RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte. Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas DATORSISTĒMAS Pašnovērtējuma ziņojums Rīga, 2004

Saturs 1. Izglītības iestādes personāla koleģiālās vadības un lēmējinstitūcijas lēmums par studiju programmas īstenošanu... 3 2. Licence studiju programmai... 3 3. Rīcība studiju programmas likvidācijas gadījumā... 3 4. Studiju programmas apraksts... 4 5. Reklāmas un informatīvie materiāli par studiju iespējām... 5 6. Studiju programmas perspektīvais vērtējums... 6 6.1. Atbilstība profesionālās augstākās izglītības standartam... 6 6.2. Atbilstība profesijas standartam un darba tirgus prasībām... 8 7. Profesionālās studiju programmas novērtējums... 8 7.1. Profesionālās studiju programmas mērķis un uzdevumi... 8 7.1.1. Profesionālās bakalaura studiju programmas mērķi un uzdevumi... 9 7.1.2. Profesionālās maģistra studiju programmas mērķi un uzdevumi... 10 7.2. Profesionālās studiju programmas organizācija... 11 7.3. Profesionālās studiju programmas praktiskā realizācija... 12 7.4. Zināšanu un prasmes vērtēšanas sistēma... 14 7.5. Studējošie... 15 7.5.1. Studējošo skaits profesionālajā studiju programmā... 15 7.5.2. Imatrikulēto studentu skaits... 15 7.5.3. Absolventi... 16 7.5.4. Studējošo aptaujas rezultāti... 16 7.5.5. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā... 16 7.6. Profesionālā studiju programmā iesaistītais akadēmiskais personāls... 16 7.6.1. Akadēmiskā personāla skaits... 16 7.6.2. Akadēmiskā personāla kvalifikācijas atbilstība... 20 7.6.3. Akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības politika... 20 7.7. Finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošināšana... 21 7.8. Ārējie sakari... 21 7.8.1. Sadarbība ar darba devējiem... 21 7.8.2. Sadarbība ar līdzīgām studiju programmām Latvijā un ārvalstīs... 21 7.8.3. Akadēmiskais personāls, kas strādājis ārvalstu izglītības iestādēs vai veicis zinātnisko vai pētniecisko darbu ārvalstīs... 22 7.8.4. Studējošie, kas studējuši ārvalstīs studējošo apmaiņas programmas ietvaros22 8. Profesionālās studiju programmas attīstības plāns... 22 9. Salīdzinājums ar Eiropas Savienības valstu līdzīgām studiju programmām... 26 Kopsavilkums... 29 Pielikumi... 31 2

1. Izglītības iestādes personāla koleģiālās vadības un lēmējinstitūcijas lēmums par studiju programmas īstenošanu Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma Datorsistēmas tiek realizēta saskaņā ar Lietišķo datorsistēmu institūta Padomes (5.12.2003, protokols Nr. 94), Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes Domes (8.12.2003, protokols Nr. 461) un Rīgas Tehniskās universitātes Senāta (15.12.2003, protokols Nr. 482) lēmumiem. Pirms akreditācijas studiju programma realizēta saskaņā ar šādām licencēm (skat. 1. pielikumu): 1. Licence Nr. 04051-26 par tiesībām īstenot profesionālās augstākās izglītības studiju programmu Datorsistēmas (455251) profesionālā bakalaura grāda datorsistēmās un programmēšanas inženiera kvalifikācijas iegūšanai (PS0227, skat 2. pielikumu). Licence izsniegta 2004. gada 7. maijā un tās derīguma termiņš ir 7.05.2007. 2. Licence Nr. 04051-27 par tiesībām īstenot profesionālās augstākās izglītības studiju programmu Datorsistēmas (475251) profesionālā maģistra grāda datorsistēmās un sistēmanalītiķa vai programmēšanas inženiera kvalifikācijas iegūšanai (attiecīgi PS0067 un PS0227, skat. 2. pielikumu). Licence izsniegta 2004. gada 7. maijā un tās derīguma termiņš ir 7.05.2007. Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma Datorsistēmas tiek realizēta RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātē (turpmāk DITF), Rīgā. 2. Licence studiju programmai Programmai licences Nr. 04051-26 un 04051-27 ir izsniegusi Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrija (skat. 1. pielikumu). 3. Rīcība studiju programmas likvidācijas gadījumā Ja profesionālās studiju programmas īstenošana tiks pārtraukta, tad profesionālā bakalaura programmā studējošie tiks pārskatīti uz akadēmisko studiju programmu Datorsistēmas, kas 2001. gada 7. jūlijā ir akreditēta uz 6 gadiem, bet profesionālā maģistra programmā studējošie tiks pārskaitīti uz profesionālo (inženieru) studiju programmu, kas 2001. gada 7. jūlijā ir akreditēta uz 6 gadiem. Abos gadījumos priekšmetu saturs un apjoms ir jāsaskaņo. 3

4. Studiju programmas apraksts Profesionālā studiju programma Datorsistēmas ir izveidota saskaņā ar Latvijas Republikas Ministru kabineta 2001. gada 20. novembra Noteikumiem Nr. 481 un RTU studiju reglamentu. Nominālais studiju programmas īstenošanas ilgums un apjoms Profesionālā bakalaura studiju programma 4 gadi, 161 kredītpunkts pilna laika studijās vai 5 gadi nepilna laika studijās Profesionālā maģistra studiju programma 1,5 gadi, 62 kredītpunkti pilna laika studijās vai 2 gadi nepilna laika studijās Pašlaik tiek realizētas tikai pilna laika studijas. Katra semestra ilgums ir 20 nedēļas, vienā studiju gadā ir 2 semestri. Prasības uzsākot studiju programmas apguvi Profesionālā bakalaura studiju programmai vispārējā vidējā vai vidējā profesionālā izglītība Profesionālā maģistra studiju programmai bakalaura profesionālais grāds datorsistēmās vai inženierzinātņu bakalaura akadēmiskais grāds datorvadībā vai datorzinātnē (izpildot papildprasības) Studiju programmas īstenošanas vieta Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma Datorsistēmas tiek realizēta Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātē Rīgā. Programmas direktors ir habilitētais inženierzinātņu doktors, profesors Jānis Grundspeņķis. Priekšmetu grupu apjomi un procentuālā attiecība Profesionālās bakalaura studiju programmas Datorsistēmas sadalījums obligātajos (87,58 %) un izvēles priekšmetos (12, 42 %) pa studiju priekšmetu grupām ir parādīts 1. tabulā. Priekšmetu grupas Obligātie priekšmeti (kredītpunkti) Izvēles priekšmeti (kredītpunkti) 1. tabula Summa (kredītpunkti) 1. Vispārizglītojošie studiju kursi 14 (8,70 %) 14 (8,70 %) 2. Nozares teorētiskie pamatkursi un 37 (22,98 %) 37 (22,98 %) informācijas tehnoloģijas kursi 4

3. Nozares profesionālās 52 (32,30 %) 8 (4,97 %) 60 (37,27%) specializācijas kursi 4. Humanitāri/sociālie un vadības 2 (1,24 %) 2 (1,24 %) priekšmeti 5. Valodas 4 (2,48 %) 4 (2,48 %) 6. Brīvās izvēles priekšmeti 6 (3,73 %) 6 (3,73 %) 7. Prakse 26 (16,15 %) 26 (16,15 %) 8. Bakalaura darbs (ar projekta daļu) 12 (7,45 %) 12 (7,45 %) Kopējais studiju programmas apjoms 141 (87,58 %) 20 (12,42 %) 161 (100 %) Profesionālās maģistra studiju programmas Datorsistēmas sadalījums obligātajos (70,97 %) un izvēles priekšmetos (29,03 %) pa studiju programmu grupām ir parādīts 2. tabulā. Priekšmetu grupas Obligātie priekšmeti (kredītpunkti) Izvēles priekšmeti (kredītpunkti) 2. tabula Summa (kredītpunkti) Obligātie studiju priekšmeti 18 (29,03 %) 18 (29,03 %) Specializējošie priekšmeti 16 (25,81 %) 16 (25,81 %) Pedagoģijas, psiholoģijas, ekonomikas un vadības priekšmeti 2 (3,22 %) 2 (3, 22 %) Prakse 6 (9, 68 %) 6 (9,68 %) Maģistra darbs 20 (32, 26 %) 20 (32, 26 %) Kopējais studiju programmas apjoms 44 (70, 97 %) 18 (29, 03 %) 62 (100 %) Profesionālo studiju rezultātā students iegūst zināšanas, prasmi un nepieciešamo profesionālo kompetenci, kas atbilst 5. kvalifikācijas līmenim datorsistēmu apakšnozares speciālista augstākai kvalifikācijai, kas dod iespēju plānot un veikt arī zinātniskās pētniecības darbu šajā apakšnozarē. Programmas struktūra, saturs un realizācijas apraksts ir dots 3. Pielikumā, bet mācību plāni - 4. pielikumā. 5. Reklāmas un informatīvie materiāli par studiju iespējām Rīgas Tehniskā universitāte pastāvīgi informē sabiedrību un popularizē sevi kopumā un katru fakultāti atsevišķi. Savukārt DITF un Lietišķo datorsistēmu institūts (turpmāk LDI) popularizē savas studiju programmas, cenšoties sniegt maksimālu informācijas apjomu par studiju iespējām un kvalitāti. Informatīvos materiālus par profesionālo studiju programmu Datorsistēmas var atrast fakultātes mājas lapā (www.cs.rtu.lv), kā arī katedru un profesoru grupu mājas lapās, kuras tiek regulāri atjauninātas. 5

Bez tam informāciju par profesionālo programmu ir publicēta Izglītības ceļvedī un žurnālā Mērķis. Katru gadu LDI piedalās izstādēs Skola** un Baltic IT&T, lai popularizētu studiju programmu. RTU organizē arī Atvērto durvju dienas un Karjeras dienas. Stends ar informāciju atrodas RTU galvenajā ēkā Kaļķu ielā 1. LDI regulāri izdod bukletus, kas domāti skolēniem un studentiem, lai viņus informētu par piedāvātajām studiju programmām un/vai specializācijām. Informatīvie materiāli doti 7. pielikumā. 6. Studiju programmas perspektīvais vērtējums 6.1. Atbilstība profesionālās augstākās izglītības standartam Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma Datorsistēmas atbilst Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem Nr. 481 Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu, kas pieņemti 2001. gada 20. novembrī (protokols Nr. 57, 9), un sistēmanalītiķa un programmēšanas inženiera kvalifikācijas standartiem (attiecīgi PS0067 un PS0227). Bakalaura profesionālo studiju programmas Datorsistēmas apjoma salīdzinājums ar Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem Nr. 481 dots 3. tabulā, no kuras redzams, ka standarts ir izpildīts. Apjoms Bakalaura profesionālo studiju programma "Datorsistēmas" Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr. 481 (standarts) Kopējais apjoms 161 KP 160 KP Vispārizglītojošo studiju 20 (14 + 2 + 4) KP 20 KP kursu apjoms Nozares teorētisko un informācijas tehnoloģijas kursu apjoms 37 KP 36 KP Nozares profesionālās specializācijas kursu apjoms 60 (52 + 8) KP 60 KP Brīvās izvēles priekšmeti 6 KP 6 KP Prakse 26 KP 26 KP Valsts pārbaudījumi 12 KP 12 KP 3. tabula Maģistra profesionālo studiju programmas "Datorsistēmas" apjoma salīdzinājums ar Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem Nr. 481 dots 4. tabulā, no kuras redzams, ka standarts ir izpildīts. 6

Apjoms Maģistra profesionālo studiju programma "Datorsistēmas" Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr. 481 (standarts) Kopējais apjoms 62 KP 40 KP Obligātie studiju kursi, kas nodrošina jaunāko sasniegumu apguvi nozares teorijā un praksē 18 KP 7 KP Obligātie pētnieciskā, jaunrades, projektēšanas darba un vadībzinību studiju kursi 16 KP 5 KP Pedagoģijas un 2 KP 2 KP psiholoģijas studiju kursi Prakse 6 KP 6 KP Valsts pārbaudījums (maģistra darbs) 20 KP 20 KP 4. tabula Bez tam 4. tabulā sniegtie dati par maģistra profesionālo studiju programmu ir salīdzināti arī ar RTU Senāta 2001. gada 26.03. sēdes lēmumu "Par augstākās profesionālās izglītības bakalaura un maģistra studiju programmām RTU", kur noteikts, ka maģistra studiju programmas apjoms ir 60-80 KP, no kuriem maģistra darbs ir vismaz 20 KP un tas satur gan pētnieciska rakstura, gan projektēšanas daļu. Salīdzinājums liecina, ka minētā lēmuma prasības ir izpildītas. Informācijas, kas dota 3. un 4. tabulās, analīze rāda, ka programmas struktūra un apjoms pilnībā atbilst prasībām. Programmas saturs (skat. 3. pielikumu) atbilst prasībām un programmas galvenās daļas ir: mācību priekšmeti, prakse ārpus universitātes, bakalaura un maģistra darbi. Arī vērtēšanas sistēma atbilst valsts standartā noteiktajai: Pozitīvie studiju rezultāti tiek summēti. Katra priekšmeta nobeigumā vērtējums ir obligāts. Prasības tiek formulētas pirmajā lekcijā un ir pieejamas visiem internetā. Tiek lietoti dažādi zināšanu un prasmes pārbaudes veidi kursa darbi, individuālie mājas darbi, uzstāšanās ar referātiem semināros, ieskaites, eksāmeni (galvenokārt rakstiskā formā), iesniegto kursa un laboratorijas darbu aizstāvēšana, kā arī bakalaura un maģistra darbu aizstāvēšana. Eksāmenu jautājumi ir publicēti internetā, un tie atbilst profesionālās kvalifikācijas prasībām. 7

6.2. Atbilstība profesijas standartam un darba tirgus prasībām Profesionālās studiju programmas saturu nosaka profesiju standarti (skat. 2. pielikumā). Profesionālā bakalaura programmā ir paredzēti nozares teorētiskie pamatkursi, informācijas tehnoloģijas kursi un nozares profesionālās specializācijas priekšmeti 97 KP apjomā (60,25 %), un bakalaura darbs (ar projekta daļu) 12 KP apjomā (7,45 %). Profesionālā maģistra programmā ir paredzēti specializācijas priekšmeti 16 KP apjomā (25,81 %) un maģistra darbs 20 KP apjomā (32,26 %). Abās programmās ir prakse (profesionālajiem bakalauriem 26 KP (16,15 %) un profesionālajiem maģistriem 6 KP (9,68 %)). Pasniedzēji uztur kontaktus ar darba devējiem, lai būtu informēti par darba tirgus prasībām. Daudzi pasniedzēji ir Latvijas informācijas tehnoloģijas un telekomunikāciju asociācijas (LITTA) lielākās šīs nozares profesionālās organizācijas biedri. LITTA un datorfirmu un informācijas tehnoloģijas firmu pārstāvji tiek iekļauti bakalauru un maģistru darbu novērtēšanas komisijā, un viņiem ir tiesības pieņemt lēmumu par profesionālās kvalifikācijas piešķiršanu. Darba devēju firmu un uzņēmumu pārstāvju, kurās paralēli mācībām strādā profesionālās studiju programmas studenti, kopumā ir apmierināti ar studentu zināšanām un prasmi, kas iegūtas studiju laikā. Darba devēju aptauja par absolventu profesionālo kvalifikāciju ir plānota 2005. gadā, kad programmu absolvēs pirmie studenti. 7. Profesionālās studiju programmas novērtējums 7.1. Profesionālās studiju programmas mērķis un uzdevumi Profesionālā studiju programma Datorsistēmas nodrošina pirmā un otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību vienā no inženierzinātņu nozarēm datorsistēmās. Jāatzīmē, ka pirmā līmeņa (koledžas) profesionālās izglītības studiju programma (415251), kā arī otrā līmeņa (inženiera) profesionālās augstākās izglītības studiju programma (425251) tika akreditētas uz 6 gadiem 2001. gada 4. jūnijā (akreditācijas lapas Nr. 023-0335 un 023-0336). Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr. 481, kas pieņemti 2001. gada 20. novembrī, nosaka otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu. Saskaņā ar ministrijas noteikumiem akreditētā otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma (425251) tika pārstrukturizēta, izveidojot profesionālā bakalaura (455251) un profesionālā maģistra (475251) studiju programmas, kas ir licencētas 2004. gada 7. maijā (licences Nr. 04051-26 un 040510-27). Datorzinātnes un informācijas tehnoloģija pēdējos gados attīstās ļoti strauji. Tas pats notiek Latvijā, kur pēdējos desmit gados ir nodibinātas daudzas jaunas programmatūras un aparatūras izstrādes firmas. Šis aspekts, savukārt, nosaka nepieciešamību pēc kvalificētiem programmēšanas tehnoloģiju un informācijas sistēmu izstrādes speciālistiem, kuri ir specializējušies programmēšanā un sistēmu analīzē. Tiek prognozēts, ka informācijas sistēmu izstrāde un uzturēšana, kā arī programmēšana varētu būt viena no ienesīgākajām Latvijas ekonomikas nozarēm. Lai šīs ieceres realizētos, katru gadu Latvijas universitātēm būtu jāsagatavo vismaz 1000 speciālistu datorzinātnē un 8

informācijas tehnoloģijā. Līdz ar to Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātei ir jāformulē savi mērķi un uzdevumi. Profesionālās studiju programmas Datorsistēmas mērķis ir nodrošināt otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību programminženierijā, datorsistēmu (datu bāzu un informācijas sistēmu) projektēšanā un modelēšanā, kā arī sistēmu analīzē, apmācot inženierus praktiskā darba veikšanai un piešķirot kvalifikāciju, kas atbilst 5. kvalifikācijas līmeņa programmēšanas inženiera vai sistēmanalītiķa valsts standartam. Saskaņā ar formulēto mērķi LDI organizē studiju procesu šādos virzienos: datorsistēmu projektēšana, lietišķo datorsistēmu programmatūra un lietišķās datorzinātnes. Lai šo mērķi nodrošinātu LDI savu spēju robežās realizē šādus uzdevumus: sniedz studentiem nepieciešamās teorētiskās un praktiskās zināšanas norādītajos virzienos; iemāca studentiem patstāvīgi apgūt un izmantot programmēšanas vides un programmatūras rīkus, projektēt informācijas sistēmas, datu bāzu sistēmas, intelektuālas sistēmas un programmatūras sistēmas; radina studentus patstāvīgi un radoši apgūt, vērtēt un lietot jaunās informācijas tehnoloģijas, teorijas un produktus; nodrošina studentu specializāciju ar studiju virzienu un izvēles priekšmetu palīdzību, dodot iespēju apgūt savai turpmākajai karjerai nepieciešamās zināšanas; sniedz ekonomikas un pārvaldības pamatus datorsistēmu nozarē; nodrošina studiju procesu ar kvalificētiem mācību spēkiem un modernām informācijas tehnoloģijām. Specifiskie profesionālo bakalaura un maģistra studiju programmu mērķi un uzdevumi formulēti nākošajās nodaļās. 7.1.1. Profesionālās bakalaura studiju programmas mērķi un uzdevumi Profesionālās bakalaura studiju programmas (455251) mērķis ir nodrošināt valsts ekonomikas vajadzībām atbilstošas profesionālas studijas datorzinātnes nozarē un sniegt otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību datorsistēmu apakšnozarē, sagatavojot inženieri datorsistēmās praktiskam darbam ar programmēšanas inženiera profesijas standarta 5. kvalifikācijas līmenis atbilstošu kvalifikāciju. Inženierzinātņu profesionālā bakalaura grāda datorsistēmās ieguvušajiem ir iespēja turpināt studijas profesionālajā maģistratūrā. Datorsistēmu bakalaura profesionālo studiju programma paredz lekcijās, praktiskās un laboratoriju nodarbībās, kā arī patstāvīgās studijās apgūt fundamentālos inženierzinātņu priekšmetus, datorsistēmu apakšnozares datorsistēmu projektēšanas, lietišķo datorzinātņu un lietišķo datorsistēmu programmatūras virzieniem atbilstošos teorētiskos un informācijas tehnoloģijas priekšmetus, profesionālās specializācijas priekšmetus, kā arī humanitāri sociālos, ekonomikas un vadības priekšmetus. Bakalaura profesionālo studiju rezultātā students iegūst nepieciešamās zināšanas un iemaņas, lai varētu uzsākt patstāvīgu darbu vai arī turpināt studijas profesionālajā maģistratūrā. Bakalaura profesionālo studiju laikā realizēto uzdevumu rezultātā students iegūst: 9

nepieciešamās teorētiskās un praktiskās zināšanas norādītajos virzienos; prasmi izmantot teorētiskās zināšanas konkrētu uzdevumu nostādnei un risināšanai; prasmi izstrādāt atbilstošo programmatūru, apgūt un izmantot programmatūras vides un programmatūras rīkus; 26 nedēļu ilgu praktiskā darba pieredzi; prasmi projektēt informācijas, datu bāzu, intelektuālas un programmatūras sistēmas. Realizējot formulētos uzdevumus, tiek īstenota padziļinātu zināšanu apguve, kas nodrošina iespēju izstrādāt jaunas un pilnveidot esošās programmatūras sistēmas un sagatavot studentus jaunrades, pētnieciskam un pedagoģiskam darbam datorsistēmu apakšnozarē. 7.1.2. Profesionālās maģistra studiju programmas mērķi un uzdevumi Profesionālās maģistra studiju programmas (475251) mērķis ir nodrošināt studentiem dziļas zināšanas un prasmes datorzinātnē, programminženierijā un datorsistēmu izstrādē saskaņā ar Latvijas ekonomikas vajadzībām. Profesionālo maģistra studiju programmu beigušie iegūst profesionālā maģistra grādu datorsistēmās. Studenti, kas uzņemti programmā ar inženierzinātņu akadēmiskā bakalaura grādu datorvadībā un datorzinātnē, izpildot papildprasības, iegūst profesijas standarta 5. kvalifikācijas līmenim atbilstošu sistēmanalītiķa (datorsistēmu projektēšanas virzienam) vai programmēšanas inženiera (lietišķo datorsistēmu programmatūras un lietišķo datorzinātņu virzieniem) kvalifikāciju. Datorsistēmu profesionālā maģistra studiju programma satur obligātos priekšmetus, kas kopīgi visiem virzieniem, un specializējošos priekšmetus, kuri definē profesionālo kvalifikāciju (skat. 3. pielikumu). Studentiem ir iespējas apgūt arī pedagoģijas, psiholoģijas, ekonomikas un vadības priekšmetus. Studiju programmas uzdevumu realizācijas rezultātā studenti iegūst dziļas teorētiskas un praktiskas zināšanas: 1. sistēmu analīzē un informācijas, datu bāzu un intelektuālu sistēmu projektēšanā (Datorsistēmu projektēšanas specializācijā); 2. programmēšanā, programmatūras izstrādes vidēs un sistēmās, un lietojumu izstrādes tehnoloģijās un rīkos (Lietišķo datorsistēmu programmatūras specializācijā); 3. programmēšanā, problēmu analīzē un datorsistēmu modelēšanā, lietojot objektorientētas metodoloģijas (Lietišķo datorzinātņu specializācijā). studenti tiek trenēti: 1. lietot dažādas sistēmu izstrādes tehnikas un rīkus (Datorsistēmu projektēšanas specializācijā); 2. izstrādāt un profesionāli lietot sarežģītus programmproduktus (Lietišķo datorsistēmu programmatūras specializācijā); 3. lietot metodoloģijas un rīkus, kas pamatojas uz objektorientēto paradigmu, datorsistēmu izstrādē (Lietišķo datorzinātņu specializācijā). studenti iegūst 6. nedēļu ilgu praktiskā darba pieredzi. 10

Iegūtā izglītība nodrošina iespēju strādāt pie būtiski jaunu sistēmu un tehnoloģiju izstrādes programmatūras un informācijas tehnoloģijas firmās, uzsākt zinātnisko un pedagoģisko darbu un turpināt izglītību inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda iegūšanai. 7.2. Profesionālās studiju programmas organizācija Datorsistēmu programmas akadēmisko un profesionālo studiju struktūra ir saskaņota un izstrādāta tā, lai bakalaura akadēmisko grādu ieguvušajiem būtu iespēja iegūt 5. kvalifikācijas līmenim atbilstošu izglītību, bet profesionālā bakalaura grādu ieguvušajiem būtu iespēja iegūt maģistra profesionālo grādu un turpināt izglītību doktorantūrā. Studiju programmas Datorsistēmas kopējā struktūra ir attēlota 1. zīmējumā. Reflektanti ar vispārējo vai profesionālo vidējo izglītību Bakalaura akadēmisko studiju programma 445251 (ilgums 3 gadi, apjoms 122 KP) Inženierzinātņu bakalaura akadēmiskais grāds datorvadībā un datorzinātnē Profesionālā bakalaura studiju programma 455251 (ilgums 4 gadi, apjoms 161 KP) Profesionālais bakalaura grāds datorsistēmās un programmēšanas inženiera profesionālā kvalifikācija Pirmā līmeņa profesionālā studiju RTU koledžā programma 415251 (ilgums 3 gadi, apjoms 120 KP) Programmēšanas tehniķa profesionālā kvalifikācija Profesionālās sagatavotības priekšmetu studijas un prakse (ilgums 1 gads, apjoms 42 KP) Vispārizglītojošo, nozares teorētisko pamatkursu un profesionālās specializācijas priekšmetu studijas (ilgums 1,5 gadi, apjoms 61 KP) Profesionālais bakalaura grāds datorsistēmās un programmēšanas inženiera profesionālā kvalifikācija Maģistra akadēmisko studiju programma 465251 (ilgums 2 gadi, apjoms 81 KP) Inženierzinātņu maģistra akadēmiskais grāds datorsistēmās Profesionālā maģistra studiju programma 475251 (ilgums 1,5 gadi, apjoms 62 KP) Profesionālais maģistra grāds datorsistēmās un sistēmanalītiķa vai programmēšanas inženiera profesionālā kvalifikācija (tikai studentiem ar bakalaura akadēmisko grādu) Doktora studiju programma 515251 (ilgums 3 gadi, apjoms 144 KP) Inženierzinātņu doktora akadēmiskais grāds 1. zīmējums. Shematisks studiju procesa attēlojums "Datorsistēmu" studiju programmai RTU studentiem. 11

Studiju programmas apjoms tiek rēķināts kredītpunktos (KP) un RTU noteiktais apjoms ir 40 KP mācību gadā jeb 40 darba stundas nedēļā. Viens KP atbilst 16 kontaktstundām auditorijās un laboratorijās, kas veido 40 % no kopējā studiju apjoma. Profesionālā bakalaura studiju programma paredz 4 gadu ilgas studijas ar apjomu 161 KP. Pēc studiju beigšanas un bakalaura darba ar projekta daļu aizstāvēšanas students iegūst inženierzinātņu profesionālā bakalaura grādu un inženiera kvalifikāciju datorsistēmās, kas atbilst programmēšanas inženiera profesijas standartā noteiktajam 5. kvalifikācijas līmenim. Profesionālā bakalaura studiju programmā Datorsistēmas uzņem reflektantus ar vispārējo vidējo vai tai pielīdzinātu izglītību. Programmā var tikt ieskaitīti arī studenti pēc trīs gadu ilgām pirmā līmeņa profesionālajām studijām studiju programmās, kuru beidzējiem piešķir programmēšanas tehniķa vai datorsistēmu un datortīklu administratora kvalifikāciju. Imatrikulējot bakalaura profesionālajās studijās reflektantus ar pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, iepriekš apgūtie priekšmeti tiek pielīdzināti saskaņā ar "Studiju priekšmetu ekvivalences sarakstu" (skat. 3. pielikumu). Studiju ilgums ir 1,5 gadi un apjoms 61 KP. Šajā laikā apgūstamo priekšmetu saraksts ir dots dokumentā "Bakalaura profesionālo studiju programmas "Datorsistēmas" satura un realizācijas apraksts"(skat. 3. pielikumu). Profesionālā maģistra studiju programma Datorsistēmas paredz 1,5 gadu ilgas studijas ar apjomu 62 KP. Pēc studiju beigšanas un maģistra darba aizstāvēšanas students iegūst inženierzinātņu maģistra profesionālo grādu. Studenti ar iepriekš iegūtu inženierzinātņu bakalaura akadēmisko grādu datorvadībā un datorzinātnē pēc papildprasību 42 KP apjomā (profesionālās sagatavošanas priekšmeti 10 KP, prakse 26 KP un projekta daļa pie maģistra darba 6 KP) izpildes iegūst inženiera datorsistēmās kvalifikāciju, kas atkarībā no obligāto izvēles priekšmetu izvēles atbilst sistēmu analītiķa vai programmēšanas inženiera 5. kvalifikācijas līmeņa standartam. Profesionālā maģistra studiju programmā Datorsistēmas uzņem reflektantus ar inženierzinātņu bakalaura profesionālo grādu datorsistēmās vai inženierzinātņu bakalaura akadēmisko grādu datorvadībā un datorzinātnē (izpildot papildprasības, kas aprakstītas dokumentā "Maģistra profesionālo studiju programmas "Datorsistēmas" satura un realizācijas apraksts" (skat. 3. pielikumu). 7.3. Profesionālās studiju programmas praktiskā realizācija Profesionālo studiju programmu Datorsistēmas praktiski realizē galvenokārt LDI pasniedzēji (programmas direktors ir profesors Jānis Grundspeņķis). LDI struktūru veido: Informātikas un programmēšanas katedra (kat. vad. asoc. prof. J. Lavendels) Lietišķo datorsistēmu programmatūras profesora grupa (vad. prof. L. Novickis) Lietišķo datorzinātņu katedra (kat. vad. prof. U. Sukovskis) Programmatūras izstrādes tehnoloģijas profesora grupa (vad. prof. L. Zaiceva) Sistēmu teorijas un projektēšanas katedra (kat. vad. prof. J. Grundspeņķis) 12

