Latvijas Universitāte Ekonomikas un vadības fakultāte Sekcija Ekonometrija un kvantitatīvās analīzes metodes vadības lēmumu pieņemšanai ekonomikā ES STRUKTŪRFONDU IETEKMES UZ LATVIJAS MAKROEKONOMISKIEM RĀDĪTĀJIEM EKONOMETRISKĀ MODELĒŠANA 2011. gada 3. februārī Vadības zinību bakalaura studiju programmas Vides un uzņēmējdarbības vadības studiju virziena 4. kursa students Aleksandrs Dahs
PĒTĪJUMA MĒRĶIS Aplūkot QUEST III R&D modeļa izmantošanas praktiskās iespējas ES fondu potenciālās ietekmes modelēšanai.
INSTRUMENTĀRIJA IZVĒLE Partial Equilibrium General equilibrium Computable general equilibrium Applied general equilibrium Dynamic stochastic general equilibrium Real business cycle New-Keynesian Quest III Quest III R&D
PĒTĪJUMA IEROBEŽOJUMI Nepietiekamas prasmes un pieredze darbā ar DSGE modelēšanas datorprogrammām Maza attiecīgas tematikas literatūras un materiālu pieejamība (īpaši latviešu val.) Latvijas apstākļiem piemērotu modeļa parametru trūkums
ES FONDU POLITIKAS GALVENĀS TENDENCES [1/3] 15 7000 10 6000 GDP growth Latvija % 5 5000 % 0-5 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 4000 3000 mil. Lats GDP growth European Union (27 countries) % -10 2000-15 -20 1000 0 Government spendings LV (mil. Lats) Latvijas IKP pieaugums (2000. g. salīdzināmās cenās) un valdības izdevumi Avots: EUROSTAT dati autora apkopojums
ES FONDU POLITIKAS GALVENĀS TENDENCES [2/3] Vairāki 2004. 2006. gada plānošanas perioda ES fondu darbības programmu mērķi (inovatīvās darbības veicināšana, darba ražīguma celšana) netika pilnībā sasniegti. Inovatīvās darbības produkcijas daļa kopējā apgrozījumā (%) Darba ražīguma pieaugums attiecībā pret iepriekšējo periodu (%) 16 14 12 10 8 6 4 2 0 ES (27) Igaunija Latvija Lietuva 2004 2006 10.0 8.0 6.0 4.0 2.0 0.0-2.0-4.0-6.0-8.0 2004 2005 2006 2007 2008 2009 Latvia Poland European Union (27 countries) Avots: EUROSTAT dati autora apkopojums
ES FONDU POLITIKAS GALVENĀS TENDENCES [3/3] 2007. 2013. gada plānošanas periodā lielāka nekā iepriekš uzmanība tiek pievērsta cilvēkkapitāla attīstībai un vides aizsardzībai. Pieejamais finansējums pa nozarēm 2007. 2013. gadu plānošanas periodā Nozare Finansējums LVL Finansējums EUR % 1 Transports/Infrastruktūra 957 477 128 1 362 367 215 30% 2 Vide 545 528 682 776 217 384 17% 3 Uzņēmējdarbība un inovācijas 347 650 239 494 661 724 11% 4 Izglītība 312 078 259 444 047 357 10% 5 Nodarbinātība un sociālā iekļaušana 204 433 669 290 882 904 6% Šādi mērķi tika izvirzīti saskaņā ar uz Lisabonas stratēģijas balstītiem ES ieteikumiem. Avots: ESfond.lv
QUEST III R&D STRUKTŪRA [1/2] QUEST III R&D modeļa aprakstītā ekonomika
QUEST III R&D STRUKTŪRA [2/2] Autora izstrāde QUEST III R&D modeļa elementu mijiedarbība
MODEĻA IEEJAS INFORMĀCIJA [1/3] QUEST tipa modeļos un to elementos ir viegli iekļaut struktūrieguldījumus jaunu zināmo parametru vai kompleksu eksogēno parametru sastāvdaļu formā. Piemērs no QUEST III R&D: Modelī tiek pieņemts, ka investīcijas infrastruktūrā (I tg ) ir proporcionālas gala izlaidei (Y t ) kur ε t IG ES fondu līdzekļi, kas krasi ietekmē valsts investīciju daļu (IGS t ).
MODEĻA IEEJAS INFORMĀCIJA [2/3] ES fondu darbības programmās ietverto līdzekļu lielāko daļu QUEST III R&D modelī ir lietderīgi sadalīt divās pamata instrumentu grupās valdības investīcijās (īstermiņa, ilgtermiņa) un valdības izdevumos Pārējie ES fondu līdzekļi modelī tiek ievietoti kā: ražotāju pastāvīgo izmaksu samazinājumi un mācību gadu palielināšanās iedzīvotāju dzīvēs.
Varga J., Veld J., A Model-based Analysis of the Impact of Cohesion Policy Expenditure, Esfondi.lv MODEĻA IEEJAS INFORMĀCIJA [3/3] Nozare Daļa % Ietekmētais parametrs modelī 1. TRANSP./INFRASTR., 30% 2. VIDE 17% 3. PILSĒTVIDE 6% 4. VESELĪBA 5% 5. ENERĢĒTIKA 4% Valdības investīciju (ε t IG ) palielinājums vai Valdības izdevumu (G t ) palielinājums (atkarībā no valsts politikas) 6. UZŅĒMĒJDARBĪBA 8% Samazina gala produktu ražotāju 7. TŪRISMS 0.5% pastāvīgās izmaksas (FC Y ) 8. ZINĀTNE 6% Samazina R&D produktu lietotāju 9. INOVĀCIJAS 3% pastāvīgās izmaksas (FC A ) 10. IZGLĪTĪBA 10% 11. NODARBINĀTĪBA 6% 12. KULTŪRA 1% 13. ATBALSTS FONDU VADĪBAI 14. ADMIN. KAPACITĀTES STIPRINĀŠANA 1% 2,5% Kopā 100% Galvenās ES fondu ietekmes sfēras un apjoms Palielina mācību gadu skaitu (Λ ts ) un valdības izdevumus (G t ) Īslaicīgs valdības patēriņa (G t ) palielinājums
MODELĒŠANAS REZULTĀTU ANALĪZE [1/3] 1. PIEMĒRS. SABIEDRISKAIS KAPITĀLS UN RAŽĪGUMS Galējā patēriņa preču ražošanas un sabiedriska kapitāla sakarība QUEST III R&D modelī tiek aprakstīta šādi: Modelī ir pieņemts, ka investīcijas sabiedriskajā kapitālā (K tg ) palielina visu faktoru ražīgumu ar eksponenti α G.
