iegūtās prasme strādāt 6% 19% 1 2 3 75% 1.Pilnībā vai drīzāk apmierina 92% 1.Pilnībā vai drīzāk apmierina 75% 2. Nevaru pateikt 8% 2.Drīzāk neapmierina 19% 3. Nevaru pateikt 6% Attēls 4. Studentu vērtējums par studijās iegūtās prasmes strādāt ar informāciju ( izvērtējot, analizējot to). 8% Studijās iegūtās prasmes publiski 8% 1 2 3 84% Studijās iegūtās prasmes publiski 12% 19% 1 2 3 4 63% 6% 1.Pilnībā vai drīzāk apmierina 84 % 1.Pilnībā vai drīzāk apmierina 63% 2.Drīzāk neapmierina 8 % 2.Drīzāk neapmierina 19% 3. Nevaru pateikt 8 % 3.Pilnīgi neapmierina 12% 4. Nevaru pateikt 6% Attēls 5. Studentu vērtējums par iegūtās prasmes publiski izklāstīt informāciju, diskutēt un pamatot viedokli. 150

1.78. 1.79. 1.80. 4. pielikums 1.81. 1.82. Akadēmiskā personāla piedalīšanās starptautiskajos projektos, LZP un citu institūciju finansētajos projektos 1.83. 151

Akadēmiskā personāla pētnieciskais darbs: projektu vadīšana, vai piedalīšanas pētnieciskajos projektos, publikācijas, ekspertu darbs. 2005./2006. Balodis R. European Consortium for Church-State research projekts par Eiropas valsts un baznīcas attiecībām jautājumā par Latvijas Republiku. Publicēts State and Church in the European Union/European Consortium for State and Church research, Nomos Verlagsgesellschaft, Baden Baden second ed., 2005.p. 253 282. Balodis R. Weatfalische Wilhelms-Universitat Munster Evangelisch-Theologische Fakultat Institut fur Chrictliche Gesellshaftswissenschaften projekts grāmata Das Recht der Religionsgemeinschaften in Mittel-, Ost und Südosteuropa/ Nomos Verlagsgesellschaft, Baden Baden (2002.-2005.) Bāliņa S.Izglītības un citu faktoru ietekme uz dzīves līmeni un dzīves kvalitāti2005. - Brikše I. Latvijas sabiedrības tradicionālo un jauno identitāšu diskurss publiskajā komunikācijā: Identitāšu diskurss nacionālajā presē: avīzes un žurnāli (1985 2005), LZP projekts, vadītāja Brikše I. Latvijas sabiedrības tradicionālo un jauno identitāšu diskurss publiskajā komunikācijā (1991 2006), LZP projekts, vadītāja Brikše I. Latvijas informācijas vide: 21. gadsimta sākums, Stratēģiskās analīzes komisija, vadītāja Brikše I. Mass Media in (Re)Distribution of Power. Community Framework Strategy on Gender Equality (2001 2005), eksperte Dubra E. LZP finansētais pētījumu projekts. Programma Nr. 17: Ekonomiskie, kultūras un sociālie aspekti Latvijas integrācijai Eiropas Savienībā (1997. 2005.) Apakšprogrammas vadītāja. Prikulis J. Latvijas Zinātnes padomes projekta Ideju vēsture Latvijā, XX gadsimts (Nr. 05. 1923) dalībnieks. Prikulis J. Starptautiska projekta - enciklopēdiska apkopojuma par jaunajām ES dalībvalstīm- dalībnieks. Šavriņa B. Phare 2003 Pārrobežu sadarbības programma Baltijas jūras reģionā projekts Starptautiskā studiju centra izveide Valkā Nr.LV2003/005-876/VAPF/0026. 2005.-2006. g., - programmu darba grupas dalībniece. Šavriņa. B. Phare 2003 Pārrobežu sadarbības programma Baltijas jūras reģionā projekts Starptautiskā studiju centra izveide Valkā Nr.LV2003/005-876/VAPF/0026. 2005-2006, - programmu darba grupas dalībniece. Vilka I. ES struktūrfondi un teritoriju attīstība Latvijā. Pasūtītājs ANO AP Latvijā un Finanšu ministrija. Vilka I. ES struktūrfondu ietekmes uz reģionālo attīstību Latvijā izvērtējums. ES struktūrfondu tematiskā izvērtēšanas ietvaros. Pasūtītājs Finanšu ministrija. Vilka I. Rīgas pilsētas ilgtermiņa attīstības stratēģijas uzraudzības sistēmas izveide. Pasūtītājs Pasaules Banka un Rīgas dome. 2006./2007. Bāliņa S. Darba tirgus pētījumi pētījumā Augstāko un profesionālo mācību iestāžu absolventu profesionālā darbība pēc mācību beigšanas (ESF) (2005. 2007.) Bāliņa S. Daudzvalstu statistiskās sadarbības programma (PHARE) (2004. 2007.) Dubra E. LZP projekts Latvijas konkurētspējas un ilgtspējīgas augsmes izvērtējums Baltijas reģionā un Eiropā. 2006. 2007.Projekta vadītāja. 152

Dubra E. ES struktūrfondu nacionālā programma Darba tirgus pētījumi, LR Labklājības ministrijas projekts Detalizēts darbaspēka un darba tirgus pētījums tautsaimniecības sektoros. 2005. 2007.Projekta vadītāja. Dubra E. Sadarbības projekts starp Norvēģijas Universitāti Kristensandā un Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultāti par doktorantu sagatavošanu. 2002. 2006.Projekta vadītāja. Kavale L. Eiropas Sociālais Fonds.3.prioritātes: Cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana, 3.2.pasākums: Izglītības un tālākizglītības attīstība,3.2.4.aktivitātes: Tālākizglītības sadarbības tīklu attīstīšana un kapacitātes stiprināšana, tālākizglītības kursu un moduļu izstrāde un ieviešana un mūžizglītības politikas attīstīšana, 3.2.4.2. apakšaktivitāte: Tālākizglītības iespēju paplašināšana ekonomikai svarīgās nozarēs Nr.2006/0030/VPDI/ESF/PIAA/05/APK/3.2.4.2/0106/0063 projekta pētniece, 2006-2007. Kavale L. Eiropas Savienības struktūrfondu nacionālās programmas Darba tirgus pētījumi projekta Labklājības ministrijas pētījumi Nr.VPDI/ESF/NVA/04/NP/3.1.5.1./0001/0003 pētījuma Nr.13 Nereģistrētās nodarbinātības novērtējums Līg.Nr. LM 17.6-04/23A-2005. Projekta vadošā pētniece, 2005-2007. Kavale L. Eiropas Savienības struktūrfondu nacionālās programmas Darba tirgus pētījumi projekta Labklājības ministrijas pētījumi Nr.VPDI/ESF/NVA/04/NP/3.1.5.1./0001/0003, Līg.Nr.LM17.6-04/8-2006 pētījuma Darbaspēka profesionālā mobilitāte vadošā pētniece. 2006-2007. Kavale L. LU profesionālo studiju programmu mācībspēku kompetenču paaugstināšana banku un uzņēmējdarbības sektorā VPDI/ESF/PIAA/05/APK/3.2.5.2/0135/0063, projekta eksperte. Lasmane S. Politiskā komunikācija, kultūra un ētika LR 9. Saeimas vēlēšanās vadība, kurā iesaistīti 11 doktoranti. Prikulis J. Latvijas Zinātnes padomes projektā Ideju vēsture Latvijā (2006-2007. g.) Prikulis J. Starpdisciplinārā un no dažādiem finansu avotiem finansētā projektā par Latvijas vēlēšanu sistēmas vēlamajām reformām Sloka B. ESF Nacionālās programmas Darba tirgus pētījumi Labklājības ministrijas pētījuma Profesionālās un augstākās izglītības atbilstība darba tirgus prasībām, LU 2005/2223; Sloka B. Integrēto mārketinga virzītājspēku ietekme uz patērētāju uzvedību ātrās aprites produktu kategorijā, Nr.2006/2-229740 Sloka B. Baltijas jūras reģiona studiju programmas attīstība sadarbībā ar Tartu Universitāti, Turku Universitāti, Vitauta Dižā Universitāti (Kauņa), 2006/3-229712 Sloka B. Baltijas jūras reģiona studiju akadēmiskā personāla kompetences paaugstināšana, 2006/0117/VPD1/ESF/PIAA/05/APK/3.2.5.2./0157/ 0063 Sloka B. Vienotas metodikas izstrāde profesionālās izglītības kvalitātes paaugstināšanai un sociālo partneru iesaistei un izglītošanai Nozares izpētes metodikas izstrāde Līguma Nr. 2005/0001/VPD1/ESF/PIAA/05/NP/ 3.2.6.1./ 0001 /0154 Šavriņa B. Eiropas Savienības struktūrfondu nacionālās programmas Darba tirgus pētījumi projekta Labklājības ministrijas pētījumi: Pētījums Darbaspēka profesionālā mobilitāte Nr.VPD1/ESF/NVA/04/NP/3.1.5.1./001/003 Līg. Nr. LM 17.6-04/8-2006, LU Reģ. Nr. 2006/2275, 2006.-2007.g. eksperte. Šavriņa B. Eiropas Savienības struktūrfondu nacionālās programmas Darba tirgus pētījumi projekta Labklājības ministrijas pētījumi: Nr.VPD1/ESF/NVA/04/NP/3.1.5.1./0001/000 Nereģistrētās nodarbinātības novērtējums (līguma Nr. LM 17.6-04/23A-2005) 2005.-2007.g. eksperte. Šavriņa B. ESF projekts 3.6.3.2. Konkurētspējīgu starptautiskās uzņēmējdarbības vadības speciālistu sagatavošana prakses īstenošanas gaitā, projekta vadītāja. 153

Šavriņa B. Eiropas Savienības struktūrfondu nacionālās programmas Darba tirgus pētījumi projekta Labklājības ministrijas pētījumi: Pētījums Darbaspēka profesionālā mobilitāte Nr.VPD1/ESF/NVA/04/NP/3.1.5.1./001/003 Līg. Nr. LM 17.6-04/8-2006, LU Reģ. Nr. 2006/2275, 2006.-2007.gg. eksperte. Šavriņa B. Eiropas Savienības struktūrfondu nacionālās programmas Darba tirgus pētījumi projekta Labklājības ministrijas pētījumi: Nr.VPD1/ESF/NVA/04/NP/3.1.5.1./0001/000 Nereģistrētās nodarbinātības novērtējums (līguma Nr. LM 17.6-04/23A-2005) 2005.-2007.gg. eksperte. Šumilo Ē. LZP projekts Latvija Eiropas Savienībā: ekonomikas un kultūras mijiedarbība zināšanu sabiedrības veidošanā, apakšprojekts Sociālā kapitāla teorētiskie un praktiskie aspekti un tā loma zināšanu sabiedrības veidošanā, Nr. 060041.2.1. 2006.-2009.gg., - vadītāja Šumilo Ē.LZP projekts Cilvēkkapitāla attīstība kā Latvijas ekonomiskās konkurētspējas paaugstināšanas faktors, Nr. 05.1897. 2006.-2008.gg., (projekta vadītāja I.Dovladbekova). Šumilo Ē.Eiropas Savienības struktūrfondu nacionālās programmas Darba tirgus pētījumi projekta Labklājības ministrijas pētījumi: Pētījums Darbaspēka profesionālā mobilitāte Nr.VPD1/ESF/NVA/ 04/NP/3.1.5.1./001/003 Līg. Nr. LM 17.6-04/8-2006, LU Reģ. Nr. 2006/2275, 2006.-2007.gg., -123 tūkst.lvl- projekta vadītāja. Šumilo Ē.Eiropas Savienības struktūrfondu nacionālās programmas Darba tirgus pētījumi projekta Labklājības ministrijas pētījumi: Pētījums Nereģistrētās nodarbinātības novērtējums Nr.VPD1/ESF/NVA/04/NP/3.1.5.1./0001/000 (līguma Nr. LM 17.6-04/23A- 2005), 2005.-2007.gg., 63 000.LVL - projekta vadītāja. Šumilo Ē.LU zinātniskais projekts Nr. 2006/Y2/22AP44-070 "Sociālais un cilvēkkapitāls kā Latvijas konkurētspēju veicinošs faktors pārejas posmā uz zināšanu ekonomiku Lisabonas stratēģijas kontekstā", 2006.-2007. - projekta vadītāja. Vaivads J. Darba tirgus pētījums Profesionālās un augstākās izglītības programmu atbilstība darba tirgus prasībām, Nr. VPD1/ ESF/ NVA/ 04/NP/ 3.1.5.1/ 0001/003, Latvijas Universitāte, 2007. Vaivads J. Piedalīšanās ESF finansētā projektā Baltijas jūras reģiona studiju akadēmiskā personāla kompetences paaugstināšana E-kursa sagatavošana Integrācija Eiropas Savienībā: teorija un prakse. Nr. 2006/ 0117/ VPD1/ ESF/ PIAA/05/APK/3.2.5.2./0157/0063 Vorončuka I. Eiropas sociāla fonda projekts Baltijas jūras reģiona studiju akadēmiskā personāla kompetences paaugstināšanu 2006-2007 gads. 2007./2008. Balodis R. Amerikāņu izdevniecības Facts on File projekts trīs sēj. izdev. Encyclopedia of World Constitutions sadaļa par Latviju - Encyclopedia of World Constitutions Volume II Ed. G.Robbers U.S. Facts on File.( 2007.) Brikše I. Valdības un pašvaldību komunikācijas ar sabiedrību teorētiskās izpratnes, analīzes metodoloģija un veicināšanas prakse, LZP projekts, vadītāja Brikše I. Žurnālistikas kultūras attīstības raksturojumi un perspektīvas Latvijā (1990-2009) Brikše I. Identitāšu diskurss nacionālajā presē: avīzes un žurnāli (1985 2006), LZP projekts, vadītāja Prikulis J. Latvijas Zinātnes padomes finansētajā projektā Ideju vēsture Latvijā, dalībnieks. Prikulis J. Starptautiskā no dažādiem avotiem finansētā starpdisciplinārā projektā par vēlējamajām vēlēšanu sistēmas reformām Latvijā, dalībnieks. Šķiltere D. Ekonomikas Ministrijas un LU projekts. Latvijas Universitātes Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkta izveidošana. 2005. 01.11. 2007.20.12., vadošais pētnieks. 154

Šķiltere D. ES Struktūrfondu nacionālā programmas Darba tirgus pētījumi. Projekts Labklājības ministrijas pētījumi. Pētījums Darbaspēka profesionālā mobilitāte Nr. VPD1/ESF/NVA/04/NP/3.1.5.1. /0001/ 0003, Līguma Nr. LM 17.6-04/8-2006 LU Reģ. Nr. 2006/2275 2006. aprīlis 2007. Jūnijs, vadošais pētnieks. Vaivads J. The Network of European Studies (SENT) Eiropas Studiju programmu tīkla programma, dalībnieks. Vilka I. LR Finanšu ministrijas finansēts projekts (tematiskais izvērtējums) Eiropas savienības struktūrfondu 2004.-2006.gada plānošanas periodā apstiprināto projektu ietekme uz reģionālo attīstību Latvijā, projekta vadītāja, eksperte. Vilka I. LR RAPLM finansēts projekts Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas pilnveidošana, projekta vadītāja, eksperte. Vorončuka I. ProjektsNr.2007/ZP-85. - Personāla mērķtiecīgas izaugsmes loma Latvijas publiskā sektora organizāciju līdzsvarotā attīstībā (2007.g.1. septembris 2007.g. 31.decembris.), vadītāja. Vorončuka I. Latvijas Universitātes budžeta projekts E-Universitāte (B-7200-670) - E- kursa Personālvadība (2008.g.1. aprīlis 2008.g. 01.novembris), izstrāde. 2008./2009. Dubra E. ESF projekts Atbalsts doktora studijām Latvijas Universitātē. 2009.Projekta vadītāja. Dubra E. LU pētniecības projekts Latvijas ekonomikas konkurētspēja un investīciju nozīme tās veicināšanā. 2008. Projekta vadītāja Lasmanes S. Pētījuma Akadēmiskais godīgums e- tehnoloģiju kontekstā: izpausmes, uzraudzība un kontrole rezultāti ievietoti LU mājas lapā sadaļā Akadēmiskā ētika Prikulis J. Latvijas Zinātnes padomes finansētajā projektā Ideju vēsture Latvijā, dalībnieks. Prikulis J. V. Belakoņa finansiētā projektā Latvijas enciklopēdija 5 sējumi (2002 2009) consultants. Prikulis J. Vēlēšanu reformas biedrība finansejums no dažādiem avotiem Latvijas vēlēšanas sistēmas izvērtēšana un iespējamā tās uzlabošanai vai nomaiņai kopš 2007. g. VEL Padomes loceklis. Sloka B., Latvijas Universitātes finansēts pētījumu projekts Mārketinga un konkurences augstākajā izglītībā novērtējuma problēmas (2008.g.), vadītāja Sloka B., Latvijas Universitātes finansēts pētījumu projekts Uzņēmumu un iestāžu ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanas un rezultātu novērtēšanas problēmas (LU proj. Nr. 2009/ZP 159), vadītāja Sloka B., Eiropas Komisijas finansēts pētījumu projekts Uzņēmējdarbība augstsākajā izglītībā, speciāli ar biznesu nesaistītās studijās (Entrepreneuship in higher education, especially within non business studies) (2006. 2008.g.), projekta eksperte; Sloka B., Eiropas Komisijas pētījuma projekts Reģionu pārvaldība globalizācijas kontekstā ( Regional Governance in the Context of Globalization ), (2009. 2010. gads), projekta dalībniece Šumilo Ē.LU zinātniskais projekts Nr. 2008/ZP-110 Starptautiskās un Eiropas Savienības nodokļu politikas tiesiskie un ekonomiskie aspekti un to ietekme uz uzņēmējdarbības vidi Latvijā, 2008.- 2009. projekta vadītāja Šumilo Ē. LR Aizsardzības ministrijas un LR Ekonomikas ministrijas pasūtīts projekts Militārās rūpniecības attīstības iespējas Latvijā (Nr. AĪVA 2007/254), 2008.-2009. (projekta vadītāja R.Karnīte) 155

5.pielikums Akadēmiskā personāla galvenās zinātniskās publikācijas un sagatavotā mācību literatūra 156

2004./2005. Mācībspēku zinātniskas un metodiskas publikācijas Brikše I. Komunikācija: Kultūras un vēstures diskurss. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2005. (Latvijas Universitātes raksti, 683. sēj.) Brikše I. The Role of the Mass Media in the (Re)Distribution of Power: A Comparative Report. Rīga: Ministry of Weltfare of the the Republic of Latvia; Community Framework Strategy on Gender Equality, 2005. Brikše I. Latvijas reģioni: nevienmērīgā solī. Grām.: Zobena, Aija (red.) Latvija. Pārskats par tautas attīstību. 2004/2005. Rīga: UNDP, LU SPPI, 2005. 49. 80. lpp. Brikše I. Informācijas vides izpratne Latvijas kontekstā. Grām.: Ozoliņa, Žaneta (galv. red.) Uzrunājot nākotni valstis, sabiedrības un pasauli. Starptautiskās konferences ziņojumi. Rīga, 2004. gada 11. 14. novembris. Rīga: LU apgāds, 2005. 317. 326. lpp. Brikše I. Publiskās sfēras demokratizācijas iespējas: perestroikas un glastnostj aspekts Latvijā (1985 1990). Grām.: Brikše, Inta (red.). Komunikācija: Kultūras un vēstures diskurss. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2005. 192. 209. lpp. (Latvijas Universitātes raksti, 683. sēj.) Ilmete Ž. Projektu vadīšanas nacionālās kompetences vadlīnijas 1. izdevums, Nacionālā projektu vadīšanas asociācija, Rīga, 2004. 75. lpp. Ilmete Ž. Projekts, kā instruments uzņēmējdarbības konkurencspējas attīstībā Latvijas Vēstnesis, 2004. gads 6. februāris 4. slejas. Ilmete Ž, Āboltiņa D. First experience of project management certification In Latvia: in Proceedings of 18 th IPMA World Congress on Project. Management Cross Cultural networking 19 20 June 2004, Budapest, Hungary Prikulis J. Rakstu sērija (ideoloģija, industrializācija, ISPA u. c.) - kopā 22 lpp. Grām.: Heinrihs Jubels (atb. red.). Latvijas enciklopēdija, 3. sēj. R.: Valērija Belokoņa izdevniecība, 2005; Prikulis J. (kopā ar V. Sprūdi). Mēs parādā neesam Latvijas avīze, 2004. g. 6. septembris. Prikulis J. The USSR and the Baltic states: recent research efforts to calculate Incurred damages. In: The Baltic Way in Revolution and Evolution. 6th Conference on The Baltic Studies Europe. Vidzeme University College, 2005; Prikulis J. Post War Soviet Industrial Development Plans: Myths and Realities Revisited. In:Thomas Bremer, Heine Dorenbacher, Inken Dose (eds). Europe - Our Common home? ICCEES VII World Congress. Abstracts- Berlin: Weltkongres 2005 e.v., 2005, p. 325 326; Vanags E., Vilka I. Pašvaldību darbība un attīstība Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2005. 382 lpp. Vanags E., Vilka I. Valsts pārvaldes reformas Rīga: LSJ, 2005. 123 lpp. Vanags E., Vilka I. Latvia/ Country by country fact shuts on the situation on Local and regional democracy in the Council of Europe Member States. Volume 2.Strasbourg: Council of Europe, 2005. Pp. 31 39. Vilka I. (autoru grupa ) Dažādā Latvija: pagasti, novadi, pilsētas, rajoni, reģioni. vērtējumi, perspektīvas, vīzijas Rīga: Latvijas Statistikas institūts, Valsts reģionālās attīstības aģentūra, 2004. 53.lpp Vilka I., Vanags E., Krastiņš O, Locāne V. Īpaši atbalstāmo teritoriju noteikšana Latvijā, izmantojot statistikas rādītājus un metodes. Statistikas pētījuma sociālo zinātņu un izglītības bāze. Konferences vēstis. Rīga, 2004.- 170. 176lpp. Vilka I., Jansone D. Pārvaldes struktūru atsaucīgums // Cik demokrātiska ir Latvija. Demokrātijas audits. Rīga: Latvijas Universitātes akadēmiskais apgāds, 2005. 165.- 174.lpp. 157

Vilka I., Jansone D. Decentralizācija // Cik demokrātiska ir Latvija. Demokrātijas audits. Rīga: Latvijas Universitātes akadēmiskais apgāds, 2005. 175.-181.lpp. Vilka I., Jansone D. Government Responsivness // How Democratic Is Latvia. Audit of Democracy. Riga: Latvijas Universitātes akadēmiskais apgāds, 2005. P161.-170. Vilka I., Jansone D. Decentralization // How Democratic Is Latvia. Audit of Democracy. Riga: Latvijas Universitātes akadēmiskais apgāds, 2005. P171.-177. Vilka I., Supe J. Pašvaldību finanses.//bērnu labklājība Latvijas reģionos. Monee reģionālā monitoringa ziņojums 2004. Rīga: CSP, 2004. 23.-27.lpp. Vilka I., Supe J. Government Finance.//Social Monitor: Well-being of Children in the Regions of Latvia. Monee Country Analytical Report 2004. Riga: CSP, 2004. P. 23.-27. Vilka I. un autoru grupa. Vietējās nodarbinātības stratēģijas izstrāde. Rokasgrāmata pašvaldībām. Rīga: LPS, 2005.-112 lpp.vorončuka I. Ein Land in Umbruch (vācu valodā) Žurnāls Personalmanager 1. maijs 2004. gads lpp.40- Vorončuka I., Raymond W. Cox.III,, Māra Grudule. Personāla profesionāla attīstība Latvija valsts pārvaldē / Professional Development of Personnel in latvja`s Public Administration. LU zinātniskie raksti. Nr. 674, ISSN 1407-2157. Rīga, 2004. -226. 235. lpp. Vorončuka I., Грюдель М, Р У Кокс III Создание программы профессиональной подготовки и повышения квалификации для Латвии Материалы международной конференции Государственное упрaвление: новые технологии. 25. 28. мая 2004. г. Московслий государственный университет имини М. В. Ломоносова, Факультет государственного управления Москва, Полиграф сервис, 2004, стр 201 211. 2005./2006. Brikše I. Informācijas vide: teorētiskās pieejas un skaidrojumi. Grām.: Brikše, Inta (zin. red., sast.) Informācijas vide Latvijā: 21. gadsimta sākums. Rīga: Zinātne, 2006. 7. 42. lpp.) Brikše I.Reconfiguration of Place and Space: A Case Study Related to Coverage of Regional Reforms in Latvia. In: Ozoliņa, Žaneta (red.). Expanding Borders: Communities and Identities. Proceedings of the International Conference. Riga, November 9 11, 2005. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2006. 77. 92. lpp. (kopā ar V. Zelči) Balina S., Arhipova I. Profession Segregation Decrease in the Latvia branch of Information Technologies. Proceedings of international congress on Information technology in agriculture, Food and Environment, Vol. 1. Adana (Turkey), 2005, 176 181 pp. Ciemiņa I., Krastiņš O., Bāliņa S., Balode I., Briede D. Izglītības un citu faktoru ietekme uz dzīves līmeni un dzīves kvalitāti. LZP ekonomikas un juridiskās zinātnes galvenie pētījuma virzieni 2005.gadā. Rīga, 2006, Nr. 11, 31. 35.lpp. Dimante Dž. Trimdas latviešu tiešo investīciju loma uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanā. Monogrāfijā Latvijas ekonomikas un sabiedrības pārstrukturizācijas ietekme uz uzņēmējdarbības konkurētspēju un iedzīvotāju dzīves kvalitāti Škapara R. un Šumilo Ē. red. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2006.- 131.-145. lpp. Gavare Dž. ( Dimante Dž.) Intelektuālā kapitāla ietekme uz tautsaimniecības attīstību Latvijā. Starptautiskās zinātniskās konferences raksti Enerģētika, tautsaimniecība un vide Baltijas jūras reģionā. Rīga: LU EVF, 2005. - 76-86 lpp. Gavare Dž. ( Dimante Dž.) Situācijas analīzes metodes izmantošana pētījumā par trimdas latviešu ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā. Latvijas Universitātes Raksti 689. sējums Ekonomika IV. Rīga: LU, 2005. 105-114 lpp. Ilmete Ž.- Projektu vadītāju starptautiskā sertifikācija Latvijā- norise un svarīgākie secinājumi, publicēts 2006 gadā, Latvijas Statistikas institūta krājumā Statistikas un pārvaldes problēmas 2006, apjoms 24-37 lpp. 158

Ilmete Ž - referāts Starptautiskās sertifikācijas rezultātu analīze, nolasīts 2006. gada 12. martā 8. starptautiskajā projektu vadīšanas konferencē Projektu vadīšanas pievienotā vērtība, publicēts konferences rakstu krājumā. Иоппе А. Правовое регулирование налоговых отношений. Academia de Studii economice din Moldova, Conferinta internatinala: Probleme contabilitatii si auditului in conditiile globalizarii. Chisinau, 2005. 166.- 170 стр. Joppe A. Nodokļu maksātāju atbildība par nodokļu disciplīnas neievērošanu. Latvijas Universitātes raksti. Ekonomika un vadības zinātne, 696.sējums, Rīga: Latvijas Universitāte, 2006. 122.-130.lpp. Kassalis E., Kassalis J. Kokapstrādes apakšnozares uzņēmumu grupas finanšu pārskatu rādītāju salīdzinošā analīze, Latvijas Universitātes raksti, 702. sējums, Ekonomika, V, ISBN 978-9984-802-28-2, Latvijas Universitāte, Rīga, 2006, 187-199 lapas. Kassalis E., Beņkovskis K., U.Rutkaste. Ārējais līdzsvars un struktūrpolitikas loma tā uzturēšanā., Ekonomikas ministrijas pētījumi, www.em.gov.lv/images/modules/items/item_file_11983 2005., 75 lp. Prikulis J.- Liberāldemokrātiskās un konservatīvās idejas: [..] Fricis Veinbergs. Grāmatā Ideju vēsture Latvijā. Jaunā strāva- 20.gs. sākums. Antoloģija. I daļa. R.: RaKa, 2005, 496. -532. lpp. Prikulis J. - Akadēmiskās idejas: [..] Kārlis Balodis. Grāmatā Ideju vēsture Latvijā. Jaunā strāva- 20.gs. sākums. Antoloģija. II daļa. R.: RaKa, 2006, 23. - 55. lpp. Prikulis J.- Fricis Veinbergs un 1905. gada revolūcija: cīņa par tās liberālu alternatīvu un Latvijas autonomiju. Grāmatā 1905. gads Latvijā: 100, R.: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 2006, 492. - 519. lpp. Pūķis M. - Sustainable development is also a challenge for the future European ConstitutionInternational conference "Exchanges between European municipalities and regions, driving force for sustainable development" Brussels, 23-25 June 2005. Pūķis M.- Publisko kompetenču sadalīšana pilnīgas atbildības norobežošanas gadījumā zinātnisko rakstu krājumā Statistikas un pārvaldes problēmas, LSI, Rīga 2005, 7.-19. lpp. Pūķis M.- Pašvaldību atjaunošana Latvijā krājumā Baltijas brīvības ceļš Baltijas valstu nevardarbīgas cīņas pieredze pasaules kontekstā, Rīga, zelta grauds, 2005, 215.-222. lpp. Pūķis M.- Pārdomas par Valsts kontroles lomu pašvaldību attīstībā Latvijā. Latvijas republikas valsts kontroles vēstis, Nr.1, 2005, (43) 55.-63. lpp. Pūķis M.- Latvia expectations and reality: One year of Latvian self-governments in the EU LOGON final guide, Association of Austrian Cities and Towns, Vienna, 2005. pp.290.- 292. Pūķis M.- The Renaissance of Local Governments in Latvia (1989-1994). The Baltic Way to Freedom, Non-violent struggle of the Baltic States in a global context, Rīga, zelta grauds, 2005. 241.-245. lpp. Pūķis M.- Pašvaldības un demokrātija, Tālmācības kurss. SIA Latvijas Uzņēmējdarbības un menedžmenta akadēmija", 2005 223 lpp. Pūķis M.- Developing policies and advocating for local government reform FDI International Workshop, Tbilisi, Georgia, September 22-23, 2005, pp.20 Pūķis M.- One year EU membership - impact on regional developmrnt in Latvia CEEC- LOGON final conference, Warsaw, April 25, 2005, http://www.ceec logon.net/conference warsaw documentation 25 as.htm pp. 10 Pūķis M.- Vairumam neskaidrību - politiska daba. Latvijas Vēstnesis, 2005.gada 3.novembrī Пукис М. - Восстановление самоуправлений в Латвии (1989 1994) Сборник «Балтийский путь к свободе. Опыт ненасильственной борьбы стран Балтии в мировом контексте». Рига, Zeklta grauds, 2006, Стр.255-262 159

Pūķis M.- Uzstāšanās Sabiedriskajā apspriedē Viens gads ES struktūrfondu apgūšanā Paneļdiskusija: Līdzsvarota reģionālā attīstība un vide, 2005. gada 3. februārī, www.politika.lv 1 lpp. Pūķis M.- Normatīvo ierobežojumu un birokrātijas samazināšanas iespējas Latvijā LU zinātniskā konference, 2006.gada 2.februārī, Teritoriālās pārvaldes sekcija. Prezentācija. Pūķis M.- Situation of Local and regional Democracy in Latvia (Tendencies after 1998) http://www.lps.lv/jaunumi_a.php?k=19&lang=en 1.-9. - 23.01.2006. Pūķis M.., Začesta L., The Possibility to Create Large-scale Regional Governments in Latvia Proceedings of conference "Eployment, Ecvonomic Development and Local governance in Latvia", 18 January 2005, Riga, OECD/LEED Programme, pp.9; http://www.oecd.org/dataoecd/2/45/34458330. pdf pp.9 Šavriņa B., Grundey D. The Impact of Economic Receptiveness to Economic Development of Central and Eastern European Countries. Transformations in Business & Economics, Vol.7, No.2(14), Supplement B 2008, /IBSS 2004, GESIS 2004, EconLit 2005, e-jel 2005/, P.20-33 Šavriņa B., Grundey D., Kanapickiene R. Applying the Principles of Sustainability in University Management: a Comparative Analysis.- Transformations in Business & Economics, Vol.6, No.2(12), 2007, /IBSS 2004, GESIS 2004, EconLit 2005, e-jel 2005/, P.67-86. Šavriņa B., Kalnmeiere I. Reflections of Income Inequality on Consumption Outlay in the Case of Latvia. TIBE, 2006, May. Vilka I.- The Development of Democracy and Local Governance in Latvia (coauthors E.Vanags, L.Seimuskane) // Local Elites, Political Capital and Democratic Development. Governing Leaders in Seven European Countries/ Stefan Szues, lars Stromberg (Eds.). Wiesbaden: GWV Fachnerlage GmbH, 2006. P.173-201. Vilka I.- Latvijas reģioni: nevienmērīgā solī (līdzautori I.Brikše, D.Pakalna, L.Paula, I.Trapanciere). // 2.nod. Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2004/2005. Rīcībspēja reģionos. Rīga: UNDP Latvija, LU SPPI, 2005. 49.- 80. lpp. Izdevums latviešu valodā un angļu valodā. Vorončuka I. - May 24-26, 2006 International Conference Public Administration in the 21 st Century: traditions and innovations. Referāts Public administration master s program analysis and development in Latvia (pieņemts publicēšanai). Vorončuka I.- June 29, 2006 International symposium Contemporary Trends of Development of Public Administration: Challenges to Higher Education. Referāts Respective Role of Public Administration Master s studies Programme in Professionalisation of Civil Servants in Latvia (pieņemts publicēšanai). 2006./2007. Balodis R. Latvijas Republikas konstitucionālo tiesību evolūcija un transformācija 20-21.gadsimtu mijā (Evolution and Transformation of constitutional Law of the Republic of Latvia at the Turn of the 20th and 21st Centuries) Starptautiskā zinātniskā conference Tiesību harmonizācija Baltijas jūras reģionā 20.-21.gs mijā Rīga, Latvijas Universitāte 2006 p. 457 480 Balodis. R.Amerikas Savienoto Valstu Konstitūcijas Pirmā labojuma nozīme un izpratnes transformācija (I),(II)/ Likums un Tiesības R.: Ratio iuris, 2006. augusts, 8.sējums, nr.8.,9 (84/85) Bāliņa S., Augstāko un profesionālo mācību iestāžu absolventu profesionālā darbība pēc mācību beigšanas. Eiropas Savienības struktūrfondu nacionālā programma "Darba tirgus pētījumi" projekts "Labklājības ministrijas pētījumi" Nr. VPD1/ESF/NVA/04/NP/3.1.5.1/0001/0003. Pētījumu līdzfinansē Eiropas Savienība. Rīga : Latvijas Universitāte, 2007 227 lpp. 160

Bāliņa S., Arhipova I. Statistika ekonomikā un biznesā: risinājumi ar SPSS un MS Excel. 2. izdevums. Datorzinību centrs, Rīga,2006. 337 lpp. Brikše I. Latvijas Republikas 9. Saeimas vēlēšanu kampaņa: priekšvēlēšanu publiskā telpa. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2007. (kopā ar V. Zelči) Brikše I. Informācijas vide Latvijā: 21. gadsimta sākums. Rīga: Zinātne, 2006. Ilmete Ž. Projektu vadītāju kompetence Latvijā LU Zinātniskie raksti apjoms, 2007.16. lpp. Kavale L. Налоги с заработной платы и их влияние на легальную трудовую деятельность. Accounting, Taxes and Audit. Proceedings of the Conference. Tallin.26-27.10.2006 200-206.lpp. Kavale L. Šumilo Ē., Vaskis G.,.Karnups V.P, Šavriņa B., Šķiltere D., Škapars R., Ādamsons V., Oļevskis G. u.c. Nereģistrētās nodarbinātības novērtējums. LU. Rīga, 2007.XI+ 213.lpp. LR.Labklājības ministrija,2007. ISBN 978-9984-9930-0-3. Kavale L.,Šumilo Ē., Karnups V.P, Šķiltere D., Škapars R., Ādamsons V., Oļevskis G. u.c.darbaspēka profesionālā mobilitāte. LU:Rīga,2007, XI+219 lpp. ISBN 978-9984-9930-2-7. Lasmane S. Rietumeiropas morāles filozofija. Antoloģija. Rīga: LU Apgāds, 2006. Lasmane S. Informācijas ētika Latvijā. Krājumā: Informācijas vide Latvijā. Rīga: Zinātne, 2007. Lasmane S. Noslēpums un komunikācija. Krājumā. Eksistence un komunikācija.sērena Kirkegora filosofija. Rīga: Zinātne, 2006 Purgailis M., D.Šķiltere D., Danusēvičs M. Reģionālās attīstības prognozēšanas metodika. Statistikas un pārvaldes problēmas 2007. Zinātniskie raksti. Latvijas Statistikas institūts, 2007, 171 180. lpp. Purgailis M., Necval K.N., and oth. Sequential in-service inspections for technical systems under availability requirement and parametric uncertainty // Reliability and statistics in transportation and communication. Proceedings of 6th International conference. (Riga, 25-28 10.2006) Riga: TTI, 2006, p. 215 225 Purgailis M., Nečvaļs N. un citi. Optimization of yield management under constrains and uncertainty via statistical inference equivalence principle. Kauņa: Taikomoji ekonomika: sisteminiai tyrimai Nr. 1 / 1, 2007, 91 101 lpp. Prikulis J. 12 raksti ( Latvija un latvieši pasaulē, liberālisms nacionālā pretošanās kustība, nacionālboļševisms, nacionalkomunisti, politikas zinātnē u.c.) grāmata Latvijas Enciklopēdija, 4.sēj., Rīga V. Belokoņa izdevniecība, 2007 Pūķis M., Zacesta L., The Possibility of Creating Regional Governments in the Baltic States: the case of Latvia, in Baltic Partnrerships, Integration, growth and Local Governence in the Baltic Sea Region, edited by Giguere S., OECD 2007, pp.233-244. Pūķis M., Šimfa S., Nodarbinātības plāns konkrētai teritorijai, LPS 2006, 71 lpp. Seimuskane L., I.Vilka The Development of Democracy and Local Governance in Latvia //Local Elites, Political Capital and Democratic Development. Governing Leaders in Seven European Countries/ Stefan Szues, lars Stromberg (Eds.). Wiesbaden: GWV Fachnerlage GmbH, 2006. 173-201. lpp. SlokaB., Skrūzkalne I. Changes in Cross Cultural Differences of Consumer Behavior after EU Enlargement (Case of Latvia), European Enlargement in 2004 and Beyond: Responding to Political, Legislation and Socioeconomic Changes, University of Latvia, 2006, p 437 447. SlokaB, Binde J., Reklāmas izdevumu ietekme uz klientu skaita izmaiņām Latvijas mobilo telekomunikāciju tirgū, LU raksti, 706. sējums Vadībzinātne, 2006, 10-25 lpp. SlokaB, Krumiņš J., Kavale L., Eglite S., Leduskrasta Z., Puce J., Stonis J., Zaksa K., Rivza B., Funding Systems and Their Effects on Higher Education Systems. Country Study Latvia //IMHE OECD, 2006, 25 p. 161

SlokaB, Krumiņš J., Kavale L., Eglite S., Leduskrasta Z., Puce J., Stonis J., Zaksa K., Rivza B., Augstākās izglītības finansēšana un tās ietekme uz augstākās izglītības attīstību Latvijā LU raksti, Ekonomika, 702. sēj., R., 2006, 253-275 lpp. Šumilo Ē.Deutsche und lettische Geschäftskultur Vergleich. S. Müller (Hrsg.) Management Guide Lettland, Cross-Culture Publishing Frankfurt am Main 2006. p.125-137. (Coauthor I.Baumane). Šumilo Ē.Concepts of cross-cultural orientation: a comparison of Latvian and German business cultures. National and International Aspects of Organizational Culture. Tartu University Press, 2006. pp.248-273. (Co-author I.Baumane). Vilka I Local government in the Baltic States: Similar and Different / Local Government Studies. Volume 32, nr.5, November 2006. 623-637. lpp. Vorončuka I. Analysis and development of master s studies programme in Public Administration in Latvia - Московский государственный университет имени М.В. Ломоносова, Факультет государственного управления, Москва, 2007, - 199. 205. lpp. Vorončuka I. Human Resource Management and the Personnel Process in the Baltic Sea Region Paper at the 7 th annual Hawaii International Conference on Business in Honolulu. Hawaii, Honolulu, 2007. 2007./2008. Balina S., Arhipova I. Income, Consumption and Living Condiion in Rural Areas of Latvia. Pieņemts publicēšanai zinātnisko rakstu krājumam IX starptautiskajai zinātniskajai konferencei Ekonomikas zinātne lauku attīstībai, kas notiks 2008.gada 24.-25.aprīlī. Balina S., Arhipova I. The Possibilities of European Social Fund Projects in the Information Society Regional Developmant. Pieņemts publicēšanai zinātnisko rakstu krājumam IX starptautiskajai zinātniskajai konferencei Ekonomikas zinātne lauku attīstībai, kas notiks 2008.gada 24.-25.aprīlī. Dubra E. Detalizēts darbaspēka un darba tirgus pētījums tautsaimniecības sektoros// ES struktūrfondu nacionālā programma Darba tirgus pētījumi, LR Labklājības ministrija: Rīga, 2007, 224. lpp, projekta vadītāja Dubra E., Kasalis E., Purmalis K. Research Study of Labour Force Supply and Labour Market Demand of National Economy of Latvia., Scholary Papers Transformations in Business & Economics, Vol. 7 No 3 (15), Supplement C, ISSN 1648-4460, Brno-Kaunas- Riga-Vilnius, 2008, pages 236-253. Ilmete Z. Projektu vadīšanas kompetences līmeņa izvērtējums Latvijā. - // LU RAKSTU sērija.- 718.sēj. -R.: LU, 2007, 134.-152. lpp. Kassalis E., Skribāne I. Maksājumu bilances tekošā konta deficīta analīzes teorētiskie aspekti., Latvijas Universitātes Raksti, 718. sējums, Ekonomika, VI, ISBN 978-9984-825-15-1, Latvijas Universitāte, Rīga, 2007, 168-177 lapas. Kassalis E. u.c., Detalizēts darbaspēka un darba tirgus pētījums tautsaimniecības sektoros, ISBN 978-9984-993-01-9, Latvijas Republikas Labklājības ministrija, Latvijas Universitāte, Rīga, 2007, 224 lapas + pielikumi uz CD. Kassalis E., Kassale M., Supply and Demand for Business Education in Latvia, Proceedings of the XII Annual International Conference CIS and EU Co-operation for Business Education, European Council for Business Education, Ukraine, Kiev, 2007, 47-50 pages Kavale L. Valsts finanšu sociāli ekonomiskie aspekti. Tautsaimniecības attīstības problēmas un risinājumi. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. Rēzekne. 2008. 196.-207.lpp. 162

Prikulis J. Pēteris Zālīte un Kārļa Baloža inovatīvās ekonomikas idejas: praktiskie eksperimenti lauksaimniecībā un ieceres Latvijas valstij. Grāmatā E. Buceniece (sast). Zālīte: mantiskais ideālisms un laicīgie ideāli. R.: Filozofijas institūts, 2008; 63. 81. lpp Prikulis J. Pieņemta publicēšanai rakstu sērija par politikas un Latvijas vēstures jautājumiem Latvijas enciklopēdijas 5. sējumam (V. Belokoņa izdevniecība), 10 lpp. Purgailis M., Šķiltere D., Danusēvičs M. Reģionālās attīstības prognozēšanas metodika. // Statistikas un pārvaldes problēmas 2007. Zin. raksti. R.: LSI, 2007.- 270 lpp.; 171.-180. lpp. Sloka B., Kristaps G., Dzelme J., Vaivads J. Correspondence of Professional and Higher Education Programmes to Labour Market Requirements in Latvia. In press. Šavriņa B. Nereģistrētās nodarbinātības novērtējums (ar līdzautoriem). LU: Rīga, 2007, XI+213 lpp. Šavriņa B. Darba tirgus pētījums Darbaspēka profesionālā mobilitāte (ar līdzautoriem). LU: Rīga, 2007, XI+219 lpp. Šavriņa B., Kalnmeiere I. Welfare Economy and Ethical Principles, Economic and Political DevelopmentEthics: Europe and Beyond, Bruno Sergi, William Bagatelas ed.iura EDITION, Bratislava, 2007, P. 183 214. Šavriņa B.,Grundey D., Kanapickiene R. Towards the Sustainable Development of Institutions: the Case of Universities. Development of Economy: Theory and Practice.INYRSS International Scientific Conference. Conference Articles. November 23, 2007, kaunas, Lithuania, CD ISBN 978-9955-33-238-1. Šavriņa, Grundey D., Bērziņa K. Cooperation the Form of Sustainable Tourism Industry in Latvia. Technological and Economic Development. Baltic Journal of Sustainability, 14 (2), 2008, Vilnius, Technika, P. 151-161 Šķiltere D., Averina J. Diskonta likmes noteikšanas problēmas uzņēmumu vērtēšanā Latvijā. // Statistikas un pārvaldes problēmas 2007. Zin. raksti. R.: LSI, 2007.- 270 lpp.; 110.-123. lpp. Šķiltere D., Danusēvičs M. Main Issues in Evaluating the Professional Mobility of the Workforce in Latvia. // Journal Humanities and Social Sciences: Latvia. 2(51)2007. Social and Human Capital Towards a Knowledge Economy in Latvia. R.: University of Latvia, Institute of Economics, Latvian Academy of Sciences, 2007.- 99 p.; pp. 66.-75. Šķiltere D., Krasts J. Quality Improvement Methods for Statistical Forecasts. // A Journal of the International Institute for General Systems Studies, Inc. Scientific Inquiry, vol. 8, No. 2, June, 2007, pp. 183.-194. Šķiltere D., Averina J. Uzņēmuma vērtību noteikšanas metožu pielietojuma izvērtējums. // LU Raksti. 717. sēj. Vadības zinātne. 2007.- 474 lpp.; 424.-434. lpp. Šķiltere D., Žuka R. Uzņēmumu finansu statistiskā reitinga noteikšana. // LU Raksti. 717. sēj. Vadības zinātne. 2007.- 474 lpp.; 242-253 lpp. Šķiltere D., Pakalniete K. Ūdeņu ekosistēmu vērtību ietekmējošo faktoru analīze Latvijā. // Statistikas zinātnisko pētījumu rezultāti 2008. Zinātniskie raksti. R.: LR CSP, 2008.- 321 lpp.; 91.-103. lpp. Šķiltere D., Averina J. An Econometric Analysis of the Financial Factors that Influence Company Value. // Abstracts of the International Scientific Conference Finance and Accounting. Theory and Practice, Development and Trends. 18.-19. September 2008. R.: LU, 2008.- 87 lpp.; 45 lpp. Šumilo Ē. Some Negative Aspects of Social Capital: The Case of Undeclared Work in Latvia. Humanities and Social Sciences: Latvia. Social and Human Capital Towards a Knowledge Economy in Latvia, 2(51)2007. Institute of Economics, Latvian Academy of Sciences, 2007. - pp. 5-17. (Co-author I.Baumane). Šumilo Ē. Sociālā kapitāla koncepcija, īpatnības un ietekme uz ekonomisko izaugsmi. Kas ir zināšanu sabiedrība? Latvija Eiropas Savienībā : ekonomikas un kultūras mijiedarbība zināšanu sabiedrības veidošanā pētījumu rezultātu apkopojums. Rīga: Latvijas Zinātņu 163

akadēmijas Ekonomikas institūts, 2007. 150.-182. lpp. (Līdzautori: I.Dovladbekova, I.Baumane). Šumilo Ē. Social Capital As an Important Factor for Synergy Creation in Organizations. Management Theory and Practice: Synergy in Organisations. Tartu University Press, 2007. pp.70-82. (Co-author I.Baumane). Šumilo Ē.Trends and priorities in the development of of the Latvian banking services in the context of emerging knowledge-based economy: case of e-banking. TRAMES. Journal of the Humanities and Social Sciences. Vol. 11, No2, 2007. pp.173-188. (in co-authorship). Šumilo Ē.Nereģistrētās nodarbinātības novērtējums. Eiropas Savienības struktūrfondu nacionālās programmas Darba tirgus pētījumi projekts Labklājības ministrijas pētījumi. Latvijas Universitāte, Rīga, 2007 XI + 213 lpp. (ar līdzautoriem). Šumilo Ē.Darbaspēka profesionālā mobilitāte. Eiropas Savienības struktūrfondu nacionālās programmas Darba tirgus pētījumi projekts Labklājības ministrijas pētījumi. Latvijas Universitāte, Rīga, 2007 XI + 219 lpp. (ar līdzautoriem). Šumilo Ē., Šķiltere D., Škapars R., Ādamsons V., Kavale L. u.c. Darbaspēka profesionālā mobilitāte. R.: LU, LR LM, 2007.- XI + 219 lpp. Vaivads J. Valstu sadarbības modeļi Eiropas Savienībā. Latvija Eiropas Savienībā. Nr.5. 2007. gada marts, 4 lpp. Vaivads J. u.c. Profesionālās un augstākās izglītības programmu atbilstība darba tirgus prasībām. Latvijas Universitāte. Rīga, 2007. 231 lpp. Vanags E., Vilka I. Local Government in the Baltic States: Similar but Different// Local Government in Central and Eastern Europe. The Rebirth of Local Democrary.- London and Nev York: Routledge, Taylor& Francis Group. Pq.82 96. Vanags E., Vilka I. Publiskās pārvaldes reformu vērtējums un tālākā attīstība. Vadības zinātne. Latvijas Universitāte 2007. 263.-274.lpp. Vilka I., t.sk. autoru kolektīvs,. Cik demokrātiska ir Latvija. Demokrātijas monitorings. 2005.- 2007. Rīga, 2007. Vorončuka I. Treniņu loma publiskās pārvaldes izglītības sistēmā // Zinātniskie raksti Statistikas zinātnisko pētījumu rezultāti 2008. Rīga, 2008. 298.-303.lpp. Vorončuka I., Magone I. Anketēšanas loma funkcionālo auditu veikšanā // LU RAKSTU sērija. 719 sēj. R.:LU, 2008., (pieņemts publicēšanai). Vorončuka I., Sarnovičs A. Personāla mērķtiecīgas izaugsmes loma Latvijas publiskā sektora organizāciju līdzsvarotā attīstībā. - // LU RAKSTU sērija. 719 sēj. R.:LU, 2008. (pieņemts publicēšanai). Mācību grāmatas un mācību līdzekļi Kavale L. Budžets un finanses mācību līdzeklis sab.vad.maģistriem. 2008.g.jūnijs Kavale L., Joppe A. Nodokļu politika un administrēšana mācību līdzeklis sab.vad. un ek.maģistriem. 2008.g. jūnijs E-kursi Vorončuka I. Personālvadība (kods VadZ 5124): E-kurss Moodle vidē.- R.: LU, e- Universitāte, 2007. 2008./2009. Dimante Dž. Sustainability analysis of industry. Pieņemts publicēšanai Starptautiskās zinātniskās konferences Current issues in management of business and society development 2009 rakstu krājumā. E.Dubras redakcijā Latvijas ekonomikas konkurētspēja un investīciju nozīme tās veicināšanā. Monogrāfija. LU Akadēmiskais apgāds, 2009.,166 lpp. 164

Ilmete Ž. Projektu vides analīze. Latvijas Republikas centrālās statistikas pārvaldes zinātniskie raksti Statistikas zinātnisko pētījumu rezultāti 2009 -Rīga, Latvijas Republikas centrālā statistikas pārvalde, 2009., 32-41. lpp. Ilmete Ž. Lomas un to sadales problēmas projektos.. Latvijas Republikas centrālās statistikas pārvaldes zinātniskie raksti Statistikas zinātnisko pētījumu rezultāti 2009 - Rīga, Latvijas Republikas centrālā statistikas pārvalde, 2009., 41-47. lpp. Ilmete Ž. Projektu vadīšanas profesionalizācijas galvenie virzieni. LU Zinātniskie raksti. Rīga, Latvijas Universitāte,2009., 17 lpp. (pieņemts publicēšanai). Joppe A. Nodokļu administrēšanā pielietojamās metodes. Rēzeknes augstskolas Ekonomikas fakultātes Latgales tautsaimniecības pētījumu institūts. Starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājums: Tautsaimniecības attīstības problēmas un risinājumi, Rēzekne, 2008. 183.-195.lpp. Joppe A. Nodokļu administrētāja darba specifika un motivēšanas iespējas Latvijā, LatvijasUniversitātes raksti. Ekonomika, Rīga: Latvijas Universitāte, 2008. Joppe A. Nodokļu administrēšanas problēmas un iespējamie risinājumi. Tautsaimniecības attīstības institūts. Rakstu krājums Nr.6 : Tautsaimniecības attīstības problēmas Latvijā, Rīga, 2008.139-148lpp. Kavale L. Principles of Public Finance Policy and Administration: from Theory to Practice. Finance and Accounting: Theory and Practice, Development and Trends 2009. Prikulis J., līdzdalība T. Kurakina raksts Migracija i repatriācija; rossija- Latvija ( SSR i posļe) 2009. g. augustā nodots publikācijai Krievijas ZA starptautiskoekonomisko un politisko pētījumu institūtā žurnālam Mir peremen Maskava 18.lpp. Šavriņa B. Lessons of Property Conversion in Latvia in the Frame of Economic Liberalization. 50 Years of European Union. Research monograph. Ed.Vinko Kandzija, Andrej Kumar. Rijeka, University of Rijeka, 2009, P.282-292 Šumilo Ē. Moral judgment: a comparrisson of Latvian and US business persons. Baltic Journal of Management, Vol.4 No.2, 2009, Emerald Group publishing Limited, pp.188-205. (Līdzautori Ch. Smith, Viesturs Karnups). Vorončuka I., A. Kalniņš Modern PA education in postmodern conditions: Risk of cultural iatrogenesis. NISPAcee 16-th, ANNUAL Conference: «Public Policy and Administration: Challenges and Synergies».- Bratislava, Slovak Republic, 2008., 279-293. lpp. Vorončuka I., Rivera C. Role Models: Tutors in Leadership Development in Crisis Times. Московский государственный университет имени М.В. Ломоносова, Факультет государственного управления, Москва, 2009., 873 880. lpp. Vorončuka I., Rivera C. Crisis as Ground for Leadership Development ( Krīze kā līderisma attīstības veicinātāja). - Latvijas Universitātes zinātniskie raksti. Vadības zinātne. Rīga, 2009., 405-413. lpp. Vorončuka I., Vanags E. Development of master`s and doctoral study programmes in Public Administration in Latvia. NISPAcee 17-th, ANNUAL Conference: «State and Administration in a Changing World».- Budva, Montenegro, 2009. (pieņēmts publicēšanai - Electronic version). Mācību grāmatas un mācību līdzekļi Vorončuka I. Personāla vadība: Monogrāfija.- R: Latvijas Universitāte, 2009.- 400 lpp. Prikulis J. Rakstu virkne Latvijas enciklopēdijas 5. Sējumam (Sociāldemokrātijas, sociālisms, sociālliberālisms, strādnieku kustība,šķiras, valsts u.c.) R.: SIA Valērijs Belakoņa izdevniecība, 2009, 5 lpp. 165

6. pielikums Studiju programmu materiāli tehniskais un metodiskais nodrošinājums: Bibliotēkas resursi Datorklases un to resursi Mācību laboratorijas 166

Nr. Kursa nosaukums. Nosaukumu skaits. Eksemplāru skaits. 1. Sabiedrības vadība 27 452 2. Pētījumu metodes un organizācija 3. Valsts pārvaldes un pašvaldību organizācija 25 22 63 95 26 578 4. Publiskās tiesības 38 105 5. Pārvaldība un ētika 65 185 6. Tautas attīstība ekonomikas globalizācijas apstākļos 16 32 7. Baltijas reģiona attīstība 28 95 8. Publiskā sektora stratēģiskā vadīšana 9. Makroekonomiskā analīze 10. Publiskās pārvaldes analīzes metodes 11. Sociālekonomiskā analīze un prognozēšana 12. Publiskās pārvaldes komunikācija 13. Eiropas Savienības attīstība un institūcijas 14. Publiskā sektora informācijas sistēmas 15. Publiskā sektora un pašvaldību politika finanšu 180 360 12 140 15 15 22 290 (literatūra futuroloģijā ir pasūtīta 2004.gadam) 265 1150 9 15 3 45 120 80 150 95 455 16. Projektu vadīšana 32 161 17. Līdzsvarotas attīstības vadīšana 221 1177 18. Personālvadība 72 283 6 167

19. Publiskās pārvaldes metodoloģiskais seminārs 20. Maģistra darbs Met. norād. maģ. d. izstrād. un noform. Kopā: 1245 5272 Apgūstot Sabiedrības vadības maģistra studiju programmu tiek izmantoti šādi informācijas avoti : - Mācību pamatliteratūra - Ieteicamā papildliteratūra, uzziņu literatūra - Statistiskie izdevumi, Seriālizdevumi, Datu bāzes Ar * atzīmētie kursu nosaukumi tiek komplektēti arī : LUB Sociālo zinātņu un Juridiskajā b-kās, LUB Zinātniskās literatūras abonementā. 50 168

005 - Pārvaldība. Vadības zinības. Menedžments. Personālvadība. Stratēģija. Pārvaldības procesa darbības. Kvalitātes pārvaldība. Npk. 1. 2. 3. Nosaukums Pike, Richard. Корпоративные финансы и инвестирование 2006 Цветаев, В. М. Управление персоналом : учебное пособие / 2003 Платонов, Ю. П. Психологические феномены поведения персонала в группах и организациях : [в 2-х томах] / 2007 [1 daļa] Sistēmas Nr 320551 EZB-4 Kurā b-kā ir EZB -1 309825 CB-2; EZB-20 341765 4. Черняк, В. З. Управление недвижимостью / 2006 319907 EZB -1 5. 6. Гребцова, В. Е. Менеджмент : [для студентов колледжей] / 2000 Платонов, Ю. П. Психологические феномены поведения персонала в группах и организациях : [в 2-х томах] / 2007 [2 daļa] EZB -1 309830 CB-2; EZB-20 341765 Литвинчук, А. М. Теория управления : курсконспект EZB -1 7. лекций и контрольные задания для заочного и дистанционного обучения / 2008 410965 8. Hanke, John E., Business forecasting / 1992 303856 EZB -1 9. Argyris, Chris, Organizational learning 2 : theory, method, and practice / 1996 EZB -1 341656 10. Bahanovskis, V. Praktiskā lietvedība / 2004 309771 EZB -19 Barrow, Colin. The successful entrepreneur's 11. guidebook : where you are now, where you want to be, EZB -1 321660 how to get there / 2006 Behmane, Dzintra. Lietvedības dokumentu CB-1; EZB-3 12. rokasgrāmata : no iesācēja līdz profesionālim / 2007 130054 169

Npk. 13. 14. 15. Nosaukums Bielecki, Tomasz R., Credit risk : modeling, valuation and hedging / 2004 Blackwell, Edward. How to prepare a business plan / 2004 Brickley, James A. Managerial economics and organizational architecture / 2004 Sistēmas Nr Kurā b-kā ir EZB -2 88274 EZB -1 321658 EZB -1 371711 16. Bryman, Alan, Business research methods / 2007 387577 CB-1; EZB-5 17. 18. 19. Buckley, Roger, The theory & practice of training / 2006 Budd, Charles I., A practical guide to earned value project management / 2005 Kanter, Rosabeth Moss. The challenge of organizational change : how companies experience it and leaders guide it / 1992 EZB -2 321661 EZB -2 366419 EZB -1 329477 20. Combined standards glossary / 2005 365042 EZB -3 21. David, Fred R. Strategic management : concepts and cases / 2007 EZB -2 340577 22. Efektīva komunikācija : [rakstu krājums] / 2007 426272 EZB -5 23. Financial risk in insurance / 1995 312257 EZB -1 24. Forands, Ilgvars Projekta menedžments / 2006 44246 CB-1; EZB-15 25. Foxall, Gordon R., Explaining consumer choice / 2007 366482 EZB -1 26. Fudenberg, Drew. Game theory / 1991 315847 EZB -1 27. 28. Hellriegel, Don. Instructor's resource guide to accompany Organizational behavior, fourth edition / 1986 Hellriegel, Don. Management : a competency-based approach / 2005 EZB -1 336332 EZB -2 344422 170

Npk. 29. 30. 31. 32. 33. 34. 35. 36. 37. 38. Nosaukums Ilmete, Žanete, Projektu vadīšanas nacionālās kompetences vadlīnijas : (NCB) / 2004 Information technology for management : transforming organizations in the digital economy / 2006 Joy-Matthews, Jennifer, Human resource development : 2004 Кабаченко, Т. С. Психология в управлении человеческими ресурсами : [учебное пособие для вузов по напрлению и специальностям психологии] / 2003 Kaplan, Robert S. Alignment : using the balanced scorecard to create corporate synergies / 2006 Kerzner, Harold. Project management : case studies / 2006 Laudon, Kenneth C., Management information systems : managing the digital firm / 2007 Lake, Neville. Stratēģiskā plānošana : praktisks mācību līdzeklis / 2007 Lerbinger, Otto. Corporate public affairs : interacting with interest groups, media, and government / 2006 Lewis, James P., The project manager's desk reference : project planning, scheduling, evaluation, control, systems / 2007 Sistēmas Nr Kurā b-kā ir EZB -10 360488 EZB -2 327589 EZB -2 334718 238830 CB-1; EZB-3 EZB -3 327770 EZB -5 306611 EZB -5 340555 CB-3; Valkas fil.-1; EZB-20 356661 EZB -2 395812 EZB -1 327592 39. Lock, Dennis, Project management / 2007 360264 EZB -2 40. Lomnitz, Gero. Multiprojekt - Management : Projekte EZB -5 erfolgreich planen, vernetzen und steuern / 2008 408077 171

Npk. 41. 42. Nosaukums Maister, David H. Первый среди равных : как руководить группой профессионалов / 2006 March, James G. A primer on decision making : how decisions happen / 1994 Sistēmas Nr Kurā b-kā ir CB-1; EZB-1 320536 EZB -1 329618 Marchewka, Jack T. Information technology project EZB -4 43. management : providing measurable organizational 327583 value / 2006 Mašarskis, Aleksandrs. Finanšu riski : kurss-konspekts EZB -1 44. un kontroles uzdevumi neklātienes un tālmācibai / 106111 2006 Maylor, Harvey. Researching business and 45. management / 2005 EZB -1 321659 McManus, John, Information systems project 46. management : methods, tools and techniques / 2003 EZB -3 336817 McNeilly, Mark. Sun Tzu and the art of business : six 47. strategic principles for managers / 1996 EZB -1 329416 Muška, Aina. Uzņēmējdarbības plānošana : studiju 48. materiāls / 2005 CB-1; EZB-1 135803 49. Pārmaiņu vadība / 2008 56532 CB-1; Valkas fil.-1; EZB-3 50. Reņģe, Viesturs, Organizāciju psiholoģija / 2003 254982 SZFb.-3; Fiz-mat.b.-3; EZB- 20 Ricci, Paolo F. Environmental and health risk 51. assessment and management : principles and practices EZB-2 360049 / 2006 52. Risk aversion and portfolio choice / 1967 314895 EZB-2 Schwalbe, Kathy. Information technology project 53. management / 2006 Daudznoz.- 1; EZB- 4 294003 172