LDI katedras un profesoru grupas realizē mācību procesu lekciju, laboratorijas darbu, semināru un citās plānotās formās (kursa darbi, individuālie mājas darbi, kontroldarbi, u.c.). Akadēmiskais personāls vada bakalauru un maģistru darbus, kā arī projektus. Datorklasēs un laboratorijās strādā tehniskais personāls. Zinātniski pētnieciskā darbā iegūtie rezultāti tiek izmantoti, lai uzlabotu mācību priekšmetu saturu. Katra mācību priekšmeta apmācības laikā studentiem ir jānodod plānotie kontroldarbi, individuālie mājas darbi un kursa darbi. Pie eksāmeniem tiek pielaisti tikai tie studenti, kas izpildījuši visas studiju priekšmeta programmā paredzētās prasības. Eksāmenu un ieskaišu rezultāti tiek fiksēti ieskaišu grāmatiņā un eksaminācijas lapā. Profesionālo studiju programmas Datorsistēmas saturs aprakstīts dokumentos "Profesionālā bakalaura studiju programmas "Datorsistēmas" satura un realizācijas apraksts" un "Profesionālā maģistra studiju programmas "Datorsistēmas" satura un realizācijas apraksts" (skat. 3. pielikumu). Bakalaura studiju līmenī ir paredzēti obligātie, obligātās izvēles, brīvās izvēles priekšmeti, prakse un valsts pārbaudījumi (bakalaura darbs ar projekta daļu). Maģistra studiju līmenī ir paredzēti obligātie un obligātie izvēles priekšmeti, prakse un maģistra darbs. Nozīmīgu vietu studiju programmā ieņem studiju darbu izstrāde, kas kopā ar praksi un bakalaura darbu ar projekta daļu dod studentam iespēju apgūtās zināšanas pielietot praksē, risinot inženiertehniskos uzdevumus. Studiju programma dod iespēju apgūt arī ekonomikas, humanitāros, sociālos un vadības priekšmetus, kas mācību plānā paredzēti kā ierobežotās izvēles priekšmeti, kuri tiek nodrošināti no plaša izvēles spektra. Detalizētāka informācija ir dota 3. un 4. pielikumos. Studentiem ir brīva pieeja internetam visās piecās LDI datorklasēs (kopumā 160 datori) un DITF Skaitļošanas centra 4 datorklasēs (vairāk nekā 100 datoru). Studenti tiek iesaistīti katedru un profesoru grupu zinātniskajā darbā, lai iegūtu iemaņas strādāt ar zinātnisko literatūru un apgūtu darbu grupās. Studentiem ir iespējas piedalīties RTU zinātniskās konferencēs un publicēties RTU zinātnisko rakstu krājuma 5. sērijas Datorzinātne, Lietišķās datorsistēmas izdevumos. Bakalaura darba (ar projekta daļu) izstrāde Inženierzinātņu profesionālā bakalaura grāda un inženiera profesionālās kvalifikācijas iegūšanai ir jāizpilda studiju programma, jānostrādā prakse, kā arī jāizstrādā un jāaizstāv bakalaura darbs kopā ar projekta daļu. Bakalaura darbs satur gan pētniecisko, gan projekta daļu un tā tēmu apstiprina to Lietišķo datorsistēmu institūta struktūrvienību vadītāji, kurās darbi tiek izstrādāti. Bakalaura darba vērtēšanai tiek nozīmēts recenzents. Prasības bakalaura darbam ar projekta daļu ir publicētas internetā. Maģistra darba izstrāde Inženierzinātņu profesionālā maģistra grāda iegūšanai ir jāizpilda studiju programma, jānostrādā prakse, kā arī jāizstrādā un jāaizstāv maģistra darbs, kas satur gan pētnieciska rakstura, gan projektēšanas daļu un kalpo par ievirzi studiju uzsākšanai doktorantūrā. Maģistra darba tēmu apstiprina to Lietišķo datorsistēmu institūta struktūrvienību vadītāji, kurās darbi tiek izstrādāti. Studentiem, kas iepriekš ieguvuši inženierzinātņu bakalaura akadēmisko grādu datorvadībā un datorzinātnē, lai vienlaikus 13

ar inženierzinātņu profesionālā maģistra grādu iegūtu arī profesionālo kvalifikāciju, kura atbilst sistēmu analītiķa vai programmēšanas inženiera (atkarībā no izvēlētajiem obligātajiem izvēles priekšmetiem) 5. kvalifikācijas līmeņa profesiju standartiem, ir papildus jāapgūst profesionālās sagatavošanas priekšmeti (10 KP), jānostrādā prakse (26 KP) un jāizstrādā projekta daļa pie maģistra darba (6 KP). Maģistra darba apjoms ir 20 KP un tā vērtēšanai tiek nozīmēts recenzents. Bakalauru un maģistru darbu publiskai aizstāvēšanai tiek izveidota Valsts pārbaudījuma komisija, kurā saskaņā ar RTU 2003. gada 28. aprīļa sēdē pieņemto "Valsts pārbaudījuma komisijas nolikumu" ietilpst ne mazāk kā 5 speciālisti, no kuriem vismaz 50 % ir profesionālo organizāciju vai lielāko uzņēmumu un iestāžu pārstāvji. Komisijas darbu vada priekšsēdētājs, kuru rekomendē informācijas tehnoloģijas, telekomunikāciju un elektronikas nozares profesionālās izglītības padome. Komisijas sastāvu apstiprina ar RTU Rektora rīkojumu. Pārbaudāmā sniegumu vērtē un lēmumu par profesionālās kvalifikācijas un profesionālā grāda piešķiršanu pieņem saskaņā ar minēto nolikumu. 7.4. Zināšanu un prasmes vērtēšanas sistēma Profesionālās studiju programmas mērķu un uzdevumu sasniegšanas vērtēšanas sistēma ir dota 5. tabulā. N.p. Mērķi k. 1. Studentiem jāapgūst teorētiskas un praktiskas zināšanas programminženierijā, datorsistēmu analīzē, modelēšanā un projektēšanā 2. Studentiem jāiegūst prasme lietot teorētiskās zināšanas inženierproblēmu identifikācijai un risināšanai 3. Studentiem jāapgūst metodes kā izstrādāt programmatūras sistēmas, projektēt informācijas, datu bāzu un intelektuālas sistēmas, un lietot programmatūras vides un līdzekļus Vērtēšana 5. tabula Eksāmenu un ieskaišu rezultāti, studentu un darba devēju aptaujas Bakalauru un maģistru darbu aizstāvēšanas rezultāti, studentu un darba devēju aptaujas Bakalauru un maģistru darbu aizstāvēšanas rezultāti, studentu un darba devēju aptaujas 4. Studentiem jāiegūst praktiskā darba pieredze Prakšu atskaišu aizstāvēšanas rezultāti, darba devēju aptauja Zināšanu un prasmes apgūšanai dažādos priekšmetos, atbilstoši to mērķiem, bez lekcijām studiju plānā ir arī praktiskie un/vai laboratorijas darbi, kā arī studiju darbi. Laboratorijas darbos iegūtie rezultāti studentam ir jāaizstāv. Studiju darbi tiek novērtēti ar atzīmi, un arī tie ir jāaizstāv, lai apstiprinātu iegūtās zināšanas un prasmi. Parasti obligātie priekšmeti noslēdzas ar eksāmenu, bet izvēles priekšmeti ar ieskaiti. Visi eksāmeni profesionālā bakalaura studiju programmā un lielākā daļa eksāmenu profesionālā 14

maģistra studiju programmā notiek rakstveidā, ko, tāpat kā eksāmenu novērtēšanu, reglamentē Latvijas Republikas Ministru kabineta Noteikumi Nr. 481 un 1998. gada 27. janvārī RTU Senātā pieņemtais Nolikums par eksāmenu kārtošanu bakalaura, inženiera un maģistra studijās. 1. Kvalitatīvais radītājs ir atzīme 10 baļļu sistēmā vai ieskaite. 2. Kvantitatīvais rādītājs ir KP skaits katrā konkrētā studiju priekšmetā. Bez noslēguma pārbaudījumiem katrā studiju priekšmetā ir iespējami arī kārtējie pārbaudījumi kontroldarbi, uzstāšanās semināros, individuālie uzdevumi, u.c., kas noteikti priekšmetu programmās. Prakse tiek vērtēta ar ieskaitīts vai neieskaitīts. Vērtējums pamatojas uz iesniegtās prakses atskaites kvalitāti, uzņēmuma atsauksmi un atskaites aizstāvēšanas rezultātiem. Ar atzīmi tiek vērtēti arī bakalauru un maģistru darbu, kā arī projektu, aizstāvēšanas rezultāti. Komisijas vērtējums pamatojas uz autora dotā izklāsta kvalitāti, atbildēm uz jautājumiem par darbā aprakstīto tematiku, kā arī teorētiskajos un specializācijas kursos apskatītajiem jautājumiem, recenzenta doto vērtējumu un autora prasmi diskutēt. 7.5. Studējošie Kopā Datorsistēmu studiju programmā (akadēmiskajās un profesionālajās studijās) 2004./2005. mācību gadā studē 512 studenti 7.5.1. Studējošo skaits profesionālajā studiju programmā Studējošo skaits dots 6 tabulā. 6. tabula Nr. Studiju programma p.k. 1. Profesionālā bakalaura studiju programma (koledžu beigušie) 2. Profesionālā maģistra studiju programma Studējošo skaits 1. kurss 2. kurss 3. kurss 4. kurss 32 8 57 7.5.2. Imatrikulēto studentu skaits 2004. gadā 32 studenti, kas visi ir beiguši pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības (koledžas) studiju programmas, tika uzņemti profesionālās bakalaura studiju programmas otrajā kursā, un 57 studenti tika uzņemti profesionālās maģistra studiju programmas 1. kursā. 15

7.5.3. Absolventi Profesionālajā studiju programmā Datorsistēmas nav absolventu, bet 2004. gadā inženiera studiju programmu (425251) absolvēja 21 students (jāuzsver, ka inženiera studiju programma ir pārstrukturizēta par profesionālā maģistra studiju programmu) un maģistra studiju programmu, izstrādājot inženierprojektu, absolvēja 24 studenti. 7.5.4. Studējošo aptaujas rezultāti Studējošo aptaujas tiek organizētas regulāri, bet profesionālajā studiju programmā aptauja pirmoreiz tika organizēta 2004. gada novembrī. Aptaujas anketas aizpildīja gan profesionālās bakalaura, gan maģistra programmas studenti. Aptaujas anketu paraugs un aptaujas rezultāti doti 8. pielikumā. Kopumā studentu atsauksmes par studiju programmu ir pozitīvas. LDI struktūrvienības analizē aptaujas rezultātus, lai uzlabotu priekšmetu saturu un apmācības metodes. 7.5.5. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā Studenti studiju programmas pilnveidošanā var piedalīties tieši, izsakot savas vēlmes mācību priekšmetu pasniedzējiem, struktūrvienību vadītājiem un studiju programmas direktoram, vai ar studentu pašpārvaldes palīdzību, kuras pārstāvji ir DITF Domes locekļi. 7.6. Profesionālā studiju programmā iesaistītais akadēmiskais personāls 7.6.1. Akadēmiskā personāla skaits 7. tabula Akadēmiskais personāls profesionālā bakalaura studiju programmas nodrošināšanai Bakalaura profesionālo studiju programma DATORSISTĒMAS, šifrs DCD0 Mācību priekšmets (nosaukums / apjoms) Mācībspēks A. OBLIGĀTIE STUDIJU PRIEKŠMETI 1. Vispārizglītojošie studiju kursi 1.1. Matemātika asoc. prof. I. Volodko 1.2. Ekonomika prof. L. Ļeonoviča 1.3. Sociālās attīstības modeļi doc. A. Zvejnieks 1.4. Ievads studiju nozarē prof. J. Grundspeņķis 1.5. Fiziskā audzināšana 2. Nozares teorētiskie pamatkursi un informācijas tehnoloģijas kursi 2.1. Matemātika (speckurss) asoc. prof. I. Volodko asoc. prof. I. Iltiņš 2.2. Fizika doc. A. Kalnača 2.3. Datormācība (pamatkurss) asoc. prof. J. Lavendels 16

2.4. Elektrotehnika un elektronika prof. Ņ. Nadežņikovs 2.5. Inženierķīmija doc. J. Vaivads 2.6. Datorgrafika un attēlu apstrādes pamati prof. A. Glazs 2.7. Lietojumprogrammatūra asoc. prof. V. Šitikovs 2.8. Programmēšanas valodas doc. G. Matisons, prof. L. Zaiceva 2.9. Datorsistēmu uzbūve asoc. prof. A. Baums 2.10. Datu struktūras un algoritmi doc. G. Matisons 3. Nozares profesionālās specializācijas kursi 3.1. Datormācība (speckurss) asoc.prof. J. Lavendels 3.2. Darba aizsardzība doc. V. Ziemelis 3.3. Civilā aizsardzība doc. Ē. Pālītis 3.4. Operētājsistēmas asoc. prof. E. Latiševa 3.5. Datu bāzes asoc. prof. J. Eiduks 3.6. Datu bāzu pārvaldības sistēmas asoc. prof. J. Eiduks 3.7. Datoru tīkli doc. A. Ermuiža 3.8. Programmēšanas tehnoloģijas prof. L. Zaiceva 3.9. Objektorientētā programmēšana prof. U. Sukovskis 3.10. Ievads mākslīgajā intelektā prof. J. Grundspeņķis 3.11. Adaptīvās datu apstrādes sistēmas prof. L. Novickis 3.12. Objektorientēta sistēmanalīze un projektēšana doc. O. Ņikiforova 3.13. Sistēmu inženierija prof. J. Grundspeņķis 3.14. Programmatūras izstrādes tehnoloģija prof. L. Zaiceva 3.15. Algoritmi un programmēšanas metodes asoc. prof. S. Kozlova 3.16. Tehniskā nodrošinājuma sistēmas un lekt. V. Andersons komunikācijas 3.17. PHP valoda Web lietojumu izstrādē lekt. N. Prokofjeva 3.18. Objektorientētās programmēšanas praktikums doc. O. Ņikiforova 3.19. Tīmekļa tehnoloģijas doc. P. Rusakovs B. OBLIGĀTĀS IZVĒLES MĀCĪBU PRIEKŠMETI 1. Nozares profesionālās specializācijas kursi 1.1. Paralēlie procesi un programmēšanas valoda ADA doc. P. Rusakovs 1.2. Lielu programmsistēmu izstrādes tehnikas un rīki doc. O. Ņikiforova 1.3. Integrētais CASE rīks GRADE asoc. prof. M. Kirikova 1.4. CASE rīks ORACLE Designer asoc. prof. M. Kirikova 1.5. Programmēšana datortīklu vidē lekt. A. Ratnieks 1.6. Risinājumu apstrāde Microsoft vidē lekt. M. Uhanova 1.7. Informatīvo sistēmu drošība asoc. prof. V. Šitikovs 1.8. Biznesoptimizācija ar datortīkliem doc. P. Rusakovs 1.9. Lietojumrisinājumu izstrāde MACROMEDIA lekt. M. Uhanova FLASH vidē 2. Humanitāri/sociālie, ekonomikas un vadības mācību priekšmeti 2.1. Vadīšanas teorija asoc. prof. J. Ķipsna 17

2.2. Vadības organizācija uzņēmumā doc. T. Survilo 2.3. Uzņēmējdarbības ekonomika doc. Z. Sundukova 2.4. Mazo uzņēmumu biznesa ekonomika un doc. L. Vasiļjeva plānošana 2.5. Uzņēmējdarbība un investīcijas doc. L. Leonoviča 2.6. Uzņēmējdarbības ekonomika un tirgzinības doc. Z. Sundukova pamati 2.7. Vispārējā socioloģija asoc. prof. G. Ozolzīle 2.8. Vadības socioloģija asoc. prof. R. Taraškevičs 2.9. Mazās grupas un personības socioloģija lekt. L. Girsova 2.10. Politoloģija asoc. prof. A. Ozolzīle 2.11. Latvijas politiskā sistēma doc. U. Augstkalns 2.12. Apvienotā Eiropa un Latvija doc. U. Augstkalns 3. Valodas 3.1. Angļu valoda lekt. L. Brauns 3.2. Vācu valoda lekt. V. Lauziniece C. BRĪVĀS IZVĒLES PRIEKŠMETI D. PRAKSE prof. L. Zaiceva E. VALSTS PĀRBAUDĪJUMI 1. Bakalaura darbs (ar projekta daļu) prof. J. Grundspeņķis Akadēmiskais personāls profesionālā maģistra studiju programmas nodrošināšanai Maģistra profesionālo studiju programma DATORSISTĒMAS, šifrs DGD0 Mācību priekšmets (nosaukums / apjoms) Mācībspēks A. OBLIGĀTIE STUDIJU PRIEKŠMETI 18 KP 1. Programmatūras plānošana un metroloģija 3 KP prof. L. Zaiceva 2. Informācijas sistēmu metodoloģijas 3 KP asoc. prof. M. Kirikova 3. Datortīklu operētājsistēmas 3 KP lekt. A. Ratnieks 4. Lielu datu bāzu administrēšana 3 KP asoc. prof. J. Eiduks 5. PROLOG un loģiskā programmēšana 3 KP doc. P. Rusakovs 6. Sadalītu datu apstrāde datortīklos 3 KP doc. P. Rusakovs B. OBLIGĀTĀS IZVĒLES MĀCĪBU PRIEKŠMETI 18 KP 1. Specializējošie mācību priekšmeti 16 KP 1.1. Intelektuālo sistēmu projektēšanas metodes 3 KP prof. J. Grundspeņķis 1.2. Datorsistēmu projektēšanas rīku komplekts 3 KP asoc. prof. M. Kirikova 1.3. Lietišķās intelektuālās sistēmas 3 KP prof. L. Novickis 1.4. Ievads risinājumu datorizētā apstrādē 3 KP asoc. prof. J. Lavendels 1.5. Lietišķā datorgrafika 3 KP doc. P. Rusakovs 1.6. HTML valoda 3 KP doc. P. Rusakovs 8. tabula 18

1.7. Projektu kvalitātes vadība 3 KP asoc. prof. M. Kirikova 1.8. Multibāzu sistēmas 3 KP asoc. prof. J. Eiduks 1.9. Informācijas aizsardzība 3 KP asoc. prof. E. Latiševa 1.10. Lietotāja adaptīvā interfeisa programmatūra prof. L. Novickis 3 KP 1.11. Vizuālā programmēšana 3 KP doc. O. Ņikiforova 1.12. Moderno programmēšanas valodu praktikums doc. P. Rusakovs 3 KP 1.13. CASE rīki datu bāzu projektēšanā 4 KP asoc. prof. J. Eiduks 1.14. Programmatūras izstrādes tehnoloģiskie līdzekļi prof. L. Zaiceva 4 KP 1.15. Programmatūras risku analīze 2 KP prof. U. Sukovskis 1.16. Tehniskā kibernētika 2 KP prof. J. Osis 2. Pedagoģijas, psiholoģijas, ekonomikas un vadības mācību priekšmeti 2 KP 2.1. Ētika 2 KP doc. A. Zvejnieks 2.2. Prezentācijas prasme 2 KP doc. A. Zvejnieks 2.3. Eiropas klasiskā filozofija 2 KP doc. A. Zvejnieks 2.4. Mazā biznesa vadīšana 2 KP doc. J. Reiters 2.5. Mazā uzņēmuma uzņēmējdarbības organizācija doc. J. Reiters 2 KP 2.6. Uzņēmējdarbības apdrošināšana 2 KP doc. L. Ļeonoviča 2.7. Komerciālo, finansu un inženieraprēķinu metodes doc. I. Voronova 2 KP 2.8. Uzņēmējdarbības plānošana 2 KP doc. L. Vasiļjeva 2.9. Jaunās produkcijas tirgzinības 2 KP doc. J. Mežiels 2.10. Biznesa socioloģija 2 KP doc. V. Kuņickis 2.11. Sociālā psiholoģija 2 KP lekt. L. Girsova 2.12. Industriālās attiecības 2 KP doc. V. Kuņickis 2.13. Komercdarbība 2 KP doc. J. Mežiels 2.14. Pedagoģija (maģistriem) 2 KP doc. B. Garjāne 2.15. Psiholoģija (maģistriem) 2 KP doc. A. Šteinberga D. PRAKSE 6 KP prof. J. Grundspeņķis E. VALSTS PĀRBAUDĪJUMI 20 KP 1. Maģistra darbs 20 KP prof. J. Grundspeņķis Kā redzams no 7. tabulas un 3. pielikuma profesionālā bakalaura studiju programmu realizē 6 profesori (3 habilitētie inženierzinātņu doktori un 3 zinātņu doktori), 12 asociētie profesori, zinātņu doktori, 15 docenti (t.sk. 12 zinātņu doktori) un 7 lektori, kuriem ir maģistra grāds. Kā redzams no 8. tabulas un 3. pielikuma profesionālā maģistra studiju programmu realizē 5 profesori (3 habilitētie inženierzinātņu doktori un 2 inženierzinātņu doktori), 4 asociētie profesori, inženierzinātņu doktori, 11 docenti (10 zinātņu doktori) un 2 lektori, kuriem ir maģistra grāds. 19

7.6.2. Akadēmiskā personāla kvalifikācijas atbilstība Akadēmiskā personāla kvalifikācija atbilst studiju programmas īstenošanas prasībām. Pasniedzēju lielākā daļa ir profesori, asociētie profesori un docenti. Akadēmiskais personāls aktīvi piedalās zinātniskā darbā (LDI realizē 4 LZP zinātniskos grantus un divus ES 6. ietvarprogrammas projektus), publicē zinātniskos rakstus un piedalās starptautiskās konferencēs un semināros, par ko liecina dzīves un darba gājuma apraksti (skat. 6. pielikumu). Profesors J. Grundspeņķis un asociētie profesori M. Kirikova un J. Eiduks piedalījās ERASMUS projektā 69077-IC-1-1999-1-LT ERASMUS CDA-2 MOCURIS- Modern Curriculum of Information Systems at Master Level. Profesors J. Grundspeņķis koordinē SOCRATES projektu 213871-CP-1-2001-BG-ERASMUS ECET - European Computing Education and Training Thematic Network, kurā piedalās profesore L. Zaiceva un docents G. Matisons. Profesori L. Novickis un J. Grundspeņķis piedalās ES projektos IST 33033 BALTPORT-IT - Simulation and IT Solutions: Applications in the Baltic Port Areas of the Newly Associated States un IST 511285 elogmar-m - Web Based and Mobile Solutions for Collaborative Work Environment with Logistics and Maritime Applications. Asociētais profesors V. Šitikovs ir kompānijas Comwell Systems Limited zinātniskais konsultants. LDI ir organizējis divas starptautiskas zinātniskas konferences ISD 02-11th International Conference on Information Systems Development 2002 un CAiSE*04-16th Conference on Advanced Information System Engineering (abas informācijas sistēmu izstrādes un programminženierijas jomā). Daudzi pasniedzēji ir bijuši uzaicināti starptautisku zinātnisku konferenču un semināru organizācijas un programmu komitejās. 1998. gadā profesors J. Osis ir ievēlēts par Latvijas Zinātņu Akadēmijas Goda locekli, bet 2003. gadā par LZA īsteno locekli informātikā ievēlēja profesoru J. Grundspeņķi. 7.6.3. Akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības politika Akadēmiskais personāls ir stabils un profesionāls, aktīvi veic zinātnisko darbu, publicējas un piedalās starptautiskās konferencēs un semināros. Akadēmiskais personāls pastāvīgi ceļ savu kvalifikāciju. Profesors U. Sukovskis ir ieguvis Certified Information Systems Auditor sertifikātu. Asociētā profesore E. Latiševa ir ieguvusi Certificate of Completion Kogra Ltd. Autodesk ATC sertifikātu. Lektore M. Uhanova ir saņēmusi sertifikātu Microsoft Certified Professional MCP. Lektors V. Andersons ir beidzis kursu Lielu un svarīgu IS projektu uzsākšana un attīstīšana. Profesors J. Grundspeņķis ir bijis vieslektors Klaipēdas universitātē Lietuvā bet asociētā profesore M. Kirikova Boises universitātē ASV. Rezultāti, kas iegūti zinātniskos pētījumos, un informācija, kas iegūta kvalifikācijas celšanas laikā tiek izmantota, lai uzlabotu mācību procesu un priekšmetu saturu. Jaunākās paaudzes pasniedzēju atlase notiek doktorantūrā. Lektores M. Uhanova un N. Prokofjeva plāno pabeigt promociju darbu izstrādi 2005. gadā. Visi LDI studējošie doktoranti ir iesaistīti mācību procesa realizācijā kā individuālo un kursa darbu vadītāji, laboranti un bakalauru darbu recenzenti. 20

7.7. Finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošināšana Profesionālās studiju programmas Datorsistēmas realizācijā tiek izmantoti šādi resursi: RTU un LDI auditoriju fonds, kuras atrodas Meža ielas 1 kompleksā un citās RTU ēkās 5 LDI un 4 DITF Skaitļošana centra datorklases (vairāk nekā 250 datori) RTU bibliotēka Interneta pieslēgums Profesionālā studiju programma saņem valsts finansējumu. 2004. gadā tas sastāda Ls 706,- vienam profesionālajā bakalaura studiju programmā studējošajam un Ls 1412,- viena profesionālajā maģistra studiju programmā studējošajam. Netiešā veidā profesionālo studiju programma tiek finansēta arī no zinātnisko grantu un projektu līdzekļiem. Akadēmiskais un tehniskais personāls iespēju robežās ir uzlabojis auditoriju un laboratoriju iekārtojumu, ir iegādāti datori un biroja tehnika, iepirktas mācību grāmatas. 7.8. Ārējie sakari 7.8.1. Sadarbība ar darba devējiem Pašreiz galvenās sadarbības formas ar darba devējiem ir to iesaistīšana Valsts pārbaudījumu komisijas darbā un prakses organizēšanā. Samērā laba sadarbība ir izveidojusies ar tādām kompānijām kā AS Dati, AS Exigen Latvia, SIA Fortech, SIA IT Alise, SIA Tieto Konts Financial Systems, SIA Data Pro, SIA Tilde, SIA Bates ADM, SIA Baltijas Datoru akadēmija, firmu IBM, SUN un Microsoft filiālēm Latvijā. Firmas Microsoft pārstāvis ir nolasījis lekciju kursu Microsoft Office XP. Daudzi pasniedzēji piedalās Latvijas Informācijas tehnoloģijas un telekomunikāciju asociācijas (LITTA) darbā. Viņi ir arī IEEE, ACM un citu profesionālu organizāciju biedri. Sadarbība tiek realizēta arī ar RTU Padomnieku konventa starpniecību. 7.8.2. Sadarbība ar līdzīgām studiju programmām Latvijā un ārvalstīs Regulāri kontakti ir nodibināti ar citām Latvijas un ārvalstu augstākās izglītības iestādēm, kurās tiek realizētas līdzīgas programmas. Profesors J. Grundspeņķis lasa lekciju kursu Mākslīgais intelekts Latvijas Universitātes maģistrantiem. Latvijas Universitātes profesors J. Borzovs lasa lekciju kursu Programmatūras kvalitāte LDI maģistrantiem. Docents P. Rusakovs lasa lekciju kursus Programmēšanas valoda JAVA un Datortehnoloģijas Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā (RSEEBA). Profesors J. Osis ir LU Datorzinātnes promocijas padomes loceklis, bet profesori J. Grundspeņķis un L. Novickis ir LU profesoru padomes locekļi. LDI ir daudzveidīgi kontakti ar universitātēm visā Eiropā, kā arī ASV, Kanādā un Austrālijā. Tuvākajā 21

nākotnē ir paredzēts parakstīt sadarbības līgumus ar Berlīnes universitāti un Brēmenes universitāti Vācijā par studentu apmaiņu prakses realizācijai. 7.8.3. Akadēmiskais personāls, kas strādājis ārvalstu izglītības iestādēs vai veicis zinātnisko vai pētniecisko darbu ārvalstīs Profesors J. Grundspeņķis 2003. gadā ir nolasījis lekciju kursu Matemātiskā loģika un mākslīgais intelekts Klaipēdas universitātē, Lietuvā. Asociētā profesore M. Kirikova 2003. un 2004. gadā 6 mēnešus strādāja pētniecisko darbu un lasīja lekcijas Boises universitātē, ASV. 7.8.4. Studējošie, kas studējuši ārvalstīs studējošo apmaiņas programmas ietvaros Studentiem ir iespēja pieteikties studijām ārvalstu augstskolās. Šīs studiju iespējas nodrošina RTU Starptautisko attiecību daļa. LDI plāno profesionālās studiju programmas studentu apmaiņu tuvākajā nākotnē. 8. Profesionālās studiju programmas attīstības plāns Apkopojot programmas pašnovērtēšanas procesa rezultātus iespējams izdarīt programmas stāvokļa analīzi, kas konspektīvā veidā sniegta 9. tabulā. 9. tabula Stiprās puses Ir kvalificēts un pieredzējis akadēmiskais personāls Programma ir populāra vidusskolu un koledžu absolventu vidū Programma sniedz plašas un daudzveidīgas zināšanas Programmas absolventiem ir iespēja turpināt studijas doktorantūrā Ir prasībām atbilstošs datoru parks Interneta pieslēgums nodrošina vajadzīgās informācijas iegūšanu Iespējas Datorsistēmu projektēšanas un programminženierijas nozare strauji attīstās Labas atsauksmes no studentiem un darba devējiem par studiju kvalitāti Programmas absolventi būs pieprasīti darba tirgū Vājās puses Maz gados jaunu pasniedzēju Nepietiekami aktīva studentu iesaistīšanās pētniecības darbā Nepietiekama apgāde ar mācību materiāliem un nozares periodiku Mācību auditoriju aprīkojuma zemais līmenis Nav regulāru kontaktu ar darba devējiem Starptautiskā sadarbība studentu apmaiņā ir vāja Nepietiekama finansējuma piesaiste no industrijas un projektiem Risks Grūtības mācību procesā iesaistīt gados jaunus kvalificētus pasniedzējus (inženierzinātņu doktorus) Nebūs pienācīgs finansējums, lai datorklases apgādātu ar moderno datortehniku un licencētu programmatūru 22

Labas karjeras perspektīvas absolventiem Reflektantu sagatavotības līmenis joprojām veicinās augstu atskaitīšanas procentu Apkopojot 9. tabulā sniegto informāciju var teikt, ka pašreizējā periodā ir radušies labvēlīgi apstākļi profesionālās studiju programmas Datorsistēmas attīstībai (tāpat kā atbilstošās datorzinātņu apakšnozares attīstībai, kas nākotnē pie attiecīga finansējuma var kļūt par vienu no ienesīgākajām tautsaimniecības nozarēm Latvijā). Pat visnelabvēlīgākajā finansu situācijā valstī nākotnē aizvien vairāk būs vajadzīgi datorzinātņu speciālisti, tādēļ jāturpina speciālistu sagatavošana profesionālajā studiju programmā Datorsistēmas. Galvenās grūtības pašlaik saistītas ar programmas finansiālo nodrošinājumu (datortehnikas atjaunināšana, licencētas programmatūras iegāde, mācību grāmatu izdošana un iegāde, auditoriju aprīkojums) un nodrošinājumu ar kvalificētiem pasniedzējiem (doktorantūras zemā efektivitāte jaunu pasniedzēju piesaistīšanā, datorfirmās strādājošo iesaistīšana mācību procesā relatīvi zemā atalgojuma dēļ, akadēmiskā personāla kvalifikācijas celšana starptautiskā apritē, starptautiski finansētu zinātnisku projektu nelielais skaits). Sīkāk raksturojot nepietiekamo finansu nodrošinājumu, var teikt, ka pašreizējais finansējuma pamatavots - valsts budžets nav pietiekams, lai pastāvīgi risinātu studiju procesa materiālās bāzes augšminēto komponenšu atjaunināšanu, jo tas ir ļāvis vienīgi saglabāt kvalificētu pasniedzēju kodolu. Šīs problēmas LDI daļēji cenšas kompensēt no zinātnes budžeta iegādājoties datortehniku, kas tiek izmantota arī mācību procesā, tomēr perspektīvas šajā virzienā ir nelielas. Darba devēju līdzekļu piesaiste mācību procesa materiālās bāzes nodrošināšanai tuvākajā nākotnē nevieš lielas cerības, jo tikai lielākā datorsistēmu izstrādātāju firma Latvijā - AS Dati nopietni pie tā strādā, piedāvājot studentiem studiju kreditēšanas iespējas vienlaicīgi nodrošinot darbu pēc studiju beigšanas. Pārējās datorfirmas pagaidām nav izrādījušas interesi tieši investēt mācību procesā. Attiecībā uz nodrošinājumu ar kvalificētiem mācībspēkiem var teikt, ka akadēmiskais personāls strādā ar pārslodzi (pat 20 stundas nedēļā), lai nopelnītu atalgojumu, kas būtu samērojams ar nozarē strādājošo atalgojumu. Tas ir vēl viens iemesls, kādēļ akadēmiskā personāla sastāvā ir relatīvi maz gados jaunu pasniedzēju. Pensijas vecumu jau sasnieguši vai nākamajos 6 gados sasniegs 9 pasniedzēji, tādējādi turpmākajos 6 gados būtu mācību procesā jāiesaista apmēram 15 jauni pasniedzēji. Lai gan doktorantu skaits šobrīd ir pietiekams (23), tomēr vairums no viņiem neplāno pēc doktorantūras beigšanas iesaistīties pedagoģiskā un pētnieciskā darbā RTU Lietišķo datorsistēmu institūtā. Pašlaik akadēmiskais personāls gatavo projekta pieteikumu Profesionālās studiju programmas pilnveidošana ESF aktivitātes 3.2.3.2. Studiju programmu īstenošana un studiju procesa kvalitātes uzlabošana dabaszinātņu un tehnoloģiju ietilpīgās nozarēs ietvaros. Galvenie pasākumi programmas kvalitātes uzlabošanai ir sakopoti 10. tabulā. 23

10. tabula N.p. Pasākums k. 1. Publicēt lekciju konspektus un citus mācību materiālus, lai uzlabotu programmas kvalitatīvu apguvi 2. Veikt regulāras studentu, absolventu un darba devēju aptaujas, analizēt un izmanot to rezultātus tālākai studiju procesa pilnveidošanai 3. Celt pasniedzēju kvalifikāciju (piedalīšanās konferencēs, semināros, kvalifikācijas celšanas kursos un tml.) 4. Panākt aktīvāku darba devēju līdzdalību studiju procesā 5. Veicināt doktorantūras studentu iesaistīšanu mācību procesā par stundu slodzes pasniedzējiem 6. Meklēt gados jaunus un kvalificētus nozarē strādājošus speciālistus, kuriem ir spējas un interese veikt zinātnisku darbu (doktorantūrā) un pasniedzēja darbu ar nepilnu slodzi 7. Aktivizēt pasniedzēju iesaistīšana starptautiskos projektos, nodrošinot apstākļus kvalitatīvu projektu pieteikumu sagatavošanai 8. Veicināt starptautisku mācību spēku apmaiņu, dodot iespēju LDI pasniedzējiem stažēties un strādāt kā vieslektoriem citu valstu augstskolās, un uzaicināt vieslektorus no ārzemēm Atbildīgie, laiks Pasniedzēji, pastāvīgi Programmas direktors, regulāri Pasniedzēji, pastāvīgi Programmas direktors, struktūrvienību vadītāji, pastāvīgi Programmas direktors, pēc iespējām Programmas direktors, struktūrvienību vadītāji, pastāvīgi Programmas direktors, pastāvīgi Programmas direktors, pastāvīgi Datortehnikas aparatūras un programmatūras ārkārtīgi straujās attīstības dēļ LDI rīcībā esošā datortehnika, programmatūras vides un rīki noveco, un to atjaunināšanai ir vajadzīgi ievērojami finansu resursi. Ja programma nesaņems papildus finansējumu no valsts budžeta, tad nākamajos 6 gados varētu būt šādi papildrisinājumi: līgumu slēgšana ar datorfirmām par to tehniskā aprīkojuma izmantošanu laboratorijas darbu veikšanai, lietojot licencētus programmproduktus; turpināt iesākto praksi par atbalstu speciālistu sagatavošanā ieinteresētajām organizācijām, pretim saņemot to atbalstu datorklašu iekārtošanai. Studentu iespējas pilnvērtīgi studēt ir jāuzskata par vienu no būtiskākajiem faktoriem programmas attīstībā. Šobrīd studentu, tāpat kā absolventu un darba devēju, atsauksmes par programmu kopumā ir labas (skat 8. pielikumu), lai gan ir izteiktas arī kritiskas piezīmes un ieteikumi mācību procesa pilnveidošanai galvenokārt attiecībā uz praktiskiem lietojumiem. Diemžēl studentu sagatavotība, studijas uzsākot, ar katru gadu pazeminās, daļai joprojām ir lielas grūtības saprast un lietot valsts valodu. Nelielais 24

stipendiju skaits spiež studentus sagādāt iztikas līdzekļus strādājot, tāpēc sistemātiskām un nopietnām studijām atliek mazāk laika. Šajā situācijā jāpopularizē studiju kredīta ņemšanas iespējas un jāatbalsta ierosinājumi stipendiju skaita palielināšanai. Perspektīvi studenti plašāk jāiesaista institūtā veikto zinātnisko grantu tematikas izstrādāšanā. Jāveicina studentu mobilitāte Eiropas Savienības programmas ERASMUS un citu starptautisko programmu ietvaros. Vēl vairāk pūļu jāveic programmas reklamēšanai un sabiedrības informētībai par studiju iespējām. Bez atvērto durvju dienām, piedalīšanās izstādēs, reklāmas bukletu un institūta sākumlapas uzturēšanas jāveic vēl citi pasākumi, piemēram, aģitācijas pasākumi skolās ar matemātikas un fizikas ievirzi. Sadarbība ar absolventiem un darba devējiem ir jāaktivizē un jāievirza jaunā kvalitātē. Gada laikā sadarbībā ar datorfirmām un citām organizācijām, kurās jau strādā un strādās Datorsistēmu programmas absolventi (AS Dati, AS Exigen Latvia, AS IT Alise, Fortech, Baltic Data, VAR, Latvian Intelligent Systems, Baltic Technology Group, Data Pro, IBM un SUN pārstāvniecības Latvijā, apdrošināšanas kompānijas, bankas, ministrijas un pašvaldības, kā arī daudzas citas organizācijas), ir veicami šādi pasākumi: jāapkopo aptaujās iegūtā informācija par zināšanām un prasmi, kas pašlaik absolventiem pietrūkst, kā arī informācija par studentu vēlmēm programmas pilnveidošanai, lai to iespēju robežās maksimāli tuvinātu prakses izvirzītajām prasībām (pie tam aptaujām jābūt regulārām); jāveic pētījums par firmu un organizāciju vajadzību pēc datorspeciālistiem nākotnē, kā arī nepieciešamām zināšanām un prasmi firmu un organizāciju perspektīvo attīstības plānu realizācijā; jāsistematizē programmas absolventu apzināšana, kuri strādā specialitātē, izveidojot datu bāzi; jāapkopo datorfirmu un citu organizāciju vajadzības pēc pārkvalificēšanās un kvalifikācijas celšanas, lai uzsāktu attiecīgo kursu organizēšanu LDI, iesaistot par pasniedzējiem arī firmu un organizāciju speciālistus. Kā liecina aptaujas rezultāti (skat. 8. pielikumu), datortehnikas aparatūras un programmatūras attīstības tendences un jaunākās informācijas tehnoloģijas tiek nepilnīgi atspoguļotas lekciju kursos. Šis aspekts nākotnē prasa koordinētas aktivitātes gan no katedru un profesoru grupu puses, gan arī no programmas padomes puses. Tās varētu būt organizētas metodisko semināru formā, bet programmas padomei būtu jāpanāk koordinēta jaunāko sasniegumu atspoguļošana lekciju kursos un jaunu kursu piedāvājuma paplašināšana, īpaši brīvās izvēles priekšmetu piedāvājums. Vienlaicīgi ir pakāpeniski jāpāriet uz elastīgāku studiju programmas izveidi, kas iekļautu lielus izvēles priekšmetu blokus, kā arī jāpārorientē studiju process uz lielāku patstāvīgo studiju faktisko apjomu un tālmācības iespēju izmantošanu. 25