MODELĒŠANAS REZULTĀTU ANALĪZE [2/3] 1. PIEMĒRS. SABIEDRISKAIS KAPITĀLS UN RAŽĪGUMS (TURP.) QUEST III R&D modelis parāda, ka struktūrieguldījumu politikas panākumi Latvijā, kā arī citās valstīs, ir ievērojami atkarīgi no sabiedriskā un privātā kapitāla ražīguma līmeņa. 6 5 4 IKP dinamikas scenāriji, pie dažādiem pieņēmumiem par α G vērību Parametru līdzsvarošanās % 3 2 1 0 ES fondi (% no IKP) IKP pieaugums (alphag =0.1) IKP pieaugums (alphag =0.15) IKP pieaugums (alphag =0.5)
Nodarb. dinamika % IKP dinamika %* MODELĒŠANAS REZULTĀTU ANALĪZE [1/3] 2. PIEMĒRS. SALĪDZINOŠĀS ANALĪZES IESPĒJAS 1.4 1.2 1 0.8 0.6 0.4 0.2 1.8 1.6 1.4 1.2 1 0.8 0.6 0.4 0-0.2 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2015 IKP EE (alphag =0.1) IKP LV (alphag =0.05) IKP LT (alphag =0.05) EE nodarb. LV nodarb. LT nodarb. 0.2 0 *Nepieciešamu statistisko datu trūkuma dēļ, rādītāju dinamika tiek modelēta 2004.-2006. gada ES fondu plānošanas perioda finansējuma ietvaros. Korelācijas koef. starp IKP un nodarbinātības dinamiku Igaunija -0.345261551 Latvija 0.636288151 Lietuva 0.93244725
IMPULSU (ŠOKU) REAKCIJU ANALĪZE Ilgtspējīgas ekonomikas attīstības nolūkos ir izdevīgāk izmantot valdības ilgtermiņa investīcijas, kā prioritāro struktūrpolitikas instrumentu. IKP reakcija un valdības izdevumu palielinājumu IKP reakcija uz ilgtermiņa valsts investīciju palielinājumu Autora MATLAB (impulse response analisys) simulācijas ar ticamības intervāliem, kļūda= 0,05
RISKI UN NACIONĀLĀ SPECIFIKA Pielāgojot vai veidojot DSGE modeļus jebkurai atsevišķai valstij, ieskaitot Latviju, ir jāņem vērā tās nacionālo specifiku - riskus un unikālus apstākļus. Patēriņa tendences Dabas apstākļi Izglītība Kultūra Reliģija Ekonomikas vēsturiskā specializācija Politika Ēnu ekonomika
PROBLĒMAS UN PRIEKŠLIKUMI TO RISINĀŠANAI [1/2] 1. problēma. ES fondu vadības uzraudzības un sadarbības iestādes nespēj organizēt fondu līdzekļu sadali pietiekami efektīvi, kā rezultātā netiek sasniegti attiecīgo darbības programmu vidēja un ilga termiņa mērķi. Risinājums. ES fondu vadības uzraudzības un sadarbības iestādēm, turpmāk balstīt lēmumus par līdzekļu piešķiršanu un sadales struktūru uz specializēto analītisko pētījumu rezultātiem.
PROBLĒMAS UN PRIEKŠLIKUMI TO RISINĀŠANAI [2/2] 2. problēma. Latvijas apstākļiem piemērotā un uzdevumam atbilstošā analītiska instrumentārija trūkums. Risinājums. Citur Eiropā veiksmīgi izmantojamu DSGE tipa QUEST III modeļa un tā modifikāciju adoptācija Latvijas apstākļiem. Šo uzdevumu var uzņemties LR Ekonomikas ministrijas ES fondu ieviešanas departaments.
AVOTI UN LITERATŪRA 1. Roeger W., Varga J., Veld J. Structural Reforms in the EU: A simulationbased analysis using the QUEST model with endogenous growth. Brussels : DG ECFIN, 2008. 2. Varga J., Veld J. "A Model-based Assessment of the Impact of EU Structural Funds on the New Member States". Brussels : DG ECFIN, 2009. 3. Jones C. I. Source of U.S. economic growth in a world of ideas. American Economic Review. 2002.. gada, Sēj. 92(1), lpp. 220.-239. Berkley 4. Varga J., Veld J. "A Model-based Analisis of the Impact of Cohesion Policy Expenditure: Simulations with the QUEST III endogenous R&D model". Brussels : DG ECFIN, 2009. 5. Bottazzi L., Peri G. The International Dynamics of R&D and Innovation. Milano : Universita Bocconi, 2005.
Ekonometrija un kvantitatīvās analīzes metodes vadības lēmumu pieņemšanai ekonomikā 03.02.2011. aleksandrs@instrap.lv + 371 26 488 725 PALDIES PAR UZMANĪBU.