Npk. Nosaukums Sistēmas Nr 54. Snell, Scott, Human resource management / 2007 344423 EZB-2 55. 56. 57. 58. Students' entrepreneurship in post-socialist countries / 2008 Survey of students' entrepreneurship - cross countries analysis / 2008 Thomsett, Rob. Радикальное управление ИТпроектами / 2005 Taylor, Shirley. Model business letters, e-mails & other business documents = Lietišķo vēstuļu, e-pasta un citu lietišķo dokumentu paraugi / 2006 59. Uzulāns, Juris. Projektu vadība / 2004 259451 398782 EZB-1 398781 EZB-1 Kurā b-kā ir EZB -3 320604 CB-2; Valkas fil.-1; Fiz-mat.b.-2; EZB-1 310493 CB-1; Izgl.zin.&psihol.b.- 3 ; Valkas fil.-2; Zemes&vides zin. b.- 2; SZF b.- 7; EZB- 20 60. Vadības zinātne = Management / 2008 [2008, 721.sēj.] 407035 CB- 2; Daudznoz.b.- 1 ; Valkas fil.-1; EZB- 13 61. Vadīšanas pamati / 2006 18780 CB-1; EZB- 2 62. West, Alan, Biznesa plāns / 1994 10041 EZB- 2 63. 64. 65. 66. 67. Vidnere, Māra, Vadības socioloģija un psiholoģija : lekciju kursa palīgmateriāli / 1998 Volkart, Rudolf. Corporate Finance : Grundlagen von Finanzierung und Investition / 2003 Hammer, Michael, Реинжиниринг корпорации : манифест революции в бизнесе: перевод с английского / 2006 Фатхутдинов, Р. А. Стратегический менеджмент : [учебник] / 2001 Caune, Jānis. Stratēģiskā vadīšana / 2000 Izgl.zin.&psihol.b.- 1; EZB -3 303451 358442 EZB- 1 EZB- 3 320571 229407 EZB- 1 CB-2; EZB- 44 26762 173

Npk. 68. 69. Nosaukums Kaplan, Robert S. The balanced scorecard : translating strategy into action / 1996 Стратегический разрыв : технологии воплощения корпоративной стратегии в жизнь / 2004 Sistēmas Nr Kurā b-kā ir 38882 EZB- 1 277435 EZB- 2 Stacey, Ralph D. Strategic management and EZB- 2 70. organisational dynamics : the challenge of complexity 340484 to ways of thinking about organisations / 2007 71. Strategic management / 2004 [2. sēj.] 298545 EZB- 2 72. Strategic management / 2004 [1. sēj.] 298545 EZB- 2 73. Warren, Kim. Strategic management dynamics / 2008 381658 EZB- 5 Hamel, Gary, Конкурируя за будущее : создание 74. рынков завтрашнего дня / 2002 227800 EZB- 3 75. Cases in contemporary strategy analysis / 2000 214703 EZB- 2 Grant, Robert M., Contemporary strategy analysis : 76. concepts, techniques, applications / 2002 214700 EZB- 3 Johnson, Gerry. Exploring corporate strategy : [text 77. and cases] / 2005 286040 EZB- 1 Mathur, Shiv S. Creating value : successful business 78. strategies / 2001 260080 EZB- 1 Siegemund, Carsten. Blue ocean strategy for small and 79. mid-sized companies in Germany : development of a EZB- 2 436043 consulting approach / 2009 Strategic management : an analytical introduction : 80. [text and cases] / 1998 214706 EZB- 2 Koch, Richard, Стратегия : как создавать и 81. использовать эффективную стратегию / 2003 EZB- 1 250004 174

Npk. 82. 83. Nosaukums Goldratt, Eliyahu M. The goal : a process of ongoing improvement / 1999 Doff, Rene. Risk management for insurers : rosk control, economic capital and solvency II / 2007 Sistēmas Nr Kurā b-kā ir 218816 EZB- 1 415705 EZB- 2 Janszen, Felix. Эпоха инноваций : как заниматься EZB- 1 84. бизнесом творчески постоянно, а не от случая к 249933 случаю / 2002 Building competitive firms : incentives and capabilities 85. / 2002 230702 EZB- 1 Curwin, Jon. Quantitative methods : a short course / 86. 2004 275303 EZB- 1 Hendry, John, Between enterprise and ethics : business 87. and management in a bimoral society / 2004 258931 EZB- 1 88. Cooper, Donald R. Business research methods / 2003 258623 EZB- 9 Dewhurst, Frank. Quantitative methods for business 89. and management / 2002 258621 EZB- 3 Heap, Shaun P. Hargreaves, Game theory : a critical 90. introduction / 1995 292242 EZB- 1 Barton, Thomas L., Комплексный подход к рискменеджменту: стоит ли этим заниматься / 2003 91. 243706 EZB- 2 92. Kotter, John P., Leading change / 1996 260182 EZB- 1 Sower, Victor E. Classic readings in operations 93. management / 1995 261880 EZB- 1 Ridderstråle, Jonas, Караоке - капитализм : 94. менеджмент для человечества / 2004 283252 EZB- 2 Wisniewski, Mik. Quantitative methods for decision 95. makers / 2002 EZB- 15 238311 175

Npk. Nosaukums Sistēmas Nr Kurā b-kā ir 96. Cooper, Donald R. Business research methods / 2001 224633 EZB- 10 97. 98. 99. Anderson, David R. An introduction to management science : quantitative approaches to decision making / 2000 Curwin, Jon. Quantitative methods for business decisions / 2002 Кочеткова, А. И. Введение в организационное поведение : учебно-методическое пособие / 2001 Buckingham, Marcus. Vispirms pārkāp visus likumus : 100 ko pasaules izcilākie menedžeri dara citādāk / 2005 Gesteland, Richard R. Кросс-культурное поведение в бизнесе : маркетинговые исследования, ведение 101 переговоров, менеджмент в различных культурах / 2003 EZB- 15 238249 EZB- 10 224581 217141 EZB- 1 CB- 1; Valkas fil.-1; EZB- 5 272797 249892 102 Classic readings in organizational behavior / 1989 222883 EZB- 1 Clawson, James G. Practical problems in organizations 103 : cases in leadership, organizational behavior, and human resources / 2003 Hunt, Rikki. Creating a thinking organization : 104 groundrules for success / 1999 EZB- 1 260093 260233 EZB- 1 SZF b.- 1; EZB- 1 105 Kreitner, Robert Organizational behavior / 1992 192994 CB- 1; EZB- 2 106 Молл, Е. Г. Управление карьерой менеджера / 2003 246274 EZB- 2 107 Robbins, Stephen P., Organizational behavior / 2003 249923 EZB- 1 Shaw, Patricia, Changing conversations in EZB- 1 108 organizations : a complexity approach to change / 2002 260210 176

Npk. Nosaukums Taffinder, Paul. Intensīvais līdervadības kurss : 109 pilnveido sevi sešos soļos! / 2004 Красовский, Ю. Д. Организационное поведение : 110 [учебное пособие для вузов по спец. "Менеджмент" и "Маркетинг"] / 2003 Sistēmas Nr Kurā b-kā ir CB- 1; EZB- 5 228114 EZB- 1 249926 111 Murdock, Alex. Personal effectiveness / 2003 260220 EZB- 1 Bishop, Sue, Тренинг изменений в организации / 112 2002 218072 EZB- 2 113 The International handbook of competition / 2004 286302 EZB- 1 Butler, Cormac. Mastering value at risk : a step-bystep guide to understanding and applying VaR / 114 1999 Chorafas, Dimitris N., Managing risk in the new 115 economy / 2001 238309 EZB- 2 264188 EZB- 1 116 Risk management : value at risk and beyond / 2002 211971 EZB- 2 Вагин, Игорь Поднимись над толпой! : тренинг 117 лидерства / 2002 Wells, Stuart J., Босс многоликий : найди стиль 118 своего руководства / 2002 218075 EZB- 2 218181 EZB- 3 119 The management of innovation / 2004 [2. sēj.] 298548 EZB- 2 120 The management of innovation / 2004 [1. sēj.] 298548 EZB- 2 Forsyth, Patrick, 30 минут до проверки вашей 121 работы / 2002 Crainer, Stuart. Бизнес путь: Руперт Мердок : 10 122 секретов крупнейшего в мире медиамагната / 2003 218094 EZB- 3 250001 EZB- 1 123 Strategic alliances : theory and evidence / 2004 256147 EZB- 1 Dearlove, Des. Бизнес путь: Ричард Брэнсон : 10 124 секретов лучшего в мире создателя брэнда / 2003 250000 EZB- 1 177

Npk. Nosaukums Dearlove, Des. Бизнес путь: Билл Гейтс : 10 125 секретов самого богатого в мире бизнес-лидера / 2003 Jenster, Per. Анализ сильных и слабых сторон 126 компании : определение стратегических возможностей / 2003 Drucker, Peter F. Эффективное управление : экономические задачи и оптимальные решения : 127 [теория и практика бизнеса: анализ, оптимальное решение, стратегия, риски] / 2003 Bowersox, Donald J. Supply chain logistics 128 management / 2002 Cartwright, Roger I., Mastering the business 129 environment / 2001 Grandori, Anna. Organization and economic behavior / 130 2001 Innovation, entrepreneurship and culture : the 131 interaction between technology, progress and economic growth / 2004 Innovation, markets and sustainable energy : the 132 challenge of hydrogen and fuel cells / 2009 Shim, Jae K., Operations management : [a streamlined 133 course for students and business people] / 1999 Barrow, Colin. Бизнес-планирование : полное 134 руководство / 2003 Горемыкин, В. А. Энциклопедия бизнес-планов : 135 методика разработки 75 реальных образцов бизнеспланов / 2003 Sistēmas Nr Kurā b-kā ir EZB- 1 250002 EZB- 1 250142 250007 EZB- 2 249890 EZB- 1 286378 EZB- 1 258949 EZB- 1 EZB- 2 298468 436734 EZB- 1 EZB- 10 241861 246841 EZB- 2 EZB- 1 278077 178

Npk. Nosaukums Галенко, В. П. Бизнес-планирование : создание 136 успешного бизнес-плана на предприятии / 2004 Gibbons, Barry J. If you want to make GOD, really 137 laugh, show him your business plan : the 101 universal laws of business / 1999 Hicks, Michael J. Problem solving and decision 138 making : hard, soft and creative approaches / 2004 Business relationships for competitive advantage : 139 managing alignment and misalignment in byer and supplier transactions / 2004 Sistēmas Nr Kurā b-kā ir 248805 EZB- 4 EZB- 1 228588 286560 EZB- 1 EZB- 1 286290 140 Nelson, Robert B. Better business meetings / 1995 222875 EZB- 1 141 Aalders, Rob. The IT outsourcing guide / 2002 240528 EZB- 2 Inovatīvās darbības pamatelementi : rokasgrāmata 142 maziem un vidējiem uzņēmumiem / 2005 George, Stephen, Всеобщее управление качеством : 143 стратегии и технологии, применяемые сегодня в самых успешных компаниях. ТQM / 2002 Business performance measurement : theory and 144 practice / 2002 CB- 5; Valkas fil.- 3; EZB- 22 300209 EZB- 2 219587 253217 EZB- 2 145 Kvalitātes vadības sistēma / 2002 [1.d.] 225323 CB- 2; EZB- 101 146 Kvalitātes vadības sistēma / 2002 [3.d.] 225323 CB- 2; EZB- 101 147 Kvalitātes vadības sistēma / 2002 [2. d.] 225323 CB- 2; EZB- 101 Omachonu, Vincent K. Principles of total quality / EZB- 1 148 2004 286303 179

Npk. Nosaukums Ross, Joel E. Total quality management : text, cases 149 and readings / 1999 Atbilstības novērtēšana. Vispārīgās prasības personu 150 sertificēšanas institūcijām : LVS EN ISO/IEC 17024 : 2003. g. maijs : aizstāj LVS EN 45013:1994 / 2003 Sistēmas Nr Kurā b-kā ir 219913 EZB- 3 EZB- 1 252621 151 Besterfield, Dale H. Quality control / 2004 288127 EZB- 1 Gerberich, Claus W. Salīdzināšana jeb benchmarking / 152 2004 266904 EZB- 2 153 Handbuch Qualitätsmanagement / 1999 282130 EZB- 4 Handbuch Dienstleistungsmanagement : von der 154 strategischen Konzeption zur praktischen Umsetzung / 2001 Knights, David. Organization and innovation : guru 155 schemes and American dreams / 2003 EZB- 2 248698 260177 EZB- 1 156 Kvalitātes vadības sistēma / 2002 [4. d.] 225323 CB- 2; EZB- 101 Nanda, Vivek, Quality management system handbook 157 for product development companies / 2005 Margerison, Charles J., Team leadership : [a guide to 158 success with Team Management Systems] / 2002 286307 EZB- 1 260201 EZB- 1 159 Михайлова, Е. А. Бенчмаркинг / 2003 250059 EZB- 1 Ackoff, Russell Lincoln, Акофф о менеджменте : 160 [теория систем, бюрократия, коррупция, образование] / 2002 Hall, Richard H., Организации : структуры, 161 процессы, результаты / 2001 Handy, Charles Время безрассудства : [искусство 162 управления в организации будущего] / 2001 EZB- 2 226252 CB- 1; EZB- 3 193004 211093 EZB- 1 180

Npk. Nosaukums Daft, Richard L. Организации : учебник для 163 психологов и экономистов / 2003 Maister, David H. Управление фирмой, 164 оказывающей профессиональные услуги / 2003 Heffron, Florence. Organization theory and public 165 organizations : the political connection / 1989 Innovative forms of organizing : international 166 perspectives / 2003 Mintzberg, Henry, Структура в кулаке : создание 167 эффективной организации / 2001 Campbell, Andrew. Стратегический синергизм : [как 168 создается кумулятивный положительный эффект (2+2=5)] / 2004 Mintzberg, Henry, Структура в кулаке : создание 169 эффективной организации / 2001 Cameron, Kim S. Диагностика и изменение 170 организационной культуры / 2001 Sistēmas Nr Kurā b-kā ir 250198 EZB- 2 249925 EZB- 2 SZF b.-2; EZB- 9 214796 260205 EZB- 1 212745 EZB- 3 EZB- 2 248806 212745 EZB- 3 CB- 1; EZB- 5 212752 171 Handbook of organizational culture & climate / 2000 186133 CB- 1; EZB- 2 172 Handy, Charles Understanding organizations / 1999 38624 EZB- 1 Соломанидина, Татьяна Оттовна. Организационная 173 культура компании : учебное пособие / 2003 Meredith, Jack R. Project management : a managerial 174 approach / 2006 Jones, Richard, Projektu vadības pamati : praktisks 175 ceļvedis projektu vadībā un izpildē / 2008 Reiter, Wilfried, Kailā patiesība par projektu 176 menedžmentu / 2004 249996 EZB- 2 427644 EZB- 4 CB- 1; SZFb.-2; Fiz-mat.b.-3; EZB- 5 200168 CB- 1; Valkas fil.b.- 1; EZB- 2 39983 181

Npk. Nosaukums Gray, Clifford F. Управление проектами : 177 практическое руководство / 2003 Chapman, Chris, Project risk management : processes, 178 techniques and insights / 2003 Geipele, Ineta. Projektu vadīšana studijām un 179 biznesam / 2004 O'Connell, Fergus. Как успешно руководить 180 проектами : серебряная пуля / 2003 Kalniņa, Ruta. Projektu vadīšana no idejas līdz 181 realizēšanai : [rokasgrāmata] / 1999 Kerzner, Harold. Project management : case studies / 182 2009 Sistēmas Nr Kurā b-kā ir 238653 EZB- 3 260180 EZB- 1 CB- 1; Valkas fil.b.- 2; Izgl.zin.&psihol.b.- 3; EZB- 10 258046 238554 EZB- 2 309774 EZB- 1 EZB- 15 434669 183 Lock, Dennis, Project management / 2000 188244 EZB- 3 184 Kalve, Ieva, Jaunās paaudzes lietvedība / 2006 317164 Valkas fil.b.- 4; EZB- 10 Bahanovskis, V. Lietvedības instrukcija : Lietu CB- 1; EZB- 2 185 nomenklatūra. Arhīva darbības noteikumi. 247553 Elektroniskie dokumenti / 2003 Спивак, В. А. Современные бизнес-коммуникации EZB- 2 186 : стандартные положения об отделах, формы 219420 переписки, делопроизводство / 2002 Lesikar, Raymond V. Basic business communication / CB- 1; EZB- 8 187 32572 1993 Pischel, Susanne. Business correspondence : [model CB- 1; Latv.-ārz. fil.nod.- 3; EZB-1 188 texts] = Darījumu korespondence : [paraugteksti]. 637 2000 189 Sekretāra ABC / 2002 CB- 1; Izgl.zin.&psihol.b.- 1; EZB- 1 222196 182

Npk. Nosaukums Sistēmas Nr 190 Skujiņa, Valentīna, Lietišķo rakstu paraugi / 1998 634 Wayne, F. Stanford. Communicating in business : an 191 action-oriented approach / 1994 Liebowitz, Jay. Building organizational intelligence : a 192 knowledge management primer / 2000 Thill, John V. Excellence in business communication / 193 2008 Brokāns, V. Lietvedības pamati : lekciju kursa 194 konspekts / 2004 Kurā b-kā ir CB- 2; Daudznoz.b- 1; SZF b.- 2; Izgl.zin.&psihol.b.- 3; Latv.-ārz. fil. nod.- 1; EZB- 2 Latv.-ārz. fil. nod.- 1; EZB- 2 32584 7933 EZB- 1 435592 EZB- 1 152793 EZB- 1 195 Kalve, Ieva, Jaunās paaudzes lietvedība / 2002 231084 CB- 1; EZB- 1 Thill, John V. Excellence in business communication / 196 1991 Higgins, Robert C. Analysis for financial management 197 / 2003 Salaspils kr.- 1; EZB- 4 69122 260187 EZB- 1 198 Urtāne, Rasma, Lietvedības darba organizēšana / 2009 432310 EZB- 1 Amidon, Debra M., The innovation superhighway : 199 harnessing intellectual capital for sustainable collaborative advantage / 2003 EZB- 1 260202 200 Knowledge management handbook / 1999 197658 EZB- 1 Armstrong, Michael, A handbook of human resource 201 management practice / 2006 Технология управления персоналом : настольная 202 книга менеджера / 2000 321657 EZB- 3 301763 EZB- 1 203 Boitmane, Ilze. Personāla atlase un novērtēšana / 2008 362625 EZB- 20 Самоукина, Н. В. Управление персоналом: 204 российский опыт / 2003 248809 EZB- 2 183

Npk. Nosaukums Spulle, Ārvaldis Alvils. Praktiskais 205 personālmenedžments / 2004 Авдеев, В. В. Управление персоналом: технология 206 формирования команды : [учебное пособие] / 2002 Brady, Gene F. Executive succession : toward 207 excellence in corporate leadership / 1984 Goleman, Daniel. Working with emotional intelligence 208 / 1998 Модели и методы управления персоналом : 209 Российско-британское учебное пособие / 2001 Никонова, Татьяна Васильевна. Управленческий 210 аудит: персонал / 2002 Sistēmas Nr Kurā b-kā ir Valkas fil.- 2; EZB- 20 292833 227083 EZB- 2 40027 EZB- 1 213353 EZB- 1 242298 EZB- 2 242282 EZB- 2 211 Уткин, Э. А. Управление персоналом. 2002 227798 EZB- 1 Torrington, Derek. Personnel management : a new 212 approach / 1991 Харский, К. В. Благонадежность и лояльность 213 персонала / 2003 Cooper, Dominic, Recruitment and selection : a 214 framework for success / 2003 Хигир, Б. Ю. Нетрадиционные методы подбора и 215 оценки персонала / 2003 82043 EZB- 3 CB- 1; EZB- 2 243877 260198 EZB- 1 249894 EZB- 1 216 Reward management : a critical text / 2000 175357 EZB- 1 Атертон, Тони. 30 минут для лучшей организации 217 своего времени / 2002 Сотникова, С. И. Управление карьерой : учеб. 218 пособие [по специальности "Экономика труда"] / 2001 218092 EZB- 3 EZB- 1 230411 184

Npk. Nosaukums Магура, М. И. Обучение персонала как 219 конкурентное преимущество / 2004 Graham, H. T. Управление человеческими 220 ресурсами : [учебное пособие для вузов] / 2003 Armstrong, Michael, Стратегическое управление 221 человеческими ресурсами / 2002 Sistēmas Nr Kurā b-kā ir 274178 EZB- 1 255971 EZB- 9 250129 EZB- 2 Armstrong, Michael, Практика управления EZB- 1 человеческими ресурсами : [учебник для 222 слушателей, обуч. по программам "Мастер 259792 делового администрирования"] / 2004 The Blackwell encyclopedic dictionary of human 223 resource management / 1998 CB- 1; EZB- 1 178756 224 A Dictionary of human resource management / 2001 260078 EZB- 1 Борисова, Е. А. Оценка и аттестация персонала / 225 2002 230182 EZB- 2 226 Juusela, Tuulikki. Mentoringa daudzās sejas / 2005 276958 CB- 1; Valkas fil.- 1; EZB- 1 Lundy, Olive. Strategic human resource management / 227 2000 260197 EZB- 1 Pynes, Joan E. Human resources management for 228 public and nonprofit organizations / 2004 275522 EZB- 1 Bird, Polly. Тайм-менеджмент : планирование и 229 контроль времени / 2001 220524 EZB- 3 Архангельский, Г. А. Организация времени от 230 личной эффективности к развитию фирмы / 2003 CB- 1; EZB- 1 244967 Yager, Jan, Творческое управление временем в 231 новом веке / 2003 EZB- 1 242121 185

Npk. Nosaukums Williams, Richard S. Управление деятельностью 232 служащих / 2003 Магура, М. И. Организация обучения персонала 233 компании / 2002 Sistēmas Nr Kurā b-kā ir 250138 EZB- 2 219639 EZB- 2 234 Agochiya, Devendra. Every trainer's handbook / 2002 215664 EZB- 1 Атертон, Тони. 30 минут для личного маркетинга / 235 2002 Edersheim, Elizabeth Haas. Марвин Бауэр, основатель McKinsey & Company : стратегия, 236 лидерство, создание управленческого консалтинга / 2006 Пейли, Нортон. Успешный бизнес-план : от стратегических целей к плану действий на один год 237 : с примерами из практики реальных компаний / 2008 Reider, Rob, Бенчмаркинг как инструмент 238 определения стратегии и повышения прибыли / 2007 Gerber, Michael E. Малый бизнес: от иллюзий к 239 успеху : возвращение к мифу предпринимательства / 2005 Smith, Anthony F., Табу лидерства : о чем молчат 240 капитаны бизнеса / 2008 Литвинчук, А. М. Теория управления : курсконспект лекций и контрольные задания / 241 2006 Волгин, Н. А. Кейз-стади в подготовке 242 экономистов и менеджеров : учебник для вузов / 2005 218089 EZB- 2 320420 368689 CB- 1; EZB- 1 CB- 1; EZB- 1 EZB- 3 368704 EZB- 6 320584 366218 EZB- 5 158992 EZB- 1 EZB-3 368705 186

Npk. Nosaukums Рубин, Ю. Б. Теория и практика 243 предпринемательской конкуренции : учебник / 2008 Пятничный менеджер : о менеджерах в шутку и 244 всерьез : лучшие материали Сообщества менеджеров E-xecutive : сборник статей / 2007 Daft, Richard L. Организации : учебник для 245 психологов и экономистов / 2002 Sistēmas Nr Kurā b-kā ir EZB- 2 373714 EZB-3 368703 CB- 1; EZB- 1 221249 George, Michael L. Бережливое производство + EZB- 1 шесть сигм в сфере услуг : как скорость 246 бережливого производства и качество шести сигм 298448 помогают совершествованию бизнеса / 2005 Емельянов, Е. Н. Психология бизнеса : учебное 247 пособие / 1998 304020 EZB- 1 Ackermann, Fran. The practice of making strategy : a 248 step-by-step guide / 2005 380432 EZB- 2 Albright, S. Christian, Data analysis for managers with 249 Microsoft Excel / 2004 275306 EZB- 5 Ashley, A. A handbook of commercial correspondence 250 / 1992 330935 EZB- 1 251 Barkley, Bruce T., Project risk management / 2004 380221 EZB- 5 252 Barrow, Colin. The business plan workbook / 1992 82032 CB- 1; EZB- 1 253 Barrow, Colin. The business plan workbook / 2005 340485 EZB-3 Bee, Roland. Managing information and statistics / 254 1999 275714 EZB- 1 255 Bell, Arthur H. Management communication / 2006 379496 EZB- 1 256 Besanko, David, Economics of strategy / 2004 371882 EZB- 1 187

Npk. Nosaukums The Blackwell handbook of global management : a 257 guide to managing complexity / 2004 Block, Stanley B. Foundations of financial 258 management / 2008 Sistēmas Nr Kurā b-kā ir CB- 1; EZB-1 349859 327257 EZB- 3 259 Boddy, David. Management : an introduction / 2008 381631 EZB- 2 Bolton, Sharon C., Emotion management in the 260 workplace / 2005 Boxall, Peter. Strategy and human resource 261 management / 2003 349398 EZB- 2 336461 EZB- 4 262 Bratton, John. Human resource management : 2007 381548 EZB- 3 Bunting, Sandra, The interviewer's handbook : 263 successful interviewing techniques for the workplace / 2005 Burke, Rory. Project management : planning and 264 control techniques / 2003 Sobel, Milo. Введение в МВА (Master of business 265 administration) : краткий курс для получения степени МВА - "Золотого билета" в бизнес / 2003 Clegg, Stewart R., Managing and organizations : an 266 introduction to theory and practice / 2008 Cleland, David I., Project management : strategic 267 design and implementation / 2007 Cohen, Steven P. Negotiating skills for managers : and 268 everyone else / 2002 EZB- 2 340392 367247 EZB- 5 SZF b.- 1; EZB- 1 243264 CB-1; EZB- 2 381632 327274 EZB- 8 349926 EZB- 1 Evans, James R. Operations management : an EZB- 2 269 integrated goods and services approach / 2007 381640 188

Npk. Nosaukums Contemporary human resource management : text and 270 cases / 2006 Cova, Bernard. Project marketing : beyond competitive 271 bidding / 2002 Imai, Masaaki, Гемба кайдзен: путь к снижению 272 затрат и повышению качества / 2005 Imai, Masaaki, Кайдзен: ключ к успеху японских 273 компаний / 2005 Daft, Richard L. Understanding the theory and design 274 of organizations / 2007 Davies, Gary, Corporate reputation and 275 competitiveness / 2003 Sistēmas Nr Kurā b-kā ir 381384 EZB- 3 399548 EZB- 2 298449 EZB- 1 298451 EZB- 1 344552 EZB- 2 310174 EZB- 1 276 DeNisi, Angelo. Human resource management / 2008 381536 EZB- 1 Dess, Gregory G. Strategic management : text and 277 cases / 2008 Dobiéy, Dirk. Programm-Management : Projekte 278 übergreifend koordinieren und in die Unternehmensstrategie einbinden / 2004 Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi : 279 MK 1996. gada 23. aprīļa noteikumi Nr. 154. 2002 Efektīva komunikācija : tulkojums no angļu valodas / 280 2006 381659 EZB- 3 EZB- 5 67509 309738 EZB- 1 SZF b.-5; EZB- 1 319021 Foster, S. Thomas. Managing quality : integrating the 281 supply chain / 2007 CB- 1; EZB- 10 339581 French, Wendell L., Human resources management / EZB- 1 282 2007 381547 189

Npk. Nosaukums Furnham, Adrian. Management mumbo-jumbo : a 283 skeptics' dictionary / 2006 Gesteland, Richard R. Cross-cultural business behavior 284 : negotiating, selling, sourcing and managing across cultures / 2005 Sistēmas Nr Kurā b-kā ir 349411 EZB- 1 EZB- 3 340480 285 Gill, Roger. Theory and practice of leadership / 2006 339488 EZB- 2 Goldin, Ian, Globalization for development : trade, 286 capital, aid, migration, and policy / 2006 Gray, Clifford F. Project management : the managerial 287 process / 2006 SZF b.- 1; EZB- 2 298204 339533 EZB- 2 288 Griffin, Ricky W., Management / 2008 349936 EZB- 1 Haberberg, Adrian. Strategic management : theory and 289 application / 2008 Hayes, John, The theory and practice of management / 290 2007 360571 EZB- 2 339483 EZB- 2 291 Hill, Charles W. L. Strategic management / 2008 381656 EZB- 3 Hillier, Frederick S. Introduction to management 292 science : a modeling and case studies approach with spreadsheets / 2000 Hillson, David, Understanding and managing risk 293 attitude / 2007 Houldsworth, Elizabeth. Managing & measuring 294 employee performance / 2006 EZB- 1 371912 379975 EZB- 5 340386 EZB- 2 295 Краткий курс МВА / 2000 32947 SZF b.- 1; EZB- 1 Have, Steven ten. Key management models : the 296 management tools and practices that will improve your business / 2003 EZB- 5 336481 190

Npk. Nosaukums Kim, W. Chan. Blue ocean strategy : how to create 297 uncontested market space and make the competition irrelevant / 2005 Knights, David. Introducing organizational behaviour 298 and management / 2007 Kursa "Vadīšanas teorija" praktisko darbu krājums : 299 (situācijas, testi) / 2000 Līdumnieks, Andrejs. Vadīšana : (menedžments) : 300 konsp. māc. grām. maģistrantiem, stud. un praktiķiem / 1996 Sistēmas Nr Kurā b-kā ir Daudznoz.b.- 1 327270 344551 EZB- 2 CB- 1; Valkas fil.- 10; EZB- 23 20129 CB- 1; SZF b.- 1; EZB- 5 155836 301 Mescon, Michael H. Основы менеджмента / 1998 120664 EZB- 3 Мильнер, Б. З. Теория организации : учебник [для вузов по направлению подгот. "Менеджмент", 302 спец. "Гос. и муниципал. упр.", "Менеджмент EZB- 2 278235 организации"] / 2005 Maital, Shlomo. Innovation management : strategies, 303 concepts and tools for growth and profit / 2007 CB- 1; EZB- 4 381550 304 Managing innovation and change / 2006 339484 EZB- 2 305 Management ethics : contemporary contexts / 2006 349409 EZB- 2 Managing business risk : a practical guide to protecting 306 your business / 2007 367788 EZB- 2 307 Managing quality / 2007 381634 EZB- 2 McKeen, James D. Making IT happen : critical issues EZB- 2 308 in IT management / 2003 242525 191

Npk. Nosaukums Sistēmas Nr Kurā b-kā ir 309 McGee, John, Strategy : analysis and practice / 2005 EZB- 10 339612 Meredith, Jack R. Quantitative business modeling / 310 2002 Meredith, Jack R. Operations management for MBAs / 311 2007 National and international aspects of organizational 312 culture / 2006 Nicholas, John M., Project management for business, 313 engineering, and technology : principles and practice / 2008 Niven, Paul R. Balanced scorecard step-by-step : 314 maximizing performance and maintaining results / 2006 326915 EZB- 2 EZB- 10 340447 309781 EZB- 1 EZB- 2 379516 EZB- 4 336473 Patzak, Gerold. Projektmanagement : Leitfaden zum EZB- 5 315 Management von Projekten, Projektportfolios und 66603 projektorientierten Unternehmen / 2004 Pettinger, Richard. Contemporary strategic 316 management / 2004 336488 EZB- 2 317 Pettinger, Richard. Introduction to management / 2007 339481 EZB- 2 Pidd, Michael. Tools for thinking : modelling in 318 management science / 1996 329471 EZB- 1 Power, Mark J. The outsourcing handbook : how to 319 implement a successful outscourcing process / 2006 340416 EZB- 3 320 Project management in practice / 2008 CB- 1; EZB- 5 379943 321 Project management / 2008 380035 EZB- 5 192

Npk. Nosaukums Rejda, George E., Principles of risk management and 322 insurance / 2008 Rinza, Peter. Projektmanagement : Planung, 323 Überwachung und Steuerung von technischen und nichttechnischen Vorhaben / 1998 Robbins, Stephen P., Fundamentals of management : 324 essential concepts and applications / 2008 Sistēmas Nr Kurā b-kā ir CB- 1; EZB- 2 91707 EZB- 2 66629 93458 EZB- 2 325 Robbins, Stephen P., Management / 2003 326912 EZB- 1 Robbins, Stephen P., Organizational behaviour : 326 concepts, controversies, applications / 2003 Rose, Kenneth H., Project quality management : why, 327 what and how / 2005 Sanchez, Ron. The new strategic management : 328 organization, competition, and competence / 2004 Sandberg, Jörgen. Managing understanding in 329 organizations / 2007 SZF b.-1; EZB- 1 371221 325196 EZB- 5 379503 EZB- 2 349415 EZB- 2 330 Schermerhorn, John R. Management / 2008 381582 EZB- 1 331 Schermerhorn, John R. Organizational behavior / 2008 381641 EZB- 1 The search for global management : mapping the 332 future of management education and development / 1990 Sharf, Richard S., Applying career development theory 333 to counseling / 2006 Slocum, John W., Fundamentals of organizational 334 behaviour / 2007 Stuart, Bonnye E. Integrated business communication 335 in a global marketplace / 2007 EZB- 1 339872 314152 EZB- 1 344549 EZB- 2 379510 EZB- 1 193

Npk. Nosaukums Thomas, Alan Berkeley. Research concepts for 336 management studies / 2006 Torrington, Derek. Human resource management / 337 2008 Sistēmas Nr Kurā b-kā ir 349425 EZB- 2 381538 EZB- 2 338 Transforming organizations / 1992 332827 EZB- 1 Vadīšana : darba burtnīca studiju priekšmetā 339 "Vadīšana" / 2007 [2.d.] Veal, A. J. Business research methods : a managerial 340 approach / 2005 324164 EZB- 2 371978 EZB- 1 341 Werner, Jon M. Human resource development / 2006 381535 EZB- 1 Wisniewski, Mik. Quantitative methods for decision 342 makers / 1997 Work and organizational behaviour : understanding the 343 workplace / 2007 313665 EZB- 1 381667 EZB- 2 344 Vaill, Peter, Искусство менеджмента / 2002 242294 EZB- 1 Ābeltiņa, Anna, Inovācija - XXI gadsimta fenomens / 345 2008 Alsiņa, Rasma. Mācies plānot! : [biznesa plāna pamati] 346 / 2005 Barrow, Paul, Biznesa plāni : kā tos uzrakstīt un 347 īstenot / 2008 Barney, Jay B. Strategic management and competitive 348 advantage : concepts / 2006 CB- 1; SZF b.-3; EZB- 3 413005 282705 EZB- 1 CB- 1; SZF b.- 2; EZB- 8 15135 340640 EZB- 4 349 Best practice handbook / 2003 250041 EZB- 1 The Chartered Management Institute dictionary of 350 business and management. 2003 250038 EZB- 1 194

Npk. Nosaukums Cornelissen, Joep. Corporate communications : theory 351 and practice / 2004 Donnelly, James H. Fundamentals of management / 352 1992 Sistēmas Nr Kurā b-kā ir SZF b.- 2; EZB- 2 324778 193307 EZB- 7 353 Essential business books. 2003 250039 EZB- 1 354 Forands, Ilgvars. Personālvadība / 2000 195887 EZB- 1 Hannagan, Tim. Management : concepts & practices / 355 2008 381630 EZB- 3 356 Mescon, Michael H. Основы менеджмента / 1998 SZF b.- 1; EZB- 3 227424 357 Introduction to business management / 2004 258934 EZB- 1 Кнорринг, В. И. Теория, практика и искусство 358 управления : учебник для вузов по специальности "Менеджмент" / 1999 Latvijas valsts un korporatīvā sektora attīstības alternatīvo scenāriju modelēšana un zināšanu pārvaldības jaunākās tehnoloģijas = Latvia's state and 359 corporate sector alternative development scenario modeling and knowledge management latest developments in technology : monogrāfija / 2005 Ekonomikas un vadības fakultātes 59. konferences 360 referāti / 2001 Management laureates : a collection of 361 autobiographical essays / 2002 EZB- 1 304019 300057 CB- 1; SZF b.- 1; Fiz.&mat.b.- 1; EZB- 6; Valkas fil.- 2; Zemes&vides zin.b.- 1 CB- 1; EZB- 1 190970 224409 EZB- 1 362 Managing for excellence / 2001 250035 EZB- 1 195

Npk. Nosaukums 7 нот менеджмента : настольная книга 363 руководителя : совместный проект еженедельника "Эксперт" и консалтинговой группы "БИГ" / 2002 Sistēmas Nr Kurā b-kā ir EZB- 2 34627 364 Ward, Michael, 50 методик менеджмента / 2003 242281 EZB- 3 Устинова, Галина Михайловна. Информационные системы менеджмента : основные аналитические 365 технологии в поддержке принятия решений : учебное пособие / 2000 Oberlindober, Hannes, Die globale Warteschleife : 366 Call-Center: Kunden und Beschäftigte in der Servicefalle : eine Polemik / 2001 212023 EZB- 2 EZB- 1 272854 367 Slack, Nigel. Operations management / 2007 340649 EZB- 5 368 Studying management critically / 2003 260181 EZB- 1 369 Successful manager's handbook / 2002 [V-3] 250036 EZB- 1 Taylor, Frederick Winslow, The principles of scientific 370 management / 1998 Tiwari, Sanjay, The (un)common sense of 371 management : five skills and a sixth sense / 2006 211236 EZB- 1 336477 EZB- 4 372 Уколов, В. Ф. Vadības teorija / 2006 6752 CB- 1; EZB- 50; SZF b.- 3 Whetten, David A. Developing management skills / 373 2007 The Blackwell encyclopedic dictionary of management 374 information systems / 1999 92371 EZB- 2 215355 EZB- 1 196

34. nodaļas grāmatu saraksts- Tiesību zinātne. Jurisprudence. Nr. Šifrs Nosaukums LU Bibliotēka 1 347.734/La 805 Latvijas kredītiestāžu darbību regulējošie normatīvie akti : [likumi un norādījumi] / 2000 2 347.218/Po 187 Поляков, Георгий. Rūpnieciskā īpašuma aizsardzība : skaidrojošā vārdnīca / 1999 3 328.185/Mi 495 Miller, William L. Are the people victims or accomplices? : the use of presents and bribes to influence officials in Eastern Europe / 1998 CB- 2; Daudznoz. b.- 26; EZB- 2 CB- 2; Daudznoz. b.- 2; SZF b.-1; HUmanitārā l.- 1; EZB-1 4 347.74/ 435 Белов, В. А. Что читать о векселе : опыт критического обзора новейшей литературы, рус. библиографии и судебной практики по вексельному праву / EZB-1 1999 5 347.7/Mc 001 McCarty, F. William, The legal environment of business / 1993 EZB-3 6 343.97/ 15 Галагуза, Н. Ф. Преступления в страховании : предотвращение, выявление, расследование (отечественный и зарубежный опыт) / 2000 EZB-1 7 340.12/A 723 Антология мировой правовой мысли : в 5-ти томах / 1999 CB-10; Daudznoz. b.- 5; SZF b.-1; EZB-5 12 342.55.07/Zi 253 Ziemele, Ineta, Kas jāzina valsts pārvaldes darbiniekam tiesiskā valstī / 2000 Daudznoz. b.- 2; SZF b.- 10; EZB-1 13 34/Ie 780 Iespējamie līgumu paraugi komercdarījumiem un darījumiem ar banku starpniecību : latviešu, krievu un angļu val. / 2000 EZB-1 14 34 / La 804 Komerclikums. : Komercķīlas likums. Koncernu likums / 2000 CB- 2; Daudznoz. b.- 20; EZB-1 15 341/M 432 Международное право / 2000 Daudznoz. b.-3; EZB-1 16 347.73/K 214 Карасева, М. В. Финансовое право : общая часть : учебник / 2000 Daudznoz. b.-1; EZB-1 17 347.734/O-532 Олейник, О. М. Основы банковского права : курс лекций / 1999 EZB-2 18 34/Ru 670 Rural development within the process of integration into the European Union / 2000 CB- 1; EZB- 1 19 341.17/Eu 600 European Union enlargement and the open society agenda: local government and public administration / 2000 EZB- 1 EZB-1 197

Nr. Šifrs Nosaukums LU Bibliotēka 20 34/We193 Wehmeier, Axel. "Ein Europa - ein Markt - ein Recht?" : eine verfassungsoekonomische Analyse / 1999 EZB- 1 35. nodaļas grāmatu saraksts- Valsts pārvalde. Npk. Šifrs Nosaukums LU Bibliotēka 1 351/St 155 Starling, Grover. Valsts sektora pārvalde / 1999 2 35.07/ De 112 3 35.07/Im 676 4 35.07/Op 640 6 355.02/Zi 253 CB- 2; Daudznoz.b.- 6; SZF b.- 20; EZB- 4 Sistēmas Nr Decentralization: experiments and reforms / 2000 EZB- 2 26929 Improving relations between the administration and the public : proceedings from the 7th annual conference held in Sofia, Bulgaria, March 25-27 1999 / 1999 Openness and transparency in governance: challenges and opportunities : proceedings of the 2nd NISPAcee Civil Service Forum held in Maastricht, the Netherlands, October 28-29, 1999 / 2000 Ziemeļeiropas drošības arhitektūra: paplašināšanās un Eiropas Drošības un aizsardzības identitātes ietekme : konferences ziņojums / 2000 488 EZB- 1 26980 SZF b.-1; EZB- 2 26982 CB- 3;Vēstures &slāvu fil.nod.- 2; Daudznoz.b.- 6; SZF b.-3; EZB-3 7 355.58/ 853 Гринин, А. С. Экологическая безопасность : защита территории и населения при EZB- 1 чрезвычайных ситуациях : учеб. пособие / 2000 32839 Ten years of transition: prospects and challenges for the future of public administration 10 351/Te430 : proceedings from the 8th Annual Conference held in Budapest, Hungary, 13-15 April, 2000 / 2001 EZB- 1 38513 11 351.71/Kl340 Klein, William A. Federal income taxation / 1987 EZB- 1 56362 12 351/444 Подоходный налог с населения : Постановление Верховного Совета СССР о порядке введ. в действие Закона СССР о подоход. налоге c граждан СССР, Salaspils krātuve- 1; EZB- 1 56378 9316 198

Npk. Šifrs Nosaukums LU Bibliotēka Sistēmas Nr иностр. граждан и лиц без гражданства : Закон СССР о подоходном налоге с граждан СССР, иностр. граждан и лиц без гражданства : Инструкция Министерства финансов СССР о порядке применения Закона СССР о подоход. налоге с граждан СССР, иностр. граждан и лиц без гражданства / 1991 14 351/He 008 Heady, Ferrel. Public administration : A comparative perspective / 1991 SZF b.-1; EZB- 1 68703 15 35 / Ju 890 Justice and economic distribution / 1991 Salaspils krātuve- 1; SZF b.-1; Valkas fil.- 2; Daudznoz.b.- 1; 97412 EZB- 1 16 353/He 974 Heymann, Philip B. The politics of public management : / 1987 EZB- 1 116104 17 352/Va 463 Vanags, Edvīns, Valsts pārvaldes reformas / 1998 CB- 2; Daudznoz.b.- 7; EZB- 1 16777 20 35.07/Va 463 Vanags, Edvīns, Valsts pārvaldes reformas ārzemēs / 1998 EZB- 2 128580 21 352.075/Va 463 Vanags, Edvīns, Valsts pārvaldes reformas Latvijā : (palīgmateriāli) / 1995 EZB- 1; SZF b.- 1 128581 22 352.07/Va 463 Vanags, Edvīns, Valsts pārvaldes un pašvaldību organizācija : lekciju konspekts / 1999 CB- 1; EZB- 3 131636 23 352.9/Vi 640 Vintar, Mirko. Reengineering administrative districts in Slovenia : / 1999 EZB- 2 132133 Gole, Juliet S. The role of civil society in containing corruption at the municipal level : 24 353/Go200 proceedings from the Regional Conference of Transparency International CB- 1; EZB- 2 132174 Representatives / 1999 25 351.713/Ku 435 Kungla, Tarvo. Fiscal decentralization in Estonia : / 1999 EZB- 2 132178 26 35/Sy875 The systemic model of the voivodeship in a democratic unitary state : / 1999 CB- 1; EZB- 2 132181 27 35/Pu 030 Public administration and social policies in Central and Eastern Europe : proceeding from the 6th Annual Conference held in Prague, Czech Republic, March 18-20 1998 / 1998 EZB- 1 132204 37 355(483)/La 811 Aizsardzības ministra ziņojums Saeimai par valsts aizsardzības politiku un Nacionālo bruņoto spēku attīstību... gadā / 2000 CB- 4; SZF b.- 9; Humanitārā las.- 1; Vēstures &slāvu fil.nod.- 176133 199

Npk. Šifrs Nosaukums LU Bibliotēka 1; Izgl.zin.&psihol. bibl.- 3; EZB- 1 Sistēmas Nr 39 351/Os 940 O'Sullivan, Elizabethann. Research methods for public administrators / 2003 EZB- 3 236334 40 355.02/Ju 405 Jundzis, Tālavs, Cik maksā valsts aizsardzība? / 1998 42 35/Va463 Vanags, Edvīns, Pašvaldību organizācija un ekonomika / 1997 44 355/Pi190 Piedalies valsts aizsardzībā! / 2003 CB- 2; Daudznozaru bibl.- 4; SZF b.- 4; Latv.-ārz. fil. nod.- 3; EZB- 2; Izgl.zin.&psihol. bibl.- 2 CB- 3; Daudznozaru bibl.- 8; EZB- 7 CB- 2; Daudznozaru bibl.- 40; SZF b.- 4; Vēstures &slāvu fil.nod.- 2; Izgl.zin.&psihol. bibl.- 4; EZB- 4 46 351/Ja 606 Jansone, Dace. Latvijas publiskā pārvalde : māc. līdz. / 2002 CB- 3; SZF b.- 117; EZB- 91 240869 47 35/Gu 084 Gubbins, Edmund J. Managing transport operations / 2003 EZB- 1 249928 48 35/Ka451 Kāpēc jāmaksā? / 2004 EZB- 2 254967 49 351.773/Ie 740 Ierosinājumu un atsauksmju grāmata / 2004 EZB- 2 255279 50 351/Co 375 Comparative public administration / 2000 EZB- 1 258953 51 35 / Pr388 Pressman, Jeffrey L. Implementation : how great expectations in Washington are dashed in Oakland, or, why it's amazing that federal programs work at all, this being a saga of the Economic Development Administration as told by two sympathetic SZF b.- 1; EZB- 1 259680 observers who seek to build morals on a foundation of ruined hopes / 1984 52 35 / Va 463 Vanags, Edvīns, Public administration reform in Latvia / 2001 CB- 1; SZF b.- 1; EZB- 1 9348 53 352/Va463 Vanags, Edvīns, Pašvaldību darbība un attīstība / 2005 CB- 4; Daudznozaru bibl.- 4; SZF b.- 32 ; Zemes&vides zin. bibl.- 2; EZB- 50 278087 169434 159109 240769 200

Npk. Šifrs Nosaukums LU Bibliotēka Sistēmas Nr 54 355 / Ko 240 Kolko, Gabriel. Century of war : politics, conflicts, and society since 1914 / 1994 EZB- 1 138266 55 35 / Va 463 Vanags, Edvīns, Pašvaldību pirmais pašvērtējums / 2006 CB- 1; SZF b.- 1; EZB- 1 7489 56 352/ Re 187 Reģionālā politika un pašvaldību attīstība Eiropas Savienībā un Latvijā / 2006 57 35/ Va 463 Vanags, Edvīns, Valsts pārvaldes reformas ārvalstīs un Latvijā / 2007 CB-2; Daudznozaru bibl.- 3; SZF b.- 35; CB- 4; Valkas f.- 1; Zemes&vides zin. bibl.- 3; Humanitārā las.- 1; EZB- 85; Izgl.zin.&psihol. bibl.- 1 Zemes&vides zin. bibl.- 1; EZB- 1 58 35/ Ol 010 Ola, Robert F., Local administration in Nigeria / 1984 EZB- 1 332467 59 35/ Al 081 Альбац, Евгения, KGB, state within a state / 1995 EZB- 1 332706 61 35/ He 113 Bull, Hedley. Hedley Bull on arms control / 1987 EZB- 1 334323 62 35 / Fr 202 Frankel, Saul J. Staff relations in the civil service : the Canadian experience / 1962 EZB- 1 337238 63 35 / Ca 361 64 35/ Os 070 Canadian confederation at the crossroads : the search for a federal-provincial balance / 1978 Osborne, Stephen P., Managing change and innovation in public service organizations / 2005 299170 323647 EZB- 1 338067 EZB- 3 339501 65 35/ Sh 060 Shafritz, Jay M. Introducing public administration / 2005 EZB- 1 340433 66 35/He 558 Henry, Nicholas. Public administration and public affairs / 2007 EZB- 2 340681 67 35 / Sc 216 Schelling, Thomas C., Strategy and arms control / 1985 EZB- 1 341745 68 35/ Ly 600 Lynn, Laurence E., Public management : old and new / 2006 EZB- 2 349422 71 35/ Ha 373 Handbook of public administration : concise paperback edition / 2007 EZB- 15 381519 72 35/ El 286 Eliassen, Kjell A. Understanding public management / 2008 EZB- 3 381665 73 351/ Os 940 O'Sullivan, Elizabethann. Research methods for public administrators / 2008 EZB- 3 382205 74 35/ Sh 060 Shafritz, Jay M. Introducing public administration / 2009 CB- 1; EZB- 4 387578 75 35/ Ra 503 Ramute, Līga. Latvijas administratīvi teritoriālā iedalījuma analīze un optimizācija : EZB- 1 391442 201

Npk. Šifrs Nosaukums LU Bibliotēka 76 35/ In 570 promocijas darba kopsavilkums ekonomikas doktora (Dr.oec.) zinātniskā grāda iegūšanai = The analysis and optimization of the administrative-territorial division of Latvia : resume of the Ph.D. Paper for the scientific degree of Dr.oec. / 2008 Innovation in public sector services : entrepreneurship, creativity and management / 2008 Sistēmas Nr EZB- 2 412035 331. nodaļas grāmatu saraksts- Darba ekonomika. Cilvēkresursi. Npk. Šifrs Nosaukums Kurā b-kā ir 1. 005.95/.96/ Co 200 Cole, G. A. Personnel management : theory and practice / 1997 Ekon. - 1 SZF - 1 Sistēmas Nr 386 2. 005.95/To 708 Torrington, Derek. Personnel management : HRM in action / 1995 Ekon. - 1 99816 3. 005/ Cl 385 Clements, Phillip Edward. The diversity training handbook : a practical guide to understanding & changing attitudes / 2006 4. 005/Sa767 Sarunu un konfliktu risināšana / 2007 5. 33/Dz 697 Dzimumu līdztiesības aspekti darba tirgū. 2006 Ekon. -2 340426 Ekon. 1 SZF 1 CB 2 CB - 3 SZF 6 Valkas fil. 5 Ekon. 1 Izgl.zin.&psihol. - 10 228118 201778 6. 330.43/Ec 800 Econometric evaluation of labour market policies / 2001 Ekon. 2 211895 7. 331 / Ad 182 Adapting to a changing world : readings on the quality of working life / 1978 Ekon. - 1 338592 202

Npk. Šifrs Nosaukums Kurā b-kā ir 8. 331 / Al 574 Allgemeine Wirtschaftslehre für Versicherungsberufe / 2006 Sistēmas Nr Ekon. - 3 340675 9. 331 / Am 955 10 331 / Bo 620 11 331 / Co 383 Amundson, Norman E. Essential elements of career counseling : processes and techniques / 2005 Booth, Alison L. The economics of the trade union / 1995 Competitiveness of labour market / 2007 Ekon. 2 353361 Ekon. - 1 317494 Ekon. - 4 352234 12 331 / Co 401 The concept and measurement of involuntary unemployment / 1976 Ekon. - 1 329399 13 331 / Da 620 Darba algas un to ietekmējošie faktori / 2006 14 331 / Dr 644 15 331 / H 323 Drošība un veselība darba vietā rūp ikvienam : tas ir labi gan jums, gan uzņēmējam : laba prakse uzņēmumiem, sociālajiem partrneriem un organizācijām / 0 Настольная книга HR-менеджера : [справочник] / 2005 CB 2 Ekon. 3 SZF -8 Biolog. 2 CB 2 Daudznozaru - 4 Ekon. 3 Fiz.&mat. 2 Hum. 2 Izgl.zin.&psihol. 2 SZF 2 Valkas fil. 2 Zemes&vides 2 Kim. 2 316679 425049 Ekon. 2 320602 16 331 / Hi 920 Hitt, Michael A. Organizational behavior : a strategic approach / 2006 Ekon. 2 340676 17 331 / Hu 643 Hunter, L. C. Economics of wages and labour / 1969 Ekon. - 1 338107 203

Npk. Šifrs Nosaukums Kurā b-kā ir Sistēmas Nr 18 331 / Ke 531 Kennedy, Michael D. Professionals, power, and Solidarity in Poland : a critical sociology of Soviet-type society / 1991 Ekon. - 1 338510 19 331 / Ni 813 Niles, Spencer G. Career development interventions in the 21st century / 2005 Ekon. - 1 313972 20 331 / Op 780 Optimāla, nodarbinātību veicinoša nodokļu un pabalstu sistēma. 2007 CB 2 Ekon. 4 SZF 6 200162 Valkas fil. 2 21 331 / Ow 210 Owen, John D., The price of leisure : an economic analysis of the demand for leisure time / 1969 Ekon. - 1 338494 22 331 / Pa 799 Patton, Wendy, Career development and systems theory : a new relationship / 1999 Ekon. - 1 336137 23 331 / Pr 743 Profesiju klasifikators : MK noteikumi Nr. 306 2006. gada 18. aprīlī (prot. Nr. 22 16 ) Noteikumi par profesiju klasifikatoru, profesijai atbilstošiem pamatuzdevumiem un kvalifikācijas pamatprasībām un profesiju klasifikatora lietošanas un aktualizēšanas kārtību. Stājas spēkā ar 2006. gada 9. maiju. 2006 CB 1 Ekon. 2 310255 24 331 / Qu 250 Quebec : a chronicle, 1968-1972 / 1972 Ekon. - 1 341120 25 331 / Ri 760 Riska novērtēšanas metode / 2006 [2.sēj.] Biolog. 2 CB 2 Daudznozaru 4 Ekon. 2 Fiz.&mat. 2 Hum. 2 Izgl.zin.&psihol. 2 336298 204

332. nodaļas grāmatu saraksts- Reģionālā ekonomika. Nekustamais īpašums. NPK. Nosaukums LU Bibliotēka 1 2 Федоров, Г. М. Балтийский регион: социально-экономическое развитие и сотрудничество / 1999 No pagātnes nākotnē : Skrundas RLS zemes nomas naudas līdzekļu izlietojums = From past into the future EZB- 1 3 Economy, environment, and technology : a socioeconomic approarch / 1994 EZB- 1 4 Pilsētas un kopienas : apdzīvotu vietu ilgtspēja / 2001 [7. lekcija] 5 6 Бузырев, Вячеслав Васильевич. Экономика жилищной сферы : учебное пособие для вузов по экон. специальностям / 2001 The road to stability and prosperity in South Eastern Europe : a regional strategy paper : [report] / 2000 CB- 1; Zemes&vides zin.b.- 3; EZB- 3 CB- 2; Zemes&vides zin.b.- 5; Ķīmijas bibl.- 144; EZB- 2 EZB- 1 7 Harwood, Bruce. Real estate principles : / 1990 EZB- 1 8 Новичков, Виктор Иванович. Развитие аграрных отношений в условиях радикальной экономической реформы : Учебное пособие / 1992 EZB- 1; Zemes&vides zin.b.- 1 EZB- 1 9 Wofford, Larry E. Real estate / 1992 CB- 1; EZB- 2 10 Bachner, John Philip. The guide to practical property management / 1991 CB- 1; EZB- 2 11 Latvijas PSR reģionālā politika un tās ekonomiskā nodrošinājuma plānošana / 1990 [1990, 549. sēj.] CB- 1; EZB- 1 12 Ventolo, William L., Jr. Fundamentals of real estate appraisal : / 1987 EZB- 1 13 Sirota, David. Essentials of real estate finance : / 1986 EZB- 1 14 15 16 Ткачук, С. А. III том "Капитала" : закон движения земельной ренты. Числовой произвол классиков / 1995 Горемыкин, В. А. Российский земельный рынок : Учебное и практическое пособие / 1996 Uzbekistan - business partner : (reorganization potential, investitional conditions) / 1996 EZB- 1 EZB- 1 CB- 1; EZB- 1 205

NPK. Nosaukums LU Bibliotēka 17 Materiāli Latvijas reģionālās attīstības plānam / 1996 18 19 20 Ларина, Н. И. Региональная политика в странах рыночной экономики : Учебное пособие / 1998 Management of technology and regional development in a global environment : an introductional perspective / 1995 Friedman, Jack P. Анализ и оценка приносящей доход недвижимости / 1997 CB- 1; EZB- 1; Zemes&vides zin.b.- 1 EZB- 2 EZB- 1 EZB- 2 21 22 Kyle, Robert C. Property management : / 1991 Keating, W. Dennis Rent control : regulation and the rental housing market / 1998 EZB- 1 EZB- 1 23 24 25 26 27 28 Pierobežas ietekmes izvērtējums Latvijas teritoriālajā attīstībā : Frontier influence estimate on territorial development of Latvia / 1999 Varika, Astra. ES un citu valstu pieredze pierobežas reģionu attīstības veicināšanā un tās izmantošanas iespējas Latvijā = EU and other countries experience in developing border regions and possibilities to use it in Latvia / 1999 Making things happen - getting it done : 1997 project achievements report Europe and the CIS / 1998 The Asian pasific rim and globalization : enterprise, governance and territoriality / 1997 Gedrovičs, Mārtiņš. Nekustamā īpašuma pārvaldnieks : teorētiskie un tehniskie aspekti / 2002 Sustainable development in a dynamic world : transforming institutions, growth, and quality of life / 2003 EZB- 1 EZB- 1 EZB- 1 SZF b.- 5; EZB- 1 CB- 1; EZB- 10 EZB- 2 29 Rivža, Baiba, Discourse on rural development in Latvia / 2003 CB- 1; EZB- 1 30 Reģionu attīstība Latvijā / 2003 [2004, Vol.2004] CB- 2; SZF b.- 6; Zemes&vides zin.b.- 8; EZB- 2 206

NPK. Nosaukums LU Bibliotēka 31 32 33 Regional development : proceedings of the International Scientific Conference "Economic Science for Rural Development" = Reģionālā attīstība : "Ekonomikas zinātne lauku attīstībai", starptautiskās zinātniskās konferences raksti / 2004 Possibilities of increasing competitiveness : proceedings of the International Scientific Conference "Economic Science for Rural Development" = Konkurētspēju paaugstināšanas iespējas : "Ekonomikas zinātne lauku attīstībai", starptautiskās zinātniskās konferences raksti / 2004 Nekustamā īpašuma rokasgrāmata / 2004 EZB- 1 EZB- 1 EZB- 1 34 Privatization processes in Eastern Europe : theoretical foundations and empirical results / 1993 35 ICTE in regional development / 2006 36 Brueggeman, William B. Real estate finance and investments / 2008 EZB- 1 CB- 1; Valkas fil.- 3; EZB- 1; Izgl.zin.&psihol. bibl.- 1; EZB- 2 37 38 39 Regional economics : a reader / 1970 Richardson, Harry W. Elements of regional economics / 1969 McDonald, John F., Urban economics and real estate : theory and policy / 2007 EZB- 1 EZB- 1 EZB- 2 40 Institutionalising sustainable development. 2007 EZB- 1 41 Blackburn, William R. The sustainability handbook : [the complete management guide to achieving social, economic and environmental responsibility] / 2007 EZB- 2 Litavniece, Lienīte. Kreditēšana Latgales reģiona attīstībā : promocijas darba 42 kopsavilkums Ekonomikas doktora (Dr.oec.) zinātniskā grāda iegūšanai = Crediting EZB- 1 in the development of the Latgale region : PhD paper for the scientific degree of economical doctor (Dr.oec.) / 2008 43 Geography : focus on economics / 1996 EZB- 1 207

339. nodaļas grāmatu saraksts- Tirdzniecība. Starptautiskā ekonomika. Nr. Šifrs Nosaukums B-kas eks. Sistēmas Nr 1 339.138/Sc 840 Schwalbe, Heinz. Marketing - Praxis fuer Klein- und Mittelbetriebe / 1986 EZB- 1 20248 2 339.138/604 Голиков, Евгений Александрович. Маркетинг и логистика : учебное пособие / 1999 EZB- 2 20440 5 339.1/218 Harris, Godfrey, Как заставить говорить о вашем деле : 101 простой и недорогой способ продвинуть свой бизнес / 1999 EZB- 2 20559 6 339.1/ 728 Государство и рынок: американская модель / 1999 EZB- 2 20786 7 339.1/98 Щур, Д. Л. Основы торговли. Оптовая торговля : настольная книга руководителя, главбуха и юриста / 1999 EZB- 1 21210 9 339.138/Bo 942 Bovée, Courtland L. Marketing / 1992 EZB- 2 21382 10 339.7/Ke 853 Kester, W. Carl. Case problems in international finance / 1993 EZB- 2 21482 12 339/Gl 543 The global economy : America's role in the decade ahead / 1990 EZB- 1; SZF- 1 21796 13 339.1/St 126 Stanton, William J., Management of the sales force / 1959 EZB- 1 22186 14 339.138/Ge 688 Gerken, Gerd. Abschied vom Marketing : Interfusion statt Marketing / 1991 EZB- 1 22197 15 339/Ur 840 Uruguay round results and the emerging trade agenda : quantitative-based analyses from the development persoective / 1998 EZB- 1 22210 16 339/Sc 955 Scope and definition : United Nations conference on trade and development / 1999 EZB- 1 22212 17 339/Mo 790 18 339/In 934 Most-favoured-nation treatment : United Nations conference on trade and development / 1999 Investment-related trade measures : United Nations conference on trade and development / 1999 EZB- 1 22213 EZB- 1 22214 19 339/Tr 165 Transfer pricing : United Nations conference on trade and development / 1999 EZB- 1 22215 20 339/Ad 650 21 339.7/Fo 510 Admission and establishment : United Nations conference on trade and development / 1999 Foreign direct investment and development : United Nations conference on trade and development / 1999 EZB- 1 22216 EZB- 1 22217 22 339.7/ Fo 510 Foreign direct investment, trade, aid and migration / 1996 EZB- 1 22218 208