9. Salīdzinājums ar Eiropas Savienības valstu līdzīgām studiju programmām Profesionālās studiju programmas Datorsistēmas salīdzināšanai dati tika meklēti internetā, kā arī izmantojot informāciju, ko pasniedzēji ir ieguvuši vizīšu laikā ārzemju augstskolās. Salīdzināšanai tika izmantoti dati no šādām augstskolām: Oulu universitāte, Somija (University of Oulu, Institute of Information Processing Science, Specializations Information System Architects, Application Software Engineering). Linčepingas universitāte, Zviedrija (Linkopings University, Institute of Technology, Computer Science and Engineering, Specializations Computer Science, Software Engineering). Demonforas universitāte, Lielbritānija (De Montfort University, Leicester, UK, Computer Science, Specialization Computer Systems). Salīdzinot programmas tika ņemti vērā divi faktori: kopējais kontaktstundu vai kredītpunktu apjoms un tas apstāklis, ka faktiski neviena universitāte nepiešķir inženiera kvalifikāciju. Līdz ar to praktiski atdalīt bakalaura un maģistra studiju līmeņus ir neiespējami, tādēļ studiju programmas tika salīdzinātas, ņemot vērā to kopējo ilgumu, kas visām salīdzinātajām programmām ir 5 gadi. Tai pat laikā salīdzināšanu apgrūtina programmu struktūras dažādība. Tā Oulu un Linčepingas universitātēs, lai iegūtu maģistra grādu, students sāk specializēties pēc otrā kursa, bet Demonforas universitātes studiju programma paredz 1 gadīgu maģistratūru pēc 4 gadu bakalaura programmas apgūšanas. Salīdzinājums pa priekšmetu grupām parādīts diagrammās (skat. 2. un 3. zīmējumus). Tā kā RTU profesionālā maģistra studiju programmā Datorsistēmas ir trīs specializācijas virzieni - Datorsistēmu projektēšana, Lietišķo datorsistēmu programmatūra un Lietišķās datorzinātnes, tad 3. zīmējuma diagrammā ir parādīts salīdzinājums pa atsevišķiem virzieniem. Tāpat atsevišķi atdalīts sistēminženierijas, informācijas sistēmu un lietišķās programmatūras virzieni Oulu universitātes Informācijas apstrādes studiju programmā, kā arī datorzinātņu un programminženierijas virzieni Linčepingas universitātes Datorzinātņu un datortehnikas programmā. Kopumā profesionālā studiju programma Datorsistēmas pēc sava satura, apjoma un izvēles iespējām pilnībā atbilst Eiropas Savienības valstu universitāšu tipiskām datorzinātņu programmām. Nelielas atšķirības ir skaidrojamas ar augstskolu specifiku. Piemēram, Demonforas universitātē ir liels datorzinātņu speciālo priekšmetu īpatsvars, bet niecīgs kredītpunktu skaits ir matemātikai un inženierzinātņu vispārīgajiem priekšmetiem. Savukārt, Linčepingas universitātē ir relatīvi liels matemātikas speciālo priekšmetu īpatsvars, tādēļ mazāk kredītpunktu nekā citās apskatītajās universitātēs ir datorzinātņu speciālajiem priekšmetiem. Profesionālā studiju programma Datorsistēmas pēc satura tika salīdzināta arī ar Čehijas Tehniskās universitātes Datorzinātņu un informātikas studiju programmām (Czech Technical University, Department of Computer Science and Engineering, Computer Science and Information), Lundas Tehnoloģiskā institūta, Zviedrija Datorzinātņu un tehnoloģijas studiju programmu (Lund Institute of Technology, 26

80 70 60 KP 50 40 30 20 RTU OU LU DeMU 10 0 Matemātika (pamatkurss) Matemātika (speciālie priekšmeti) Inženierzinātņu vispārīgie priekšmeti Datorzinātņu pamatpriekšmeti Datorzinātņu speciālie priekšmeti Programmēšana Netehniskie un izvēles priekšmeti Praktiskais darbs Noslēguma darbs 2. zīmējums. Profesionālās bakalaura studiju programmas Datorsistēmas salīdzinājums ar līdzīgām programmām. Apzīmējumi un saīsinājumi: RTU - Rīgas Tehniskā universitāte, lietišķo datorsistēmu programmatūras virziens OU - Oulu universitāte, Somija, lietišķās programmatūras virziens LU - Linčepingas universitāte, Zviedrija, programminženierijas virziens DeMU - Demonforas universitāte, Lielbritānija, datorsistēmu virziens

80 KP 70 60 50 40 30 20 10 RTU 1 RTU 2 RTU 3 OU 1 OU 2 LU 1 LU 2 DeMU 0 Matemātika (pamatkurss) Matemātika (speciālie priekšmeti) Inženierzinātņu vispārīgie priekšmeti Datorzinātņu pamatpriekšmeti Datorzinātņu speciālie priekšmeti Programmēšana Netehniskie un izvēles priekšmeti Praktiskais darbs Noslēguma darbs 3. zīmējums. Profesionālās maģistra studiju programmas Datorsistēmas salīdzinājums ar līdzīgām programmām. Apzīmējumi un saīsinājumi: RTU 1 - Rīgas Tehniskā universitāte, datorsistēmu projektēšanas virziens; RTU 2 - Rīgas Tehniskā universitāte, lietišķo datorsistēmu programmatūras virziens; RTU 3 - Rīgas Tehniskā universitāte, lietišķo datorzinātņu virziens; OU 1 - Oulu universitāte, Somija, sistēminženierijas virziens; OU 2 - Oulu universitāte, Somija, lietišķās programmatūras virziens; LU 1 - Linčepingas universitāte, Zviedrija, datorzinātņu virziens; LU 2 - Linčepingas universitāte, Zviedrija, programminženierijas virziens; DeMU - Demonforas universitāte, Lielbritānija, datorsistēmu virziens.

Computer Science and Technology) un Karlsrūes universitātes, Vācija Informātikas studiju programmu (University of Karlsruhe, Informatikstudium). Analīze rāda, ka augšminētajās studiju programmās tāpat kā RTU profesionālā studiju programmā Datorsistēmas ir paredzēti inženierzinātņu pamatpriekšmeti (matemātika, fizika, elektrotehnika), datorzinātņu pamatpriekšmeti (datoru arhitektūra, datoru organizācija, datoru tīkli, u.c.), programmēšanas priekšmeti un datorzinātņu speciālie priekšmeti (datorsistēmas, sistēmu analīze, projektu vadība, mākslīgais intelekts un virkne citu). Samērā pilnīgo atbilstību starp studiju programmām daļēji var saistīt ar to, ka visas programmas faktiski tiek izstrādātas, pamatojoties uz rekomendācijām, kas dotas divos starptautiski atzītos un plaši pazīstamos dokumentos - "Computing Curricula 1991. Report of the ACM/IEEE - CS Joint Curriculum Task Force" un "Model Curriculum and Guidelines for Undergraduate Degree Programs in Information Systems. Report of the ACM, AIS, AITP, Joint Task Force, 1997". Kopsavilkums Datorsistēmu profesionālā bakalaura un maģistra studiju programmas nodrošina profesionālo izglītību datorsistēmu jomā ar specializācijām datorsistēmu projektēšanas, lietišķo datorsistēmu programmatūras un lietišķo datorzinātņu virzienos. Studiju programmas ir sastādītas, pamatojoties uz Latvijas Republikas Ministru kabineta 2001. gada 20. novembra Noteikumiem Nr. 481, RTU studiju reglamentu un iepriekšējā sadaļā minēto starptautisko dokumentu rekomendācijām, ņemot vērā ES valstu atbilstošo studiju programmu saturu, programmu nodrošinošo profesoru grupu vēsturisko attīstību un zinātniskās intereses, kā arī Latvijas programminženierijas un sistēmu projektēšanas nozares darba tirgus specifiku. Datorsistēmu profesionālo studiju programmu plāni un process tiek organizēts atbilstoši RTU Satversmei, RTU Senāta un LDI Padomes lēmumiem, kā arī citiem normatīviem dokumentiem. Tās atbilst daudzveidīgiem darba piedāvājumiem Latvijā. Programmai ir analogi ES valstu universitātēs. Tās kvalitatīvu realizāciju nodrošina augsti kvalificēts akadēmiskais personāls, kas aktīvi veic zinātnisko darbu un piedalās zinātnisko grantu, un citu projektu izpildē. Esošā materiāltehniskā un informatīvā bāze ļauj nodrošināt mūsdienu datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas prasībām atbilstošu studiju saturu. Jāatzīmē arī šādi aspekti: akadēmiskajam personālam ir ilggadēja pieredze un augsta kvalifikācija pamatpriekšmetu pasniegšanā; pasniedzēji sekmīgi veic zinātnisko darbu un citus projektus ar praktisku ievirzi; studentu skaits ļauj nodrošināt individuālu pieeju studentu apmācībā; studentu un darba devēju atsauksmes par studiju programmu saturu un realizāciju ir pozitīvas. Vienlaicīgi nedrīkst nenovērtēt to, ka akadēmiskais personāls noveco, bet jaunu pasniedzēju, kā arī pieredzējušu un augsti kvalificētu praktiķu iesaistīšana mācību procesā norit gausi. Lielākā daļa studentu cenšas savienot studijas ar algotu darbu, kas, lai gan ļauj iegūt praktiska darba pieredzi, apgrūtina kvalitatīvas studijas un tās paildzina. Bez tam studiju programma ir nepilnīgi apgādāta ar mācību materiāliem, un tajā nav pietiekamas iespējas apgūt praktiskas zināšanas. Datorsistēmu profesionālās studiju programmas realizācijas nepieciešamību Rīgas Tehniskajā universitātē nosaka Latvijas strauji augošais pieprasījums pēc speciālistiem ar augstāko profesionālo kvalifikāciju datorzinātnē un informācijas tehnoloģijā, bet it īpaši programminženierijā un informācijas sistēmu izstrādē. 29

Pašnovērtējuma ziņojums apspriests Lietišķo datorsistēmu institūta Padomes sēdē. Programmas direktors: Profesors J. Grundspeņķis 30

31

Pielikumi 1. PIELIKUMS Licences 2. PIELIKUMS Profesiju standarti 3. PIELIKUMS Profesionālo studiju programmas 4. PIELIKUMS Profesionālo studiju mācību plāni 5. PIELIKUMS Priekšmetu apraksti 6. PIELIKUMS Mācību spēku dzīves un darba gājums

1. pielikums Licences

2. pielikums Profesiju standarti

APSTIPRINĀTS ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2002. gada 16. maija rīkojumu Nr. 283 PROFESIJAS STANDARTS Reģistrācijas numurs PS 0067 Profesija Sistēmanalītiķis Kvalifikācijas līmenis 5 Nodarbinātības apraksts Sistēmanalītiķis strādā organizācijās, kurās veic programmatūras izstrādi. Sistēmanalītiķis biznesprocesu analīzes rezultātā izstrādā prasības IT risinājumam un piedalās šo risinājumu attīstīšanā. Sistēmanalītiķis spēj izstrādāt sistēmas prasības atbilstoši funkcionalitātes, kvalitātes un resursietilpības nosacījumiem, spēj organizēt un vadīt sistēmanalītiķu darba grupu, kā arī sistemātiski pilnveido zināšanas un prasmes.

2 Pienākumi un uzdevumi Pienākumi Uzdevumi 1. Esošo biznessistēmu analīze 1.1. Iepazīties ar esošajiem IT risinājumiem 1.2. Aprakstīt sistēmas darbību 1.3. Aprakstīt sistēmas struktūru 1.4. Aprakstīt informācijas plūsmas 1.5. Iepazīties ar biznesprocesu reglamentējošiem dokumentiem 1.6. Sagatavot priekšlikumus biznesprocesa uzlabošanai 1.7. Apkopot analīzes rezultātus vienotā dokumentā 2. Sistēmu prasību specifikācijas izstrāde 2.1. Iepazīties ar analīzes rezultātiem 2.2. Iepazīties ar pasūtītāju darbību reglamentējošiem dokumentiem 2.3. Noskaidrot sistēmas ierobežojumus 2.4. Noskaidrot izstrādes un lietošanas vides prasības 2.5. Izstrādāt sistēmas funkcionālās prasības 2.6. Izstrādāt sistēmas nefunkcionālās (veiktspējas, drošības u.c.) prasības 2.7. Analizēt prasību realizēšanas iespējas 2.8. Sagatavot prasību specifikāciju 2.9. Saskaņot prasības un to prioritāte 3. Piedalīšanās sistēmas izstrādē 3.1. Konsultēt sistēmas izstrādātājus 3.2. Dot slēdzienu par IT risinājumu 3.3. Novērtēt IT risinājumu resursietilpību 3.4. Izstrādāt programmatūras arhitektūru 3.5. Konstruēt datu modeļus 3.6. Konstruēt sistēmas funkcionālos modeļus 3.7. Izvēlēties piemērotāko tehnisko risinājumu 3.8. Sagatavot projektējuma aprakstu 3.9. Apstrādāt problēmziņojumus 4. Darbu organizēšana 4.1. Novērtēt darbietilpību 4.2. Novērtēt izstrādes riskus 4.3. Plānot savu un komandas darbu 4.4. Uzturēt darba vidi 4.5. Kontrolēt darba izpildi 4.6. Sniegt pārskatu par darbu izpildi 4.7. Organizēt prezentācijas 4.8. Ievērot uzņēmuma un projekta standartus un procedūras 4.9. Pilnveidot standartus un procedūras

5. Dokumentācijas veidošana 5.1. Iepazīties ar standartiem un vadlīnijām 5.2. Sagatavot dokumentus, ievērojot standartus un vadlīnijas 5.3. Veikt dokumentu apskates 5.4. Kontrolēt dokumentu izmaiņas 5.5. Sagatavot prezentācijas materiālus 5.6. Apkopot priekšlikumus dokumentu pilnveidošanai 5.7. Veikt lietišķo saraksti (ar pasūtītāju) 6. Pasūtītāju un lietotāju intervēšana 6.1. Plānot intervijas 6.2. Sagatavot intervijas 6.3. Vadīt intervijas 6.4. Vadīt intervijas 6.5. Pierakstīt intervijas 6.6. Apkopot interviju rezultātus 7. Zināšanu un prasmju pilnveidošana 7.1. Sekot jaunumiem IT nozarē 7.2. Sekot jaunumiem biznessfērās 7.3. Apmeklēt seminārus un kursus 7.4. Lasīt tehnisko literatūru Īpašie faktori, kas raksturo darba vidi 3 Organizatoriskie faktori darbs tiek veikts individuāli vai darba grupas sastāvā. Darba grupās var vadīt citus 5. profesionālās kvalifikācijas līmeņa sistēmanalītiķus. Prasmes Kopīgās prasmes nozarē Lietot IT nozares standartus Lietot IT terminoloģiju angļu un latviešu valodā Lietot operētājsistēmas Lietot teksta un grafikas redaktorus u.c. biroja lietojumprogrammas Piedalīties projektu vadīšanā Specifiskās prasmes profesijā Strādāt ar tehnisko dokumentāciju; standartiem Veidot un lietot shēmas un diagrammas Lietot sistēmanalīzes metodiku Izvēlēties sistēmanalīzes metodiku Lietot sistēmanalīzes atbalsta rīkus Lietot resursu novērtēšanas metodes Sagatavot tehniskos aprakstus Lietot teksta un grafiskos redaktorus, prezentācijas programmas un izklājlapas Vispārējās prasmes/ spējas Prasme komunicēt Strādāt komandā (grupā) Veikt darbu patstāvīgi Plānot izpildāmos darbus un noteikt to prioritātes Lietot informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus Sagatavot prezentācijas materiālus un pasākumus un vadīt tos Pārliecināt citus un argumentēt savu viedokli Noformēt lietišķos dokumentus Intervēt pasūtītājus un lietotājus, izmantojot intervēšanas metodiku. Ievērot profesionālās ētikas principus Ievērot darba higiēnas un drošības prasības Spēt sazināties angļu valodā

Zināšanas Zināšanas Angļu valoda Matemātika Ekonomikas un uzņēmējdarbības pamati Saimniecisko procesu tehnoloģijas pamati Saskarsme un profesionālā ētika IS ekonomikas pamati Programmatūras projektu vadīšana Tehniskā rakstīšana Intervēšanas metodika Prasību inženierija Objektorientētā analīze un projektēšana Sistēmu arhitektūra un projektēšana Programmatūras inženierija Lietotāju saskarne Informācijas aizsardzība, drošība Programmēšanas pamati Datu struktūras un algoritmi E bizness IT nozares tiesību pamati un standarti Darba tiesības, darba aizsardzība un darba drošība 4 Zināšanu līmenis Priekšstats Izpratne Pielietošana Profesijas standarta izstrādes darba grupas sastāvs: Andis Miltuzis - nodaļas vadītājs, SIA IT Alise Ivo Odītis informācijas sistēmu pārvaldes vadītāja vietnieks, Latvijas Banka Jānis Plūme kvalitātes vadītājs, SIA IT Alise Artis Teilāns - projektu pārvaldnieks, a/s DATI Uldis Sukovskis laboratorijas vadītājs, Rīgas Informācijas tehnoloģijas institūts Darja Žukova - projektu vadītāja, SIA IT Alise Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes eksperti: Juris Borzovs Dr. habil. dat., priekšsēdētājs, Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas Profesionālās izglītības padome

APSTIPRINĀTS ar Izglītības un zinātnes ministrijas 2003. gada 29.decembra rīkojumu Nr. 649 PROFESIJAS STANDARTS Reģistrācijas numurs PS 0227 Profesija Programmēšanas inženieris Kvalifikācijas līmenis 5 Nodarbinātības apraksts Programmēšanas inženieris strādā organizācijās, kuras veic programmatūras izstrādi, ieviešanu vai uzturēšanu. Programmēšanas inženieris spēj izstrādāt programmatūru atbilstoši funkcionalitātes, kvalitātes un resursietilpības nosacījumiem, spēj organizēt un vadīt programmētāju darba grupu, kā arī sistemātiski pilnveido zināšanas un prasmes.

Pienākumi un uzdevumi Pienākumi Uzdevumi 1. Kodēšana 1.1. Lasīt un saprast programmatūras projektējuma aprakstus 1.2. Analizēt ieejas un izejas datus 1.3. Konfigurēt izstrādes vidi 1.4. Rakstīt programmas kodu saskaņā ar projektējumu un kodēšanas vadlīnijām 1.5. Konstruēt algoritmus 1.6. Lasīt un analizēt svešus programmu tekstus 1.7. Veidot lietotāja saskarni 1.8. Atkļūdot programmas un veikt vienībtestēšanu 1.9. Analizēt programmas izpildes laiku un to optimizēt 1.10. Dokumentēt kodu 1.11. Veidot programmatūras instalāciju 1.12. Veidot iebūvēto palīdzības sistēmu 1.13. Apstrādāt izmaiņu pieprasījumus un problēmu ziņojumus 2. Projektēšana 2.1. Lasīt un saprast programmatūras prasību specifikācijas 2.2. Iepazīties ar programmatūras projektējuma apraksta standartiem 2.3. Veidot un aprakstīt programmatūras arhitektūru 2.4. Analizēt dažādus tehniskos risinājumus un izvēlēties piemērotāko 2.5. Veidot datu konceptuālo modeli un fizisko modeli 2.6. Veidot realizācijas modeli (klašu un/vai funkciju hierarhiju) 2.7. Konstruēt un aprakstīt algoritmus 2.8. Projektēt lietotāja saskarnes 2.9. Sagatavot programmatūras projektējuma apraksta dokumentu 3. Programmatūras uzturēšana 3.1. Lasīt un saprast uzturamās sistēmas dokumentāciju un kodu 3.2. Apstrādāt izmaiņu pieprasījumus un problēmu ziņojumus 3.3. Veikt izmaiņu ietekmes analīzi 3.4. Veikt izmaiņas programmatūrā 3.5. Veikt uzturamās programmatūras konfigurācijas pārvaldību 3.6. Sistematizēt uzturēšanas gaitā uzkrāto atbalsta informāciju 3.7. Konsultēt programmatūras lietotājus 2

Pienākumi Uzdevumi 4. Programmatūras ieviešana 4.1. Veikt vides sagatavošanu programmatūras uzstādīšanai 4.2. Veikt datu pārnešanu 4.3. Izpildīt programmatūras uzstādīšanu un parametrizēšanu 4.4. Iepazīties ar lietotāja dokumentāciju 4.5. Sniegt konsultācijas programmatūras ieviešanas laikā 5. Programmatūras testēšana 5.1. Sagatavot testēšanas plānu 5.2. Sagatavot testēšanas specifikāciju 5.3. Analizēt programmas kodu 5.4. Sagatavot testpiemērus 5.5. Sagatavot testēšanas vidi 5.6. Izpildīt testpiemērus 5.7. Pierakstīt testēšanas gaitu un rakstīt problēmu ziņojumus 5.8. Analizēt kļūdu avotus (prasības specifikācija, projektējuma apraksta, u.c.) 5.9. Reproducēt lietotāja konstatētās kļūdas 5.10. Sagatavot testēšanas pārskata dokumentu 6. Prasību specificēšana 6.1. Iepazīties ar esošo pasūtītāja programmatūru 6.2. Analizēt prasību realizācijas iespējas 7. Lietotāja dokumentācijas gatavošana 7.1. Iepazīties ar lietotāja dokumentācijas standartiem 7.2. Iepazīties ar lietotāja darījumu terminoloģiju 7.3. Rakstīt un noformēt lietotāja dokumentācijas tekstu 7.4. Saskaņot lietotāja dokumentāciju ar iebūvēto palīdzības sistēmu (Help) 8. Programmatūras projekta plānošana 8.1. Prognozēt darba uzdevuma darbietilpību un izpildes laiku 8.2. Veikt individuālā darba plānošanu un kontroli 8.3. Piedalīties projekta gaitas izpildes apspriešanā 8.4. Izstrādāt programmēšanas vadlīnijas Īpašie faktori, kas raksturo darba vidi Organizatoriskie faktori darbs tiek veikts individuāli vai darba grupas sastāvā. Darba grupās var vadīt citus 3. un 4. profesionālās kvalifikācijas līmeņa speciālistus. 3

Prasmes Kopīgās prasmes nozarē Lietot IT nozares standartus Lietot IT terminoloģiju angļu un latviešu valodā Lietot operētājsistēmas Lietot teksta un grafikas redaktorus u.c. biroja lietojumprogrammas Piedalīties projektu vadīšanā Speciālās prasmes profesijā Kodēt un atkļūdot programmas Pielietot projektējuma shēmas un diagrammas Projektēt algoritmus un datu struktūras Izvēlēties uzdevuma risināšanai adekvātus līdzekļus Veikt datu aizsardzības un drošības pasākumus Konfigurēt darba vietu un darba rīkus Lietot programmatūras izstrādes rīkus Analizēt programmas kodu Realizēt lietotāja saskarnes Lietot datu pieprasījumu valodas Mērīt programmatūras veiktspēju Lietot labo programmēšanas stilu Lietot programmatūras testēšanas paņēmienus Veikt sistēmu projektēšanu Vispārējās prasmes/ spējas Komunikatīvā prasme Strādāt komandā (grupā) Veikt darbu patstāvīgi Plānot izpildāmos darbus un noteikt to prioritātes Lietot informācijas meklēšanas un atlases līdzekļus Sagatavot prezentācijas materiālus un pasākumus un vadīt tos Pārliecināt citus un argumentēt savu viedokli Noformēt lietišķos dokumentus Ievērot profesionālās ētikas principus Ieverot darba higiēnas un drošības prasības Spēt sazināties latviešu un angļu valodā Zināšanas Angļu valoda Zināšanas Zināšanu līmenis Priekšstats Izpratne Pielietošana Matemātika Ekonomika un uzņēmējdarbība Saskarsme un profesionālā ētika Darba aizsardzība un ergonomika Lietojumprogrammatūras klasifikācija un pielietojums Programmēšanas valodas 4

Operētājsistēmu klasifikācija un izmantošana Datu bāzu tehnoloģijas Datorsistēmu uzbūve un funkcionēšana Datortīklu tehnoloģijas IT nozares tiesību pamati un standarti Programmatūras inženierija Programmatūras izstrādes tehnoloģijas Objektorientēta programmēšana Datu struktūras un algoritmi Interneta tehnoloģijas Programmatūras izstrādes projektu vadīšana Profesijas standarta izstrādes darba grupas sastāvs: Valdis Lauks - programmatūras izstrādes daļas direktors, Microlink Ivo Odītis - informācijas sistēmu pārvaldes vadītāja vietnieks, Latvijas Banka Uldis Sukovskis - laboratorijas vadītājs, Rīgas Informācijas tehnoloģijas institūts Anna Zalucka - programmēšanas inženieris, A/S Exigen Latvia Darja Žukova - projektu vadītāja, IT Alise Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomes eksperti: Juris Borzovs, Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas Profesionālās izglītības padomes priekšsēdētājs, LDDK Nodarbinātības un profesionālās izglītības ekspertu komisijas loceklis. 5

3. pielikums Profesionālo studiju programmas

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE Studiju progr.apstiprināta RTU Senāta sēdē Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte 2003. g. 15. decembrī prot. Nr. 482 Lietišķo datorsistēmu institūts Mācību prorektors.. E.Beķeris STUDIJU PROGRAMMA Programmas nosaukums: Studiju līmenis: Nominālais studiju ilgums: Studiju apjoms: Iepriekšējā izglītība: Iegūstamā kvalifikācija: Iegūstamais grāds: DATORSISTĒMAS bakalaura profesionālās studijas 4 gadi 161 KP vispārējā vai profesionālā vidējā izglītība inženieris datorsistēmās inženierzinātņu bakalaura profesionālais grāds datorsistēmās 1 Studiju programmas šifrs DCD0 Uzņemšana ar 2004./2005. akad.g. A. OBLIGĀTIE STUDIJU PRIEKŠMETI 103 KP 1. Vispārizglītojošie studiju kursi 14 KP 1.1 Matemātika 9 KP 1.2. Ekonomika 2 KP 1.3. Sociālās attīstības modeļi 2 KP 1.4. Ievads specialitātē 1 KP 1.5. Fiziskā audzināšana 0 KP 2. Nozares teorētiskie pamatkursi un inf.tehnoloģijas kursi 37 KP 2.1. Matemātika (speckurss) 4 KP 2.2 Fizika 6 KP 2.3. Datormācība (pamatkurss) 3 KP 2.4. Elektrotehnika un elektronika 2 KP 2.5. Inženierķīmija 2 KP 2.6. Datorgrafika un attēlu apstrādes pamati 2 KP 2.7. Lietojumprogrammatūra 6 KP 2.8. Programmēšanas valodas 4 KP 2.9. Datorsistēmu uzbūve 4 KP 2.10. Datu struktūras un algoritmi 4 KP 3. Nozares profesionālās specializācijas kursi 52 KP 3.1. Datormācība (speckurss) 2 KP 3.2. Darba aizsardzība 2 KP 3.3. Civilā aizsardzība 1 KP 3.4. Operētājsistēmas 4 KP 3.5. Datu bāzes 4 KP 3.6. Datu bāzu pārvaldības sistēmas 4 KP 3.7. Datoru tīkli 6 KP 3.8. Programmēšanas tehnoloģijas 2 KP 3.9. Objektorientētā programmēšana 4 KP 3.10. Ievads mākslīgajā intelektā 2 KP 3.11. Adaptīvās datu apstrādes sistēmas 2 KP 3.12. Objektorientēta sistēmanalīze un projektēšana 3 KP 3.13. Sistēmu inženierija 2 KP 3.14. Programmatūras izstrādes tehnoloģija 2 KP 3.15. Algoritmi un programmēšanas metodes 2 KP 3.16. Tehniskā nodrošinājuma sistēmas un komunikācijas 2 KP

3.17. PHP valoda Web lietojumu izstrādē 2 KP 3.18. Objektorientētās programmēšanas praktikums 2 KP 3.19. Tīmekļa tehnoloģijas 4 KP B. OBLIGĀTĀS IZVĒLES PRIEKŠMETI 14 KP 1. Nozares profesionālās specializācijas kursi 8 KP 1.1. Paralēlie procesi un programmēšanas valoda ADA 2 KP 1.2. Lielu programmsistēmu izstrādes tehnikas un rīki 2 KP 1.3. Integrētais CASE rīks GRADE 2 KP 1.4 CASE rīks ORACLE Designer 2 KP 1.5. Programmēšana datortīklu vidē 2 KP 1.6. Risinājumu apstrāde Microsoft vidē 2 KP 1.7. Informatīvo sistēmu drošība 2 KP 1.8. Biznesoptimizācija ar datortīkliem 2 KP 1.9. Lietojumrisinājumu izstrāde MACROMEDIA FLASH vidē 2 KP 2. Humanitārie/sociālie un vadības priekšmeti 2 KP 2.1. Vadīšanas teorija 2 KP 2.2. Vadības organizācija uzņēmumā 2 KP 2.3. Uzņēmējdarbības ekonomika 2 KP 2.4. Mazo uzņēmumu biznesa ekonomika un plānošana 2 KP 2.5. Uzņēmējdarbība un investīcijas 2 KP 2.6. Uzņēmējdarbības ekonomika un tirgzinības pamati 2 KP 2.7. Vispārējā socioloģija 2 KP 2.8. Vadības socioloģija 2 KP 2.9. Mazās grupas un personības socioloģija 2 KP 2.10. Politoloģija 2 KP 2.11. Latvijas politiskā sistēma 2 KP 2.12. Apvienotā Eiropa un Latvija 2 KP 3. Valodas 4 KP 3.1. Angļu valoda 4 KP 3.2. Vācu valoda 4 KP C. BRĪVĀS IZVĒLES PRIEKŠMETI 6 KP D. PRAKSE 26 KP E. VALSTS PĀRBAUDĪJUMI 12 KP 1. Bakalaura darbs (ar projekta daļu) 12 KP Kopā: 161 KP Programma akceptēta Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes domes 2003. g. 8. decembra sēdē, prot. Nr 461 Priekšsēdētājs Programma izvērtēta datorzinātnes nozares studiju programmu komisijas sēdē 2003. g. 5. decembrī Priekšsēdētājs 2

BAKALAURA PROFESIONĀLO STUDIJU PROGRAMMAS "DATORSISTĒMAS" SATURA UN REALIZĀCIJAS APRAKSTS 1. Datorsistēmu programmas bakalaura profesionālajās studijās uzņem pretendentus ar vispārējo vidējo vai tai pielīdzinātu izglītību. Programmā var tikt ieskaitīti arī studenti pēc trīs gadus ilgām pirmā līmeņa profesionālajām studijām programmētāja vai datorsistēmu un datortīklu administratora specializācijās. 2. Programmas īstenošanas nosacījumi: 2.1. Bakalaura profesionālo studiju mērķis ir nodrošināt valsts ekonomikas vajadzībām atbilstošās profesionālās studijas datorzinātnes nozarē un sniegt 2. līmeņa augstāko profesionālo izglītību datorsistēmu apakšnozarē, lai sagatavotu inženieri datorsistēmās praktiskam darbam ar programmēšanas inženiera profesijas standarta 5. kvalifikācijas līmenim atbilstošu kvalifikāciju, kā arī iegūt profesionālā bakalaura grādu, kas dod iespēju turpināt studijas profesionālajā maģistrantūrā. 2.2. Datorsistēmu bakalaura profesionālo studiju programma paredz lekcijās, praktiskās un laboratoriju nodarbībās, kā arī patstāvīgās studijās apgūt fundamentālos inženierzinātņu priekšmetus, datorsistēmu apakšnozares datorsistēmu projektēšanas, lietišķo datorzinātņu un lietišķo datorsistēmu programmatūras virzieniem atbilstošos teorētiskos un informācijas tehnoloģijas priekšmetus, profesionālās specializācijas priekšmetus, kā arī humanitāri sociālos, ekonomikas un vadības priekšmetus. Bakalaura profesionālo studiju rezultātā students iegūst nepieciešamās zināšanas un iemaņas, lai varētu uzsākt patstāvīgu darbu vai arī turpināt studijas profesionālajā maģistrantūrā. Bakalaura profesionālo studiju laikā realizēto uzdevumu rezultātā students iegūst: nepieciešamās teorētiskās un praktiskās zināšanas norādītajos virzienos; prasmi izmantot teorētiskās zināšanas konkrētu uzdevumu nostādnei un risināšanai; prasmi izstrādāt atbilstošo programmatūru, apgūt un izmantot programmatūras vides un programmatūras rīkus; 26 nedēļu ilgu praktiskā darba pieredzi; prasmi projektēt informācijas, datu bāzu, intelektuālas un programmatūras sistēmas. Realizējot formulētos uzdevumus, tiek īstenota padziļināta zināšanu apguve, kas nodrošina iespēju izstrādāt jaunas un pilnveidot esošās programmatūras sistēmas un sagatavot studentus jaunrades, pētnieciskam un pedagoģiskam darbam datorsistēmu apakšnozarē. 2.3. Datorsistēmu bakalaura profesionālo studiju programma paredz profilam atbilstošo vispārizglītojošo kursu - matemātikas, ekonomikas, sociālās attīstības modeļu, ievada specialitātē, fiziskās audzināšanas; nozares teorētisko pamatkursu un informācijas tehnoloģijas kursu - matemātikas (speckurss), fizikas, datormācības (pamatkurss), elektrotehnikas un elektronikas, inženierķīmijas, datorgrafikas un attēlu apstrādes

pamatu, lietojumprogrammatūras, programmēšanas valodu, datorsistēmu uzbūves, datu struktūru un algoritmu, nozares profesionālās specializācijas kursu - datormācības (speckurss), darba aizsardzības, civilās aizsardzības, operētājsistēmu, datu bāzu, datu bāzu pārvaldības sistēmu, datoru tīklu, programmēšanas tehnoloģiju, objektorientētās programmēšanas, ievada mākslīgajā intelektā, adaptīvo datu apstrādes sistēmu, objektorientētas sistēmanalīzes un projektēšanas, sistēmu inženierijas, programmatūras izstrādes tehnoloģijas, algoritmu un programmēšanas metožu, tehniskā nodrošinājuma sistēmu un kominikāciju, PHP valodas Web lietojumu izstrādē, objektorientētās programmēšanas praktikuma, tīmekļa tehnoloģiju, paralēlo procesu un programmēšanas valodas ADA, lielu programmsistēmu izstrādes tehniku un rīku, integrētā CASE rīka GRADE, CASE rīka ORACLE Designer, programmēšanas datortīklu vidē, risinājumu apstrādes Microsoft vidē, informatīvo sistēmu drošības, biznesoptimizācijas ar datortīkliem, lietojumrisinājumu izstrādes MACROMEDIA FLASH vidē; kā arī humanitāri-sociālo un vadības priekšmetu un valodu apguvi. Brīvās izvēles ietvaros paredzētas arī citu priekšmetu studijas. 2.4. Datorsistēmu programmas profesionālā bakalaura studiju struktūra: Obligātie studiju priekšmeti 103 KP o Vispārizglītojošie studiju kursi 14 KP o Nozares teorētiskie pamatkursi un informācijas tehnoloģijas kursi 37 KP o Nozares profesionālās specializācijas kursi 52 KP Obligātās izvēles priekšmeti 14 KP o Nozares profesionālās specializācijas kursi 8 KP o Humanitāri sociālie un vadības priekšmeti 2 KP o Valodas 4 KP Brīvās izvēles priekšmeti 6 KP Prakse 26 KP Bakalaura darbs (ar projekta daļu) 12 KP Kopā 161 KP 2.5. Bakalaura profesionālo studiju priekšmetu apguvi vērtē 10 ballu sistēmā. Pārbaudījumi ir ieskaites, studiju darbi, bakalaura darbs (ar projekta daļu), prakse un eksāmeni saskaņā ar katram mācību gadam apstiprinātajiem studiju plāniem. Beidzot apmācību kursu students aizstāv bakalaura darbu (ar projekta daļu), kas veltīts aktuālām problēmām datorsistēmu apakšnozarē. 2.6. Imatrikulējot profesionālo bakalauru studijās studentus ar pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību programmētāja vai datorsistēmu un datortīklu administratora specializācijās, iepriekš apgūtie priekšmeti tiek pielīdzināti. 2.7. Nominālais studiju ilgums pēc trīs gadu ilgām pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studijām ir 1,5 gadi. Šajā laikā studentiem jāapgūst sekojošie priekšmeti:

A. OBLIGĀTIE STUDIJU PRIEKŠMETI 29 KP 1. Vispārizglītojošie studiju kursi 10 KP 1.1. Sociālās attīstības modeļi 2 KP 1.2. Fizika 6 KP 1.3. Inženierķīmija 2 KP 2. Nozares teorētiskie pamatkursi un informācijas tehnoloģijas kursi 8 KP 2.1. Datorgrafika un attēlu apstrādes pamati 2 KP 2.2. Elektrotehnika un elektronika 2 KP 2.3. Diskrētā matemātika 2 KP 2.4. Skaitliskās metodes 2 KP 3. Nozares profesionālās specializācijas kursi 11 KP 3.1. Darba aizsardzība 2 KP 3.2. Civilā aizsardzība 1 KP 3.3. Tehniskā nodrošinājuma sistēmas un komunikācijas 2 KP 3.4. PHP valoda Web lietojumu izstrādē 2 KP 3.5. Objektorientētās programmēšanas praktikums 2 KP 3.6. Ievads mākslīgajā intelektā 2 KP B. IEROBEŽOTĀS IZVĒLES PRIEKŠMETI 10 KP 1. Nozares profesionālās specializācijas priekšmeti 8 KP 1.1. Paralēlie procesi un programmēšanas valoda ADA 2 KP 1.2. Lielu programmsistēmu izstrādes tehnikas un rīki 2 KP 1.3. Programmēšana datortīklu vidē 2 KP 1.4. Risinājumu apstrāde Microsoft vidē 2 KP 1.5. Integrētais CASE rīks GRADE 2 KP 1.6. CASE rīks ORACLE Designer 2 KP 1.7. Informatīvo sistēmu drošība 2 KP 1.8. Biznesoptimizācija ar datortīkliem 2 KP 1.9. Lietojumrisinājumu izstrāde MACROMEDIA FLASH vidē 2 KP 2. Ekonomikas, vadības un hum/soc priekšmeti 2 KP 2.1. Uzņēmējdarbības apdrošināšana 2 KP 2.2. Mazā biznesa vadīšana 2 KP 2.3. Mazā uzņēmuma uzņēmējdarbības organizācija 2 KP 2.4. Vadīšanas teorija 2 KP 2.5. Vadības organizācija uzņēmumā 2 KP 2.6. Uzņēmējdarbības ekonomika 2 KP 2.7. Mazo uzņēmumu biznesa ekonomika un plānošana 2 KP 2.8. Uzņēmējdarbība un investīcijas 2 KP 2.9. Uzņēmējdarbības ekonomika un tirgzinības pamati 2 KP

2.10. Vispārējā socioloģija 2 KP 2.11. Vadības socioloģija 2 KP 2.12. Mazās grupas un personības socioloģija 2 KP 2.13. Politoloģija 2 KP 2.14. Latvijas politiskā sistēma 2 KP 2.15. Apvienotā Eiropa un Latvija 2 KP D. PRAKSE 6 KP E. BAKALAURA DARBS AR PROJEKTA DAĻU 16 KP Kopā 3. Akadēmiskā personāla uzskaitījums: 61 KP Pasniedzējs Pamatdarbā Docētie priekšmeti vai blakus darbā Prof., dr.habil.sc.ing. Jānis Grundspeņķis p.d. Ievads mākslīgajā intelektā, Sistēmu inženierija, Bakalaura darbs (ar projekta daļu) Prof., dr.habil.sc.ing. Aleksandrs Glazs p.d. Datorgrafika un attēlu apstrādes pamati Prof., dr.habil.sc.ing. Leonīds Novickis p.d. Adaptīvās datu apstrādes sistēmas Prof., dr.sc.ing. Larisa Zaiceva p.d. Programmēšanas tehnoloģijas, Programmēšanas valodas, Programmatūras izstrādes tehnoloģija, Prakse Prof., dr.phys. Ņikita Nadežņikovs p.d. Elektrotehnika un elektronika Asoc. prof., dr.math. Inta Volodko p.d. Matemātika, Diskrētā matemātika Asoc. prof., dr.sc.ing. Jānis Eiduks p.d. Datu bāzes, Datu bāzu pārvaldības sistēmas Asoc. prof., dr.sc.ing. Mārīte Kirikova p.d. Integrētais CASE rīks GRADE, CASE rīks ORACLE Designer Asoc. prof., dr.sc.ing. Uldis Sukovskis p.d. Objektorientētā programmēšana Asoc. prof., dr.sc.ing. Jurijs Lavendels p.d. Datormācība (pamatkurss un speckurss) Asoc. prof., dr.sc.ing. Eleonora Latiševa p.d. Operētājsistēmas Asoc. prof., dr.math. Aleksandrs p.d. Matemātika (speckurss) Matvejevs Asoc. prof., dr.sc.ing. Vjačeslavs Šitikovs p.d. Lietojumprogrammatūra, Informatīvo sistēmu drošība Asoc. prof., dr.sc.comp. Aldis Baums bl.d. Datorsistēmu uzbūve Asoc. prof., dr.soc. Gunārs Ozolzīle p.d. Politoloģija, Vispārējā socioloģija Asoc. prof., dr.oec. Jānis Ķipsna p.d. Vadīšanas teorija Asoc. prof., dr.oec. Ronalds Taraškevičs p.d. Vadības socioloģija Docente, dr.sc.ing. Oksana Ņikiforova p.d. Objektorientētā sistēmanalīze un projektēšana, Lielu programmsistēmu izstrādes tehnikas un rīki, Objektorientētās programmēšanas praktikums Docents, dr.sc.ing. Pāvels Rusakovs p.d. Paralēlie procesi un programmēšanas valoda ADA, Biznesoptimizācija ar datortīkliem, Tīmekļa tehnoloģijas Docente, dr.sc.ing. Svetlana Kozlova p.d. Algoritmi un programmēšanas valodas

Pasniedzējs Pamatdarbā Docētie priekšmeti vai blakus darbā Docents, dr.sc.comp. Andrejs Ermuiža p.d. Datoru tīkli Docents, dr.chem. Ēriks Pālītis p.d. Civilā aizsardzība Docente, dr.oec. Ludmila Leonoviča p.d. Ekonomika Uzņēmējdarbība un investīcijas Docente, dr.phys. Aija Kalnača p.d. Fizika Docents, dr.sc.ing. Jānis Vaivads p.d. Inženierķīmija Docents dr.sc.ing. Ilmārs Iltiņš p.d. Skaitliskās metodes Docents inž. Gunārs Matisons p.d. Programmēšanas valodas, Datu struktūras un algoritmi Docents, inž. Valdis Ziemelis p.d. Darba aizsardzība Docents, filoz. zin. kandidāts, Uldis Augstkalns bl.d. Latvijas politiskā sistēma, Apvienotā Eiropa un Latvija Docente, dr.oec. Tatjana Survilo p.d. Vadības organizācija uzņēmumā Docente, dr.oec. Zoja Sundukova p.d. Uzņēmējdarbības ekonomika, Uzņēmējdarbības ekonomika un tirgzinības pamati Docente, dr.oec. Ludmila Vasiļjeva p.d. Mazo uzņēmumu biznesa ekonomika un plānošana Docents, dr.phil. Andris Zvejnieks p.d. Sociālās attīstības modeļi Lektors, mg.sc.ing. Valdis Andersons bl.d. Tehniskā nodrošinājuma sistēmas un komunikācijas Lektors, mg.sc.ing. Aloizs Ratnieks p.d. Programmēšana datortīklu vidē Lektore, mg.sc.comp. Marina Uhanova p.d. Lietojumrisinājumu izstrāde MACROMEDIA FLASH vidē, Risinājumu apstrāde Microsoft vidē Lektors, mg.ped. Laimonis Brauns bl.d. Angļu valoda Lektore, mg.ped. Valentīna Lauziniece p.d. Vācu valoda Lektore, mg.sc.comp. Natālija Prokofjeva p.d. PHP valoda Web lietojumu izstrādē Lektore, mg.soc. Laila Girsova p.d. Mazās grupas un personības socioloģija 4. Struktūrvienību uzskaitījums: Lietišķo datorsistēmu institūts Datorvadības, automātikas un datortehnikas institūts Informācijas tehnoloģijas institūts Inženiermatemātikas katedra RTU struktūrvienības 5. Nepieciešamais palīgpersonāls: Laboratorijas vadītājs - 1 ar augstāko izglītību Laboranti - 3 ar koledžas vai augstāko izglītību 6. Nepieciešamā materiālā bāze Esošā:

RTU bibliotēka Datoru klases ar pieeju internetam 7. Programmas realizācijas izmaksas 2004. gadā nepārsniedz valsts budžetā paredzēto bāzes finansējuma apjomu. Studiju maksa vienam studentam tiek noteikta ar RTU Senāta lēmumu par studiju maksu tekošajam studiju gadam. Programmas direktors J. Grundspeņķis

Akadēmiskais personāls bakalaura profesionālo studiju programmas nodrošināšanai Bakalaura profesionālo studiju programma DATORSISTĒMAS, šifrs DCD0 Apgūtā pirmā līmeņa profesionālo studiju programma DATORSISTĒMAS, šifrs DKD2 Pirmā līmeņa studiju programmas mācību priekšmets (nosaukums / apjoms) un pasniedzējs A. OBLIGĀTIE STUDIJU MĀCĪBU PRIEKŠMETI 1. Vispārizglītojošie studiju kursi 1.1. Matemātika 6 KP asoc. prof. I. Volodko 1.2. Ekonomika 2 KP doc. L. Ļeonoviča Bakalaura profesionālo studiju pēc koledžas mācību priekšmets (nosaukums / apjoms) un pasniedzējs 1.1.1. Diskrētā matemātika 2 KP asoc. prof. I. Volodko 1.1.2. Skaitliskās metodes 2 KP doc. I. Iltiņš 1.3. Sociālās attīstības modeļi 2 KP doc. A. Zvejnieks 2. Nozares teorētiskie pamatkursi un informācijas tehnoloģijas kursi 2.1. Matemātikas speciālās nodaļas 4 KP asoc. prof. A. Matvejevs 2.2. Fizika 6 KP doc. A. Kalnača 2.3.1. Programmatūras inženierija (pamatkurss) 2 KP prof. L. Zaiceva 2.3.2. Perifērijas ierīces (pamatkurss) 2 KP lekt. V. Andersons 2.4. Elektrotehnika un elektronika 2 KP prof. Ņ. Nadežņikovs 2.5. Inženierķīmija 2 KP doc. J. Vaivads 2.6. Datorgrafika un attēlu apstrādes pamati 2 KP prof. A. Glazs 2.7. Lietojumprogrammatūra 6 KP asoc. prof. V. Šitikovs 2.8. Programmēšanas valodas 4 KP doc. G. Matisons, prof. L. Zaiceva 2.9. Datorsistēmu uzbūve 4 KP asoc. prof. A. Baums

2.10. Datu struktūras un algoritmi 4 KP doc. G. Matisons 3. Nozares profesionālās specializācijas kursi 3.1. Programmatūras inženierija (pamatkurss) 2 KP prof. L. Zaiceva 3.2. Darba aizsardzība un ergonomika 2 KP doc. V. Ziemelis 3.4. Operētājsistēmas 4 KP asoc. prof. E. Latiševa 3.5. Datu bāzu tehnoloģijas 4 KP asoc. prof. J. Eiduks 3.6. Lielās datu bāzes 4 KP asoc. prof. J. Eiduks 3.7. Datoru tīkli 6 KP doc. A. Ermuiža 3.8. Programmēšanas tehnoloģijas 2 KP prof. L. Zaiceva 3.9. Objektorientētā programmēšana 4 KP asoc. prof. U. Sukovskis 3.11. Informācijas sistēmu izstrāde 2 KP asoc. prof. M. Kirikova 3.12. Informācijas sistēmu izstrāde 2 KP asoc. prof. M. Kirikova 3.13. Informācijas sistēmu izstrāde 2 KP asoc. prof. M. Kirikova 3.14. Programmatūras inženierija (speckurss) 2 KP prof. L. Zaiceva 3.15. Programmatūras inženierija (speckurss) 2 KP prof. L. Zaiceva 3.2. Darba aizsardzība 2 KP doc. V. Ziemelis 3.3. Civilā aizsardzība 1 KP doc. Ē. Pālītis 3.10. Ievads mākslīgajā intelektā 2 KP prof. J. Grundspeņķis 3.16. Tehniskā nodrošinājuma sistēmas un komunikācijas 2 KP lekt. V. Andersons 3.17. PHP valoda Web lietojumu izstrādē 2 KP lekt. N. Prokofjeva

3.19. Tīmekļa tehnoloģijas 4 KP doc. P. Rusakovs 3.18. Objektorientētās programmēšanas praktikums 2 KP doc. O. Ņikiforova B. OBLIGĀTĀS IZVĒLES MĀCĪBU PRIEKŠMETI 1.1. Paralēlie procesi un programmēšanas valoda ADA 2 KP doc. P. Rusakovs 1.2. Lielu programmsistēmu izstrādes tehnikas un rīki 2 KP doc. O. Ņikiforova 1.3. Integrētais CASE rīks GRADE 2 KP asoc. prof. M. Kirikova 1.4. CASE rīks ORACLE Designer 2 KP asoc. prof. M. Kirikova 1.5. Programmēšana datortīklu vidē 2 KP lekt. A. Ratnieks 1.6. Risinājumu apstrāde Microsoft vidē 2 KP asoc. prof. J. Lavendels 1.7. Informatīvo sistēmu drošība 2 KP asoc. prof. V. Šitikovs 1.8 Biznesoptimizācija ar datortīkliem 2 KP doc. P. Rusakovs 1.9. Lietojumrisinājumu izstrāde MACROMEDIA FLASH vidē 2 KP lekt. M. Uhanova 2. Humanitāri/sociālie, ekonomikas un vadības mācību priekšmeti 2.1.1. Uzņēmējdarbības pamati 4 KP lekt. L. Pūre 2.1.2. Lietišķā saskarsme 2 KP lekt. G. Maurāne 3. Valodas 4 KP lekt. L. Brauns, lekt. V. Lauziniece 4.1. E-komercija 2 KP asoc. prof. M.Kirikova 4.2. Biroja darba automatizācija 2 KP prof. J. Grundspeņķis 4.3. Nozares tiesību pamati un. Standarti 2 KP prof. J. Borzovs 1 mācību priekšmets no 15 mācību priekšmetu saraksta

D. ARODPRAKSE 20 KP prof. L. Zaiceva D.1. PRAKSE 6 KP prof. L. Zaiceva D.2. BAKALAURA DARBS AR PROJEKTA DAĻU 12 KP prof. J. Grundspeņķis

RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE Studiju progr.apstiprināta RTU Senāta sēdē Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte 2003. g. 15. decembrī, prot.nr. 482 Lietišķo datorsistēmu institūts Mācību prorektors.. E.Beķeris STUDIJU PROGRAMMA Programmas nosaukums: Studiju līmenis: Nominālais studiju ilgums: Studiju apjoms: Iepriekšējā izglītība: Iegūstamais grāds:: DATORSISTĒMAS maģistra profesionālās studijas 1,5 gadi 62 KP Inženierzinātņu bakalaura profesionālais grāds datorsistēmās vai inženierzinātņu bakalaura akadēmiskais grāds datorvadībā un datorzinātnē (izpildot papildprasības) inženierzinātņu maģistra profesionālais grāds datorsistēmās 1 Studiju programmas šifrs DGD0 Uzņemšana ar 2004./2005. akad.g. A. OBLIGĀTIE STUDIJU PRIEKŠMETI 18 KP 1. Programmatūras plānošana un metroloģija 3 KP 2. Informācijas sistēmu metodoloģijas 3 KP 3. Datortīklu operētājsistēmas 3 KP 4. Lielu datu bāzu administrēšana 3 KP 5. PROLOG un loģiskā programmēšana 3 KP 6. Sadalītu datu apstrāde datortīklos 3 KP B. OBLIGĀTĀS IZVĒLES PRIEKŠMETI 18 KP 1. Specializējošie priekšmeti 16 KP 1.1. Intelektuālo sistēmu projektēšanas metodes 3 KP 1.2. Datorsistēmu projektēšanas rīku komplekts 3 KP 1.3. Lietišķās intelektuālās sistēmas 3 KP 1.4. Ievads risinājumu datorizētā apstrādē 3 KP 1.5. Lietišķā datorgrafika 3 KP 1.6. HTML valoda 3 KP 1.7. Projektu kvalitātes vadība 3 KP 1.8. Multibāzu sistēmas 3 KP 1.9. Informācijas aizsardzība 3 KP 1.10. Lietotāja adaptīvā interfeisa programmatūra 3 KP 1.11. Vizuālā programmēšana 3 KP 1.12. Moderno programmēšanas valodu praktikums 3 KP 1.13. CASE rīki datu bāzu projektēšanā 4 KP 1.14. Programmatūras izstrādes tehnoloģiskie līdzekļi 4 KP 1.15. Programmatūras riska analīze 2 KP 1.16. Tehniskā kibernētika 2 KP 2. Pedagoģijas, psiholoģijas, ekonomikas un vadības priekšmeti 2 KP 2.1. Ētika 2 KP 2.2. Prezentācijas prasme 2 KP 2.3. Eiropas klasiskā filozofija 2 KP 2.4. Mazā biznesa vadīšana 2 KP 2.5. Mazā uzņēmuma uzņēmējdarbības organizācija 2 KP 2.6. Uzņēmējdarbības apdrošināšana 2 KP 2.7. Komerciālo, finansu un inženieraprēķinu metodes 2 KP 2.8. Uzņēmējdarbības plānošana 2 KP 2.9. Jaunās produkcijas tirgzinības 2 KP

2.10. Biznesa socioloģija 2 KP 2.11. Sociālā psiholoģija 2 KP 2.12. Industriālās attiecības 2 KP 2.13. Komercdarbība 2 KP 2.14. Pedagoģija (maģistriem) 2 KP 2.15. Psiholoģija (maģistriem) 2 KP D. PRAKSE 6 KP E. VALSTS PĀRBAUDĪJUMI 20 KP 1. Maģistra darbs 20 KP Kopā: 62 KP Programma akceptēta Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes domes 2003. g. 8. decembra sēdē, prot. Nr.461 Priekšsēdētājs Programma izvērtēta datorzinātnes nozares studiju programmu komisijas sēdē 2003. g. 5. decembrī Priekšsēdētājs 2

Profesionālā maģistra studiju programma Obligāto izvēles priekšmetu sadalījums pa specializācijām: I. Datorsistēmu projektēšana 16 KP 1. Intelektuālo sistēmu projektēšanas metodes 3 KP 2. Datorsistēmu projektēšanas rīku komplekts 3 KP 3. Projektu kvalitātes vadība 3 KP 4. Multibāzu sistēmas 3 KP 5. CASE rīki datu bāzu projektēšanā 4 KP Specializācijas priekšmetu apguve ļauj piešķirt sistēmanalītiķa profesionālo kvalifikāciju. II. Lietišķo datorsistēmu programmatūra 16 KP 1. Lietišķās intelektuālās sistēmas 3 KP 2. Ievads risinājumu datorizētā apstrādē 3 KP 3. Informācijas aizsardzība 3 KP 4. Lietotāja adaptīvā interfeisa programmatūra 3 KP 5. Programmatūras izstrādes tehnoloģiskie līdzekļi 4 KP Specializācijas priekšmetu apguve ļauj piešķirt programmēšanas inženiera profesionālo kvalifikāciju. III. Lietišķās datorzinātnes 16 KP 1. Lietišķā datorgrafika 3 KP 2. HTML valoda 3 KP 3. Vizuālā programmēšana 3 KP 4. Moderno programmēšanas valodu praktikums 3 KP 5. Programmatūras riska analīze 2 KP 6. Tehniskā kibernētika 2 KP Specializācijas priekšmetu apguve ļauj piešķirt programmēšanas inženiera profesionālo kvalifikāciju.

MAĢISTRA PROFESIONĀLO STUDIJU PROGRAMMAS "DATORSISTĒMU" SATURA UN REALIZĀCIJAS APRAKSTS 1. Datorsistēmu programmas maģistra profesionālajās studijās uzņem reflektantus ar profesionālā bakalaura grādu datorsistēmās, inženierzinātņu bakalaura akadēmisko grādu datorvadībā un datorzinātnē vai tām pielīdzinātu izglītību. 2. Programmas īstenošanas nosacījumi: 2.1. Maģistra profesionālo studiju programmas mērķis ir nodrošināt valsts ekonomikas vajadzībām atbilstošas profesionālās studijas datorzinātnes nozarē un sniegt studentiem padziļinātas zināšanas datorsistēmu izstrādāšanas problēmu analīzē, datorsistēmu izstrādāšanas metodoloģijās, lietojumos un rīkos, programmatūras sistēmu izstrādāšanā, kā arī datorsistēmu modelēšanā, lai sagatavotu programmu apguvušos maģistrus praktiskam darbam vai augstskolu pedagoģiskā darba veikšanai, kā arī 2. līmeņa augstāko profesionālo izglītību datorsistēmās pretendentiem ar inženierzinātņu bakalaura akadēmisko grādu, lai sagatavotu inženieri datorsistēmās praktiskam darbam ar sistēmu analītiķa vai programmēšanas inženiera (atkarībā un izvēlēto obligāto izvēles priekšmetu klāsta) profesijas standarta 5. kvalifikācijas līmenim atbilstošu kvalifikāciju. 2.2. Datorsistēmu maģistra profesionālo studiju programma paredz lekcijās, praktiskās un laboratoriju nodarbībās, kā arī patstāvīgās studijās un individuālā darbā apgūt datorsistēmu izstrādāšanai un realizācijai nepieciešamās zināšanas un prasmes, specializējoties datorsistēmu projektēšanas, lietišķo datorzinātņu vai lietišķo datorsistēmu programmatūras virzienos. Maģistra profesionālo studiju laikā tiek realizēti šādi uzdevumi: sniegt zināšanas sistēmu analīzē, kā arī informācijas sistēmu, datu bāzu sistēmu un intelektuālo sistēmu projektēšanā un izstrādāšanā (datorsistēmu projektēšanas virzienam); sniegt zināšanas par programmproduktiem, programmatūras sistēmām un vidēm, kā arī tehnoloģijām un rīkiem lietišķo programmu izstrādāšanā (lietišķo datorsistēmu programmatūras virzienam); sniegt zināšanas par problēmu analīzi, datorsistēmu modelēšanas un programmēšanas metodēm (lietišķo datorzinātņu virzienam); trenēt studentus sistēmu izstrādāšanas rīku profesionālā lietošanā (datorsistēmu projektēšanas virzienam); trenēt studentus sarežģītu programmproduktu profesionālā lietošanā un izstrādāšanā (lietišķo datorsistēmu programmatūras virzienam); trenēt studentus datorsistēmu modelēšanas un programmēšanas metožu praktiskā lietošanā (lietišķo datorzinātņu virzienam); dot 6 nedēļu ilgu praktiskā darba pieredzi. Realizējot formulētos uzdevumus, tiek īstenota padziļinātu zināšanu apguve, kas nodrošina iespēju izstrādāt būtiski jaunas sistēmas un tehnoloģijas, studenti tiek

sagatavoti pētnieciskam un pedagoģiskam darbam, kā arī izglītības turpināšanai inženierzinātņu doktora zinātniskā grāda ieguvei. 2.3. Datorsistēmu maģistra profesionālo studiju programma paredz profilam atbilstošo obligāto studiju priekšmetu - programmatūras plānošana un metroloģija, informācijas sistēmu metodoloģijas, datortīklu operētājsistēmas, lielu datu bāzu administrēšana, PROLOG un loģiskā programmēšana, sadalītu datu apstrāde datortīklos, obligāto izvēles priekšmetu - intelektuālo sistēmu projektēšanas metodes, datorsistēmu projektēšanas rīku komplekts, lietišķās intelektuālās sistēmas, ievads risinājumu datorizētā apstrādē, lietišķā datorgrafika, HTML valoda, projektu kvalitātes vadība, multibāzu sistēmas, informācijas aizsardzība, lietotāja adaptīvā interfeisa programmatūra, vizuālā programmēšana, moderno programmēšanas valodu praktikums, CASE rīki datu bāzu projektēšanā, programmatūras izstrādes tehnoloģiskie līdzekļi, deduktīvās datu bāzes, tehniskā kibernētika, kā arī pedagoģijas, psiholoģijas, ekonomikas un vadības priekšmetu apguvi. 2.4. Datorsistēmu maģistra profesionālo studiju programmas struktūra: Obligātie studiju priekšmeti 18 KP Obligātās izvēles priekšmeti 18 KP o Specializējošie priekšmeti 16 KP o Pedagoģijas, psiholoģijas, ekonomikas un vadības priekšmeti 2 KP Prakse 6 KP Maģistra darbs 20 KP Kopā: 62 KP 2.5. Maģistra profesionālo studiju priekšmetu apguvi vērtē 10 ballu sistēmā. Pārbaudījumi ir ieskaites, studiju darbi, maģistra darbs, prakse un eksāmeni saskaņā ar katram mācību gadam apstiprinātajiem studiju plāniem. Beidzot apmācību, students aizstāv maģistra darbu, kas veltīts aktuālām problēmām datorsistēmu apakšnozarē. 2.6. Reflektantiem ar inženierzinātņu bakalaura akadēmisko grādu datorvadībā un datorzinātnē, lai vienlaikus ar maģistra profesionālo grādu iegūtu arī inženiera profesionālo kvalifikāciju datorsistēmās, papildus maģistra profesionālo studiju programmā noteiktajām prasībām, jāapgūst vēl šādi priekšmeti: 1. PROFESIONĀLĀS SAGATAVOŠANAS PRIEKŠMETI 10 KP 1.1. Tehniskā nodrošinājuma sistēmas un komunikācijas 2 KP 1.2. PHP valoda Web lietojumu izstrādē 2 KP 1.3. Objektorientētās programmēšanas praktikums 2 KP 1.4. Paralēlie procesi un programmēšanas valoda ADA 2 KP 1.5. Lielu programmsistēmu izstrādes tehnikas un rīki 2 KP 1.6. Programmēšana datortīklu vidē 2 KP 1.7. Risinājumu apstrāde Microsoft vidē 2 KP 1.8. Integrētais CASE rīks GRADE 2 KP

1.9. CASE rīks ORACLE Designer 2 KP 1.10. Darba aizsardzība 2 KP 2. PRAKSE 26 KP 3. PROJEKTA DAĻA PIE MAĢISTRA DARBA 6 KP KOPĀ 42 KP 3. Akadēmiskā personāla uzskaitījums: Pasniedzējs Pamatdarbā Docētie priekšmeti vai blakus darbā Prof., dr.habil.sc.ing. Jānis Grundspeņķis p.d. Intelektuālo sistēmu projektēšanas metodes, Prakse, Maģistra darbs Prof., dr.habil.sc.ing. Leonīds Novickis p.d. Lietišķās intelektuālās sistēmas, Lietotāja adaptīvā interfeisa programmatūra Prof., dr.habil.sc.ing. Jānis Osis p.d. Tehniskā kibernētika Prof., dr.sc.ing. Larisa Zaiceva p.d. Programmatūras plānošana un metroloģija, Programmatūras izstrādes tehnoloģiskie līdzekļi Asoc. prof., dr.sc.ing. Jānis Eiduks p.d. Lielu datu bāzu administrēšana, Multibāzu sistēmas, CASE rīki datu bāzu projektēšanā Asoc. prof., dr.sc.ing. Mārīte Kirikova p.d. Informācijas sistēmu metodoloģijas, Datorsistēmu projektēšanas rīku komplekts, Projektu kvalitātes vadība Asoc. prof., dr.sc.ing. Jurijs Lavendels p.d. Ievads risinājumu datorizētā apstrādē Asoc. prof., dr.sc.ing. Eleonora Latiševa p.d. Informācijas aizsardzība Asoc. prof., dr.sc.ing. Uldis Sukovskis p.d. Programmatūras risku analīze Docente, dr.sc.ing. Oksana Ņikiforova p.d. Vizuālā programmēšana Docents, dr.sc.ing. Pāvels Rusakovs p.d. PROLOG un loģiskā programmēšana, Sadalītu datu apstrāde datortīklos, Lietišķā datorgrafika, HTML valoda, Moderno programmēšanas valodu praktikums Docents, dr.phil. Andris Zvejnieks p.d. Ētika, Eiropas klasiskā filozofija, Prezentācijas prasme Docente, mg.oec. Ludmila Leonoviča p.d. Uzņēmējdarbības apdrošināšana Docents, dr.oec. Jānis Reiters p.d. Mazā biznesa vadīšana, Mazā uzņēmuma uzņēmējdarbības organizācija Docente, dr.oec. Irina Voronova p.d. Komerciālo, finansu un inženieraprēķinu metodes Docents, mg.oec. Jānis Mežiels p.d. Jaunās produkcijas tirgzinības, Komercdarbība Docents, dr.phil. Valerijs Kuņickis p.d. Biznesa socioloģija, Industriālās attiecības Docente, dr.ped. Beatrise Garjāne p.d. Pedagoģija (maģistriem) Docente, dr.phil. Airisa Šteinberga p.d. Psiholoģija (maģistriem)

Docente, dr.oec. Ludmila Vasiļjeva p.d. Uzņēmējdarbības plānošana Lektors, mg.sc.ing. Aloizs Ratnieks p.d. Datortīklu operētājsistēmas Lektore, mg.soc. Laila Girsova p.d. Sociālā psiholoģija 4. Struktūrvienību uzskaitījums: Lietišķo datorsistēmu institūts RTU struktūrvienības 5. Nepieciešamais palīgpersonāls: Laboratorijas vadītājs - 1 ar augstāko izglītību Inženieris - 1 ar augstāko izglītību 6. Nepieciešamā materiālā bāze a) esošā RTU bibliotēka Katedru metodisko materiālu krātuves Datoru klases ar interneta pieeju 7. Programmas realizācijas izmaksas 2004. gadā nepārsniedz valsts budžetā paredzēto bāzes finansējuma apjomu. Studiju maksa vienam studentam tiek noteikta ar RTU Senāta lēmumu par studiju maksu tekošajam studiju gadam. Programmas direktors J. Grundspeņķis

Akadēmiskais personāls maģistra profesionālo studiju programmas papildus priekšmetu nodrošināšanai reflektantiem ar inženierzinātņu bakalaura akadēmisko grādu Maģistra profesionālo studiju programma DATORSISTĒMAS, šifrs DGD0 Mācību priekšmets (nosaukums / apjoms) Mācībspēks 1. PROFESIONĀLĀS SAGATAVOŠANAS PRIEKŠMETI 10 KP 1.1. Tehniskā nodrošinājuma sistēmas un lekt. V. Andersons komunikācijas 2 KP 1.2. PHP valoda Web lietojumu izstrādē 2 KP doc. P. Rusakovs 1.3. Objektorientētās programmēšanas praktikums doc. O. Ņikiforova 2 KP 1.4. Paralēlie procesi un programmēšanas valoda ADA doc. P. Rusakovs 2 KP 1.5. Lielu programmsistēmu izstrādes tehnikas un rīki doc. O. Ņikiforova 2 KP 1.6. Programmēšana datortīklu vidē 2 KP lekt. A. Ratnieks 1.7. Risinājumu apstrāde Microsoft vidē 2 KP asoc. prof. J. Lavendels 1.8. Integrētais CASE rīks GRADE 2 KP asoc. prof. M. Kirikova 1.9. CASE rīks ORACLE Designer 2 KP asoc. prof. M. Kirikova 1.10. Darba aizsardzība 2 KP doc. V. Ziemelis 2. PRAKSE 26 KP prof. L. Zaiceva 3. PROJEKTA DAĻA PIE MAĢISTRA DARBA prof. J. Grundspeņķis 6 KP