Nr. Šifrs Nosaukums B-kas eks. Sistēmas Nr 25 339.138/Li 638 Linton, Ian. Database marketing : [know what your coustomer wants] / 1995 EZB- 1 22514 26 339.138/Ha 755 Hatton, Angela. Marketing plans with a winning edge / 1996 EZB- 1 22526 27 339.7/Ma 244 28 339.138/Ja 970 29 339.5/Ę422 Mahony, Stephen. A-Z of international finance : the essential guide to tools, terms & techniques / 1997 Jay, Ros. The essential marketing sourcebook : [all the information you need to make the rith markrting decisions] / 1998 Жданова, И. Ф. Русско-немецкий внешнеторговый и внешнеэкономический словарь : более 45 000 слов и словосочетаний = Russisch-Deutsches Woerterbuch Aussenhandel Aussenwirtschaft / 1999 CB- 1; EZB- 1 22531 EZB- 1 22534 EZB- 1 22594 31 339.9/Ma 565 Marcic, Dorothy. Management international : cases, exercises, and readings / 1994 EZB- 1 22850 32 339.138/Bl 140 Blackwell, Roger D. Cases in marketing management and strategy / 1985 EZB- 1 22852 33 339.138/Gi 484 Gilly, Mary C. Marketing cases / 1989 EZB- 1 22853 34 339.5/Da 148 Dahringer, Lee D. International marketing : a global perspective / 1991 EZB- 1 22854 35 339.138/Ja 300 Jain, Subhash C., Marketing planning & strategy / 1993 EZB- 1 23273 36 339.138/Sh 374 Sherlock, Paul. Rethinking business to business marketing / 1991 EZB- 1 23282 37 339.7/Ha 743 Hatem, Fabrice. International investment: towards the year 2002 / 1998 EZB- 1 23914 38 339/K 43 39 339/K 43 40 339.17/ 641 Киреев, Алексей Павлович. Международная экономика : в 2-х ч. : учебное пособие для вузов по напр. "Экономика", и спец. "Мировая экономика" / 2000 Киреев, Алексей Павлович. Международная экономика : в 2-х ч. : учебное пособие для вузов по напр. "Экономика", и спец. "Мировая экономика" / 2000 Биржевое дело : [учебник для вузов по специальностям "Финансы и кредит" и "Бухгалт. учет и аудит" / 1999 CB- 1; EZB- 3 24609 CB- 1; EZB- 4 24610 EZB- 1 25033 42 339.5/ 80 Устинов, И. Н. Мировая торговля : статистическо-аналит. справочник / 2000 EZB- 1 25485 43 339.5/ 603 Внешнеэкономический толковый словарь / 2000 EZB- 1 25499 44 339.1/ 785 Стаханов, В. Н. Торговая логистика : учебное пособие / 2000 EZB- 1 26765 45 339.138/ 724 Костоглодов, Д. Д. Маркетинг и логистика фирмы / 2000 EZB- 2 26766 209

Nr. Šifrs Nosaukums B-kas eks. Sistēmas Nr 46 339.54/ 785 Стаханов, Д. В. Таможенная логистика / 2000 EZB- 1 26767 47 339.72/ 724 Антонов, В. А. Мировая валютная система и международные расчеты / 2000 EZB- 2 26768 48 339.138/ 622 Голубков, Е. П. Маркетинг : словарь-справочник / 2000 EZB- 1 26771 50 339.5/Ki 680 Kirpalani, Vishnu H. International marketing / 1985 EZB- 3 26944 55 339.138/ 656 Trout, Jack. Новое позиционирование / 2000 EZB- 1 27667 57 339.5/768 Россия и международная торговая система / 2000 EZB- 1 27938 58 339.7/ 302 Семенов, К. А. Международные валютные и финансовые отношения / 2000 EZB- 2 27944 59 339.1/ 994 Кюппер, Вильгельм. Продажи : базовый курс / 2000 EZB- 3 27956 62 339.5/ 617 63 339.13/ 56 Голощапов, Н. А. Таможенный словарь-справочник участника внешнеэкономической деятельности / 2000 Ковалев, Геннадий Дмитриевич. Инновационные коммуникации : учебное пособие для вузов = Innovative communications : textbook / 2000 EZB- 1 29217 EZB- 1 29218 64 339.138/ 637 Toffler, Betsy-Ann Словарь маркетинговых терминов / 2000 CB- 1; EZB- 1 29222 67 339.5/ 191 69 339.7/Wa 472 70 339.7/Fa 733 71 339.7/Ro 126 72 339.7/Sc 055 73 339.7/Br 360 Назаренко, В. М. Транспортное обеспечение внешнеэкономической деятельности / 2000 Walter, Ingo. High finance in the Euro-zone : competing in the new European capital market / 2000 Fase, Martin M. G. On money and credit in Europe : the selected essays of Martin M.G.Fase / 1998 Rochon, Louis-Philippe. Credit, money and production : an alternative post-keynesian approach / 1999 Schaberg, Marc. Globalization and the erosion of national financial systems : is declining autonomy inevitable? / 1999 Brennan, Michael J. Financial markets and corporate finance : selected papers of Michael J.Brennan / 1999 EZB- 1 29895 EZB- 1 30038 EZB- 1 30091 EZB- 1 30104 EZB- 1 30166 EZB- 1 30171 76 339.1/Bo 390 Bolt, Gordon Market and sales forecasting : a total approach / 1994 EZB- 1 30855 210

Nr. Šifrs Nosaukums B-kas eks. Sistēmas Nr 77 339.13/Co 383 Competition among institutions / 1995 EZB- 1 30886 78 339.1/Du 233 Duff, Lois. The economics of governments and markets : new directions in european public policy / 1997 EZB- 1 30887 80 339.7/Co 205 Coleman, William D. Financial services, globalization and domestic policy change / 1996 EZB- 1 30924 81 339.7/Pa 208 82 339.1/La 504 Paliwoda, Stanley J. Investing in Eastern Europe : capitalizing on emerging markets / 1995 Langlois, Richard N. Firms, markets and economic change : a dynamic theory of business institutions / 1995 EZB- 1 30929 EZB- 1 30949 86 339.138/To 954 Townsend, Harry. Foundations of business economics : markets and prices / 1995 EZB- 1 30984 88 339.5/Tr 050 Trade blocs. 2000 CB- 1; EZB- 1 31043 93 339.1/ A 909 Assael, Henry, Маркетинг : принципы и стратегия : учебник для вузов / 2001 EZB- 1 32815 94 339.7/ -753 95 339.5/ 766 Основы международных валютно-финансовых и кредитных отношений : учебник для высших экономических учебных заведений / 2000 Фомичев, Виктор Июльевич. Международная торговля : учебник для вузов по специальности "Мировая экономика" / 2001 EZB- 1 32818 EZB- 2 32847 96 339.138/ 42 Jobber, David, Принципы и практика маркетинга / 2000 EZB- 1 32866 97 339.138/Jo 510 Jones, Susan K. Creative strategy in direct marketing / 1998 EZB- 1 32931 98 339.1/St 564 Stone, Bob. Successful direct marketing methods / 1997 EZB- 1 32932 99 339.7/Gr 016 Grabbe, J. Orlin. International financial markets / 1986 EZB- 1 33068 102 339.5/ 487 103 339.5/ 603 106 339.7/ 433 Покровская, Валентина Васильевна. Организация и регулирование внешнеэкономической деятельности : учебник для вузов по экономическим спец. и направлениям / 2000 Внешнеэкономическая деятельность предприятия : учебник для экономических специальностей вузов = Foreign economic activity of an enterprise : textbook / 2000 Международные валютно-кредитные и финансовые отношения : учебник для вузов по направлению "Экономика", спец. "Мировая экономика" и "Финансы и кредит" / EZB- 1 33259 EZB- 1 33279 EZB- 1 33394 211

Nr. Šifrs Nosaukums B-kas eks. 107 339.5/ 823 2000 Рубинская, Э. Т. Управление внешнеэкономической деятельностью предприятия / 2001 Sistēmas Nr EZB- 1 33620 108 339.7/Tu 073 Tucker, Alan L. International financial markets / 1991 EZB- 1 34297 109 339.5/ 736 Холопов, А. В. Теория международной торговли / 2000 EZB- 2 34598 111 339.138/ 147 Evans, Joel R. Маркетинг / 2001 EZB- 2 34879 112 339.138/ 476 Классика маркетинга : сборник работ, оказавших наибольшее влияние на маркетинг / 2001 EZB- 2 34887 113 339/Tr 050 Trade, development and political economy : essays in honour of Anne O. Krueger / 2001 EZB- 1 34952 114 338.48/ Me 094 Medlik, S. The business of hotels / 2001 EZB- 1 35042 117 339.5/Pa 006 Paas, Tiiu, Gravity approach for modeling trade flows between Estonia and the main trading partners / 2000 EZB- 1 35205 118 339.138/Ha 957 Hayes, Nicky. Successful team management 1997 EZB- 1 35360 119 339.7/Ca490 Capital markets in Central and Eastern Europe / 1999 EZB- 1 35427 120 339.7/Gl543 The globalization of financial services / 1999 EZB- 1 35429 122 339.1/ X 992 Hanson, Ward. Internet-маркетинг : учебное пособие для вузов / 2001 EZB- 1 35827 123 339.1/K 837 Croft, Michael J., Сегментирование рынка : пошаговое руководство по созданию прибыльного бизнеса / 2001 EZB- 1 35834 124 339.74/C 90 Souren, Lieselotte. Валютные операции : основы теории и практика / 2001 EZB- 2 35838 125 339.7/Un 480 Report of the Commission on Investment, Technology and Related Financial Issues on its fifth session : held at the Palais des Nations, Geneva, from 12 to 16 February 2001 / 2001 127 34/ Jo 510 Jones, Alison. EC competition law : text, cases, and materials / 2001 128 339.138/Hu 930 Hutt, Michael D. Business marketing management : a strategic view of industrial and organizational markets / 2001 EZB- 1 35866 Daudznoz.b- 1; EZB- 1 35873 EZB- 1 35905 129 339.138/Ma 629 Marketing : best practices / 2000 EZB- 1 35911 212

Nr. Šifrs Nosaukums B-kas eks. Sistēmas Nr 133 339.138/Ox 250 The Oxford textbook of marketing / 2000 EZB- 1 36010 134 339.5/In515 Inkoterms 2000 : STP oficiālie noteikumi tirdzniecības terminu interpretācijai : spēkā no 2000. gada 1. janvāra / 1999 Daudznoz.b- 1; EZB- 1 135 339.74/Ca 750 Case studies for foreign exchange markets / 1997 EZB- 1 36790 136 339.74/In 833 Introduction to foreign exchange / 1996 EZB- 1 36796 137 339.74/Ri 760 Risk analysis for foreign exchange markets / 1997 EZB- 1 36977 138 339.138/Iv 094 Ivanovic, A. Dictionary of marketing : [over 6,500 terms clearly defined] / 1997 EZB- 1 36996 143 339.5/Kl221 Klausing, Lothar. Aussenhandel, Preisniveau und Beschaeftigung : eine ökonometrische Untersuchung für die Bundesrepublik Deutschland unter Berücksichtigung zeitvariabler Koeffizienten / 1991 36362 EZB- 1 38336 145 339.732.4/Mo 090 Mohammed, Aziz Ali. The future role of the International Monetary Fund / 2001 EZB- 1 38423 146 339.1/Ne743 147 339.5/Su624 Neufeld, Inge Nora. Anti-dumping and countervailing procedures - use or abuse? Implications for developing countries / 2001 Supper, Erich. Is there effectively a level playing field for developing country exports? / 2001 EZB- 1 38424 EZB- 1 38425 150 339.7/In 934 An Investment guide to Uganda : opportunities and conditions : March 2001 / 2001 EZB- 1 38507 152 339.7/ Wo 733 The World Bank : structure and policies / 2000 EZB- 4 38840 153 339.138/O 753 Основы маркетинга : учебное пособие / 2000 EZB- 5 38899 155 339.138/ 629 Doyle, Peter, Маркетинг, ориентированный на стоимость : маркетинговые стратегии для обеспечения роста компании и увеличения ее акционерной стоимости / 2001 EZB- 2 38964 156 339.138/ A 837 Armstrong, Gary. Введение в маркетинг : [учебное пособие] / 2000 EZB- 4 38965 158 339.138/ 767 Rossiter, John R. Реклама и продвижение товаров / 2001 EZB- 5 39117 159 339.727.24/ 672 Корнеева, Елена Ивановна. Офшорный мир : взгляд изнутри : справочник / 2001 EZB- 6 39121 160 339.5/ 419 Герчикова, И. Н. Международное коммерческое дело : учебник для вузов по направлениям и спец. "Коммерция", "Менеджмент", "Мировая экономика" = International commerce : textbook / 2001 EZB- 1 39190 213

Nr. Šifrs Nosaukums B-kas eks. Sistēmas Nr 161 339.138/ 511 Burnett, John, Маркетинговые коммуникации : интегрир. подход / 2001 SZF b.- 1; EZB- 6 39205 162 339.138/Ź 734 Kotler, Philip. Маркетинг менеджмент : экспресс-курс / 2001 CB- 1; EZB- 6 39254 163 339.138/Ho932 Howard, John A. Consumer behavior in marketing strategy / 1989 EZB- 1 39327 164 339.138/Be 628 Berndt, Ralph. Marketing : Ralph Berndt. 1990 EZB- 1 39337 165 339.138/Br656 Brockhoff, Klaus. Produktpolitik / 1981 EZB- 1 39376 166 339.138/Bo 065 Böcker, Franz. Marketing / 1981 EZB- 1 39377 167 339.138/Bo 065 Böcker, Franz. Marketing / Franz Böcker. 1987 EZB- 1 39378 168 339.13.017/Ha 332 Hammann, Peter, Marktforschung / 1978 EZB- 1 39380 169 339.166/Ba817 170 339.7/So 415 171 339.1/Ē 139 Bates, Robert H. Open-economy politics : the political economy of the world coffee trade / 1999 Solomon, Robert Money on the move : the revolution in international finance since 1980 / 1999 Завьялов, П. С. Формула успеха: маркетинг : (сто вопросов - сто ответов о том, как эффективно действовать на внешнем рынке) / 1991 172 339.1/Ma 629 Marketing : Communicating with the consumer / 1992 173 339/60 Porter, Michael E., Международная конкуренция : конкурентные преимущества стран / 1993 EZB- 1 39510 EZB- 1 39685 EZB- 1 41533 Salaspils krātuve- 1; EZB- 2 43380 EZB- 2 11506 174 339.1/Lu 517 Lundholm, Michael. Four essays in public economics : [Doctoral diss.] / 1992 EZB- 1 46629 176 339/Ke465 Kenen, Peter B., The international economy / 1989 EZB- 1 47515 178 339.1/Pe760 Peter, J. Paul. Marketing management : Knowledge and skills : Text, analysis, cases, plans / 1989 EZB- 1 49838 179 339.1/Sh160 Shapiro, Benson P. Marketing management : principles, analysis, and applications / 1985 EZB- 1 49887 181 339.5/To944 Tovias, Alfred. Tariff preferences in Mediterranean diplomacy : / 1977 EZB- 1 50520 183 339.5/Im320 Imhoff, L. P. GATT : Allgemeines Zoll- und Handelsabkommen : (General Agreement on Tariffs und Trade) : Kommentar / 1952 EZB- 1 50544 214

Nr. Šifrs Nosaukums B-kas eks. 184 339.5/Ca 731 185 339.5/Be550 Casadio, Gian Paolo. Transatlantic trade - USA-EEC confrontation in the GATT negotiations : / 1973 Bergsten, C. Fred, Completing the GATT : Toward new international rules to govern export controls / 1974 Sistēmas Nr EZB- 1 50576 EZB- 1 50585 186 339.5/ El 510 Ellis, Harry B. The Common Market : / 1965 EZB- 1 50665 189 339.1/Bu 690 Business regulation in the Common Market nations : [In 4 vol.] / 1969 EZB- 1 50765 192 339/He 712 The HERMES model : complete specification and first estimation results / 1986 EZB- 1 50810 193 339.5/Ex550 Explanatory notes to the Customs tariff of the European Communities / 1979 EZB- 1 50821 194 339.1/Ma 629 Markets, hierarchies and networks : the coordination of social life / 1991 EZB- 1 51274 197 339 / Re 007 Readings in international economics / 1968 EZB- 1 51651 198 339.5/No 306 199 339.5/Ja253 Noonan, Chris J. Practical export management : [Developing international business] / 1985 Jaehrliche nominale Input-Output-Tabellen und Importmatrizen fuer die Bundesrepublik Deutschland 1954 bis 1967 : / 1972 EZB- 1 52299 EZB- 1 54707 200 339.1/Wi 461 Willeke, Franz-Ulrich. Wettbewerbspolitik : / 1980 EZB- 1 55373 201 339.1/St126 Stanton, William J., Fundamentals of marketing : / 1987 EZB- 1 57466 202 339.1/Po715 203 339.1/Ke590 Porter, Michael E., Competitive advantage : Creating and sustaining superior performance / 1985 Kent, Robert Warren. Practical real estate brokerage : A textbook, training programme, guide and manual for the successful practice of brokerage in real estate / 1965 EZB- 2 4716 EZB- 1 59572 204 339.3/Wi684 Wingate, John W. The management of retail buying : / 1978 EZB- 1 60634 206 339.1/Me 150 Meffert, Heribert. Marketing : Grundlagen der Absatzpolitik : Mit Fallstudien Einfuehrung und Relaunch des VW-Golf / 1986 EZB- 1 62902 207 339/Pe659 Persen, William. Evaluating the financial performance of overseas operations : / 1979 EZB- 1 63513 208 339.1/Wo733 The World of business : A selected library of the literature of business from the Accounting Code of Hammurabi to the 20th-century "Administrator's prayer" / 1962 EZB- 1 63551 215

Nr. Šifrs Nosaukums B-kas eks. 209 339.1/Wo733 210 339.1/Wo733 211 339.1/Wo733 The World of business : A selected library of the literature of business from the Accounting Code of Hammurabi to the 20th-century "Administrator's prayer" / 1962 The World of business : A selected library of the literature of business from the Accounting Code of Hammurabi to the 20th-century "Administrator's prayer" / 1962 The World of business : A selected library of the literature of business from the Accounting Code of Hammurabi to the 20th-century "Administrator's prayer" / 1962 Sistēmas Nr EZB- 1 63552 EZB- 1 63553 EZB- 1 63554 212 339.7/Go250 Gold, Joseph. The reform of the Fund : / 1986 EZB- 1 63585 213 339.7/Go250 Gold, Joseph. SDRs, currencies, and gold : 6th survey of new legal developments / 1985 EZB- 1 63694 214 339.7/Go250 Gold, Joseph. Order in international finance, the promotion of IMF stand-by arrangements, and the drafting of private loan agreements : / 1986 EZB- 1 63695 215 339.7/Go605 Goreux, Louis M. Compensatory financing facility : / 1986 EZB- 1 63697 216 339.5/Ri750 The Rise in protectionism : / 1985 EZB- 1 63699 217 339.1/Ra 950 Ray, S. K. Economics of the black market : / 1981 EZB- 1 64032 218 339.1/Kr515 Krieger, Murray. Practical merchandising math for everyday use : / 1980 EZB- 1 64322 220 339.5/ Fi 635 Finding common ground : U.S. export controls in a changed global environment / 1991 EZB- 1 65540 221 339.1/Pr493 Pride, William M. Marketing : Basic concepts and decisions : Test bank [for the 4th ed.] / 1985 EZB- 1 65840 222 339.1/Wo290 Wolf, Charles, Markets or governments : Choosing between imperfect alternatives / 1990 EZB- 1 65856 223 339.1/Ha361 Hanan, Mack. Successful market penetrating : How to shorten the sales cycle by making the first sale the first time / 1987 EZB- 1 65870 224 339.743/Ch790 Choosing an exchange rate regime : the challenge for smaller industrial countries / 1990 EZB- 2 65880 225 339.1/Ra085 Rachman, David J., Marketing today : / 1985 EZB- 1 65891 226 339.1/Fa587 Farese, Lois Schneider. Marketing essentials : / 0 EZB- 1 65892 228 339.1/Pe659 Perspectives on marketing management / 1991 EZB- 1 65897 229 339.1/Ch 951 Churchill, Gilbert A. Sales force management : Planning, implementation, and control / 1990 EZB- 1 66192 216

Nr. Šifrs Nosaukums B-kas eks. 230 339.1/Ch 951 232 339.1/Mc001 Churchill, Gilbert A. Sales force management : Planning, implementation, and control / 1990 McCarthy, E. Jerome Applications in basic marketing : Clippings from the Popular Business Press : 1991-1992 edition / 1991 Sistēmas Nr EZB- 1 66193 Salaspils krātuve- 1; EZB- 11 233 339.1/ Mc 001 McCarthy, E. Jerome Basic marketing : a managerial approach / 1990 EZB- 1 68608 235 339.5/Li 026 Liberalizing foreign trade : / 1991 EZB- 1 68701 237 339/He 493 Hendon, Donald W. World-class negotiating : Dealmaking in the global marketplace / 1990 68605 EZB- 1 68756 238 339.1/Ma554 March, Robert M. Honoring the customer : marketing and selling to the Japanese / 1991 EZB- 1 69131 239 339.1/We 037 Webster, Frederick E. Organizational buying behavior / 1975 EZB- 1 69139 241 339.1/St 126 Stanton, William J., Fundamentals of marketing / 1991 EZB- 2 9551 242 339.1/St 126 Stanton, William J., Marketing perspectives from business week to accompany Fundamentals of marketing, ninth edition / 1991 EZB- 1 69150 243 339.1/Jo 266 Johnson, Eugene M. Sales management : Concepts, practices, and cases / 1986 EZB- 1 69204 244 339.1/Mc 001 McCarthy, E. Jerome Essentials of marketing : / 1983 EZB- 1 69507 245 339.1/De 001 De Ridder, Adri. Access to the stock market : An empirical study of the efficiency of the British and the Swedish primary markets / 1986 EZB- 1 69581 246 339.1/Bo 970 Boyd, Harper W. Marketing research : Text and cases / 1977 EZB- 1 70197 247 339.1/Ma 451 Management in marketing channels : / 1987 EZB- 1 70940 248 339.1/Br 450 Brewer, James Herman. Power selling : A three-step program for successful selling / 1985 EZB- 1 70948 249 339.1/Wa 475 Walters, Michael. Marktwiderstaende und Marketingplanung : Strategische und taktische Loesungsansaetze an Beispiel des Textverarbeitungsmarktes / 1984 EZB- 1 71127 217

395. nodaļas grāmatu saraksts- Lietišķā etiķete. Sociālais ceremoniāls. Npk. Šifrs Nosaukums LU Bibliotēka 1 17 / Ve 163 Veics, Voldemārs, Uzvedības kultūra saskarsmē : māc. līdz. / 1998 2 395/Ki 323 Kincāns, Vladimirs, Etiķete / 2003 3 395/Mo 875 Mole, John, Biznesa kultūra un etiķete Eiropas valstīs / 2003 CB- 5; Daudznozaru bibl.- 45; Valkas fil.- 2; Izgl.zin.&psihol. bibl.- 25; EZB- 1 CB- 1; Humanitārā las.- 2; Latv.-ārz. fil. nod.- 2; SZF b.-8; Izgl.zin.&psihol. bibl.- 33; EZB- 187 CB- 2; SZF b.- 1; EZB- 34 Sistēmas Nr 170855 238469 208575 4 395/Od 450 Odiņa, Aija, Protokols : rokasgrāmata / 2003 CB-2; SZF b.- 5; EZB- 3 253450 5 395/Fo 804 Foster, Dean, Lietišķā etiķete Eiropā / 2005 CB- 1; Valkas fil.- 1; daudznoz.b.- 1; EZB- 2 115653 218

7. pielikums Metodiskie norādījumi, kā izstrādāt maģistra darbu 219

Latvijas Universitāte Ekonomikas un vadības fakultāte Publiskās pārvaldes katedra Metodiskie norādījumi maģistra darba izstrādāšanai un aizstāvēšanai sabiedrības vadības maģistra studiju programmas studentiem Apstiprināti Publiskās pārvaldes katedras sēdē Nr. 10 2008. gada 15. oktobrī Rīga, 2008 220

Saturs 1. Vispārīgie noteikumi...3 2. Maģistra darba struktūra......3 3. Maģistra darba saturs...4 4..Maģistra darba tehniskais noformējums...6 5. Maģistra darba izstrādes posmi ( organizācija, vadīšana, recenzēšana un aizstāvēšana)...6 6. Maģistra darba vērtēšana......8 7. Apelācijas kārtība...9 Pielikumi......10 1. pielikums. Maģistra darba titullapas paraugs......10 2.pielikums. Satura rādītāja paraugs......11 3.pielikums. Tabulu un attēlu noformēšanas paraugi......12 4.pielikums. Literatūras avotu noformēšanas piemēri......13 5.pielikums. Dokumentārās lapas paraugs......15 6.pielikums. Izziņa par aizstāvēšanu.....16 7.pielikums. Maģistra darbu ieteicamās tēmas...17 8.pielikums. Studenta pieteikuma paraugs.....18 221

1. Vispārīgie noteikumi Šie noteikumi izstrādāti saskaņā ar,,nolikumu par noslēguma pārbaudījumiem LU" (28.04.2003. LU Senāta lēmums Nr. 162) un Noslēguma darbu (bakalaura, maģistra darbu, diplomdarbu un kvalifikācijas darbu) izstrādāšanas un aizstāvēšanas kārtību" (04.07.2006. LU rīkojums Nr. 1/180). Tie nosaka vienotas prasības noslēguma darbu izstrādei un noformēšanai, kā arī reglamentē noslēguma darbu aizstāvēšanas kārtību LU. 1.1. Maģistra darba sagatavošana un aizstāvēšana pēc teorētisko kursu apgūšanas un eksāmenu nokārtošanas katrā no tiem ir sabiedrības vadības maģistra studiju programmas pēdējais posms. 1.2. Izstrādājot maģistra darbu, students apliecina prasmi izmantot studiju gaitā iegūtās teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas, kā arī aizstāvēt izstrādātos priekšlikumus. Atkarībā no izvēlētās tēmas maģistra darbs var būt ar teorētisku vai praktisku ievirzi. Bet jebkurā gadījumā tēmai jābūt aktuālai, veltītai starptautisko valsts un pašvaldību organizāciju darbības analīzei un pilnveidošanai, valsts pārvaldes un pašvaldību reformu konkrētām problēmām, vai ārzemju un Latvijas vēsturiskās pieredzes izmantošanai. Darbā izvirzītās problēmas risināšanai nepieciešamo literatūru un datus sameklē pats maģistra darba autors. 1.3. Maģistra darbu parasti izstrādā viens students. Izņēmuma gadījumos ar Publiskās pārvaldes katedras vadītāja atļauju maģistra darbu var izstrādāt studentu grupa. Studentu grupu ieteicams veidot gadījumos, kad pētījumu loks aptver plašu savstarpēji saistītu jautājumu loku, kurus izpētīt vienam studentam nav pa spēkam. 1.4. Maģistra darbu parasti noformē kā atsevišķi uzrakstītu darbu, kura apjoms caurmērā ieteicams ap 60-70 lappusēm datordrukā (ar 1,5 intervāliem) pielikumus neskaitot, bet atkarībā no konkrētās tēmas tas var būt arī garāks. Ja darbam ir nepieciešami pielikumi, to apjoms ir atkarīgs no tēmas specifikas. 2. Maģistra darba struktūra Maģistra darba sastāvā iekļaujas: 2.1 titullapa (skat. 1.pielikumu); 2.2 anotācija latviešu valodā un angļu valodā; 2.3 satura rādītājs (skat. 2.pielikumu); 2.4 apzīmējumu saraksts (ja tas nepieciešams); 2.5 ievads; 2.6 pamatdaļa - tēmas izklāsta tā sadalījumā pa nodaļām un apakšnodaļām; 2.7 secinājumi un priekšlikumi; 2.8 pateicības (pēc autora izvēles); 2.9 izmantoto literatūras un avotu saraksts (skat. 4.pielikumu); 2.10 pielikumi (ja ir nepieciešams); 2.11 dokumentārā lapa (galvojums- skat. 5.pielikumu) 2.12 izziņa par aizstāvēšanu (skat. 6.pielikumu).

3. Maģistra darba saturs 3.1 Titullapa (to noformē atbilstoši paraugam 1. pielikumā). 3.2 Anotācijā (5-10 rindās) jāatspoguļo darba būtība- tēma un tās risinājuma ievirze. Anotāciju sagatavo divās valodās - latviešu un angļu valodā. Pēc saskaņošanas ar programmas direktoru var sagatavot arī papildu anotāciju kādā citā Eiropas Savienības oficiālajā valodā. Anotācijā izklāsta problēmas būtību, pētījuma mērķus, raksturo iegūtos rezultātus. Anotācijas apjoms ir noteikts līdz 850 zīmēm, ieskaitot intervālus. 3.3 Satura rādītājs. Satura rādītājā iekļauj visu nodaļu un apakšnodaļu virsrakstus sākot ar ievadu un beidzot ar pielikumiem, to numerācijas secībā un norāda atbilstošās lappuses numuru. Lappuses numurē ar arābu cipariem. Satura rādītājā vispirms iekļauj apzīmējumu sarakstu, bet, ja tāda nav, ievadu. Satura rādītāja nobeigumā norāda izmantotās literatūras un avotu sarakstu. Pielikumus numurē atsevišķi ar arābu cipariem. Satura rādītāja noformēšanas paraugs ievietots 2. pielikumā. 3.4 Apzīmējumu saraksts. Ja darbā izmantoti daudzi saīsinājumi vai nosacītie apzīmējumi( vairāk kā 15), tos noformē uz atsevišķas lapas. 3.5 Ievadā jāatspoguļo: tēmas aktualitāte un norobežojums; darba mērķis; mērķa sasniegšanai veicamie uzdevumi; darba struktūra; pētīšanas metožu raksturojums; pētījuma periods; galvenie dati un literatūras avoti. 3.6 Maģistra darba pamatdaļa sastāv no vairākām nodaļām (parasti 2-4), kuras var tikt sadalītas apakšnodaļās. 3.6.1 Pirmajā nodaļā dod pētāmās problēmas teorētisko pamatojumu, ieskaitot zinātniskās literatūras apskatu. 3.6.2 Otrajā nodaļā jāraksturo esošo stāvokli konkrētā pētīšanas objektā, analizējot statistiskos datus, veicot aptaujas utt. 3.6.3 Trešā nodaļā ir veltīta esošā stāvokļa pilnveidošanai. Atkarībā no maģistra darba tēmas tā struktūra var būt citādāka. 3.7 Secinājumi un priekšlikumi. Autors tēžu veidā sniedz pamatdaļas īsu konspektīvu izklāstu. Secinājumiem jāizriet no pamatdaļā atspoguļotajiem rezultātiem. Secinājumus var rakstīt pamat daļā apskatītajā secībā vai pēc to nozīmības. Priekšlikumiem jābūt oriģināliem un jāizriet no autora izdarītajiem secinājumiem. 3.8 Pateicības. Izsaka personām, kas ir sniegušas organizatorisku un finansiālu palīdzību materiālu vākšanā, kā arī metodiskus ieteikumus un morālo atbalstu darba izstrādē. 3.9 Izmantotās literatūras un avotu saraksts. Iekļauj visus literatūras un citus avotus, kas izmantoti darba izstrādāšanā. Literatūras saraksta elementu pieraksti noformējami atbilstoši Latvijas standartiem bibliogrāfisko aprakstu veidošanai (LVS ISO 690, LVS ISO 690-2). Izmantoto avotu un literatūras sarakstu noformē 223

pēc 3.pielikumā dotā parauga. To sastādot, jāievēro bibliogrāfijā pieņemtā avotu norādes secība. Vispirms jānorāda Latvijas Republikas likumi, valdības noteikumi un citi normatīvie dokumenti, oficiālās statistikas krājumi, enciklopēdiska rakstura krājumi, pēc tam visi pārējo autoru darbi alfabētiskā secībā (pēc autora uzvārda). Ziņās par grāmatām jānorāda: autora uzvārds, iniciāli, grāmatas nosaukums, izdošanas vieta, izdevniecība, izdošanas gads un lappušu skaits. Ja izmantotā grāmata ir rakstu krājums vai vairāk kā trīs autoru kolektīvs darbs, to iekļauj sarakstā pēc tās nosaukuma pirmā burta. Žurnālu un avīžu rakstiem norāda autoru, raksta nosaukumu, žurnāla un avīzes nosaukumu, izdošanas gadu, numuru un lappuses, kurās raksts nodrukāts. Saraksta nobeigumā norāda iestādes, organizācijas vai uzņēmuma nepublicētos materiālus. Literatūras un citus avotus, kas uzrakstīti krievu valodā, ieteicams grupēt atsevišķi, jo burtu secība latīņu un krievu alfabētā ir atšķirīga. Autora uzvārdu un iniciāļus raksta treknrakstā (bold), aiz tā ievieto pilnu raksta nosaukumu, tad žurnāla nosaukumu starptautiski pieņemta saīsinājuma formā slīprakstā (italic), žurnāla izdošanas gadu, sējumu, numuru un krājuma sējumu treknrakstā (bold). Piemēram, ja citējamais raksts ir žurnāla 3. sējuma 5. numurā, to literatūras sarakstā apzīmē ar,,3.sēj., Nr. 5". Beigās norada raksta pirmo un pēdējo lappusi. Norādot literatūras sarakstā publikācijas, ar kuru saturu students iepazinies, izmantojot kādu citu avotu (parasti referatīvu žurnālu), obligāti jābūt norādei gan uz publikācijas oriģinālu, gan arī uz literatūras avotu, no kura informācija iegūta. Monogrāfijām (grāmatām) literatūras sarakstā jānorāda lappušu skaits (piemēram - 500 lpp.), ja informācijas ieguvei lietota visa grāmata. Ja raksts ņemts no zinātnisko rakstu krājumiem vai starptautisko konferenču referātu tēzēm, tad literatūras sarakstā norāda tās lappuses vai lappusi, kur attiecīgais raksts atrodams, piemēram, p. 159-164 (avotam angļu valodā), S. 12-17 (avotam vācu valodā), p. 148-152 (avotam franču valodā), 25. lpp. (avotam latviešu valodā). Minot diplomdarbu (bakalaura, maģistra darbu), jānorāda tā autors, darba nosaukums, mācību iestāde un fakultāte, kurā darbs izstrādāts, pilsēta un izstrādes gads, lappušu skaits. Sarakstā nedrīkst norādīt avotus, uz kuriem nav atsauces darbā. Literatūras avotu noformēšanas paraugi sniegti 4. pielikumā. 3.10 Pielikumi. Maģistra darba pielikumos var ievietot palīgmateriālus, kurus izmanto pētījumos, bet kuru ievietošana darba pamat daļā nav nepieciešama (piemēram, aprēķinu starp rezultātus, apsekojumu materiālus, instrukcijas, metodikas u.c.). 3.11 Dokumentārā lapa (galvojums). Jāapliecina darba patstāvīgais raksturs un pirmreizīgums, ka darbā izmantoti tikai tajā norādītie informācijas avoti un darba elektroniskā kopija atbilst izdrukai (skat. 5. pielikums). 3.12 Izziņa par aizstāvēšanu. Darbs noslēdzas ar lappusi, kurā atspoguļota "Izziņa par aizstāvēšanu" (skat. 6.pielikumu). Tā satur ziņas par darba aizstāvēšanas laiku un rezultātu. 4 Maģistra darba tehniskais noformējums Maģistra darba teksta daļu noformē datora salikumā uz standarta izmēra lapām (formāts A4-210*297 mm), kurām apdrukāta viena lapaspuse un elektroniskā versijā. 224

4.1 Darba valoda. Maģistra darbi jāizstrādā valsts valodā saskaņā ar latviešu valodas normām. Citu valodu lietošana pieļaujama: 4.1.1. ārvalstu studentiem; 4.1.2. citos normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos. 4.2. Teksta formāts. Darbam jābūt datora salikumā uz A4 formāta lapām, kurām apdrukāta viena lapaspuse. Burtu lielums ir 12 punkti, fonts Times New Roman, nodaļu virsrakstu burtu lielums 14 punkti ar lielajiem burtiem, bet apakšnodaļu virsrakstus - ar mazajiem burtiem 12 punkti treknrakstā (bold), atstarpe starp rindām - 1,5. Jāievēro atkāpes no lapas malām: 30 mm - no kreisās puses, 20 mm no labās puses un 20 mm no augšas un apakšas. Jaunu rindkopu sāk ar 1 cm lielu atkāpi. Katrai nodaļai jāsākas jaunā lappusē. Lappuse nedrīkst beigties ar virsrakstu. Aiz virsraksta punktu neliek. Katrai nodaļai pirms nosaukuma norāda kārtas numuru, apakšnodaļām - nodaļas numuru, kurās tās ietilpst un apakšnodaļas kārtas numuru (piemēram, 1.1., 1.2. utt.). Virsraksta attālums no iepriekšējā un turpmākā teksta ir viena rinda. Lappuses numurē apakšā lapas vidū ar arābu cipariem, sākot ar lappusi, kur ir apzīmējumu saraksts. 4.3. Citātu un atsauču noformēšana. Ieteicams izmantot numeratīvo norāžu metodi. Atsauci uz izmantoto literatūru noformē, apaļajās iekavās norādot aiz darbā minētā fakta citētā darba (citāti jāliek pēdiņās) kārtas numuru izmantotās literatūras sarakstā, piemēram: (2.1). Atsaucoties uz kādu noteiktu grāmatas lappusi, tā jānorāda aiz grāmatas citēšanas numura, piemēram: (4.2., 70. lpp.). Skaitliskais materiāls, kas aizgūts no iestāžu, organizāciju un uzņēmumu nepublicētajiem materiāliem, arī norādāms atsaucē, minot datu avotu. Atsauces jādod arī no interneta izmantojamajiem materiāliem. 4.4. Tabulu un attēlu noformēšana. Skaitlisko materiālu ieteicams izvietot tabulās. Darba ilustrēšanai izmantojami attēli (to skaitā tiek iekļauti arī shēmas, diagrammas un kartogrammas). Katrai tabulai jābūt kārtas numuram un virsrakstam. Tabulas numurē katras nodaļas ietvaros slīprakstā augšējā labajā stūrī virs tabulas. Piemēram, 2.3. tabula - pirmais skaitlis ir nodaļas numurs, bet otrais - tabulas kārtas numurs šajā nodaļā. Tabulas virsrakstu izvieto virs tabulas ar 11 punktu burtiem treknrakstā (bold). Vārds attēls (att.) ietver zīmējumus, fotogrāfijas, shēmas, diagrammas un citas darba ilustrācijas. Zem attēla raksta tā numuru slīprakstā, piemēram, 2.1. att., un nosaukumu ar 11. punktu burtiem treknraksta (bold). Attēla kārtas numuru veido nodaļas numurs un attēla kārtas numurs. Aiz tabulu un attēlu virsrakstiem punktus neliek (sk. 3. pielikumu). Arī formulas numurē nodaļas ietvaros. Formulas numuru raksta lapas labajā pusē attiecīgās formulas zemākās rindas līmenī un iekļauj iekavās. Formulas numurē nodaļas atvaros. 5. Maģistra darba izstrādes posmi (organizācija, vadīšana, recenzēšana un aizstāvēšana) 5.1. Darba temata izvēle un apstiprināšana. Maģistra darba tēmu izvēlas students atbilstoši savām interesēm. Atsevišķu ieteicamo tēmu saraksts atspoguļots 7.pielikumā. Šo sarakstu var papildināt ar jaunām tēmām. Iespēju robežās maģistra darba tēmu vēlams saistīt ar darbā veicamām funkcijām, ja students strādā publiskās pārvaldes jomā. Tematu pieteikumus ( skat. 8. pielikums) un darbu vadītājus apstiprina Publiskās pārvaldes katedras vadītāja ne vēlāk kā 20 nedēļas pirms darba iesniegšanas. Maģistra darba 225

tēmas iesniegšanas termiņš un visi organizātoriskie gala pārbaudījuma datumi tiek apstiprināti Publiskās pārvaldes katedras sēdē par tekošo akadēmisko gadu līdz novembrim. Katedras vadītājs, apstiprina vai nozīmē zinātnisko vadītāju no Publiskās pārvaldes katedras, citu LU katedru pasniedzēju, vai arī speciālistu ārpus LU vidus. Vadītājam jābūt ar doktora zinātnisko grādu. Atsevišķos gadījumos katedras vadītājs papildus zinātniskajam vadītājam pieaicina konsultantu. Konsultantam jābūt vismaz ar maģistra akadēmisko grādu vai ar augstāko izglītību (ja beidzis augstskolu laika periodā, kad vēl maģistra grādu nepiešķīra). Ja darba temats netiek apstiprināts, struktūrvienības vadītājs sniedz studentam argumentētu atbildi. Studentu noslēguma darba nosaukumu (latviešu un angļu valodā), darba vadītāju un recenzentus apstiprina ar fakultātes dekāna norādījumu ne vēlāk kā vienu nedēļu pirms darba aizstāvēšanas. 5.2. Darba izstrāde sadarbībā ar vadītāju. Darbā izstrādē parasti ir šādi posmi: 5.2.1 koncepcijas izstrāde; 5.2.2 plāna veidošana; 5.2.3 melnraksta izstrāde; 5.2.4 priekšaizstāvēšana; 5.2.5 tīrraksta izstrāde. Darba izstrādes posmu gaitu nosaka fakultāte. 5.3 Darba iesniegšana. Noslēguma darbus studenti sagatavo divos iesietos datorizdrukas eksemplāros un elektroniskas kopijas veidā. Darba elektronisko kopiju studenti augšupielādē LUIS. Maģistra darbu aizstāvēšanai pielaiž darba vadītājs, parakstot darba titullapu. Ja bez zinātniskā vadītāja ir arī konsultants, tad arī konsultants paraksta titullapu. Iesieto maģistra darba (divos eksemplāros) iesniedz noteiktajos termiņos, bet ne vēlāk kā nedēļu pirms darba aizstāvēšanas dienas. Dekāna pilnvarotā persona pārbauda, vai darba elektroniskā kopija ir ievadīta LUIS, un ar savu parakstu apliecina darba saņemšanu. Pieeja aizstāvamo darbu elektroniskajām kopijām ir darba vadītājam, recenzentam un noslēguma pārbaudījumu komisijas locekļiem. Cietajos vākos iesietais eksemplārs pēc darba aizstāvēšanas tiek uzglabāts saskaņā ar LU lietu nomenklatūru, otrs eksemplārs atdots studentam, elektroniskā kopija tiek arhivēta LU noteiktajā kārtībā. Ja autori ir atļāvuši publiskot noslēguma darbu elektronisko kopiju pilnu tekstu, ar to interesenti var iepazīties LU portāla Bibliotēkas sadaļā IS ALEPH sistēmā, izmantojot LANET piešķirto lietotājvārdu un paroli. 5.4. Aizstāvēšana. 5.4.1. Aizstāvēšanai pielaistam darbam katedras vadītājs nozīmē recenzentu. Par recenzentu var būt Publiskās pārvaldes un citu LU katedru pasniedzēji, kā arī speciālisti ārpus LU, kam ir doktora zinātniskais grāds. Darbu recenzentam nogādā ne vēlāk kā 7 dienas pirms aizstāvēšanas. Studentam recenzija jāsaņem ne vēlāk kā vienu dienu pirms aizstāvēšanas. Gadījumos, kad recenzents darbu novērtē negatīvi, katedras vadītājs to nosūta papildus recenzēšanai citai personai. Ja otra recenzija ir pozitīva, darbu nodod aizstāvēšanai. 5.4.2. Darba aizstāvēšana iesākas ar studenta ziņojumu (līdz 10 min.). Ziņojumā ieteicams pamatot tēmas aktualitāti, parādīt darba mērķi un uzdevumus, teorētisko un praktisko nozīmi. Galvenais uzsvars jāliek uz svarīgāko secinājumu un priekšlikumu izklāstu, akcentējot autora izstrādnes. Īpaši jāizceļ paša studenta veikums un jaunrade, kā arī darba praktiskais pielietojums. 5.4.3. Aizstāvēšanā ieteicams izmantot ilustratīvo materiālu (tēzes teksta veidā, shēmas, grafikus, u.c.), kuru vēlams sagatavot demonstrēšanai PowerPoint vai uz kodoskopa. Ilustratīvajā materiālā iekļauj tikai to, kas ir atrodams maģistra darbā. 226

5.4.4. Pēc studenta ziņojuma MPK locekļi un klātesošie var uzdot jautājumus. Uzdotos jautājumus students pieraksta un tad sniedz īsas, skaidras un reizē izsmeļošas atbildes. 5.4.5. Pēc tam tiek nolasīta recenzija. Ja recenzents piedalās sēdē, tad viņš pats informē klātesošos par savu viedokli. Pretējā gadījumā recenziju nolasa kāds no komisijas locekļiem. Students atbild uz recenzijā izvirzītajiem jautājumiem un var komentēt recenzijā izteikto kritiku. Studentam var uzdot arī papildjautājumus. Darba aizstāvēšana notiek noslēguma pārbaudījumu komisijas atklātā sēdē. Aizstāvēšanas procedūru reglamentē fakultāte. 6. Maģistra darba vērtēšana. Notiek slēgtā MPK sēdē pēc visu sēdē paredzēto darbu noklausīšanās. Vērtējums tiek paziņots studentiem pēc sēdes beigām. Maģistra darba vērtēšanā tiek ņemti vērā šādi kritēriji: 6.1 Darba kvalitāte. 6.1.1 Izvēlētā temata atbilstība studiju virzienam: aktualitāte; 6.1.2 Tēmas izpētes dziļums, kontekstu tvēruma plašums; teorētisko zināšanu un pieredzes sistematizācija; 6.1.3. Metodiska kvalitāte. patstāvīga literatūras un citu informatīvo avotu apguve, t.sk. svešvalodās; uzdevumu teorētiskās nostādnes un pētāmās problēmas risināšanas prasme, kas ietver atsevišķus un kompleksus kopsavilkumus un novitātes elementus; aktuālas lietišķās problēmas analīze; 6.1.4. Praktisku risinājumu izstrādāšana ieteikumu un priekšlikumu veidā. Pārliecība Novitāte; Personīgais ieguldījums; Praktiska nozīme; 6.2. Darba autora ziņojums (prasme zinātniski, koncentrēti un argumentēti iepazīstināt ar veikto pētījumu, formulēt secinājumus, norādīt turpmākos iespējamos pētījuma virzienus). Studenta prasme publiski aizstāvēt savu darbu; Patstāvīga lietišķa pētījuma veikšanas iemaņu un iegūto praktisko rezultātu aizstāvēšanas spēju attīstība un nostiprināšana; 6.3. Atbildes uz komisijas jautājumiem un prasme diskutēt. Reakcija uz kritiskam piezīmēm. 6.4. Recenzenta vērtējums/ atzīme. 6.5. Darba zinātniskā vadītāja vērtējums/ atzīme. Lēmumu par darba vērtējumu (10 baļļu sistēmā) pieņem atklāti balsojot ar klātesošo komisijas locekļu balsu vairākumu. Ja balsis sadalās līdzīgi, izšķirošā ir komisijas priekšsēdētāja balss. Maģistra darbu, kas novērtēts kā neatbilstošs tam izvirzītajām prasībām, pretendents pēc tā pilnveidošanas atbilstoši MPK lēmumam var aizstāvēt pēc gada. MPK sēdes lēmumus apstiprina fakultātes Dome. 7. Apelācijas kārtība Students ir tiesīgs iesniegt apelāciju: par nepielaišanu kārtot noslēguma pārbaudījumus; par noslēguma pārbaudījuma norisi (tajā skaitā par noslēguma darba aizstāvēšanas un 227

vērtēšanas procesu) triju darba dienu laikā pēc pārbaudījuma rezultātu paziņošanas. Apelācija jāiesniedz fakultātes apelācijas komisijas priekšsēdētājam. Fakultātes apelācijas komisijas sastāvu apstiprina pirms pārbaudījumu komisijas darba uzsākšanas ar dekāna norādījumu. Saskaņā ar 24.10.2006. LU Ekonomikas un vadības fakultātes Domes lēmumu Nr. 13 apelācijas komisijas funkcijas deleģēt Vadības zinību programmas padomēm. Komisijas sastāvā jābūt priekšsēdētājam un vismaz diviem locekļiem. Tajā nedrīkst iekļaut personas, kuras ir piedalījušās konkrētā noslēguma pārbaudījuma vērtēšanā (noslēguma pārbaudījuma komisijas locekļi, darba vadītājs un recenzenti). Apelācijas komisijas funkcijas ar fakultātes domes lēmumu var deleģēt studiju programmu padomei. Komisija izskata studenta iesniegumu triju darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas. Uz komisijas sēdi uzaicina apelācijas iesniedzēju un noslēguma pārbaudījuma komisijas priekšsēdētāju vai viņa vietnieku. Komisijas lēmumu studentam izsniedz rakstveidā. Students var iesniegt apelāciju mācību prorektoram par procedūras pārkāpumiem fakultātes apelācijas komisijas darbā ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc lēmuma saņemšanas, pievienojot fakultātes apelācijas komisijas lēmumu. Mācību prorektors izskata studenta iesniegumu piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma saņemšanas un rakstiski informē studentu par pieņemto lēmumu. Prorektora lēmums ir galīgs. 228

1. pielikums Maģistra darba titullapas paraugs Latvijas Universitāte Ekonomikas un vadības fakultāte Publiskās pārvaldes katedra Centrālās valdības un pašvaldību attiecību pilnveidošana Improving Relations Between Central Government and Municipalities Maģistra darbs Autors (paraksts) Katedras vadītājs (paraksts) Darba vadītājs (paraksts) Arnis Ozols SabV010125 Inese Vorončuka Dr.oec., profesore Edvīns Vanags Dr.habil.oec., profesors Recenzents (paraksts)... Dr.oec.,... Rīga, 2009 229

2.pielikums Satura rādītāja paraugs Saturs Anotācijas (latv.val un ang. val.)...1 Apzīmējumu saraksts (ja tas ir nepieciešams)...2 Ievads...3 1. Nodaļas nosaukums...4 1.1. Apakšnodaļas nosaukums...5 1.2. Apakšnodaļas nosaukums...6 1.3. Apakšnodaļas nosaukums...7 2. Nodaļas nosaukums...8 3.1. Apakšnodaļas nosaukums...9 3.2. Apakšnodaļas nosaukums...10 3.3. Apakšnodaļas nosaukums...11 4. Nodaļas nosaukums... 12 4.1. Apakšnodaļas nosaukums...13 4.2. Apakšnodaļas nosaukums...14 Secinājumi un priekšlikumi...17 Izmantotās literatūras un informācijas avotu saraksts...18 Pielikumi...19 1. pielikums...20 2. pielikums...21 Galvojums...22 Izziņa par aizstāvēšanu...23 230

3. pielikums Tabulas paraugs Avots 3.1. tabula Darbaspēka izmaksu un citu izdevumu attiecības (tūkst. Ls.) Baltā ekonomika Darbaspēka izmaksas (%) 10 (%) 50 (%) 90 (%) Darbaspēka izmaksas 9 45 81 Pārējās izmaksas 81 45 9 Peļņas nodoklis 2,5 2,5 2,5 Īpašnieka peļņa 7,5 7,5 7,5 Kopējā minimālā cena (bez 100 100 100 PVN) Kopējā minimālā cena (ar PVN) Pelēkā ekonomika Darbaspēka izmaksas (%) 10 (%) 50 (%) 90 (%) Darbaspēka izmaksas 4,5 22,5 40,5 Pārējās izmaksas 81 45 9 Īpašnieka peļņa 7,5 7,5 7,5 Kopējā minimālā cena 93 75 57 Pelēkā sektora minimālā cena no baltā biznesa cenas (%) 79 64 48 Attēla paraugs Izlūkošanas objekti Konkurenti Finanse Piegādātāji - apakšuzņēm Finanse Patērētāji (pasūtītāji) Finanse Valsts un pašvaldību iestādes Sabiedriskās organizācijas, partijas, arodbiedrības Personā Personā Tehnoloģij Personā Programmas Mārketin Personāls Projekti Personāls Menedžme Ražošan as potenciāl 3.1. att. Izlūkošanas objekti Avots 231

4. pielikums Literatūras avotu noformēšanas paraugi 1. Latvijas Republikas likumi 1.1. Konkurences likums: LR Saeimas pieņemtais likums // Laikraksta Diena pielikums: Saeimā, Ministru Kabinetā.- 1997.- Nr. 30.- 23. jūl. - 6.- 9. lpp. 2. Valdības noteikumi un citi normatīvie dokumenti 2.1. Valsts nozīmes derīgo izrakteņu un atradņu, kā arī valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu izmantošanas kārtība: LR Ministru Kabineta pieņemtie Noteikumi Nr. 238 // Laikraksta Diena pielikums: Saeimā, Ministru Kabinetā - 1997.- Nr.35.- 27.aug. - 5.-6. lpp. 3. Oficiālās statistikas krājumi, enciklopēdiska rakstura krājumi 3.1. Latvijas Statistikas gadagrāmata, 2008.- R.: LR Valsts statistikas komiteja, 2008.- 324.lpp. 3.2. Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību.- R.: LR Ekonomikas ministrija, 2009.g. jūn. - 112 lpp. 4. Žurnāli 4.1. Broka, K., Stradiņš, J., Sleikša, I., et. ai. Electrochemical Oxidation of Several Silylatedcyclic Amines in Acetonitrile. Latvijas Ķīmijas Žurnāls, 1992, Nr.5, 575.-583.lpp. 4.2. Jacimirskv, A. K., Jacimirsky, N. T., Krivova, S. B. Interactions Betvveen Exposure to O3and Nutrient Status of Trees. KypHan o6ufeū XUMUU, 1992, N 62, c. 916-921. 4.3. Kalkis, V., Maksimov, R. D., Zicans, J. Thermomechanical Properties of Radiation- Modiefied Blends of Polyethylene with Liquid Crystalline Copolyester. Polymer Energy &. Science, 1999, N 39, vol. 8, p. 1375-1384. 5. Grāmatas 5.1. Alley, M. The Craft ofscientific Writing. New York: Springer, 1996. 282 p. 5.2. Eko, U. Kā uzrakstīt diplomdarbu. Rīga : Jāņa Rozes apgāds, 2006. 319 lpp. 5.3. Fresenius, W., Quentin, K. E., Schneider, W. Water Analysis. Berlin-Heidelberg : Springer Verlag, 1988. 804 p. 5.4. Gibaldi, J. MLA Handbookfor Writers of Research Papers. New York: Modern Language Association of America, 2003. 361 p. 5.5. Kaļķa, V., Rojas, Ž. red. Darba vides riska faktori un strādājošo veselības aizsardzība. Rīga : Elpa-2, 2001. 500 lpp. 6. Raksti grāmatās 6.1. Ozoliņš, P. Veterinārmedicīnas fakultāte. No: Latvijas Universitāte divdesmit gados 1919-1939.1. daļa, Rīga: LU, 1939,505.-518. lpp. 6.2. Skudra, A. Failure Mechanics of Composites. In: Handbook ofcomposites. North Holland Publ., New York et. ai., 1984, vol. 3., p. 1-69. 7. Konferenču tēzes 7.1. Ciovica, S., Lonnberg, D., Lonnqvist, K. In: Cellucon '98. International Cellucon Conference, Turku, Finland, December 14-17, 1998. Abstracts. Turku, 1998, p. 28. 7.2. Mūze, Baiba. Bibliogrāfiskās norādes un atsauces : [ziņojums zin. konf.,,zinātnes valoda" 2003. g. 19. nov. Rīgā]. No: Valsts prezidentes dibinātā Valsts valodas komisija. Konferences Zinātnes valoda" materiāli. Rīga : Rasa ABC, 2003, 12.-17. lpp. 7.3. Zicans, J., Kalniņš, M., Bledzki, A. K. Tensile Properties of Irradiated Binary Heterogeneous Blends Based on Poly (ethylene terephtalate) and Polyethylene. In: 10-th International Baltie Conference of Materials Engineering, Jūrmala, Latvia, September 27-28, 2001. Abstracts. Riga, 2001, p. 120-122. 232

8. Patenti 8.1. Weil, E.D., Patel, N. G. New Saruķ Soil Sampler. US Pat. 4946885, 1990; C.A., 1990, 113, 192787e. 9. Disertācijas, maģistru un bakalauru darbi 9.1. Oslte, A. Kvēpu noteikšana gaisā : bakalaura darbs. LU Ķīmijas fakultāte. Rīga : Latvijas Universitāte, 2000. 65 lp. 9.2. Smith, G. W. Chromatographic Determination of Pesticides. Ph. D. thesis. Oxford : Oxford University, 1999. 136 p. 10. Elektroniskie informācijas avoti 10.1. Dukulis, I., Gultniece, I., Ivane A. u. c. Datorzinību pamati [tiešsaiste]. Rīga: LIIS, 2001 - [atsauce 18.02.2004.]. Pieejams internetā: httd://www.liis.lv/mspamati. 10.2. Dial-Up adaptera instalācija Windows 95. [tiešsaiste] - [atsauce 23.02.2004.]. Pieejams: ftp://ftp.latnet.lv/misc/windows/win95/info/w95.txt. 10.3. Diena [tiešsaiste]. Rīga : a/s Diena, 2000 - [atsauce 10.01.2004]. Pieejams: http://www.diena.lv. ISSN 1407-7833. 10.4. PACS-L (Public Access Computer Systems Foruni) [tiešsaiste]. Houston (Tex.) : Universitv of Houston Libraries, June 1989 - [atsauce 17.02.2004.]. Pieejams: listserv@,uhupvml.uh.edu. 10.5. Parker Elliot. Re : Citing Electronic Journals. In: PACS-L (Public Access Computer Systems Forum) [tiešsaiste]. Houston (Tex.) : Universitv of Houston Libraries, 24.11.1989, 13:29:35 CST [atsauce 15.02.2004.]. Pieejams: listservfaļuhupvml.uh.edu. 10.6. Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti. MK noteikumi Nr. 118,12.03.2002, Rīga : Ministru kabinets [atsauce 4. 01. 2003]. Pieejams: http://www.likumi.lv 233

Galvojums 5.pielikums Dokumentārās lapas paraugs Maģistra darbs Centrālās valdības un pašvaldību attiecību pilnveidošana izstrādāts LU Ekonomikas un vadības fakultātē. Ar šo es galvoju, ka darbs ir izpildīts patstāvīgi, bez citu palīdzības, no svešiem avotiem ņemtie dati un definējumi ir uzrādīti darbā. Šīs darbs nekādā veidā nekad nav iesniegts nevienai citai pārbaudījuma komisijai un nekur nav publicēts, kā arī iesniegtā darba elektroniskā kopija atbilst izdrukai. 20.gada (paraksts) (paraksta atšifrējums) Darbs iesniegts Publiskās pārvaldes katedrā 20. gada lietvedības sekretāre: Ilona Tole 234

IZZIŅA PAR AIZSTĀVĒŠANU 6. pielikums Maģistra darbs Centrālās valdības un pašvaldību attiecību pilnveidošana aizstāvēts Maģistra pārbaudījumu komisijas sēdē 20.gada, vērtējums ( ) MPK priekšsēdētājs / M. Pūķis/ 235

7. pielikums Maģistra darbu ieteicamās tēmas Valsts pārvaldes reformu problēmas Valsts pārvaldes institūciju reorganizācija Valsts budžeta sastādīšanas pilnveidošana Vietējā budžeta pilnveidošana Pašvaldību finansu izlīdzināšanas sistēmu analīze un pilnveidošana E- pārvaldes īstenošanas problēmas Valsts civildienesta reforma Deputātu un ierēdņu ētika Iedzīvotāju iesaistīšana valsts un pašvaldību pārvaldē Centrālās varas un pašvaldību attiecības Valsts un pašvaldību loma uzņēmējdarbības veicināšanā Jaunas tendences publiskajā pārvaldē Apmācību sistēmas izveidošana Municipālo informācijas sistēmu izveidošana Darbinieku motivācijas problēmas un risinājumi Personāla vadības pilnveidošanas iespējas un risinājumi Personāla novērtēšanas pilnveidošanas iespējas Personāla atalgošanas pilnveidošanas iespējas Personāla institucionālās kapacitātes celšana projekta vadībā Problēmas risinājuma variantu izvērtēšanas metodikas izvēle un pamatojums Jauna produkta vai pakalpojuma izveides konceptuālais risinājums Problēmu analīze un to risinājumu piedāvājums pašvaldībā vai valsts institūcijā Projektu vadība valsts pārvaldē un pašvaldībās Iekšējā audita ieviešana valsts pārvaldē Personāla vadība ministrijā vai pašvaldībā Ministrijas, nevalstiskās organizācijas vai pašvaldības, vai arī to struktūrvienību darbības analīze un pilnveidošana Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācija un tā vadīšana Pašvaldību apvienību izveidošana Reģionālās attīstības politika Teritoriālās statistikas pilnveidošana Pašvaldības sociāli ekonomiskās attīstības analīze Administratīvi teritoriālās reformas sociāli ekonomiskais pamatojums Uzņēmējdarbības principu ieviešana publiskajā pārvaldē Rezultatīvo radītāju izstrādāšana un ieviešana publiskajā pārvaldē (ministrijā, pašvaldībā) u.c. Korupcijas apkarošana Latvijas un starptautisko institūciju sadarbība pārvaldes sfērā Mijiedarbība starp ES, valsti un pašvaldībām Attīstības plānošana un vadība valstī un pašvaldībās Pašvaldību reformu analīze Konkrētas nozares politikas analīze Publiskā iepirkuma problēmas Publiskā un privātā partnerība Integrācijas problēmas Stratēģiskā prognozēšana (foresight) Migrācijas politika 236

8.pielikums Latvijas Universitāte Ekonomikas un vadības fakultāte Publiskās pārvaldes katedra Maģistra darba temata pieteikums (Burtu lielums ir 12 punkti, fonts Times New Roman. pieteikums ir jānosūta elektroniski un jādublē arī rakstiskā formā ar visiem parakstiem) Studenta vārds, uzvārds st.apl.nr. (studenta e-pasta adrese ) (studenta tālrunis) Temats (latviešu valodā) Temats (angļu valodā) Maģistra darba vadītājs (vadītāja paraksts) (atšifrējums) Rīga, 20.g. (studenta paraksts) Saņemšanas datums / Ilona Tole/ ( lietvedības sekretāres paraksts) 237

8. pielikums Viena Latvijas un divas ES programmas (studiju plāni) ar kurām veikta salīdzināšana 238

239

Latvija Biznesa augstskola Turība Profesionālā maģistra studiju programma Publiskā pārvalde KO APGŪSI? Zināšanas un prasmi orientēties Latvijas Republikas un Eiropas Savienības tiesībās. Teorētiskas kompetences par valsts pārvaldes darbības principiem un ekonomikas likumsakarībām. Praktiskās zināšanas, praktizējoties valsts un pašvaldību iestādēs un komercsabiedrībās LR Tieslietu ministrijā un tās padotībā esošajās iestādēs, LR Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijā un tās padotībā esošajās iestādēs, Uzņēmumu reģistrā, Valsts ieņēmumu dienestā, Prokuratūrā, Valsts policijā un citviet. Prasmi lietot modernas menedžmenta metodes un jaunākās informācijas tehnoloģijas. KĀDU GRĀDU IEGŪSI? Profesionālais maģistra grāds valsts pārvaldē. KĀDU KVALIFIKĀCIJU IEGŪSI? Uzņēmuma un iestādes vadītājs. KUR VARĒSI TURPINĀT STUDIJAS? Biznesa augstskolas Turība jebkurā doktora studiju programmā ar 5% studiju maksas atlaidi. Citās Latvijas augstskolās. KĀPĒC IZVĒLĒTIES ŠO PROGRAMMU? Studiju programmas saturs ir strukturēts trīs moduļos. Katrs no tiem dod iespēju iegūt padziļinātas zināšanas publiskās pārvaldes tiesiskajā regulējumā, publiskās pārvaldes organizācijā un komunikācijā publiskajā pārvaldē. KĀDI BŪS STUDIJU PAMATVIRZIENI? 1. semestra studiju kursi Administratīvās tiesības un process Pašvaldību tiesības ES publiskā pārvalde Ētika publiskajā pārvaldē Klientorientēta organizācija 2. semestra studiju kursi Organizāciju teorija Sabiedriskās attiecības publiskajā pārvaldē Ievads statistikā Projektu vadība Publiskās finanses 240

Pirmajā un otrajā semestrī tiek piedāvāti izvēles studiju kursi, bet trešais semestris ir paredzēts praksei un maģistra darba izstrādei un aizstāvēšanai. KĀDI IR STUDIJU VEIDI? Pilna laika studijas vakarā otrdienu vakaros un sestdienās. Nepilna laika studijas neklātienē katru otro sestdienu. CIK ILGI BŪS JĀSTUDĒ? 1,5 vai 2 gadi; 2 vai 2,5 gadi. VAI PROGRAMMA IR AKREDITĒTA? Līdz 2014. gada 31. decembrim. 241

Lietuva Viļņas Universitāte Maģistra studiju programma Publiskā pārvalde 242

Dānija Copenhagen Business School Maģistra studiju programma Publiskā pārvalde Programme Master of Public Administration Incomplete input Overview Organisation Copenhagen Business School Acronym of programme MPA Programme name in main language Master of Public Administration Programme level Executive (postgraduate) level : Executive Masters and diplomas of Schools of National Administration Format Part time Length of the part-time programme (summer included) Minimum length : months / Maximum length : months Main language Danish Second language English Number of credits (ECTS, credit hours etc...) ECTS Tuiton fees for the whole programme 21500 Euros Website of the programme http://uk.cbs.dk/uddannelser/executive_masters/exe... Email mpa@cbs.dk Mission statement Reality for public managers in Denmark in recent years has changed: hte line between the public and private sectors has become more fluid, because private and partially public organizations are all part of the picture when we discuss public offers. MPA is Copenhaguen Business School s offer to Danish public sector managers seeking the skills to manage their employees and organizations through the process of change. Main target group(s) The MPA is designed for mature and experienced people with a good deal of work and management experience (age : 35 to 55), coming mostly from the public sectors and NGOs. About half of the MPA students are from local government, including the health sector. The other main group comes from the state, from volunteer and technical organizations and the education sector. The MPA also includes smaller groups of leaders from the private sector, who have a special connection to the public sector.