MAĢISTRA PROFESIONĀLO STUDIJU PROGRAMMA "DATORSISTĒMAS" Akadēmiskā personāla uzskaitījums: Pasniedzējs Pamatdarbā Docētie priekšmeti vai blakus darbā Prof., dr.habil.sc.ing. Jānis Grundspeņķis p.d. Intelektuālo sistēmu projektēšanas metodes, Prakse, Maģistra darbs Prof., dr.habil.sc.ing. Leonīds Novickis p.d. Lietišķās intelektuālās sistēmas, Lietotāja adaptīvā interfeisa programmatūra Prof., dr.habil.sc.ing. Jānis Osis p.d. Tehniskā kibernētika Prof., dr.sc.ing. Larisa Zaiceva p.d. Programmatūras plānošana un metroloģija, Programmatūras izstrādes tehnoloģiskie līdzekļi Asoc. prof., dr.sc.ing. Jānis Eiduks p.d. Lielu datu bāzu administrēšana, Multibāzu sistēmas, CASE rīki datu bāzu projektēšanā Asoc. prof., dr.sc.ing. Mārīte Kirikova p.d. Informācijas sistēmu metodoloģijas, Datorsistēmu projektēšanas rīku komplekts, Projektu kvalitātes vadība Asoc. prof., dr.sc.ing. Jurijs Lavendels p.d. Ievads risinājumu datorizētā apstrādē Asoc. prof., dr.sc.ing. Eleonora Latiševa p.d. Informācijas aizsardzība Asoc. prof., dr.sc.ing. Uldis Sukovskis p.d. Programmatūras risku analīze Docente, dr.sc.ing. Oksana Ņikiforova p.d. Vizuālā programmēšana Docents, dr.sc.ing. Pāvels Rusakovs p.d. PROLOG un loģiskā programmēšana, Sadalītu datu apstrāde datortīklos, Lietišķā datorgrafika, HTML valoda, Moderno programmēšanas valodu praktikums Docents, dr.phil. Andris Zvejnieks p.d. Ētika, Eiropas klasiskā filozofija, Prezentācijas prasme Docente, mg.oec. Ludmila Leonoviča p.d. Uzņēmējdarbības apdrošināšana Docents, dr.oec. Jānis Reiters p.d. Mazā biznesa vadīšana, Mazā uzņēmuma uzņēmējdarbības organizācija Docente, dr.oec. Irina Voronova p.d. Komerciālo, finansu un inženieraprēķinu metodes Docents, mg.oec. Jānis Mežiels p.d. Jaunās produkcijas tirgzinības, Komercdarbība Docents, dr.phil. Valerijs Kuņickis p.d. Biznesa socioloģija, Industriālās attiecības Docente, dr.ped. Beatrise Garjāne p.d. Pedagoģija (maģistriem) Docente, dr.phil. Airisa Šteinberga p.d. Psiholoģija (maģistriem) Docente, dr.oec. Ludmila Vasiļjeva p.d. Uzņēmējdarbības plānošana Lektors, mg.sc.ing. Aloizs Ratnieks p.d. Datortīklu operētājsistēmas Lektore, mg.soc. Laila Girsova p.d. Sociālā psiholoģija

4. pielikums Profesionālo studiju mācību plāni

Profesionālā bakalaura studiju programma Profesionālā bakalaura studiju programma "Datorsistēmas" tiek realizēta lekcijās, laboratoriju un praktiskajos darbos. Programmai atbilstošais studiju plāns ar priekšmetu sadalījumu pa priekšmetiem un kontroles veidiem dots 1. Tabulā (lietotie apzīmējumi: KP - kredītpunkti, E - eksāmens, I - ieskaite, D - studiju darbs). 1. tabula Profesionālā bakalaura studiju programma "Datorsistēmas". Šifrs DCD0 N.p. Priekšmeta nosaukums 1.sem. 2.sem. 3.sem. 4.sem. 5.sem. 6.sem. 7sem. 8.sem. k. A. Obligātie studiju priekšmeti 1. Vispārizglītojošie studiju kursi 1.1. Matemātika 3 KP,E 3 KP,E 3 KP,E 1.2. Ekonomika 2 KP,I 1.3. Sociālās attīstības modeļi 2 KP,I 1.4. Ievads specialitātē 1 KP,I 1.5. Fiziskā audzināšana 0 KP,I 0 KP,I 0 KP,I 2. Nozares teorētiskie pamatkursi un informācijas tehnoloģijas kursi 2.1. Matemātika (speckurss) 2.1.1. Diskrētā matemātika 2 KP,E 2.1.2. Varbūtību teorija un 2 KP,I matemātiskā statistika 2.2. Fizika 3 KP,E 3 KP,E 2.3. Datormācība (pamatkurss) 3 KP,E 2.4. Elektrotehnika un 2 KP,E elektronika 2.5. Inženierķīmija 2 KP,I 2.6. Datorgrafika un attēlu 2 KP,I apstrādes pamati 2.7. Lietojumprogrammatūra 4 KP,E,D 2 KP,I 2.8. Programmēšanas valodas 2 KP,I,D 2 KP,E 2.9. Datorsistēmu uzbūve 4 KP,E 2.10. Datu struktūras un algoritmi 4 KP,E 3. Nozares profesionālās specializācijas kursi 3.1. Datormācība (speckurss) 2 KP,I,D 3.2. Darba aizsardzība 2 KP,I 3.3. Civilā aizsardzība 1 KP,I 3.4. Operētājsistēmas 2 KP,I 2 KP,E 3.5. Datu bāzes 2 KP,I 2 KP,E,D 3.6. Datu bāzu pārvaldības sistēmas 4 KP,E 3.7. Datoru tīkli 2 KP,I 4 KP,E 3.8. Programmēšanas 2 KP,E tehnoloģijas 3.9. Objektorientētā programmēšana 4 KP,E 3.10. Ievads mākslīgajā intelektā 2 KP,I 3.11. Adaptīvās datu apstrādes sistēmas 2 KP,E,D

N.p. Priekšmeta nosaukums 1.sem. 2.sem. 3.sem. 4.sem. 5.sem. 6.sem. 7sem. 8.sem. k. 3.12. Objektorientēta 3 KP,E sistēmanalīze un projektēšana 3.13. Sistēmu inženierija 2 KP,I,D 3.14. Programmatūras izstrādes 2 KP,E tehnoloģija 3.15. Algoritmi un 2 KP,E,D programmēšanas metodes 3.16. Tehniskā nodrošinājuma 2 KP,E sistēmas un komunikācijas 3.17. PHP valoda Web lietojumu 2 KP, E izstrādē 3.18. Objektorientētās 2 KP,E programmēšanas praktikums 3.19. Tīmekļa tehnoloģijas 4 KP,E,D B. Obligātās izvēles priekšmeti 1. Nozares profesionālās 4 KP,I,I 4 KP,I,I specializācijas kursi 1.1. Paralēlie procesi un 2 KP,I programmēšanas valoda ADA vai 1.2. Lielu programmsistēmu 2 KP,I izstrādes tehnikas un rīki 1.3. Integrētais CASE rīks 2 KP,I GRADE vai 1.4. CASE rīks ORACLE 2 KP, I Designer 1.5. Programmēšana datortīklu 2 KP,I vidē vai 1.6. Risinājumu apstrāde 2 KP,I Microsoft vidē 1.7. Informatīvo sistēmu drošība 2 KP,I vai 1.8. Biznesoptimizācija ar 2 KP,I datortīkliem vai 1.9. Lietojumrisinājumu izstrāde 2 KP,I MACROMEDIA FLASH vidē 2. Humanitāri/sociālie un 2 KP,I vadības priekšmeti 3. Valodas 1 KP,I 1 KP,I 2KP, E C. Brīvās izvēles priekšmeti 2 KP,I 2 KP,I 2 KP,I D. Prakse 10 KP,I 10 KP,I 6 KP,I E. Bakalaura darbs (ar 2 KP,I 10 KP,I projekta daļu) Kopā: 22 KP 21 KP 19 KP 20 KP 19 KP 20 KP 20 KP 20 KP

Kopā pa visu studiju laiku paredzēti 27 eksāmeni, 32 ieskaites un 9 studiju darbi. Nepilna laika studijām atbilstošais studiju plāns ar priekšmetu sadalījumu pa semestriem un kontroles veidiem dots 2. tabulā. 2. tabula Profesionālā bakalaura studiju programma "Datorsistēmas". Šifrs DCD0 N.p. k. Priekšmeta nosaukums 1.sem. 2.sem. 3.sem. 4.sem. 5.sem. 6.sem. 7sem. 8.sem. 9.sem. 10.sem. A. Obligātie studiju priekšmeti 1. Vispārizglītojošie studiju kursi 1.1. Matemātika 3 KP,E 3 KP,E 3 KP,E 1.2. Ekonomika 2 KP,I 1.3. Sociālās attīstības 2 KP,I modeļi 1.4. Ievads specialitātē 1 KP,I 1.5. Fiziskā audzināšana 0 KP,I 0 KP,I 0 KP,I 2. Nozares teorētiskie pamatkursi un informācijas tehnoloģijas kursi 2.1. Matemātika (speckurss) 2.1.1. Diskrētā 2 KP,E matemātika 2.1.2. Varbūtību teorija 2 KP,I un matemātiskā statistika 2.2. Fizika 3 KP,E 3 KP,E 2.3. Datormācība (pamatkurss) 3 KP,E 2.4. Elektrotehnika un 2 KP,E elektronika 2.5. Inženierķīmija 2 KP,I 2.6. Datorgrafika un attēlu 2 KP,I apstrādes pamati 2.7. Lietojumprogrammatūra 4 KP,E,D 2 KP,I 2.8. Programmēšanas valodas 2 2 KP,E KP,I,D 2.9. Datorsistēmu uzbūve 4 KP,E 2.10. Datu struktūras un 4 KP,E algoritmi 3. Nozares profesionālās specializācijas kursi 3.1. Datormācība (speckurss) 2 KP,I,D 3.2. Darba aizsardzība 2 KP,I 3.3. Civilā aizsardzība 1 KP,I 3.4. Operētājsistēmas 2 KP,I 2 KP,E 3.5. Datu bāzes 2 KP,I 2 KP,E, D 3.6. Datu bāzu pārvaldības sistēmas 4 KP,E 3.7. Datoru tīkli 2 KP,I 4 KP,E 3.8. Programmēšanas tehnoloģijas 2 KP,E

N.p. Priekšmeta nosaukums 1.sem. 2.sem. 3.sem. 4.sem. 5.sem. 6.sem. 7sem. 8.sem. 9.sem. 10.sem. k. 3.9. Objektorientētā 4 KP,E programmēšana 3.10. Ievads mākslīgajā 2 KP,I intelektā 3.11. Adaptīvās datu apstrādes sistēmas 2 KP,E, 3.12. Objektorientēta sistēmanalīze un projektēšana 3.13. Sistēmu inženierija 2 KP,I,D 3.14. Programmatūras izstrādes tehnoloģija 3.15. Algoritmi un programmēšanas metodes 3.16. Tehniskā nodrošinājuma sistēmas un komunikācijas 3.17. PHP valoda Web lietojumu izstrādē 3.18. Objektorientētās programmēšanas praktikums D 3 KP,E 2 KP,E, D 2 KP,E 2 KP,E 2 KP,E 2 KP,E 3.19. Tīmekļa tehnoloģijas 4 KP,E, D B. Obligātās izvēles priekšmeti 1. Nozares profesionālās specializācijas kursi 1.1. Paralēlie procesi un programmēšanas valoda ADA vai 1.2. Lielu programmsistēmu izstrādes tehnikas un rīki 1.3. Integrētais CASE rīks GRADE vai 1.4. CASE rīks ORACLE Designer 1.5. Programmēšana datortīklu vidē vai 1.6. Risinājumu apstrāde Microsoft vidē 1.7. Informatīvo sistēmu drošība vai 1.8. Biznesoptimizācija ar datortīkliem vai 4 KP,I,I 2 KP,I 2 KP,I 2 KP,I 2 KP,I 4 KP,I,I 2 KP,I 2 KP,I 2 KP,I 2 KP,I

N.p. Priekšmeta nosaukums 1.sem. 2.sem. 3.sem. 4.sem. 5.sem. 6.sem. 7sem. 8.sem. 9.sem. 10.sem. k. 1.9. Lietojumrisinājumu 2 KP,I izstrāde MACROMEDIA FLASH vidē 2. Humanitāri/sociālie un 2 KP,I vadības priekšmeti 3. Valodas 1 KP,I 1 KP,I 2 KP,E C. Brīvās izvēles 2 KP,I 2 KP,I 2 KP,I priekšmeti D. Prakse 10 KP,I 10 6 KP,I KP,I E. Bakalaura darbs (ar 2 KP,I 10 KP,I projekta daļu) Kopā: 16 KP 16 KP 16 KP 16 KP 16 KP 16 KP 17 KP 16 KP 16 KP 16 KP

Profesionālā maģistra studiju programma Profesionālā maģistra studiju programma "Datorsistēmas" tiek realizēta lekcijās, laboratorijas un praktiskajos darbos. Programmai atbilstošais studiju plāns ar priekšmetu sadalījumu pa semestriem un kontroles veidiem dots 3. Tabulā (lietotie apzīmējumi: KP - kredītpunkti, E - eksāmens, I - ieskaite, D - studiju darbs). 3. tabula Profesionālā maģistra studiju programma "Datorsistēmas". Šifrs DGD0 Nr. Priekšmeta nosaukums 1. sem. 2. sem. 3. sem. A. Obligātie studiju priekšmeti 1. Programmatūras plānošana un 3 KP, E, D metroloģija 2. Informācijas sistēmu metodoloģijas 3 KP, E 3. Datortīklu operētājsistēmas 3 KP, E 4. Lielu datu bāzu administrēšana 3 KP, E, D 5. PROLOG un loģiskā programmēšana 3 KP, E 6. Sadalītu datu apstrāde datortīklos 3 KP, E, D B. Obligātie izvēles priekšmeti 1. Specializējošie priekšmeti 1.1. Intelektuālu sistēmu projektēšanas 3 KP, E, D metodes un 1.2. Datorsistēmu projektēšanas rīku 3 KP, E, D komplekts vai 1.3. Lietišķās intelektuālās sistēmas 3 KP, E, D un 1.4. Ievads risinājumu datorizētā apstrādē 3 KP, E, D vai 1.5. Lietišķā datorgrafika 3 KP, E, D un 1.6. HTML valoda 3 KP, E, D 1.7. Projektu kvalitātes vadība 3 KP, E, D un 1.8. Multibāzu sistēmas 3 KP, E, D vai 1.9. Informācijas aizsardzība 3 KP, E, D un 1.10. Lietotāja adaptīvā interfeisa 3 KP, E, D programmatūra vai 1.11. Vizuālā programmēšana 3 KP, E, D un 1.12. Moderno programmēšanas valodu praktikums 3 KP, E, D

Nr. Priekšmeta nosaukums 1. sem. 2. sem. 3. sem. 1.13. CASE rīki datu bāzu projektēšanā 4 KP, E, D vai 1.14. Programmatūras izstrādes 4 KP, E, D tehnoloģiskie līdzekļi vai 1.15. Programmatūras riska analīze 2 KP, E, D un 1.16. Tehniskā kibernētika 2 KP, E 2. Pedagoģijas, psiholoģijas, 2 KP, I ekonomikas un vadības priekšmeti D. Prakse 6 KP, I E. Maģistra darbs 4 KP, I 6 KP, I 10 KP Kopā: 19 KP 20 KP 23 KP Kopā pa visu studiju laiku paredzēti 11 eksāmeni, 4 ieskaites un 8 studiju darbi. Nepilna laika studijām atbilstošais studiju plāns ar priekšmetu sadalījumu pa semestriem un kontroles veidiem dots 4. tabulā. 4. tabula Profesionālā maģistra studiju programma "Datorsistēmas". Šifrs DGD0 Nr. Priekšmeta nosaukums 1. sem. 2. sem. 3. sem. 4.sem. A. Obligātie studiju priekšmeti 1. Programmatūras plānošana un 3 KP, E, D metroloģija 2. Informācijas sistēmu metodoloģijas 3 KP, E 3. Datortīklu operētājsistēmas 3 KP, E 4. Lielu datu bāzu administrēšana 3 KP, E, D 5. PROLOG un loģiskā 3 KP, E programmēšana 6. Sadalītu datu apstrāde datortīklos 3 KP, E, D B. Obligātie izvēles priekšmeti 1. Specializējošie priekšmeti 1.1. Intelektuālu sistēmu projektēšanas 3 KP, E, D metodes un 1.2. Datorsistēmu projektēšanas rīku 3 KP, E, D komplekts vai 1.3. Lietišķās intelektuālās sistēmas 3 KP, E, D un 1.4. Ievads risinājumu datorizētā apstrādē vai 3 KP, E, D

Nr. Priekšmeta nosaukums 1. sem. 2. sem. 3. sem. 4.sem. 1.5. Lietišķā datorgrafika 3 KP, E, D un 1.6. HTML valoda 3 KP, E, D 1.7. Projektu kvalitātes vadība 3 KP, E, D un 1.8. Multibāzu sistēmas 3 KP, E, D vai 1.9. Informācijas aizsardzība 3 KP, E, D un 1.10. Lietotāja adaptīvā interfeisa 3 KP, E, D programmatūra vai 1.11. Vizuālā programmēšana 3 KP, E, D un 1.12. Moderno programmēšanas valodu 3 KP, E, D praktikums 1.13. CASE rīki datu bāzu projektēšanā 4 KP, E, D vai 1.14. Programmatūras izstrādes 4 KP, E, D tehnoloģiskie līdzekļi vai 1.15. Programmatūras riska analīze 2 KP, E, D un 1.16. Tehniskā kibernētika 2 KP, E 2. Pedagoģijas, psiholoģijas, 2 KP, I ekonomikas un vadības priekšmeti D. Prakse 6 KP, I E. Maģistra darbs 4 KP, I 6 KP, I 10 KP Kopā: 15 KP 15 KP 16 KP 16 KP

5. pielikums Priekšmetu apraksti

Bakalaura profesionālo studiju programma Anotācijas Matemātika, 9 KP Asoc. profesore I.Volodko Ievads. Analītiskā ģeometrija: vektori, līnijas, virsmas. Lineārā algebra: matricas, determinanti, lineāru vienādojumu sistēmas. Ievads analīzē: robežas, nepārtrauktība. Diferenciālrēķini: atvasinājums, diferenciālis, to pielietojumi. Integrālrēķini: nenoteiktais un noteiktais integrālis, to pielietojumi. Parastie diferenciālvienādojumi. Rindas. Divkāršie un trīskāršie integrāļi. Ekonomika, 2 KP Docente L.Leonoviča Ekonomikas priekšmets. Pieprasījums un piedāvājums. Elastība. Ražošana, ražīgums. Ražošanas izmaksas. Pašizmaksas kalkulācija. Tirgus struktūra: pilnīga konkurence; monopolkonkurence; oligopols; pilnīgs monopols. Uzņēmuma saimnieciskās darbības analīze. Makroekonomikas pamatrādītāji. Nauda, inflācija, kredīts. Banku sistēma. Valsts fiskālā politika. Sociālās attīstības modeļi, 2 KP Docents A.Zvejnieks Sociālā izziņa. Sabiedrības būtība, ģenēze un modeļi. Sabiedrības attīstības teorijas. Sabiedrību modeļi. Demokrātijas modeļi. Globalizācija. Postsociālistiskā realitāte. Latvijas sabiedrības attīstības perspektīvas. Ievads specialitātē, 1 KP Profesors J.Grundspeņķis Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes vēsture, struktūra un studiju process. Ievads automātikā un datortehnikā, datorvadības sistēmās, datortīklos, datorgrafikā, attēlu apstrādē un scēnu analīzē. Ievads datorsistēmās. Informācijas, datu bāzu un intelektuālu sistēmu projektēšanas pamati. Ievads programminženierijā. Lietišķo datorzinātņu pamati. Informācijas tehnoloģija un vadīšana, loģistikas sistēmu vadīšana, lēmumu pieņemšana, finansu informācijas tehnoloģija. Fiziskā audzināšana, 0 KP Docents V. Bonders Peldēšana. Ritmika. Smagatlētika. Sporta spēles. Vispārēja fiziskā sagatavotība. Matemātika (speckurss), 4 KP Asoc. profesors A.Matvejevs Kopu teorijas pamatjēdzieni. Kopu algebra. Sakārtojumu attieksmes. Ekvivalences attieksmes. Grafu teorijas elementi. Grafs un datu struktūra. Kombinatorikas pamati. Savienojumi un to veidi. Varbūtību teorijas un matemātiskās statistikas pamati. Pilnā

varbūtība un Baijesa formula. Gadījuma lielumi. Diskrētie gadījuma lielumi. Nepārtrauktie gadījuma lielumi. Normālais sadalījums. Centrālā robežteorēma. Mazāko kvadrātu metode. Kovariācija un korelācija. Ticamības intervāli. Gadījuma procesi. Puasona plūsma. Masu apkalpošanas teorijas elementi. Markova ķēdes un to pielietošana. Lineārā un nelineārā programmēšana. Dinamiskā programmēšana. Stohastiskā programmēšana. Fizika, 6 KP Docente A.Kalnača Mehānika. Molekulārfizika un termodinamika. Elektrostatika. Līdzstrāva. Elektromagnētisms. Svārstības un viļņi. Optika. Kvantu mehānika. Cietas vielas. Atomi. Elementārdaļiņas. Datormācība (pamatkurss), 3 KP Asoc. profesors J.Lavendels Datoru klasifikācija. Mūsdienu datoru pārskats. Datu apstrādes teorijas pamati. Algoritmizācijas ideoloģija. Iterācija un rekursija, iekļautie cikli. Programmēšanas valodas pamati: darbs ar masīviem, ierakstiem, failiem, datu ievades/izvades iespējas, procedūras un funkcijas. Ievads programmēšanā. Programmas modularitāte. Bibliotēkas. Elektrotehnika un elektronika, 2 KP Profesors Ņ.Nadežņikovs Elektriskā ķēde, tās elementi. Ķēžu vienādojumi un to atrisināšana. Jēdziens par trīsfāžu sistēmām. Transformatori un elektriskās mašīnas. Pusvadītāju ierīces. Taisngrieži. Ciparu tehnikas elementi. Mikroprocesoru sistēmas. Inženierķīmija, 2 KP Docents J.Vaivads Termodinamika. Reakcijas siltumefekts. Degvielas. Patvaļīgi procesi. Līdzsvars. Reakciju ātrumi. Detonācija. Reakcijas ātruma un līdzsvara maiņa. Gāzes, šķidras un cietas vielas. Gaiss. Kritiskā temperatūra un spiediens. Superkritiskas parādības. Dispersas sistēmas un šķīdumi. Ūdens. Skābes un bāzes. ph. Ūdens sagatavošana. Metāli. Supravadītāji. Ķīmiskie strāvas avoti. Metālu korozija. Organiskie savienojumi. Polimēri. Fosilās un alternatīvās degvielas. Molekulārā elektronika un molekulārās mašīnas. Nemetāli. Silīcijs. Pusvadītāji. Saistvielas. Radioaktivitāte. Datorgrafikas un attēlu apstrādes pamati, 2 KP Profesors A.Glazs Ievads datorgrafikā un attēlu apstrādē. Grafiskie primitivi. 2D un 3D ģeometriskie pārveidojumi. Attēlu apstrāde un scēnu analīze. Attēlu invariantīvie pārveidojumi. Kontūru izdalīšana. Attēlu segmentācija. Scēnu aprakstīšana. Programmu paketes datorgrafikai un attēlu apstrādei.

Lietojumprogrammatūra, 6 KP Asoc. profesors V.Šitikovs Dažādu lietojumprogrammu apskats un to lietošanas sfēras. Teksta redaktori (MS Word, WordPerfect, u.c.) dokumentu sagatavošanai. Izklājlapas (MS Excel u.c.) un to lietošana lietvedībā un biznesā. Prezentāciju veidošanas lietojumprogrammas (MS PowerPoint u.c.). Dažādu informācijas sistēmu apskats (grāmatvedības, uzskaites, projektu vadīšanas, u.c.). Ievads informācijas aizsardzības jautājumos. Programmēšanas valodas, 4 KP Profesore L.Zaiceva 1.d. Programmēšanas valodas pamatelementi: konstantes, mainīgie, datu tipi, operatori, u.tml. Lineāru, sazarotu un ciklisku skaitļošanas procesu programmēšana. Programmu kompilācija, atkļūdošana un izpilde. 2.d. Programmēšanas valodas klasifikācijas, mašīnatkarīgas un mašīnneatkarīgas valodas. Universālas un problēmorientētas programmēšanas valodas. Valodas sintakse un semantika. Dažādu programmēšanas valodu apskats. Programmu veidošanas tehnoloģija. Datorsistēmu uzbūve, 4 KP Asoc. profesors A.Baums Loģiskās funkcijas un to tehniskā realizācija; vienkāršākie automāti: trigeri, skaitītāji, reģistri; standarta integrālās shēmas; interfeiss, kopējā maģistrāle un porti; atmiņas ierīces: pastāvīgā, operatīvā un ārējā; vienkāršota datora arhitektūra un darbību izpilde tajā; komandu faili un adresācijas veidi; procesora un tā sastāvdaļas; datorkopne; atmiņas aparatūra un organizācijas veidi; datoru arhitektūras jēdziens; klasiskā skaitļotāja organizācija; ievades un izvades organizēšana; pārtraukumu veidošana; reālā laika sistēmu arhitektūra, mainframes. Datu struktūras un algoritmi, 4 KP Docents G.Matisons Datu tipa un datu struktūras jēdziens. Skalārie un strukturētie datu tipi. Datu struktūru klasifikācija. Abstraktas datu struktūras. Loģiskas un fiziskas datu struktūras. Datu struktūru specifikācija, projektēšana un ieviešana. Datu struktūru attēlojuma metodes. Datu pamatstruktūras. Lineāras datu struktūras. Rādītāji un saistīti saraksti. Vienkāršsaistīti, divkāršsaistīti un vairakkārtsaistīti saraksti. Cirkulāri saraksti un gredzeni. Sakārtoti saraksti. Nelineāro datu struktūru raksturojums. Elementa meklēšanas algoritmi. Šķirošanas algoritms. Diskrētā matemātika, 2 KP Asoc. profesore I.Volodko Kombinatorika. Kopas, attēlojumi, attieksmes. Loģikas algebra; diskrētās shēmas un automāti. Grafu teorijas elementi.

Skaitliskās metodes, 2 KP Docents I.Iltiņš Lineāru vienādojumu sistēmu risināšanas metodes - tiešās, iterāciju, variāciju tipa. Nelineāru vienādojumu un sistēmu risināšanas metodes. Interpolācija, aproksimācija, mazāko kvadrātu metode, to pielietojumi. Jēdziens par nekorektiem uzdevumiem. Tihonova regularizācijas metode. Datormācība (speckurss), 2 KP Asoc. profesors J.Lavendels Ievads Windows vidē. MS Office lietojumprogrammatūra. Internet pamati. Sarežģītāki programmēšanas valodu līdzekļi. Specializētās paketes. Jēdziens par darbu datoru tīklos. Darba aizsardzība, 2 KP Docents V.Ziemelis Latvijas Republikas likums par darba aizsardzību. Darba drošības standartu sistēma. Darba aizsardzības un drošības vadīšana valsts līmenī, organizāciju un uzņēmumu līmenī. Tehnikas un tehnoloģijas drošums. Darba aizsardzības pasākumu projektēšana. Civilā aizsardzība, 1 KP Docents Ē.Pālītis Ārkārtēju situāciju prognozēšanas un novērtēšanas principi tehniskās sistēmās. Avāriju, katastrofu un stihisku nelaimju likvidēšanas pasākumi. Cilvēku dzīves un darbības apstākļu nodrošinājums ārkārtējās situācijās. Operētājsistēmas, 4 KP Asoc. profesore E.Latiševa Operētājsistēmas jēdziens, klasificēšana. Procesu vadība. Atmiņas vadība. Ārējās atmiņas vadība. Tīklu operētājsistēmas raksturojums. Operētājsistēmas darba efektivitātes novērtēšanas paņēmieni. Konkrēti operētājsistēmas piemēri - MS DOS, UNIX, OS/2, Windows. Datu bāzes, 4 KP Asoc. profesors J. Eiduks Failu kontroles un datu bāzu pārvaldības sistēmas (DBPS). Galvenās DBPS funkcijas. Datu definīcijas valodas. Saites starp datu tabulām. Strukturētā pieprasījumu valoda (Structured Query Language, SQL). Lietojumprogrammu izstrādes automatizācija. Iekšējās valodas. DBPS izmantošana datoru tīklos. DBPS FoxPro, MS Access, MS Paradox. Datu bāzes pārvaldības sistēmas, 4 KP Asoc. profesors J. Eiduks Lielo datu bāzu (DB) izstrādes problēmas. Relāciju DB, objektu DB, objektu-relāciju DB. Viendabīgās un heterogēnās DB sistēmas. Lielās DB datu modelis. DB struktūras

optimizācija. Klient-servera tehnoloģijas. DB un transakciju serveris. Lielo DB administrācijas problēmas. DB drošības pasākumi. DB izmantošanas auditēšana. DB noskaņošanas process. DB atgūšana un dublēšana. Datortīkli, 6 KP Docents A.Ermuiža Tīklu tipi; tīklu uzbūves principi; OSI etalonmodelis; Tīkla daudzslāņu arhitektūra; hierarhiskā komunikācija starp sistēmām, slāņu funkcijas, protokola un servisa jēdzieni; lokālie tīkli: bāzes, topoloģijas, fiziskā pārraides vide, signālu pārraides veidi, tīkla adaptera plates, vides pieejas metodes; lokālo tīklu galvenās tehnoloģijas un protokoli; tīkla administrēšana; apvienoto tīklu radīšana; globālie tīkli; tīklu pārvaldības pamati; pārvaldības funkcionālie apgabali: veiktspējas, konfigurācijas, uzskaites, bojājumu un datu drošības pārvaldība. Programmēšanas tehnoloģijas, 2 KP Profesore L.Zaiceva Programmatūras dzīves cikls un posmi. Uzdevuma nostādne un prasības programmai. Programmu konstruēšanas metodes un līdzekļi. Programmu implementēšana. Programmēšanas valodu un vides izvēle. Funkcionālā un objektorientētā pieeja programmēšanai. Klientservera tehnoloģijas. Programmu testēšanas paņēmieni. Objektorientētā programmēšana, 4 KP Asoc. profesors U.Sukovskis Objektorientētā pieeja, valodas, īpašības-abstrakcija, inkapsulācija, mantošana un polimorfisms. Valodu C un C++ pamatelementi. Aprakstu darbības apgabali. Atmiņas klases. Ievades un izvades plūsmas. Klases, atvasinātās klases. Mantošanas noteikumi. Klašu draugi. Konstruktori un destruktori. Operatoru un funkciju pārdefinēšana. Virtuālās funkcijas. Ievads mākslīgajā intelektā, 2 KP Profesors J.Grundspeņķis Mākslīgā intelekta jēdziens. Tjuringa tests. Mākslīgā intelekta pētījumu jomas. Problēmu atrisinājuma meklēšana stāvokļu telpā. Pārmeklēšanas pamatstratēģijas. Heuristiskā pārmeklēšana. Zināšanu atspoguļošana produkciju sistēmās. Ekspertu sistēmas. Tēlu atpazīšana. Neironu tīkli. Dabīgās valodas apstrāde. Adaptīvas datu apstrādes sistēmas, 2 KP Profesors L.Novickis Lietotāja adaptīvā interfeisa organizācijas matemātiskie un lingvistiskie modeļi, kā arī psiholoģiskie aspekti. Tiek aplūkotas dažādas adaptīvas datu apstrādes sistēmas: finansu, banku un informatīvas sistēmas, citas biznesa datorsistēmas.

Objektorientētā sistēmanalīze un projektēšana, 3 KP Docente O.Ņikiforova Priekšmeta sākumā ir īss ieskats sistēmu prasību organizēšanas veidos, t.i., kādā veidā var būt organizēta ieejas informācija analīzes stadijā. Turpmākais analīzes un projektēšanas process ir apskatīts no lietojumsistēmas viedokļa, veidojot sistēmas modeli, balstoties uz sistēmas lietošanas situācijām. Sistēmas analīzes un projektēšanas process ir veikts attiecībā uz valodas UML diagrammām. Katrai diagrammai savukārt ir parādītas tās konstruēšanas iespējas sistēmas modelēšanas rīkā Rational Rose. Sistēmu inženierija, 2 KP Profesors J.Grundspeņķis Sistēmu inženierijas pamatjēdzieni. Sistēmpieejas. Sistēmu raksturojumi. Sistēmu inženierijas tehnikas. Sistēmu inženierijas principi. Sistēmu izstrādāšanas dzīves cikli. Strukturizētas tehnikas: evolūcija, lejupejošā pieeja, diagrammas. Sistēmu inženierijas procesu apraksti. Sistēmu metodoloģijas: sistēmu projektēšana un analīze. SSADM metodoloģijas. Programmatūras izstrādes tehnoloģija, 2 KP Profesore L.Zaiceva Programmatūras dzīves cikls. Programmatūras izstrādes paradigmas. Prasību analīze un definīcijas. Programmatūras specifikācija. Programmatūras projektēšana. Projektēšanas kvalitātes novērtējums. Lietotāju interfeiss. Verifikācija un validācija. Testēšanas mērķis un metodes. Testēšanas process: moduļu testēšana, sistēmu testēšana, testēšanas stratēģijas. Programmatūras uzturēšana. Algoritmi un programmēšanas metodes, 2 KP Docente S.Kozlova Algoritmi un datoru programmas. Jēdziens par algoritmu kolektīviem. Algoritmu sadarbība Integrētā programmatūra un aplikāciju sadarbība integrētā programmatūrā. Algoritmu darba sinhronizācija un tās realizācija klienta-servera arhitektūrā. Tehniskā nodrošinājuma sistēmas un komunikācijas, 2 KP Lektors V.Andersons BIOS. Datoru konfigurēšana. PnP. Datu glabāšanas apakšsistēmas, to drošuma paaugstināšana, informācijas atjaunošana. Pretvīrusu profilakse. Informācijas pārraides apakšsistēmas. Datoru un to sistēmu energoapgāde. Tehniskā nodrošinājuma sistēmu diagnostika. PHP valoda Web lietojumu izstrādē, 2 KP Lektore N.Prokofjeva Web lietojumu izstrāde ar PHP līdzekļiem. PHP valodas sintakse, funkcijas un galvenās iespējas. PHP saistība ar citām tīkla tehnoloģijām (HTML, JavaScript, MySQL). Web

lietojumu piemēri (forums/debates, ziņu 'dēlis' utt. ) un to izstrādes tehnoloģijas principi, izmantojot PHP valodu. Objektorientētās programmēšanas praktikums, 2 KP Docente O.Ņikiforova Praktisko iemaņu nostiprināšana objektorientētā programmēšanā, lietojot dažādas valodas un dažādas operētājsistēmas un aparatūras platformas (MS DOS, WINDOWS, IBM PC, IBM lieldators). Tīmekļa tehnoloģijas, 4 KP Docents P.Rusakovs Valoda HTML (HyperText Markup Language) - iezīmēšana, saraksti, tabulas, kadri, formas. Dinamiskais HTML: kaskadētās stilu tabulas (CSS, CSS2), dokumenta objektmodelis (DOM), scenāriju valodas JavaScript un VBScript. Valodas Java izmantošana WEB - programmēšanā. Java - sīklietotnes. Parametru saņemšana no HTML mājas lapas. Interfeisa programmēšana Java - sīklietotnēs. Darbs ar ActiveX objektiem. Paralēlie procesi un valoda ADA, 2 KP Docents P.Rusakovs Programmēšanas krīze un valodas Ada izveidošana. Valodas Ada galvenās konstrukcijas. Pakotnes un noskaņotās pakotnes. Paralēlās programmēšanas pamati, pavedieni. Uzdevumi un uzdevumu masīvi. Statiskie un dinamiskie uzdevumi. Satikšanās. Selektīvie operatori darbā ar uzdevumiem. Aizsargātie tipi. Signāli un semafori. Semaforu realizācija ar aizsargātu tipu palīdzību. Pavedieni valodā Java. Klase Thread un interfeiss Runnable. Informācijas aizsardzība no konkurējošiem pavedieniem. Pavedienu sinhronizācijas aspekti valodā Java. Lielu programmsistēmu izstrādes objektorientētā tehnoloģija un rīki, 2 KP Docente O.Ņikiforova Objektorientētā analīze, projektēšana un programmēšana. Lielu programmatūras sistēmu dzīves cikls un tā nodrošinājums. Objektorientētās sistēmu projektēšanas metodes. Valodas un rīki prasību specifikācijai un sistēmu analīzei. Objektorientētās projektēšanas rīks Rational Rose sistēmu specifikācijai un konstruēšanai. Integrētais CASE rīks GRADE, 2 KP Asoc. profesore M.Kirikova Integrētā CASE rīka GRADE izmantošanas iespējas dažādu sistēmu projektēšanas uzdevumu risināšanā. Sistēmas pamatelementu hierarhiskas struktūras attēlošana un to komunikāciju atspoguļošana. Biznesa procesa modelēšana un imitācija. Datu modeļa izstrādāšana. Sistēmas funkcionālās specifikācijas izstrādāšana.

CASE rīks ORACLE Designer, 2 KP Asoc. profesore M.Kirikova ORACLE CASE metode. ORACLE Designer arhitektūra. ORACLE Designer uzturēto diagrammu izmantošana uzņēmuma modeļa izstrādāšanai. Datu vārdnīcas lietošana. ORACLE Designer saistība ar citiem ORACLE CASE rīkiem. Programmēšana datortīklu vidē, 2 KP Lektors A.Ratnieks Dalītu pielikumu izveidošana. Valoda UML. Tehnoloģija Java2 Enterprize Edition. Servleti. Seansa vadība. Pieprasījumu dispetčerizācija. Tehnoloģija JavaServer Pages. Dinamisku datu izvietošana. Kļūdu apstrāde. Tagu bibliotēkas. Lietotāju tagu izveidošana. Komponentu JavaBeans izmantošana. Komponenti Enterprize JavaBeans. Tehnoloģijas CORBA un Remote Method Invocation. Pielikumu izveidošana Borland JBuilder vidē. Risinājumu apstrāde Microsoft vidē, 2 KP Lektore M.Uhanova Platforma Microsoft.NET. Programmēšanas īpatnības Microsoft Visual Studio.NET vidē. Valodas C# sintakse. Bibliotēkas Windows Forms izmantošana Windows lietojumprogrammu izstrādei. ASP.NET izmantošana web lietojumprogrammu izstrādei. Web Service izstrāde. ADO.NET izmantošana. Komponentu izstrāde. Mijiedarbība ar COM+ dienestiem. Lietojumprogrammu drošība.net Framework vidē. Informatīvo sistēmu drošība, 2 KP Asoc. profesors V.Šitikovs Informatīvo sistēmu drošības pamatprincipi - autentiskums, autorizācija, integritāte, konfidencialitāte, bezatteikums, auditoru ieraksts. Informācijas drošības matemātiskās metodes - šifrēšana/atšifrēšana, ciparu paraksts, simetriskas un asimetriskas atslēgas, "hashing". Drošības principu realizācija. Drošība Internetā - MIME, SSL, Java applets, Java servlets. Biznesoptimizācija ar datortīkliem, 2 KP Docents P.Rusakovs Elektroniskā dokumentācija un "bezpapīra" darba stils. Automatizācija darbā ar dokumentiem. Darbinieku sadarbības paaugstināšana. Lēmums kā kolektīva diskusijas produkts. Korporatīvie tīkli un organizācijas pasūtītāji. Korporatīva tīkla ētika. Intranet praktiskie pielikumi: atskaites, pakalpojumi, preiskuranti, utt. Informācijas drošuma jautājumi. Investīcijas korporatīvos tīklos un to izdevīgums. Intranet izmantošanas izmaksas. Bastion host kā kontroles punkts. Lietojumrisinājumu izstrāde Macromedia Flash vidē, 2 KP Lektore M.Uhanova Tekstu, aprēķinu, animācijas un skaņu efektu izstrādes metodes un paņēmieni Macromedia Flash vidē. Animācijas un skaņu efektu pielietošana Web lapu izstrādei.

Interaktīvo elementu izveidošana un izmantošana Web lapās. Skriptu izstrāde valodā Action Script. Sadarbība ar skriptiem, pierakstītiem valodā JavaScript. XML datu izmantošana. Vadīšanas teorija, 2 KP Asoc. profesors J.Ķipsna Vadīšanas teorijas rašanās un attīstība. Vadīšanas funkcijas. Vadīšanas sistēmas, to struktūras. Vadīšanas metodes. Vadīšanas principi. Informācijas vadīšana. Vadības organizācija uzņēmumā, 2 KP Docente T.Survilo Uzņēmums kā sistēma. Vadības funkcijas. Uzņēmuma mērķi un uzņēmējdarbības plānošana. Mērķu vadīšana. Lēmumu pieņemšana. Darba projektēšana. Strādājošo skaitu plānošana: komplektēšana un atlase, strādājošo atlase darbam, darbu novērtējums. Organizācijas struktūras. Deleģēšana un kontroles intervāls. Komunikācijas organizācijās. Laika vadīšana. Vadīšanas kontrole: kontroles metodes, darba izpildījuma novērtēšana. Vadības finansiālais aspekts. Uzņēmējdarbības ekonomika, 2 KP Docente Z.Sundukova Uzņēmējdarbības formu raksturojums. Uzņēmumu līdzekļu un to finansēšanas avotu vispārīgs raksturojums. Nemateriālo aktīvu raksturojums. Pamatlīdzekļu sastāvs un to izmantošanas raksturojums. Apgrozāmo līdzekļu raksturojums un to izmantošanas rādītāji. Darbaspēka raksturojums. Darba ražīguma rādītāji. Darba algas formas un sistēmas. Izmaksu un izdevumu jēdzieni. Izmaksu klasifikācija. Pašizmaksas kalkulācija. Izmaksu posteņu aprēķini. Peļņa un rentabilitāte. To ietekmējošie faktori. Mazo uzņēmumu biznesa ekonomika un plānošana, 2 KP Docente L.Vasiļjeva Biznesa būtība un funkcijas. Mazā uzņēmuma priekšrocības un funkcionēšanas nosacījumi. Ražošanas un materiālo līdzekļu aprēķināšana mazā biznesa uzņēmumiem. Izmaksu uzskaite. Cenu noteikšana precēm un pakalpojumiem. Mazā uzņēmuma izveidošanas ekonomiskais pamatojums. Preču un pakalpojumu piedāvājuma plānošana. Biznesa plāna sastādīšana. Kā sākt mazo biznesu. Uzņēmējdarbība un investīcijas, 2 KP Docente L.Leonoviča Investīciju ekonomikas būtība, veidi un nozīme. Investīciju avoti. Ienākums no investīcijām: būtība, veidi, prognozēšanas un noteikšanas pamati. Naudas plūsma: būtība, veidi, loma investīciju procesā. Investīcijas un risks. Risku veidi un novērtēšanas metodes. Investīciju projektu vērtēšana. Piesaistītie investēšanas līdzekļi.

Uzņēmējdarbības ekonomika un tirgzinību pamati, 2 KP Docente Z.Sundukova Uzņēmējdarbības formu raksturojums. Uzņēmumu līdzekļu un to finansēšanas avotu vispārīgs raksturojums. Pamatlīdzekļu sastāvs un to izmantošanas raksturojums. Apgrozāmo līdzekļu raksturojums un to izmantošanas rādītāji. Darbaspēka raksturojums. Darba ražīguma rādītāji. Darba algas formas un sistēmas. Izmaksu un izdevumu jēdzieni. Izmaksu klasifikācija. Pašizmaksas kalkulācija. Izmaksu posteņu aprēķini. Peļņa un rentabilitāte. Uzņēmuma iedarbināšana patēriņa preču tirgū. Tirgus konjuktūras izpēte. Vispārējā socioloģija, 2 KP Asoc. profesors G.Ozolzīle Sabiedrība kā sociāla sistēma. Personība. Sociālā struktūra. Grupas. Sociālās organizācijas. Sociālie institūti. Sociālā informācija, tās iegūšana un izmantošana. Vadības socioloģija, 2 KP Asoc. profesors R.Taraškevičs Tirgus zinības sociālie aspekti. Ražošanas uzņēmums - sociāla sistēma. Darbinieks sociālo attiecību sistēmā. Sociālo procesu vadība. Sociālie aspekti darbā un tā organizācijā. Mazās grupas un personības socioloģija, 2 KP Lektore L.Girsova Sociālo un sociāli psiholoģisko procesu mijiedarbība mazajā grupā. Personības uzvedība dažādās situācijās. Sociālo grupu tipoloģija. Cilvēks darbā un ģimenē. Mazās grupas socioloģiskā izpēte. Politoloģija, 2 KP Asoc. profesors G.Ozolzīle Politikas būtība, struktūra un loma sabiedrībā. Politiskās filozofijas galvenās problēmas. Demokrātiskās valdīšanas sistēmas. Vēlēšanas un elektorāta uzvedības skaidrojošās teorijas. Politiskie režīmi. Politiskā kultūra. Latvijas politiskā sistēma, 2 KP Docents U.Augstkalns Latvijas valstiskuma idejas attīstība. Latvijas Satversme un tai atbilstošā varas institūciju struktūra. Politiskie spēki un partiju sistēma. Vēlēšanu sistēma. Iekšējā un ārējā politika. Politiskā kultūra un pilsoņu līdzdalība politiskajos procesos. Apvienotā Eiropa un Latvija, 2 KP Docents U.Augstkalns Apvienotās Eiropas būtība. Apvienotās Eiropas institūcijas. Ekonomiski sociālā, politiskā drošības integrācija. Latvija Eiropas Savienībā: perspektīves un problēmas.

Angļu valoda, 4 KP Lektors L.Brauns Valodas prasmju attīstīšana un integrēta pielietošana saistībā ar izvēlēto specialitāti lasīšanā, audiēšanā, rakstīšanā un sarunā. Vācu valoda, 4 KP Lektore V.Lauziniece Valodas prasmju attīstīšana un integrēta pielietošana saistībā ar izvēlēto specialitāti lasīšanā, audiēšanā, rakstīšanā un sarunā. Prakse, 26 KP Profesore L.Zaiceva Teorētisko zināšanu, kuras ir iegūtas profilējošo mācību disciplīnu studiju gaitā, praktiskā lietošana. Praktiska darba iemaņu iegūšana un pilnveidošana, strādājot profesionāļu grupās. Profesionālās izglītības kvalitātes veicināšana.

Maģistra profesionālo studiju programma Anotācijas Programmatūras plānošana un metroloģija, 3 KP Profesore L.Zaiceva Programmatūras izstrādes procesa vadības struktūras. Programmatūras izstrādes procesa plānošana. Darbu sadale. Darbu izpildes grafiks. Programmatūras izmaksu novērtēšana. Analītiskie, algoritmiskie COCOMO modeļi. Uzturēšanas izmaksas. Informācijas sistēmu metodoloģijas, 3 KP Asoc. profesore M.Kirikova Metodoloģijas nepieciešamība informācijas sistēmu projektēšanā. Metodoloģiju attīstības vēsture. Strukturālā, sistēmiskā, procesu, līdzdalības un etnogrāfiskā pieeja informācijas sistēmu izstrādāšanā. Pazīstamāko metodoloģiju (STRADIS, IE, ISAC, ECIS, SSM u.c.) galvenās komponentes (metodes, modeļi, diagrammas), to savstarpējais sakars. Datortīklu operētājsistēmas, 3 KP Lektors A.Ratnieks Lokālie tīkli Novell Netware 3.11. Tīkla administratora pienākumi. Lietotāju kategorijas. Drošības sistēma. Failu atribūti. Ierīču rādītāji. Iespiedierīču darba organizācija. Korporatīvie tīkli NetWare 5 un NetWare 6. Novell katalogu sistēma NDS. Novell failu sistēma NSS. Darbs ar nodaļām un replikām. Repliku sinhronizācija. Vārdnīcu dienests. Kriptogrāfijas infrastruktūra NICI. Operētājsistēma UNIX kā globāla tīkla Internet bāze. Kodols un procesi. Izmantoto resursu uzskaite. Elektroniskais pasts. Failu sistēmas. Failu aizsardzība. Plūsmas. Konveijeri. Komandu izpilde fona režīmā. Lielu datu bāzu administrēšana, 3 KP Asoc. profesors J. Eiduks Datubāze ir informācijas sistēmu pamats. Eksistē daudz dažādu informācijas sistēmu. No vienkāršām datu ievad-izvades sistēmām (Tiešsaites transakciju apstrādes sistēmas, On-Line Transaction Processing (OLTP) systems) līdz lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmām. Tāpat arī ļoti daudz ir informācijas sistēmu lietotāju. No datu ievades operatoriem līdz vispārējiem menedžeriem ar dažādām iemaņām un risināšanas problēmām. Lai izstrādātu kvalitatīvu atbilstošu informācijas sistēmu, ir nepieciešama datubāze ar noteiktām iespējām. Tas nozīmē, ka ir jābūt dažādiem datubāzu modeļiem, pieprasījumu valodām un arhitektūrām. Šajā kursā jaunākie datubāzu modeļi ir izskatīti: - objektu datubāzu modeļi; - daudzdimensiju datubāzu modeļi; - īslaicīgi datubāzu modeļi; - aktīvi datubāzu modeļi; - multimedija datubāzu modeļi; - deduktīvi datubāzu modeļi; - intelektuālie datubāzu modeļi.

Protams, šie modeļi ir savienojami ar labi pazīstamiem un plaši lietojamiem relāciju datubāzu modeļiem. Galvenās pieprasījumu valodu grupas, kas tiek lietotas jaunajās datubāzu sistēmās, ir: - SQL un tās objektu un īslaicīgi paplašinājumi; - daudzdimensiju pieprasījumu valodas datu glabātavas sistēmām; - mākslīgā intelekta valodas. Agrāk, izstrādājot informācijas sistēmas, bija apspriesti divi uzdevumi: datubāzes projektējums un lietojumprogrammas projektējums. Mūsdienās parādās vēl viens uzdevums informācijas sistēmas arhitektūras projektējums. Tas ir domāts vairākām iespējām, lai organizētu datu, informācijas un zināšanu glabāšanu, meklēšanu un attēlošanu: dažādas klient-servera arhitektūras ar lietojumserveriem un tīkla serveriem, sadalīto datubāzu arhitektūras un daudzbāzu arhitektūras. Datubāzes ir domātas ne tikai datu glabāšanai un izgūšanai, bet arī dažādu algoritmu izpildei, lai dabūtu nepieciešamu informāciju un zināšanas (deduktīvas datubāzes, intelektuālās datubāzes). Šajā kursā studenti iegūst vairākas iespējas perfektas informācijas sistēmas izstrādē. Viņi apgūst teorētiskas koncepcijas un praktiskas dažādu datubāzu tehnoloģiju lietošanas piemērus. Viņi tiek parādīts datubāzu tehnoloģijas progress. PROLOG un loģiskā programmēšana, 3 KP Docents P.Rusakovs Deklaratīvais un procedurālais programmēšanas stili. Loģiskā programmēšana. Valodas PROLOG vēsture. Predikāti: fakti, likumi, pieprasījumi. PROLOG un ekspertsistēmas. Loģiskais slēdziens. Rekursija. Pārmeklēšanas ierobežojumi: atciršana un neveiksme. Atciršanu veidi. Atciršanu izmantošanas problēmas. Saraksti, salīdzināšana ar kopām un masīviem. Populāras operācijas ar sarakstiem. Teksta rindu apstrāde. Failu apstrāde. Sarežģītās datu struktūras. Dinamiskās datu bāzes. Lietotāja interfeiss valodā PROLOG. Ārējās datu bāzes. B - koki. Sadalītu datu apstrāde datoru tīklos, 3 KP Docents P.Rusakovs Operētājsistēmas Novell NetWare attīstība. Servera failu sistēmas īpatnības. Servera administrēšana: komandas un utilītas. Attālā administrēšana. Datu bāze NDS. Datu drošums. Lietotāju reģistrācija un servera datu bāzes uzturēšana. Aizbildņi. Informācijas drošība. Tīkla drukāšana. Darba staciju komandas un utilītas. Failu atribūti un lietotāju tiesības. Izmantojamas tīklu tehnoloģijas. Novell NetWare integrācija ar citām operētājsistēmām. Intelektuālu sistēmu projektēšanas metodes, 3 KP Profesors J.Grundspeņķis Ekspertu sistēmu arhitektūra un projektēšanas līdzekļi. Tiešā un inversā izveduma sistēmu projektēšanas metodes. Nedrošu zināšanu apstrāde (Beijesa teorēma, pārliecības teorija, izplūdusī loģika). Freimu sistēmu projektēšanas metodes.

Datorsistēmu projektēšanas rīku komplekts, 3 KP Asoc. profesore M.Kirikova Datorsistēmu projektēšanas rīku veidi. Universālie rīki projekta plāna uzturēšanai un projekta prezentācijai. Speciālie sistēmu analīzes rīki (GCOPE u.c.). Datu bāzu projektēšanas rīki. CASE rīki (augšējie, apakšējie un integrētie), Meta-CASE rīki. Metožu inženierijas rīku arhitektūra. Lietišķās intelektuālās sistēmas, 3 KP Profesors L.Novickis Ievads intelektuālās sistēmās. Adaptīvais dialogs "lietotājs-dators". Dialogs dabīgā valodā. Zināšanu iegūšana un attēlošana. Apmācību komponentu realizācija. Intelektuālo sistēmu matemātiskie pamati. Ievads risinājumu datorizētā apstrādē, 3 KP Asoc. profesors J.Lavendels Jēdziens par risinājumu datorizēto apstrādi. Regresijas analīze, optimizācijas metodes. Risinājumu diskrētie modeļi. Galīgo diferenču un galīgo elementu metodes. CAD paketes risinājumu apstrādei. Lietišķā datorgarafika, 3 KP Docents P.Rusakovs Vektoru grafika un rastru grafika. Vides Corel DRAW pamati. Objekti un objektu pārveidošanas vidē Corel DRAW. Ģeometriskās operācijas ar objektiem. Attēlu eksports / imports. Kaligrafiskās līnijas. Speciālie efekti: pārtekošana, perspektīva, konteineri, rāmītis, lēcas, 3D - attēli. Interaktīvie rīki. Gradienti un raksti. Darbs ar tekstu. Rastru attēlu apstrāde vidē Corel DRAW. Patstāvīgais darbs ar Adobe Photoshop, Corel Photo Paint, Quark XPress, Adobe Pagemaker. HTML valoda, 3 KP Docents P.Rusakovs Priekšmets ir veltīts valodai HTML (HyperText Markup Language)- Hipertekstu valodai, kura dod iespēju radīt mājas lappuses un izmantojot to, patstāvīgi iziet WWW (World Wide Web). Kursa beigās students iemācīsies publicēt savas lappuses Internetā. Projektu kvalitātes vadība, 3 KP Asoc. profesore M.Kirikova Projekta kvalitātes un kvalitātes vadības jēdziens. Projekts kā sistēma. Totālā kvalitātes vadība. Uzņēmuma brieduma modelis. Eirometode. Kvalitātes rādītāji un standarti. Datorsistēmu drošums kā viens no projekta kvalitātes rādītājiem.

Multibāzu sistēmas, 3 KP Asoc. profesors J. Eiduks Sadalītas datubāze, Daudz datubāzes un mijiedarbojošās sistēmas. Daudz datubāzu arhitektūras. Datubāzu sistēmu integrācija. Heterogēnās sistēmas. Daudz datubāzu transakciju pārvaldība. Daudz datubāzu sistēmu valodas. Pegasus un VODAK sistēmas. Heterogēnu transakciju menedžeru integrācija. Integrēta heterogēna zināšanu bāzes pārvaldības sistēma. Informācijas aizsardzība, 3 KP Asoc. profesore E.Latiševa Iespējamo informācijas zudumu kanālu klasifikācija. Informācijas aizsargāšanas sistēmas no nesankcionētas pieejas. Līdzekļi, kas ļauj kontrolēt pieeju datiem. Informācijas aizsargāšanas metodes. Aizsargāšana no kopēšanas. Programmu piemēri. Lietotāja adaptīvā interfeisa programmatūra, 3 KP Profesors L.Novickis Lietotāja interfeisa projektēšanas psiholoģiskie un ergonomiskie aspekti, matemātiskie pamati un lingvistiskie modeļi. Praktiskās pielietošanas piemēri. Vizuālā programmēšana, 3 KP Docente O.Ņikiforova Priekšmeta sākumā ir īss ieskats vizuālas programmēšanas pamatos. Sistēmas izstrāde ir balstīta uz ātras programmatūras izstrādes (Rapid Application Development) tehnoloģiju un tiek demonstrēta Borland Delphi programmēšanas vidē. Liela uzmanība tiek veltīta Datu bāzu organizēšanai un vadībai, kā arī atskaišu veidošanas pamatprincipiem. Kursa nobeigumā sniegts ieskats vizuālajās programmēšanas vidēs Borland C++ Builder, Visual Basic un Visual C++. Moderno programmēšanas valodu praktikums, 3 KP Docents P.Rusakovs Programmēšanas valodas Ada vēsture. Pakotnes, noskaņotās pakotnes un atvasinātas pakotnes. Valoda Java kā pilnīgi objektorientētā valoda. Klases, pakotnes, iekapsulēšanas aspekti. Mantošana valodā Java. Klase Object kā visu klašu superklase. Interfeisi, to izmantošana daudzkāršās mantošanas imitācijai. Klases - čaulas datu tipiem. Izņēmumu apstrāde. Universālās datu struktūras. Bibliotēka Java Swing. Valodas C++ 5.0 jaunās iespējas: vārdu telpas, bibliotēka STL, tipu pārveidošana, atribūtu modifikācija. CASE rīki datu bāzu projektēšanā, 4 KP Asoc. profesors J. Eiduks Sistēmu projektēšanas kritēriji. Datu plūsmas. Datu glabātuvju struktūras projektēšana. ER diagrammas. Procesu projektēšana. Struktūrkartes. Darbību diagrammas. Moduļu kvalitātes kritēriji. Dialogu projektēšana. CASE rīki. Projekta vadības stratēģiskā plānošana.

Programmatūras izveides tehnoloģiskie līdzekļi, 4 KP Profesore L.Zaiceva Datoru funkcionēšanas vide. Datorsistēmu resursi. Programmu struktūra. Bibliotēkas. Datora konfigurācijas vadība un uzturēšana. Datu un atmiņas struktūra, tās vadība. Datu pārraides interfeisi. Virtuālā atmiņa. Multiprogrammēšanas sistēmas. (Deduktīvās datu bāzes, 2 KP Profesors J. Osis Loģiskā programmēšana kā pieprasījumu valoda. Alternatīvas arhitektūras. Prolog un Datalog. Prologa saistīšana ar relācijas datu bāzēm. Antitrestu uzdevums. Pamatkonstrukcijas. Prolog/datu bāze interfeisa optimizācija. Dataloga sintakse un semantika. Modeļu teorija. Pierādīšanas teorija un skaitļošanas paradigmas. Min. fiksētā punkta iterācija. Inversais uzvedums un rezolūcija. Klasifikācijas metožu optimizācijas kritēriji.) Programmatūras risku analīze, 2 KP Asoc. profesors U.Sukovskis Risku analīze un pārvaldība ir būtisks informācijas tehnoloģijas pārvaldības komponents. Priekšmets aplūko risku analīzi programmatūras dzīves cikla kontekstā. Īpaša uzmanība tiek pievērsta objektorientēto programmatūras izstrādes metodoloģiju specifikai. Priekšmetā aplūko risku analīzes metodoloģijas, programmatūras izstrādes procesa riskus, drošības riskus, darbinieku lomas un atbildību u.c. Speciāla nodaļa veltīta informācijas sistēmu drošības draudiem, ievainojamībām un riskiem. Fiziskās un loģiskās aizsardzības pasākumi. Risku novērtēšana un to mazināšanas pasākumi. Ekonomiskie aspekti risku pārvaldībā. Informācijas sistēmu audits, COBIT metodoloģija. Tehniskā kibernētika, 2 KP Profesors J.Osis Tehniskā kibernētika kā vispārīgās kibernētikas zinātnes nozare. Tās pētīšanas objekti: dzīvo un tehnisko sistēmu kopīgie vadības likumi. Studentiem jāsaprot mehatronisko un iegulto sistēmu galvenās funkcionēšanas īpatnības, kā arī attiecīgas programmatūras projektēšana un attīstība. Ētika, 2 KP Docents A.Zvejnieks Ievads mūsdienu ētikā. Utilitārisms. Eksistenciālistiskā ētika. Evolucionārā ētika. Psihoanalīze un ētika. Ētikas standartu, sankciju, konfliktu un prioritāšu mijiedarbība mūsdienu kontekstā. Zinātne un ētika. Tehnika un ētika. Ekoloģija un ētika. Medicīnas ētiskās problēmas.

Prezentācijas prasme, 2 KP Docents A.Zvejnieks Prezentācijas jēdziens. Delegāciju sagaidīšana un pieņemšana. Lietišķās sarunas.pieņemšanas.vizītkartes.telefona sarunas. Lietišķā sarakste. Apģērbs. Galda servēšana. Reklāma. Simbolika. Prezentācijas īpatnības dažādās valstīs. Eiropas klasiskā filozofija, 2 KP Docents A.Zvejnieks Ievads filozofijas problēmās. Senā grieķu filozofija (pirmssokrātiķi, Platons, Aristotelis, viņu sekotāji).viduslaiku filozofija (Sv.Augustīns, Anselms, Abelārs, Akvīnas Toms, Duns Skots, Viljams Okams). Jaunlaiku filozofija (F.Bēkons, Hobss, Dekarts, Spinoza, Loks, Bērklijs, Hjūms). Vācu kriticisms (I.Kants) un absolūtais ideālisms (Hēgelis). Mazā biznesa vadīšana, 2 KP Docents J.Reiters Uzņēmējdarbības sākšanas limitējošie faktori. Viena cilvēka uzņēmums.ģimenes uzņēmums. Vairāku cilvēku uzņēmējdarbība. Uzskaites, atskaitesun kontroles sistēmas mazā uzņēmumā. Mazā uzņēmuma uzņēmējdarbības organizācija, 2 KP Docents J.Reiters Mazo un vidējo uzņēmumu uzņēmējdarbība un nacionālā ekonomika. Uzņēmējs un īpašnieks - vadītājs. Motivācijas biznesa dibināšanai. Patērētāji. Tirgus izpēte. Mazo un vidējo uzņēmumu vide. Ceļi ieejai tirgū. Komercpilnvarojums. Nodokļu politika un mazo un vidējo uzņēmumu uzņēmējdarbība. Mazo un vidējo uzņēmumu organizēšanas struktūras. Biznesa plāns. Mazo un vidējo uzņēmumu stratēģijas. Uzņēmējdarbības apdrošināšana, 2 KP Docente L.Leonoviča Apdrošināšanas būtība un veidi. Apdrošināšanas tirgus, tā segmentācija un noteikšana. Īpašuma nodrošināšana: būtība, veidi, atlīdzības noteikšana. Darījumu apdrošināšana. Darbinieku apdrošināšana: būtība, veidi, ārzemju pieredze. Apdrošināšanas sistēmas īpatnības LR. Komerciālo, finansu un inženierekonomikas aprēķinu metodes, 2 KP Docente I.Voronova Kursā ir iekļauti jautājumi, kas saistīti ar finanšu un komercaprēķinu principiem un metodēm. Ievads finanšu matemātikā (vienkāršie un saliktie procenti, uzkrājuma un diskontēšanas aprēķināšanas metodes). Naudas plūsmas definīcija, ekvivalence un sabalansētība. Tiek aplūkoti diskontēšanas, uzkrāšanas anuitātes vienkāršie veidi un to izmantošanas piemēri. Tiek aplūkoti riska būtība uzņēmējdarbībā, tā klasifikācija, riska novērtēšana ar statistiskās, ekspertu un speciālu koeficientu metodēm. Lēmuma pieņemšanas kritēriji un to izmantošanas piemēri.

Uzņēmējdarbības plānošana, 2 KP Docente L.Vasiļjeva Plānošanas būtība un principi. Plānošanas metodoloģija. Plānošanas metodes. Analītiskās metodes, grafiskās metodes, bilances metodes. Tīkla veida plānošana. Ekonomiski matemātiskās un statistiskās metodes. Ekspertu metode. Normatīva metode. Plānu tipveidi. Cenu, ienākumu un peļņas izveidošana tirgus ekonomikas apstākļos. Biznesa plāna sastādīšana. Uzņēmuma dibināšanas plānošana. Jaunās produkcijas tirgzinības, 2 KP Docents J.Mežiels Zinātniski pētnieciskie darbi un tirgzinības. Tirgus segmentācija. Patērētāju un ražotāju tirgzinību sistēma. Tirgzinības faktori, koncepcijas, definīcijas. Tirgzinības definīcijas modelis. Jaunas produkcijas tirgzinības veidi. Kvalitātes loma jaunas produkcijas tirgzinības. Produkta dzīvēs cikli. Jaunas produkcijas konkurētspēja un cenu veidošana. Biznesa socioloģija, 2 KP Docents V.Kuņickis Biznesa, uzņēmējdarbības galvenie sociālie priekšnosacījumi un likumsakarības. Biznesa kā sabiedrības sociālā institūta loma un attīstība. Uzņēmēja sociālais portrets. Sabiedrības sociālekonomiskā stratifikācija. Sociālā psiholoģija, 2 KP Lektore L.Girsova Sociālās psiholoģijas priekšmets. Mazā grupa kā psiholoģiskās izpētes objekts. Uzvedības motivācija grupā. Pašaktualizācija. Masu psiholoģija. Industriālās attiecības, 2 KP Docents V.Kuņickis Darba attiecību teorijas un jēdziens. Darba likumdošana. Organizācijas un institūti. Cilvēciskās attiecības. Darba konflikti. Darba tirgus. Bezdarbs. Sociālā palīdzība. Komercdarbība, 2 KP Docents J.Mežiels Komercdarbības organizatoriski tiesiskās formas un to raksturojums. Komercdarbības dibināšana. Tās uzdevumi, plānošana. Komercdarbības loģika. Uzņēmuma kultūra. Tā darbības ietekmējošie faktori. Finansēšana un investēšana. Uzņēmuma pārveidošana, apsaimniekošana. Komercdarbības krīzes cēloņi, maksātnespēja, sanācija, bankrots, likvidācija. Komercdarbības risks, tā līmeņi un ietekmējošie faktori.

Pedagoģija, 2 KP Docente B.Garjāne Pedagoģija kā zinātne, tās struktūra. Pedagoģijas pamatjēdzieni. Audzināšana, pedagoģiskais process. Mācības, brīva un atbildīga, radoša kultūras personība. izziņas darbība mācībās. Vērtēšana, tās formas. Mūžizglītības aspekti pedagoģijā. Psiholoģija, 2 KP Docente A.Šteinberga Psiholoģijas pamatjēdzieni. Psiholoģija kā zinātne, galvenie virzieni. Izpētes metodes. Psihiskie procesi. Cilvēku uzvedība. Personība. Pedagoģiskā saskarsme. Prakse, 6 KP Profesors J. Grundspeņķis Teorētisko zināšanu, kuras ir iegūtas profilējošo mācību disciplīnu studiju gaitā, praktiskā lietošana. Praktiska darba iemaņu iegūšana un pilnveidošana, strādājot profesionāļu grupās. Profesionālās izglītības kvalitātes veicināšana.

6. pielikums Mācību spēku dzīves un darba gājums

CURRICULUM VITAE Jānis Grundspeņķis 1) PERSONAS DATI Dzimšanas gads un datums: 1942. gada 19. jūnijs Personas kods: 190642-10542 Pašreizējā darba vieta: Rīgas Tehniskā universitāte, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte, Sistēmu teorijas profesora grupa. Adrese: Kaļķu iela 1, LV-1658, Rīga Mājas adrese: Saldus iela 3b -14, LV-1007, Rīga Tālruņi: 7464711 (mājās) 9453128 (mobilais) 7089506 (darbā) 7089581 (darbā) Fakss: 7089584 E-pasts: jgrun@cs.rtu.lv Esmu latvietis, precējies, man ir 3 bērni. 2) DARBA STĀŽS: Kopējais darba stāžs 38 gadi. Darba stāžs RTU - 38 gadi. AMATI UN DARBA VIETAS: Inženieris RTU Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultātes Elektromodelēšanas problēmu laboratorijā 1963-1968. Aspirants Rīgas Politehniskajā institūtā (tagad Rīgas Tehniskā universitāte) 1968-1971. Asistents un lektors RTU Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultātes Automatizēto vadības sistēmu katedrā 1972-1979. Docents RTU Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultātes Automatizēto vadības sistēmu katedrā 1979-1994. Profesors Rīgas Tehniskajā universitātē no 1994. gada. Katedras vadītājs (RTU Automatizēto vadības sistēmu katedra 1980-1992). Katedras vadītājs (RTU Sistēmu teorijas un projektēšanas katedra, no 1994. gada, tagad Sistēmu teorijas profesora grupas vadītājs). Direktors (RTU Lietišķo datorsistēmu institūts, no 1994. gada). Dekāns (RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte, no 1994. gada). 3) IZGLĪTĪBA: 1) vidējā - Rīgas 28. vidusskola (1949-1960). 2) augstākā - Rīgas Politehniskais institūts (tagad Rīgas Tehniskā universitāte) inženieris-elektriķis automātikā un telemehānikā (Rīgas Tehniskās universitātes Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultāte 1960-1965, diploms C No. 470004, izdots 1965. gada 25. decembrī), tehnisko zinātņu kandidāts (Rīgas Tehniskās universitātes aspirantūra 1968-1972, diploms MKD No. 017847, izdots 1972. gada 25. decembrī), inženierzinātņu doktors (Rīgas Tehniskā universitāte 1992, diploms B-D No. 000198, izdots 1992. gada 14. septembrī), inženierzinātņu habilitētais doktors (Rīgas Tehniskā universitāte 1993, habilitācijas padome H-07, diploms B-Dh 000078, izdots 1993. gada 22. decembrī), Rīgas Tehniskā universitātes profesors (diploms Nr. 50, izdots 2001. gada 29. janvārī).