Main objectives With an MPA, you will be able to combine tasks and resources in a suitable manner as well as understand the political processes and act in relation to them. The degree also aims to prepare you to critically evaluate your own management role. After the MPA course, you will be able to: * Combine task requirements and resources * Manage in relation to political processes * Develop n understanding for and a critical relationship to your own role in the organization, as well as the ethical basis for it * Develop the ability to cooperate with people with different educational backgrounds and experience, and thereby be able to handle interdisciplinary challenges * Develop a strong network that you will be able to use during and after your MPA coursework. Pedagogical methods The MPA students arrive with many years of work and management experience, and we emphasize drawing on these experiences in the class. Therefore, we use: * Lectures * Dialogue-based instruction * Mini-plena * Workshops * Group and project work. A tutor program for the group work as well as two-person groups are regular parts of the MPA degree. Instruction varies between traditional lectures by both regular lecturers and guest lecturers as well as dialogue-based instruction. The dialogue-based instruction is formed around the two-teacher principle, where two instructors collaborate to create a broad professional space with room for focus. We have an arrangement for sparring partners for our students who desire it. This means that the individual student is assigned a more experienced person typically in their own organization who can function as their sparring partner throughout the MPA course. Additional information about this programme The MPA is one of the most employer-friendly degrees in Denmark, because almost all instruction occurs outside of work hours. You need to budget an average of 20 hours a week for the course, so it is important to have the full support of your family and your workplace. Admission criteria Specific diplomas Bachelor's degree Specific professional experience Five years of relevant experience, preferably with management tasks. Others Fluency in the Danish language. Strong reading and verbal skills in English Language requirements Other language(s) yes Fluency in Danish. The language of instruction is Danish, except at the summer schools, where there will be participants from other European MPA programs. Partnerships Joint degree programmes with : - Curriculum 244

Fields covered Economics, Management / Marketing, Political sciences Subfields of Economics Public finance Subfields of Management / Marketing Change management, Organization theory, Performance management, Project management, Public management, Strategic management Subfields of Political sciences Public administration, Public policy Are there internships during this program? no Is there a thesis required during this programme's curriculum? yes Number of credits Characteristics of this thesis (field, length, type of evaluation ) 245

9. pielikums Divas atsauksmes no savas valstis atzītām Latvijas vai ārvalstu augstskolām 246

247

248

249

10. pielikuma Divas atsauksmes no profesionālā organizācijām 250

251

252

253

11. pielikums Reklāmas un informatīvie izdevumi par studiju iespējām 254

255

Sabiedrības vadības maģistra studiju programma Apraksts Programmas mērķi ir šādi: nodrošināt augstākā līmeņa akadēmiskās izglītības iegūšanu publiskās pārvaldes (sabiedrības vadības) jomā, lai saglabātu LR nepieciešamo intelektuālo potenciālu un veicinātu tā attīstību, palielinātu publiskās pārvaldes jomā akadēmiski izglītota personāla pieejamību; piedāvāt tālākizglītību un iespēju papildināt zināšanas un prasmes publiskās pārvaldes jomā strādājošiem; veidot, sistematizēt, paplašināt un padziļināt zināšanu bāzi publiskās pārvaldes pedagoģijas jomā, atbilstoši organizējot gan saskarsmi ar praksi, gan metodisko un pētniecisko un studiju darbu. Šo mērķu sasniegšanai programmā ir izvirzīti šādi galvenie uzdevumi: analizēt plaši sazarotas tematikas pētījumus sabiedrības vadības jomā attiecībā uz vietējo un starptautisko sadarbību tīklojumā un normatīvo aktu sagatavošanu un pieņemšanu; sekmēt studējošo profesionālās un dzīves pieredzes attīstību, lai izzinātu aktuālu sabiedrības problēmu risināšanas iespējas; organizēt studiju procesu un pētniecisko darbu, lai veidotu, sistematizētu, paplašinātu un padziļinātu zināšanu bāzi publiskās pārvaldes jomā; sniegt studentiem nepieciešamās teorētiskās un praktiskās zināšanas sabiedrības vadībā (padziļināti apgūt sabiedrības vadības teorētiskās disciplīnas); attīstīt studentu spējas patstāvīgi apgūt, kritiski analizēt un izmantot iegūtās iemaņas un zināšanas sabiedrības vadības jomā; sekmēt studējošo intelektuālo spēju izmantošanu studiju procesā un pēc tā praktiskajā darbībā; sagatavot un aizstāvēt maģistra darbu par aktuālu publiskās pārvaldes problēmu. Budžeta vietas nav paredzētas. Iespējas pēc studijām Studiju laikā un pēc studijām var strādāt: LR Saeimā par likumdevējiem, politiskās organizācijās, diplomātiskajos un konsulārajos dienestos, valsts pārvaldes starpnozaru institūcijās (MK, VK), tiesu varas, policijas, Zemessardzes un aizsardzības struktūrās, VID un muitā, ministrijās, - labklājības un veselības aizsardzības iestādēs, - izglītības un zinātniski pētnieciskās iestādēs, - sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumos un iestādēs, Rīgas Domē un tās struktūrvienībās, vietējās pilsētu un lauku pašvaldībās, starptautiskās, starpvalstu un nevalstiskās organizācijās, privātstruktūrās. Sabiedrības vadības maģistra programma ir domāta īpaši tiem, kuri strādā valsts iestādēs un pašvaldībās. Programmā iekļautie studiju kursi paplašina redzesloku un nostiprina praktisko pieredzi, papildinot to ar zināšanām vadībā, administrēšanā, finansēs un publiskajās tiesībās. Eiropas Savienībā ir svarīgi veidot programmu tā, lai tiktu sekmēta absolventu konkurētspēja ne 256

tikai Latvijas, bet arī ES darba tirgū. Turklāt politiskā un ekonomiskā dalība Eiropas Savienībā ir saistīta ar noteiktām eirostandartu prasībām sabiedrības un organizāciju vadības procesos. Iegūstamais grāds Studiju forma Pēc maģistra studiju programmas apguves var turpināt studēt doktorantūrā. Sociālo zinātņu maģistra grāds sabiedrības vadībā. PLK (pilna laika klātiene) darbdienu grupa darbdienās no plkst. 18.15 līdz 21.30. PLK (pilna laika klātiene) sestdienas grupa piektdienas no plkst. 18.15 līdz 21.30 un sestdienās no plkst. 8.30 līdz 18.40. Studiju ilgums PLK 2 gadi. Iestājnosacījumi Iepriekšējā izglītība: bakalaura grāds, otrā līmeņa profesionālā augstākā vai augstākā izglītība. Bez iestājpārbaudījumiem: tie, kam ir bakalaura grāds vai augstākā izglītība sociālajās zinātnēs (ekonomikā, vadībzinātnē, sociālajās, politikas un tiesību zinātnē) vai tām pielīdzināmās specialitātēs, un ne mazāk kā divu gadu darba pieredze publiskās pārvaldes jomā. Pārbaudījums: iestājpārbaudījums tiem, kam nav bakalaura grāds vai augstākā izglītība sociālajās zinātnēs un nav divu gadu darba pieredze publiskās pārvaldes jomā. Papildu nosacījumi: konkursā tiks ņemta vērā reflektanta darba pieredze, tās atbilstība studiju virzienam. Konsultācijas Ekonomikas un vadības fakultātē Aspazijas bulv. 5, 338. telpā, tālr. 67034740. Prasības Lietvedības sekretāre Ilona Tole, e-pasts: ilona.tole@lu.lv Programmas direktore profesore Inesa Vorončuka. Informatīvais e-pasts: evfinfo@lu.lv. Teorētiskā kursa eksāmenu sekmīga kārtošana. Maģistra darba izstrādāšana un aizstāvēšana. Akreditācija Akreditācijas datums: 2004. gada 22. oktobris. Akreditācijas beigu termiņš: 2010. gada 31. decembris. Absolventu recenzija Maģistratūras programma Sabiedrības vadība sagatavota ļoti augstā profesionālā līmenī. Tajā veiksmīgi integrētas jaunākās tendences starptautiskajā publiskajā pārvaldē, kas studentam dod visaptverošu priekšstatu par publiskās pārvaldes attīstību gan akadēmiskajā, gan profesionālajā līmenī. 257

Tā, piemēram, pirms 10 gadiem šajā programmā iepazītā privātā sektora darbības metožu izmantošana publiskā sektora organizāciju vadībā šķita nereāla vīzija. Taču šodien par to izmantošanu profesionālajā publiskajā pārvaldē neviens vairs nešaubās. Programmai ir ne tikai teorētiska, bet arī praktiska nozīme. Visos studiju priekšmetos pasniedzēji līdzās teorētiskām pamatnostādnēm izmanto prakses piemērus, ilustrē, pamato, analizē reālas situācijas, veicina līdzdalību praktisku risinājumu izstrādē. Studiju programmas pasniedzēju kopums ir profesionāls savā darbībā demokrātisks. Personīgi man studijas šajā programmā harmonizēja. Es ieguvu lielāku pašpārliecinātību par savām pilsoņa tiesībām attiecībās ar publisko pārvaldi. Lilita Seimuškāne, Ventspils attīstības aģentūras direktore no 1998.gada, 1996.gada (1.izlaiduma) Sabiedrības vadības maģistra studiju programmas absolvente Mācības sabiedrības vadības maģistra studiju programmā sniedz iespēju pašreizējiem un potenciāliem vadītājiem papildus profesionālajām zināšanām iegūt plašas un vispusīgas zināšanas darbu organizēšanā, lēmumu pieņemšanā, personāla vadīšanā un citās tikpat svarīgās jomās. Pozitīvais LU sabiedrības vadības maģistra studijās ir pārdomāta un secīgi sakārtota programma semestra garumā. Studējot sabiedrības vadību man visvairāk deva kursi, kuri bija orientēti uz valsts pārvaldes un pašvaldību darba organizāciju, kā arī kurss par juridisko bāzi. Mācību laikā bija prieks par iespēju diskutēt par dažādiem jautājumiem un pasniedzēju kvalificētām atbildēm. Kā ieguvumu ir vērts pieminēt arī izveidoto telpu radošiem meklējumiem. Guntis Pilsētnieks, Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Pašvaldību informatizācijas departamenta direktors 2007.gada (12. izlaiduma) Sabiedrības vadības maģistra studiju programmas absolvents Divi gadi, kas aizvadīti Sabiedrības vadības maģistra studiju programmas ir devuši ne tikai iespēju akadēmiski papildināt zināšanas nozarē, kurai es prognozēju būtisku nozīmi mūsu valsts attīstībā ne tikai tuvākajos gados, bet arī nākotnē. Otrs būtiskais faktors, ko ikviens šīs studiju programmas klausītājs novērtēs iespēja gan ar pasniedzējiem, gan ar saviem studiju biedriem brīvi izdiskutēt jautājumus, kas skar ne tikai teorētiskus valsts pārvaldes jautājumus, bet arī dienas aktualitātes ar to norises procesos tieši iesaistītajiem cilvēkiem no Saeimas, ministrijām vai citām valsts pārvaldes institūcijām, uzzinot ne tikai oficiālo viedokli, bet arī virtuves aspektus, par kuriem publiskajā telpā reti kurš vēlas runāt. Nekad nav robežu inovācijām un uzlabojumiem, arī Sabiedrības vadības maģistra studiju programmai šādu robežu nav, jo tās uzdevums nākotnē saglabāt ciešu saikni ar aktuālākajiem procesiem valsts pārvaldē un papildināt savu programmas piedāvājumu ar jauniem, laikmetīgiem lekciju cikliem, kas ikvienam interesentam ļautu papildināt savas akadēmiskās zināšanas. Juris Millers, žurnālists 2008.gada ( 13. izlaidums) Sabiedrības vadības maģistra studiju programmas absolvents 258

12. pielikums Par augstākās izglītības programmas apgūšanu iesniedzamā dioloma un tā pielikuma paraugs 259

LATVIJAS UNIVERSITĀTE Reģ. Nr. 3341000218 Raiņa bulvāris 19. Rīga. Latvija. LV-1586: tālr. 7034301. 7034320: fakss 7034513: e-pasts lu@lanet.lv Diploma pielikums atbilst Eiropas Komisijas, Eiropas Padomes un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO/CEPES) izveidotajam paraugam. Pielikums ir sagatavots, lai sniegtu objektīvu informāciju un nodrošinātu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu (piemēram, diplomu, sertifikātu) akadēmisku un profesionālu atzīšanu. Diploma pielikumā ir iekļautas ziņas par diplomā minētās personas sekmīgi pabeigto studiju būtību līmeni, kontekstu, saturu un statusu. Tajā neiekļauj norādes par kvalifikācijas novērtējumu un līdzvērtību, kā arī ieteikumus tā atzīšanai. Informāciju sniedz visās astoņās sadaļās. Ja kādā sadaļā informāciju nesniedz, norāda iemeslu. DIPLOMA PIELIKUMS (Diploma Sērija Nr. ) 1. ZIŅAS PAR KVALIFIKĀCIJAS IEGUVĒJU 1.1. Vārds: XXXXX 1.2. Uzvārds: XXXXXX 1.3. Dzimšanas datums (diena/mēnesis/gads): 1.4. Studenta identifikācijas numurs vai personas kods: 2. ZIŅAS PAR KVALIFIKĀCIJU 2.1. Kvalifikācijas nosaukums: Sociālo ziātņu maģistrs sabiedrības vadībā 2.2 Galvenā(s) studiju joma(s) kvalifikācijas iegūšanai: Publiskā pārvalde, vadības teotija, ekonomika 2.3. Kvalifikācijas piešķīrējas iestādes nosaukums un statuss: Latvijas Universitāte, valsts akreditēta (06.08.1999.), valsts dibināta, universitāte 2.4. Studijas administrējošās iestādes nosaukums un statuss Latvijas Universitāte, valsts akreditēta (06.08.1999.), valsts dibināta, universitāte Mācību valoda un eksaminācijas valoda: latviešu 3. ZIŅAS PAR KVALIFIKĀCIJAS LĪMENI 3.1. Kvalifikācijas līmenis: Otrais akadēmiskais grāds 3.2. Oficiālais programmas ilgums, programmas sākuma un beigu datums: 2 gadi pilna laika studiju, 80 Latvijas kredītpunkti, 120 ECTS kredītpunkti, 2008. - 3.3. Uzņemšanas prasības: Bakalaura grāds vai augstākā profesionālā izglītība ar tiesībām studēt maģistrantūrā 260

4. ZIŅAS PAR STUDIJU SATURU UN REZULTĀTIEM 4.1. Studiju veids: Pilna laika studijas 4.2. Programmas prasības: - padziļināti apgūt teorētiskos kursus, kas ietver sabiedrības vadības studiju programmai raksturīgā pamatdisciplīnās; - sabiedrības vadības, valsts pārvaldes un pašvaldību organizācijas, publiskās tiesības, politikas analīze, personālvadība, vadības teorija, projektu vadīšana, budžets un finanses, makroekonomika; - apgūt pētnieciskā darba metodoloģiju, veicot patstāvīgus pētījumus un to rezultātus apkopot maģistra darbā. 4.3. Programmas sastāvdaļas un personas iegūtais novērtējums/atzīmes/kredītpunkti: A DAĻA (OBLIGĀTĀ DAĻA) Kursa nosaukums Kredīt punkti Sabiedrības vadība 4 6 Pētījumu metodes un organizācija 4 6 Valsts pārvaldes un pašvaldību organizācija 4 6 Publiskās tiesības 4 6 Publiskā sektora stratēģiskā vadīšana 4 6 Makroekonomiska analīze 4 6 Publiskās pārvaldes analīzes metodes 4 6 Sociālekonomiskā analīze un prognozēšana 4 6 Publiskā sektora un pašvaldību finanšu politika 4 6 Projektu vadīšana 4 6 Līdzsvarotas attīstības vadīšana 4 6 Personālvadība 4 6 B DAĻA (IEROBEŽOTĀS IZVĒLES DAĻA) Pārvaldība un ētika /Tautas attīstība ekonomikas globalizācijas apstākļos/ Baltijas reģiona attīstība un vide Publiskās pārvaldes komunikācija /Eiropas Savienības attīstība un institūcijas/ Publiskā sektora informācijas sistēmas ECTS kredīti 4 6 4 6 Publiskās pārvaldes metodoloģiskais seminārs 4 6 Vērtējums 4.4. Atzīmju sistēma un norādījumi par atzīmju iedalījumu: Atzīme (nozīme) Atzīmes īpatsvars šīs programmas absolventu vidū 10 (izcili) 4% 9 (teicami) 27% 8 (ļoti labi) 35% 7 (labi) 23% 6 (gandrīz labi) 10% 5 (viduvēji) 6% 4 (gandrīz viduvēji) 2% 3-1 (neapmierinoši) 0% Kvalifikācijas īpašnieka vidējā svērtā atzīme: 8.5 4.5. Kvalifikācijas klase: "Standarta" 261

Kvalifikācijas klases "Standarta" piešķiršanas kritērijus sk. 6.1. punktā. 5. ZIŅAS PAR KVALIFIKĀCIJU 5.1. Turpmākās studiju iespējas: Tiesības studēt doktorantūrā 5.2. Profesionālais statuss: Nav paredzēts piešķirt. 6. PAPILDINFORMĀCIJA 6.1. Sīkāka informācija: Šis diploma pielikums ir derīgs tikai kopā ar diplomu Sērija Nr. Diploma pielikumu angļu valodā izsniedz Latvijas Universitāte. Latvijas Universitātes maģistra studiju programma Sabiedrības vadība ir akreditēta no XX.XX. XXXX līdz XX.XX.XXXX Papildinājums punktam 4.4. Kvalifikācijas īpašnieka vidējo svērto atzīmi rēķina pēc formulas: av=sum(a*f)/sum(f), kur: av vidējā svērtā atzīme, a - studenta iegūtais vērtējums par katru programmas A un B daļas kursu, f - šā kursa apjoms kredītpunktos. Papildinājums punktam 4.5. Kvalifikācija klases "Standarta" piešķiršanas kritērijs: - izpildītas visas programmas prasības. 6.2. Papildinformācijas avoti: Latvijas Universitāte Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1586, telefons: +371-7034444, fakss: +371-7225039; e-pasts: lu@lu.lv Akadēmiskās Informācijas centrs (Latvijas ENIC/NARIC) Vaļņu ielā 2, Rīga, Latvija, LV-1050, telefons: +371-7225155, fakss: +371-7221006 e-pasts: ieva@aic.lv 7. PIELIKUMA APSTIPRINĀJUMS 7.1. Datums: XX.XX.XXXX. 7.2. Paraksts un tā atšifrējums: J.Krūmiņš 7.3. Pielikuma apstiprinātāja amats: Latvijas Universitātes rektors 7.4. Zīmogs vai spiedogs: 262

8. ZIŅAS PAR AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS SISTĒMU VALSTĪ 263

264

13.pielikums Rektora atzinības raksti labākajiem maģistra darbiem 265

2004./2005. akadēmiskā gadā Piešķirti atzinības raksti: Autors Tēmas nosaukums Darba vadītājs Marina Gubāte Aleksandra Suhānova Zintis Varts Organizācijas kultūras uztveres atšķirības multinacionālā vidē un to ietekme uz pārmaiņu vadību Nelegālā programmnodrošinājuma apkarošana Latvijā Rīgas pilsētas un apkārtējo pagastu/novadu pašvaldību sadarbība: politika un prakse Dr. oec., Prof. Inesa Vorončuka Dr. phys., doc. Māris Pūķis Dr. oec., doc. Inga Vilka Piešķirtas prēmijas: Autors Tēmas nosaukums Darba vadītājs Ritu Sīli Ina Vārna Lauksaimniecības sektora regulēšanas attīstība pasaulē, Eiropas Savienībā un Latvijā: problēmas, reformas un to iespējamie varianti no 2005. līdz 2013. gadam Personāla attīstība LR Izglītības un zinātnes ministrijā: problēmas un to iespējamie risinājumi Dr. phil. Doc. Juris Prikulis Dr. oec., Prof. Inesa Vorončuka 2005./2006. akadēmiskā gadā Piešķirti atzinības raksti: Autors Tēmas nosaukums Darba vadītājs Bukmani Ritu Nodokļu kontroles loma nodokļu administrēšanas procesā Dr. phys. doc. Māris Pūķis Franci Ingu Uz zināšanām balstītas ekonomikas attīstība un tās pārvaldības pilnveide Latvijā Jansoni Ievu Zemes reformas Latvijas Republikas pilsētās ieviešanas analīze Dr. oec., prof. Veronika Bikse Dr. phil., doc. Juris Prikulis Jevčuku Ludmilu Makarovu Vladimiru Poršņovu Maiju Sokolovu Natāliju Umpiroviču Daci Darbinieku motivācijas problēmas un risinājumi Latvijas Republikas Finanšu ministrijā Pensiju reforma Latvijā: mācības un izaicinājumi Pensiju reforma Latvijā: mācības un izaicinājumi Komersantu un to apvienību līdzdalības iespējas valsts un ES pārvaldē Publisko iepirkumu likumdošana un prakse Latvijas Republikā Dr. oec., prof. Inesa Vorončuka Dr. phys. doc. Māris Pūķis Dr. phys. doc. Māris Pūķis Maģ,Sab.vad. lektore Lilita Seimuškāne Dr. phys. Doc. Māris Pūķis 266

2006./2007. akadēmiskā gadā Piešķirti atzinības raksti: Vārds, uzvārds Tēmas nosaukums Darba vadītājs Linda Barbara Ēriks Ivanovs Sanita Kudrjavceva Gunta Laizāne Aija Mālniece Linda Pauga Māra Rūce Linda Vīķe Laura Vītola Agate Zaķe Zanda Zvingēvica Eiropas Savienības struktūrfondu vadības pilnveidošanas problēmas 2007. - 2013. gada plānošanas periodā: atbildīgās iestādēs un sadarbības iestādes sadarbības sistēma Latvijas Republikas robežas drošības stratēģiskie aspekti īstenojot Šengenas Acquis noteikumus Darba samaksas sistēmas reforma valsts sektorā nodarbinātajiem cilvēkresursu politikas attīstības kontekstā Valsts un pašvaldību kompetence izglītībā un kultūrā Personāla vadības pilnveidošanas iespējas un risinājumi valsts ieņēmumu dienestā Nodarbinātības reģistra izveide kā līdzeklis valsts politikas realizēšanā nereģistrētās nodarbinātības samazināšanā Cilvēkresursu raksturojums medicīnas nozarē Latvijā Cilvēkresursu raksturojums medicīnas nozarē Latvijā Attīstības sadarbības politika - Latvijas perspektīva Dzimulīdztiesības vērtējums sieviešu pašvaldību vadītāju skatījumā Personāla atalgošanas pilnveidošanas iespējas Latvijas Republikas valsts ieņēmumu dienestā Dr. phil., doc. Juris Prikulis Dr. phys. doc. Māris Pūķis Dr. oec., prof. Inesa Vorončuka Dr. phys. doc. Māris Pūķis Dr. oec., prof. Inesa Vorončuka Dr. oec., prof. Ērika Šumilo Dr. oec., prof. Biruta Sloka Dr. oec., prof. Biruta Sloka Dr. phys. doc. Māris Pūķis Dr. habil. oec., prof. Edvīns Vanags Dr. oec., prof. Lūcija Kavale 2007./2008. akadēmiskā gadā Piešķirti atzinības raksti: Vārds, Tēmas nosaukums uzvārds Silvu Bendrāti Latvijas valsts sociālais budžets - attīstība, problēmas, perspektīva. Darba vadītājs Dr. oec., prof. Lūcija Kavale Moniku Miglāni Personāla motivēšanas un novērtēšanas sistēmas pilnveidošanas iespējas Valsts probācijas dienestā Dr. oec., prof. Inesa Vorončuka 267

Sandru Jakobsoni Motivācijas sistēma Rīgas pilsētas pašvaldībā Dr. oec., prof. Žaneta Ilmete 2008./2009. akadēmiskā gadā Piešķirti atzinības raksti: Vārds, uzvārds Darba nosaukums Darba vadītājs Linda Lagūna Valsts un pašvaldību kompetences sadalījums veselības aprūpes jomā. Pastāvošās problēmas un iespējamie risinājumi Latvijā. Dr. oec., doc. Inga Vilka Liene Liepiņa Bērna intereses un ārpusģimenes aprūpe Latvijā M.soc. zin. Lilita Seimuškāne Laris Demidenko Atalgojuma sistēma kā personāla motivēšanas faktors (uz telekomunikāciju veikalu tīkla piemēra) Dr. oec., prof. Inesa Vorončuka Juris Sokolovskis Partiju valsts finansējuma ieviešanas problēmas Latvijā Dr. oec., doc. Māris Pūķis Maģistra darbi arī virzīti konkursam, ko rīko Latvijas Ekonomikas attīstības Forums sadarbībā ar Augstākās izglītības padomi. Piemēram 2008./ 2009. m. g. šajā konkursā piedalījās : 13.2. tabula Vārds, uzvārds Maģistra darba temats Darba vadītājs Darba recenzents Liene Ankrava Iedzīvotāju noguldījumu veidošanas Dr. oec., prof. Dr. oec., doc. iespējas Latvijā Lūcija Kavale Inga Vilka Inga Sīmane Mūsdienu ekonomiskās krīzes problēmu Dr. phil., doc. Dr. oec., doc. risināšanas varianti dažādās pasaules valstīs. Juris Prikulis Dr. phys., doc. Māris Pūķis 268

14. pielikums Prasības kredītpunktu iegūšanai 269

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI Sabiedrības vadības maģistra studiju programma Kursa kods Kursa nosaukums Testi/ kontroldarbi Individuālais darbs Referāts Rakstveida eksāmens 50% Sabiedrības vadība 3 kontroldarbi - 25% Situācijas analīze semināros - 25% VadZ5131 (10%+10%+5%) VadZ5011 Pētījumu metodes un organizācija 2 kontroldarbi - 3 patstāvīgie darbi - 25% Referāts - 20 % 35% (20%) (10%+10%+5%) VadZ5036 Valsts pārvaldes un pašvaldību organizācija Situācijas analīze Referāts - 45% 45% semināros - 10% JurZ6503 Publiskās tiesības 2 kontroldarbi - 50% 50% VadZ5119 Publiskā sektora stratēģiskā vadīšana Referāts - 50% 50% Makroekonomiskā analīze kontroldarbs - 30% Situācijas analīze 30% Ekon5062 semināros - 40% Publiskās pārvaldes analīzes metodes Referāts - 50% 50% VadZ6034 2 Patstāvīgie darbi - 20% 30% VadZ5112 Ekon6034 VadZ5567 VadZ6017 VadZ5124 VadZ6014 Filz5038 Ekon5137 VadZ5002 SDSK5041 VadZ5126 SDSK6015 VadZ6042 Sociālekonomiskā analīze un prognozēšana 8 praktiskie darbi 40%; 2 laboratorijas darbi 10% Publiskā sektora un pašvaldību finanšu politika 3 kontroldarbi 30% Projektu vadīšana 3 kontroldarbi 15% Līdzsvarotas attīstības vadīšana 2 laboratorijas darbi 40% Personālvadība 3 kontroldarbi 30% Maģistra darbs 3 patstāvīgie darbi - 15% vai uzdevumi, vai testi projekta izstrādāšana - 35% Situācijas analīze semināros - 10% Situācijas analīze semināros - 20% Grupu prezentācija - 5% 50% 50% 1patstāvīgais darbs 20% 30% Projektu darbi vai referāts - 20% Pārvaldība un ētika 1 kontroldarbs - 20% Gadjuma analīze semināros - 30% 50% Tautas attīstība ekonomikas globalizācijas apstākļos Situācijas analīze 50% semināros - 50% Baltijas reģiona attīstība un vide 2 kontroldarbi Referāts - 30% 50% 20% Publiskās pārvaldes komunikācija 2 kontroldarbi Prakses gadijuma 20% 40% situācijas 40% Eiropas Savienības attīstība un institūcijas Referāts - 50% 50% Publiskā sektora informācijas sistēmas Praktiskais darbs - 50% Projekts - 25% 25% Publiskās pārvaldes metodoloģiskais seminārs 2 praktiskie darbi 20% Referāts - 30% 50% 30%

15. pielikums Vienošanās starp Latvijas Universitāti un Vidzemes augstskolu

272

273

16. pielikums Iestājpārbaudījuma iespējamie jautājumi 274

Iestājpārbaudījuma iespējamie jautājumi Sabiedrības vadības maģistrantūras reflektantiem 1. Ekonomikas teorijas pamati 1.1. Resursu ierobežotība. 1.2. Alternatīvas un kompromisa izvēle. 1.3. Pozitīvā un normatīvā ekonomika 1.4. Ekonomiskās sistēmas 1.5. Tirgus sistēma, tās dalībnieki. Vienkāršots tirgus modelis. 1.6. Pieprasījums, piedāvājums un cena. 1.7. Patērētāju rīcība tirgū un galējais derīgums. 1.8. Ražošana un izmaksas. 1.9. Konkurence. Cena un peļņa. 1.10. Tirgus mehānisma nepilnības un to novēršana. 1.11. Iekšzemes kopprodukts. 1.12. Nauda un bankas. Centrālās bankas funkcijas. 1.13. Bezdarbs un inflācija. 1.14. Starptautiskā tirdzniecība. Eksports un imports. Literatūra Bikse V. Ekonomikas teorijas pamatprincipi. Rīga: SIA Izglītības soļi LU: 2007 454. lpp. Kassalis E., Makroekonomika., LU, Rīga, 2002. McConnel C.B., Brue S.L. Economics- Principles, Problems and Policies. - 17-th McGraw Hill, Inc.-2005. 2. Vadības teorija 2.1. Klasiskā menedžmenta teorijas attīstība. 2.2. Motivēšanas teorijas pārstāvji. 2.3. Organizācijas sakārtojuma būtība. 2.4. Stratēģiskās plānošanas būtība un nozīme. 2.5. Kvantitatīvās lēmumu pieņemšanas metodes. 2.6. Komunikācijas loma vadīšanā. 2.7. Vadīšanas stili to veidošanas un efektivitāte: F.Fidlera un Vruma modeļi. R.Likerta vadīšanas sistēmu raksturojums. 2.8. Organizācijas struktūras veidošana. 2.9. Organizāciju centralizācijas un decentralizācijas nozīme vadīšanā. 2.10. Lēmumu pieņemšanas efektivitāte. Literatūra 1a.Kotler Philip, Nancy R. Lee, Marketingi n the Public Sector: A Roadmap for Improved Performance, Warton School Publishing, October 2007 1b.Котлер Филип, Ненси Ли, Маркетинг для государственных и общественных организаций, Питер, 2008, 384 с. Leins Nevils, Stratēģiskā plānošana: praktisks mācību līdzeklis / Nevils Leiks ; no angļu valodas tulkojusi Rūta Dina Vilīte. Rīga : Multineo, c2007. 247 lpp. : il. ; 24 cm + 1 CD- ROM. ISBN 9789984995701. Praude V., Beļčikovs J. Menedžments. -Rīga: Vaidelote. 2001.,507.lpp. 275

3. Personāla vadīšana 3.1.Personāla vadīšanas jēdzieni. 3.2.Personāla politika un stratēģija. 3.3.Personāla plānošanas mērķi un uzdevumi. 3.4.Personāla saimniecības funkcijas un galvenie uzdevumi. 3.5.Darba apraksta jēdziens un mērķi. 3.6.Darba apraksta sastāvdaļas. 3.7.Prasību profils. 3.8.Darba izvērtēšanas metodes. 3.9.Darba tirgus un darbaspēka avoti. 3.10. Personāla atlase: definīcijas, procedūra, atlases intervija. Literatūra Vorončuka I. Personāla vadība : teorija un prakse. -Rīga: LU, 2009, 400.lpp. Ešenvalde I. Personāla praktiskā vadība. -Rīga: 2004. 308.lpp. 6. Armstrong M. A Handbook of Human Resource Management Practice. -10th ed., ISBN 074944631-5, 2006., 982 p. 4. Valsts pārvaldes un pašvaldību organizācija 4.1.Valsts būtība un loma. 4.2.Varas dalīšana. 4.3.Valsts pārvaldes funkcijas un institūcijas. 4.4.Pašvaldību jēdziens un principi. 4.5. Funkciju sadale starp valsti un pašvaldībām. 4.6.Valsts un pašvaldību loma ekonomikas attīstībā. 4.7.Valsts pārvaldes un pašvaldību reformas Latvijā. Literatūra Vanags E. Valsts pārvaldes reformas ārvalstīs un Latvijā.- Rīga: Latvijas Statistikas institūts, 2007., 103. lpp. Vanags E., Vilka I. Pašvaldību darbība un attīstība.- Rīga.: LU Akadēmiskais apgāds, Latvijas Pašvaldību savienība, 2007.- 382. lpp. Starlings G. Valsts sektora pārvalde. Rīga: Valsts Administrācijas skola, 1999. ( 4 nodaļa, Kas ir valsts administrācija, 130-186. lpp.; 7 nodaļa, Organizēšāna, 293-339. lpp.; 8 nodaļa, Līder vadība organizācijās, 240-396 lpp.) 276

LATVIJAS UNIVERSITĀTES Ekonomikas un vadības fakultāte Sabiedrības vadības maģistra STUDIJU PROGRAMMAS (Programmas klasifikācijas kods 463421) PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS Par 2004./2005.akadēmisko gadu Studiju programma akreditēta no 2004. līdz 2010.gadam Studiju programmas direktore Profesore Inesa Vorončuka Apstiprināts Vadības zinību studiju programmu padomes sēdē..2005. Protokola Nr. Padomes priekšsēdētājs.. Iesniegts Akadēmiskā departamentā...2005.

- 2 - Satura rādītājs 1. Studiju programmas mērķi un uzdevumi 3 2. Studiju programmas organizācija 4 2.1. Studiju programmas izmaiņas 4 2.2. Līdzsvars starp obligātajiem un izvēles kursiem 4 3. Studiju programmas praktiskā realizācija 4 3.1. Izmantotās pasniegšanas metodes 4 3.2. Akadēmiskā personāla pētnieciskās darbības ietekme 4 3.3. Studentu iesaistīšana pētnieciskajos projektos 5 3.4. Mācību prasmes kursi studiju programmā 5 4. Vērtēšanas sistēma 5 4.1. Izmantotas novērtēšanās metodes apraksts 5 4.2. Novērtēšanas biežums 6 5. Studenti 6 5.1. Studentu līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā 6 5.2. Studentu aptauja, analīze, rezultāts 7 5.3. Studentu atbalsta dienesti 7 5.4. Absolventu aptaujas, nodarbinātības rezultāti un darba devēju apmierinātība ar beidzējiem 7 6. Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais un administratīvais personāls 8 6.1. Akadēmiskā un administratīvā personāla skaita attiecības pret studentu skaitu studiju programmā 8 6.2. Personāla kvalifikācijas atbalsta struktūrvienības mērķu un uzdevumu īstenošana 8 6.3. Akadēmiskā personāla skaita attiecība pret akadēmisko personālu, kurš ir iesaistījies reģistrētu pētniecības projektu realizācijā 9 6.4. Akadēmiskā personāla pētnieciskais darbs 9 6.5. Pamatdarba personāla īpatsvars struktūrvienības uzticēto uzdevumu izpildei 9 6.6. Personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības politika 9 6.7. Konkrētas ar personālu saistītas problēmas 9 7. Finansēšanas avoti, materiāli tehniskais un metodiskais nodrošinājums 10 7.1. Infrastruktūras nodrošinājums uz 1 studentu 10 7.2. Materiāli tehniskais un metodiskais nodrošinājums 10 7.3. Auditorijas un nodarbību klases 10 7.4. Mācību resursu pieejamība studentiem 10 7.5. Bibliotēkas saturs 10 7.6. Lēmumu pieņemšana par jaunu grāmatu iegādi 10 7.7. Finansēta pētījumu projekti 10 8. Ārējie sakari 11 8.1. Saites ar darba devējiem 11 8.2. Sadarbība ar līdzīgām studiju programmām Latvijā un ārvalstīs 11 8.3. Mācībspēku skaits, kas pasniegusi ārzemju augstskolās 11 8.4. Ārvalstu vieslektoru skaits programmā 11 8.5. Studenti, kas studējuši ārzemēs apmaiņas programmas ietvaros 11 8.6. Ārvalstu studējošo skaits programmā 11 9. Studiju programmas attīstības iespējas 12 PIELIKUMI 1. Pielikums. Sabiedrības vadības maģistra studiju programma 13 2. Pielikums. Mācību spēku sastāvs Sabiedrības vadības maģistra studiju programmā 14 3. Pielikums. Studentu iesaistīšana pētnieciskajos projektos 15 4. Pielikums. Maģistra darba vērtēšanas kritēriji 16 5. Pielikums. Studējošo aptaujas anketa 17 6. Pielikums. Absolventu aptaujas anketa 19 7. Pielikums. Mācībspēku zinātniskās un metodiskas publikācijas 20 8. Pielikums. Mācībspēku piedalīšanās starptautiskajās konferencēs 22 9. Pielikums. Studiju programmas attīstības plāns 23 10. Pielikums. Sabiedrības vadības maģistra studiju programmas SVID analīze 25 11. Pielikums. Kvalitatīvie dati par studējošiem 26-2 -

- 3 - Programmas anotācija Akadēmiskā maģistra studiju programma Sabiedrības vadība veidota atbilstoši LR MK 2002.gada 3.janvāra noteikumiem un tās stratēģiskie mērķi - izglītot augsti kvalificētus speciālistus publiskajā pārvaldē un valstij nepieciešamās nozarēs, sekmēt to konkurētspēju mainīgajos sociālekonomiskajos apstākļos. Programma ir orientēta uz augstākā līmeņa vadītāju sagatavošanu publiskajā pārvaldē, un tās absolventiem tiek radīti priekšnoteikumi sekmīgam darbam pašvaldībās, valsts iestādēs, publisko pakalpojumu sniegšanā. Programmas absolventiem tiek piešķirts sociālo zinātņu maģistra grāds sabiedrības vadībā. Programma ir viena no pirmajām akadēmiskām maģistra programmām Latvijā, kas cenšas mazināt kvalifikācijas deficītu pašvaldībās, valsts pārvaldē un nevalstiskajās organizācijās, publisko pakalpojumu sfērā. Sabiedrības vadības maģistra studiju programma akreditēta no 2004. līdz 2010. gadam. Studiju programmas mērķi ir: 1. Studiju programmas mērķi un uzdevumi nodrošināt augstākā līmeņa akadēmiskās izglītības iegūšanu publiskās pārvaldes (sabiedrības vadības) jomā, saglabājot LR nepieciešamo intelektuālo potenciālu un veicinot tā attīstību; vairot publiskās pārvaldes jomā akadēmiski izglītota personāla pieejamību; nodrošināt sabiedrības vadības sistēmā strādājošo tālāk izglītības iespējās piedāvāt iespēju papildināt zināšanas un prasmes publiskās pārvaldes jomā strādājošiem; veidot, sistematizēt, paplašināt un padziļināt zināšanu bāzi publiskās pārvaldes pedagoģijas jomā, atbilstoši organizējot gan saskarsmi ar praksi, gan metodisko, pētniecisko un studiju darbu. Lai sasniegtu šos mērķus, programmā izvirzīti šādi galvenie uzdevumi: sekot pētījumiem sabiedrības vadības jomā visai sazarotajā tematikā vietējās un starptautiskās sadarbības tīklojumā un normatīvo aktu sagatavošanai un pieņemšanai; sekmēt studējošo profesionālās un dzīves pieredzes mobilizāciju aktuālu sabiedrības dzīves problēmu risināšanas iespēju izziņā; studiju procesu un pētniecisko darbu organizēt tā, lai veidotu, sistematizētu, paplašinātu un padziļinātu zināšanu bāzi publiskās pārvaldes pedagoģijas jomā; sniegt studentiem nepieciešamās teorētiskās un praktiskās zināšanas sabiedrības vadībā (padziļināta sabiedrības vadības teorētisko disciplīnu apguve); attīstīt studentu spējas patstāvīgi apgūt, kritiski analizēt un pielietot iegūtās iemaņas un zināšanas sabiedrības vadības jomā; studiju procesa rezultātā sekmēt studējošo intelektuālo spēju izmantošanu studiju procesā un tālāk viņu praktiskajā darbībā; sagatavot un aizstāvēt maģistra darbu par aktuālu publiskās pārvaldes problēmu. Kopumā studiju programmas uzdevumi: attīstīt maģistrantūrā studējošo analītiskās spējas; sekmēt zinātniskās pētniecības darba prasmju apguvi; attīstīt iemaņas problēmu apzināšanā, mērķu formulēšanā un to risināšanā; studiju procesa rezultātā attīstīt studējošo intelektu, veicināt viņu garīgo pilnveidošanos, sekmēt intelektuālo spēju izmantošanu studiju procesā un praktiskajā darbībā; veicināt studējošo interesi par sabiedrībā notiekošiem procesiem; dot iespēju studējošiem apliecināt savu kompetenci iegūstot akadēmisko grādu. - 3 -

- 4-2. Studiju programmas organizācija 2.1. Studiju programmas izmaiņas 2004./2005. m. g. programmā būtiskas izmaiņas nebija. Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem izmaiņas ir šādas: studiju kursa Pasaules ekonomika un Eiropas integrācija izmainīts nosaukums uz Eiropas Savienības attīstība un aktualizēts saturs( studiju programmu skatīt 1. pielikumā) daudziem studiju kursa aprakstiem aktualizēts literatūras saraksts. 2.2. Līdzsvars starp obligātajiem un izvēles kursiem Studiju programmas struktūra veidota atbilstoši programmas mērķiem un uzdevumiem, kā arī Ekonomikas un vadības fakultātes un citu iesaistīto struktūrvienību iespējam. Studiju programmas struktūra Programmas sastāvdaļas Apjoms KP % pret visu apjomu A. Obligātā daļa 48 60,00 B. Obligātā izvēles daļa 12 15,00 Obligātie izvēles priekšmeti Pārvaldība un ētika 1 vai Tautas attīstība 1 Eiropas Savienības attīstības 2 vai Baltijas reģiona attīstība 2 Valsts un pašvaldību informācijas sistēmas 3 vai Eiropas Savienības institūcijas 3 A. Maģistra darbs 20 25,00 Kopā 80 100,00 2.2.1.tabula 1 9. semestra izvēles studiju kursi 2 10. semestra izvēles studiju kursi 3-11. semestra izvēles studiju kursi Studiju programmas studiju kursu apraksti ietver anotāciju un tematisko struktūru. Tie atrodami LU Studiju priekšmetu reģistrā - LUISā (Latvijas Universitātes Informācijas Sistēma). 3. Studiju programmas praktiskā realizācija 3.1. Izmantotās pasniegšanas metodes. Sabiedrības vadības maģistra studiju programma paredz pilna laika studijas, klātiene( kursu plānu skat 1. pielikumā) Sabiedrības vadības maģistra studiju programma darbojas kā nepārtrauktās izglītības forma un kā padziļinātas teorētiskās un praktiskās studijas personām ar akadēmisko bakalaura grādu vai augstākās izglītības studiju programmu absolventiem. Teorētisko kursu un praktisko iemaņu apgūšanai tiek izmantotas lekcijas, semināri, laboratorijas darbi, praktiskie darbi, kontroldarbi, testi, patstāvīgais darbs, referātu sagatavošana un nolasīšana, komandu (grupu) darbs, diskusijas, situāciju analīzes u.c. Studenti kopā ar akadēmisko personālu maģistra darba sagatavošanas procesā ir iesaistīti publiskās pārvaldes aktuālu problēmu risināšanā. Studiju programmas prasību izpildes rezultātā ir paredzēta akadēmiskā maģistra grāda iegūšana, aizstāvot maģistra darbu. Maģistra darbam jābūt oriģinālam darbam ar pētniecisku raksturu. 3.2. Akadēmiskā personāla pētnieciskas darbības ietekme uz studiju darbu Akadēmiska maģistra studiju programmā Sabiedrības vadība ir nodarbināti 23 mācību spēki (skat. 2. pielikums), kuri aktīvi piedalās zinātniskās darbībās un kvalifikācijas celšanā. Piemēram, prof. Inesa Vorončuka 12. 13. aprīlī 2005. g. piedalījās seminārā Personāla - 4 -

- 5 - motivācijas audits ( saņemts sertifikāts) Rīga, Perfekta Consulting. Saņemta informācija bija izmantota studiju kursa Personāla vadība. Izstrādājot pētnieciskos projektos un piedaloties konferencēs mācību spēki piedāvā studentiem jauno informāciju lekcijās, diskusijās un situācijas analīzēs. Visi programmā iesaistītie pasniedzēji regulāri piedalās Latvijas zinātnisko, akadēmisko vai citu nozaru konferencēs un semināros. Kopumā dati liecina par mācībspēku kvalifikāciju un par to, ka šī kvalifikācija spēj nodrošināt studiju kursu kvalitāti. 3.3. Studentu iesaistīšana pētnieciskajos projektos. Studentu iesaistīšanu pētnieciskajos projektos atspoguļo maģistra darba izstrādāšanas galvenie pētnieciskie virzieni (skat. 3. pielikumā). Par studentu pētniecisko darbu aktivitāte liecina arī to, ka 5 studenti no pēdējā gada absolventiem iestājās doktorantūrā. Problemātiski panākts, lai visi studenti savlaicīgi izvēlētos un pieteiktu maģistra darbu tēmas. Ne visi studiju programmas studenti sekmīgi nokārtoja teorētiskos kursus (2004./ 2005.m.g.- 4 studenti), tāpēc nebija pielaisti pie maģistra darba izstrādāšanas un aizstāvēšanas. Bija arī studenti, kuri nepabeidza maģistra darba rakstīšanu noteiktos termiņos ( 3 studenti). 3.4. Mācību prasmes kursi studiju programmā Studiju programma ir iekļauti kursi, kas māca studentus kritiski domāt, analizēt, izstrādāt projektus un lietot klasiskas un mūsdienu pētījuma metodes. Kursi ir sekojoši: Pētījumu metodes un organizācija Projektu vadīšana Sociālekonomiskā prognozēšana un futuroloģija Politikas analīze Personālvadība 4. Vērtēšanas sistēma 4.1. Izmantotas novērtēšanas metodes Zināšanu vērtēšana notiek saskaņā ar LR MK noteikumiem 03.01.2002. un Valsts akadēmiskās izglītības standarta prasībām pēc desmit ballu skalas. Izglītības vērtēšanas pamatprincipi studiju programmā ir: pozitīvo sasniegumu summēšanas princips pārbaudes obligātumu princips vērtēšanas kritēriju atklātības un skaidrības princips vērtēšanas formu dažādības princips pārbaudījuma pieejamības princips. Studiju programmas mērķu un to sasniegšanas vērtēšana atspoguļota 2. tabulā. Mērķi 1. Zināšanas, kas jāiegūst maģistram: jāiegūst sociālo zinātņu maģistram sabiedrības vadībās atbilstošas zināšanas gan humanitārā, gan sociālā un pedagoģijas jomās, lai spētu pildīt atbilstoša speciālista funkcijas, vai spētu turpināt studijas doktorantūrā. 2. Nepieciešamas iemaņas un prasmes: pētnieciskā spējas izziņas un pētniecisko prasmju individuāla lietošana noteiktas problēmas risināšanai. 4.1.1. tabula Vērtēšanas sistēma 1. Eksāmeni, ieskaites darbu, atzīmes par komandas darbu, kā arī referātu atzīmes; gala rezultāts pārsvarā ir atkarīgs no darba rezultātiem semestrī parasti 50 70% un eksāmenā (50 30%) 2. Izpildītie ieskaites darbi, grupu darbs, referāti, to izpildes vērtējums, piedalīšanas zinātniskā darbā, dažādos konkursos un tur ieņemtās vietas, maģistra darbu izstrāde. - 5 -

- 6-3. Maģistra akadēmiskā grāda ieguvējam jābūt spējīgam: nepārtraukti paaugstināt savu zinātnisko līmeni izpildīt atbilstošas speciālista funkcijas 3. Izstrādātā maģistra darba līmenis un vērtējums, darba devēju, kā arī paša maģistra atsauksmes. Studiju rezultātus Sabiedrības vadības maģistra studiju programmās atbilstoši LU Senāta pieņemtajiem nolikumiem novērtē pēc diviem rādītājiem: kvalitātes rādītājs- atzīme pēc 10 baļļu sistēmas; kvantitatīvais rādītājs- kredītpunkti pēc kopējā stundu skaita katrā studiju kursā. Studentiem ir iespējams iepazīties ar vērtēšanas sistēmu. Katra kursa pirmajā lekcijā studenti saņem izdales materiālu, kurā atspoguļota kursa programma (apraksts plāns), ieteicamā literatūra, prasības, kādas studentiem jāizpilda, lai tiktu pielaists pie eksāmena, un vērtēšanas sistēma. Programmas apguvi noslēdz maģistra darba izstrādāšana un aizstāvēšana, kas tiek vērtēta desmit ballu skalā. Aizstāvot maģistra darbu, studentiem iepriekš ir zināmas vērtēšanas kritēriji, kas ir apspriesti un apstiprināti katedras sēdē( skat. 4. pielikumā) Studentu zināšanas vērtējuma rezultāti 2005. gadā apspriesti profesoru grupu sēdēs, maģistra darba aizstāvēšanas rezultāti arī EVF Domes sēdēs, tie kalpo par pamatu tālākai studiju procesa pilnveidošanai. 4.2. Novērtēšanas biežums Bez noslēguma pārbaudījuma katrā studiju kursā nepārtraukti ir kārtējie pārbaudījumi kontroldarbi, uzstāšanās semināros, studiju patstāvīgie un komandas darbi, individuālie mājasdarbi u.c. Par darbu semestrī gala vērtējumā students parasti saņem 50 70%. Kredītpunktus ieskaita par katru apgūto studiju kursu, ja vērtējums nav bijis mazāks par 4 (gandrīz viduvēji). 5. Studenti 5.1. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā Studējošie ir aktīvi līdzdalībnieki studiju procesa pilnveidošanā izsakot savas vēlmes tiešajam studiju kursa docētājam, profesoru grupas vadītājam, programmas direktoram vai ar studentu pašpārvaldes palīdzību, kuras pārstāvji piedalās Ekonomikas un vadības fakultātes Domes sēdēs. Studentiem ir iespēja iepazīties ar kursa saturu LUISā. Daži docētāji papildina tēmas saturu ar specialiem jautājumiem, ja lielāka daļas studentu no kopskaita to vēlās. Lielākajā daļā kursu studenti patstāvīgi sagatavo referātu, ar kuru uzstājas auditorijā. Fakultātes bibliotēkā ir apgādāta ar mācību līdzekļiem un grāmatām arī latviešu valodā un studenti tas var izmantot. Projektu vadīšanā studenti patstāvīgi izstrādā projektus, nosakot projektu mērķus, mērķu hierarhiju, rezultātus, izmaksas, aktivitātes un to izpildes laikus un terminus, veic projektu izmaksu ieguvumus analīzi, izvēlās projekta alternatīvo variantu, raksta projekta priekšlikumu un sagatavo projekta uzdevumus. Kursā Personalvadībā studenti patstāvīgi sagatavo prezentācijas pa tēmām : Organizācijas personāla politika un stratēģija, organizatoriska struktūra. Vakantās vietas amata apraksts un prasību profils. Prezentēt organizāciju un izsludināt konkursu uz vakanto amatu. Prezentēt intervēšanas rezultātus, analizēt stiprās un vājās puses pretendentiem uz vakantiem amatiem. u. c. Citu kursu ietvaros studenti arī gatavo prezentācijas un ar to piedalās studiju procesa pilnveidošanā. - 6 -

- 7-5.2. Studentu aptauja, analīze un rezultāti. Studējošo aptaujas tiek organizētas regulāri, katra semestra beigās. 2004/2005. mācību gadā anketas izdalītas visiem 1. kursa un 2. kursa studentiem. ( skat. 5. pielikumu). Studentiem bija iespēj izvērtēt katru kursu atsevišķi nevis vērtēt programmu kopumā. Tāda sistēma bija pieņemta tāpēc, ka iepriekšējā 2004/2005. mācību gadā studenti kritizēja anketas kvalitāti tieši par to, ka ir grūti novērtēt pasniedzēju darbu kopumā, jo dažādiem pasniedzējiem ir atšķirīga lekciju kvalitāte. Vairāk no aptaujātajiem studentiem augsti un ļoti augsti vērtējuši docētāju pasniegšanas līmeni maģistra programmā, lekciju materiālus, prasības un studiju kvalitāti kopumā. Taču ir arī studentu iebildes par to, ka: trūkst izdales materiālu pārāk liela slodze pārak liels studentu skaits grupās. Studentu priekšlikumi studiju programmas pilnveidošanai: paplašināt dažus kursus, iekļaujot plašāku jautājumu loku vairāk izdales materiālu vairāk sasaistīt teoriju ar praksi. stiprināt radošu komandas garu lietot vairāk piemērus no Latvijas esošās pieredzes. Aptaujas rezultāti tiek iesniegti un apkopoti tajās profesoru grupās, kuras nodrošina katra konkrētā studiju kursa realizāciju. Aptauju rezultāti tiek analizēti profesoru grupās un tiek izmantoti studiju kursa satura un studiju organizācijas uzlabošanai un pilnveidošanai. Maģistra studiju kursa aptaujas anketas paraugi apskatāms 5.pielikumā. Studiju priekšmetu aptauju analīze ir pieejama Publiskās pārvaldes katedrā. 5. 3. Studenta atbalsta dienesti Studentiem ir iespējas saņemt konsultācijas un profesionālos padomus netika no Publiskās pārvaldes katedras docētajiem, bet ari no EVF un citu fakultāšu institūtiem un profesoru grupas. 5.4. Absolventu aptaujas un to analīze Absolventu aptaujas mērķis - noskaidrot maģistra grāda ieguvušo vērtējumu par programmas saturu, iespējām konkurēt darba tirgū. Aptaujā tiek noskaidrots arī absolventu viedoklis par jaunu kursu iekļaušanu programmā. Absolventi visumā augsti vērtē savu konkurētspēju darba tirgū, pamatojoties uz iegūtajām teorētiskajām atziņām un daudzpusīgi izvērtēto aizgūto un apgūto praktisko pieredzi, viņi augsti vērtē docētāju kompetenci, kā arī iegūto zināšanu praktisko izmantošanu. Absolventa anketas paraugs apskatāms 6. pielikumā. Regulāri analizējot absolventu anketas metodiskajās grupās un katedras sēdēs, var izvēlēties visbiežāk sastopamos ieteikumus, kurus lietderīgi ņemt vērā studiju programmas uzlabošanai. Rezultātu analīze ļauj spriest par studiju programmas pilnveides virzieniem un argumentēt to prioritātes. Galvenie 2004/2005. mācību gada absolventu ieteikumi bija šādi: samazināt cilvēku skaitu grupās; palielināt dažādu priekšmetu semināru skaitu; pielietot jaunas mācību tehnoloģijas; palielināt diskusiju iespējas; - 7 -

vairāk saistīt teoriju ar praksi. - 8 - Aptaujas materiāli liecina, ka vairums studentu ir pārdomāti izvēlējušies savu specialitāti un augstu vērtē iegūtās zināšanas. Vērtējot studijas absolventi atzīst, ka iegūtās zināšanas ir bijušas pietiekamas, lai sekmīgi uzsāktu darbu vai turpinātu studijas ārzemēs. Studiju darba organizācija fakultātē atbilst studentu vēlmēm vienlaikus apgūt kursus arī citās fakultātēs un studiju virzienos. Absolventi pēc beigšanas strādā atbildīgos amatos ministrijās, citās valsts pārvaldes institūcijās, pašvaldībās, nevalstiskajās organizācijās u.c.: Valsts ieņēmuma dienests Finansu ministrija Izglītības un zinātnes ministrija Labklājības ministrija Valsts kanceleja LR bruņotie spēki Pagasta padomes Sociālais dienests Latvijas mobilais telefons un citi. Darba devēji ir apmierināti ar studentu kvalifikāciju. Par to liecina pārrunas ar darba devēju pārstāvjiem no iepriekš minētajām organizācijām. 6. Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais un administratīvais personāls. 6.1. Akadēmiskā un administratīvā personāla skaita attiecības pret studentu skaitu studiju programmā. Sabiedrības vadības studiju programma A un B daļas kursus lasa 23 docētāji. Caurmērā uz vienu docētāju bija 11 studenti. (skat. 2. pielikumā un 11. pielikumā) 6.2. Akadēmiska personāla kvalifikācija Docētāji, kuri piedalās sabiedrības vadības maģistra studiju procesā, raksturoti tabulā 6.1.1. tabula Akadēmiskā personāla skaits (uz 01.10.2005) N.p. k. Rādītāji Skaits Procentuālā attiecība 1. Akadēmiskie amati Profesori 12 52,2 % Asociētie profesori 3 13,0 % Docenti 4 17,4 % Lektori* 4 17,4 % Kopā 23 100 % 2. Zinātniskie grādi Habilitēti zinātņu doktori 4 17,4 % Zinātņu doktori 15 65,2 % Bez zinātniskā grāda* 4 17,4 % Kopā 23 100 % *visi docētāji, kam nav zinātniskā grāda, strādā profesora vai asociētā profesora vadībā Akadēmiskā personāla saraksts ir paradīts 2. pieliekumā. - 8 -

- 9-6.3. Akadēmiskā personāla skaita attiecības pret akadēmiskā personālu, kurš ir iesaistījies reģistrētu pētniecības projektu realizēšanā. Docētāji, kas lasa lekcijas maģistrantiem ir iesaistījušies pētniecības projektu īstenošanā. Vairāki profesori aktīvi darbojas starptautiskās organizācijās. Tā, piemēram, profesors Edvīns Vanags ir Eiropas Padomes Eiropas Vietējo pašvaldību hartas pilnveidošanas neatkarīgais eksperts, Amerikas sabiedrības vadības biedrības loceklis, Starptautiskās pilsētu menedžmenta asociācijas loceklis. Profesore Žanete Ilmete ir Starptautiskās projektu vadīšanas asociācijas padomes locekle un Projektu vadīšanas starptautiskās sertifikācijas assessore. Arī pārējie docētāji piedalās pētniecības projektu realizēšanā: Prof. I. Vorončuka piedalījās finansētajā starptautiskā projektā Developing a Competency based Career Training and Professional Development Program for Latvja ( 01.06.2004. 31.12.2004. g., finansēja starptautiska organizācija NISPA cee Valsts administrācijas Institūts un Skolu tikls Centrālajā un Austrumeiropā. Juris Prikulis - LZP finansētajā projektā Ideju vēsture Latvijā 2004 2005. g. ( vadītāja E. Buceniece). Juris Prikulis - Pensilvānijas universitātes (ASV) projektā The impact of political discourse on attitudes towards outgroups in ethnically divided societies 2004.- 2005. g. ( vad.richard Mole u. c.) Inga Vilka Rīgas reģiona attīstības programmas izstrāde. PKC, Rīgas reģiona attīstības aģentūra. Inga Vilka vadīja projektu "Balvu pilsētas pašvaldības darbības analīze", ko pasūtīja Balvu pilsētas dome, izpildīja SIA PKC 2005. Inga Vilka vadīja projektu "Priekšlikums Valmieras rajona Kocenu pagasta pašvaldības darbības reorganizācijai" SIA PKC. Ligita Začesta piedalījās, kā eksperte pētījumā "Balvu pilsētas pašvaldības darbības analīze", ko pasūtīja Balvu pilsētas dome, izpildīja SIA PKC 2005. Ligita Začesta piedalījās kā eksperte pētījumā "Priekšlikums Valmieras rajona Kocenu pagasta pašvaldības darbības reorganizācijai" SIA PKC. 6.4. Akadēmiskā personāla pētnieciskais darbs: projektu vadīšana, vai piedalīšanas pētnieciskajos projektos, publikācijas, ekspertu darbs. Mācībspēki aktīvi piedalās pētnieciskas darbībās. 2004./2005. akad. gada tika publicēti 22 zinātniskie darbi ( skat. 7. pielikums). Mācībspēki arī piedalās starptautiskajās konferencēs( skat. 8. pielikums). Kopumā dati liecina par mācībspēku kvalifikāciju un par to, ka šī kvalifikācija spēj nodrošināt studiju kursu kvalitāti. 6.5. Pamatdarba personāla īpatsvars struktūrvienības uzticēto uzdevumu izpildei. No 23 docētājiem, kas lasa lekcijas maģistrantiem, ir 14 LU pamatdarba personāls tas ir 61 %. 6.6. Personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības politika. Lai nodrošinātu sekmīgu personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības politiku, doktoranti iesaistīti lekciju lasīšanā, semināru un praktisko nodarbību vadīšanā bakalauru un maģistru studiju programmā (gan patstāvīgi, gan kopā ar profesoriem), kā arī kursa darbu un bakalauru darbu vadīšanā un maģistra darbu konsultēšanā. 6.7. Konkrētas ar personālu saistītas problēmas, kas ietekmē programmas kvalitāti. Šobrīd daļai docētāju, kas lasa lekcijas maģistrantiem, nav pietiekami kvalificētu aizstājēju. Tuvākajos gados katrā kursā paredzēts iesaistīt arī jaunos pasniedzējus pēc doktora grāda iegūšanas. - 9 -