ZINĀTNISKAIS GRĀDS: inženierzinātņu habilitētais doktors (Dr. habil. sc. ing.). 1998. gadā esmu ievēlēts par Latvijas Zinātņu Akadēmijas korespondētājlocekli (diploms K-192, izdots 1998. gada 27. novembrī). 4) PEDAGOĢISKAIS DARBS IEPRIEKŠĒJOS GADOS LASĪTIE LEKCIJU KURSI: Automātikas elementi (1972-1973), Tehniskā diagnostika (1973-1974), Sistēmu teorija (1976-1985), Tēlu atpazīšana (1976-1982), Sistēmu analīze (1976-1979), Hierarhisku sistēmu teorija (1976-1979), Kibernētikas matemātiskie pamati (1974-1980), Automatizētās projektēšanas matemātiskie modeļi (1986-1990), Sistēmu modelēšana (1974-1993), Ekspertu sistēmas biznesā (1995), Discrete structures for computer science (1995, 1998, 2001, 2002). PAŠLAIK LASĪTIE LEKCIJU KURSI: Bakalauru studijas: "Diskrētās struktūras datorzinātnēs", "Sistēmu teorijas metodes", "Mākslīgā intelekta pamati", "Ievads mākslīgajā intelektā", "Strukturizēta sistēmu analīze", "Zināšanu atspoguļošana un apstrāde". Inženieru studijas: "Intelektuālu sistēmu projektēšanas metodes". Maģistru studijas: "Mākslīgais intelekts" (RTU un LU maģistrantiem), "Sistēmu un procesu teorija", "Modernās datu un zināšanu bāzes" (kopā ar docentu Jāni Eiduku), "Intelektuālu sistēmu projektēšana", Doktorantūra: "Struktūrmodelēšana", "Struktūrmodelēšanas metodes", "Modernās metodes datorsistēmu projektēšanā", "Izkliedētas intelektuālas sistēmas". Bez tam vadu maģistrantu zinātniskos seminārus: "Datorsistēmu projektēšanas zinātniskais seminārs" un "Datorsistēmu projektēšanas metožu zinātniskais seminārs". 5) ZINĀTNISKĀ DARBĪBA Esmu vadījis 7 pētniecisko projektu izstrādāšanu līgumdarbu tēmu ietvaros, kuru tematika saistīta ar sistēmu modelēšanu projektēšanas un diagnostikas mērķiem, un informācijas sistēmu izstrādāšanu. Zinātniskās darbības rezultātā ir izstrādāta sarežģītu tehnisku sistēmu struktūrmodelēšanas metodoloģija nepilnīgas informācijas apstākļos. Radīti programmprodukti struktūrmodeļu sintēzei un analīzei, kas integrēti automatizētās struktūrmodelēšanas sistēmas ASMOS sastāvā. No 1990. gada esmu bijis 3 zinātnisko grantu vadītājs, kuru tematika saistīta ar intelektuālu sistēmu izstrādāšanas teorētiskajiem aspektiem: 1) zinātniskais grants 90.136 " Ekspertu sistēmu izstrādāšana tehnisku objektu projektēšanas sākuma stadiju nodrošināšanai" (1991.-1993.g.); zinātniskais grants 93.586 "Intelektuāla sistēma strukturizētas sistēmu analīzes metožu un līdzekļu izveidošanai " (1994.-1996.g.); zinātniskais grants 96.0489 "Intelektuāla daudzlīmeņu meta-modeļu apstrādes sistēma struktūrmodelēšanas metožu un līdzekļu konstruēšanai" (1997.-2000). Pašlaik vadu zinātniskā granta 01.0845 Intelektuālu aģentu kooperatīva darba modelēšana zināšanu pārvaldības un procesu reversās inženierijas mērķiem organizācijās izpildi. Šī projekta mērķis ir izstrādāt jaunas intelektuālu aģentu kooperatīva darba modelēšanas metodes un līdzekļus. Mērķa sasniegšanai ir jāatrisina šādi uzdevumi: jāizanalizē organizāciju zināšanu tipi un avoti, tie jāsistematizē un jāapraksta; jāizstrādā metodes sadalītu zināšanu modelēšanai; jāizstrādā zināšanu pārvaldības konceptuālais modelis un organizācijas atmiņas daudzlīmeņu, zināšanās sakņots modelis; jāizstrādā intelektuālu aģentu kooperatīva darba modelēšanas metodes un līdzekļi. Esmu 2 starptautisku projektu koordinators Latvijā: ERASMUS CDA-2 MOCURIS - Modern Curriculum in Information Systems

at Master Level un ERASMUS ECET - European Computer Education and Training Thematic Network. Esmu bijis vairāku doktora (tehnisko zinātņu kandidāta) disertāciju zinātniskais vadītājs, trīs no tām ir sekmīgi aizstāvētas J. Tenteris (1986.g.), V. Zūlis (1988. g.) un M. Kirikova (1993.g.). Pašlaik manā vadībā doktorantūrā mācās 4 doktoranti. Esmu 132 zinātnisku publikāciju autors, ar referātiem esmu uzstājies pāri par 20 starptautiskās zinātniskās konferencēs. Esmu žurnāla "Automātika un datortehnika" (Автоматика и вычислительная техника) redkolēģijas loceklis un RTU zinātnisko rakstu 5. sērijas Datorzinātne. Lietišķās datorsistēmas (iznāk kopš 2000. gada) galvenais redaktors. ZINĀTNISKĀS INTERESES: Sarežģītu tehnisku sistēmu struktūras modeļu sintēzes un analīzes problēmas projektēšanas sākumstadiju un tehniskās diagnostikas uzdevumu risināšanai. Intelektuālas sistēmas un rīki sarežģītu sistēmu struktūras izstrādāšanai, hibrīdas metodes zināšanu iegūšanai un reprezentēšanai, zināšanu bāzes konstruēšanas automatizācija, modeļos sakņota spriešana, izkliedētas daudzaģentu kooperatīva darba intelektuālas sistēmas, mākslīgā intelekta un zināšanu pārvaldības tehnoloģiju integrācija. 6) ZINĀTNISKĀS PUBLIKĀCIJAS Kopējais skaits: 132 GALVENIE ZINĀTNISKIE DARBI: 1. J. Grundspenkis. The Synthesis and Analysis of Structure in Computer Aided Design. Computer Applications in Production and Engineering. E.A. Warman (ed.), North-Holland, Amsterdam, 1983, pp. 301-316. 2. Grundspenkis J. Systematic Development of Technical System Models. Advances in Modelling & Analysis, C, AMSE Press, Vol. 38, N 4, 1993, pp. 1-13. 3. J. Grundspenkis. Automation of Knowledge Base Development Using Model Supported Knowledge Acquisition. Proceedings of the 2nd International Baltic Workshop on Databases and Information Systems, Tallinn, Estonia, June 12-14, 1996, vol. 1, pp. 224-233. 4. Grundspenkis J. Reasoning Supported by Structural Modelling. Lecture Notes of the Nordic-Baltic Summer School "Intelligent Design, Intelligent Manufacturing and Intelligent Management", Jurmala, Latvia, June 8-13, 1998. K. Wang and H. Pranevicius (Eds.), Kaunas University of Technology Press, Kaunas, Lithuania. 5. Kirikova M. and Grundspenkis J. Using Knowledge Distribution in Requirements Engineering. Knowledge Based Systems. Techniques and Applications, vol. 1. (Ed.: C.T. Leondes), Academic Press, San Diego, USA, 2000, pp. 149-184. 7) KVALIFIKĀCIJAS CELŠANA 1) TEMPUS mobīlais grants - viesošanās Demontforas universitātē (7.04.94-5.05.94) ar mērķi savākt un apkopot informāciju par apmācības organizāciju un metodisko nodrošinājumu datorzinātņu profila studentiem. 2) viesošanās Stokholmas universitātē (30.05.94-1.06.94) ar mērķi izstrādāt doktorantu apmācības programmu. 3) 1995. gadā beidzu Rīgas Informācijas Tehnoloģijas institūta (RITI) viena mēneša kursu "GRADE tehnoloģija) 52 stundu apjomā. 4) TEMPUS mobīlais grants - viesošanās Stokholmas universitātē un Karaliskajā Tehnoloģijas institūtā (26.04.96-6.06.96) ar mērķi sagatavot mācību materiālus lekciju kursiem.

5) TEMPUS projekta ietvaros viesošanās Gentes universitātē (Beļģija) un Karlsrues universitātē (Vācija) 1998. gadā no 15.03 līdz 4.04 un 1999. gadā no 18.04 līdz 3.05 ar mērķi pilnveidot lekciju kursu "Sistēmu un procesu teorija". 8) PRAKTISKĀ DARBA PIEREDZE 1993. un 1994. gadā piedalījos Rīgas pilsētas Kurzemes rajona skolu valdes informācijas sistēmas projekta izstrādāšanā un realizācijā. 9) SABIEDRISKĀS AKTIVITĀTES Esmu Latvijas Zinātnes Padomes ekspertu komisijas informātikā priekšsēdētājs un apvienotās ekspertu komisijas (informātika un inženierzinātnes) priekšsēdētājs, nacionālās programmas "Informātika" koordinācijas padomes loceklis, promociju padomes P-07 priekšsēdētājs zinātnisko grādu informātikā un datortehnoloģijās piešķiršanai, Rīgas informācijas tehnoloģijas institūta (RITI) Domes loceklis, RTU Senāta loceklis, Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultātes Domes priekšsēdētājs un Lietišķo datorsistēmu institūta Padomes priekšsēdētājs. Esmu Latvijas Zinātnieku savienības un Latvijas Augstskolu profesoru apvienības biedrs. Esmu Latvijas Automātikas nacionālās organizācijas (LANO) Domes loceklis (no LANO dibināšanas brīža 1993. gadā biju tās viceprezidents, bet no 1996. -1999. gadam - prezidents), Latvijas Modelēšanas un imitācijas biedrības Domes loceklis, Baltijas valstu operāciju pētīšanas savienības (BaltORS) Domes loceklis un CONSA (Competence Network for Simulation Applications) Padomes loceklis. Esmu Latvijas Datortehnikas ražotāju asociācijas biedrs. Esmu vairāku starptautisku organizāciju asociētais biedrs: IEEE (The Institute of Electrical and Electronics Engineers, Inc.), ACM (Association for Computing Machinery), IFAC (International Federation of Automatic Control), SCSI (The Society for Computer Simulation International), EUNIS (European University Information Systems Organisation) un ECCAI (European Co-ordinating Committee of Artificial Intelligence). Esmu bijis vairāku starptautisku semināru par informācijas sistēmu izstrādāšanu programmu un organizācijas komiteju loceklis: 1) International Baltic Workshop on Data Bases and Information Systems - 1994, 1996, 1998, 2000, 2002; 2) Advances in Data Bases and Information Systems - ADBIS'95, ADBIS'96, ADBIS'97, ADBIS'98, ADBIS'99; ADBIS 00; ADBIS'03; 3) The 12th and 13th Conferences on Advanced Information Systems Engineering - CAiSE*00 and CAiSE*01; 4) 2. Pasaules latviešu zinātnieku kongress (2001. g.); 4) The 7th International Workshop on Harbour, Maritime & Multimodal Logistics Modelling and Simulation 2003, International Conference on Computer Systems and Technology (CompSysTech'2003), International Conference on Modelling and Simulation of Business Systems, 2003. Esmu organizējis vasaras skolu doktorantūras studentiem: Nordic Baltic Summer School '98, Jūrmala 1998. gada 8.-13. jūnijā. 2002. gadā biju organizācijas komitejas priekšsēdētājs starptautiskajai konferencei Information Systems Development, kas notika Rīgā. Pašlaik esmu starptautiskās konferences CAiSE'04 organizācijas komitejas priekšsēdētājs (konference notiks Rīgā) un starptautiskās konferences 11th International Power Electronics and Motion Control Conference, 2004 Baltijas valstu organizācijas komitejas loceklis. Esmu bijis 2 grāmatu redaktors: 1. Applied Computational Intelligence to Engineering and Business (Editors: K. Wang, J. Grundspenkis and A. Yerofeyev). Izdevniecība RTU, Rīga, 2001.

2. Information Systems Development. Advances in Methodologies, Components, and Management. (Editors: M. Kirikova, J. Grundspenkis, W. Wojtkowski, W.G. Wojtkowski, S. Wrycza, J. Zupancic). Kluwer Academic/Plenum Publishers, New York, 2002. 10) VAĻASPRIEKS Teniss, kalnu slēpošana, tradicionālā džeza mūzika.

J. Grundspeņķa publikācijas 1. Грундспенькис Я.А. Алгоритм нахождения собственных циклов сильно связного графа.kибернетика и диагностика. вып.5. Р.: Зинатне, 1972. С. 85-92. 2. Грундспенькис Я.А. Топологическая модель функционирования двигателя внутреннего сгорания автомобиля. Кибернетика и диагностика. вып.5. Р.: Зинатне, 1972. С. 47-53. 3. Грундспенькис Я.А., Маркович З.П., Осис Я.Я. Построение топологической модели объекта. Кибернетика и диагностика. вып.5. Р.: Зинатне, 1972. С. 19-35. 4. Грундспенькис Я.А. Применение некоторых понятий топологии в преобразовании моделей сложных систем. Сб.: Методы и модели управления вып. 3, Рига РПИ, 1972. C. 65-70. 5. Грундспенькис Я.А. Предварительное упрощение ориентированного графа, содержащего циклы. Кн.: Кибернетика и диагностика, вып. 5, Рига, Зинатне, 1972. C. 71-77. 6. Грундспенькис Я.А. Алгоритм ранжировки циклов топологической модели сложной системы. Сб.: Методы и модели управления, вып. 3, Рига ПРИ, 1972. C. 79-84. 7. Грундспенькис Я.А. Декомпозиция и анализ иерархической структуры топологической модели сложной системы. Сб.: Методы и модели управления вып. 3, Рига РПИ, 1972. C. 71-78. 8. Грундспенькис Я.А. Анализ топологической модели функционирования двигателя внутреннего сгорания автомобиля. Кн.: Кибернетика и диагностика, вып. 5, Рига, Зинатне, 1972. C. 105-111. 9. Грундспенькис Я.А. Классификация параметров на основе анализа структуры модели сложной системы. Сб.: Известия Ленинградского ордена Ленина электротехнического института им. В.И.Ульянова (Ленина) Л-д, вып. 118 ч. 1, ЛЭТИ, 1972. C. 70-74. 10. Грундспенькис Я.А. Локализация неисправностей на основе анализа топологических своиств модели сложной системы. Диагностика и идентификация. Р.: Зинатне, 1974. С. 38-48. 11. Грундспенькис Я.А. Анализ топологии сложных систем для решения задач диагностики. Сб.: Методы и аппаратура технической диагностики сложных систем, Киев, об-во Знание, УССР, 1975. 0,1 п.л. 12. Грундспенькис Я.А., Салениекс Я.К. Декомпозиция множества дефектов сложных устройств. Методы и приборы автоматического контроля, вып.14. Р.: Риж. политехн. ин-т., 1975. С. 39-48. 13. Грундспенькис Я.А., Салениекс Я.К. Учет структуры сильно связных систем при построении процедуры диагностирования. III Всесоюзное совещание по технической диагностике: тезисы докладов. M.: Ин-т пробл. упр., 1975. С. 177-179. 14. J. Grundspeņķis. Grafu teorijas pamati. Rīga, Rīgas Politehniskais institūts, 1976, 100 lpp. 15. Грундспенькис Я.А. Формализация описания топологии сложной системы для автоматизации общего проектирования. VII Всесоюзное совещание по проблемам управления: тезисы докладов, кн.2. M.: Ин-т пробл. упр., 1977. С. 27-29. 16. Грундспенькис Я.А. Формализированный метод выделения уровней иерархии сильно связных систем в задачах контроля и диагностики. Сб.: Комплексные системы управления качеством продукции на базе стандартизации, Киев, Об-во Знание УССР, 1977. 0,1 п.л.

17. Грундспенькис Я.А. Анализ иерархической структуры системы в целях синтеза автоматизированной системы диагностирования. Вопросы технической диагностики, вып.18. Ростов-на-Дону: Рост. инж.- строит. ин-т., 1978. С. 170-177. 18. Грундспенькис Я.А. Формализация построения топологической модели сложной системы. Методы и системы принятия решений. Р.: Риж. политехн. ин-т., 1979. С. 85-91. 19. Грундспенькис Я.А. Комплекс алгоритмов для выделения уровней иерархии в сильно и квазисильно связных системах. Методы и модели управления и контроля. Р.: Риж. политехн. ин-т., 1979. С. 24-30. 20. Грундспенькис Я.А. Применение лингвистических переменных при построении топологической модели сложной системы. Проблемы бионики, вып.22. Харьков, Вища школа, 1979, С. 99-106. 21. Грундспенькис Я.А., Блумбергс А.А. Метод анализа структуры объекта для построения программ диагностики. Тезисы докладов Республик. науч.-тех. конференции ''Применение информационно-измерительных систем при эксплуатации авиационной техники'', Киев, КНИГИ, 1979. 0,05 п.л. 22. Грундспенькис Я.А. Анализ структуры системы на раннем этапе проектирования. Сб.: Всесоюзная научно-техн. конфенция ''Теория систем и разработка АСУ'' (тезисы докладов), М., МИЭМ, 1979. C. 136-137. 23. Грундспенькис Я.А. Метод исследования топологических свойств функционирования на раннем этапе проектирования. Сб.: Всесоюзная конференция ''Автоматизация проектных и конструкторских работ'' (тезисы докладов), М., МАИ, 1979. C. 58-60. 24. Грундспенькис Я.А. Программное обеспечение построения топологической модели на раннем этапе проектирования систем. III школа-семинар по проблемам автоматизации и управлению качеством продукции. М. МИЭМ, 1979. C. 115-116. 25. Грундспенькис Я.А. Лингвистический подход к синтезу структуры на этапе проектирования сложных систем. Модели выбора альтернатив в нечеткой среде: тезисы докладов Всесоюзного научного семинара. Р.: Риж. политехн. ин-т., 1980. С. 56-57. 26. Грундспенькис Я.А. Процедура построения и анализа топологической модели сложной системы. Методы принятия решений в условиях неопределенности. Р.: Риж. политехн. ин-т., 1980. С. 113-121. 27. Грундспенькис Я.А. и др. Методика выбора диагностических параметров для проверки работоспособности непрерывных объектов, представленных топологическими моделями, с учетом неравноценности проверок. Горький: ГФНИИНМАШ, 1980. 40 с. 28. Грундспенькис Я.А., Тентерис Я.К. Алгоритм проектирования структуры сложной системы с лингвистически описанными элементами. Модели выбора альтернатив в нечеткой среде: тезисы докладов Всесоюзного научного семинара. Р.: Риж. политехн. ин-т., 1980. С. 61-63. 29. Грундспенькис Я.А., Тентерис Я.К. Автоматизация построения топологической модели сложной системы для решения задач диагностики. Гибридные вычислительные машины и комплексы, вып.3. Киев: Наукова думка, 1980. С. 88-93. 30. Грундспенькис Я.А., Тентерис Я.К. Синтез топологической модели сложных систем для целой автоматизации проектирования. Тезисы докладов XI Всесоюзного научно-тех. совещания ''Создание и внедрение автоматизир. систем управления непрерывными и дискретно-неприрывными технологич. процессами'' ч.п. М., НТО Приборпром 1980. C. 156-158..

31. Грундспенькис Я.А. Проблемы реализации алгоритмов исследования расплывчатых графов. Тезисы III науч.-тех. семинара ''Управление при наличии расплывчатых категорий'', Пермь, ППИ, 1980. 0,14 п.л. 32. Блумбергс А.А., Грундспенькис Я.А. Исследование структуры топологической модели сложной системы для анализа отказных ситуаций. Вопросы технической диагностики. Ростов-на-Дону: Рост. инж.-строит. ин-т., 1981. С. 41-48. 33. Грундспенькис Я.А. Об использовании модели параллельных вычислений для исследования структры ориентированных графов. Микроэлектроника, т. 10, вып. 4, 1981. С. 302-307. 34. Грундспенькис Я.А., Тентерис Я.К. Применение диалоговых процедур при построении топологической модели с лингвистически описанными элементами Методы и системы принятия решений. Р.: Риж. политехн. ин-т., 1981. С. 91-98. 35. Грундспенькис Я.А. Расплывчатые графы как объекты исследований. Тезисы IV Всесоюзного научного тех. семинара ''Управление при наличии расплывчатых категорий'', Фрунзе, ''ИЛИМ'', 1981. 0,16 п.л. 36. Грундспенькис Я.А., Тентерис Я.К. Диалоговая система для автоматизированного синтеза структуры сложной системы. Сб.: Интерактивные системы (тезисы докладов 3 школы-семинара ''Человеко-машинные системи'', кн. 2, Тбилиси, Мецниереба, 1980. C. 198-201. 37. Грундспенькис Я.А. Синтез структуры топологически сложных динамических систем на ранних этапах проектирования. Тезисы докладов II Всесоюзного семинара ''Методы синтеза и планирования структур сложных систем'', ч.2. Ташкент. 0,14 п.л. 38. Грундспенькис Я.А., Тентерис Я.К. Принципы построения топологической модели сложной системы при помощи ЭВМ. Сб.: Математические методы в технической кибернетике. Пенза, Саратовский ун-т, 1981. C. 51-53. 39. Блумбергс А.А., Грундспенькис Я.А. Метод исследования отказных ситуаций в нециклических структурах. Электронные узлы систем онтроля и управления летательных аппаратов, вып.7. Уфа: Уфим. авиац. ин-т., 1982. С. 145-150. 40. Грундспенькис Я.А. Оптимизация выявления всех элементарных орциклов графа. Методы и программы решения оптимизационных задач на графах и сетях: тезисы докладов II Всесоюзного совещания, ч. II. Новосибирск: ВЦ Сиб. отд. АН СССР, 1982. С. 40-43. 41. Грундспенькис Я.А., Тентерис Я.К. Комплекс алгоритмов синтеза и сравнения структур с нечетко описанными элементами. Принятие решений в условиях нестатистической неопределенности. Р.: Риж. политехн. ин-т., 1982. С. 35-43. 42. Грундспенькис Я.А., Зулис В.Я. Оптимизация надежности систем при наличии нечеткой априоной информации. Принятие решений в условиях нестатистической неопределенности. Р.: Риж. политехн. ин-т., 1982. С. 44-48. 43. Грундспенькис Я.А. Вопросы применения диалога с ЭВМ при структурном моделировании. Сб.: Интерактивные системы (тезисы докладов и сообщений 4 школы-семинара) Кн. 1, Тбилиси, Мецниереба, 1982. 0,19 п.л. 44. Грундспенькис Я.А., Тентерис Я.К. Алгоритм построения топологической модели технической системы. Респ. ФАП Латвии при ВЦ ЛГУ N рег. П005296 3 мая. 52 р.с. 45. Грундспенькис Я.А. Структурный анализ для целей определения качества сложных систем на этапе проектирования. Материалы всесоюзной научнотехнической конференции ''Динамическое моделирование сложных систем'', Москва, ЦП НТО Приборпром, 1982. 0,12 п.л.

46. Грундспенькис Я.А., Зулис В.Я., Тентерис Я.К. Система автоматизированного синтеза и анализа сложных систем на базе топологической модели. Материалы всесоюзной научно-технической конференции ''Динамическое моделирование сложных систем'', Москва, ЦП НТО Приборпром, 1982. 0,123 п.л. 47. Грундспенькис Я.А., Блумбергс А.А. Моделирование сложных динамических систем на ранних этапах проектирования. Материалы всесоюзной научнотехнической конференции ''Динамическое моделирование сложных систем'', Москва, ЦП НТО Приборпром, 1982. 0,13 п.л. 48. Грундспенькис Я.А. Моделирование структуры организации при помощи расплывчатого графа. Тезисы V Всесоюзного научн.-тех. семинара ''Управление при наличии расплывчатых категорий'', часть 2. Пермь, НИИУМС, 1982. C. 122-125. 49. Грундспенькис Я.А. Структурный анализ для целей определения качества сложных систем на этапе проектирования. Теория систем и разработка АСУ: тезисы докладов конференции. М.: Моск ин-т. электрщнн. машиностр. 1982. C. 180-181. 50. Grundspenkis J. Automatized Synthesis and Analysis of the Structure of Complex Systems. Fourth Formator Symposium on Mathematical Methods for the Analysis of Large-Scale Systems: Proceedings of a Symposium held in Liblice near Prague, May 18-21, 1982. Prague: Academia, 1983 pp.241-255. 51. Грундспенькис Я.А. Оценка структурной близости распливчатых графов. Управление при наличии расплывчатых категорий: тезисы VI научнотехнического семинара. Пермь: НИИУМС, 1983. С. 70-73. 52. Грундспенькис Я.А. Структурное моделирование при автоматизации проектирования сложных технических систем. Прикладные задачи анализа решений в организационно-технических системах. Р.: Риж. политехн. ин-т., 1983. С. 101-108. 53. Grundspenkis J. The Synthesis and Analysis of Structure in Computer Aided Design. Computer Applications in Production and Engineering: Proceedings of the First International Conference. Amsterdam, North-Holland Publ.Comp., 1983. pp. 301-316. 54. Grundspenkis J. Qualitative Modelling of Technical Systems at the Early Stages of Design. В Сб.: Abstracts of the International Conference Simulation of Systems 83, PRAHA, ČSVTS,1983. 1 p. 55. J. Grundspeņķis, J. Tolujevs. Sistēmu modelēšana (lekciju konspekts 1. daļa), Rīga, Rigas Politehniskais institūts, 1983, 80 lpp. 56. J. Grundspeņķis, J. Tolujevs. Sistēmu modelēšana (lekciju konspekts 2. daļa), Rīga, Rigas Politehniskais institūts, 1984, 86 lpp. 57. Грундспенькис Я.А., Зулис В.Я., Кирикова М.П., Тентерис Я.К. Оценка качества структуры сложных систем при ограниченной априорной информации. Aplikavana kybernetika v textilnom a odevnom priemysle a v textilnom strojarstve. Žilina, Czechoslovakia: ČSVTS, 1983. S. 246-276. 58. Грундспенькис Я.А., Зулис В.Я., Тентерис Я.К. Использование топологической модели в автоматизированном проектировании. Прикладные задачи анализа решений в организационно-технических системах. Р.: Риж. политехн. ин-т., 1983. С. 86-93. 59. Грундспенькис Я.А. Лингвистический подход к исследованию структурных свойств систем в задачах автоматизации ранних этапов проектирования. Модели выбора альтернатив в нечеткой среде: тезисы докладов межреспубликанской научной конференции. Р.: Риж. политехн. ин-т., 1984. С. 146-149.

60. Грундспенькис Я.А. Система структурного моделирования для автоматизации ранних этапов проектирования. Методы и системы принятия решений. Информационное и алгоритмическое обеспечение моделей принятия решений. Р.: Риж. политехн. ин-т., 1984. С. 115-122. 61. Грундспенькис Я.А., Тентерис Я.К. Кластеризация нечетких графов, представляющих структуру сложных технических систем. Модели выбора альтернатив в нечеткой среде: тезисы докладов межреспубликанской научной конференции. Р.: Риж. политехн. ин-т., 1984. С. 89-91. 62. Грундспенькис Я.А., Кирикова М.П. Система критериев оценки качества вариантов структуры на ранних этапах проектирования сложных технических систем. Проблемы системотехники и АСУ. Л.: Сев.- Зап. заочн. политехн. ин-т., 1985. С. 47-52. 63. Грундспенькис Я.А., Кирикова М.П. Выбор перспективных вариантов при автоматизации проектирования структур сложных технических систем. Методы принятия решений. Автоматизированные системы поддержки принятия решений в управлении и проектировании. Р.: Риж. политехн. ин-т., 1985. С. 98-105. 64. Грундспенькис Я.А., Блумбергс А.А. Топологическая модель для разработки диалоговой системы проектирования идентификационных испытаний динамических объектов. В. Сб.: Тезисы докладов на X объединенном семинаре ''Прикладная информатика автоматизированных систем проектирования, управления, программной эксплуатации'' Калининград, областной Совет НТО, 1985. 0,08 п.л. 65. Грундспенькис Я.А., Кирикова М.П., Паулиня Э.Я. Диалоговая процедура отбора перспективных вариантов структуры сложных технических систем на ранних этапах проектирования. В. Сб.: Тезисы докладов на X объединенном семинаре ''Прикладная информатика автоматизированных систем проектирования, управления, программной эксплуатации'' Калининград, областной Совет НТО, 1985. 0,08 п.л. 66. Грундспенькис Я.А., Тентерис Я.К. Подсистема автоматизированного проектирования структуры сложных систем. В. Сб.: Методы синтеза и планирования развития структур крупномасштабных систем. Москва, ИПУ, 1985. 0,12 п.л. 67. Толуев Ю. И., Грундспенькис Я.А. Моделирование систем. Конспект лекций, Ч.I, Рига, РПИ, 1985. 76 c. 68. Блумбергс А.А., Грундспенькис Я.А. Принципы автоматизации проектирования испытаний динамических систем. Методы и системы принятия решений. Прикладные задачи анализа решений в технических системах. Р.: Риж. политехн. ин-т., 1986. С. 92-99. 69. Грундспенькис Я.А. Комплексное применение дидактических материалов для графопроектора и идентичного раздаточного материала в специальных дисциплинах при подготовке инженера-системотехника. В. Сб.: Графопроекция как способ интенсификации учебного процесса. Рига, РПИ, 1986. 0,25 п.л. 70. Толуев Ю. И., Грундспенькис Я.А. Моделирование систем. Конспект лекций, Ч.II, Рига, РПИ, 1986. 4,5 п.л. 71. Грундспенькис Я.А. Курсовая работа по моделированию систем. Методические указания и типовые задачи. Рига, РПИ, 1986. 3,0 п.л. 72. Грундспенькис Я.А. Расширенная система структурного моделирования для автоматизации проектирования. Методы и системы принятия решений. Интерактивные системы принятия решений. Р.: Риж. политехн. ин-т., 1987. С. 66-75.

73. Грундспенькис Я.А., Логинс Я.С., Тентерис Я.К. Автоматизированная система обработки данных при проектировании структуры сложных технических систем. Автоматизация обработки первичных данных. Пенза: Пенз. политехн. ин-т., 1987. С. 22-27. 74. Грундспенькис Я.А. Разработка обеспечения методическими и наглядными материалами основных дисциплин подготовки инженеров системотехников. В Сб.: Научная организация учебного процесса. Рига, РПИ, 1987. C. 69-70. 75. Грундспенькис Я.А. САПР топологических моделей для выбора множества перспективных вариантов сложных систем. В Сб.: Тезисы докладов Всесоюзной научно-технической конференции ''Динамическое моделирование сложных систем'' 22-24 сентября 1987, Москва. ЦП НТО приборостроительной промышленности C. 22-23. 76. Грундспенькис Я.А., Калниньш В.М., Муцениекс Д.В. Диалоговая процедура оценивания элементов структурных моделей. Методы и системы принятия решений. Вопросы создания экспертных систем. Р.: Риж. политехн. ин-т., 1988. С. 104-111. 77. Grundspenkis J., Kirikova M., Tenteris J., Zulis V. Man-Machine System SATOM for the Structural Modeling in CAD. AMSE Review, AMSE Press, Vol.6, N3, 1988. pp. I-II. 78. Грундспенькис Я.А., Тентерис Я.К. Программный комплекс ''ТОМС'' для автоматизации построения допустимых вариантов структуры сложных технических систем. - Информационный листок о научно-техническом достижении N 88-110. - Рига: ЛатНИИНТИ, 1988, - 4с. 79. Грундспенькис Я.А., Тентерис Я.К. Методология структурного синтеза сложных систем на ранних стадиях проектирования. - Рига: Риж. политехн. ин-т., 1988. - 42с. (Рук. деп. в ЛатНИИНТИ). 80. Грундспенькис Я.А., Тентерис Я.К. Алгоритм и программа построения допустимых вариантов структуры сложных технических систем. - Рига: Риж. политехн. ин-т., 1988. - 39с. (Рук. деп. в ЛатНИИНТИ). 81. Grundspenkis J. Structural Modelling with ASMOS in the Early Stages of Design. Software in Manufacturing. Amsterdam, North-Holland Publ.Comp., 1989. pp. 229-239. 82. Грундспенькис Я.А., Кирикова М.П. Программное средство (с реализированным в нем алгоритмом): 2775900. 00022-01. Комплекс ANAL. Респ. ФАП Латвии, инв. N ИП0101 ГАП N 50900000040, 1989. 29 с. 83. Грундспенькис Я.А., Зулис В.Я., Кирикова М.П. Эвристический подход к причинному анализу процессов функционирования сложных технических систем. Методы и системы принятия решений. Системы, основанные на знаниях. Р.: Риж. политехн. ин-т., 1989. С. 96-101. 84. Грундспенькис Я.А., Зулис В.Я., Тентерис Я.К. Фреймовое описание структуры сложных технических систем. Методы и системы принятия решений. Системы, основанные на знаниях. Р.: Риж. политехн. ин-т., 1989. С. 21-26. 85. Грундспенькис Я.А., Зулис В.Я Тентерис Я.К. Интерактивные методы комплексного оценивания вариантов структуры технических систем. - В Кн.: Тезисы докладов всесоюзной научно-технической конференции ''Повышение качества и надежности продукции, программного обеспечения ЭВМ и технических средств обучения''. Куйбышев, Куйб. политехн. ин-т, 1989, C. 77-78. 86. Грундспенькис Я.А. Методология извлечения и представления знаний о структуре технической системы в задачах проектирования и диагностики.