- 10-7. Finansēšanas avoti, materiāli tehniskais un metodiskais nodrošinājums 7.1. Infrastruktūras nodrošinājums uz 1 studentu Sabiedrības vadības studiju programmas materiāli tehnisko nodrošinājumu veic Ekonomikas un vadības fakultāte, kā finansēšanas avotus izmantojot galvenokārt studiju maksu. 7.2. Materiāli tehniskais un metodiskais nodrošinājums Regulāri tiek uzlabots auditoriju iekārtojums, radīti jauni metodiskie kabineti un mācību laboratorijas, papildināta biroja tehnika, iegādāta mācību literatūra un informācijas tehnoloģijas studiju procesa vajadzībām, kā arī tiek veiktas citas aktivitātes. Tehniskās bāzes pilnveidošana notika vairākos virzienos: bibliotēkas krājumu ievērojama palielināšana; informācijas tehnoloģiju atjaunošana un pilnveidošana; mācību - metodisko materiālu sagatavošana; telpu remonts un labiekārtošana. 7.3. Auditorijas un nodarbību klases Publiskās pārvaldes katedra izvietota Aspazijas bulvārī 5, 338.telpā Ekonomikas un vadības fakultātē. Telpu labiekārtošanas darbi norit nepārtraukti, ievērojot arvien pieaugušo studentu skaitu. Laika posmā no 2004./ 2005. māc. gadam tika izmantotas vairākas mācību auditorijas : 302.; 306.; 312.; 412.; 416.; 417.; 510.; 516.; auditorijas. 7.4. Mācību resursu pieejamība studentiem Visas auditorijas apgādātas ar speciāliem tehniskiem līdzekļiem, projektoriem un kodoskopiem. Nodarbību vadīšanā visi docētāji var izmantot portatīvo datoru un multiprojektoru, tas pieejams arī studentu prezentācijām. Visi studiju programmā ietilpstošie studiju kursi ir nodrošināti ar programmām, kas reģistrētas LU studiju kursu katalogā. 7.5. Bibliotēkas saturs Bibliotēkas saturs un laboratoriju aprīkojums (pašlaik fakultātes rīcībā ir 5 datorzāles) ir atbilstošs studiju programmas mērķiem un uzdevumiem. Maģistrantiem ir iespējas izmantot tos pakalpojumus, kurus sniedz ne tikai LU EVF bibliotēka, bet arī LU Zinātniskā bibliotēka, Eirofakultātes bibliotēka un citas. Viņu rīcībā ir fakultātes bibliotēkas lasītava un katedru metodiskie kabineti, kur var iepazīties ar jaunākajiem periodiskiem izdevumiem, statistikas materiāliem, grāmatām, monogrāfijām, konferenču materiāliem par publiskās pārvaldes, ekonomikas un uzņēmējdarbības jautājumiem. Fakultātes studenti nepieciešamo mācību un papildliteratūru var saņemt bibliotēkā, vai lasītāju zālē, kas atrodas šajā pašā ēkā, kā arī LU Zinātniskajā bibliotēkā un citās bibliotēkas filiālēs. Literatūras bibliogrāfisko meklējumu atvieglo elektroniskais kopkatalogs. Studentiem ir iespējams nepieciešamos materiālus kopēt kopētavā. Plaši izmanto nodarbībām nepieciešamo materiālu pārsūtīšanu pa e-pastu. 7.6. Lēmumu pieņemšana par jaunu grāmatu iegādi Bibliotēkas fondi tiek papildināti atbilstoši docētāju priekšlikumiem. Pēdējos divos gados ievērojami palielināts bibliotēkas budžets. 7.7. Finansēta pētījumu projekti Sabiedrības vadības maģistra studiju programmas studenti piedalās apmaiņas programmās ar Tamperes Universitāti. 2005. gada 26. oktobrī 28 studenti un 2 pasniedzēji apmeklēja Publiskās pārvaldes katedru. Tikšanās piedalījās katedras docētāji : prof. E. Vanags lasīja ārzemju studentiem lekciju Local Government Proform in Latvia ( 513. aud. 10:00 12:00). - 10 -

8.1. Saites ar darba devējiem - 11-8. Ārējie sakari Sadarbība notiek mācībspēkiem sadarbojoties ar dažādām profesionālām asociācijām un apvienībām, piemēram, Latvijas Personāla vadīšanas asociāciju, sociālo priekšmetu konsultatīvo padomi, Latvijas statistiķu asociāciju u.c. Tiek uzturēta saskarsme ar nākošo maģistru darba devējiem Valsts civildienesta pārvaldi, Latvijas Pašvaldību savienību, ministrijām, pašvaldībām u.c. Atgriezeniskā saite tiek nodrošināta regulāri aptaujājot darba devējus. 8.2. Sadarbība ar līdzīgām studiju programmām Latvijā un ārvalstīs Fakultātes struktūrvienības regulāri organizē konferences, katru gadu LU zinātniskā konferencē, kura notiek ik gadu janvāri martā, fakultātes docētāji, doktoranti un maģistranti nolasa referātus dažādās sekcijās. Pastāv cieša sadarbība ar Latvijas augstskolām (RTU, LLU, Rēzeknes augstskolu, Vidzemes augstskolu, Banku augstskolu u.c.) un arī ārvalstu augstskolām: Brēmenes universitāti (Vācija); Dortmundes tehnisko universitāti (Vācija); Tamperes universitāti (Somija); Teksasas valsts universitāti (ASV); Centrālās Floridas universitāti (ASV); Kauņas tehnoloģisko universitāti (Lietuva); Šīs saites tiek nostiprinātas ar sadarbības līgumiem, kā piemērām: LU EVF Publiskās pārvaldes katedra ir asociētais loceklis NISPAcee (The Network of Institutes and Schools of Public Administration in Central and Eastern Europa). Sabiedrības vadības maģistra studiju programma tiek īstenota sadarbībā ar citu Baltijas valstu, Rietumeiropas un ASV universitātēm, kas īsteno līdzīgas programmas. Sadarbība izpaužas tādās formās, kā apmaiņa ar studiju un kursu programmām, piedalīšanās studiju programmu akreditēšanā, piedalīšanās zinātniskajās konferencēs, docētāju un studentu stažēšanās, kopīgu zinātnisku publikāciju sagatavošana u.c. 8.3. Mācībspēku skaits, kas pasniegusi ārzemju augstskolās 2004./2005. mācību gadā mācībspēki piedalījās pasniegšanā ārzemju augstskolās. Lektors A. Kalniņš piedalījās seminārā Budabeštā Korvinus Universitāte par futuroloģijas metodoloģiju. Profesore Inesa Vorončuka piedalījās seminārā 25. 28. maijā 2004. g. Maskavā, Maskavas Lomonosova vardā Universitāte Valsts pārvalde: jaunas tehnoloģijas ( ir publikācija). 8.4. Ārvalstu vieslektoru skaits programmā Mācību procesā piedalījās: 2004./2005. māc. g. mācību procesā piedalās viesprofesors Jānis Peniķis no South Bend universitātes, ASV, kas lasīja lekcijas un vadīja praktiskās nodarbības kursā Ārzemju politiskās sistēmas un valdības. 8.5. Studējušie, kas studējuši ārvalstīs studējošo apmaiņas programmas ietvaros Studentiem ir iespēja pieteikties studijām ārvalstu augstskolās, to nodrošina LU Ārējo sakaru departaments un LU EVF Ārējo sakaru nodaļa. 2004./2005. mācību gadā studenti no maģistra akadēmisko studiju programmā Sabiedrības vadība nestudēja ārvalsts augstskolas galvenokārt darba dēļ. 8.6. Ārvalstu studējošo skaits programmā, norādot studiju ilgumu 2004./2005. mācību gadā maģistra akadēmisko studiju programmā nebija ārvalsts studentus. - 11 -

- 12-9. Studiju programmas attīstības iespējas Sabiedrības vadība maģistra studiju programma nepārtraukti ir pilnveidojama. Publiskās pārvaldes katedras perspektīvās attīstības stratēģisko plānu izstrādāja katedras profesoru grupa, un tas tika ziņots LU zinātniskajās konferencēs u.c. ( skat. 9. pielikumā). Pilnveidojams atsevišķu studiju kursu saturs. Studiju kursos vairāk uzmanības jāveltī problemātiskiem jautājumiem, aktuālā tematikā par pētījumu metodēm, Eiropas Savienības institūcijām, Baltijas reģiona attīstību. Vēl vairāk jāpielieto aktīvās mācību metodes. Maģistranti kopā ar docētājiem plašāk jāiesaista pētniecības projektos, kā arī zinātnisko konferenču programmās un zinātnisko rakstu sagatavošanā. Docētājiem aktīvāk jāpiedalās mācību grāmatu un līdzekļu sagatavošanā latviešu valodā ( skat. 10. pielikumā). Sabiedrības vadības maģistra studiju programmā studējošie kā zināmu netaisnību uztver to, ka jau vairākus gadus šai programmā nav nevienas budžeta vietas. Atbilstoši LU studiju darba organizācijas prasībām, sākot no studiju programmas Sabiedrības vadība akreditācijas brīža, ziņojumi par studiju darba gaitu regulāri ik gadu tika izskatīti Vadības studiju programmas padomē un apstiprināti fakultātes Domē un LU Senātā. Tie tiek arī publicēti un ir pieejami EVF Dekanātā, kā arī pie Sabiedrības vadības maģistra programmas direktores. Programmas Sabiedrības vadība ikgadējais pašnovērtējuma ziņojums tika izskatīts un apstiprināts 2005.gada 31.oktobrī Vadības zinību studiju programmas sēdē (prot.nr.14). Sabiedrības vadības maģistra studiju programmas direktore Dr.oec., profesore Inesa Vorončuka - 12 -

13 SABIEDRĪBAS VADĪBAS MAĢISTRA STUDIJU PROGRAMMA2004./2005. mācību gads 1. Pielikums APSTIPRINĀTA Ekonomikas un vadības fakultātes Domē 2005.g. 23. marts, protokols Nr.9 Kursa nosaukums Pogr. Auditorijstundu skaits. Kredītpunktu skaits Zināšanu pārbaudes veids Nr. daļa 1.gads 2.gads 1.sem 2.sem 3.sem 4.sem 1. Sabiedrības vadības A 64 4 pārbaudījums 2a.* Pārvaldība un ētika B 64 4 pārbaudījums 2b.* Tautas attīstība B 64 4 pārbaudījums 3. Makroekonomika A 64 4 pārbaudījums 4. Valsts pārvaldes un pašvaldību organizācija A 64 4 pārbaudījums 5. Pētījumu metodes un organizācija A 64 4 pārbaudījums 6. Publiskās tiesības A 64 4 pārbaudījums 7. Projektu vadīšana A 64 4 pārbaudījums 8a.* Eiropas Savienības attīstības B 64 4 pārbaudījums 8b.* Baltijas reģiona attīstība B 64 4 pārbaudījums 9. Ārzemju politiskās sistēmas un valdības A 64 4 pārbaudījums 10. Sociālekonomiskā prognozēšana un futuroloģija A 64 4 pārbaudījums 11. Vadības teorija A 64 4 pārbaudījums 12. Politikas analīze A 64 4 pārbaudījums 13a.* Valsts un pašvaldību informācijas sistēmas B 64 4 pārbaudījums 13b.* Eiropas Savienības institūcijas B 64 4 pārbaudījums 14. Budžets un finanses A 64 4 pārbaudījums 15. Personālvadība A 64 4 pārbaudījums 16. Maģistra darbs A 20 aizstāvēšana Kopā 960 20 20 20 20 * no diviem a/b piedāvātajiem kursiem studentam jāizvēlas viens 13

- 1 - Mācību spēku sastāvs Sabiedrības vadības maģistra studiju programmā 2. Pielikums Nr. p.k. Zinātniskais grāds Personas vārds, uzvārds Amats Status (pamatdarbs, blakus darbs, papilddarbs) 1. Dr.habil.oec. Edvīns Vanags profesors pamatdarbs 2. Dr.oec. Žanete Ilmete profesore pamatdarbs 3. Dr.oec. Inesa Vorončuka profesore pamatdarbs 4. Dr. jur. Jānis Nasčisčionis profesors līgumdarbs 5. Dr. phil Skaidrīte Lasmane profesore pamatdarbs 6. Dr.oec. Veronika Bikse profesore pamatdarbs 7. Dr.oec. Biruta Sloka profesore pamatdarbs 8. Dr. ph. pol. Jānis Peniķis profesors līgumdarbs 9. Dr.habil.oec. Pēteris Zvidriņš profesors pamatdarbs 10. Dr.oec. Daina Šķiltere profesore pamatdarbs 11. Dr.oec. Lūcija Kavale profesore pamatdarbs 12. Dr.habil. biol. Artūrs Mauriņš profesore līgumdarbs 13. Dr.oec.asoc. Vladimirs Dubra asoc.profesors pamatdarbs 14. Dr.oec.asoc. Jānis Vitkovskis asoc.profesors pamatdarbs 15. Dr.oec.asoc. Maris Purgailis asoc.profesors pamatdarbs 16. Dr.phil. Juris Prikulis docents līgumdarbs 17. Dr.phys. Māris Pūķis docents blakus darbs 18. Dr. Jānis Vaivads docents līgumdarbs 19. Maģ.vad.zin. Daiga Āboltiņa lektore blakus darbs 20. Maģ.ekon. Aivars Kalniņs lektors pamatdarbs 21. Maģ.sab.vad. Lilita Seimuškāne lektore blakus darbs 22. Dr.ekon.doc. Inga Vilka docente blakus darbs 23. Maģ.sab.vad. Ligita Začesta lektore līgumdarbs - 1 -

- 2 - Studentu darbu pētnieciskie virzieni 3.Pielikums Pašvaldību līmenī: Iekšējais audits pašvaldībās. E-pārvaldes ieviešanas problēmas Latvijas pašvaldībās. Iedzīvotāju līdzdalība pašvaldības darbā. Pašvaldību teritorijas plānojums, tā izstrāde, apstiprināšana un grozīšana. Valsts pārvaldes reformas: Administratīvi teritoriālās reformas rezultātu izvērtējums Liepājas rajona Durbes novadā. Pāreja uz jaunām pārvaldības formām: Teorija un prakse. Parlaments un valsts prezidenta institūcija: Deputātu komunikācija ar sabiedrību un tās ētiskais aspekts. Kvalitātes vadības sistēmas ieviešanas un uzturēšana Saimes administrācijā. Ministru kabineta noteikumi ar likuma spēku vieta LR varas sistēma. Ceļā uz ES un NATO Latvijas Republikas atbildība par Eiropas Savienības robeždrošību: stratēģiskie aspekti. Eiropas Savienības finanšu līdzekļu apguves kārtība. Eiropas Savienības finansiālais atbalsts Latvijai, tā efektivitātes novērtējums. Uzraudzības procesa analīze Eiropas Savienības līdz finansētajos sociālajos projektos. Eiropas Sociālā fonda administrēšana un ieviešana Latvijā. Eiropas Savienības finanšu līdzekļu apguves kārtība. Politisko procesu analīze Lobēšana Latvija. Lobēšana kā mehānisms nevalstisko organizāciju līdzdalībai Eiropas Savienības institūciju darbā. 2004./2005.m.gadā 3. maģistra darbi ieguva godalgotas vietas Ekonomikas attīstības fonda un Latvijas Universitātes izsludinātā konkursā. Piešķirtas prēmijas: Autors Tēmas nosaukums Darba vadītājs Ritu Sīli Ina Vārna Lauksaimniecības sektora regulēšanas attīstība pasaulē, Eiropas Savienībā un Latvijā: problēmas, reformas un to iespējamie varianti no 2005. līdz 2013. gadam Personāla attīstība LR Izglītības un zinātnes ministrijā: problēmas un to iespējamie risinājumi Dr. phil. Doc. Juris Prikulis Dr. oec., Prof. Inesa Vorončuka Piešķirti atzinības raksti: Autors Tēmas nosaukums Darba vadītājs Marina Gubāte Organizācijas kultūras uztveres atšķirības multinacionālā vidē un to ietekme uz pārmaiņu vadību Dr. oec., Prof. Inesa Vorončuka Aleksandra Suhānova Zintis Varts Nelegālā programmnodrošinājuma apkarošana Latvijā Dr. phys., doc. Māris Pūķis Rīgas pilsētas un apkārtējo pagastu/novadu pašvaldību Dr. oec., doc. - 2 -

sadarbība: politika un prakse - 3 - Inga Vilka Maģistra darba vērtēšanas kritēriji 4. Pielikums 1. Izvēlētā temata atbilstība studiju virzienam: aktualitāte. 2. Tēmas izpētes dziļums, kontekstu plašums. teorētisko zināšanu un pieredzes sistematizācija; 3. Metodiska kvalitāte. patstāvīga literatūras un citu informatīvo avotu apguve, t.sk. svešvalodās; uzdevumu teorētiskās nostādnes un pētāmās problēmas risināšanas prasme, kas ietver atsevišķus un kompleksus kopsavilkumus un novitātes elementus; aktuālas lietišķās problēmas analīze; 4. Praktisku risinājumu izstrādāšana ieteikumu un priekšlikumu veidā Studenta pārliecība. Novitāte. Personīgais ieguldījums. Praktiska nozīme. 5. Studenta prasme publiski aizstāvēt savu darbu. Patstāvīga lietišķa pētījuma veikšanas iemaņu un iegūto praktisko rezultātu aizstāvēšanas spēju attīstība un nostiprināšana; Atbilde uz jautājumu. Reakcija uz kritiskam piezīmēm. 6. Recenzenta vērtējums/ atzīme. 7. Darba zinātniskais vadītāja vērtējums/ atzīme. - 3 -

- 4 - Studentu aptaujas anketa( 1) 5. Pielikums SABIEDRĪBAS VADĪBAS MAĢISTRA STUDIJU PROGRAMMA MĀCĪBU KURSA 1 APTAUJAS ANKETA Kursa novērtējums (Ko Jūs vēlējāties gūt un ko guvāt no kursa?): Kuras tēmas bija visnoderīgākās un papildināja Jūsu zināšanas: Pasniedzēja darba vērtējums: Ierosinājumi kursa uzlabošanai: Kādās tēmās Jūs vēlētos padziļināt savas zināšanas un profesionālās iemaņas: - 4 -

- 5 - Studentu aptaujas anketa( 2) Aicinām piedalīties Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes (EVF) Sabiedrības vadības maģistra studiju programmas novērtēšanā Jūms ir iespēja novērtēt savas studiju programmas kvalitāti. Pretī kritērijam ierakstiet savu novērtējumu 10 baļļu sistēma (1- viszemākais novērtējums, 10- visaugstākais). Apvelciet atbilstošo alternatīvo novērtējumu katram kritērijam Mācībspēki: 1. Lekciju materiāla pasniegšana: a) vienmuļa, iemidzinoša, b)apmierinoša c) aizraujoša, rosinoša 2. Lektoru kontakts ar auditoriju a) nekontaktē ar auditoriju b) pietiekoši kontaktē ar auditoriju c) labs kontakts ar auditoriju 3. Docētāju prasības a) neatbilst priekšmeta mērķim b) samērā augstas, bet ne pietiekoši c) augstas un pamatotas Lekciju materiāli: a) neatbilst programmas aprakstam b) daļēji atbilst programmas aprakstam c)atbilst programmas aprakstam Slodzes sadale studentiem: a) jūtu pārslodzi b)normāla slodze c)pārāk maza slodze Tehniskais nodrošinājums: a) zemā līmenī b) apmierinošs c) augstā līmenī Informācijas apmaiņa (starp studentu un katedru) : a) slikta informācijas apmaiņa b) apmierinoša informācijas apmaiņa c) vienmēr esmu savlaicīgi informēts Vai esiet apmierināts ar saņemto studiju kvalitāti? a) neesmu apmierināts b) esmu daļēji apmierināts c) esmu pilnība apmierināts Kā Jūs vērtētu EVF darbu kopumā? a) darbs ir neefektīvs b) darbs varētu būt efektīvs c) darbs ir efektīvs 2 3 Ieteikumi studiju programmas kvalitātes uzlabošanai - 5 -

- 6 - Paldies! EVF Studentu pašpārvalde Absolventu aptaujas anketa - 6-6. Pielikums Aicinām piedalīties Latvijas Universitātes Ekonomikas un vadības fakultātes (EVF) Sabiedrības vadības maģistra studiju programmas novērtēšanā Pretī kritērijam ierakstiet savu novērtējumu 10 baļļu sistēma (1- viszemākais novērtējums, 10- visaugstākais). Apvelciet atbilstošo alternatīvo novērtējumu katram kritērijam Izmantojiet tukšās rindiņas starp kritērijiem, lai pievienotu savu komentāru. Iegūtais akadēmiskais grāds : Bakalaura grāds Maģistra grāds Studiju programmas pasniedzēju kompetence Iegūtās iemaņas zināšanu praktiskai pielietošanai Apgūtas izglītības konkurētspēja darba tirgū Vai ir zināšanas pēc kurām Jūs izjūtat vajadzību un kuras nepiedāvā sabiedrības vadības studiju programma? Jā Nē Ja jā, tad kādas? Vai kopumā esat apmierināts ar saņemto studiju kvalitāti? a) neesat apmierināts b) esat daļēji apmierināts c) esat pilnībā apmierināts Kā Jūs varētu EVF darbu kopumā? a) darbs ir neefektīvs b) darbs varētu būt efektīvāks c)darbs ir efektīvs Jūsu ieteikumi studiju programmas kvalitātes uzlabošanai

- 7 - Paldies! LU EVF Studentu pašpārvalde 7. Pielikums Mācībspēku zinātniskas un metodiskas publikācijas Edvīns Vanags (autoru grupas vadītājs) Dažādā Latvija: pagasti, novadi, pilsētas, rajoni, reģioni. vērtējumi, perspektīvas, vīzijas Rīga: Latvijas Statistikas institūts, Valsts reģionālās attīstības aģentūra, 2004. 53.lpp Inga Vilka, Edvīns Vanags, Oļegs Krastiņš, Valentīna Locāne Īpaši atbalstāmo teritoriju noteikšana Latvijā, izmantojot statistikas rādītājus un metodes. Statistikas pētījuma sociālo zinātņu un izglītības bāze. Konferences vēstis. Rīga, 2004.- 170. 176lpp. Edvīns Vanags, Inga Vilka Pašvaldību darbība un attīstība Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2005. 382 lpp. Edvīns Vanags, Inga Vilka Valsts pārvaldes reformas Rīga: LSJ, 2005. 123 lpp. Edvīns Vanags, Inga Vilka Latvia/ Country by country fact shuts on the situation on Local and regional democracy in the Council of Europe Member States. Volume 2. Strasbourg: Council of Europe, 2005. Pp. 31 39. Inesa Vorončuka Ein Land in Umbruch ( vācu valodā) Žurnāls Personalmanager 1. maijs 2004. gads lpp.40- Inesa Vorončuka, Raymond W. Cox.III,, Māra Grudule. Personāla profesionāla attīstība Latvija valsts pārvaldē / Professional Development of Personnel in latvja`s Public Administration. LU zinātniskie raksti. Nr. 674, ISSN 1407-2157. Rīga, 2004. - 226. 235. lpp. Inesa Vorončuka, Грюдель М, Р У Кокс III Создание программы профессиональной подготовки и повышения квалификации для Латвии Материалы международной конференции Государственное упрaвление: новые технологии. 25. 28. мая 2004. г. Московслий государственный университет имини М. В. Ломоносова, Факультет государственного управления Москва, Полиграф сервис, 2004, стр 201 211. Žanete Ilmete Projektu vadīšanas nacionālās kompetences vadlīnijas 1. izdevums, Nacionālā projektu vadīšanas asociācija, Rīga, 2004. 75. lpp. - 7 -

- 8 - Žanete Ilmete Projekts, kā instruments uzņēmējdarbības konkurencspējas attīstībā Latvijas Vēstnesis, 2004. gads 6. februāris 4. slejas. Žanete Ilmete, Daiga Āboltiņa First experience of project management certification In Latvia: in Proceedings of 18 th IPMA World Congress on Project. Management Cross Cultural networking 19 20 June 2004, Budapest, Hungary Juris Prikulis. Rakstu sērija ( ideoloģija, industrializācija, ISPA u. c.) - kopā 22 lpp. Grām.: Heinrihs Jubels (atb. red.). Latvijas enciklopēdija, 3. sēj. R.: Valērija Belokoņa izdevniecība, 2005; Juris Prikulis (kopā ar V. Sprūdi). Mēs parādā neesam Latvijas avīze, 2004. g. 6. septembris. Juris Prikulis The USSR and the Baltic states: recent research efforts to calculate Incurred damages. In: The Baltic Way in Revolution and Evolution. 6 th Conference on The Baltic Studies Europe. Vidzeme University College, 2005; Juris Prikulis Post War Soviet Industrial Development Plans: Myths and Realities Revisited. In:Thomas Bremer, Heine Dorenbacher, Inken Dose (eds). Europe - Our Common home? ICCEES VII World Congress. Abstracts- Berlin: Weltkongres 2005 e.v., 2005, p. 325 326; Vilka Inga, Jansone Dace. Pārvaldes struktūru atsaucīgums // Cik demokrātiska ir Latvija. Demokrātijas audits. Rīga: Latvijas Universitātes akadēmiskais apgāds, 2005. 165.- 174.lpp. Vilka Inga, Jansone. Dace. Decentralizācija // Cik demokrātiska ir Latvija. Demokrātijas audits. Rīga: Latvijas Universitātes akadēmiskais apgāds, 2005. 175.-181.lpp. Vilka Inga, Jansone Dace. Government Responsivness // How Democratic Is Latvia. Audit of Democracy. Riga: Latvijas Universitātes akadēmiskais apgāds, 2005. P161.-170. Vilka Inga, Jansone Dace. Decentralization // How Democratic Is Latvia. Audit of Democracy. Riga: Latvijas Universitātes akadēmiskais apgāds, 2005. P171.-177. Vilka Inga, Supe Jolanta. Pašvaldību finanses.//bērnu labklājība Latvijas reģionos. Monee reģionālā monitoringa ziņojums 2004. Rīga: CSP, 2004. 23.-27.lpp. Vilka Inga, Supe Jolanta. Government Finance.//Social Monitor: Well-being of Children in the Regions of Latvia. Monee Country Analytical Report 2004. Riga: CSP, 2004. P. 23.- 27. Inga Vilka un autoru grupa. Vietējās nodarbinātības stratēģijas izstrāde. Rokasgrāmata pašvaldībām. Rīga: LPS, 2005.-112 lpp. - 8 -

- 9 - Mācībspēku piedalīšanās starptautiskajās konferencēs 8. Pielikums Inesa Vorončuka - The 13 th NISPA Cee Annual conference Democratic Governance for the XXI Century: Challenges and Responses in CEE Countries no 19.05.2005 21.05.2005, Maskava, Krievija. Edvīns Vanags un Inga Vilka piedalījās starptautiskajā seminārā par pašvaldību attīstību Centrālajā un Austrumeiropā, Birmingemā, Apvienotajā Karalistē, 2005. g. 15.- 17. jūnijā, kurā uzstājas ar referātu par Pašvaldībām Latvija un pretrunām starp pilsētām un laukiem. Juris Prikulis - 1905. gada revolūcijas 100. gadadienai veltītā starptautiskā konference. Organizēja LU Vēstures institūts. 2005. gada 12. janvārī, Rīgā, uzstājas ar referātu Fricis Veinbergs un 1905. g. revolūcija Juris Prikulis - Baltijas studiju 6. Eiropas konferencē The Baltic Way in Europe. Revolution and Evolution Vidzemes augstskolā 2005. gada 18. jūnijā, uzstājās ar referātu The USSR and the Baltic states: Recent Research Efforts to Calculate Incurred Damages ; Juris Prikulis - LU 63. konferencē 3. februāris 2005. gads, kurā uzstājās ar referātu Eiropas Savienības starptautiskas politikas perspektīvas ; Juris Prikulis Centrālās un Austrumeiropas pētniecības asociācijas 7. Vispasaules kongresā Berlīnes Humbolta Universitātē 27. jūlijs 2005. gads, kurā uzstājas ar referātu The Baltic States in Europe of Old and New Challenges ; Juris Prikulis - referāts Postwar Soviet Industrial Development Plans: Myths and Realities Revisited tai pašā kongresā 28. jūlijā. Ligita Začsta, Māris Pūķis Semināra nosaukums "Employment, economic development and local governance in Latvia", organised by OECD LEED Programme in cooperation with the European Commission Riga, 18 January 2005 Referāta nosaukums: The possibility to Create Large scale Regional Governments in Latvia. Māris Pūķis, Ligita Začesta Semināra nosaukums "Employment, economic development and local governance in Latvia", organised by OECD LEED Programme in cooperation with the European Commission Riga, 18 January 2005 Referāta nosaukums "The impact of EUacession on local level and regional development" - 9 -

- 10 - Aivars Kalniņš World Futures Studies Federation 19 th World Conference Futures Generation for Future Generations 21. 24. augusts 2005. g. Organizēja Futures stumdies Department Corvinus University of Budapest. Studiju programmas attīstības plāns 9. Pielikums N.p.k. Pasākums Izpildītāji Pasākumu izpildes sākums Īstermiņa pasākumi 1.1 Pastiprināt sadarbību ar citām Programmas direktors, studiju kursa struktūrvienībām, it īpaši gadījumos, pieteicējs, docētāji, citas ieinteresētās kad tiek īstenoti starpdisciplināri puses studiju kursi Vidēja termiņa pasākumi 2.1 Paplašināt B-daļas kursu sastāvu, Programmas direktors, studiju kursa dodot studentiem lielākas izvēles pieteicēji, docētāji iespējas Ilgtermiņa uzdevumi 3.1 Paaugstināt studiju kvalitāti un Programmas direktors, studiju kursa pastāvīgi padziļināt studiju programmu sasaisti pieteicējs, docētāji. ar mūsdienu lietišķo zinātni un innovatīvo darbību, regulāri atjaunot un publicēt studiju materiālus 3.2 Panākt, lai visi Sabiedrības vadības Programmas direktors, studiju kursa pastāvīgi studiju kursi būtu pilnvērtīgi pieteicējs, kursa docētāji nodrošināti ar nepieciešamajiem mācību līdzekļiem, kontrolēt šīs prasības ievērošanu, veicot regulāras studentu aptaujas. 3.3 Veicināt studentu vēlmi patstāvīgi Profilējošā struktūrvienība, docētājs pastāvīgi - 10 -

papildus apgūt svešvalodas, datorzinības, informācijas uzkrāšanas prasmi 3.4 Piesaistīt studējošos grantu un līgumdarbu izpildē 3.5 Nodrošināt studentiem pilnvērtīgus studiju apstākļus (labiekārtotas mācību un palīgtelpas, mācību literatūras un moderno tehnisko līdzekļu pieejamību) 3.6 Regulāri veikt darba devēju un savā specialitātē strādājošo absolventu aptauju, apkopot aptaujas rezultātus un izmantot tos studiju procesa pilnveidošanā 3.7 Panākt potenciālo darba dēvēju aktīvāku dalību studiju procesa organizēšanā, realizēšanā un pilnveidošanā. 3.8 Motivēt doktorantu iesaistīšanos studiju procesa nodrošināšanā - 11 - Grantu un līgumdarbu vadītāji Dekāns, programmas direktors, struktūrvienību vadītāji Programmas direktors Dekāns, programmas direktors Programmas direktors, Doktorantūras vadītājs, dekāns, docētāji pastāvīgi pastāvīgi Reizi mācību gadā pastāvīgi pastāvīgi - 11 -

- 12 - Sabiedrības vadības maģistra studiju programmas SVID analīze 10. Pielikums Stiprās puses Studenti laba studējošo iepriekšējā sagatavotība iegūstama salīdzinoši kvalitatīva izglītība augsts iegūstāmās izglītības prestižs un labas karjeras iespējas iespējas izmantot bibliotēkas un tehniskās iekārtas Studiju process iespēja studējošiem ietekmēt studiju procesu iespējas piedalīties zinātniski pētnieciskā darbā, dažādos maģistra darbu konkursos Akadēmiskais personāls pietiekami profesionāli kvalificēts personāls akadēmiskā personāla ciešs kontakts ar valsts institūcijām un uzņēmējiem iespējas stažēties ārzemēs Pārējie faktori liela interese par programmu Iespējas lietišķas saites ar ārzemju augstskolām maģistru darbu izstrādes piesaiste pie konkrēto Sabiedrības vadības problēmu risināšanas, ko piedāvā valsts institūcijas, nozaru asociācijas Vājās puses Studenti Studiju process uzņemto studentu zināšanu līmenis ir visai dažāds; vairums studentu strādā, lai varētu studēt. studenti nepietiekami piedalās LU konferencēs studenti nepietiekami izmanto iespējas studēt ārzemēs, galvenokārt darba dēļ Akadēmiskais personāls trūkst mācību grāmatu un līdzekļu latviešu valodā jauno pasniedzēju trūkums nepietiekama starpkatedru sadarbība maz ārzemju vieslektoru Pārējie faktori nepietiekamas iespējas līdzekļu piesaistīšanā no ārpuses Draudi (grūtības) nav no valsts budžeta finansētu vietu līdzīgu studiju programmu iespējamais piedāvājums citās privātajās, kā arī valsts - 12 -

- 13 - un uzņēmumi iespēja sadarboties ar citām universitātēm programmas īstenošanā maģistrantu iesaiste pētniecības projektos un zinātnisko konferenču programmās jauno pasniedzēju sagatavošana un piesaistīšana mācību procesā e-versiju studiju kursu sagatavošana integrēto studiju kursu sagatavošana augstskolās demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās 11.Pielikums. Kvantitatīvie dati par studējošiem Kvalitatīvie dati 2004./2005. akad.g. Studējošo skaits 231 Mācībspēku raksturojums: kopējais skaits 23 ar doktora vai h.dokt grādu 3 profesoru īpatsvars akadēmiskajā personālā 52,2 ar maiģistra grādu 4 Studentu skaits uz 1 akadēmisko personālu 11 Starptautiskā mācībspēku apmaiņa 1 Starptautiskā studentu apmaiņa - - 13 -

- 14 - LATVIJAS UNIVERSITĀTES Ekonomikas un vadības fakultāte Sabiedrības vadības maģistra STUDIJU PROGRAMMAS (Programmas klasifikācijas kods 463421) PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS Par 2005./2006.akadēmisko gadu Studiju programma akreditēta no 2004. līdz 2010.gadam Studiju programmas direktore Profesore Inesa Vorončuka Apstiprināts Vadības zinību studiju programmu padomes sēdē..2006. Protokola Nr. Padomes priekšsēdētājs.. Iesniegts Akadēmiskā departamentā...2006. - 14 -

- 15 - Satura rādītājs 1. Studiju programmas saturs, organizācija un praktiskā realizācija 3 1.1. Izmaiņas studiju programmas saturā 3 1.2. Studiju programmas satura, organizācijas un praktiskās realizācijas analīze, secinājumi un priekšlikumi darbības pilnveidei 3 2. Studiju programmā studējošie 4 2.1. Studentu līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā 4 2.2. Aptauja par studiju programmu 5 2.3. Aptauja par studiju kursiem 5 2.4. Absolventu aptaujas rezultāti 5 3. Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais un administratīvais personāls 5 3.1. Izmaiņas akadēmiskā un administratīvā personāla sastāvā atskaites periodā 5 3.2. Akadēmiskā personāla pētnieciskā darbība 6 4. Studiju programmas finansēšanas avoti, materiāli tehniskais un metodiskais nodrošinājums 6 4.1. Izmaiņas studiju programmas materiāli tehniskajā un metodiskajā nodrošinājumā 6 4.2. Studiju programmas finansējums, materiālu, tehniskā un metodiskā nodrošinājuma analīze, secinājumi, attīstības iespējas un turpmākie uzdevumi 6 5. Ārējie sakari 6 5.1. Jauna sadarbība ar darba devējiem un profesionālām organizācijām 6 5.2. Darba devēju intervijas 7 5.3. Sadarbība ar līdzīgām studiju programmām Latvijā un ārpus tās robežām 7 5.4. Studiju programmas ārējo sakaru analīze, tās attīstības iespējas 7 6. Studiju programmas attīstības iespējas 7 7. Sabiedrības vadības maģistra studiju programmas SVID analīze 8 8. PIELIKUMI 10 8.1. Pielikums. Studējošo skaits 10 8.2. Pielikums. Studējošo un absolventu aptaujas 10 8.3. Pielikums. Akadēmiskā personāla sastāvs 10 8.4. Pielikums. Pieaicinātie mācībspēki 11 8.5. Pielikums. Akadēmiskā personāla profesionālā izaugsme 11 8.6. Pielikums. Akadēmiskā personāla pētnieciskā darbība 11 8.7. Pielikums. Starptautiskā mācībspēku un studējošo apmaiņa 12 8.8. Sabiedrības vadības maģistra studiju programma 13 8.9. Pielikums. Mācību spēku sastāvs Sabiedrības vadības maģistra studiju programmā 14 8.10. Pielikums. Studentu darbu pētnieciskie virzieni 15 8.11. Pielikums. Studentu aptaujas anketa 16 8.12. Pielikums. Mācībspēku zinātniskās un metodiskas publikācijas 17 8.13. Pielikums. Mācībspēku piedalīšanās starptautiskajās konferencēs 19 8.14. Pielikums. Akadēmiskā personāla pētnieciskais darbs 20 8.15. Pielikums. Sadarbība ar studiju programmām Latvijā un ārpus tās 21 8.16. Pielikums. Studiju programmas attīstības plāns 22-15 -

- 16 - Programmas anotācija Akadēmiskā maģistra studiju programma Sabiedrības vadība veidota atbilstoši LR MK 2002.gada 3.janvāra noteikumiem un tās stratēģiskie mērķi - izglītot augsti kvalificētus speciālistus publiskajā pārvaldē un valstij nepieciešamās nozarēs, sekmēt to konkurētspēju mainīgajos sociālekonomiskajos apstākļos. Programma ir orientēta uz augstākā līmeņa vadītāju sagatavošanu publiskajā pārvaldē, un tās absolventiem tiek radīti priekšnoteikumi sekmīgam darbam pašvaldībās, valsts iestādēs, publisko pakalpojumu sniegšanā. Programmas absolventiem tiek piešķirts sociālo zinātņu maģistra grāds sabiedrības vadībā. Programma ir viena no pirmajām akadēmiskām maģistra programmām Latvijā, kas cenšas mazināt kvalificētu speciālistu deficītu pašvaldībās, valsts pārvaldē un nevalstiskajās organizācijās, publisko pakalpojumu sfērā. Sabiedrības vadības maģistra studiju programma akreditēta no 2004.gada 20.oktobra līdz 2010. gada 31. decembrim. 1. Studiju programmas saturs, organizācija un praktiskā realizācija 1.1. Izmaiņas studiju programmas saturā 2005./2006. m. g. programmā būtiskas izmaiņas nebija, dažiem studiju kursa aprakstiem aktualizēts literatūras saraksts. 1.2. Studiju programmas satura, organizācijas un praktiskās realizācijas analīze, secinājumi un priekšlikumi darbības pilnveidei Studiju programmas struktūra veidota atbilstoši programmas mērķiem un uzdevumiem, kā arī Ekonomikas un vadības fakultātes un citu iesaistīto struktūrvienību iespējam. Studiju programmas struktūra 1.2.1.tabula Programmas sastāvdaļas Apjoms KP % pret visu apjomu A. Obligātā daļa 48 60,00 B. Obligātā izvēles daļa 12 15,00 Obligātie izvēles priekšmeti Pārvaldība un ētika 1 vai Tautas attīstība 1 Eiropas Savienības attīstība 2 vai Baltijas reģiona attīstība 2 Valsts un pašvaldību informācijas sistēmas 3 vai Eiropas Savienības institūcijas 3 A. Maģistra darbs 20 25,00 Kopā 80 100,00 1-1. semestra izvēles studiju kursi 2-2. semestra izvēles studiju kursi 3-3. semestra izvēles studiju kursi Studiju programmas studiju kursu apraksti ietver anotāciju un tematisko struktūru. Tie atrodami LU Studiju priekšmetu reģistrā - LUISā (Latvijas Universitātes Informācijas Sistēma). Sabiedrības vadības maģistra studiju programma paredz pilna laika studijas, klātiene ( kursu plānu skat. 8.8. pielikumā) Sabiedrības vadības maģistra studiju programma darbojas kā nepārtrauktās izglītības forma un kā padziļinātas teorētiskās un praktiskās studijas personām ar akadēmisko bakalaura grādu vai augstākās izglītības studiju programmu absolventiem. - 16 -

- 17 - Teorētisko kursu un praktisko iemaņu apgūšanai tiek izmantotas lekcijas, semināri, laboratorijas darbi, praktiskie darbi, kontroldarbi, testi, patstāvīgais darbs, referātu sagatavošana un nolasīšana, komandu (grupu) darbs, diskusijas, situāciju analīzes u.c. Studenti kopā ar akadēmisko personālu maģistra darba sagatavošanas procesā ir iesaistīti publiskās pārvaldes aktuālu problēmu risināšanā. Studiju programmas prasību izpildes rezultātā ir paredzēta akadēmiskā maģistra grāda iegūšana, aizstāvot maģistra darbu. Maģistra darbam jābūt oriģinālam darbam ar pētniecisku raksturu. Akadēmiska maģistra studiju programmā Sabiedrības vadība ir nodarbināti 22 mācību spēki (skat. 8.9. pielikums), kuri aktīvi piedalās zinātniskās darbībās un kvalifikācijas celšanā. Izstrādājot pētnieciskos projektos un piedaloties konferencēs mācību spēki piedāvā studentiem jauno informāciju lekcijās, diskusijās un situācijas analīzēs. Visi programmā iesaistītie pasniedzēji regulāri piedalās Latvijas zinātnisko, akadēmisko vai citu nozaru konferencēs un semināros. Kopumā dati liecina par mācībspēku kvalifikāciju un par to, ka šī kvalifikācija spēj nodrošināt studiju kursu kvalitāti. Studentu iesaistīšanu pētnieciskajos projektos atspoguļo maģistra darba izstrādāšanas galvenie pētnieciskie virzieni (skat. 8.10. pielikumā). Par studentu pētniecisko darbu aktivitāte liecina arī to, ka 4 studenti no pēdējā gada absolventiem iestājās doktorantūrā. Ne visi studiju programmas studenti izpildīja programmu. 1.2.2.tabula Maģistra darbi 2005./2006. māc. gadā Aizstāvēti 129 Neaizstāvēti ( vērtējums zemāk par 4) 0 Nepabeigts teorētiskais kurss 4 Reģistrēti pēc termiņa 6 Atlikti uz vēlāku laiku 2 Studiju programma ir iekļauti kursi, kas māca studentus kritiski domāt, analizēt, izstrādāt projektus un lietot klasiskas un mūsdienu pētījuma metodes. Kursi ir sekojoši: Pētījumu metodes un organizācija (A) 4.k. p. Projektu vadīšana (A) 4.k. p. Sociālekonomiskā prognozēšana un futuroloģija (A) 4.k. p. Politikas analīze (A) 4.k. p. Personālvadība (A) 4.k. p. 2. Studiju programmā studējošie 2.1. Studentu līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā Studējošie ir aktīvi līdzdalībnieki studiju procesa pilnveidošanā izsakot savas vēlmes tiešajam studiju kursa docētājam, profesoru grupas vadītājam, programmas direktoram vai ar studentu pašpārvaldes palīdzību, kuras pārstāvji piedalās Ekonomikas un vadības fakultātes Domes sēdēs. Studentiem ir iespēja iepazīties ar kursa saturu LUISā. Daži docētāji papildina tēmas saturu ar specialiem jautājumiem, ja lielāka daļas studentu no kopskaita to vēlās. Lielākajā daļā kursu studenti patstāvīgi sagatavo referātu, ar kuru uzstājas auditorijā. Fakultātes bibliotēkā ir apgādāta ar mācību līdzekļiem un grāmatām arī latviešu valodā un studenti tas var izmantot. Projektu vadīšanā studenti patstāvīgi izstrādā projektus: nosakot projektu mērķus, mērķu hierarhiju, rezultātus, izmaksas, aktivitātes un to izpildes laikus un terminus, - 17 -

- 18 - veic projektu izmaksu ieguvumus analīzi, izvēlās projekta alternatīvo variantu, raksta projekta priekšlikumu un sagatavo projekta uzdevumus. Kursā Personalvadība studenti patstāvīgi sagatavo prezentācijas par tēmām : Organizācijas personāla politika un stratēģija, organizatoriska struktūra. Vakantās vietas amata apraksts un prasību profils. Prezentācija par organizāciju un konkursu uz vakanto amatu. Personāla atlases intervēšanas rezultāti, stipro un vājo pušu pretendentu analīze u. c. Citu kursu ietvaros studenti arī gatavo prezentācijas un ar to piedalās studiju procesa pilnveidošanā. Studentiem ir iespēja saņemt konsultācijas un profesionālos padomus ne tikai no Publiskās pārvaldes katedras docētājiem, bet arī no EVF un citu fakultāšu institūtu profesoriem un profesoru grupām. 2.2. Aptauja par studiju programmu 2005/2006. mācību gadā anketas izdalītas 2. kursa studentiem, kuras pēc tam tiek apstrādātas elektroniski. Maģistra Studiju programmas aptaujas analīze ir pieejama Publiskās pārvaldes katedrā. 2. 3. Aptauja par studiju kursiem 2005/2006. mācību gadā anketas izdalītas 1. kursa un 2. kursa studentiem, kuras pēc tam tiek apstrādātas elektroniski, lai varētu novērtēt katra studiju kursa pasniedzēju darbu (skat. 8.2. pielikums).katram pasniedzējam ir izstrādātas arī tipveida anketas (skat. 8.11. pielikums). Vairāk no aptaujātajiem studentiem augsti un ļoti augsti vērtējuši docētāju pasniegšanas līmeni Sabiedrības vadības maģistra studiju programmā, lekciju materiālus, prasības un studiju kvalitāti kopumā. Maģistra Studiju priekšmetu aptauju analīze ir pieejama Publiskās pārvaldes katedrā. Studējošo aptaujas tiek organizētas regulāri, katra semestra beigās. Regulāri analizējot šīs anketas metodiskajās grupās un katedras sēdēs, var izvēlēties visbiežāk sastopamos ieteikumus, kurus lietderīgi ņemt vērā studiju programmas uzlabošanai. Aptaujas rezultāti tiek iesniegti un apkopoti tajās profesoru grupās, kuras nodrošina katra konkrētā studiju kursa realizāciju. Aptauju rezultāti tiek analizēti profesoru grupās un tiek izmantoti studiju kursa satura un studiju organizācijas uzlabošanai un pilnveidošanai. Studiju priekšmetu aptauju analīze ir pieejama Publiskās pārvaldes katedrā. 2. 4. Absolventu aptaujas rezultāti Absolventu aptaujas mērķis - noskaidrot maģistra grāda ieguvušo vērtējumu par programmas saturu, iespējām konkurēt darba tirgū. Aptaujā tiek noskaidrots arī absolventu viedoklis par jaunu kursu iekļaušanu programmā. Studiju kursa absolventu aptaujas anketas tiek apstrādātas elektroniski. Absolventi visumā augsti vērtē savu konkurētspēju darba tirgū, pamatojoties uz iegūtajām teorētiskajām atziņām un daudzpusīgi izvērtēto aizgūto un apgūto praktisko pieredzi, viņi augsti vērtē docētāju kompetenci, kā arī iegūto zināšanu praktisko izmantošanu (skat. 8.2. pielikums). 3. Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais un administratīvais personāls 3.1. Izmaiņas akadēmiskā un administratīvā personāla sastāvā atskaites periodā No 22 docētājiem, kas lasa lekcijas maģistrantiem, ir 13 LU pamatdarba personāls tas ir 59,1 %. Lai nodrošinātu sekmīgu personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības politiku, doktoranti iesaistīti lekciju lasīšanā, semināru un praktisko nodarbību vadīšanā bakalauru un maģistru studiju programmā (A. Sarnovičs 4. g. doktorants vadīja semināru Personāla attīstība, A. Graudiņš 2.g. doktorants vadīja semināru Personāla plānošana ), kā - 18 -

- 19 - arī kursa darbu un bakalauru darbu vadīšanā un maģistra darbu konsultēšanā. Šobrīd daļai docētāju, kas lasa lekcijas maģistrantiem, nav pietiekami kvalificētu aizstājēju. Tuvākajos gados katrā kursā paredzēts iesaistīt arī jaunos pasniedzējus pēc doktora grāda iegūšanas. 3.2. Akadēmiskā personāla pētnieciskā darbība Mācībspēki aktīvi piedalās pētnieciskas darbībās. 2005./2006. akad. gada tika publicēti 30 zinātniskie darbi ( skat. 8.12. pielikums), par 8 darbiem vairāk kā pagājušajā akadēmiskajā gadā. Mācībspēki arī piedalās starptautiskajās konferencēs( skat. 8.13. pielikums). Docētāji, kas lasa lekcijas maģistrantiem ir iesaistījušies pētniecības projektu īstenošanā. Vairāki profesori aktīvi darbojas starptautiskās organizācijās. Tā, piemēram, profesors Edvīns Vanags ir Eiropas Padomes Eiropas Vietējo pašvaldību hartas pilnveidošanas neatkarīgais eksperts, Amerikas sabiedrības vadības biedrības loceklis, Starptautiskās pilsētu menedžmenta asociācijas loceklis. Profesore Žanete Ilmete ir Starptautiskās projektu vadīšanas asociācijas padomes locekle un Projektu vadīšanas starptautiskās sertifikācijas assessore. Arī pārējie docētāji piedalās pētniecības projektu realizēšanā ( skat. 8.14. pielikums). Kopumā dati liecina par mācībspēku kvalifikāciju un par to, ka šī kvalifikācija spēj nodrošināt studiju kursu kvalitāti. 4. Studiju programmas finansēšanas avoti, materiāli tehniskais un metodiskais nodrošinājums 4.1. Izmaiņas studiju programmas materiāli tehniskajā un metodiskajā nodrošinājumā Sabiedrības vadības studiju programmas infrastruktūras nodrošinājumu veic Ekonomikas un vadības fakultāte, kā finansēšanas avotus izmantojot galvenokārt studiju maksu. Regulāri tiek uzlabots auditoriju iekārtojums, radīti jauni metodiskie kabineti un mācību laboratorijas, papildināta biroja tehnika, iegādāta mācību literatūra un informācijas tehnoloģijas studiju procesa vajadzībām, kā arī tiek veiktas citas aktivitātes. 2005./ 2006. māc. gadā Publiskās pārvaldes katedra tika paplašināta ar divām telpām (339. un 340.telpas). 4.2. Studiju programmas finansējums, materiālu, tehniskā un metodiskā nodrošinājuma analīze, secinājumi, attīstības iespējas un turpmākie uzdevumi Šajā studiju programmā nav valsts finansējuma. Telpu labiekārtošanas darbi norit nepārtraukti, ievērojot arvien pieaugušo studentu skaitu. Visas auditorijas apgādātas ar speciāliem tehniskiem līdzekļiem, projektoriem un kodoskopiem. Nodarbību vadīšanā visi docētāji var izmantot portatīvo datoru un multiprojektoru, tas pieejams arī studentu prezentācijām. Fakultātes studenti nepieciešamo mācību un papildliteratūru var saņemt bibliotēkā, vai lasītāju zālē, kas atrodas šajā pašā ēkā, kā arī LU Zinātniskajā bibliotēkā un citās bibliotēkas filiālēs. Viņu rīcībā ir fakultātes bibliotēkas lasītava un katedru metodiskie kabineti, kur var iepazīties ar jaunākajiem periodiskiem izdevumiem, statistikas materiāliem, grāmatām, monogrāfijām, konferenču materiāliem par publiskās pārvaldes, ekonomikas un uzņēmējdarbības jautājumiem. Plaši izmanto nodarbībām nepieciešamo materiālu pārsūtīšanu pa e-pastu. Visi studiju programmā ietilpstošie studiju kursi ir nodrošināti ar programmām, kas reģistrētas LU studiju kursu katalogā. 5. Ārējie sakari 5.1. Jauna sadarbība ar darba devējiem un profesionālām organizācijām Sadarbība notiek mācībspēkiem sadarbojoties ar dažādām profesionālām asociācijām un apvienībām, piemēram, Latvijas Personāla vadīšanas asociāciju, sociālo priekšmetu konsultatīvo padomi, Latvijas statistiķu asociāciju u.c. - 19 -

5.2. Darba devēju intervijas - 20 - Regulāri tiek uzturēta saskarsme ar nākošo maģistru darba devējiem- Valsts civildienesta pārvaldi, Latvijas Pašvaldību savienību, ministrijām, pašvaldībām u. c. Atgriezeniskā saite tiek nodrošināta regulāri aptaujājot darba devējus. 5.3 Sadarbība ar līdzīgām studiju programmām Latvijā un ārpus tās robežām Sabiedrības vadības maģistra studiju programmas studenti piedalās apmaiņas programmās ar Tamperes Universitāti. 2005. gada 26. oktobrī 28 studenti un 2 pasniedzēji apmeklēja Publiskās pārvaldes katedru. Tikšanās piedalījās katedras docētāji : prof. I. Vorončuka, prof. E. Vanags lasīja ārzemju studentiem lekciju Local Government Proform in Latvia ( 513. aud. 10:00 12:00), doc. I. Vilka un lekt. A. Kalniņš. Fakultātes struktūrvienības regulāri organizē konferences, katru gadu LU zinātniskā konferencē, kura notiek ik gadu janvāri martā, fakultātes docētāji, doktoranti un maģistranti nolasa referātus dažādās sekcijās. Pastāv cieša sadarbība ar Latvijas augstskolām (RTU, LLU, Rēzeknes augstskolu, Vidzemes augstskolu, Banku augstskolu u.c.) un arī ārvalstu augstskolām: Brēmenes universitāti (Vācija); Dortmundas tehnisko universitāti (Vācija); Tamperes universitāti (Somija); u.c. Sabiedrības vadības maģistra studiju programma tiek īstenota sadarbībā ar citu Baltijas valstu, (piem., 2006. gada maijā ir parakstīta vienošanās par sadarbību ar Kauņas Tehnoloģiskās Universitātes Socioloģisko fakultāti), Rietumeiropas un ASV universitātēm, kas īsteno līdzīgas programmas. Sadarbība izpaužas tādās formās, kā apmaiņa ar studiju un kursu programmām, piedalīšanās studiju programmu akreditēšanā, piedalīšanās zinātniskajās konferencēs, docētāju un studentu stažēšanās, kopīgu zinātnisku publikāciju sagatavošana u.c. Profesore I. Vorončuka piedalās akadēmisko un profesionālo programmu akreditācijas procesā. (skat. 8.15. pielikums). 5.4. Studiju programmas ārējo sakaru analīze, tās attīstības iespējas 2005./2006. māc. g. mācību procesā programmā piedalījās viesprofesors Jānis Peniķis no South Bend universitātes, ASV, kurš konsultēja maģistra studentus un vadīja kursu Pētniecības metodes promocijas darba sagatavošanai. Studentiem ir iespēja pieteikties studijām ārvalstu augstskolās, to nodrošina LU Ārējo sakaru departaments un LU EVF Ārējo sakaru nodaļa. 2006./2007. mācību gadā rudens semestrī Sabiedrības vadība maģistra studiju programmā studente B. Medvecka studē Erasmus apmaiņas programmā Tventes Universitatē Nīderlandē. 6.Studiju programmas attīstības iespējas Sabiedrības vadība maģistra studiju programma nepārtraukti ir pilnveidojama. Publiskās pārvaldes katedras perspektīvās attīstības stratēģisko plānu izstrādāja katedras profesoru grupa, un tas tika ziņots LU zinātniskajās konferencēs u.c. ( skat. 8.16. pielikumā). Vēl vairāk jāpielieto aktīvās mācību metodes. Maģistranti kopā ar docētājiem plašāk jāiesaista pētniecības projektos, kā arī zinātnisko konferenču programmās un zinātnisko rakstu sagatavošanā. Sabiedrības vadības maģistra studiju programmā studējošie kā zināmu netaisnību uztver to, ka jau vairākus gadus šai programmā nav nevienas budžeta vietas. - 20 -

- 21-7. Sabiedrības vadības maģistra studiju programmas SVID analīze Stiprās puses Studenti laba studējošo iepriekšējā sagatavotība iegūstama salīdzinoši kvalitatīva izglītība augsts iegūstāmās izglītības prestižs un labas karjeras iespējas iespējas izmantot bibliotēkas un tehniskās iekārtas Studiju process iespēja studējošiem ietekmēt studiju procesu iespējas piedalīties zinātniski pētnieciskā darbā, dažādos maģistra darbu konkursos Akadēmiskais personāls pietiekami profesionāli kvalificēts personāls akadēmiskā personāla ciešs kontakts ar valsts institūcijām un uzņēmējiem iespējas stažēties ārzemēs Pārējie faktori liela interese par programmu Iespējas lietišķas saites ar ārzemju augstskolām maģistru darbu izstrādes piesaiste pie konkrēto Sabiedrības vadības problēmu risināšanas, ko piedāvā valsts institūcijas, nozaru asociācijas un uzņēmumi iespēja sadarboties ar citām universitātēm programmas īstenošanā maģistrantu iesaiste pētniecības projektos un zinātnisko konferenču programmās jauno pasniedzēju sagatavošana un piesaistīšana mācību procesā e-versiju studiju kursu sagatavošana integrēto studiju kursu sagatavošana Vājās puses Studenti Studiju process uzņemto studentu zināšanu līmenis ir visai dažāds; vairums studentu strādā, lai varētu studēt. studenti nepietiekami piedalās LU konferencēs studenti nepietiekami izmanto iespējas studēt ārzemēs, galvenokārt darba dēļ Akadēmiskais personāls trūkst mācību grāmatu un līdzekļu latviešu valodā jauno pasniedzēju trūkums nepietiekama starpkatedru sadarbība maz ārzemju vieslektoru Pārējie faktori nepietiekamas iespējas līdzekļu piesaistīšanā no ārpuses Draudi (grūtības) nav no valsts budžeta finansētu vietu līdzīgu studiju programmu iespējamais piedāvājums citās privātajās, kā arī valsts augstskolās demogrāfiskās situācijas pasliktināšanās - 21 -

- 22 - Atbilstoši LU studiju darba organizācijas prasībām, sākot no studiju programmas Sabiedrības vadība akreditācijas brīža, ziņojumi par studiju darba gaitu regulāri ik gadu tika izskatīti Vadības studiju programmas padomē un apstiprināti fakultātes Domē un LU Senātā. Tie tiek arī publicēti un ir pieejami EVF Dekanātā, kā arī pie Sabiedrības vadības maģistra programmas direktores. Programmas Sabiedrības vadība ikgadējais pašnovērtējuma ziņojums tika izskatīts un apstiprināts 2006.gada 30.oktobrī Vadības zinību studiju programmas sēdē (prot.nr. ). Sabiedrības vadības maģistra studiju programmas direktore Dr.oec., profesore Inesa Vorončuka - 22 -

8. Pielikumi - 23 - (kvantitatīvie dati). Kvantitatīvos datus uzkrāj pa gadiem visā starpakreditāciju periodā, papildinot iepriekšējās atskaites perioda datus. 8.1. Pielikums. Studējošo skaits: Dati uz atskaites gada 1. oktobri 1. gadā imatriku lēto studentu skaits Studējošo skaits pa studiju gadiem 1. 2. 3. 4. 5. 6. Kopā mācās T.sk. par maksu Absol ventu skaits Eksmatrikulēto skaits (Atbirums) 2005. 148 148 141 289 289 100 28 2006. 128 128 124 252 252 129 13 8.2. Pielikums. Studējošo un absolventu aptaujas Aptauja par studiju programmu: aptaujāto studentu skaits sadalījumā pa studiju gadiem Aptauja par studiju kursiem: aptaujāto studiju kursu skaits Absolventu aptauja: aptaujāto absolventu skaits 1 1. 2. 3. 4. 5. 6. 2005./2006. _ 29 4 28 2006./2007. _ --- ---- ---- 8.3. Pielikums. Akadēmiskā personāla sastāvs (dati par LU ievēlēto personālu uz atskaites gada 1. oktobri): Amats, grāds 2005. 2006. 2007. Profesori Asociētie profesori Docenti Lektori: t.sk: ar doktora grādu ar maģistra grādu citi* Asistenti: t.sk: ar doktora grādu ar maģistra grādu citi* Akadēmiskais personāls KOPĀ * Ar augstāko izglītību (profesionālo studiju programmām) 12 11 3 3 4 4 4 4 23 22 1 Aizpilda gadā, kad ir veikta absolventu aptauja. - 23 -

- 24-8.4. Pielikums. Pieaicinātie mācībspēki (viesprofesori, viesdocenti, vieslektori) (dati uz atskaites gada 1. oktobri) Viesprofesori Viesdocenti Vieslektori: Studiju kursu docētāji (stundu pasniedzēji) t.sk: Amats 2005. 2006. 2007. ar doktora grādu ar maģistra grādu citi* Pieaicinātie mācībspēki KOPĀ * Ar augstāko izglītību (profesionālo studiju programmām) 1 1 1 1 8.5. Pielikums. Akadēmiskā personāla profesionālā izaugsme: 2005. 2006. 2007. Studē doktorantūrā Ieguvuši doktora grādu Apguvuši profesionālās pilnveides programmu Akadēmiskajā atvaļinājumā 8.6. Pielikums. Akadēmiskā personāla pētnieciskā darbība: 2005. 2006. 2007. Dalība pētnieciskos, akadēmiskos un citos projektos (projektu skaits) Dalība zinātniskās konferencēs (konferenču skaits) Pārskata gada laikā tapušo publikāciju skaits Studējošo iesaiste pētnieciskos projektos (studējošo skaits) 8 8 10 12 22 30-24 -

- 25-8.7. Pielikums. Starptautiskā mācībspēku un studējošo apmaiņa: Mācībspēku apmaiņa No Latvijas uz ārvalsti Valsts Skaits pa akadēmiskajiem gadiem 2005./2006. 2006./2007. 2007./2008. No ārvalsts uz Latviju Studējošo apmaiņa No Latvijas uz ārvalsti USA 1 Nīderlande 1 No ārvalsts uz Latviju - 25 -

26 8.8.Pielikums SABIEDRĪBAS VADĪBAS MAĢISTRA STUDIJU PROGRAMMA2005./2006. mācību gads APSTIPRINĀTA Ekonomikas un vadības fakultātes Domē 2005.g. 23. marts, protokols Nr.9 Kursa nosaukums Progr. Auditorijstundu skaits. Kredītpunktu skaits Zināšanu pārbaudes veids Nr. daļa 1.gads 2.gads 1.sem 2.sem 3.sem 4.sem 1. Sabiedrības vadība A 64 4 pārbaudījums 2a.* Pārvaldība un ētika B 64 4 pārbaudījums 2b.* Tautas attīstība B 64 4 pārbaudījums 3. Makroekonomika A 64 4 pārbaudījums 4. Valsts pārvaldes un pašvaldību organizācija A 64 4 pārbaudījums 5. Pētījumu metodes un organizācija A 64 4 pārbaudījums 6. Publiskās tiesības A 64 4 pārbaudījums 7. Projektu vadīšana A 64 4 pārbaudījums 8a.* Eiropas Savienības attīstība B 64 4 pārbaudījums 8b.* Baltijas reģiona attīstība B 64 4 pārbaudījums 9. Ārzemju politiskās sistēmas un valdības A 64 4 pārbaudījums 10. Sociālekonomiskā prognozēšana un futuroloģija A 64 4 pārbaudījums 11. Vadības teorija A 64 4 pārbaudījums 12. Politikas analīze A 64 4 pārbaudījums 13a.* Valsts un pašvaldību informācijas sistēmas B 64 4 pārbaudījums 13b.* Eiropas Savienības institūcijas B 64 4 pārbaudījums 14. Budžets un finanses A 64 4 pārbaudījums 15. Personālvadība A 64 4 pārbaudījums 16. Maģistra darbs A 20 aizstāvēšana Kopā 960 20 20 20 20 * no diviem a/b piedāvātajiem kursiem studentam jāizvēlas viens 26

8.9. Pielikums Mācību spēku sastāvs Sabiedrības vadības maģistra studiju programmā Nr. p.k. Zinātniskais grāds Personas vārds, uzvārds Amats Status (pamatdarbs, blakus darbs, papilddarbs) 1. Dr.habil.oec. Edvīns Vanags profesors pamatdarbs 2. Dr.oec. Žanete Ilmete profesore pamatdarbs 3. Dr.oec. Inesa Vorončuka profesore pamatdarbs 4. Dr. jur. Jānis Nasčisčionis profesors līgumdarbs 5. Dr. phil Skaidrīte Lasmane profesore pamatdarbs 6. Dr.oec. Veronika Bikse profesore pamatdarbs 7. Dr.oec. Biruta Sloka profesore pamatdarbs 8. Dr.habil.oec. Pēteris Zvidriņš profesors pamatdarbs 9. Dr.oec. Daina Šķiltere profesore pamatdarbs 10. Dr.oec. Lūcija Kavale profesore pamatdarbs 11. Dr.habil. biol. Artūrs Mauriņš profesore līgumdarbs 12. Dr.oec.asoc. Vladimirs Dubra asoc.profesors pamatdarbs 13. Dr.oec.asoc. Jānis Vitkovskis asoc.profesors pamatdarbs 14. Dr.oec.asoc. Maris Purgailis asoc.profesors pamatdarbs 15. Dr.phil. Juris Prikulis docents līgumdarbs 16. Dr.phys. Māris Pūķis docents blakus darbs 17. Dr. chem. Jānis Vaivads docents līgumdarbs 18. Maģ.vad.zin. Daiga Āboltiņa lektore blakus darbs 19. Maģ.ekon. Aivars Kalniņs lektors pamatdarbs 20. Maģ.sab.vad. Lilita Seimuškāne lektore blakus darbs 21. Dr.ekon.doc. Inga Vilka docente blakus darbs 22. Maģ.sab.vad. Ligita Začesta lektore līgumdarbs

8.10. Pielikums 28 Studentu darbu pētnieciskie virzieni 2006. gada izlaiduma maģistra darbu tematikas raksturojums Tematiskā grupējumā no kārtējā izlaiduma maģistra darbu klāsta (kopskaitā - 129) kā tipiskus vai savdabīgus piemērus var minēt: pašvaldību līmeņa problēmas: Pašvaldības un probācijas dienesta funkcijas bijušo ieslodzīto integrācijā sabiedrībā - Alksnis Ervins Suitu novada izveides procesa analīze administratīvi teritoriālās reformas ietvaros - Andersone Ilze Baložu pašvaldības budžeta analīze - Liepa Alla Latvijas pašvaldības publiskās pārvaldes sistēmā: pašvaldību patstāvību ietekmējošie faktori - Maļinovska Rasma valsts pārvaldes pilnveides iespēju izpēte Valsts investīciju programmas pilnveidošanas iespējas Latvijā - Bērziņa Inga Valsts uzraudzības un kontroles laboratoriju tīkla optimizācija - Nerets Andris adaptācija ES un NATO Eiropas Savienības informācijas punktu nozīme komunikācijā ar sabiedrību Eiropas Savienības jautājumos Latvijas reģionos - Buče Agnese Darbaspēka migrācijas vadība Eiropas Savienībā - Freimane Daiga Problēmas pilsonības iegūšanā un zaudēšanā Latvijā pēc iestāšanās Eiropas Savienībā un to risinājumi LR Naturalizācijas pārvaldē - Lukšo Līga Eiropas Savienības ietekme uz muitas nodokļa administrēšanu (piemērošanu) - Munča Marika politisko procesu analīze Nodarbinātības politikas attīstība Latvijā un starpinstitucionālās sadarbības stiprināšana nodarbinātības problēmu risināšanai - Kaufmane Guntra Latvijas attīstības sadarbības politika un tās pilnveidošanas iespējas - Lučkovska Vita personālvadības tematika Personālvadība pašvaldības uzņēmumos - Valtere Ligita Latvijas Republikas Nacionālo bruņoto spēku personālvadības politikas analīze - Kalniņa Ilona efektivitāte un kvalitāte publiskajā sektorā Kvalitātes vadības sistēmas analīze un novērtējums valsts iestādē - Birziņa Laura Efektivitātes un rezultativitātes rādītāji valsts pārvaldē - Bukins Jānis vadības humanizācija Mobings kā agresivitātes izpausme valsts pārvaldes institūcijās - Damberga Ligita un Jeļena Šiško NVO vieta un loma publiskajā pārvaldē starptautiskās attiecības un diplomātija Latvijas diplomātiskā dienesta rekrutēšanas problēmas. - Niedra Ginta Latvijas tēla un zīmola- situācijas analīze un attīstība - Sīlis Mārtiņš Latvija Apvienoto Nāciju organizācijā: līdzšinējie pārstāvniecības rezultāti un perspektīvas - Klišs Pēteris Informācijas iegūšanas un izplatīšana Ārlietu ministrijā un Latvijas Republikas ārvalstu pārstāvniecībās - Zariņa Ilze e-pārvalde Elektroniskais valsts iepirkums un tā ieviešanas problēmas Publiskajā pārvaldē - Teteris Māris Elektronisko dokumentu pārvaldības risinājumu ieviešanas aspekti publiskajā sektorā Latvijā - Vītola Antra. 28

29 8.11. Pielikums Studentu aptaujas anketa( 1) SABIEDRĪBAS VADĪBAS MAĢISTRA STUDIJU PROGRAMMA MĀCĪBU KURSA 1 APTAUJAS ANKETA Kursa novērtējums (Ko Jūs vēlējāties gūt un ko guvāt no kursa?): Kuras tēmas bija visnoderīgākās un papildināja Jūsu zināšanas: Pasniedzēja darba vērtējums: Ierosinājumi kursa uzlabošanai: Kādās tēmās Jūs vēlētos padziļināt savas zināšanas un profesionālās iemaņas: 29

30 8.12. Pielikums Mācībspēku zinātniskas un metodiskas publikācijas Edvīns Vanags- Monogrāfija Pašvaldību pirmais pašvērtējums (kopā ar I.Vanagu un O.Krastiņu). Rīga: Latvijas Statistikas institūts, 2006., - 140 lpp. Edvīns Vanags- Vanags E. Development of Doctoral Study Programme in Public Administration in Latvia // Public Administration in the 21st Country: Traditions and Innovations / Procedings of the 4th International Conference of School pf Public Administration, May 24-26, 2006, Moscow pp. 308-312 Edvīns Vanags- Vanags E., Krastiņš O. Determination of Socio-Economic Development Level of Regions by Territory Development Indexes / Collection of Abstracts International Conference Changing Foresight, Practices in Regional Development Global Pressures and Regional Possibilities, June 7-9, Turku, Finland, -pp 27-28 Edvīns Vanags- Vanags E., Vanags I. A Self- Evaluation Survey of Local Governments in Latvia / Collection of Abstracts International Conference Changing Foresight, Practices in Regional Development Global Pressures and Regional Possibilities, June 7-9, Turku, Finland, -p 34 Inese Vorončuka- May 24-26, 2006 International Conference Public Administration in the 21 st Century: traditions and innovations. Referāts Public administration master s program analysis and development in Latvia ( pieņemts publicēšanai). Inese Vorončuka- June 29, 2006 International symposium Contemporary Trends of Development of Public Administration: Challenges to Higher Education. Referāts Respective Role of Public Administration Master s studies Programme in Professionalisation of Civil Servants in Latvia (pieņemts publicēšanai). Žanete Ilmete- Projektu vadītāju starptautiskā sertifikācija Latvijā- norise un svarīgākie secinājumi, publicēts 2006 gadā, Latvijas Statistikas institūta krājumā Statistikas un pārvaldes problēmas 2006, apjoms 24-37 lpp. Žanete Ilmete- referāts Starptautiskās sertifikācijas rezultātu analīze, nolasīts 2006. gada 12. martā 8. starptautiskajā projektu vadīšanas konferencē Projektu vadīšanas pievienotā vērtība, publicēts konferences rakstu krājumā. Vladimirs Dubra- Zinātnisks raksts Karjeras attīstības modeļi modernajā personāla vadībā. Pieņemts publicēšanai fakultātes zinātniskajā rakstu krājumā 2006. gadā. 10. lpp. Līdzautore J. Bierne. Inga Vilka- The Development of Democracy and Local Governance in Latvia (coauthors E.Vanags, L.Seimuskane) // Local Elites, Political Capital and Democratic Development. Governing Leaders in Seven European Countries/ Stefan Szues, lars Stromberg (Eds.). Wiesbaden: GWV Fachnerlage GmbH, 2006. P.173-201. Inga Vilka- Latvijas reģioni: nevienmērīgā solī (līdzautori I.Brikše, D.Pakalna, L.Paula, I.Trapanciere). // 2.nod. Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2004/2005. Rīcībspēja reģionos. Rīga: UNDP Latvija, LU SPPI, 2005. 49.- 80. lpp. Izdevums latviešu valodā un angļu valodā. Juris Prikulis- Liberāldemokrātiskās un konservatīvās idejas: [..] Fricis Veinbergs. Grāmatā Ideju vēsture Latvijā. Jaunā strāva- 20.gs. sākums. Antoloģija. I daļa. R.: RaKa, 2005, 496. - 532. lpp. Juris Prikulis- Akadēmiskās idejas: [..] Kārlis Balodis. Grāmatā Ideju vēsture Latvijā. Jaunā strāva- 20.gs. sākums. Antoloģija. II daļa. R.: RaKa, 2006, 23. - 55. lpp. 30

31 Juris Prikulis- Fricis Veinbergs un 1905. gada revolūcija: cīņa par tās liberālu alternatīvu un Latvijas autonomiju. Grāmatā 1905. gads Latvijā: 100, R.: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 2006, 492. - 519. lpp. Māris Pūķis- Sustainable development is also a challenge for the future European ConstitutionInternational conference "Exchanges between European municipalities and regions, driving force for sustainable development" Brussels, 23-25 June 2005. Māris Pūķis- Publisko kompetenču sadalīšana pilnīgas atbildības norobežošanas gadījumā zinātnisko rakstu krājumā Statistikas un pārvaldes problēmas, LSI, Rīga 2005, 7.-19. lpp. Māris Pūķis- Pašvaldību atjaunošana Latvijā krājumā Baltijas brīvības ceļš Baltijas valstu nevardarbīgas cīņas pieredze pasaules kontekstā, Rīga, zelta grauds, 2005, 215.-222. lpp. Māris Pūķis- Pārdomas par Valsts kontroles lomu pašvaldību attīstībā Latvijā. Latvijas republikas valsts kontroles vēstis, Nr.1, 2005, (43) 55.-63. lpp. Māris Pūķis- Latvia expectations and reality: One year of Latvian self-governments in the EU LOGON final guide, Association of Austrian Cities and Towns, Vienna, 2005. pp.290.-292. Māris Pūķis- The Renaissance of Local Governments in Latvia (1989-1994). The Baltic Way to Freedom, Non-violent struggle of the Baltic States in a global context, Rīga, zelta grauds, 2005. 241.-245. lpp. Māris Pūķis- Pašvaldības un demokrātija, Tālmācības kurss. SIA Latvijas Uzņēmējdarbības un menedžmenta akadēmija", 2005 223 lpp. Māris Pūķis- Developing policies and advocating for local government reform FDI International Workshop, Tbilisi, Georgia, September 22-23, 2005, pp.20 Māris Pūķis- One year EU membership - impact on regional developmrnt in Latvia CEEC- LOGON final conference, Warsaw, April 25, 2005, http://www.ceec logon.net/conference warsaw documentation 25 as.htm pp. 10 Māris Pūķis- Vairumam neskaidrību - politiska daba. Latvijas Vēstnesis, 2005.gada 3.novembrī Пукис М. - Восстановление самоуправлений в Латвии (1989 1994) Сборник «Балтийский путь к свободе. Опыт ненасильственной борьбы стран Балтии в мировом контексте». Рига, Zeklta grauds, 2006, Стр.255-262 Māris Pūķis- Uzstāšanās Sabiedriskajā apspriedē Viens gads ES struktūrfondu apgūšanā Paneļdiskusija: Līdzsvarota reģionālā attīstība un vide, 2005. gada 3. februārī, www.politika.lv 1 lpp. Māris Pūķis- Normatīvo ierobežojumu un birokrātijas samazināšanas iespējas Latvijā LU zinātniskā konference, 2006.gada 2.februārī, Teritoriālās pārvaldes sekcija. Prezentācija. Māris Pūķis- Situation of Local and regional Democracy in Latvia (Tendencies after 1998) http://www.lps.lv/jaunumi_a.php?k=19&lang=en 1.-9. - 23.01.2006. Začesta L., Pūķis M.., The Possibility to Create Large-scale Regional Governments in Latvia Proceedings of conference "Eployment, Ecvonomic Development and Local governance in Latvia", 18 January 2005, Riga, OECD/LEED Programme, pp.9; http://www.oecd.org/dataoecd/2/45/34458330. pdf pp.9 8.13. Pielikums Mācībspēku piedalīšanās konferencēs 31

32 Prof. Inesa Vorončuka - 2006.gada 2. februārī. LU 64. konference Sociālās zinātnes sekcija Personālvadība un darba tirgus ( sekciju vadītāja) Prof. Inesa Vorončuka - 2006. gada 24. -26.maijā. Maskava, Krievijā - Starptautiskā konference Public Administration in the 21 st Century: traditions and innovations. Referāts Public administration master s program analysis and development in Latvia (pieņemts publicēšanai) Prof. Inesa Vorončuka - 2006. gada 12.-14. maijā - Ļubļjana, Slovēnijā Starptautiskā konference NISPAcee Prof. Inesa Vorončuka - 2006. gadā 29. jūnijā - Kauņa, Lietuva- Starptautiskais simpozijs Contemporary Trends of Development of Public Administration: Challenges to Higher Education. Referāts Respective Role of Public Administration Master s studies Programme in Professionalisation of Civil Servants in Latvia (pieņemts publicēšanai) Prof. E. Vanags- 2006. gada 24. -26.maijā. Maskava, Krievijā - Starptautiskā konference Development of Doctoral Study Programme in Public Administration in Latvia // Public Administration in the 21st Country: Traditions and Innovations / Procedings of the 4th International Conference of School of Public Administration. Prof. E. Vanags- 2006. gada 7.-9. jūnijā - Turku, Somijā-Determination of Socio-Economic Development Level of Regions by Territory Development Indexes / Collection of Abstracts International Conference Changing Foresight, Practices in Regional Development Global Pressures and Regional Possibilities. Prof. E. Vanags- 2006. gada 20.-23. septembrī Romā - An Introduction of Conjuncture survey of Local Governments in Latvia. //Paper prepared for Special Topic-Regional and Local Surveys of the 28th CIRET Conference. Prof. E. Vanags - 2006. gada 30. augusta- 1. septembrim. Vratislava, Polijā- Self-evaluation of Local Governments in Latvia. Abstract prepared for the SCORUS 25th Conferene. Prof. E. Vanags- 2006. gada 6.- 9. septembrī. Milāna, Itālijā- Model of the Integration of State Administration Reforms, Local Governance, National Development Planning and Regional Policy. // Paper prepared for Study groups V Intergovermental relations at the EGPA Annual Conference Public Managers under Pressure: Politics, Professionalism and Civil Society. Prof. Žanete Ilmete- 2006. gada 31. martā piedalījās Latvijas Nacionālās projektu vadīšanas asociācijas 8. starptautiskās zinātniski praktiskās konferences Projektu vadīšanas pievienotā vērtība organizācijā un vadīšanā. Prof. Žanete Ilmete- 2006.gada 2. februārī piedalījās LU 64, konferences darbā, kā sekcijas Vadības teorijas un projektu vadīšana sekcijas vadītāja. Lekt. Daiga Āboltiņa- 2006.gada 31. martā- Rīgā Latvijas Nacionālās projektu vadīšanas asociācijas konferences Projektu vadīšanas pievienotā vērtība orgkomitejas vadītāja. Lekt.A.Kalniņš - 2006. gada 29. jūlijā- 5. augustam Florencē - ar Lietuvas delegāciju piedalījās UEA (Universala Esperanto Asocio) 91. kongresā. Pamattēma kongresā - Valodas, kultūras un izglītība ilgtspējīgai attīstībai (Lingvoj, kulturoj kaj edukado por daŭropova evoluigo), sakarā ar UNESKO izsludināto desmitgadi Izglītība ilgtspējīgai attīstībai (2005-2014). 8.14. Pielikums 32

33 Akadēmiskā personāla pētnieciskais darbs: projektu vadīšana, vai piedalīšanas pētnieciskajos projektos, publikācijas, ekspertu darbs. Inga Vilka - ES struktūrfondi un teritoriju attīstība Latvijā. Pasūtītājs ANO AP Latvijā un Finanšu ministrija. Inga Vilka- ES struktūrfondu ietekmes uz reģionālo attīstību Latvijā izvērtējums. ES struktūrfondu tematiskā izvērtēšanas ietvaros. Pasūtītājs Finanšu ministrija. Inga Vilka- Rīgas pilsētas ilgtermiņa attīstības stratēģijas uzraudzības sistēmas izveide. Pasūtītājs Pasaules Banka un Rīgas dome. Juris Prikulis- Latvijas Zinātnes padomes projekta Ideju vēsture Latvijā, XX gadsimts (Nr. 05. 1923) dalībnieks. Juris Prikulis- Starptautiska projekta - enciklopēdiska apkopojuma par jaunajām ES dalībvalstīm- dalībnieks. Ligita Začesta piedalījās, kā eksperte pētījumā "Balvu pilsētas pašvaldības darbības analīze", ko pasūtīja Balvu pilsētas dome, izpildīja SIA PKC 2005. Ligita Začesta piedalījās kā eksperte pētījumā "Priekšlikums Valmieras rajona Kocenu pagasta pašvaldības darbības reorganizācijai" SIA PKC. Ligita Začesta piedalījās kā Eiropas Padomes eksperte projektā Pašvaldību asociācijas izveidošana Azerbaidžānā. 8.15. Pielikums 33

34 Sadarbība ar studiju programmām Latvijā un ārpus tās Profesore I. Vorončuka un profesors E. Vanags ir akadēmisko un profesionālo programmu, kā arī starptautiskas organizācijas programmas eksperti: 2005. gads 25.-26. aprīlis- Rīgas Pedagoģijas un Izglītības vadības augstskola (Riga Teacher Training and Educational Management Academy). 2005. gads 30. novembris- 1. decembris- Rīgas Tehniskā Universitāte (Riga Technical University Professional Bachelor Study Programm Enterprenaurship and Management. Professional Bachelor Study Programm Human Resource Management ). 2006. gads 8.- 9. marts- Rīgas Pedagoģijas un Izglītības vadības augstskola (Riga Teacher Training and Educational Management Academy Second- level Professional Higher Education Study Programme Personnel Management ). 2006. gads 2.- 8. oktobris- Igaunijas augstskolas akreditācijas centrs (Estonian Higher Education Accreditation Centre, Tallin University (1591) 6345252- Public Administration BA; (1706) 7345252- Public Administration MA; 80552- Government and Politics PHD). 8.16. Pielikums 34

35 Studiju programmas attīstības plāns N.p.k. Pasākums Izpildītāji Pasākumu izpildes sākums Īstermiņa pasākumi 1.1 Pastiprināt sadarbību ar citām struktūrvienībām, it īpaši gadījumos, kad tiek īstenoti starpdisciplināri studiju kursi Vidēja termiņa pasākumi 2.1 Paplašināt B-daļas kursu sastāvu, dodot studentiem lielākas izvēles iespējas Ilgtermiņa uzdevumi 3.1 Paaugstināt studiju kvalitāti un padziļināt studiju programmu sasaisti ar mūsdienu lietišķo zinātni un innovatīvo darbību, regulāri atjaunot un publicēt studiju materiālus 3.2 Panākt, lai visi Sabiedrības vadības studiju kursi būtu pilnvērtīgi nodrošināti ar nepieciešamajiem mācību līdzekļiem, kontrolēt šīs prasības ievērošanu, veicot regulāras studentu aptaujas. 3.3 Veicināt studentu vēlmi patstāvīgi papildus apgūt svešvalodas, datorzinības, informācijas uzkrāšanas prasmi 3.4 Piesaistīt studējošos grantu un līgumdarbu izpildē Programmas direktors, studiju kursa pastāvīgi pieteicējs, docētāji, citas ieinteresētās puses Programmas direktors, studiju kursa pastāvīgi pieteicēji, docētāji Programmas direktors, studiju kursa pastāvīgi pieteicējs, docētāji. Programmas direktors, studiju kursa pastāvīgi pieteicējs, kursa docētāji Profilējošā struktūrvienība, docētājs pastāvīgi Grantu un līgumdarbu vadītāji pastāvīgi 3.5 Nodrošināt studentiem pilnvērtīgus Dekāns, programmas direktors, pastāvīgi 35

studiju apstākļus (labiekārtotas mācību un palīgtelpas, mācību literatūras un moderno tehnisko līdzekļu pieejamību) 3.6 Regulāri veikt darba devēju un savā specialitātē strādājošo absolventu aptauju, apkopot aptaujas rezultātus un izmantot tos studiju procesa pilnveidošanā 3.7 Panākt potenciālo darba dēvēju aktīvāku dalību studiju procesa organizēšanā, realizēšanā un pilnveidošanā. 3.8 Motivēt doktorantu iesaistīšanos studiju procesa nodrošināšanā 36 struktūrvienību vadītāji Programmas direktors Dekāns, programmas direktors Programmas direktors, Doktorantūras vadītājs, dekāns, docētāji Reizi mācību gadā pastāvīgi pastāvīgi 36

37 LATVIJAS UNIVERSITĀTES Ekonomikas un vadības fakultāte Sabiedrības vadības maģistra STUDIJU PROGRAMMAS (Programmas klasifikācijas kods 463421) PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS Par 2006./2007.akadēmisko gadu Studiju programma akreditēta no 2004. līdz 2010.gadam Studiju programmas direktore Profesore Inesa Vorončuka Apstiprināts Vadības zinību studiju programmu padomes sēdē..2007. Protokola Nr. Padomes priekšsēdētājs.. Iesniegts Akadēmiskā departamentā...2007. 37

38 Satura rādītājs 2.1. Studiju programmas saturs, organizācija un praktiskā realizācija 3 2.1.1. Izmaiņas studiju programmas saturā 3 2.1.2. Studiju programmas organizācijas un praktiskās realizācijas analīze, secinājumi un priekšlikumi darbības pilnveidei 3 2.2.Studiju programmā studējošie 3 2.2.1.Studentu līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā 3 2.2.2.Aptaujas par studiju programmu rezultāti 4 2.2.3.Aptaujas par studiju kursiem rezultāti 4 2.2.4. Absolventu aptaujas rezultāti 5 2.3.Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais un administratīvais personāls 6 2.3.1. Izmaiņas akadēmiskā un administratīvā personāla sastāvā atskaites periodā 6 2.3.2. Akadēmiskā personāla pētnieciskā darbība 6 2.4. Studiju programmas finansēšanas avoti, materiāli tehniskais un metodiskais nodrošinājums 7 2.4.1. Izmaiņas studiju programmas materiāli tehniskajā un metodiskajā nodrošinājumā 7 2.4.2. Studiju programmas finansējums, materiālu, tehniskā un metodiskā nodrošinājuma analīze, secinājumi, attīstības iespējas un turpmākie uzdevumi 7 2.5. Ārējie sakari 7 2.5.1. Jauna sadarbība ar darba devējiem un profesionālām organizācijām 7 2.5.2. Darba devēju intervijas 7 2.5.3. Sadarbība ar līdzīgām studiju programmām Latvijā un ārpus tās robežām 8 2.5.4. Studiju programmas ārējo sakaru analīze, tās attīstības iespējas 8 2.6. Studiju programmas attīstībai izvirzīto uzdevumu, ieteikumu izpilde 8 2.7. Sabiedrības vadības maģistra studiju programmas SVID analīze 9 2.8. PIELIKUMI 10 2.8.1. Studējošo skaits 10 2.8.2. Studējošo un absolventu aptaujas 10 2.8.3. Akadēmiskā personāla sastāvs 10 2.8.4. Pieaicinātie mācībspēki 10 2.8.5. Akadēmiskā personāla profesionālā izaugsme 11 2.8.6. Akadēmiskā personāla pētnieciskā darbība 11 2.8.7. Starptautiskā mācībspēku un studējošo apmaiņa 11 2.8.8. Sabiedrības vadības maģistra studiju programma 12 2.8.9. Mācību spēku sastāvs Sabiedrības vadības maģistra studiju programmā 13 2.8.10. Studentu darbu pētnieciskie virzieni 14 2.8.11. Studentu virzīšana prēmēšanai un konkursam 15 2.8.12. Studentu aptaujas anketa 16 2.8.13. Mācībspēku zinātniskās un metodiskas publikācijas 17 2.8.14. Mācībspēku piedalīšanās starptautiskajās konferencēs 20 2.8.15. Akadēmiskā personāla pētnieciskais darbs 23 2.8.16. Sadarbība ar studiju programmām Latvijā un ārpus tās 25 2.8.17. Studiju programmas attīstības plāns 26 38

39 2.1. Studiju programmas saturs, organizācija un praktiskā realizācija 2.1.1. Izmaiņas studiju programmas saturā 2006./2007. m. g. programmā būtiskas izmaiņas nebija, dažiem studiju kursa aprakstiem aktualizēts saturs un literatūras saraksts. Tika mainīta kursu secība 2006./ 2007. akadēmiskajā gadā Sabiedrības vadības maģistra studiju programmā kursu Sabiedrības vadība pārcelt no 1. semestra uz 2. semestri un kursu Ārzemju politikās sistēmas un valdības pārcelt no 2. semestra uz 1. semestri. 2.1.2. Studiju programmas satura, organizācijas un praktiskās realizācijas analīze, secinājumi un priekšlikumi darbības pilnveidei Sabiedrības vadības maģistra studiju programma paredz pilna laika studijas, klātienē ( kursu plānu skat. 2.8.8. pielikumā). Akadēmiska maģistra studiju programmā Sabiedrības vadība ir nodarbināti 23 mācību spēki (skat. 2.8.3., 2.8.4., 2.8.5., 2.8.9. pielikumi), kuri aktīvi piedalās zinātniskās darbībās un kvalifikācijas celšanā. Studentu iesaistīšanu pētnieciskajos projektos atspoguļo maģistra darba izstrādāšanas galvenie pētnieciskie virzieni (skat. 2.8.10. pielikumā). Par studentu pētniecisko darbu aktivitāti liecina arī to, ka 7 studenti no pēdējā gada absolventiem iestājās doktorantūrā. 2.1.2.1.tabula Maģistra darbi 2006./2007. māc. gadā Aizstāvēti 102 Neaizstāvēti ( vērtējums zemāk par 4) 0 Nepabeigts teorētiskais kurss 6 Reģistrēti pēc termiņa 3 Atlikti uz vēlāku laiku 4 Ar izcilību ieguvusi sociālo zinātņu maģistra grādu sabiedrības vadībā Sanita Kudrjavceva. 2006./2007. akadēmiskajā gadā tika virzīti 11 studenti prēmēšanai un 1. studente konkursam (skat. 2.8.11. pielikumā). 2.2. Studiju programmā studējošie 2.2.1. Studentu līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā Studenti labprāt atsaucas uz docētāju aicinājumu izteikt savu vērtējumu par mācību kursa saturu, kā arī par visu programmu kopumā. Gandrīz visi docētāji izmanto iespēju uzzināt studentu viedokli, ieklausīties tajā un pilnveidot kursu. Daži docētāji jau pirmajā lekcijā piedāvā studentiem aizpildīt šādas anketas: 1. Ko Jūs vēlaties gūt no šī kursa? 2. Kuras teorētiskās tēmas Jūs vēlaties apgūt? 3. Kādas praktiskās iemaņas Jūs gribētu apgūt? 4. Kādās tēmās Jūs vēlētos padziļināt savas zināšanas un profesionālās iemaņas? Lai arī šādi studentu priekšlikumi tiek izteikti atklāti, nevis anonīmi kā tas ir studentu aptaujā ar standarta anketu palīdzību, tie ir objektīvi. Pēc šādas anketas analīzes docētāji var papildināt vai modificēt savu kursa aprakstu un to realizāciju - īpaši praktisko darbu sadaļā un semināros. Vēl studenti aktīvi izmanto tādu līdzdalības formu kā piedalīšanās Ekonomikas un vadības fakultātes Domes sēdē, kurā viņi ir pārstāvēti. Studentu līdzdalība bez tam izpaužas arī tā, ka lielākajā daļā studiju kursu programmu ir paredzēti studentu referāti auditorijā. Šajos referātos nereti tieši vai netieši tiek izteikts studentu viedoklis un priekšlikumi. Arī aktīvo mācību metožu arvien plašāka pielietošana ne tikai 39

40 nostiprina teorētiskās daļas apgūšanu, bet vienlaicīgi rosina studentus domāt, vērtēt, analizēt, vispārināt, salīdzināt, izteikt savu viedokli, kas dažkārt var atšķirties no docētāja viedokļa. Demokrātiskā vidē tā ir normāla parādība. Vēl viena līdzdalības forma ir studenta atvērtība un atklātība gatavojot maģistra darbu - savstarpējās attiecībās ar maģistra darbu vadītāju. Tā kā maģistra darbs ir noslēdzošais posms visā studiju programmā, tad students jau izjūt, kādas zināšanas un prasmes viņam ir pietiekamas un kādas trūkst. 2.2.2. Aptaujas par studiju programmu rezultāti 2006./2007. mācību gadā aptaujas anketas izdalītas 2. kursa studentiem, tās aizpildīja 43 cilvēki. Saņemtās anketas analizētas profesoru grupās un apspriestas katedras sēdē. Anketu analīze ļauj secināt, ka 29 studentu cerības programmas izvēlē attaisnojušās, vīlušies jūtās 8, bet sešiem cerības piepildījušās ar uzviju; iepazīšanās ar vērtējumiem par programmu kopumā liecina, ka dažu respondentu vērtējumos par kursu pieteikto saturu un faktisko izpildījumu konstatējams aloģisms. Programmas izvēle 3 gadījumos uzskatāma par kļūmīgu. Šie aptaujas rezultāti tika apspriesti katedras sēdē un pieņemts lēmums par to, ka tos jāņem vērā un pārrunās ar pretendentiem un iestājpārbaudījumos rūpīgāk jāiedziļinās pretendenta vēlmēs un vajadzībās, lai savlaicīgi rastu adekvātu risinājumu un izvairītos no situācijām, kad students nestrādā un arī saņēmis maģistra diplomu negrasās strādāt publiskās pārvaldes jomā. Rakstiskajos komentāros par programmas kvalitāti (26 no 43 anketām) rodama virkne būtisku, dažkārt tīri personīgu, arī pretrunīgu ieteikumu: aktualizēt kursu materiālus un programmu struktūras (6) vairāk iekļaut kursus, kas iztirzā valsts esošās pārvaldes īpatnības) (3) palielināt stundu skaitu klasiskajai prognozēšanai un matemātiskajām metodēm (3) vairāk praktisko darbu, darbu grupās, prezentācijas (3) vairāk stāstīt par stratēģisko plānošanu (1) padomāt par adekvātu auditorijai pasniegšanas metodēm kursa sadaļā Futuroloģija (3) vairāk uzaicināt lasīt lekcijas praktiķus ( no Valsts Kancelejas, bijušos politiķus) (1) uzaicināt lasīt lekcijas vairāk vieslektorus (2) vairāk praktisko situāciju izvērtēšanas, aktuālu problēmu apspriešanas (2) Tā kā Sabiedrības vadības maģistrantu grupās studējošiem ir atšķirīga darba pieredze, arī bakalaura grāds vai augstākā izglītība ir iegūti dažādos laikos un specialitātēs, tad būtiskas atšķirības vērtējumos gan studiju programmai kopumā, gan atsevišķiem studiju kursiem un docētājiem neizraisa izbrīnu - tās parāda nesakrītošās studējošo vajadzības, attieksmi un gaidas. Līdz ar to jāņem vērā respondenta iesaiste studiju programmā - atbildes uz jautājumiem 26, 24, un tikai pēc tam - uz 22 u. c., arī 27 saturu. Atkārtoti ielūkojoties 2006. gada absolventu ierosinājumos un izvērtējot 2007. gada 2. kursā anketēto studentu tekstuālo pienesumu, katedras darbu plānojot, vēlams: stiprināt sakni ar praksi, vairāk piesaistīt praktiķus; meklēt iespējas tematiskai specializācijai; piedāvāt vairāk interaktīvu nodarbību. Kritiskās piezīmes par atsevišķu studiju kursu pasniegšanu un docētāju darbu apspriežamas piekritīgajās profesoru grupās, salīdzinot situāciju pie mums un pasaulē. Maģistra Studiju programmas aptaujas analīze ir pieejama Publiskās pārvaldes katedrā. (skat. 2.8.2. pielikumā) 2.2.3. Aptaujas par studiju kursiem rezultāti 2006/2007. mācību gadā studentu pašpārvaldes pārstāvji izdalīja aptaujas anketas 1. kursa un 2. kursa studentiem, kuras pēc tam tiek apstrādātas elektroniski. 40

Aptaujas anketas bija izdalītas 4 studiju kursiem: 41 1. Personālvadība, prof. I. Vorončuka, (Sabiedrības vadības maģistrs, 2.kurss) 24.10.2006 komentāri (38 no 46), būtiskākie: nevajadzētu likt atzīmes par apmeklējumu (5) lekciju kurss ir pārāk īss, lai aptvertu visas plānotās tēmas (6) varētu būt vairāk mūsdienīgu piemēru teorijas izklāstā (10) vajadzētu mazāk praktiskos darbus (6) lekcijās varētu izmantot arī citu literatūru (5) būtu ļoti labi, ja lekcijas materiāli būtu pieejami internetā vai nosūtīti pa e-pastu (4) lekcijās iegūtās zināšanas noder praksē (3) interesanta bija lomu spēle (3) 2. Projektu vadība, prof. Ž. Ilmete,(Ekonomikas maģistrs), 25.10.2006 komentāri (12 no 14), būtiskākie: būtu vēlami lekciju izdales materiāli (8) kurss varēja būt garāks, jo lekcijās iegūtās zināšanas ir nepieciešamas praksē (2) varētu piedāvāt vairāk papildus literatūru (1) kurss ir ļoti grūts (1) pasniedzēja ļoti ātri nomaina Power Pointā slaidus, nevar paspēt pierakstīt (1) maz mācību materiāli latviešu valodā (1) 3. Valsts un pašvaldību organizācija, prof E. Vanags,( (Sabiedrības vadības maģistrs, 1.kurss ), 2006.gada beigas komentāru nav (aptaujāti 14 respondenti. 4. Vadības teorija, asoc.prof J. Vitkovskis,( (Sabiedrības vadības maģistrs, 2.kurss ), 2006.gada rudens komentāri (8 no 23), būtiskākie: vajadzētu modernizēt piemērus, labāk strukturēt domas, vairāk praktisko darbu (5) iebildums par eksāmena organizācijas pamatprincipu: tās bija pārbaudījums par vienu grāmatu (1) kurss pārāk vienkāršs priekš maģistrantūras(2). Vairāki no aptaujātajiem studentiem augsti un ļoti augsti vērtējuši iepazīšanās ar kursa saturu (viduvēji- 1,14 ), pasniedzēja sagatavotību ( ( 1,6 1,9), pasniedzēja pasniegšanas stilu ( (1,8 2,3), pasniedzēja attieksme pret studentiem (1,4 1,7). Dažiem pasniedzējiem ir izstrādātas arī savas tipveida anketas (skat. 2.8.12. pielikumā). Aptaujas rezultāti tiek iesniegti un apkopoti tajās profesoru grupās, kuras nodrošina katra konkrētā studiju kursa realizāciju, un ņemti vērā visbiežāk sastopamie ieteikumi studiju kursu uzlabošanai. Piemēram: studiju kurss Personālavadība papildināts ar 5 jaunajam tēmām, kuras atspoguļotas jaunas tendences: personāla stratēģiskā vadība, kompleksais personālvadības audits, organizācijas sociālās vides pilnveidošanas process utml.,studentiem ir sagatavotas lekcijas materiāli nosūtīti pa e-pastu. Studiju kursā Projektu vadība papildu sagatavoti izdales materiāli. Studiju kursā Vadības teorija aktualizēta studiju kursa programma. Studiju priekšmetu aptauju analīze ir pieejama Publiskās pārvaldes katedrā. 2.2.4. Absolventu aptaujas rezultāti Pēdēja absolventu aptauja veikta 2006.gada jūnijā, aptaujāti 28 absolventi (skat. 2.8.2. pielikumā). 41

42 Komentāri (17 no 28), būtiskākie: aktualizēt dažu studiju kursu saturu un papildināt ar konkrētiem prakses piemēriem (4) varētu būt vairāk mūsdienīgu piemēru teorijas izklāstā (2) vairāk piesaistīt praktiķus-profesionāļus lekcijās, kā arī vieslektorus (3) vajadzētu būt stingrākām prasībām ne tikai eksāmenu laikā, bet arī lekciju laikā (1) papildināt studiju programmu ar kursu, kas saistīts ar stratēģisko plānošanu publiskajā sektorā (2) vairāk koncentrēties uz praktiskām lietām (2) vajadzētu nodrošināt telpu uzturēšanu, vairāk lielākas, plašākas auditorijas (2) Absolventi izteica domu, ka absolventiem vajag izstrādāt speciālo anketu ar detalizētiem jautājumiem par viņu darba organizāciju, nevajadzētu vienā anketā iekļaut bakalaurus un maģistrus, tā kā daļa no jautājumiem atteicas tikai uz bakalauriem (4). Absolventi visumā augsti vērtē savu konkurētspēju darba tirgū, pamatojoties uz iegūtajām teorētiskajām un praktiskām zināšanām. Absolventu aptaujā izteiktos viedokļus par jaunu kursu iekļaušanas lietderību (2 no 28) programmā pagaidām ņemsim vērā, tikai esošo kursu paplašināšanas apjomā, kopā ar aktualizējamiem prakses piemēriem (4 no 28). Nākamajā mācību gadā pieaicināmo profesionāļu skaitu plānojam palielināt. 2.3. Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais un administratīvais personāls 2.3.1. Izmaiņas akadēmiskā un administratīvā personāla sastāvā atskaites periodā 2006/2007. mācību gadā akadēmiskā un administratīvā personāla sastāvā būtisku izmaiņu nebija. No 23 docētājiem, kas lasa lekcijas maģistrantiem, ir 14 LU pamatdarba personāls - tas ir vairāk nekā 60% ( skat. 2.8.3.; 2.8.9. pielikumā). Studiju kursā Publiskās tiesības Dr. jur. Jāņa Nasčisčiona vietā studiju kursu docēja Dr. jur. Eduards Ikvils.Kā arī šajā māc. gadā studenti izvēlējās kursu Valsts un pašvaldību informācijas sistēmas un šo kursu vadīja Dr. oec. Visvaldis Briedis. Turpmākai personāla attīstībai nepieciešams programmā vairāk piesaistīt doktorantus semināru un praktisko nodarbību vadīšanā. Pagaidām tas īstenojas tikai studiju kursā Personālvadība (A. Sarnovičs - 4. g. doktorants un A. Graudiņš - 2.g. doktorants vadīja seminārus un praktiskos darbus ). Vēl problēma ir saistīta ar to, ka daļai docētāju, kas lasa lekcijas maģistrantiem, nav pietiekami kvalificētu aizstājēju, tas prasa sagatavot arī jaunos pasniedzējus. 2.3.2. Akadēmiskā personāla pētnieciskā darbība Atskaites periodā akadēmiskais personāls, kas ir iesaistīts studiju programma aktīvi piedalās pētnieciskas darbībās, ir publicēti 44 zinātniskie darbi, docētāji piedalījās 35 starptautiskajās konferencēs, ka arī LU 65. konferencē ( skat. 2.8.13. un 2.8.14. pielikumā). Vairāki profesori arī šogad turpināja aktīvi darboties starptautiskās organizācijās. Tā, piemēram, profesors Edvīns Vanags ir Eiropas Padomes Eiropas Vietējo pašvaldību hartas pilnveidošanas neatkarīgais eksperts, Amerikas sabiedrības vadības biedrības loceklis, Starptautiskās pilsētu menedžmenta asociācijas loceklis. Profesore Žanete Ilmete ir Latvijas Nacionālās projektu vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja, Starptautiskās projektu vadīšanas asociācijas padomes locekle un Projektu vadīšanas starptautiskās sertifikācijas pirmais assessors. Arī pārējie 42

43 docētāji piedalās pētniecības projektu realizēšanā ( skat. 2.8.6.; 2.8.13.; 2.8.14.; 2.8.15. pielikumā). Docētāju aktīva piedalīšanās pētnieciskajā darbā pozitīvi ietekmēja studiju programmas kvalitāti: papildinātas teorētiskās tēmas, aktualizēti praktiskie jautājumi, organizētas vairāk diskusijas un debates uz konferenču laikā saņemtās informācijas pamata. 2.4. Studiju programmas finansēšanas avoti, materiāli tehniskais un metodiskais nodrošinājums 2.4.1. Izmaiņas studiju programmas materiāli tehniskajā un metodiskajā nodrošinājumā Sabiedrības vadības studiju programmas infrastruktūras nodrošinājumu veic Ekonomikas un vadības fakultāte, kā finansēšanas avotus izmantojot galvenokārt studiju maksu. 2006./ 2007. māc. gadā Publiskās pārvaldes katedrā tika veikts kapitālais remonts, kur apvienoja vairākas telpas izveidojot moderna tipa interjeru, kas uzlabo darba apstākļus docētājiem, jo katram ir savs darba galds un studentiem ir ērti saņemt konsultācijas. 2.4.2. Studiju programmas finansējums, materiālu, tehniskā un metodiskā nodrošinājuma analīze, secinājumi, attīstības iespējas un turpmākie uzdevumi Studiju programma sekmīgi funkcionē bez valsts finansējuma. Auditoriju un koplietošanas telpu labiekārtošana norit intensīvi. Visas auditorijas aprīkotas ar vajadzīgajiem tehniskiem līdzekļiem. Studenti daļu no nepieciešamās literatūras var saņemt fakultātes bibliotēkā, vai lasītāju zālē, kas atrodas šajā pašā ēkā, kā arī LU Zinātniskajā bibliotēkā. Taču publiskās pārvaldes tematika skar Sociālo zinātņu, Zemes un vides zinātņu, Juridisko zinātņu filiālēs izvietoto literatūru. Ārpus Rīgas dzīvojošiem sestdienu grupas studentiem tās pieejamība ir problemātiska. Zināmā mērā to var kompensēt Universitātei pieejamās elektroniskās datu bāzes, taču kārtējā mācību gadā dažas no tām bija pieejamas tikai uz SZF bibliotēkas filiāles datoriem, arī ScienceDirect pieejama tikai daļai fakultātes IP adresēm. Salīdzinot pieejamību informācijas resursiem studējošiem Latvijā ar kolēģiem Somijā (Turku pilsētas augstskolās), Malmē Zviedrijā, vai Eiropas koledžā Brigē (Beļģija), mums vēl liela distance pārvarama: aparatūrai un programmatūrai finansējums tiek atrasts, informācijai pašai - pietrūkst. Atsaucoties uz studentu priekšlikumiem, gan docētāji, gan katedras lietvede nodrošina nodarbībām nepieciešamo materiālu pārsūtīšanu pa e-pastu ( tas ir studentu priekšlikumu rezultāts). 2.5. Ārējie sakari 2.5.1. Jauna sadarbība ar darba devējiem un profesionālām organizācijām Visciešākā sadarbība tiek uzturēta ar Pašvaldību Savienību (doc. M. Pūķis, doc. I.Vilka, lekt. L. Začesta). Aktīva Sadarbība notiek arī ar Ventspils attīstības aģentūru (lekt. L.Seimuškāne), un citām profesionālām asociācijām un apvienībām, piemēram, Latvijas Personāla vadīšanas asociāciju. (Prof. I.Vorončuka piedalās kopējā projektā Terminoloģiskā vārdnīca Personālvadībā - 3 valodās). Latvijas statistiķu asociāciju un CSP, kā arī ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju (prof. E.Vanags) Starptautiskās projektu vadīšanas asociāciju (prof. Ž.Ilmete) u.c. 2.5.2. Darba devēju intervijas 2006./ 2007. māc. gadā Publiskās pārvaldes katedrā neveica formālu darba devēju anketēšanu. Toties neformāli saiknes ar nākošo maģistru darba devējiem tiek uzturētas - Valsts civildienesta pārvaldi, Latvijas Pašvaldību savienību, ministrijām, pašvaldībām u. c. 43

44 2.5.3 Sadarbība ar līdzīgām studiju programmām Latvijā un ārpus tās robežām Sabiedrības vadības maģistra studiju programmas 15 studenti apmeklēja Eiropas Parlamentu Briselē no 06.06.2007-07.06.2007 pēc deputāta prof. G. Andrejeva uzaicinājuma. Turpinās aktīva sadarbība ar Teksasas pavalsts Universitāti, San Markos, ASV. Uzsākta jaunas maģistru studiju programmas Projektu vadībā sagatavošana licenzēšanai. Līdz ar to intensificējusies sadarbība ar Brēmenes universitāti (Vācija); Dortmundas tehnisko universitāti (Vācija); Turpinās cieša sadarbība ar Latvijas augstskolām (RTU, LLU, Rēzeknes augstskolu, Vidzemes augstskolu, Banku augstskolu u.c.) un arī ārvalstu augstskolām: Tamperes Universitāti (Somija); Maskavas universitāti ( Krievijā) u.c. Profesore I. Vorončuka piedalās akadēmisko un profesionālo programmu akreditācijas procesā Lietuvā un Igaunijā, tādējādi iepazīstot centienus līdzīgu programmu sagatavošanā un īstenošanā. (skat. 2.8.16. pielikumā). Atskaites gadā aktivizēta sadarbība ar Somijas nākamību izpētes centru Turku biznesa skolā un ABO Akadēmiju par pieaugušo izglītības metodēm. 2.5.4. Studiju programmas ārējo sakaru analīze, tās attīstības iespējas Studenti izmanto iespējas studijām ārvalstu augstskolās, to nodrošina LU Ārējo sakaru departaments un LU EVF Ārējo sakaru nodaļa. 2006./2007. mācību gadā rudens semestrī Sabiedrības vadība maģistra studiju programmā studente B. Medvecka studēja Erasmus apmaiņas programmā Tventes Universitatē, Nīderlandē. 2006./2007. mācību gadā pavasara semestrī Sabiedrības vadība maģistra studiju programmā studente A. Zaķe studēja Erasmus apmaiņas programmā Kopio Universitatē, Somijā. Stažēšanās laikā studentes savāca papildus materiālu savam maģistra darbam. Turpinājās neformāla sadarbība sabiedrības vadības (publiskās pārvaldes) jomā ar vairākām ārvalstu universitātēm, piemēram, Kauņas Tehnoloģisko universitāti (KTU), un Teksasas pavalsts universitāti. Mūsu docētāji un maģistranti ir publicējuši savus rakstus KTU zinātnisko rakstu krājumā. Savukārt lietuviešu kolēģu raksti ir publicēti LU krājumā Vadībzinātne. Turpinājās arī sadarbība ar Maskavas Lomonosova vārda universitāti (MVU), piemēram, prof. I.Vorončuka publicēja savu rakstu MVU zinātnisko rakstu krājumā. Publiskās pārvaldes katedrās docētāji augsti vērtē attīstības iespējas sadarbībai ar studiju programmām ārpus Latvijas robežām, docētāji aktīvi piedalījās citās studiju programmās ( piemēram, Studiju programmā. Baltijas jūras reģions ), tās zināmi paaugstina docētāju kvalifikāciju, paplašina redzes loku. 2.6.Studiju programmas attīstībai izvirzīto uzdevumu, ieteikumu izpilde Studiju programmas perspektīvās attīstības stratēģisko plānu izstrādāja katedras profesoru grupa, un tas tika ziņots LU zinātniskajās konferencēs u.c. ( skat. 2.8.14., 2.8.17. pielikumos). Atbilstoši īstermiņa pasākumiem ikdienas sadarbība ar citām LU struktūrvienībām tiešam ir pastiprināta, piemēram, prof. I. Vorončuka, doc. J. Prikulis, lekt. A. Kalniņš docē Sociālo zinātņu fakultātē, Fizikas un matemātikas fakultātē. Mūsu padocētāji kopa ar citās struktūrvienības docētājiem izstrādā starpdisciplināru kursu. Izpildot ilgtermiņa uzdevumus regulāri papildināti studiju materiāli, ka arī Aspazijas bulv. 5 foajē un bibliotēka nodrošināta bezvadu piekļuve internetam. 44

45 2.7. Sabiedrības vadības maģistra studiju programmas SVID analīze Stiprās puses Studenti studējošo pieredzes un iepriekšējās izglītības dažādība iegūstāmās izglītības prestižs un labas karjeras iespējas iespējas izmantot bibliotēkas un tehniskās iekārtas Studiju process iespēja studējošiem ietekmēt studiju procesu iespējas piedalīties zinātniski pētnieciskā darbā, t.sk. maģistra darbu konkursos Akadēmiskais personāls pietiekami profesionāli kvalificēts personāls akadēmiskā personāla ciešs kontakts ar valsts institūcijām un uzņēmējiem iespējas stažēties ārzemēs Pārējie faktori liela interese par programmu Iespējas sadarbība ar ārzemju augstskolām maģistru darbu izstrādes piesaiste pie konkrēto Sabiedrības vadības problēmu risināšanas, ko piedāvā valsts institūcijas, nozaru asociācijas un uzņēmumi iespēja sadarboties ar citām universitātēm programmas īstenošanā maģistrantu iesaiste pētniecības projektos un profesionālo konferenču programmās jauno pasniedzēju sagatavošana un iesaistīšana mācību procesā e-versiju studiju kursu sagatavošana integrēto studiju kursu sagatavošana iespēja piedalīties starptautiskās konferencēs Vājās puses Studenti uzņemto studentu zināšanu līmeņa izlīdzināšanas grūtības vairums studentu strādā, lai varētu studēt. Studiju process studenti nepietiekami piedalās LU konferencēs studenti nepietiekami izmanto iespējas studēt ārzemēs, galvenokārt darba dēļ Akadēmiskais personāls trūkst mācību grāmatu un līdzekļu latviešu valodā jauno pasniedzēju trūkums nepietiekama starpkatedru sadarbība maz ārzemju vieslektoru daži mācībspēki nepietiekami iesaistīti zinātniskajā pētniecībā Pārējie faktori nepietiekami tiek izmantotas iespējas līdzekļu piesaistīšanā no ārpuses, ES Draudi (grūtības) nav no valsts budžeta finansētu vietu līdzīgu studiju programmu iespējamais piedāvājums citās privātajās, kā arī valsts augstskolās potenciālo studējošo skaita samazināšanās dažos kursos nav līdzvērtīgu aizvietotāju Programmas Sabiedrības vadība ikgadējais pašnovērtējuma ziņojums tika izskatīts un apstiprināts 2007.gada 22.oktobrī Vadības zinību studiju programmas sēdē (prot. Nr. 28_ ). Sabiedrības vadības maģistra studiju programmas direktore Dr.oec., profesore Inesa Vorončuka 45

2.8. Pielikumi Kvantitatīvos datus uzkrāj pa gadiem visā starpakreditāciju periodā, papildinot iepriekšējās atskaites perioda datus. 2.8.1. Studējošo skaits: Dati uz atskaites gada 1. oktobri 1. gadā imatriku lēto studentu skaits 46 Studējošo skaits pa studiju gadiem 1. 2. 3. 4. 5. 6. Kopā mācās T.sk. par maksu Absol ventu skaits Eksmatrikulēto skaits (Atskaitī ti) 2005. 148 148 141 289 289 100 28 2006. 128 128 124 252 252 129 13 2007 89 89 106 195 195 102 35 2.8.2. Studējošo un absolventu aptaujas: Aptauja par studiju programmu: aptaujāto studentu skaits sadalījumā pa studiju gadiem Aptauja par studiju kursiem: aptaujāto studiju kursu skaits Absolventu aptauja: aptaujāto absolventu skaits 2 1. 2. 2005./2006. _ 29 4 28 2006./2007. _ 43 4 ---- 2.8.3. Akadēmiskā personāla sastāvs (dati par LU ievēlēto personālu uz atskaites gada 1. oktobri): Profesori Asociētie profesori Docenti Amats, grāds 2005. 2006. 2007. 12 11 10 3 3 4 4 4 3 Lektori: 4 4 5 t.sk: ar doktora grādu - _ 1 ar maģistra grādu 4 citi* _ Asistenti: _ t.sk: ar doktora grādu _ ar maģistra grādu _ citi* _ Akadēmiskais personāls KOPĀ 23 22 23 * Ar augstāko izglītību (profesionālo studiju programmām) 2.8.4. Pieaicinātie mācībspēki (viesprofesori, viesdocenti, vieslektori) (dati uz atskaites gada 1. oktobri) 2 Aizpilda gadā, kad ir veikta absolventu aptauja. 46

47 Viesprofesori Viesdocenti Vieslektori: Studiju kursu docētāji (stundu pasniedzēji) t.sk: Amats 2005. 2006. 2007. ar doktora grādu ar maģistra grādu Pieaicinātie mācībspēki KOPĀ citi* * Ar augstāko izglītību (profesionālo studiju programmām) 2.8.5. Akadēmiskā personāla profesionālā izaugsme: 2 1 1 3 5 5 1 1 1 3 4 4 _ 1 6 6 2005. 2006. 2007. Studē doktorantūrā Ieguvuši doktora grādu Apguvuši profesionālās pilnveides programmu Akadēmiskajā atvaļinājumā _ 4 3 1 - - 2.8.6. Akadēmiskā personāla pētnieciskā darbība: Akadēmiskais gads 2005. 2005./2006. 2006./2007. Dalība pētnieciskos, akadēmiskos un citos projektos (projektu skaits) Dalība zinātniskās konferencēs (konferenču skaits) Pārskata gada laikā tapušo publikāciju skaits Studējošo iesaiste pētnieciskos projektos (studējošo skaits) 2.8.7. Starptautiskā mācībspēku un studējošo apmaiņa: 8 8 27 10 13 43 22 29 44 _ Valsts Skaits pa akadēmiskajiem gadiem 2005./2006. 2006./2007. Mācībspēku apmaiņa No Latvijas uz ārvalsti No ārvalsts uz Latviju USA 1 Studējošo apmaiņa No Latvijas uz ārvalsti Nīderlande 1 Somijā 1 No ārvalsts uz Latviju 47

48 2.8.8.Pielikums SABIEDRĪBAS VADĪBAS MAĢISTRA STUDIJU PROGRAMMA2006./2007. mācību gads APSTIPRINĀTA Ekonomikas un vadības fakultātes Domē 2005.g. 23. marts, protokols Nr.9 Kursa nosaukums Progr. Auditorijstundu skaits. Kredītpunktu skaits Zināšanu pārbaudes veids Nr. daļa 1.gads 2.gads 1.sem 2.sem 3.sem 4.sem 1. Sabiedrības vadība A 64 4 pārbaudījums 2a.* Pārvaldība un ētika B 64 4 pārbaudījums 2b.* Tautas attīstība B 64 4 pārbaudījums 3. Makroekonomika A 64 4 pārbaudījums 4. Valsts pārvaldes un pašvaldību organizācija A 64 4 pārbaudījums 5. Pētījumu metodes un organizācija A 64 4 pārbaudījums 6. Publiskās tiesības A 64 4 pārbaudījums 7. Projektu vadīšana A 64 4 pārbaudījums 8a.* Eiropas Savienības attīstība B 64 4 pārbaudījums 8b.* Baltijas reģiona attīstība B 64 4 pārbaudījums 9. Ārzemju politiskās sistēmas un valdības A 64 4 pārbaudījums 10. Sociālekonomiskā prognozēšana un futuroloģija A 64 4 pārbaudījums 11. Vadības teorija A 64 4 pārbaudījums 12. Politikas analīze A 64 4 pārbaudījums 13a.* Valsts un pašvaldību informācijas sistēmas B 64 4 pārbaudījums 13b.* Eiropas Savienības institūcijas B 64 4 pārbaudījums 14. Budžets un finanses A 64 4 pārbaudījums 15. Personālvadība A 64 4 pārbaudījums 16. Maģistra darbs A 20 aizstāvēšana Kopā 960 20 20 20 20 * no diviem a/b piedāvātajiem kursiem studentam jāizvēlas viens 48

13 2.8.9. Pielikums Mācību spēku sastāvs Sabiedrības vadības maģistra studiju programmā Nr. p.k. Zinātniskais grāds Personas vārds, uzvārds Amats Status (pamatdarbs, blakus darbs, līgumdarbs) 23. Dr.habil.oec. Edvīns Vanags profesors pamatdarbs 24. Dr.oec. Žanete Ilmete profesore pamatdarbs 25. Dr.oec. Inesa Vorončuka profesore pamatdarbs 26. Dr. phil Skaidrīte Lasmane profesore pamatdarbs 27. Dr.oec. Veronika Bikse profesore pamatdarbs 28. Dr.oec. Biruta Sloka profesore pamatdarbs 29. Dr.habil.oec. Pēteris Zvidriņš profesors pamatdarbs 30. Dr.oec. Daina Šķiltere profesore pamatdarbs 31. Dr.oec. Lūcija Kavale profesore pamatdarbs 32. Dr.habil. biol. Artūrs Mauriņš profesore līgumdarbs 33. Dr.oec.asoc. Vladimirs Dubra asoc.profesors blakus darbs 34. Dr.oec.asoc. Jānis Vitkovskis asoc.profesors pamatdarbs 35. Dr.oec.asoc. Maris Purgailis asoc.profesors pamatdarbs 36. Dr.phil. Juris Prikulis docents līgumdarbs 37. Dr.phys. Māris Pūķis docents blakus darbs 38. Dr. chem. Jānis Vaivads docents pamatdarbs 39. Maģ.vad.zin. Daiga Āboltiņa lektore blakus darbs 40. Maģ.ekon. Aivars Kalniņs lektors pamatdarbs 41. Maģ.sab.vad. Lilita Seimuškāne lektore blakus darbs 42. Dr.ekon.doc. Inga Vilka docente blakus darbs 43. Maģ.sab.vad. Ligita Začesta lektore līgumdarbs 44. Dr.oec.asoc. Visvaldis Briedis asoc. profesors pamatdarbs 45. Dr. jur. Eduards Ikvilds lektors līgumdarbs 13

2.8.10. Pielikums 14 Studentu darbu pētnieciskie virzieni 2007. gada izlaiduma maģistra darbu tematikas raksturojums Tematiskā grupējumā no kārtējā izlaiduma maģistra darbu klāsta (kopskaitā - 96) kā tipiskus vai savdabīgus piemērus var minēt: pašvaldību līmeņa problēmas: Demokrātijas un efektivitātes aspekti ATR īstenošanas procesā, Preiļu rajona piemēri. Zigmārs Erts Dzimulīdztiesības vērtējums sieviešu pašvaldību vadītāju skatījumā. Agate Zaķe Privatizēto dzīvojamo māju pārvaldīšana. Marina Dmitrijeva valsts pārvaldes pilnveides iespēju izpēte Nodokļu administrēšanas procesa pilnveidošana. Aija Berga Akcīzes nodokļa administrēšana un tās pilnveidošanas iespējas Latvijā. Orbidāne Anna Valsts probācijas dienesta vadīšanas pilnveide. Anita Rakovska un Valce Sinda Nodarbinātības reģistra izveide kā līdzeklis valsts politikas realizēšanā nereģistrētās nodarbinātības samazināšanā. Linda Pauga adaptācija ES un NATO Latvijas Republikas robežas drošības stratēģiskie aspekti īstenojot Šengenas Acquis noteikumus. Ēriks Ivanovs Eiropas Savienības struktūrfondu vadības pilnveidošanas problēmas 2007.-2013.gada plānošanas periodā Latvijā attiecībā uz vadošās iestādes sadarbību ar atbildīgajām iestādēm un sadarbības iestādēm. Linda Barbara politisko procesu analīze Korupcija politisko partiju finansēšanā Spānijā un Latvijā. Iespējamie problēmas risinājumi. Rakele Moreno Garsija Valsts un pašvaldību kompetence izglītībā un kultūrā. Gunta Laizāne personālvadības tematika Darba samaksas sistēmas reforma valsts sektorā nodarbinātajiem cilvēkresursu politikas attīstības kontekstā. Sanita Kudrjavceva Personāla vadības pilnveidošanas iespējas un risinājumi valsts ieņēmumu dienestā. Aija Mālniece Karavīru izvērtēšanas un atestācijas rezultātu praktiskās pielietošanas problēmas un to risinājums Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos. Roalds Liepkalns Mūžizglītības procesa vadības sistēma un tās satura veidošana pēc augstskolas jauniešu mērķgrupās Latvijā. Inga Redjko efektivitāte un kvalitāte publiskajā sektorā Valsts pārvalde Latvijā: darbība, efektivitāte, rezultāti. Rūta Kesnere vadības humanizācija Valsts pārvaldes iestāžu darbinieku emocionālās inteliģences saistība ar iestādes efektivitāti. Izaicinājumi un perspektīva. Agnese Lapetrova Ģimenes ārsta institūcijas loma Latvijā. Dace Kundrāte starptautiskās attiecības un diplomātija Attīstības sadarbības politika - Latvijas perspektīva. Laura Vītola Transfertcenu veidošanās, to loma starptautiskajā un Latvijas tirgū. Maruta Duļbinska e-pārvalde Pašvaldību e-pārvalde un to atbilstošās informācijas sistēmas. Guntis Pilsētnieks 14

N.p.k. 2.8.11. Pielikums 15 Virzīt uz prēmēšanu vai atzinības raksta piešķiršanu: Vārds, uzvārds Stud. apl. nr. 1. Linda Barbara JurP000050 Eiropas Savienības struktūrfondu vadības pilnveidošanas problēmas 2007. - 2013. gada plānošanas periodā: atbildīgās iestādēs un sadarbības iestādes sadarbības sistēma 2. Ēriks Ivanovs ei05001 Latvijas Republikas robežas drošības stratēģiskie aspekti īstenojot Šengenas Acquis 3. Sanita Kudrjavceva PolZ010015 Tēmas nosaukums Atzīme Darba vadītājs noteikumus Darba samaksas sistēmas reforma valsts sektorā nodarbinātajiem cilvēkresursu politikas attīstības kontekstā 4. Gunta Laizāne JurP990546 Valsts un pašvaldību kompetence izglītībā un kultūrā 5. Aija Mālniece am05016 Personāla vadības pilnveidošanas iespējas un risinājumi valsts ieņēmumu dienestā 6. Linda Pauga PolZ000032 Nodarbinātības reģistra izveide kā līdzeklis valsts politikas realizēšanā nereģistrētās nodarbinātības samazināšanā 9( teicami) J. Prikulis 10 (izcili) M. Pūķis 10 (izcili) I. Vorončuka 10 (izcili) M. Pūķis 10 (izcili) I. Vorončuka 10 (izcili) Ē. Šumilo 7. Māra Rūce mr05004 Cilvēkresursu raksturojums medicīnas nozarē Latvijā 9( teicami) B. Sloka 8. Linda Vīķe lv05008 Cilvēkresursu raksturojums medicīnas nozarē Latvijā 9( teicami) B. Sloka 9. Laura Vītola PolZ010246 Attīstības sadarbības politika - Latvijas perspektīva 10 (izcili) M.Pūķis 10. Agate Zaķe az05016 Dzimulīdztiesības vērtējums sieviešu pašvaldību vadītāju skatījumā 11. Zanda Zvingēvica zz05004 Personāla atalgošanas pilnveidošanas iespējas Latvijas Republikas valsts ieņēmumu dienestā 10 (izcili) E. Vanags 10 (izcili) L. Kavale Virzīt uz biedrības Latvijas Ekonomikas Attīstības Forumu ( L.E.A.F.) izsludināto konkursu zemāk minēto studenti: Agate Zaķe az05016 Dzimulīdztiesības vērtējums sieviešu pašvaldību vadītāju skatījumā 10 (izcili) E. Vanags 15

16 2.8.12. Pielikums Studentu aptaujas anketa( 1) SABIEDRĪBAS VADĪBAS MAĢISTRA STUDIJU PROGRAMMA MĀCĪBU KURSA 2 APTAUJAS ANKETA 16

17 Kursa novērtējums (Ko Jūs vēlējāties gūt un ko guvāt no kursa?): Kuras tēmas bija visnoderīgākās un papildināja Jūsu zināšanas: Pasniedzēja darba vērtējums: Ierosinājumi kursa uzlabošanai: Kādās tēmās Jūs vēlētos padziļināt savas zināšanas un profesionālās iemaņas: 2.8.13. Pielikums Profesors Edvīns Vanags Mācībspēku zinātniskas un metodiskas publikācijas 17

18 Vanags I. An Introduction of Conjuncture Survey of Local Governments in Latvian /Paper prepared for Special Topic-Regional and Local Surveys of the 28 th CIRET Conference, Rome, 13. lpp. Vilka I Local government in the Baltic States: Similar and Different / Local Government Studies. Volume 32, nr.5, November 2006. 623-637. lpp. L.Seimuskane, I.Vilka The Development of Democracy and Local Governance in Latvia //Local Elites, Political Capital and Democratic Development. Governing Leaders in Seven European Countries/ Stefan Szues, lars Stromberg (Eds.). Wiesbaden: GWV Fachnerlage GmbH, 2006. 173-201. lpp. Profesore Inese Vorončuka Analysis and development of master s studies programme in Public Administration in Latvia - Московский государственный университет имени М.В. Ломоносова, Факультет государственного управления, Москва, 2007, - 199. 205. lpp. Human Resource Management and the Personnel Process in the Baltic Sea Region Paper at the 7 th annual Hawaii International Conference on Business in Honolulu. Hawaii, Honolulu, 2007. Profesore Žanete Ilmete Projektu vadītāju kompetence Latvijā LU Zinātniskie raksti apjoms, 2007.16. lpp. Profesore Veronika Bikse Ekonomikas teorijas pamatprincipi Sia Izglītības soļi, 2007 453 lpp. Makroekonomikas pamatrādītāji Eiropas kontu sistēmā. -R.: LU raksti. Vadības zinātne, 706. sējums. 2006, 429. - 448.lpp. The development of micro-credit network in Latvia basing on Nordic experience Trends and Perspectives in Agriculture. NJF 23 rd Congress 2007. Copenhagen, June 26-29, 2007, P. 275-276. The perspective models of mentoring for promoting start up enterprises in rural areas of Latvia IntEnt 2007. Internationalizing Entrepreneurship Education and Training Conference. Gdansk, Poland, July 8 11, 2007. http://www.intentconference.com/: www.intent.zie.pg.gda.pl. Vai inflācijas samazināšanas plāns nav nokavēts? Latvijas avīze, 2007. gada 8. marts, 3.lpp. Profesore Biruta Sloka Skrūzkalne I. Changes in Cross Cultural Differences of Consumer Behavior after EU Enlargement (Case of Latvia), European Enlargement in 2004 and Beyond: Responding to Political, Legislation and Socioeconomic Changes, University of Latvia, 2006, p 437 447. Binde J., Reklāmas izdevumu ietekme uz klientu skaita izmaiņām Latvijas mobilo telekomunikāciju tirgū, LU raksti, 706. sējums Vadībzinātne, 2006, 10-25 lpp. Krumins J., Kavale L., Eglite S., Leduskrasta Z., Puce Ju., Stonis J., Zaksa K., Rivza B., Funding Systems and Their Effects on Higher Education Systems. Country Study Latvia //IMHE OECD, 2006, 25 p. Juris Krūmiņš, Lūcija Kavale, Sandra Eglīte, Zane Leduskrasta, Juris Pūce, Jānis Stonis, Kristīne Zaksa, Baiba Rivža, Augstākās izglītības finansēšana un tās 18

19 ietekme uz augstākās izglītības attīstību Latvijā LU raksti, Ekonomika, 702. sēj., R., 2006, 253-275 lpp. Profesors Pēteris Zvidriņš Bērziņš A., Latvijas iedzīvotāju demogrāfiskās prognozes Grām: Detalizēts darbaspēka un darba tirgus pētījums tautsaimniecības sektoros. Rīga: LU, 2007, 43. - 118.lpp. Bērziņš A., Vītoliņš E., Iedzīvotāju novecošanās dinamika un diferenciācija Latvijā Rīga: LU akadēmiskais apgāds. 2006. - 31 lpp. Krūmiņš Juris, Bērziņš Atis, Goša Zigrīda, Kristapsone Silvija, Krūmiņa Inta, Loginova Tatjana, Vītoliņš Edvīns. Iedzīvotāju novecošanās diferenciācija un aktīva mūža ilguma pagarināšana. // LZP Ekonomikas un juridiskās zinātnes galvenie pētījumu virzieni 2005. gadā. Rīga: LZP Ekonomikas un juridiskās zinātnes ekspertu komisija. 2006. 166. - 169. lpp. Demogrāfiskā situācija šodien un rīt. Grām.: Politikas grāmata.latvija 2005. Rīga: Zinātne. 2006. - 79. - 96.lpp. Krūmiņš J., Bērziņš A. Goša Z. Ulnicāns E., Vītoliņš E., Jankovska A. Latvijas demogrāfiskās attīstības prognozes // LZP Ekonomikas un juridiskās zinātnes galvenie pētījumu virzieni 2005. gadā. Rīga: LZP Ekonomikas un juridiskās zinātnes ekspertu komisija. 2006. 161.-165. lpp. Latvijas iedzīvotāju skaita un vecuma sastāva prognozes. // Demogrāfiskā attīstība Latvijā 21. gadsimta sākumā. Stratēģiskās analīzes komisija. Zinātniski pētnieciskie raksti. Rīga: Zinātne, 2006, Nr. 3(9). - 164.-187. lpp. Vītoliņš E. A Look into Future: Latest Demographic Projections // Demographic Situation: Present and Future. Commission of Strategic Analysis. Research Papers. Rīga: Zinātne, 2006, Nr. 2(8). pp. 94-117. Krūmiņš Juris, Bērziņš Atis, Goša Zigrīda, Kristapsone Silvija, Krūmiņa Inta, Straume Inese, Vītoliņš Edvīns. Iedzīvotāju novecošanās sociāli demogrāfisko likumsakarību izpēte, novecošanās sociālās sekas. // LZP Ekonomikas un juridiskās zinātnes galvenie pētījumu virzieni 2006. gadā. Rīga: LZP Ekonomikas un juridiskās zinātnes ekspertu komisija. 2007. 176. - 178. lpp. Krūmiņš J., Bērziņš A. Goša Z. Ulnicāns E., Vītoliņš E., Jankovska A. Latvijas demogrāfiskās attīstības prognozes // LZP Ekonomikas un juridiskās zinātnes galvenie pētījumu virzieni 2006. gadā. Rīga: LZP Ekonomikas un juridiskās zinātnes ekspertu komisija. 2007. 171.-175. lpp. Demogrāfiskā situācija šodien un rīt. Grām.: Politikas grāmata.latvija 2006. Rīga: Zinātne. 2007. - 107. - 122.lpp. Profesore Lūcija Kavale Налоги с заработной платы и их влияние на легальную трудовую деятельность. Accounting, Taxes and Audit. Proceedings of the Conference. Tallin.26-27.10.2006 200-206.lpp. Nereģistrētās nodarbinātības novērtējums. Ē.Šumilo, G.Vaskis, V.P.Karnups, B.Šavriņa,D.Šķiltere, R.Škapars, V.Ādamsons, G.Oļevskis u.c. LU. Rīga, 2007.XI+ 213.lpp. LR.Labklājības ministrija,2007. ISBN 978-9984-9930-0-3. 19

20 Darbaspēka profesionālā mobilitāte. Ē.Šumilo,V.P.Karnups, D.Šķiltere, R.Škapars, V.Ādamsons, G.Oļevskis u.c.lu:rīga,2007, XI+219 lpp. ISBN 978-9984-9930-2-7. Profesore Skaidrīte Lasmane Rietumeiropas morāles filozofija. Antoloģija. Rīga: LU Apgāds, 2006 Informācijas ētika Latvijā. Krājumā: Informācijas vide Latvijā. Rīga: Zinātne, 2007 Noslēpums un komunikācija. Krājumā. Eksistence un komunikācija.sērena Kirkegora filosofija. Rīga: Zinātne, 2006 Asoc. profesors Māris Purgailis D.Šķiltere, M.Danusēvičs. Reģionālās attīstības prognozēšanas metodika. Statistikas un pārvaldes problēmas 2007. Zinātniskie raksti. Latvijas Statistikas institūts, 2007, 171 180. lpp. K.N. Necval, and oth. Sequential in-service inspections for technical systems under availability requirement and parametric uncertainty // Reliability and statistics in transportation and communication. Proceedings of 6th International conference. (Riga, 25-28 10.2006) Riga: TTI, 2006, p. 215 225 N.Nečvaļs un citi. Optimization of yield management under constrains and uncertainty via statistical inference equivalence principle. Kauņa: Taikomoji ekonomika: sisteminiai tyrimai Nr. 1 / 1, 2007, 91 101 lpp. Asoc. profesors Vladimirs Dubra J.Berna. Karjeras attīstības modeļi modernajā personāla vadībā. LU Zinātnisko rakstu krājums Vadības zinātne 706.sēj., R., 2006. 199-206. lpp. Asoc. profesors Jānis Vitkovskis Vadīšanas pilnveides metodiskās problēmas. LU Zinātnisko rakstu krājums Vadības zinātne 706. sēj., R., 2006. 354-360.lpp. Docents Jānis Vaivads Enerģētikas Hartas protokols: 3 panti 3 gados. Žurnāls Latvija Eiropas Savienībā, 2006.g. Nr.3 Valstu sadarbības modeļi Eiropas Savienībā. Žurnāls Latvija Eiropas Savienībā, 2007.g. Nr. 5 Latvija un Ziemeļu Dimensija. Izdevums Eiropas Savienības integrācijas procesu apskats, 2006.g. septembris. Docents Juris Prikulis 12 raksti ( Latvija un latvieši pasaulē, liberālisms nacionālā pretošanās kustība, nacionālboļševisms, nacionalkomunisti, politikas zinātnē u.c.) grāmata Latvijas Enciklopēdija, 4.sēj., Rīga V. Belokoņa izdevniecība, 2007 Docents Māris Pūķis Zacesta L., The Possibility of Creating Regional Governments in the Baltic States: the case of Latvia, in Baltic Partnrerships, Integration, growth and Local Governence in the Baltic Sea Region, edited by Giguere S., OECD 2007, pp.233-244. Šimfa S., Nodarbinātības plāns konkrētai teritorijai, LPS 2006, 71 lpp. 20

21 Lektore Ligita Začesta 2007.gada 5. februārī. LU 65. konference Sociālās zinātnes sekcija Teritoriālā pārvalde. Ziņojums: Reģionālās attīstības vadības pilnveidošanas iespējas Latvijā. Starptautiska konference Rīgā 12.04.2007. Ziņojums: Possibilities to Improve Regional Development Management in Latvin 2.8.14. Pielikums Mācībspēku piedalīšanās konferencēs Profesore Inesa Vorončuka LU 65. konference Sociālās zinātnes sekcija Cilvēkkapitāla un finanšu vadības saskaņošanas problēmas ( sekciju vadītāja). 2007.gada 5. februārī. Ziņojums: Cilvēkkapitāla stiprās un vājās puses Baltijas reģionā NISPAcee 15-th, ANNUAL Conference: «Public Administration in XXI century: tradition and innovation ( bez referāta, ielūgums). Kijeva, Ukraina. 2007.gada 14-19. maijā. Paper at the 7 th annual Hawaii International Conference on Business in Honolulu (referāts nopublicēts). Honolulu, Havaija. 2007.gada 24-27. maijā. Eiropas Personāla vadīšanas Asociācija (EAPM) 23 konference ( bez referāta, ielūgums). Vīne, Austrija. 2007.gada 19-23. jūnijs. Profesors Edvīns Vanags EGPA Annual conference /Model of the Integration of State Administration Reforms, Local Governance, National Development Planning and Regional Policy / Vanags Ilmars, Vilka Inga. Milan. September 6-9, 2006, 28 th CIRET Conference /An Introduction of Conjuncture Survey of Local Governments in Latvia /Vanags Edvins, Vanags Ilmars, September 20-23, 2006, Rome. Profesore Žanete Ilmete Starptautiskā Projektu vadītāju konference. Polija, Krakova. 2007. gada 6. jūnijā Profesore Veronika Bikse Knowledge Society and Economic Education in Latvia. Midwest Economic Education Conference. Federal Reserve Bank of Kansas City USA, May 4-5, 2007. 21

22 Latvia: State of the Economy. Economic Development. Walton College at the University of Arkansas, May 8, 2007. The development of micro-credit network in Latvia basing on Nordic experience. Trends and Perspectives in Agriculture. NJF 23 rd Congress 2007. Copenhagen, June 26-29, 2007. The perspective models of mentoring for promoting start up enterprises in rural areas of Latvia IntEnt 2007. Internationalizing Entrepreneurship Education and Training Conference. Gdansk, Poland, July 8 11, 2007. Fiskālā politika un ekonomikas izaugsme Latvijā. Latvijas Universitātes 65. konference. 2007.gada 8. februārī. Sociālās zinātnes: Ekonomika sekcijas sēdē. Vidusskolas ekonomikas kursa pilnveide Lisabonas stratēģijas kontekstā. Liepājas Pedagoģijas akadēmijas 5. starptautiskā zinātniskā konference. 2007. gada 08. jūnijā. Profesors Pēteris Zvidriņš LU 65 Akadēmiskās konferences demogrāfijas sekcijas organizēšana un vadīšana 2007.g. 9.februārī. SAK un SZF starptautiskā konference Uncertain transformations: New domestic and international challenges 2006.g.11.novembrī. Profesore Lūcija Kavale International Conference Accounting, Taxes and Auditing Ref. The Influence of Personal Income Tax to the Legal Employment. Tallina.2006.g.26.- 27.oktobris, LU 65.konference Latvijas darba tirgus analīze un attīstības tendences ref. Darbaspēka profesionālās mobilitātes normatīvais aspekts nozares politikas dokumentu un tiesību aktu analīzes rezultāti 2007.g.9.janvārī Profesore Skaidrīte Lasmane Morālā uzraudzība un kontrole LR 9. Saeimas vēlēšanās. Starptautiskā konference Uncertain Transformations: New Domestic and International Chalenges. Riga, November 9-12, 2006, SZF Mediju intelektuālisms un publiskā intelektuāļa figūra Latvijā. LU 65. konference, Rīgā, SZF,2007. gada 23. februārī. Nenosauktie sakari: mediju intelektuālisms un dimensiju problematizācija kultūrā.. ansformatnsiju problematizācija kultūrā. Liepājas 13. starptautiskā konference Aktuālas problēmas literatūras zinātnē, Liepāja 2007. gada 1. marts. The Controversy over Values and Virtues in Public Administration: the Analysis of Courage. 27 th International Congress of Administrative Sciences. Abu Dabi, United Arab Emirates, 2007. gada 9-13. jūlijs Asoc. profesors Māris Purgailis ISMA rīkotā 5.Starptautiskā konference Information technologies, management and society ; referāts Predictive Distribution of a Pivotal Weibull Order Statistic 12 13 April 2007. University of Innsbruck School of Management Innsbruck Austria; conference In search of identity: Dilemmas in higher education, 26-29 august 2007 Centre for Hyperincursion and Anticipation in Ordered Systems Institute of Mathematics, University of Liege, Belgium, Eight International conference 22

23 Computing Anticipatory Systems 6 11 august 2007; referāts Stochastic Models for Prediction of Fatique Grack Growth in Aircraft Structure Components M.Purgailis un citi. Kauņas Universitātes 9 Starptautiskā konference Management Horizons: visions and challenges 2007.g. 27 28. septembrī; referāts Optimization of yield management under constrains and uncertainty via statistical inference equivalence principle. Asoc. profesors Vladimirs Dubra LU 65. konference Sociālās zinātnes sekcija Cilvēkkapitāla un finanšu vadības saskaņošanas problēmas. 2007.gada 5. februārī. Ziņojums: Personāla vadīšanas pilnveidošanas tendences. Asoc. profesors Jānis Vitkovskis LU 65. konference Sociālās zinātnes sekcija.ziņojums: Darba kolektīva organizācijas kultūras vērtību uztvere 2007.gada 5. februārī. Docents Juris Prikulis Latvijas - Lietuvas - Latvijas Foruma 2. kongresā. Baltijas valstis un mūsdienu attīstības tendences ģeopolitiskajā telpā starp Eiropas Savienību un Ķīnu Rīga, LU Lielajā aulā. 2006. gada 22. septembrī. Docents Jānis Vaivads Latvija Eiropas Savienībā: pieredze, secinājumi, nākotnes vīzija., 2006.g. 22.05. Dalība paneļdiskusijā. European Integration and Georgia s National Institutions: Role of the Government, Paliament, Civil society and European partners in ENP AP Implementation. Tbilisi March 27, 2007, Darba tirgus pieprasījuma ilgtermiņa prognozēšanas sistēmas izpēte un pilnveidošanas iespēju analīze Latvijā. Ziņojumu par Profesionālās un augstākās izglītības programmu atbilstība darba tirgus prasībām 2007.gads 26.jūnijs. Docente Inga Vilka INTERREG BalteMet Inno projekta ietvaros Rīgas domes rīkota starptautiska konference Pilsētu mārketings Rīgā. 2007.gada 4.aprīlī. Ziņojums: Pilsētu mārketinga stratēģijas izstrādes prakse. LRS starptautiska konference. Rīgā 2007.gada 12.aprīlī. Ziņojums: Pašvaldību finanšu autonomijas rādītāji. Latvijas situācija ES kontekstā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) sadarbībā ar Hipotēku banku rīkots forums "Reģioni - Latvijas attīstība. Vīzijas. Iespējas. Risinājumi".2007.gada 10. - 11.maijā Ziņojums: Pašvaldību finanšu izlīdzināšana. Docents Māris Pūķis LU 65. konference zinātniskā konference. Ziņojums: Subsidiaritātes principa izpratnes vēsturisko attīstību. 2007.gada 5. februārī. Starptautiskā konference European Charter of Local Self-Governments and Further Development Possibilities of Local and Regional Governments, Pukis 23

24 M.,Opening Report: Growing Importance of the European Charter of Local Self- Governments and its Application Problems in Latvia, Rīga, 2007. gads 12. aprīlis. Lektore Ligita Začesta LU 65. konference Sociālās zinātnes sekcija Teritoriālā pārvalde. 2007.gada 5. februārī. Ziņojums: Reģionālās attīstības vadības pilnveidošanas iespējas Latvijā. Starptautiska konference. Rīgā. 2007. gads 12. aprīlis. Ziņojums: Possibilities to Improve Regional Development Management in Latvia. Lektors Aivars Kalniņš Starptautiskā konference FIHUSO - 2007 par zinātņu mijiedarbību (aktīva līdzdalība grupu darbā bez referāta, ielūgums). Viļņas Universitāte Kauņas humanitārā fakultāte. Kauņa, Lietuva. 2007. gads 18-19. maijā, Baltijas Universitāšu programmas pasniedzēju konference Par izglītību ilgtspējīgai attīstībai ( aktīva līdzdalība grupu darbā). Lodzas Universitāte. Kauņa, Lietuva. 2007. gads 20-23. maijā. PHARE Projekta seminārs studentu, kas stažējās Turku augstskolās un iestādēs (darba organizators). Turku, Somija. 2006. gads 17-21. novembrim. Lektore Lilita Seimuškāne VALSTS PĀRVALDES konferencē. Valsts kancelejas 4. 2006.gada 8.decembrī Ziņojums: Valsts pārvaldes aktuālie jautājumi" Lektore Daiga Āboltiņa LU 65. konference Sociālās zinātnes sekcija Pārvaldes pilnveidošana tautsaimniecības nozarēs un uzņēmumos. 2007.gada 2. februārī. Ziņojums: Projektu vadīšanas speciālistu kompetences izvērtēšanas iespējas. 2.8.15. Pielikums Akadēmiskā personāla pētnieciskais darbs: projektu vadīšana, vai piedalīšanas pētnieciskajos projektos, publikācijas, ekspertu darbs. 24

25 Prof. Inesa Vorončuka- Eiropas sociāla fonda projekts Baltijas jūras reģiona studiju akadēmiskā personāla kompetences paaugstināšanu 2006-2007 gads. Prof. Edvīns Vanags- LZP finansēta projekta Latvijas statistikas specifiskās problēmas ES statistikas ietvaros vadītājs. Prof. Veronika Bikse - Ekonomiskās izglītības problēmas kopā ar ASV Ekonomiskās izglītības nacionālo padomi (National Council on Economic Education Economics International and Institute of Education Development Research); Prof. Veronika Bikse -Līdzdalība Nord Plus projektā Harmonization problems of lifelong leoarning in the context of provading quality and recognition 2004. 2007. Prof. Veronika Bikse -Pētījums Eiropas Komisijas projekts - European Commission, ELAN European languages in enterprise ( SMEs export strategies and foreign language skills) 2006 2007 Pasūtītājs - Interact International Ltd (Research and Management Company in the UK) Prof. Biruta Sloka -ESF Nacionālās programmas Darba tirgus pētījumi Labklājības ministrijas pētījuma Profesionālās un augstākās izglītības atbilstība darba tirgus prasībām, LU 2005/2223; Prof. Biruta Sloka - Integrēto mārketinga virzītājspēku ietekme uz patērētāju uzvedību ātrās aprites produktu kategorijā, Nr.2006/2-229740 Prof. Biruta Sloka - Baltijas jūras reģiona studiju programmas attīstība sadarbībā ar Tartu Universitāti, Turku Universitāti, Vitauta Dižā Universitāti (Kauņa), 2006/3-229712 Prof. Biruta Sloka - Baltijas jūras reģiona studiju akadēmiskā personāla kompetences paaugstināšana, 2006/0117/VPD1/ESF/PIAA/05/APK/3.2.5.2./0157/ 0063 Prof. Biruta Sloka - Vienotas metodikas izstrāde profesionālās izglītības kvalitātes paaugstināšanai un sociālo partneru iesaistei un izglītošanai Nozares izpētes metodikas izstrāde Līguma Nr. 2005/0001/VPD1/ESF/PIAA/05/NP/ 3.2.6.1./ 0001 /0154 Prof. Pēteris Zvidriņš- LZP projekts Demogrāfiskā attīstība Latvijas reģionos (Nr. 966); Prof. Pēteris Zvidriņš- LZP projekts Iedzīvotāju novecošanās sociāli demogrāfisko likumsakarību izpēte, novecošanās sociālās sekas un to kompensācijas mehānismi (Nr. 913) Prof. Pēteris Zvidriņš- Eiropas savienības struktūrfondu nacionālās programmas Darba tirgus pētījumi projekta Labklājības ministrijas pētījumi Nr. VPD1/ESF/ŅVA/04/NP/3.1.5.1./0001/0003 Detalizēts darbaspēka un darba tirgus pētījums tautsaimniecības sektoros. Prof. Lūcija Kavale- Eiropas Sociālais Fonds.3.prioritātes: Cilvēkresursu attīstība un nodarbinātības veicināšana, 3.2.pasākums: Izglītības un tālākizglītības attīstība,3.2.4.aktivitātes: Tālākizglītības sadarbības tīklu attīstīšana un kapacitātes stiprināšana, tālākizglītības kursu un moduļu izstrāde un ieviešana un mūžizglītības politikas attīstīšana, 3.2.4.2. apakšaktivitāte: Tālākizglītības iespēju paplašināšana ekonomikai svarīgās nozarēs 25

26 Nr.2006/0030/VPDI/ESF/PIAA/05/APK/3.2.4.2/0106/0063 projekta pētniece, 2006-2007. Prof. Lūcija Kavale- Eiropas Savienības struktūrfondu nacionālās programmas Darba tirgus pētījumi projekta Labklājības ministrijas pētījumi Nr.VPDI/ESF/NVA/04/NP/3.1.5.1./0001/0003 pētījuma Nr.13 Nereģistrētās nodarbinātības novērtējums Līg.Nr. LM 17.6-04/23A-2005. Projekta vadošā pētniece, 2005-2007. Prof. Lūcija Kavale- Eiropas Savienības struktūrfondu nacionālās programmas Darba tirgus pētījumi projekta Labklājības ministrijas pētījumi Nr.VPDI/ESF/NVA/04/NP/3.1.5.1./0001/0003, Līg.Nr.LM17.6-04/8-2006 pētījuma Darbaspēka profesionālā mobilitāte vadošā pētniece. 2006-2007. Prof. Lūcija Kavale- LU profesionālo studiju programmu mācībspēku kompetenču paaugstināšana banku un uzņēmējdarbības sektorā VPDI/ESF/PIAA/05/APK/3.2.5.2/0135/0063, projekta eksperte. Prof. Skaidrīte Lasmane - Politiskā komunikācija, kultūra un ētika LR 9. Saeimas vēlēšanās vadība, kurā iesaistīti 11 doktoranti. Asoc. prof. Jānis Vitkovskis- LR Ministru Kabineta izveidotās komisijas pētījumā par Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem nodarīto zaudējumu aprēķināšanu. Doc. Jānis Vaivads- Darba tirgus pētījums Profesionālās un augstākās izglītības programmu atbilstība darba tirgus prasībām, Nr. VPD1/ ESF/ NVA/ 04/NP/ 3.1.5.1/ 0001/003, Latvijas Universitāte, 2007. Doc. Jānis Vaivads- Piedalīšanās ESF finansētā projektā Baltijas jūras reģiona studiju akadēmiskā personāla kompetences paaugstināšana E-kursa sagatavošana Integrācija Eiropas Savienībā: teorija un prakse. Nr. 2006/ 0117/ VPD1/ ESF/ PIAA/05/APK/3.2.5.2./0157/0063 Doc. Juris Prikulis- Latvijas Zinātnes padomes projektā Ideju vēsture Latvijā (2006-2007. g.) Doc.Juris Prikulis - Starpdisciplinārā un no dažādiem finansu avotiem finansētā projektā par Latvijas vēlēšanu sistēmas vēlamajām reformām Lektore Ligita Začesta - Preiļu novada darbības analīze un pilnveidošanas iespējas. 2007.gads, PKC, eksperte Lektore Ligita Začesta -Sociālekonomiskās stratēģijas izstrāde Talsu apkaimei. 2006.gads, PKC, eksperte Lektore Ligita Začesta -Pašvaldību asociācijas izveide Azerbaidžānā. 2006.gads, Eiropas Padome, eksperte Lektors Aivars Kalniņš- ESF projekta transdisciplināras studiju programmas pilotkursa Dabas zinātnes, globālās pārmaiņas un līdzsvarotas attīstības tehnoloģijas. 26

27 2.8.16. Pielikums Sadarbība ar studiju programmām Latvijā un ārpus tās Profesore I. Vorončuka un profesors E. Vanags ir akadēmisko un profesionālo programmu, kā arī starptautiskas organizācijas programmas eksperti: 2006. gads 2.- 8. oktobris- Igaunijas augstskolas akreditācijas centrs (Estonian Higher Education Accreditation Centre Tallin University), komisijas loceklis. o Public Administration BA (1591) o Public Administration MA (1706) o Public and Business Administration BA (1590) o Government and Politics PHD (80552) 2006. gads 9.-15. oktobris- Lietuvas augstskolas akreditācijas komisijas loceklis. Vytautas Magnus University o Public Administration MA ( 62103S203) o Administration of European Affairs MA (62103S211) Vilnius University o Public Administration MA ( 62103S205) o European Public Administration MA( 62103S210) Mykolas Romeris University o Administration of Self- government Institutions European Affairs MA (62103S202) Klaiped University o Public Administration BA (62103S209) 27

28 2.8.17. Pielikums Studiju programmas attīstības plāns N.p.k. Pasākums Izpildītāji Pasākumu izpildes sākums Īstermiņa pasākumi 1.1 Pastiprināt sadarbību ar citām struktūrvienībām, it īpaši gadījumos, kad tiek īstenoti starpdisciplināri studiju kursi Vidēja termiņa pasākumi 2.1 Paplašināt B-daļas kursu sastāvu, dodot studentiem lielākas izvēles iespējas Ilgtermiņa uzdevumi 3.1 Paaugstināt studiju kvalitāti un padziļināt studiju programmu sasaisti ar mūsdienu lietišķo zinātni un innovatīvo darbību, regulāri atjaunot un publicēt studiju materiālus 3.2 Panākt, lai visi Sabiedrības vadības studiju kursi būtu pilnvērtīgi nodrošināti ar nepieciešamajiem mācību līdzekļiem, kontrolēt šīs prasības ievērošanu, veicot regulāras studentu aptaujas. 3.3 Veicināt studentu vēlmi patstāvīgi papildus apgūt svešvalodas, datorzinības, informācijas uzkrāšanas prasmi 3.4 Piesaistīt studējošos grantu un līgumdarbu izpildē Programmas direktors, studiju kursa pieteicējs, docētāji, citas ieinteresētās puses Programmas direktors, studiju kursa pieteicēji, docētāji Programmas direktors, studiju kursa pieteicējs, docētāji. Programmas direktors, studiju kursa pieteicējs, kursa docētāji Profilējošā struktūrvienība, docētājs Grantu un līgumdarbu vadītāji pastāvīgi pastāvīgi pastāvīgi pastāvīgi pastāvīgi pastāvīgi 28

29 3.5 Nodrošināt studentiem pilnvērtīgus studiju apstākļus (labiekārtotas mācību un palīgtelpas, mācību literatūras un moderno tehnisko līdzekļu pieejamību) 3.6 Regulāri veikt darba devēju un savā specialitātē strādājošo absolventu aptauju, apkopot aptaujas rezultātus un izmantot tos studiju procesa pilnveidošanā 3.7 Panākt potenciālo darba dēvēju aktīvāku dalību studiju procesa organizēšanā, realizēšanā un pilnveidošanā. 3.8 Motivēt doktorantu iesaistīšanos studiju procesa nodrošināšanā 3.9 Plašāk iesaistīt visus pasniedzējus zinātniskā pētniecībā par sabiedrības vadības aktuālām problēmām Dekāns, programmas direktors, struktūrvienību vadītāji Programmas direktors Dekāns, programmas direktors Programmas direktors, Doktorantūras vadītājs, dekāns, docētāji Programmas direktors, docētāji pastāvīgi Reizi mācību gadā pastāvīgi pastāvīgi pastāvīgi 29

30 LATVIJAS UNIVERSITĀTES Ekonomikas un vadības fakultāte Publiskās pārvaldes katedra Sabiedrības vadības maģistra STUDIJU PROGRAMMAS (Programmas klasifikācijas kods 463421) PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS Par 2007. /2008. akadēmisko gadu Sabiedrības vadības maģistra studiju programma akreditēta uz sešiem gadiem no 2004. gada 20.oktobra līdz 2010.gada 31. decembrim Studiju programmas direktore Dr. oec. profesore Inesa Vorončuka Apstiprināts Vadības zinību studiju programmu padomes sēdē 2008. gada 20. oktobrī Protokola Nr.6 Padomes priekšsēdētāja Dr. habil. oec. profesore L. Bandeviča Apstiprināts Ekonomikas un vadības fakultātes Domes sēdē 2008. gada 21. oktobrī Protokola Nr.2070-v2-1/15 Domes priekšsēdētāja Dr. oec. asoc. profesore Vizma Niedrīte 30

31 Iesniegts Akadēmiskā departamentā... 2008. 31

32 Satura rādītājs 2.1. Studiju programmas saturs, organizācija un praktiskā realizācija 3 2.1.1.Izmaiņas studiju programmas saturā 3 2.1.2.Studiju programmas organizācijas un praktiskās realizācijas analīze, secinājumi un priekšlikumi darbības pilnveidei 3 2.2.Studiju programmā studējošie 4 2.2.1.Studentu līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā 4 2.2.2.Aptaujas par studiju programmu rezultāti 4 2.2.3.Aptaujas par studiju kursiem rezultāti 5 2.2.4. Absolventu aptaujas rezultāti 5 2.3.Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais un administratīvais personāls 6 2.3.1.Izmaiņas akadēmiskā un administratīvā personāla sastāvā atskaites periodā 6 2.3.2.Akadēmiskā personāla pētnieciskā darbība 6 2.4. Studiju programmas finansēšanas avoti, materiāli tehniskais un metodiskais nodrošinājums 6 2.4.1. Izmaiņas studiju programmas materiāli tehniskajā un metodiskajā nodrošinājumā 6 2.4.2. Studiju programmas finansējums, materiālu, tehniskā un metodiskā nodrošinājuma analīze, secinājumi, attīstības iespējas un turpmākie uzdevumi 6 2.5. Ārējie sakari 6 2.5.1. Jauna sadarbība ar darba devējiem un profesionālām organizācijām 6 2.5.2. Darba devēju intervijas 7 2.5.3. Sadarbība ar līdzīgām studiju programmām Latvijā un ārpus tās robežām 7 2.5.4. Studiju programmas ārējo sakaru analīze, tās attīstības iespējas 7 2.6. Studiju programmas attīstībai izvirzīto uzdevumu, ieteikumu izpilde 7 2.7. Sabiedrības vadības maģistra studiju programmas SVID analīze 8 2.8. PIELIKUMI 9 2.8.1. Studējošo skaits 9 2.8.2. Studējošo un absolventu aptaujas 9 2.8.3. Akadēmiskā personāla sastāvs 9 2.8.4. Pieaicinātie mācībspēki 10 2.8.5. Akadēmiskā personāla profesionālā izaugsme 10 2.8.6. Akadēmiskā personāla pētnieciskā darbība 10 2.8.7. Sabiedrības vadības maģistra studiju programma 11 2.8.8. Mācību spēku sastāvs Sabiedrības vadības maģistra studiju programmā 12 2.8.9. Studentu darbu pētnieciskie virzieni 13 2.8.10. Mācību prorektora atzinības raksti bija piešķirti 14 2.8.11. Studiju programmas attīstības plāns 14 2.8.12. Mācībspēku zinātniskās un metodiskas publikācijas 15 2.8.13. Mācībspēku piedalīšanās konferencēs 18 2.8.14. Akadēmiskā personāla pētnieciskais darbs 20 2.8.15. Sadarbība ar studiju programmām Latvijā un ārpus tās 21 32

33 2.1. Studiju programmas saturs, organizācija un praktiskā realizācija 2.1.1. Izmaiņas studiju programmas saturā 2007./2008. m. g. programmā bija izmaiņās: Studiju kursa Politikas analīze ( PolZ6001) nosaukums tika nomainīts uz nosaukumu Publiskās pārvaldes analīzes metodes (VadZ6034), kas bija apstiprināti Vadības zinības studiju programmas padomes sēdē 2008. gada 9. jūnijā, protokola Nr. 2070-S49-2/4. Izmaiņas bija saistītas ar to, ka kurss ar analoģisku nosaukuma Politikas analīze tika iekļauts no 2008./ 2009. akadēmiskā gada Vadības zinības bakalaura studiju programmas virzienā Publiskā pārvalde. Tika uzlabots arī kursa Publiskās pārvaldes analīzes metodes saturs un kurss tika apstiprināts EVF Domē 2008. gada 16. septembrī, protokola Nr. 14. Tāpat kā iepriekšējā mācību gadā, arī 2007./ 2008. akadēmiskajā gadā bija nepieciešams mainīt kursu secību: kursu Sabiedrības vadība ( VadZ4001) pārcelt no 1. semestra uz 2. semestri un kursu Ārzemju politiskās sistēmas un valdības ( PolZ5135) pārcelt no 2. semestra uz 1. semestri. 2.1.2. Studiju programmas satura, organizācijas un praktiskās realizācijas analīze, secinājumi un priekšlikumi darbības pilnveidei Maģistra studiju programma Sabiedrības vadība ir pilna laika studijas, klātienē ( kursu plānu skat. 2.8.8. pielikumā). Šajā programmā bija nodarbināti 25 mācību spēki (skat. 2.8.3., 2.8.4., 2.8.5., 2.8.8. pielikumi), kuri aktīvi veic zinātnisku darbu un praktiskus pētījumus, piedalās zinātniskās darbībās, un kvalifikācijas celšanā. Profesore Ž. Ilmete bija radošā atvaļinājumā, lai izstrādātu jauno profesionālo maģistra studiju programmu Projekta vadīšana, kuras īstenošana ir uzsākta 2008./ 2009. m. g. Studentu līdzdalība pētnieciskajā darbā un projektos atspoguļota maģistra darbu tematikā (skat. 2.8.9. pielikumā). Par studentu pētniecisko darbu aktivitāti liecina arī to, ka 2 studenti no iepriekšējo gadu absolventiem ir iestājušies doktorantūrā. 2.1.2. 1.tabu la Maģistra darbi 2007./2008. māc. gadā Aizstāvēti 91 Neaizstāvēti ( vērtējums zemāk par 4) 0 Nepabeigts teorētiskais kurss 10 Reģistrēti pēc termiņa 10 Atlikti uz vēlāku laiku 2 Studiju pārtraukumā 2. Ar izcilību ieguvusi sociālo zinātņu maģistra grādu sabiedrības vadībā Silva Bendrāte.. Mācību prorektora Atzinības rakstus ir ieguvuši 3 studenti (skat. 2.8.10. pielikumā).. 2007. gada 16.novembrī Latvijas Ekonomikas attīstības forums (LEAF) pasniedza balvas gada labākajiem studentu zinātniskajiem darbiem ekonomikā. Arī viena 33

34 no divām otrajām vietām un naudas balva tika piešķirta Sabiedrības vadības maģistra programmas studentei Evijai Rūsītei par maģistra darbu "Indikatoru sistēmas izstrāde universitāšu darbības izvērtēšanā" (vadītāja profesore B. Sloka). Veicot studiju programmas satura un praktiskās realizācijas analīzi apspriežot šos jautājumus katedras sēdē 07.04.2008. (protokolā Nr. 2070-V5-7/4) sniegti sekojoši priekšlikumi: 1. 1. Pārstrādāt kursa saturu: Politikas analīzi, Vadības teorija. 2. 2. Izstrādāt E-kursu Personālvadībā. 3. 3. Pārdomāt un mērķtiecīgi atlasīt izdales materiālu pamat studiju kursiem. 2.2. Studiju programmā studējošie 2.2.1. Studentu līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā Studentiem ir iespēja pirms kursa apgūšanas iepazīties ar studiju programmu LUISā un pēc tam jau pirmajā lekcijā viņi var izteikt savu viedokli par kursa programmu: kādas tēmas viņi grib papildināt, par kādām tēmām viņi grib sagatavot referātus. Vēl studentus pārstāv Ekonomikas un vadības fakultātes Domes sēdē, kur viņi var piedalīties un paust savu viedokli. Tāpat studenti var piedalīties Publiskās pārvaldes katedras sēdēs, kur tiek apstiprināti maģistru darbu temati un vadītāji. 2.2.2. Aptaujas par studiju programmu rezultāti 2007./2008. akadēmiskā gadā aptaujas anketas bija izdalītas 2. kursa 62 studentiem ( 29 studenti darba dienas grupa un 33 studenti sestdienas grupa). ( skat. 2.8.2. pielikumā) Anketas tika nodotas elektroniskai apstrādei un aptaujas rezultātu kopsavilkums ir sekojošs: Studiju programmas saturs 2,11 Studiju programmas piedāvātās iespējas 2,34 Prasmju attīstīšana studiju laikā 2,17 Studiju procesa organizēšana 1,89 Materiāli - tehniskais nodrošinājums 2,34 Rakstiskajos ieteikumos, komentāros par programmas saturu, kā arī tās organizācijas citiem aspektiem, tika izteikti sekojoši vērtējumi, kuri dažreiz bija visai pretrunīgi: Kā vērtīgākie priekšmeti bija pieminēti: Sabiedrības vadība (9 anketas) Makroekonomika (7) Projektu vadīšana (5) Pētījuma metodes un organizācija (4 ) Budžets un finanses (4) Personāla vadība (3) Vadības teorija (3) Tautas attīstība (3) 34

35. Nepieciešams uzlabot pasniegšanas stilu sekojošos kursos: Sociālekonomiskā prognozēšana un futuroloģija (6) Publiskajās tiesībās (5) Projektu vadīšana (2) Pētījuma metodes un organizācija (2) Makroekonomika (2). Studenti ļoti pozitīvi atsaucas par praktiskajām nodarbībām, kuros bija imitētas reālā darbība(6). Tika izteikta vēlēšanās pieaicināt praktiķus no publiskās pārvaldes sektora (3). Lekciju plānojums varētu būt labāks ( neapmierina nodarbības piektdienas vakaros) (8). Vajadzētu pārskatīt kursu saturu, lai nedublētos savā starpā (2). Vajadzētu piedāvāt vairāk B daļas priekšmetus (psiholoģija)(6). Nav priekšmetu loģiska secība, kas traucē padziļināti izprast to(5). Pasniedzējiem vajadzētu aktualizēt prezentācijas materiālus(2). Vajadzētu uzaicināt lasīt lekcijas vairāk vieslektorus (3). Pilnveidot dažu lektoru pasniegšanas stilu (3). Pozitīvi ir novērtēta informatīvā aprite starp studentiem un personālu izmantojot e-pastu (2) Aptaujas rezultāti tika apspriesti un izvērtēti Publiskās pārvaldes katedras sēdē 07.04.2008. (protokolā Nr. 2070-V5-7/4). Maģistra studiju programmas aptaujas analīze ir pieejama Publiskās pārvaldes katedrā. 2.2.3. Aptaujas par studiju kursiem rezultāti Aptauja tika veiktas sekojošos studiju kursos:. Projektu vadīšana (2008 marts). Personālvadība ( 2008 janvāris). Eiropas Savienības institūcijas ( 2008 janvāris). Politikas analīze (2008 janvāris). Tautas attīstība ( 2007 decembris) Kopējais vērtējums visos gadījumos bija pozitīvs, bet bija arī izteikti daži priekšlikumi:. lekciju kurss ir pārāk īss, lai aptvertu visas plānotās tēmas (Personālvadība, Projektu vadīšana). pasniedzamo priekšmetu saturs ir ļoti sarežģīts (Projektu vadīšana). sabalansēt teorētisko un praktisko nodarbību skaitu (Projektu vadīšana, Tautas attīstība, Politikas analīze). lekcijās vairāk vajadzētu iesaistīt auditoriju, sagatavot īsus jautājumus (Personālvadība, Projektu vadīšana, Politikas analīze). kursa sākumā precīzāk formulēt prasības kursa apguvei (Projektu vadīšana, Eiropas Savienības institūcijas). novērst kursu tematu daļējo dublēšanos ( Eiropas Savienības institūcijas). rūpīgāk veikt izdales materiālu atlasi (Politikas analīze) 35

36. būtu lietderīgi uz atsevišķām lekcijām uzaicināt vieslektorus (Politikas analīze) Kā pozitīvi aspekti bija atzīmēti:. pasniedzēju pretimnākoša un labvēlīga attieksme. sagatavoto kursu saturs un pasniegšanas profesionālai līmenis. lekcijās apgūtā teorētiskā viela tika aplūkota arī praktiski ar konkrētiem piemēriem. patika, ka lekcijas materiāli tika sūtīti uz e- pastu, tas arī atviegloja kursa apguvi. dažādu publiskās pārvaldes iestāžu apmeklēšana (Eiropas Savienības institūcijas) Visbiežāk sastopamie priekšlikumi tika izvērtēti un apspriesti profesoru grupās un katedras sēdē un uz tā pamata daži studiju kursi tika pārstrukturēti. Studiju priekšmetu aptauju analīze ir pieejama Publiskās pārvaldes katedrā. 2.2.4. Absolventu aptaujas rezultāti Izvērsta absolventu aptauja tiks veikta 2009 gada martā, gatavojoties programmas atkārtotai pārakteditācijai 2010. gadā. Iepriekšējā absolventu aptauja tika veikta 2006.gada, aptaujāti 28 absolventi (skat. 2.8.2. pielikumā). 2.3. Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais un administratīvais personāls 2.3.1. Izmaiņas akadēmiskā un administratīvā personāla sastāvā atskaites periodā 2007/2008. mācību gadā akadēmiskā personāla sastāvā būtisku izmaiņu nebija. No 26 docētājiem, kas lasa lekcijas maģistrantiem, bija 20 LU pamatdarba personāls - tas ir 77 % ( skat. 2.8.3.; 2.8.8. pielikumā). Salīdzinot ar LUISa datiem studiju procesā piedalījās arī doc. I. Vilka, kas vadīja un recenzēja maģistra darbus. 2.3.2. Akadēmiskā personāla pētnieciskā darbība Studiju programmas akadēmiskais personāls aktīvi piedalās pētnieciskajā darbā, ir publicēti 40 zinātniski darbi, katedras docētāji piedalījās 29 konferencēs. (skat. 2.8.12. un 2.8.13. pielikumā). Virkne docētāju 2007/2008. mācību gadā turpināja aktīvu darbību starptautiskās organizācijās. Profesors Edvīns Vanags veica Eiropas hartas par vietējām pašvaldībām Neatkarīgo ekspertu grupas locekļa pienākumus. Profesore Žaneta Ilmete Starptautiskās projektu vadīšanas asociācijas padomes locekle un Projektu vadīšanas starptautiskās sertifikācijas pirmais assessors viņa ir arī Latvijas Nacionālās projektu vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja. Programma iesaistītie docētāji piedalās pētniecības projektu realizēšanā (skat. 2.8.6.; 2.8.14. pielikumā). 36

37 2.4. Studiju programmas finansēšanas avoti, materiāli tehniskais un metodiskais nodrošinājums 2.4.1. Izmaiņas studiju programmas materiāli tehniskajā un metodiskajā nodrošinājumā 2007./ 2008. māc. gadā Publiskās pārvaldes katedrā tika uzlabota ar tehnisko aprīkojumu -jaunu krāsaino printeri un jaunu skeneri, kuri tiks izmantoti studiju materiālu sagatavošanai. 2.4.2. Studiju programmas finansējums, materiālu, tehniskā un metodiskā nodrošinājuma analīze, secinājumi, attīstības iespējas un turpmākie uzdevumi Sabiedrības vadības maģistra studiju programma funkcionē bez valsts finansējuma( bez budžeta studentu vietām). Būtisku izmaiņu tehniskā un metodiskā nodrošinājumā nav. Ir pieaugusi LU pieejams elektronisko datu bāžu izmantošana. Lai veicinātu spējīgāko studentu piesaistīšanu mūsdienu apstākļos būtu nepieciešams programmai piešķirt vismaz 10 budžeta vietas. 2.5. Ārējie sakari 2.5.1. Jauna sadarbība ar darba devējiem un profesionālām organizācijām Sadarbība tiek turpināta ar Latvijas Pašvaldību Savienību (doc. M. Pūķis, doc. I.Vilka, lekt. L. Začesta), Ventspils attīstības aģentūru (lekt. L.Seimuškāne), profesionālām asociācijām un apvienībām, piemēram, Latvijas Personāla vadīšanas asociāciju. (prof. I.Vorončuka ), Latvijas statistiķu asociāciju un CSP, kā arī ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju (prof. E.Vanags), Starptautiskās projektu vadīšanas asociāciju (prof. Ž.Ilmete), Latvijas Vēlēšanu reformas biedrību ( doc. J. Prikulis), Latvijas Enciklopēdiju ( doc. J. Prikulis), u.c. Tika izvērsta sadarbība publiskās pārvaldes praktisko jautājumu apguvē, ko nosaka Latvijas dalība Eiropas Savienības institūciju darbā (ar Eiropas Savienības informācijas aģentūru, LR Saeimu, Ministru kabinetu, Ārlietu ministriju, Ekonomikas ministriju, Latvijas Banku, Neatkarīgo Rīta Avīzi, eiroskeptiķu kustības pārstāvjiem). 2.5.2. Darba devēju intervijas Sakarā ar gatavošanos uzsākšanu programmas atkārtotai pārakteditācijai 2010. gada izvērsta darba devēju aptauja tiks veikta 2009 gadā. 2007./ 2008. māc. gadā programmā uzturēja sakarus ar darba devējiem un interesējas par viņu viedokļiem attiecība uz absolventiem. Lielāko tie šie kontakti bija neformāli ( ministrijas, pašvaldībām, Saeima, Rīgas Dome, nevalstiskās organizācijas). 2.5.3 Sadarbība ar līdzīgām studiju programmām Latvijā un ārpus tās robežām 2007./ 2008. māc. gadā tika turpināta un izvērsta sadarbība ar Latvijas augstskolām (RTU, LLU, Rēzeknes augstskolu, Vidzemes augstskolu, Ventspils augstskola, Ekonomikas un kultūras augstskola, Rīgas Stradiņa Universitāte u.c.) un arī ārvalstu augstskolām: Kauņas Tehnoloģisko Universitāti (Lietuvā), Maskavas Universitāti ( Krievijā), Minskas Universitāti ( Baltkrievija). 2007./ 2008. māc. gadā Sabiedrības vadības maģistra studiju programmas, kas 37

38 apguva kursu ES institūcijas apmeklēja Eiropas Parlamentu Briselē no 08.10.2007-10.10.2007 pēc deputāta G. V. Kristovska uzaicinājuma un 31.03.2008. 02.04.2008. pēc deputāta V. Dombrovska uzaicinājuma (kopumā 6 studenti). Profesore I. Vorončuka, profesore Ž. Ilmete un docente I. Vilka piedalās akadēmisko un profesionālo programmu akreditācijas procesā Latvijā (skat. 2.8.15. pielikumā). 2.5.4. Studiju programmas ārējo sakaru analīze, tās attīstības iespējas Iepriekš minētā sadarbība 2.5.3. dod iespēju mūsu docētājiem publicēt savus rakstus Latvijas un ārzemju augstskolu izdevumos (skat. 2.8.12. pielikumā). Programmas docētāji (prof. I. Vorončuka, doc. J. Vaivads, doc. J. Prikulis, lekt. A. Kalniņš) piedalījās studiju programmā Baltijas jūras reģions. Programmai ir labas iespējas attīstīt sadarbību ar Baltijas jūras reģiona un citām Eiropas Savienības augstskolām, ar augstskolām citās pasaules valstīs, ASV, Kanādā kā arī Krievijas, Ukrainas un citām NVS augstākajām mācību iestādēm. Publiskās pārvaldes katedra ir asociētais loceklis NISPAcee (The Network of Intitutes and Schools of Public Administration in Central and Eastern Europe.) 2.6.Studiju programmas attīstībai izvirzīto uzdevumu, ieteikumu izpilde Saskaņā ar studiju programmas attīstības plāna ( skat. 2.8.11. pielikumā) īstermiņa pasākumiem, kuros bija paredzēts pastiprināta sadarbība ar citām struktūrvienībām it īpaši gadījumos, kad tiek īstenoti starpdisciplinārie studiju kursi un veikt sekojoši pasākumi:. Ar starptautisko maģistra studiju programmu Baltijas jūras reģions (lekciju lasīšana). Maģistra darbu vadīšana un recenzēšanas EVF struktūrvienībās. Ar Ekonomikas maģistra studijas programmas Saimnieciskās darbības uzskaites, kontroles un analīzes virzienu ( maģistra darbu vadīšana) Valsts pārbaudījuma komisijas ( EVF katedras piedalīšanās)( asoc. prof. V. Dubra) Tiek īstenoti starpdisciplināru studiju kursi:. programmā Baltijas jūras reģions. Sociālo zinātņu fakultātē (Personālvadība, Politikas analīze, Eiropas savienības ekonomiskās sistēmas) Vidēja termiņa pasākumus, kas saistīta ar paplašināšanu B daļas kursu sastāvu tiek gatavoti jaunās akreditācijas ietvaros. Izpildot ilgtermiņa uzdevumus iesaistītie programmas pasniedzēji gatavo E-kursus (Personālvadība, Projektu vadīšana). Veicam regulāras studiju kursu aptaujas. No studentiem tiek aizvien vairāk prasīti svešvalodas zināšanas un datora zināšanas. Studentiem ir nodrošināta plašāka pieeja modernajiem tehniskajiem līdzekļiem it īpaši izmantojot internetu un e-pastu. Sagatavots viens E kurss ( Personālvadībā- VadZ5124). Sagatavoti 3 jauni mācību līdzekļi un iesniegti LU akadēmiskajā apgādā ( skat. 2.8.12. pielikumā). Sekojam absolventus karjeras attīstības pēc programmas 38

39 absolvēšanas, bet pagaidām atsevišķos gadījumos un nesistemātiski. Attiecībā uz faktiskajiem un potenciālajiem darba devējiem ir jāveic jaunas situācijas izpēte sakarā ar pārmaiņām sociālekonomiskajā situācijā. Daži pasniedzēji motivē savu doktorantus iesaistīšanos studiju kursos ( prof. E. Vanags, prof. Ž. Ilmete, prof. I. Vorončukas, doc. J. Prikulis). 2.7. Sabiedrības vadības maģistra studiju programmas SVID analīze Stiprās puses Studenti lielai daļai no studējošo ir visai nozīmīga pieredze publiskās pārvaldes jomā, tai skaitā vadošos amatos studenti ir labi motivēti Studiju process programmas vadība ir atvērta studiju satura un procesa pārmaiņām atbilstoši sociālekonomiskās situācijas pārmaiņām un studentu aptauju rezultātiem laba sadarbība ar sabiedrības vadības institūcijām maģistra darbu izstrādāšanā, rezultātā piedāvājot tajos konkrētus sabiedrības vadības problēmu risinājumus iespējas studentiem regulāri piedalītie maģistra darbu konkursos Akadēmiskais personāls profesionāli kvalificēts personāls akadēmiskā personāla ciešs kontakts ar valsts, pašvaldību un nevalstiskām struktūrām iespēja izmantot uzkrāto pieredzi un kontaktus konferencēs ārzemēs Ārējās vides iespējas Eiropas Savienības dažādu fondu piedāvātā finansējuma iegūšana LU starptautiskās sadarbības līgumi ar ES un citu valstu augstskolām augstāku darbu kvalitāti un darba ražīguma paaugstināšanos prasību izvirzīšana sabiedrības vadīšanā iesaistītiem darbiniekiem Sadarbībai atvērās Latvijas valsts Sabiedrības vadības institūcijās Vājās puses Studenti studentiem ir grūti apvienot darbu un mācības sakarā ar lielo noslodzi mācību procesā, kā arī paaugstināta mācību maksa salīdzinoši ar citām augstskolām Studiju process augstāk minētais neļauj studentiem vairāk iesaistīties zinātniskajā darbā un ir šķērslis studijām ārzemēs Akadēmiskais personāls maz vieslektoru noslogotības dēļ ne visiem pasniedzējiem ir iespējas doties uz vieslekcijām ārzemēs un stažēties ārzemēs Pārējie faktori sakarā ar jaunajiem noteikumiem par iesaistīšanos ES projektos, pasniedzējiem tiek uzliktas papildus grūtības Ārējie vides draudi Valsts ekonomiskās situācijas pasliktināšanas un iedzīvotāju ienākumu samazināšanās Valsts pārvaldes institūciju reorganizēācija ar mērķi samazināt ierēdņu skaitu prognozējamais bužeta finansējuma samazinājums augstākajai izglītībai demogrāfiskās situācijas izmaiņas, kas raksturojas ar vidējo izglītbu ieguvušo jauno cilvēku skaita krasa samazināšanās konkurences palielināšanās, sakarā ar līdzīgu studiju programmu atvēršanu citās augstskolā Eiropas Savienības valstu augstskolu plašs piedāvājums Programmas Sabiedrības vadība ikgadējais pašnovērtējuma ziņojums tika 39

40 izskatīts un apstiprināts 2008.gada 20.oktobrī Vadības zinību studiju programmas sēdē protokols Nr.. Sabiedrības vadības maģistra studiju programmas direktore Dr.oec., profesore Inesa Vorončuka 2.8. Pielikumi Kvantitatīvos datus uzkrāj pa gadiem visā starpakreditāciju periodā, papildinot iepriekšējās atskaites perioda datus. 1. 2.8.1. Studējošo skaits: 2. 2.8.2. Studējošo un absolventu aptaujas: 3. 2.8.3. Akadēmiskā personāla sastāvs (dati par LU ievēlēto personālu uz atskaites gada 1. oktobri): Dati uz atskaites gada 1. oktobri 1. gadā imatrikulēto studentu skaits Studējošo skaits pa studiju gadiem T.sk. par maksu Absol ventu skaits Eksmatrikulēto skaits (Atskaitīti) 1 2 Kopā mācās 2006./2007. 113 134 111 245 245 105 35 2007./2008. 88 121 99 220 220 91 35 Aptauja par studiju programmu: aptaujāto studentu skaits sadalījumā pa studiju gadiem Aptauja par studiju kursiem: aptaujāto studiju kursu skaits Absolventu aptauja: aptaujāto absolventu skaits 1 2 2005./2006. x 29 4 28 2006./2007. x 43 4 x 2007./2008 x 62 5 x Amats, grāds 2005.-2006. 2006.- 2007. 2007.- 2008. Profesori Asociētie profesori Docenti Lektori: t.sk: ar doktora grādu 9 7 10 5 3 5 3 3 2 9 6 6 2 1 1 40

41 Asistenti: t.sk: ar doktora grādu ar maģistra grādu citi* ar maģistra grādu Akadēmiskais personāls KOPĀ citi* 7 5 5 _ 1 - _ 26 20 23 * Ar augstāko izglītību (profesionālo studiju programmām) 1 Aizpilda gadā, kad ir veikta absolventu aptauja. 2.8.4. Pieaicinātie mācībspēki (viesprofesori, viesdocenti, vieslektori) (dati uz atskaites gada 1. oktobri) Amats 2005. 2006. 2007. 2008 Viesprofesori Viesdocenti Vieslektori: Studiju kursu docētāji (stundu pasniedzēji) t.sk: ar doktora grādu ar maģistra grādu Pieaicinātie mācībspēki KOPĀ citi* 2 1 1 - _ - _ - 3 5 5 2 1 1 1 2 3 4 4 - _ - 1 6 6 2 * Ar augstāko izglītību (profesionālo studiju programmām) 1. 2.8.5. Akadēmiskā personāla profesionālā izaugsme: 2. 2.8.6. Akadēmiskā personāla pētnieciskā darbība: 2005. 2006. 2007. 2008. Studē doktorantūrā Ieguvuši doktora grādu Apguvuši profesionālās pilnveides programmu Akadēmiskajā atvaļinājumā _ 4 3-1 - - - 1-41

42 Akadēmiskais gads 2005./2006. 2006./2007. 2007./2008. Dalība pētnieciskos, akadēmiskos un citos projektos (projektu skaits) Dalība zinātniskās konferencēs (konferenču skaits) Pārskata gada laikā tapušo publikāciju skaits Studējošo iesaiste pētnieciskos projektos (studējošo skaits) _ 8 27 19 13 43 29 29 44 40 _ - 42

43 2.8.7.Pielikums APSTIPRINĀTA Ekonomikas un vadības fakultātes Domē 2005.g. 23. marts, protokols Nr.9 SABIEDRĪBAS VADĪBAS MAĢISTRA STUDIJU PROGRAMMA2007./2008. mācību gads Nr. Kursa nosaukums Progr. daļa Auditorijstundu skaits. Kredītpunktu skaits 1.gads 2.gads 1.sem 2.sem 3.sem 4.sem Zināšanu pārbaudes veids 1 Sabiedrības vadība A 64 4 pārbaudījums 2a.* Pārvaldība un ētika B 64 4 pārbaudījums 2b.* Tautas attīstība B 64 4 pārbaudījums 3 Makroekonomika A 64 4 pārbaudījums 4 Valsts pārvaldes un pašvaldību organizācija 5 Pētījumu metodes un organizācija A 64 4 pārbaudījums A 64 4 pārbaudījums 6 Publiskās tiesības A 64 4 pārbaudījums 7 Projektu vadīšana A 64 4 pārbaudījums 8a.* Eiropas Savienības B 64 4 pārbaudījums attīstība 8b.* Baltijas reģiona attīstība B 64 4 pārbaudījums 9 Ārzemju politiskās sistēmas un valdības A 64 4 pārbaudījums 10 Sociālekonomiskā prognozēšana un futuroloģija A 64 4 pārbaudījums 11 Vadības teorija A 64 4 pārbaudījums 12 Politikas analīze A 64 4 pārbaudījums 13a.* 13b.* Valsts un pašvaldību informācijas sistēmas Eiropas Savienības institūcijas B 64 4 pārbaudījums B 64 4 pārbaudījums 14 Budžets un finanses A 64 4 pārbaudījums 15 Personālvadība A 64 4 pārbaudījums 16 Maģistra darbs A 20 aizstāvēšana Kopā 960 20 20 20 20 * no diviem a/b piedāvātajiem kursiem studentam jāizvēlas viens 43

44 2.8.8. Pielikums Nr. p.k. studiju programmā Mācību spēku sastāvs Sabiedrības vadības maģistra Status (pamatdarbs, blakus darbs, līgumdarbs) Amats Zinātniskais grāds Personas vārds, uzvārds 1. Dr.habil.oec. Edvīns Vanags profesors pamatdarbs 2. Dr.oec. Žanete Ilmete profesore pamatdarbs 3. Dr.oec. Inesa Vorončuka profesore pamatdarbs 4. Dr. phil Skaidrīte Lasmane profesore pamatdarbs 5. Dr.oec. Veronika Bikse profesore pamatdarbs 6. Dr.oec. Biruta Sloka profesore pamatdarbs 7. Dr. oec. Juris Krūmiņš profesores pamatdarbs 8. Dr.habil.oec. Pēteris Zvidriņš profesors pamatdarbs 9. Dr.oec. Daina Šķiltere profesore pamatdarbs 10. Dr.oec. Lūcija Kavale profesore pamatdarbs 11. Dr.oec. Jānis Vitkovskis asoc.profesors pamatdarbs 12. Dr.oec. Uldis Rozevskis asoc.profesors pamatdarbs 13. Dr.oec. Maris Purgailis asoc.profesors pamatdarbs 14. Dr.oec. Vladimirs Dubra asoc.profesors pamatdarbs 15. Dr.oec. Natālija Līce asoc.profesore pamatdarbs 16. Dr.phys., Dr. oec. Māris Pūķis docents blakus darbs 17. Dr. chem. Jānis Vaivads docents pamatdarbs 18. Dr. oec. Inga Vilka docente blakus darbs 19. M. soc. zin. Daiga Āboltiņa lektore pamatdarbs 20. M. soc. zin. Aivars Kalniņs lektors pamatdarbs 21. M. soc. zin. Lilita Seimuškāne lektore blakus darbs 22. M. soc. zin. Ligita Začesta lektore blakus darbs 23. Dr. jur. Edvīns Danovskis lektors pamatdarbs 24. M. soc. zin. Juris Krasts lektors pamatdarbs 25. Dr.habil. biol. Artūrs Mauriņš St. pasniedzējs līgumdarbs 26. Dr.phil. Juris Prikulis St. pasniedzējs līgumdarbs 44

45 2.8.9. Pielikums Studentu darbu pētnieciskie virzieni 2008. gada izlaiduma maģistra darbu tematikas raksturojums Tematiskā grupējumā no kārtējā izlaiduma maģistra darbu klāsta (kopskaitā - 91) kā tipiskus vai savdabīgus piemērus var minēt: pašvaldību līmeņa problēmas: Agnese Atte Tukuma pilsētas tēla veidošanas stratēģija kā nozīmīga pilsētas mārketinga sastāvdaļa Dace Krastiņa Ikšķiles pašvaldības sociālekonomiskā darbība un perspektīvas valsts pārvaldes pilnveides iespēju izpēte Ilva Gertnere Valsts atbildība: teorija un prakse Publiskā pārvaldes vadība Juris Platonovs Reformu process Irākā: teorija un prakse Edmunds Beļskis Publisko aģentūru darbība un finanšu vadība Edgars Severs Sporta nozares pārvaldīšanas pilnveidošana Latvija efektivitāte un kvalitāte publiskajā sektorā Ilze Litenboka Karjeras attīstība valsts pārvaldē Pēteris Začests Kvalitātes vadības sistēmas ieviešana un izvērtējums VAS Latvijas gaisa satiksme" Ilze Indāne Nepārtikas preču tirgus uzraudzības Latvijā politisko procesu analīze Silva Bendrāte Latvijas valsts sociālais budžets - attīstība, problēmas, perspektīva Indra Andrijanova Politiskās sistēmas ētiskuma analīze Juris Millers Politiķu diskurss bulvārpresē parlamenta priekšvēlēšanu periodā Latvijā personālvadības tematika Sandra Jakobsone Motivācijas sistēma Rīgas pilsētas pašvaldībā Ruta Ločmele Karjeras maiņas motivācija un iespējas Monika Miglāne, Daina Krūmiņa Personāla motivēšanas un novērtēšanas sistēmas pilnveidošanas iespējas Valsts probācijas dienestā Latvijas dalība ES Sanita Stelpe, Aigars Paegle Latvijas Integrācija ES iecerētais un esošais Signe Krilova Latvija vienotā Eiropas augstākās izglītības telpā: sadarbība un iespējas Ilze Vasermane Sabiedrisko radio raidorganizāciju finansējuma modeļi Eiropā un Latvijā starptautiskās attiecības un diplomātija Andrejs Maskalāns Imigrācijas politikas vadības problēmas Baltijas valstīs 2004-2008 gados Asnate Vanaga Sabiedrisko attiecību nozīme valsts iestāžu tēla veidošanā: Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes prakse 45

46 Biznesa vadība Andris Repulis Jauna lietišķā sporta veida attīstības tendences pasaulē un Latvijā airsofts Irēna Lāzo Nekustamā īpašuma nodokļa administrēšana un pilnveidošanas iespējas e-pārvalde, informācijas tehnoloģijas Kristaps Zvaigznīte Elektroniskās balsošanas ieviešanas un izmantošanas perspektīvas Latvijā Didzis Āboliņš Informācijas tehnoloģiju audita politika valsts pārvaldē 2.8.10. Pielikums Mācību prorektora atzinības raksti bija piešķirti: Vārds, uzvārds Stud. apl. nr. Tēmas nosaukums Atzīme Darba vadītājs Silvu Bendrāti sb06008 Latvijas valsts sociālais budžets - attīstība, problēmas, perspektīva. 9( teicami) profesore Lūcija Kavale Moniku Miglāni mm06021 Personāla motivēšanas un novērtēšanas sistēmas pilnveidošanas iespējas Valsts probācijas dienestā 10 (izcili) profesore Inesa Vorončuka Sandru Jakobsoni sj06002 Motivācijas sistēma Rīgas pilsētas pašvaldībā 10 (izcili) profesore Žaneta Ilmete 46

2.8.11. Pielikums 47 Studiju programmas attīstības plāns N.p.k. Pasākums Izpildītāji Pasākumu izpildes sākums Īstermiņa pasākumi 1.1 Pastiprināt sadarbību ar citām struktūrvienībām, it īpaši gadījumos, kad tiek īstenoti starpdisciplināri studiju kursi Vidēja termiņa pasākumi 2.1 Paplašināt B-daļas kursu sastāvu, dodot studentiem lielākas izvēles iespējas Ilgtermiņa uzdevumi 3.1 Paaugstināt studiju kvalitāti un padziļināt studiju programmu sasaisti ar mūsdienu lietišķo zinātni un inovatīvo darbību, regulāri atjaunot un publicēt studiju materiālus 3.2 Panākt, lai visi Sabiedrības vadības studiju kursi būtu pilnvērtīgi nodrošināti ar nepieciešamajiem mācību līdzekļiem, kontrolēt šīs prasības ievērošanu, veicot regulāras studentu aptaujas. 3.3 Veicināt studentu vēlmi patstāvīgi papildus apgūt svešvalodas, datorzinības, informācijas uzkrāšanas prasmi 3.4 Piesaistīt studējošos grantu un līgumdarbu izpildē 3.5 Nodrošināt studentiem pilnvērtīgus studiju apstākļus (labiekārtotas mācību un palīgtelpas, mācību literatūras un moderno tehnisko līdzekļu pieejamību) 3.6 Regulāri veikt darba devēju un savā specialitātē strādājošo absolventu aptauju, apkopot aptaujas rezultātus un izmantot tos studiju procesa pilnveidošanā 3.7 Panākt potenciālo darba dēvēju aktīvāku dalību studiju procesa organizēšanā, realizēšanā un pilnveidošanā. 3.8 Motivēt doktorantu iesaistīšanos studiju procesa nodrošināšanā 3.9 Plašāk iesaistīt visus pasniedzējus zinātniskā pētniecībā par sabiedrības vadības aktuālām problēmām Programmas direktors, studiju kursa pieteicējs, docētāji, citas ieinteresētās puses Programmas direktors, studiju kursa pieteicēji, docētāji Programmas direktors, studiju kursa pieteicējs, docētāji. Programmas direktors, studiju kursa pieteicējs, kursa docētāji Profilējošā struktūrvienība, docētājs Grantu un līgumdarbu vadītāji Dekāns, programmas direktors, struktūrvienību vadītāji Programmas direktors Dekāns, programmas direktors Programmas direktors, Doktorantūras vadītājs, dekāns, docētāji Programmas direktors, docētāji pastāvīgi pastāvīgi pastāvīgi pastāvīgi pastāvīgi pastāvīgi pastāvīgi Reizi mācību gadā pastāvīgi pastāvīgi 2.8.12. Pielikums Mācībspēku zinātniskas un metodiskas publikācijas Zinātniskās publikācijas 1. 1. Vorončuka I. Treniņu loma publiskās pārvaldes izglītības sistēmā // Zinātniskie raksti Statistikas zinātnisko pētījumu rezultāti 2008. Rīga, 2008. 298.-303.lpp. 2. 2. Vorončuka I., Magone I. Anketēšanas loma funkcionālo auditu veikšanā // LU RAKSTU sērija. 719 sēj. R.:LU, 2008., (pieņemts publicēšanai). 3. 3. Vorončuka I., Sarnovičs A. Personāla mērķtiecīgas izaugsmes loma Latvijas publiskā sektora organizāciju līdzsvarotā attīstībā. - // LU RAKSTU sērija. 719 sēj. R.:LU, 2008. (pieņemts publicēšanai). 4. 4. Vanags E. Valsts pārvaldes reformas ārvalstīs un Latvijā. Rīga: LSI, 2007. 103lpp. 5. 5. Vanags E., Vilka I. Local Government in the Baltic States: Similar but Different// pastāvīgi 47

48 Local Government in Central and Eastern Europe. The Rebirth of Local Democrary.- London and Nev York: Routledge, Taylor& Francis Group. Pq.82 96. 6. 6. Ilmete Z. Projektu vadīšanas kompetences līmeņa izvērtējums Latvijā. - // LU RAKSTU sērija.- 718.sēj. -R.: LU, 2007, 134.-152. lpp. 7. 7. Šumilo Ē., Šķiltere D., Škapars R., Ādamsons V., Kavale L. u.c. Darbaspēka profesionālā mobilitāte. R.: LU, LR LM, 2007.- XI + 219 lpp. 8. 8. Šķiltere D., Averina J. Diskonta likmes noteikšanas problēmas uzņēmumu vērtēšanā Latvijā. // Statistikas un pārvaldes problēmas 2007. Zin. raksti. R.: LSI, 2007.- 270 lpp.; 110.-123. lpp. 9. 9. Purgailis M., Šķiltere D., Danusēvičs M. Reģionālās attīstības prognozēšanas metodika. // Statistikas un pārvaldes problēmas 2007. Zin. raksti. R.: LSI, 2007.- 270 lpp.; 171.- 180. lpp. 10. 10. Šķiltere D., Danusēvičs M. Main Issues in Evaluating the Professional Mobility of the Workforce in Latvia. // Journal Humanities and Social Sciences: Latvia. 2(51)2007. Social and Human Capital Towards a Knowledge Economy in Latvia. R.: University of Latvia, Institute of Economics, Latvian Academy of Sciences, 2007.- 99 p.; pp. 66.-75. 11. 11. Šķiltere D., Krasts J. Quality Improvement Methods for Statistical Forecasts. // A Journal of the International Institute for General Systems Studies, Inc. Scientific Inquiry, vol. 8, No. 2, June, 2007, pp. 183.-194. 12. 12. Šķiltere D., Averina J. Uzņēmuma vērtību noteikšanas metožu pielietojuma izvērtējums. // LU Raksti. 717. sēj. Vadības zinātne. 2007.- 474 lpp.; 424.-434. lpp. 13. 13. Šķiltere D., Žuka R. Uzņēmumu finansu statistiskā reitinga noteikšana. // LU Raksti. 717. sēj. Vadības zinātne. 2007.- 474 lpp.; 242-253 lpp. 14. 14. Šķiltere D., Pakalniete K. Ūdeņu ekosistēmu vērtību ietekmējošo faktoru analīze Latvijā. // Statistikas zinātnisko pētījumu rezultāti 2008. Zinātniskie raksti. R.: LR CSP, 2008.- 321 lpp.; 91.-103. lpp. 15. 15. Šķiltere D., Averina J. An Econometric Analysis of the Financial Factors that Influence Company Value. // Abstracts of the International Scientific Conference Finance and Accounting. Theory and Practice, Development and Trends. 18.-19. September 2008. R.: LU, 2008.- 87 lpp.; 45 lpp. 16. 16. Kavale L. Valsts finanšu sociāli ekonomiskie aspekti. Tautsaimniecības attīstības problēmas un risinājumi. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. Rēzekne. 2008. 196.- 207.lpp. 17. 17. Začesta L. Reģionālā attīstība ceļā no teorijas uz politisko dienas kārtību Latvijā. Statistikas zinātnisko pētījumu rezultāti 2008. Rīga, Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde, 2008.,146.-166.lpp. 18. 18. Prikulis J. Pēteris Zālīte un Kārļa Baloža inovatīvās ekonomikas idejas: praktiskie eksperimenti lauksaimniecībā un ieceres Latvijas valstij. Grāmatā E. Buceniece (sast). Zālīte: mantiskais ideālisms un laicīgie ideāli. R.: Filozofijas institūts, 2008; 63. 81. lpp 19. 19. Prikulis J. Pieņemta publicēšanai rakstu sērija par politikas un Latvijas vēstures jautājumiem Latvijas enciklopēdijas 5. sējumam (V. Belokoņa izdevniecība), 10 lpp. 20. 20. Vaivads J. Valstu sadarbības modeļi Eiropas Savienībā. Latvija Eiropas Savienībā. Nr.5. 2007. gada marts, 4 lpp. 21. 21. Vaivads J. u.c. Profesionālās un augstākās izglītības programmu atbilstība darba tirgus prasībām. Latvijas Universitāte. Rīga, 2007. 231 lpp. 22. 22. Sloka B.,Kristaps G., Dzelme J., Vaivads J. Correspondence of Professional and Higher Education Programmes to Labour Market Requirements in Latvia. In press. 23. 23. Vanags E., Vilka I. Publiskās pārvaldes reformu vērtējums un tālākā attīstība. Vadības zinātne. Latvijas Universitāte 2007. 263.-274.lpp. 24. 24. Autoru kolektīvs, t.sk. Vilka I. Cik demokrātiska ir Latvija. Demokrātijas monitorings. 2005.- 2007. Rīga, 2007. 25. 25. Zvidriņš P., Krūmiņš J., Bērziņš A., Goša Z., Kristapsone S., Krūmiņa I., Straume I., Vītoliņš E. Iedzīvotāju novecošanās sociāli demogrāfisko likumsakarību izpēte, novecošanās sociālās sekas. LZP Ekonomikas un juridiskās zinātnes galvenie pētījumu virzieni 2006. gadā. 48

Rīga : LZP Ekonomikas un juridiskās zinātnes 49 ekspertu komisija. 2007, 176. 178. lpp. 26.Zvidriņš P., Krūmiņš J., Bērziņš A., Goša Z., Ulnicāns E., Vītoliņš E., Jankovska A. Latvijas demogrāfiskās attīstības prognozes. LZP Ekonomikas un juridiskās zinātnes galvenie pētījumu virzieni 2006. gadā. Rīga : LZP Ekonomikas un juridiskās zinātnes ekspertu komisija. 2007, 171. 175. lpp. 1. 27. Zvidriņš P. Demogrāfiskā attīstība Latvijā 21. gs. sākumā. Grām.: Politikas grāmata. Latvija 2006. Rīga : Zinātne, 2007, 107., 122. lpp. 2. 28. Zvidriņš P., Vītoliņš E. Latvijas iedzīvotāju kopskaita un darbaspējas vecuma iedzīvotāju prognozes. Latvijas tautsaimniecības un cilvēkresursu attīstības problēmas un stratēģijas. Rīga : RTU, 2007, 43. 49. lpp. 3. 29. Zvidriņš P. Demogrāfiskā situācija Latvijā 21. gadsimta sākumā. Paaudžu nomaiņa un migrācija Latvijā. Stratēģiskās analīzes komisija. Zinātniski pētnieciskie raksti. 4(15). Rīga : Zinātne, 2007, 9. 28. lpp. 4. 30. Zvidrins P. Demographic development in Latvia in the early 21st century. Yearbook of Politics Latvia 2006. Riga : Zinātne, 2007, pp. 114 130. 5. 31. Zvidrins P. Migrācija. Latvijas Enciklopēdija. 4. sēj. Rīga : SIA Valērija Belokoņa izdevn. 2007, 439. 440. lpp. 6. 32. Zvidrins P. Medicīniskā demogrāfija. Latvijas Enciklopēdija. 4. sēj. Rīga : SIA Valērija Belokoņa izdevn. 2007, 370. lpp. 7. 33. Zvidrins P. Mirstība. Latvijas Enciklopēdija. 4. sēj. Rīga : SIA Valērija Belokoņa izdevn. 2007, 459. lpp. 8. 34. Zvidrins P. Mūža ilgums. Latvijas Enciklopēdija. 4. sēj. Rīga : SIA Valērija Belokoņa izdevn. 2007, 505. lpp. 9. 35. Zvidrins P. Reemigrācija. Latvijas Enciklopēdija. 4. sēj. Rīga : SIA Valērija Belokoņa izdevn. 2007, 910. lpp. 10. 36. Krūmiņš J., Ušackis U. Mūža ilguma un mirstības reģionālās atšķirības Latvijā. Grām.: Paaudžu nomaiņa un migrācija Latvijā. Stratēģiskās analīzes komisija. Zinātniski pētnieciskie raksti 4 (15). Rīga: Zinātne, 2007. 66.-83.lpp. 11. 37. Krūmiņš J., Tabūns A., u.c. Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2006/2007. Cilvēkkapitāls: mans zelts ir mana tauta? Galv.red. Aija Zobena. Rīga: LU Sociālo un politisko pētījumu institūts, 2007. 1.nodaļa. Mana tauta mans nākotnes kapitāls. 17.-41.lpp. 12. 38. Krūmiņš J., Tabūns A., u.c. Latvia. Human Development Report 2006/2007. Human Capital. Editor-in-Chief Aija Zobena. Riga: UL Institute for Social and Political Research, 2007. Chapter 1. My People. Pp. 17-43 13. 39. Krūmiņš J. Studējošie un Latvijas augstskolu profesūra 2004.-2007.gadā: situācijas vērtējums un izaicinājumi // Latvijas Vēsture. Jaunie un jaunākie laiki. Rīga: Latvijas Universitāte, 2008, Nr.1 (69). 10.-15.lpp. 14. 40. Krūmiņš J. Health Policy and Recent Changes in Mortality and Life Expectancy in Latvia. Raksts sagatavots publicēšanai žurnālā Humanities and Social Sciences Latvia. Mācību grāmatas un mācību līdzekļi Iesniegti LU Akadēmiskajā apgādā publicēšanai 1.Kavale L. Budžets un finanses mācību līdzeklis sab.vad.maģistriem. 2008.g.jūnijs 2.Kavale L., Joppe A. Nodokļu politika un administrēšana mācību līdzeklis sab.vad. un ek.maģistriem. 2008.g. jūnijs 3. Vanags E. Mainoties saglabājies, dažāda Latvija. Rīga: LSI, 2008. 318 lpp. E-kursi 1.Vorončuka I. Personālvadība ( kods VadZ 5124): E-kurss Moodle vidē.- R.: LU, e- Universitāte, 2007.( aktualizācija un īstenošana) 2.8.13. Pielikums Mācībspēku piedalīšanās konferencēs 1. 1. Vorončuka I. Uzstāšanās ar referātu Modern PA education in postmodern 49

50 conditions: Risk of cultural iatrogenesis // The NISPAcee 16-th, ANNUAL Conference Public Policy and Administration: Challenges and Synergies. - Bratislava, Slovak Republic, May 15 17, 2008. 2. 2. Vorončuka I. Uzstāšanās ar referātu Excellence in Public Governance: Curriculum design for Bachelor s and Master s Study Programme in Public Administration // International symposium Excellence in Public Governance: The Role of Education and Training. Kaunas, Lietuva, June 13. 2008. 3. 3. Vorončuka I. Uzstāšanās ar referātu Cilvēkkapitāla stiprās un vājās puses Baltijas reģionā // LU 65. konference: Sociālās zinātnes sekcija Cilvēkkapitāla un finanšu vadības saskaņošanas problēmas Rīga, 5. februārī. 2007. gads. 4. 4. Vanags E. Uzstāšanās ar referātu Excellence in Public Governanee: the Role and Development of Doctoral Studeies Programme in Public Administration// Excellence in Puhlic Governanee: the Role of Education and Training. Kaunas, Lietuva, June 13. -14. 2008. 5. 5. Vanags E. Uzstāšanās ar referātu Innoration of Intergoverumental Relations: From Fragmentic Governments to Collaloratine conference, Rotterdam, The Netherlands, September 3 6, 2008. 6. 6. Kalniņš A. Uzstāšanās ar referātu Modern PA education in postmodern conditions: Risk of cultural iatrogenesis // The NISPAcee 16-th, ANNUAL Conference Public Policy and Administration: Challenges and Synergies. - Bratislava, Slovak Republic, May 15 17, 2008. 7. 7. Prikulis J. Piedalīšanās ar referātu Kārļa Ulmaņa idejas: tā laika konteksts Letonikas II kongresā 2007. g 30. oktobrī, LZA, Rīgā; 8. 8. Prikulis J. Piedalīšanās ar referātu Eiropas Savienības reģionālisms mūsdienu pasaules attīstības tendenču kontekstā LU 66. konferencē 2008. g. 8. februārī. 9. 9. Šķiltere D. ES struktūrfondu nacionālās programmas projekta Labklājības ministrijas pētījumi rezultāti. Konference Latvijas darba tirgus izaicinājumi. 2007. g. 13. jūnijs. 10. 10. Šķiltere D. VIII Конференция СПб Клуба консультантов и тренеров «Как создать и продвигать новый тренинг или бизнес-семинар». Санкт-Петербург, Международный Банковский институт, 23 инюня 2007 г. 11. 11. Šķiltere D. Iternational scientific conference Education and Economy 2007. Tallinn, Estonia. October 26-27th 2007. 12. 12. Šķiltere D. LU 66. zinātniskā konference, 2008. 7. februāris. Sekcija Ekonometrija un kvantitatīvās analīzes metodes vadības lēmumu pieņemšanai ekonomikā. 13. 13. Šķiltere D. International Conference ICNNAI 2008 Neural Networks and Artificial Intelligence. 27-30 May 2008 Minsk, Republic of Belarus. 14. 14. Šķiltere D. International Scientific Conference Finance and Accounting. Theory and Practice, Development and Trends. 18.-19. September 2008. 15. 15. Zvidriņš P. Referāts Valsts finanšu sociāli ekonomiskie aspekti. Starptautiska zinātniskā konference; Tautsaimniecības attīstības problēmas un risinājumi 2008.g.17.aprīlis.Rēzeknes Augstskola 16. 16. Zvidriņš P. LU 66 Akadēmiskās konferences demogrāfijas sekcijas organizēšana un vadīšana 2008.g. 9.februārī. 17. 17. Zvidriņš P. SAK un SZF starptautiskā konference Regional Differences in Population Mortality in Latvia International Conference Baltic Future Riga 2007.g.24.novembrī. 18. 18. Seimuškāne L. "Pilsētu mārketings: vai nepieciešamība?" Starptautiskā konference "Tilts Kuldīgai-tilts uz pasauli", -Kuldīga, Latvija, 2007.gada 12-14. septembris. 19. 19. Začesta L. LU zinātniskā konference, 2008. 20. 20. Vaivads J. International conference on Restoration of independence in a parliamentary way in 1990-1992, Tallin, 20 23 August, 2008, referāta nosaukums Mūsu pieredzes šodienas nozīme. 21. 21. Krūmiņš J. Uzstāšanās ar referātu Needs and expectations of graduates source for marked-led reforms - 29th Annual EAIR Forum In search of identity: dilemmas in higher 50

51 education Innsbruck (Austria), 26-29 August 2007, Track 4: Student expectations institutional responses? 22. 22. Krūmiņš J. Uzstāšanās ar referātu Geographical differentials in health and mortality in Latvia and neighboring countries from past to present, EAPS Working Group on Health, Morbidity and Mortality Workshop on Individual, area and group variation in morbidity and mortality - Rome (Italy) 17-19 September 2007. 23. 23. Krūmiņš J. Uzstāšanās ar ziņojumu Augstāko un profesionālo mācību iestāžu absolventu profesionālā darbība pēc mācību beigšanas Latvijas Republikas Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā, 2007.g. 3.oktobrī 24. 24. Krūmiņš J. Uzstāšanās ar ziņojumu Iedzīvotāju mūža ilgums: diferenciācija un izaicinājumi Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta sēdē 2007.g. 6.novembrī. 25. 25. Krūmiņš J. Uzstāšanās ar referātu Increase of life expectancy and pension reform in Latvia starptautiskā konferencē Social and cultural challenges to national security, Institute for Social Research, Culture, Philosophy and Arts Research Institute. Vilnius (Lithuania) 12.- 13. Oktobris 2007.g. 26. 26. Krūmiņš J. Uzstāšanās ar ziņojumu Internationalisation at Baltic Sea Region Universities tools and strategies: case of the University of Latvia - International Conference Marketing European Higher Education. Marketing Baltic Sea Region Higher Education Worldwide BalticStudyNet, University of Gdansk (Poland), 2526 October 2007. 27. 27. Krūmiņš J. Uzstāšanās ar ziņojumu Geographical Differentials in Health and Mortality in Latvia and Neighbouring Countries Past, Present and Future - Strategic Analysis Commission under the auspices of the President of the republic of Latvia, University of Latvia, International Conference Baltic Futures Session V: Demographic Changes and Future Prospects Riga (Latvia), 24 November 2007. 1. 28. Krūmiņš J. Uzstāšanās ar ziņojumu Akadēmiskais godīgums: situācija un izaicinājumi - Latvijas Studentu korporāciju Prezidiju Konventa un LU konferencē AKADĒMISKAIS GODĪGUMS, Rīga, LU, 2008.g. 23. februāris. 2. 29. Krūmiņš J. Uzstāšanās ar ziņojumu Total and working life expectancy at retirement trends and perspectives: case of Latvia (līdzautore I.Krūmiņa) - Baltic Region Healthy Cities Association, Baltic Sea Region University Network International Conference Healthy Ageing Active Ageing, 17-18 April 2008, Jurmala, Latvia. 2.8.14. Pielikums Akadēmiskā personāla pētnieciskais darbs: projektu vadīšana, vai piedalīšanas pētnieciskajos projektos, publikācijas, ekspertu darbs. 1. 1. Vorončuka I. ProjektsNr.2007/ZP-85. -Personāla mērķtiecīgas izaugsmes loma Latvijas publiskā sektora organizāciju līdzsvarotā attīstībā (2007.g.1. septembris 2007.g. 31.decembris.), vadītāja. 2. 2. Vorončuka I. Latvijas Universitātes budžeta projekts E-Universitāte (B-7200-670) - Ekursa Personālvadība (2008.g.1. aprīlis 2008.g. 01.novembris), izstrāde. 3. 3. Vanags E. LZP finansēta projekta Latvijas statistikas specifiskās problēmas ES statistikas ietvaros, vadītājs. 4. 4. Vanags E. Sabiedrisko iniciatīvu programmas INTERREG 3 C Zone SND GRISI reģionālās darbības operācijas projekts, ( 2007), vadītāji. 5. 5. Kalniņš A. ESF projekta transdisciplināras studiju programmas pilotkurss -Dabas zinātnes, globālās pārmaiņas un līdzsvarotas attīstības tehnoloģijas ( 2007. -2008.), eksperts. 6. 6. Krūmiņs J. Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2007.-2013. ekspertu darba grupā Cilvēku labklājības kāpums, eksperts. 7. 7. Krūmiņs J. Erasmus Universitātes ES EUROTHINE projektā (datu iegādes finansēšana), Nacionālais koordinators. 8. 8. Krūmiņs J. Labklājības ministrijā paredzamā pensiju perioda prognozēšanas metodikas pilnveidošanai, eksperts. 51

52 9. 9. Krūmiņs J. ES EHEMU European health expectancy monitoring unit projektā. Līdzdalība ekspertu sanāksmēs Luksemburgā 2007.g. 3.decembrī un 2008.g. 2.jūnijā, eksperts. 10. 10. Šķiltere D. Ekonomikas Ministrijas un LU projekts. Latvijas Universitātes Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkta izveidošana. 2005. 01.11. 2007.20.12., vadošais pētnieks. 11. 11. Šķiltere D. ES Struktūrfondu nacionālā programmas Darba tirgus pētījumi. Projekts Labklājības ministrijas pētījumi. Pētījums Darbaspēka profesionālā mobilitāte Nr. VPD1/ESF/NVA/04/NP/3.1.5.1. /0001/ 0003, Līguma Nr. LM 17.6-04/8-2006 LU Reģ. Nr. 2006/2275 2006. aprīlis 2007. Jūnijs, vadošais pētnieks. 12. 12. Začesta L. ES struktūrfondu 2004.-2006.gada plānošanas perioda apstiprināto projektu ietekme uz reģionālo attīstību Latvijā, 2008.,pasūtītājs LR Finanšu ministrija, izpildītājs SIA PKC, eksperte. 13. 13. Prikulis J. Latvijas Zinātnes padomes finansētajā projektā Ideju vēsture Latvijā, dalībnieks. 14. 14. Prikulis J. Starptautiskā no dažādiem avotiem finansētā starpdisciplinārā projektā par vēlējamajām vēlēšanu sistēmas reformām Latvijā, dalībnieks. 15. 15. Vaivods J. The Network of European Studies (SENT) Eiropas Studiju programmu tīkla programma, dalībnieks. 16. 16. Zvidriņš P. LZP projekts Demogrāfiskā attīstība Latvijas reģionos (Nr. 966); 17. 17. Zvidriņš P. LZP projekts Iedzīvotāju novecošanās sociāli demogrāfisko likumsakarību izpēte, novecošanās sociālās sekas un to kompensācijas mehānismi (Nr. 913) 18. 18. Vilka I. LR Finanšu ministrijas finansēts projekts (tematiskais izvērtējums) Eiropas savienības struktūrfondu 2004.-2006.gada plānošanas periodā apstiprināto projektu ietekme uz reģionālo attīstību Latvijā, projekta vadītāja, eksperte. 19. 19. Vilka I. LR RAPLM finansēts projekts Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas sistēmas pilnveidošana, projekta vadītāja, eksperte. 2.8.15. Pielikums Sadarbība ar studiju programmām Latvijā un ārpus tās Profesore I. Vorončuka, profesore Ž. Ilmete un doc. I. Vilka ir akadēmisko un profesionālo programmu, kā arī starptautiskas organizācijas programmas eksperti:. 2008. gads Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības augstskola Personāla vadība ( 2. līm. prof. programma) Biroja darba organizācija (1. līm. prof. programma) Sabiedrības attīstības (1. līm. prof. programma). 2008. gada Rīgas Tehniskā Universitāte Personāla vadība ( 2. līm. prof. programma) Loģistika ( 2. līm. prof. programma) Uzņēmēj darbība un vadība ( 2. līm. prof. programma) Finanšu vadība( 2. līm. prof. programma). 2007. gads Latvijas Lauksaimniecības Akadēmija Projektu vadība( 2. līm. prof. programma). 2007.gada Daugavpils Universitātes Sabiedrības vadība (maģistra programmas) 52

LATVIJAS UNIVERSITĀTES Ekonomikas un vadības fakultāte Publiskās pārvaldes katedra Sabiedrības vadības maģistra STUDIJU PROGRAMMAS (Programmas klasifikācijas kods 463421) PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS Par 2008. /2009. akadēmisko gadu Sabiedrības vadības maģistra studiju programma akreditēta uz sešiem gadiem no 2004. gada 20.oktobra līdz 2010.gada 31. decembrim Studiju programmas direktore Dr. oec. profesore Inesa Vorončuka Apstiprināts Vadības zinību studiju programmu padomes sēdē 2009. gada 26. oktobrī Protokola Nr. Padomes priekšsēdētāja Apstiprināts Ekonomikas un vadības fakultātes Domes sēdē 2009. gada. oktobrī Protokola Nr. Domes priekšsēdētāja... Dr. habil. oec. profesore Ludmila Bandeviča...... Dr. oec. asoc. profesore Vizma Niedrīte Iesniegts Akadēmiskā departamentā...2009.

Satura rādītājs 2.1. Studiju programmas saturs, organizācija un praktiskā realizācija 3 2.1.1. Izmaiņas studiju programmas saturā 3 2.1.2. Studiju programmas organizācijas un praktiskās realizācijas analīze, secinājumi un priekšlikumi darbības pilnveidei 3 2.2.Studiju programmā studējošie 3 2.2.1.Studentu līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā 3 2.2.2.Aptaujas par studiju programmu rezultāti 4 2.2.3.Aptaujas par studiju kursiem rezultāti 4 2.2.4. Absolventu aptaujas rezultāti 4 2.3.Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais un administratīvais personāls 5 2.3.1. Izmaiņas akadēmiskā un administratīvā personāla sastāvā atskaites periodā 5 2.3.2. Akadēmiskā personāla pētnieciskā darbība 5 2.4. Studiju programmas finansēšanas avoti, materiāli tehniskais un metodiskais nodrošinājums 6 2.4.1. Izmaiņas studiju programmas materiāli tehniskajā un metodiskajā nodrošinājumā 6 2.4.2. Studiju programmas finansējums, materiālu, tehniskā un metodiskā nodrošinājuma analīze, secinājumi, attīstības iespējas un turpmākie uzdevumi 6 2.5. Ārējie sakari 6 2.5.1. Jauna sadarbība ar darba devējiem un profesionālām organizācijām 6 2.5.2. Darba devēju intervijas 6 2.5.3. Sadarbība ar līdzīgām studiju programmām Latvijā un ārpus tās robežām 7 2.5.4. Studiju programmas ārējo sakaru analīze, tās attīstības iespējas 7 2.6. Studiju programmas attīstībai izvirzīto uzdevumu, ieteikumu izpilde 7 2.7. Sabiedrības vadības maģistra studiju programmas SVID analīze 8 2.8. PIELIKUMI 9 2.8.1. Studējošo skaits 9 2.8.2. Studējošo un absolventu aptaujas 9 2.8.3. Akadēmiskā personāla sastāvs 14 2.8.4. Pieaicinātie mācībspēki 15 2.8.5. Akadēmiskā personāla profesionālā izaugsme 15 2.8.6. Akadēmiskā personāla pētnieciskā darbība 15 2.8.7. Sabiedrības vadības maģistra studiju programma 16 2.8.8. Mācību spēku sastāvs Sabiedrības vadības maģistra studiju programmā 17 2.8.9. Studentu darbu pētnieciskie virzieni 18 2.8.10. Mācību prorektora atzinības raksti bija piešķirti 18 2.8.11. Studiju programmas attīstības plāns 19 2.8.12. Mācībspēku zinātniskās un metodiskas publikācijas 20 2.8.13. Mācībspēku piedalīšanās konferencēs 23 2.8.14. Akadēmiskā personāla pētnieciskais darbs 25 2.8.15. Sadarbība ar studiju programmām Latvijā un ārpus tās 26 2

2.1. Studiju programmas saturs, organizācija un praktiskā realizācija 2.1.1. Izmaiņas studiju programmas saturā 2008./ 2009. akadēmiskajā gadā tika mainīt kursu secību: kursu Sabiedrības vadība ( VadZ4001) 4 KP pārcelt no 1. semestra uz 2. semestri un kursu Publiskās tiesības ( JurZ 4137) 4 KP pārcelt no 2. semestra uz 1. semestri. (Publiskās pārvaldes sēdes protokols Nr. 2070-V5-7/2) ( skat.2.8.7. pielikumā). 2.1.2. Studiju programmas satura, organizācijas un praktiskās realizācijas analīze, secinājumi un priekšlikumi darbības pilnveidei 2008./ 2009. akadēmiskajā gadā maģistra studiju programma bija nodarbināti 24 mācību spēki (skat. 2.8.3., 2.8.4., 2.8.8. pielikumi), kuri aktīvi veic zinātnisku darbu un praktiskus pētījumus, piedalās zinātniskās darbībās. Maģistra darbi 2008./2009. māc. gadā Aizstāvēti 79 Neaizstāvēti ( vērtējums zemāk par 4) 0 Nepabeigts teorētiskais kurss 0 Atlikti uz vēlāku laiku 2 Studiju pārtraukumā 3 2.1.2.1.tabula Rektora Atzinības rakstus ir ieguvuši 4 studenti (skat. 2.8.10. pielikumā). Divi maģistra darbi tika virzīti konkursam, kuru rīko Latvijas Ekonomikas attīstības Forums sadarbībā ar Augstākās izglītības padomi. (skat. 2.8.10. pielikumā). Studenti piedalījās starptautiskā konferencē Biznesa un sabiedrības attīstības vadības aktualitātes 2009 Studente L. Demidenko uzstājās ar referātu Darbinieku motivācijas faktori Programmas saturs un praktiskās realizācijas analīze bija apspriesti katedras sēdē 16.02.2009. (protokolā Nr. 2070-V5-7/2) un sniegti sekojoši priekšlikumi: 1. Virzīt priekšlikumu EVF Domei par divām budžeta vietām. 2. Ņemot vērā studentu aptauju, pārdomāt B daļas kursu saturu. 2.2. Studiju programmā studējošie 2.2.1. Studentu līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā Studenti aizvien vairāk izmanto iespējas balstīties uz informāciju par studiju programmu LUISā. Tāpēc sākot ar pirmajām lekcijām viņiem ir dota iespēja paust savu nostāju gan par programmu kopumā, gan par tās detaļām, ierosināt papildinājumus vai akcentu maiņu, kā arī izdarīt tematu izvēli saviem referātiem vai esejām. Studējošo skaitam samazinoties, paveras iespējas pilnīgāk respektēt individuālās vēlmes; taču tas nav attiecināms uz izvēles kursu (B-daļa) spektru - pārāk mazs var būt interesentu skaits, lai rentabli strādātu ar sadalītu grupu (skat. 2.8.1. pielikumā). Pozitīva nozīme ir faktam, ka studentu vidū regulāri ir augsta līmeņa Latvijas amatpersonas no ministrijām un Saeimas deputāti, kas stimulē pārējo student labākas izpratnes veidošanos par publiskās pārvaldes reālajiem procesiem un pretrunām, tādejādi liekot vērtēt teorētiskās nostādnes no patreizējās prakses viedokļa. 3

2.2.2. Aptaujas par studiju programmu rezultāti 2008./2009. akadēmiskā gadā aptaujas anketas bija izdalītas 2. kursa 28 studentiem. Kopumā studenti pozitīvi vērtē programmu, bet ir arī priekšlikumi tās uzlabošanai ( skat. 2.8.2. pielikumā). Sestdienas un darba dienas grupas par programmas kvalitāti viedoklis atšķiras, galvenās kritiskās piezīmes ir sekojošas: Sestdienas grupa būtiskas piezīmes: Programma visaptveroša, tiek apgūtas zināšanas dažādās jomās, bet zināšanas ir virspusējas. Tās programmas, kuras teorija varēja apgūt ar praktiskajām nodarbībām ir efektīva, tāpēc vajadzēja pēc iespējas vairāk papildināt ar praktiskajām nodarbībām, semināriem. Slaidi Power Pointā nav jāpārlasa, bet gan pirms lekcijām izdalīt kā izdales materiālus. Studiju programmas saturs būtu jāmodernizē atbilstoši mūsdienu studijām. Dažu pasniedzēju lekciju kvalitāti vēlētos augstāku. Darbdienas grupa būtiskas piezīmes: Viss, kas tiek mācīts, ir noderīgs un vajadzīgs. Programma ir paredzēta valsts pārvaldē strādājošiem. Vienkārši šobrīd ir grūti sasaistīt šīs studijas ar nākotni. Būtu vēlams pārdomāt lekciju daudzumu, katru vakaru fiziski nav iespējams apmeklēt. Kā arī ir jāpārdomā B daļas kursu piedāvājumu atbilstoši programmai. Ļaut izvēlēties B daļas kursus, veicot aptauju starp studentiem. Studiju priekšmetu aptauju analīze ir pieejama Publiskās pārvaldes katedrā. 2.2.3. Aptaujas par studiju kursiem rezultāti Būtiskie komentāri ir sekojoši: Ž. Ilmete, D. Āboltiņa Projektu vadīšana 05.06.2009 komentāri (7 no 11) Kursa temps pārāk liels, līdz ar to apskatītās tēmas bija neskaidras. Šim kursam nepieciešams vairāk lekcijas. Pasniedzējai Ilmetei pozitīvi, ka tika izdalīti izdales materiāli un notika periodiska pārbaude un vērtējumu sastādīja darbu kopsumma. bet izdalītajos materiālos bija ļoti grūti uztvert svarīgāko un būtisko, viss tika pasniegts kā svarīgs un ļoti apgrūtināja materiāla uztveri un apguvi. Tika pārkāptas tiesības un sauktas atzīmes skaļi visam kursam. M. Pūķis Publiskās pārvaldes analīzes metodes 19.12.2008. komentāri (16 no 32) Varētu mācību procesā vairāk iesaistīt auditorijā atrodošos studentus. Būtu nepieciešams teorētiskos materiālus izklāstīt precīzāk formulējot, tuvāk tēmai. Vajadzētu labāku kontaktu ar auditoriju, vairāk ieinteresēt studentus. Inga Vilka Valsts pārvaldes un pašvaldību organizācija 16.04.2009 komentāri (3 no 9) Pasniedzēja gribēja pārāk daudz izklāstīt, tādēļ bieži vien pārleca no vienas tēmas uz nākošo. Tas apgrūtināja uztveršanu, jo teikums tik aprauts pusē un turpināts jau ar citu domu. Juris Prikulis Ārzemju politiskās sistēmas un valdības 16.04.2009 komentāri (7 no 18) Izmantot audiovizuālos materiālus. Varētu uzlabot lekciju kvalitātu. Lilita Seimuškāne Sabiedrības vadība 05.06.2009komentāri (8 no 17) 4

Lekcijas varēja noritēt daudz dinamiskāk. Aivars Kalniņš Tautas attīstība 29.10.2008., 29.11.2008 komentāri (2 no 5) Nopirkt vai izveidot citas spēles ( loģisko uzdevumu spēles), vairāk modernas, lai students vairāk būtu ieinteresēts. Paldies pasniedzējam par lekcijām. Veronika Bikse Makroekonomika 29.10.2008. komentāri (13 no 36) Kā mīnusu varētu minēt izdales materiālu trūkumu, kas būtu atvieglojis pasniedzējas stāstītā uztveršanu. Edvīns Danovskis, Publiskās tiesības 18.12.2008 komentāri (6 no 19) Pasniedzējs lekcijas lasa ļoti monotonā lasīšanas stilā. Pasniedzējs varētu atraktīvāk izklāstīt kursa vielu, jo tēmas ir interesantas, bet komunikācija un pasniegšanas veids diezgan garlaicīgs un vienmuļš. Varētu vairāk un aizrautīgāk veidot kursa izklāstu. Kontroldarbi un eksāmens bija labs, praktisks un rosināja domāšanu. Ieteikumi- saturīgāk veidot nodarbības, pasniedzējs neprot radīt interesi par šo priekšmetu. Vairāk praktisku nodarbību un pildīt vairāk mājas darbus. Pārāk maz praktisko darbu uzdevumu. Biruta Sloka, Pētījuma metodes un organizācija 16.04.2009 komentāri (3 no 9) Kurss tika vadīts ļoti sasteigti un haotiski, traucēja tas, ka pa vidu nāca citi pasniedzēji. Kursu var vērtēt kā noderīgu, bet diezgan sarežģītu, liels apjoms īsā laikā jāapgūst, daudz mājasdarbu, kuri aizņem ļoti daudz laika. Inesa Vorončuka, Personālvadība 19.12.2008. komentāri (9 no 12) Pieaicinātie pasniedzēji neraisīja interesi par kursu, jo pārāk sarežģīti izklāstīja sev pārzināmo jomu. Jānis Vitkovskis, Vadības teorija 2008. gada novembris komentāri (23 no 44) Lekcijās netika izmantota mūsdienu publiskās pārvaldes analīze. Pasniedzējs neveidoja diskusijas ar grupu. Piemēri neatbilda lekciju nosaukumam un tematam. Lūcija Kavale, Aina Joppe Budžets un finanses 2008. gada novembriskomentāri (11 no 23) Pasniedzējām vajadzētu izturēties pozitīvi un laipni pret visiem studentiem. Vairāk pievērst uzmanību aktuālajām tēmām. Mazāk nodarbību laiku veltīt pensiju līmeņu analīzei. Ne visos mācību kursa atrunātajos jautājumos tika pasniegta aktuāla informācija. Studentu komentāri tika izvērtēti un apspriesti profesoru grupās un katedras sēdē (Nr.2070-V5-7/7 01.07.2009.) un uz tā pamata daži studiju kursi tika pārstrukturēti. Studiju priekšmetu aptauju analīze ir pieejama Publiskās pārvaldes katedrā. 2.2.4. Absolventu aptaujas rezultāti Absolventa aptaujas anketas 2009. gada septembrī tika nosūtītas elektroniski un uz 01.10.2009. ir saņemtas 12 atbildes, bet par cik programma tiek gatavota uz atkārtotu akreditāciju, tad pilna analīze būs pievienota vēlāk pie akreditācijas materiāliem. 2.3. Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais un administratīvais personāls 2.3.1. Izmaiņas akadēmiskā un administratīvā personāla sastāvā atskaites periodā Šajā mācību gadā studiju procesā piedalijās 24 docētāji, bet iepriekšējā 26 docētāji ( skat. 2.8.3.; 2.8.8. pielikumā). 2.3.2. Akadēmiskā personāla pētnieciskā darbība Akadēmiskais personāls pētnieciskajā darbība, ir atspoguļota 23 projektos, tika publicēti 44 5

zinātniskie raksti un publikācijas, izdotas 6 mācību līdzekļi, grāmatas un 1 monogrāfija, katedras docētāji piedalījās 28 konferencēs. (skat. 2.8.12. un 2.8.13. pielikumā). Tapāt kā iepriekšējā gadā turpinās sadarbība ar vietējām un starptautiskās organizācijās: Profesors Edvīns Vanags piedalijās pilnveidošanā Eiropas hartā kā neatkarīgais eksperts. Profesore Žaneta Ilmete Starptautiskās projektu vadīšanas asociācijas padomes locekle un Projektu vadīšanas starptautiskās sertifikācijas pirmais assessors viņa ir arī Latvijas Nacionālās projektu vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja. Profesore Inesa Vorončuka - Latvijas Personāla vadīšanas Asociācija - locekle no 2008.g. līdz šim brīdim. 2008.g. oktobrī novembrī viņa piedalījās Augstskolu Olimpiādes GE Money Bank INTELLECTICUS 2008, kā novērtēšanas komisijas locekle. Profesore arī ir NISPAcee ( The Network of Institutes and Schools of Public Administration in central and eastern Europe) locekle no 1996.g. līdz šim brīdim, kā arī piedalās Amerikāņu Biedrības Publiskā Pārvalde (ASPA, Washington, DC, 20005-3885,USA no 1995.g. līdz šim brīdim, līdzdalība). Programma iesaistītie docētāji piedalās pētniecības projektu realizēšanā (skat. 2.8.6.; 2.8.6.; 2.8.14. pielikumā) un darbojas kā eksperti ( skat. 2.8.15. pielikumā). Atskaites periodā pasniedzēji neizmantoja iespēju aiziet akadēmiskajā atvaļinājumā. ) skat. 2.8.5. pielikums) 2.4. Studiju programmas finansēšanas avoti, materiāli tehniskais un metodiskais nodrošinājums 2.4.1. Izmaiņas studiju programmas materiāli tehniskajā un metodiskajā nodrošinājumā Būtisku izmaiņu tehniskā un metodiskā nodrošinājumā nav. Ir pieaugusi LU pieejams elektronisko datu bāžu izmantošana. 2.4.2. Studiju programmas finansējums, materiālu, tehniskā un metodiskā nodrošinājuma analīze, secinājumi, attīstības iespējas un turpmākie uzdevumi Lai veicinātu spējīgāko studentu piesaistīšanu mūsdienu apstākļos programmai ir piešķirtas uz 2009./2010 māc. gadu 2 budžeta vietas. 2.5. Ārējie sakari 2.5.1. Jauna sadarbība ar darba devējiem un profesionālām organizācijām Tiek attīstīta sadarbība ar Latvijas Pašvaldību Savienību (doc. M. Pūķis, doc. I.Vilka), Ventspils attīstības aģentūru (lekt. L.Seimuškāne), kā arī ar Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministriju (prof. E.Vanags), Latvijas statistiķu asociāciju un CSP, profesionālām asociācijām un apvienībām, piemēram, Latvijas Personāla vadīšanas asociāciju. (prof. I.Vorončuka ), Starptautiskās projektu vadīšanas asociāciju (prof. Ž.Ilmete), Latvijas Vēlēšanu reformas biedrību ( doc. J. Prikulis), Latvijas Enciklopēdiju ( doc. J. Prikulis), u.c. Kursa Eiropas Savienības institūciju pavasara semestrī ietvaros tika izvērsta sadarbība publiskās pārvaldes praktisko jautājumu apguvē un studenti apmeklēja sekojošas institūcijas: Eiropas Savienības informācijas aģentūru; LR Saeimu, Ministru kabinetu; Ārlietu ministriju; Latvijas Banku). 2.5.2. Darba devēju intervijas Izvērsta darba devēju aptauja tiks veikta 2009 gadā novembrī. 01.10.2009. tika nosūtītas aptaujas anketas elektroniski absolventu darba devējiem. 2008./ 2009. māc. gadā programmā uzturēja sakarus ar darba devējiem un interesējas par 6

viņu viedokļiem attiecība uz absolventiem. Lielāko tie šie kontakti bija neformāli ( ministrijas, pašvaldībām, Saeima, Rīgas Dome, nevalstiskās organizācijas). 2.5.3 Sadarbība ar līdzīgām studiju programmām Latvijā un ārpus tās robežām Sadarbība Latvijā kārtējā 2008./2009. m. g. īstenojās gan formāli, gan neformāli: LU 67. zinātniskā konference tematiski pulcēja doktorantus no visām augstskolām, arī LU organizētajā starptautiskajā konferencē Current Issues in Management of Business and Society Development - 2009 ( Biznesa vadības un sabiedrības attīstības aktualitātes - 2009 ). /Rīga, Latvijas Universitāte. 2009.g. 7. - 9.maijā/. Kā vienā, tā otrā sekcijas vadīja prof. I.Vorončuka, prof. E.Vanags, prof. Ž.Ilmete. Bez tam - katedras docētāji satopami arī citu republikas augstskolu auditorijās, tostarp rektora amatā (asoc. prof. V.Dubra). Starptautiskās saiknes kopa katedras vadītāja, tiekoties ar kolēģiem NISPAcee 17-th, Annual Conference: «State and Administration in a Changing World», Montenegro, Budva, 2009.g. 14-16. maijā, kā arī uzstājoties ar ziņojumu Role Models: tutors in leadership development in crisis times. (līdzautors doktorants Claudio Rivera) 7. starptautiskajā konferencē Public Administration in the 21 st Century: traditions and innovations, kuru organizēja Maskavas Universitātes Publiskās pārvaldes skola 2009.g. 27-29. maijā. 2008./ 2009. akadēmiskajā gadā programmas studenti, kas apguva kursu Eiropas savienības institūcijas kuplākā skaitā nekā iepriekšējos gados apmeklēja Eiropas Parlamentu un Latvijas pārstāvniecību Briselē pēc deputāta G. Krasta un I. Vaideres uzaicinājuma kopā 14 personas. Sadarbība ar ārvalsts augstskolām bija ari studentiem. Pirmā kursa maģistrante 2009. gada pavasara semestrī Sarmīte Peņģerot pieteicās studijām studiju apmaiņas programmā Norvēģijā (projektā EEA grants/ Norway grants), kas pavēra plašas iespējas dažādu nozaru speciālistiem apgūt un nostiprināt zināšanas esošajā jomā. Studijas sākās 10.08.2009. un beigsies 20.12.2009. Otrā kursa studente Līga Stiģe 2009. gada pavasara semestrī bija Grieķijā ERASMUS programmas ietvaros. 2.5.4. Studiju programmas ārējo sakaru analīze, tās attīstības iespējas Globālās krīzes apstākļos, kura sevišķi nesaudzīgi skārusi Latviju, nāksies atsaukties Valsts Prezidenta aicinājumam, atklājot LU 67. zinātniskās konferences Plenārsēdi - izvērtēt līdzatbildību notiekošajā un savas iespējas vērst lietas uz labu, meklēt neordinārus risinājumus. Pati situācija prasa stiprināt sadarbību - informatīvu, emocionālu, praktisku. Piemēram, ne jau ar Latvijas Pasta tarifiem docētāji varēs izmantot starptautiskos starpbibliotēku pakalpojumus, kuri sevišķi nepieciešami tieši tagad - kad līdz šim popularizētie apšaubāmie, pat klaji aplamie pieņēmumi Latvijā nepieejamās publikācijās tiek dedzīgi apspriesti un kritiski izvērtēti, taču maksātspēja informācijas sabiedrības, zināšanu ekonomikas fiziskajām un juridiskajām personām ir optimizēta. Paradoksāli, bet publiska pieeja European Management Review ES dalībvalstī nav rodama. 2.6.Studiju programmas attīstībai izvirzīto uzdevumu, ieteikumu izpilde Ekonomiskā un demogrāfiskā krīze (maģistrantūrā studējošo skaita straujš kritums (skat. 2.8.1. pielikumā)) liks koriģēt arī studiju programmas attīstības plānus, daļu no iecerēm atliekot, vai pat no tām atsakoties ( skat. 2.8.11. pielikumā). Jaunā sociālekonomiskā situācija, kā arī straujās pārmaiņas publiskā sektora organizācijās rada nepieciešamību pēc korekcijas piedāvājuma un pieprasījuma mijiedarbībās starp studiju programmu un darba tirgu. 7

2.7. Sabiedrības vadības maģistra studiju programmas SVID analīze Stiprās puses 1 Studenti daļai no studējošo ir pieredze publiskās pārvaldes jomā, tai skaitā vadošos amatos 2 Studiju process studiju programmas vadība regulāri aptaujā studentus, lai konstatētu viņu viedokli un ņemt vērā viņu priekšlikumu pilnveidot studiju procesu laba sadarbība ar sabiedrības vadības institūcijām, kas dot iespēju pieaicināt profesionāļus mācību procesā studentiem ir iespējas regulāri piedalīties maģistra darbu konkursos 3 Akadēmiskais personāls augsti kvalificēts akadēmiskais personāls akadēmiskā personāla aktīvi publicējas zinātnisko rakstu krājumos un piedalās starptautiskās konferencēs akadēmiskā personāla ir cieši kontakti ar valsts pārvaldes, pašvaldību un nevalstiskajām organizācijām Ārējās vides iespējas ES finansējuma piesaiste LU starptautiskās sadarbības līgumi ar ES un citu valstu augstskolām pašorganizācijas un pašpārvaldes prasmju apgūšanas un izkopšanas aktualitātes pieaugums Sadarbības stiprināšana ar vietējām pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām, aktīvi līdzdarbojoties izdzīvošanas stratēģiju īstenošanā. Vājās puses 4 Studenti krīzes apstākļos studentiem ir grūt sasaistīt studijas ar nākotni un viņi ir vāji motivēti studentiem ir grūti apvienot darbu un mācības sakarā ar lielo noslodzi mācību procesā studentiem ir paaugstināta mācību maksa salīdzinoši ar citām augstskolām 5 Studiju process augstāk minētais neļauj studentiem vairāk iesaistīties zinātniskajā darbā un ir šķērslis studijām ārzemēs 6 Akadēmiskais personāls maz vieslektoru noslogotības un ekonomiskās krīzes dēļ ne visiem pasniedzējiem ir iespējas doties uz starptautiskām konferencēm, vieslekcijām un stažēšanos ārzemēs 7 Pārējie faktori sakarā ar jaunajiem noteikumiem par iesaistīšanos ES projektos, pasniedzējiem tiek uzliktas papildus grūtības, faktiski daudziem liedzot dalību tajos Ārējie vides draudi ekonomiskā krīze, iedzīvotāju ienākumu krasa samazināšanās emigrācija darba vietu krass samazinājums publiskā sektora organizācijās demotivēta atmosfēra publiskās pārvaldes organizācijās, ko izraisa mehānisks pārvaldes samazinājums un neveiksmīga reformas budžeta finansējuma samazinājums augstākajai izglītībai demogrāfiskās situācijas izmaiņas, kā raksturojas ar vidējo izglītību ieguvušo jauno cilvēku skaita krasu samazināšanos konkurences palielināšanās, sakarā ar līdzīgu studiju programmu atvēršanu citās augstskolās ārvalstu augstskolu plašs piedāvājums Programmas Sabiedrības vadība ikgadējais pašnovērtējuma ziņojums tika izskatīts un apstiprināts 2009.gada 26.oktobrī Vadības zinību studiju programmas sēdē protokols Nr.. Sabiedrības vadības maģistra studiju programmas direktore Dr.oec., profesore Inesa Vorončuka 8

2.8. Pielikumi Kvantitatīvos datus uzkrāj pa gadiem visā starpakreditāciju periodā, papildinot iepriekšējās atskaites perioda datus. 2.8.1. Studējošo skaits: Dati uz atskaites gada 1. oktobri 1. gadā imatrikulēto studentu skaits Studējošo skaits pa studiju gadiem Kopā mācās T.sk. par maksu Absol ventu skaits Eksmatrikulēto skaits (Atskaitī ti) 1. 2. 2006./2007. 113 134 111 245 245 105 35 2007./2008. 88 121 99 220 220 91 35 2008./2009. 66 51 81 132 132 76 15 2.8.2. Studējošo un absolventu aptaujas: Aptauja par studiju programmu: aptaujāto studentu skaits sadalījumā pa studiju gadiem Aptauja par studiju kursiem: aptaujāto studiju kursu skaits Absolventu aptauja: aptaujāto absolventu skaits1 1 2 2005./2006. _ 29 4 28 2006./2007. _ 43 4-2007./2008-62 5-2008./2009. - 28 12 12 Sestdienas grupa Studentu aptaujas analīze Programma visaptveroša, tiek apgūtas zināšanas dažādās jomās, bet zināšanas ir virspusējas. Tās programmas, kuras teorija varēja apgūt ar praktiskajām nodarbībām ir efektīva, tāpēc vajadzēja pēc iespējas vairāk papildināt ar nodarbībām, semināriem. Slaidi Power Pointā nav jāpārlasa, bet gan pirms lekcijām izdalīt kā izdales materiālus. Studiju programmas saturs būtu jāmodernizē atbilstoši mūsdienu studijām. Tika liegta iespēja izmantot iepriekš piedāvātos B daļas kursus. Dažu pasniedzēju lekciju kvalitāti vēlētos augstāku. 9

1. Pilnībā vai drīzāk apmierina 59% 2. Drīzāk neapmierina 33% 3. Vērtējums nevar pateikt 8% 1. Pilnībā vai drīzāk apmierina 67% 2.Drīzāk ne apmierina 33% 1.Pilnībā vai drīzāk apmierina 92% 2.Drīzāk neapmierina - 8% 10

1.Pilnībā vai drīzāk apmierina 8 % 2.Drīzāk neapmierina - 25% 3.Pilnīgi neapmierina 59% 4. Nevaru pateikt 8% 1.Pilnībā vai drīzāk apmierina 92% 2. Nevaru pateikt 8% 1.Pilnībā vai drīzāk apmierina 84 % 2.Drīzāk neapmierina 8 % 3. Nevaru pateikt 8 % 11

Darbdienas grupa Viss, kas tiek mācīts, ir noderīgs un vajadzīgs. Programma ir paredzēta valsts pārvaldē strādājošiem. Vienkārši šobrīd ir grūti sasaistīt šīs studijas ar nākotni. Būtu vēlams pārdomāt lekciju daudzumu, katru vakaru fiziski nav iespējams apmeklēt. Kā arī ir jāpārdomā B daļas kursu piedāvājumu atbilstoši programmai. Ļaut izvēlēties B daļas kursus, veicot aptauju starp studentiem. 1.Pilnībā vai drīzāk apmierina - 100% 1.Pilnībā vai drīzāk apmierina - 88% 2 Drīzāk neapmierina - 12 % 12