Создание и применение гибридных экспертных систем: тезисы докладов Всесоюзной конференции. Р.: Риж. политехн. ин-т., 1990. С. 90-92. 87. Грундспенькис Я.А. Возможности интеллектуализации синтеза структуры сложных технических систем. Методы и системы принятия решений. Экспертные системы в автоматизированном проектировании. Р.: Риж. политехн. ин-т., 1990. С. 130-142. 88. Грундспенькис Я.А., Маркович З.П.,Тентерис Я.К. Технология моделирования авиационной техники на графах. В Кн.: Тезисы докладов межотраслевой научнотехнической конференции ''Проблемы функциональной диагностики газотурбинных двигателей и их элементов'' (Диагностика-90) Т.1. - Харьков, изво. Харьк. авиац. ин-т, 1990. C. 30-31. 89. Грундспенькис Я.А., Гневашев Н.С., Зулис В.Я., Уразгильдеев Р.Х. Применение метода графового моделирования для получения диагностических параметров системы смазки и суфлирования авивционного двигаталя. В Кн.: Тезисы докладов межотраслевой научно-технической конференции ''Проблемы функциональной диагностики газотурбинных двигателей и их элементов'' (Диагностика-90) Т.1. - Харбков, из-во. Харьк. авиац. ин-т, 1990. C. 90-91. 90. Грундспенькис Я.А., Гневашев Н.С., Зулис В.Я., Уразгильдеев Р.Х. Применение метода графового моделирования для получения диагностических параметров системы охлаждения масла привода - генератора авиационного двигателя. В Кн.: Тезисы докладов межотраслевой научно-технической конференции ''Проблемы функциональной диагностики газотурбинных двигателей и их элементов'' (Диагностика-90) Т.1. - Харбков, из-во. Харьк. авиац. ин-т, 1990 C. 92-93. 91. Грундспенькис Я.А., Зулис В.Я., Кирикова М.П., Тентерис Я.К. Автоматизация структрного моделирования при проектировании сложных технических систем. В Кн.: Методы синтезаи планирования развития структур крупномасштабных систем. (IV Всесоюзный семинар). - М.: ИПУ, 1990. C. 172-173. 92. Grundspenkis J. Interface for Knowledge Acquisition as a Part of Structural Modelling System ASMOS. Proceedings of Human Jobs and Computer Interfaces Conference. Tampere: Univ. of Tampere, Finland, 1991. pp. 490-498. 93. Грундспенькис Я.А., Калниньш В.М. Программные средства для извлечения знаний о функциональной структуре систем. Lēmumu pieņemšanas metodes un sistēmas. Projektēšanas procesu nodrošināšanas sistēmas uz zināšanu bāzes. R.: Rīgas Tehn. universitāte, 1991. 78.-84. lpp. 94. Grundspeņķis J., Kirikova M. Zināšanu iegūšanas metožu un līdzekļu izvēle agrīnajās projektēšanas stadijās. Lēmumu pieņemšanas metodes un sistēmas. Projektēšanas procesu nodrošināšanas sistēmas uz zināšanu bāzes. R.: Rīgas Tehn. universitāte, 1991. 85.-89. lpp. 95. Grunspenkis J. A Methodology for Hierarchical Modelling of Tehnical Systems. Simulation and AI in Computer-Aided Techniques: proceedings of the 1992 European Simulation Symposium. Dresden, Germany: SCSI USA, 1992. pp. 609-613. 96. Грундспенькис Я.А. Принципы представления и использования знаний при синтезе структуры сложных систем. Lēmumu pieņemšanas metodes un sistēmas. Zināšanu apstrādes sistēmas automatizētajā projektēšanā. R.: Rīgas Tehn. universitāte, 1992. 22.-29. lpp. 97. Grundspenkis J., Kalninsh V. Dialogue System FUTOM for Knowledge Acquisition in Computer-Aided Design. Preprints of 5th IFAC/ IFIP/ IFORS/ IEA Symposium on

Analysis, Design and Evaluation of Man-Machine Systems, The Hague, The Netherlands: TU Delft, 1992. 5 pp. 98. Grundspenkis J. Systematic Development of Technical System Models. Advances in Modelling & Analysis, C, AMSE Press, Vol. 38, N 4, 1993. pp. 1-13. 99. Grundspenkis J. The Use of Knowledge Based Approach for Simulation of Fault Propagation in Complex Technical Systems. Modelling and Simulation Multiconference. Lycon, France: SCSI USA, 1993, pp. 217-221. 100. Grundspenkis J. The Use of Topological Knowledge Base for Simulation Based on Functional Description of Complex Technical System. Proceedings of the European Simulation Symposium 1993, Delft, The Netherlands: SCSI USA, 1993. pp. 645-650. 101. Grundspenkis J. Kirikova V. Kalninsh V. Mathematical Modelling of Structure Design Process. Advances in Modelling & Analysis, C, AMSE Press, Vol. 38, N 3, 1993. pp. 55-64. 102. Грундспенькис Я.А., Кирикова М.П., Зулис В.Я., Тентерис Я.К. Оценка качества структуры при ограниченной априорной информации. Zbornik Prednašok V. Celoštatna konferencia Aplikovana kybernetika v textilnom a adevnom priemisle a v textilnom strojakstve. Bratislava: Dom Techniky ČSVTS Žilina, 1993 C. 246-257. 103. J. Grundspeņķis. Ievads intelektuālās sistēmās. Rīga, Rīgas Tehniskā universitāte, 1993, 158 lpp. 104. Grundspenkis J. A Methodology for Knowledge Acquisition and Reasoning about Faults in Conditions of Incomplete Information. Preprints of the IFAC Symposium on Fault Detection, Supervision and Safety for Technical Processes - SAFEPROCESS`94 (Ed.: T. Ruokonen), Helsinki University of Technology, Espoo, Finland, June 13-16, 1994, pp. 362-367. 105. Grundspenkis J. Automated Development of Knowledge Base in Failure Analysis of Technical Systems Based on Structural Modeling Method. Poster Book of Eurosim Congress`95, Technical University Vienna, Vienna, Austria, September 11-15 (F.Breitenecker and I.Husinsky eds.). AGRESIM Report No.3, p.13. 106. Grundspenkis J. Automation of Knowledge Base Development Using Model Supported Knowledge Acquisition. Proceedings of the 2nd International Baltic Workshop on Databases and Information Systems. Tallinn, Estonia, June 12-14, 1996, vol.1, pp. 224-233. 107. Grundspenkis J. Hierarchial Causal Domain Model-Based Knowledge Acquisition. Proceedings of the 3rd International Workshop "Artifical Intelligence Techniques", Brno, Czech Republic, September, 9-11, 1996, pp. 165-166. 108. M.Kirikova, J.Tenteris, J. Grundspenkis. Acquiring Additional Information from Repositories. Proceedings of the 5th Internation Conference on Information System Development, Gdansk, Poland, September 24-26, 1996, pp. 227-236. 109. Grundspenkis J. Structural Modelling of Complex Technical Systems in Conditions of Incomplete Information: A Review. Modern Aspects of Management Science. Riga Technical University, 1997, pp. 111-136. 110. Kirikova M., Grundspenkis J. Organisational Defences in Requirements Engineering. Proceedings of the 6th International Conference on Information Systems Development, Boise, Idaho, USA, August 12-14, 1997, pp. 23-31. 111. Grundspenkis J. Causal Domain Model Driven Knowledge Acquisition for Expert Diagnosis System Development. Applications of AI to Production Engineering. Lecture Notes of Nordic - Baltic Summer School `97. K. Wang and H. Pranevicius (Eds.), Kaunas University of Technology Press, Kaunas, Lithuania, 1997, pp. 251-268. 112. J. Grundspeņķis, L.Novickis, J.Osis, V. Šitikovs. Intelektuālo sistēmu projektēšana. Rīgas Tehniskā universitāte, Lietišķo datorsistēmu institūts, 1997, 63 lpp.

113. J. Grundspeņķis, L.Novickis, J.Osis, E.Viktorova. Datu bāzu projektēšanas un modelēšanas metodika. Rīgas Tehniskā universitāte, Lietišķo datorsistēmu institūts, 1997, 50 lpp. 114. J. Grundspeņķis. Datorzinātnes un datortehnikas studiju programmu kvalitātes nodrošināšana un akreditācija. Akadēmiskās konferences referātu tēzes. Rīga, 1997. gada 16. un 17. aprīlis, Rīgas Tehniskā universitāte, 1997, 16. - 17. lpp. 115. Grundspenkis J. The Extension of Structural Modelling Approach for Procedural Knowledge Representation. Proceedings of the 3rd International Baltic Workshop on Databases and Information Systems, Riga, Latvia,15-17 April, 1998. Janis Barzdins (Ed.), Latvian Academic Library, 1998, pp. 152-166. 116. Grundspenkis J. Causal Domain Model Driven Knowledge Acquisition for Expert Diagnosis System Development. Journal of Intelligent Manufacturing, 1998, Vol. 9. 117. Grundspenkis J. Development of Model Curriculum and Guidelines for Study Programs in Information Systems and Information Technology. Proceedings of the 5 th International Conference in Information Technologies and Telecommunications in the Baltic States, Riga, 15-18 April, 1998, pp. 184-188. 118. Grundspenkis J. and Isajeva L. System Approach in Intermodal Transportation. Proceedings of the International Workshop "Modelling and Simulation within a Maritime Environment", Riga, September 6-8, 1998 (Yuri Merkuryev, Agostino Bruzzone and Leonid Novitsky, Eds.). A Publication of the Society for Computer Simulation International, Riga, 1998, pp. 53-57. 119. Grundspenkis J. and Isajeva L. Analysis of Intermodal Transport Information Flow Structure. Proceedings of the Special Conference (SPC8) of the International Federation of Operational Research Societies "Organisational Structures, Management, Simulation of Business Sectors and Systems", Kaunas, Lithuania, September 10-12, 1998 (H. Pranevicius and B. Rapp, Eds.). Kaunas University of Technology Press *Technologija*, Kaunas, 1998, pp. 145-148. 120. Grundspenkis J. Reasoning Supported by Structural Modelling. Lecture Notes of the Nordic-Baltic Summer School "Intelligent Design, Intelligent Manufacturing and Intelligent Management", Jurmala, Latvia, June 8-13, 1998 (K. Wang and H. Pranevicius Eds.). Kaunas University of Technology Press "Technologija", 1999, pp. 57-100. 121. Eiduks J., Grundspenkis J., Kirikova M. Applications of Modelling and Simulation for Data Base, Information and Intelligent System Development. Simulation: Applications, Research and Education in the Baltic Area, CONSA Research Report Series, N1. Linkoping University, Sweden, 1999, pp. 25-36. 122. Grundspenkis J. and Burovs G. Отображение информации в ассоциативных моделях принятия решений. Environmental Simulation. 41st issue in series: Boundary Field Problems and Computer Simulation. Riga Technical University Scientific Articles, RigaTechnical University, 1999, pp. 114-125. 123. Kirikova M. and Grundspenkis J. Using Knowledge Distribution in Requirements Engineering. Knowledge Based Systems Techniques and Applications, Vol. 1. (C.T. Leonded, Ed.), Academic Press, San-Diego, 2000, pp. 149-184. 124. Grundspenkis J. and Jekabsons J. Principles of Structural Model Transformations. Proceedings of the Second CONSA Special Workshop, Simulation Applications in the Baltic Area, Riga, Latvia, October 10-11, 1999, CONSA Research Report Series, No.4., Linkoping, Sweden, 2000, pp. 72-81. 125. Grundspenkis J. and Jekabsons J. Model Transformations for Knowledge Base Integration within the Framework of Structural Modelling. Proceedings of the 4th IEEE International Baltic Workshop "Database and Information Systems", (Ed.: Albertas

Caplinskas), Vilnius, Lithuania, May 1-5, 2000, 2000. Vilnius, "Technika", 2000, pp. 91-103. 126. Grundspenkis J. and Aboltina D. Causal Reasoning for Diagnosis Decision Making within the Framework of Structural Modelling. Proceedings of the Second International Conference "Simulation, Gaming, Training and Business Process Reengineering in Operations", Riga, September 8-9, 2000. Y Merkuryev, B. Rapp, G. Merkuryeva (Eds.), Riga Technical University, Riga, 2000, pp. 365-369. 127. Burov G. and Grundspenkis J. Topological Properties of Associative Algorithms of Identification and Forecasting. Proceedings of the Second International Conference "Simulation, Gaming, Training and Business Process Reengineering in Operations", Riga, Latvia, September 8-9, 2000. Y Merkuryev, B. Rapp, G. Merkuryeva (Eds.), Riga Technical University, Riga, 2000, pp. 145-149. 128. Grundspenkis J. and Isajeva L. Structural Modelling and Analysis: An Application to Multimodal Transportation Systems. Proceedings of the Second CONSA Special Workshop, Simulation Applications in the Baltic Area, Riga, Latvia, October 10-11, 1999, CONSA Research Report Series, No.4., Linkoping, Sweden, 2000, pp. 57-71. 129. Grundspenkis J. Integration of Structural Model Based Causal Reasoning and Event Tree Simulation. Proceedings of the 14th European Simulation Multiconference, Ghent, Belgium, May 23-26, 2000. SCSI, Delft, The Netherlands, 2000, pp. 126-128. 130. Grundspenkis J. and Burov G. Topological Associative Models of Signal Processing. In: Scientific Proceedings of Riga Technical University, 5th series, Computer Science, Applied Computer Systems, Vol.3., Riga, RTU, 2000, pp. 46-56. 131. Grundspenkis J. Concepts of Organizations, Intelligent Agents, Knowledge and Memories: Towards an Interdisciplinary Knowledge Management. Applied Computational Intelligence to Engineering and Business. Lecture Notes of the Nordic- Baltic-NW Russian Summer School, NBR'2000, St. Petersburg, Russia, June 4-11, 2000, K. Wang, J. Grundspenkis and A. Yerofeev (Eds.), Riga Technical University, 2001, pp. 172-191. 132. Nikitenko A. and Grundspenkis J. The Kernel of Hybrid Intelligent System Based on Inductive, Deductive and Case Based Reasoning. Труды Международной научнотехнической конференции "Знание-Диалог-Решение", Санкт-Петербург, Россия, июнь, 2001, Том 2. Санкт-Петербург, изд-во "Лань", 2001, стр. 493-497. 133. Grundspenkis J. and Anohina A. Comparision of Techniques for Business Process Modelling. In: Scientific Proceedings of Riga Technical University, 5th series, Computer Science, Applied Computer Systems, Vol.8., Riga, RTU, 2001, pp. 80-91. 134. Nikitenko A. and Grundspenkis J. Combining of Inductive, Deductive and Case Based Reasoning: Towards the Development of Hybrid Intelligent Systems. In: Scientific Proceedings of Riga Technical University, 5th series, Computer Science, Applied Computer Systems, Vol.8., Riga, RTU, 2001, pp. 116-123. 135. Grundspenkis J. and Burov G. The Analysis of Topological Characteristics of Information Identification Models. In: Scientific Proceedings of Riga Technical University, 5th series, Computer Science, Applied Computer Systems, Vol.8., Riga, RTU, 2001, pp. 176-184. 136. Grundspenkis J. and Jekabsons J. Model Transformation for Knowledge Base Integration within the Framework of Structural Modelling. Databases and Information Systems. Fourth International Baltic Workshop, Baltic DB&IS 2002, Vilnius, Lithuania, May 1-5, 2000, Selected Papers, (J. Barzdins and A. Caplinskas, Eds.). Kluwer Academic Publishers, Dordrecht, The Netherlands, 2001, pp. 261-274. 137. Grundspenkis J. Development of a Shared Curriculum for Studies in Computer Science and Information Systems. In: Proceedings of the 10th European Conference on

Information Systems, ECIS 2002, Gdansk, Poland, 6th-8th June, 2002, (Ed.: S. Wrycza), Vol.1., Widawnictwo Uniwersytetu Gdanskiego, Gdansk,2002, pp. 272-281. 138. Grundspenkis J. Intelligent Multilevel Enterprise Memory for Bridging Gaps Between Two Tracks of Knowledge Management. Databases and Information Systems. Proceedings of the Fifth International Baltic Conference, Baltic DB&IS 2002, Tallinn, June 3-6, 2002. (H.-M. Haav and A. Kalja, Eds.), Vol.1, 2002, pp. 159-176. 139. Grundspenkis J. Reasoning in Structural Model-Based Diagnosis. In: Proceedings of the 4th International Conference of Quality, Reliability and Maintenance, QRM2002, Oxford, March 21-22, (G. J. McNulty, Ed.), Professional Engineering Publishing, London, UK, 2002, pp. 295-298. 140. Grundspenkis J. Experience of Teaching Computer Science Courses for Large Number of Students. In: Proceedings of the International Conference on Computer Systems and Technologies (e-learning), CompSysTech'2002, Sofia, Bulgaria, 20-21 June, 2002 (B. Rachov and A. Smrikarov, Eds.). Bulgarian Chapter of ACM, Sofia, Bulgaria, 2002, pp. IV.20.1 - IV.20.4. 141. Grundspenkis J. Multilevel Knowledge-Centered Model of Enterprise Memory. Proceedings of the CONSA Conference at Linkoping University, June 18-19, 2001, Linkoping, Sweden, CONSA Research Report Series, No.5., From Strategy to Operations in Production and Logistics, Linkoping, Sweden, 2002, pp. 163-179. 142. Grundspenkis J. Concept of Intelligent Enterprise Memory for Integration of Two Approaches to Knowledge Management. Databases and Information Systems II. Selected Papers of Fifth International Baltic Conference, Baltic DB&IS'2002, Tallinn, Estonia, June 3-6, 2002, (H.-M; Haav and A. Kalja, Eds.), Kluwer Academic Publishers, Dordrecht, The Netherlands, 2002, pp. 121-134. 143. Kirikova M. and Grundspenkis J. Types of Knowledge and Knowledge Sources. Scientific Proceedings of Riga Technical University, 5th series, Computer Science, Applied Computer Systems, Vol. 13, Riga, RTU Publishing, 2002, pp. 109-119. 144. Grundspenkis J. and Burovs G. Topological Properties of Recurrent Relations in Models of Identification. Scientific Proceedings of Riga Technical University, 5th series, Computer Science, Applied Computer Systems, Vol. 13, Riga, RTU Publishing, 2002, pp. 209-219. 145. Grundspenkis J. and Isajeva L. Qualitative Analysis of Complex Systems within the Framework of Structural Modelling. Proceedings of the International Conference "Modelling and Simulation of Business Systems, Vilnius, Lithuania, 13-14 May, 2003, (H. Pranevicius, E. Zavadskas and B. Rapp, Eds.), Kaunas University of Technology Press "Technologia", 2003, pp. 180-184. 146. Grundspenkis J. Qualitative Analysis of Organisational Structure: A Structural Model-Based Approach. In: Applications of Simulation and IT Solutions in the Baltic Port Areas of the Associated Candidate States (E. Blumel, J. Babot and L. Novicky, Eds.). Jumis Ltd Printing House, Riga, 2003, 15 p. (pieņemts publicēšanai). 147. Grundspenkis J. Development of Hybrid Intelligent Systems. Integration of Structural Modelling, Intelligent Agent and Knowledge Management Techniques. In: Scientific Proceedings of Riga Technical University, 5th series, Computer Science, Applied Computer Systems, Riga, RTU, 2003 (pieņemts publicēšanai).

Dzīves un darba gājums Vārds, Uzvārds: Aleksandrs Glazs Personas kods: 070439-10402 Dzimšanas datums: 1939.gada 7.aprīlī Dzimšanas vieta: Rīga, Latvija Dzīves vieta: Aglonas iela 4 60, Rīga, LV-1057 Darba vietas: 1971.-1997.g. Latvijas tautsaimniecības vadītāju un speciālistu Valsts institūts Vec. pasniedzējs Profesors, katedras vadītājs No 1997.g. RTU, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte (bijušajā Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultātē ) Lēmumu atbalsta sitēmu katedras profesors Datorvadības, automātikas un datortehnikas institūts, Attēlu apstrādes un datorgrafikas profesora grupas profesors No 1999.g. Datorvadības, automātikas un datortehnikas institūta direktors Izglītība: 1966.gadā beidzis Rīgas politehniskā institūta Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultāti (specialitāte: automātika un telemehānika, Diploms CN 470560) Tehnisko zinātņu kandidāts (Diploms: MTN N 075963 Augstākā atestācijas komisija, 1971.g. 26.aprīlī Rīgas Politehniskā institūta padomes lēmums) Tehnisko zinātņu doktors (Diploms: DT N 01577744 Augstākā atestācijas komisija, 1992.g. 17.jūlijā). Disertācija Lēmumu kārtulu parametriskā un strukturālā adaptācija atpazīšanas uzdevumos aiztāvēta 1992.g. 21.maijā Maskavā, Krievijas Zinātņu Akadēmijas Skaitļošanas Centrā. Inženierzinātņu habilitētais doktors (Dr.habil.sc.ing., Diploms: B-Dh N 00065 1993.g. 19.februāra Rīgas Tehniskās universitātes Habilitācijas padomes H-07 lēmums). Akadēmiskais nosaukums: Docents (atestāts DC N 015222 Augstākā atestācijas komisija, 1977.g. 5.oktobrī) Profesors (atestāts N 008, 1992.g. 23.aprīlī Latvijas tautsaimniecības vadītāju un speciālistu Valsts institūta padomes lēmums). Baltijas informatizācijas akadēmijas īstenais loceklis (Diploms: BA N 0026, 1996.g. 18.septembrī) Profesors ( Diploms N 49, RTU Senāta 2001.g. 29. janvāra lēmums ) Profesionālās sabiedrības: Pattern Recognition Society (USA) loceklis no 1997.g. LANO loceklis Latvijas Augstskolu Profesora Asociācijas loceklis RTU Senāta loceklis DITF Domes loceklis Zinātniskie darbi: Zinātnisko darbu kopējais skaits ir 83, tajā skaitā monogrāfija: A.Glazs, Lēmumu kārtulu parametriskā un strukturālā adaptācija atpazīšanas uzdevumos (10, 75 autorloksnes Rīga, Zinātne, 1988)

Publikācijas 1999.-2003.g.: 1. A.Aboltins, A.Glaz, A.Lubans. Improvement of the quality of the images at radio-isotope scanning. Proceedings of International Conference Biomedical Engineering, October 1999, Kaunas University of Technology, Kaunas, Lithuania, 165 167. 2. А.Глаз, Е.Рябова. О возможности применения генетических алгоритмов для построения эффективных решающих правил в задачах распознавания. Автоматика и вычислительная техника, 3, 2000, стр. 64 71. 3. A.Glaz, Y.Shlamov. One approach for recognition reliability enhancement in feed-forward neural network. Proceedings of Second International Conference Simulation, Gaming, Training and Business Process Reengineering in Operation, September, 2000, Riga Technical University, Riga, Latvia, 189 193. 4. A.Aboltins, A.Glaz, A.Lubans. Improvement of the quality of the images at radio-isotope scanning. Proceedings of International Conference Biomedical Engineering, October 2000, Kaunas University of Technology, Kaunas, Lithuania, 194 197. 5. A.Glaz, Y.Dekhtyar, E.Zelenko. Correlation algorithm to find features of exoemission images. Proceedings of International Conference Biomedical Engineering, October, 2000, Kaunas University of Technology, Kaunas, Lithuania, 191 193. 6. S.Kokins, A.Glaz. Impoving the quality of images supplied by weak emission feuxes. Proceedings of International Conference Biomedical Engineering, October, 2000, Kaunas University of Technology, Kaunas, Lithuania, 198 201. 7. A.Glazs, J.Šļamovs. Komiteju metožu pielietošana atpazīšanas kļūdu minimizēšanai tiešās izplatīšanas neironu tīklos. RTU Zinātniskie raksti. 5.sērija. Datorzinātne. Datorvadības tehnoloģijas. 1.sējums, Rīga, 2000, 44 50. 8. S.Kokins, A.Glazs. Jauna metode attēlu kvalitātes uzlabošanai. RTU Zinātniskie raksti. 5.sērija. Datorzinātne. Datorvadības tehnoloģijas. 1.sējums, Rīga, 2000, 38 43. 9. A.Glazs, A.Lubāns. Par vienu metodi radioizotopas scintigrafijas attēlu iegūšana. RTU Zinātniskie raksti. 5.sērija. Datorzinātne. Datorvadības tehnoloģijas. 1.sējums, Rīga, 2000, 66 71. 10. A.Glaz, Y.Shlamov. Committee Methods Using for Recognition Reliability Enhancement Feed Forward Neural Network. Proceedings of 16-th International Conference on Production Research, 2001, Prague, Pp. E3.5 1-6. 11. Глаз А., Шлямов Ю., Ярцева С. Применение нейронных сетей для распознавания лиц. Докл. Х Всероссийской конференции «Математические методы распознавания образов (ММРО-10)», Москва, 2001.г., с. 190 194. 12. A.Glazs, J.Šļamovs. Ansambļa vidējā lieluma algoritmu uzlabošana tiešas izplatīšanas neironu tīklos. RTU Zinātniskie raksti. 5.sērija. Datorzinātne. Datorvadības tehnoloģijas. 6.sējums, Rīga, 2001, 24 29. 13. A.Glazs, A.Lubāns. Radioizotopās scintigrāfijas attēlu iegūšana, izmantojot divu projekciju izejas attēlus. RTU Zinātniskie raksti. 5.sērija. Datorzinātne. Datorvadības tehnoloģijas. 6.sējums, Rīga, 2001, 30 34. 14. A.Glazs, A.Lubāns. Attēlu iegūto ar radioizotopa scintigrāfiju, korekcijas matemātisko modeļu analīze. RTU Zinātniskie raksti. 5.sērija. Datorzinātne. Datorvadības tehnoloģijas. 11.sējums, Rīga, 2002, 7 10. 15. A.Lubans, A.Glaz. The processing of images at radioisotope scan. Proceedings of the International Federation for Medical and Biological Engineering. 2-nd European Medical and Biological Engineering Conference (EMBEC 02). Part 1, December 2002, Vienna, Austria. 16. A.Glazs, I.Kreics. Trīsdimensiju pārveidojumu pielietošana seju atpazīšanai. RTU Zinātniskie raksti. 5.sērija. Datorzinātne. Datorvadības tehnoloģijas. 11.sējums, Rīga, 2002, 11 18.

Atzinības: Valodas: Intereses: 1983.g. Latvijas PSR augstskolu zinātnisko darbu 5. Republikāniskas izstādē par eksponātu Sadalošo likumu parametriskā un strukturālā adaptācija pazīšanas uzdevumos piešķirts Latvijas PSR Augstākās un vidējās speciālās izglītības ministrijas III pakāpes Diploms. Latviešu, krievu, angļu Kalnu slēpošana, volejbols, džeza mūzika.

DZĪVES UN DARBA GĀJUMS (CV) Personīgie dati Vārds, uzvārds: Dzimšanas datums: Dzimšanas vieta: Mājas adrese: LEONĪDS NOVICKIS 1950. g. 11.decembris Latvija, Rīga Kupravas ielā 41-54, Rīga Tālr. 7180812; e-pasts: idc@balva.lv Izglītība: 1968 1973 Rīgas Politehniskais institūts (inženieris-matemātiķis) 1977 1980 RPI aspirantūra Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: 1980 Tehnisko zinātņu kandidāts, diploms TH 044452 1984 RPI ESM MA katedras docents, atest. ДЦ 092291 1990 Tehnisko zinātņu doktors, DT 006370 1992 LR habilitētais inženierzinātņu doktors, diploms A-Dh 000157 1998 LR Valsts profesors lietišķo datorsistēmu programmatūras virzienā 2001 RTU profesors, diploms Nr. 455 Nodarbošanās: Darba stāžs 31 gads, no tiem: augstskolā 31, profesora amatā 12 1973 1981 RPI ESM MA katedras pasniedzējs-stažieris, asistents, vec. pasniedzējs, aspirants, zinātniskais līdzstrādnieks 1981 1984 RPI Informātikas un programmēšanas (IP) katedras vec. pasniedzējs 1984 1992 RPI (RTU) IP katedras docents 1992 1998 RTU IP katedras profesors Kopš 1998. g. RTU Lietišķo datorsistēmu programmatūras profesora grupas vadītājs Pedagoģiskā darbība: Galvenie lasītie lekciju kursi 1973 1984 Sistēmu programmēšana; Programmēšanas automatizācijas pamati 1985 1992 Programmēšana Assemblera valodā; Programmēšana PROLOG valodā; Programmēšanas automatizācijas pamati 1992 1998 Intelektuālo sistēmu projektēšana un programmēšana; Datu un zināšanu bāzes 1998 2004 Lietišķo datorsistēmu programmatūra; Lietišķās intelektuālās sistēmas; Intelektuālo sistēmu uzbūves metodes; Specializētas datu apstrādes tehnoloģijas; Adaptīvas datu apstrādes sistēmas; Lietotāja adaptīvā interfeisa programmatūra; Lietišķās programmatūras zinātniskais seminārs

Zinātniskā darbība: No 1976. līdz 1992. gadam bijis vairāku (ap 10) līgumdarbu atbildīgais izpildītājs vai vadītājs. Laika periodā no 1996. g. līdz 2000. g. bijis LZP zinātniskā granta Nr.96.0481 Intelektuālo apmācību sistēmu izstrādāšana uz modelēšanas un animācijas līdzekļu bāzes vadītājs. Kopš 2001. g. ir LZP zinātniskā granta Nr. 01.0862 Intelektuālo finansu un apdrošināšanas programmatūras izstrāde uz tīmekļa tehnoloģijas bāzes vadītājs. Laika periodā no 1994. g. līdz 2004. g. bijis Eiropas komisijas dažādu IST starptautisko projektu dalībnieks (AMCAI, LOGIS), zinātniskais (DAMAC-HP) un tehniskais (BALTPORTS-IT) koordinators: 1994 1997 Eiropas Komisijas (EK) projekta Application of Modern Concepts in the Automated Information Management in Harbours by Using Advanced IT-Solutions (AMCAI), INCO COPERNICUS Programma; 1998 2000 Eiropas Komisijas projekta Further Development and Practical Application of Harbour Processes Models, Methods and Tools in Latvian Ports (DAMAC-HP), INCO2. Programma; 2000 2002 Leonardo da Vinci programmas projekts LOGIS: Long-Distance Tutorial Network in Logistics Information Systems; 2001 2003 EK IST 5th FP Applications of Simulation and IT-Solutions in the Baltic Port Areas of the Newly Associated States (BALTPORTS-IT); 2004 2007 EK IST 6th FP projekts IST4Balt; 2004 2006 EK IST 6th FP projekts elogmar-m. Publikācijas skaits: 136, t.sk. sešas monografijas Organizatoriskā darbība: a) Zinātniskas padomes: 1992 1994 RTU promocijas padomes priekšsēdētājs informātikas un informācijas sistēmu nozarē (Padome nostrificēja ap 80 zin. darbinieku). Kopš 1992. g. RTU DITF habilitācijas (H-07) un promocijas (P-07) padomes loceklis. Kopš 2003. g. TSI promocijas padomes loceklis. Pašlaik ir LU un RTU profesoru padomes loceklis. b) Koleģiālo institūciju vadība vai līdzdalība to darbība RTU DITF LDP profesora grupas vadītājs, RTU DITF Domes loceklis, RTU Senāta loceklis c) Cita darbība: Ir AACE (International Association of Advanced Computing in Education) centrālas un Austrumeiropas izpildkomitejas loceklis. Starptautisko konferenču un seminaru organizēšana (1998 2004) 1998 Starptautiskā semināra Information and Commminication Technologies for Insurance orgkomitejas priekšsēdētājs (Rīga). 1999 Starptautiskā semināra HMS`99 (Harbour Modelling and Simulation) programmu komitejas loceklis (Genoa). 2000 2. Starptautiskās konferences Simulation, Gaming, Training and Business Process Reengineering in Operations programmu komitejas loceklis (Rīga) 2003 Starptautiskā seminara HMS`2003 (Harbour Modelling and Simulation) programmu komitejas līdzpriekšsēdētājs (Rīga).

Apbalvojumi 1998. g. tiek apbalvots ar LANO (Latvijas Automatikas Nacionālās Organizācijas) diplomu par darbu Imitācijas, modelēšanas, animācijas un datu apstrādes līdzekļi jūras konteineru termināla vadīšanai (kopā ar RTU darbinieku grupu: E.Ginteru, J.Tolujevu un J.Merkurjevu). Svarīgāko publikāciju saraksts 1. E.Ginters, L.Novitsky, E.Viktorova. Data Processing Systems Design for Marine Insuranse. In: Proceedings of the intern. WS on Harbour, Maritime & Logistics Modelling and Simulation. Genoa, September 16-18, 1999. 4 p. 2. А.Бурдасов, В.Рагозин, В.Грибкова, Е.Викторова. Автоматизация деятельности страховых компаний Центральной и Восточной Европе. DiasoftINFO, январь, 1999.- 5 p. 3. L.Novitsky. Experience of collaboration with industrial partners within the frameworks of DAMAC-HP International Project. In: Simulation Applications in the Baltic Area, Riga, 1999. 6 p. 4. L.Novitsky, E.Viktorova. Integrated Information System for Managing and Controlling Insurance Business. In: Proceedings of the Intern. Conf. RAREEVENTS`99, Yurmala, Yune 28-30, 1999. 5 p. 5. L.Novitsky, V.Ragozin, E.Viktorova. Information Systems Design for Marine Insurance. In: Monografija Simulation and Informations Systems Design. Applications in Latvian Ports. Edited by E.Bluemel, L.Novitsky. Riga, 2000. 11 p.. 6. L.Novitsky, V.Ragozin, E.Viktorova. Information System Design based on the Modelling of insurance Business Processes / Proceedings of the 14th European Simulation Multiconference, Ghent, May 23-26, 2000. 3 P. 7. E.Ginters, L.Novitsky, E.Viktorova. Information System for Managing the Insurance Business Processes / Proceedings of the 4th Joint Conference on Knowledge Based Software Engineering, Brno, September 12-14, 2000. 4 P. 8. E.Ginters, L.Novitsky, J.Pronin. Structuring the Business Information at the Port Areas / Proceedings of the 2 nd Intern. Conf. Simulation, Gaming, Training and Business Process Reengineering in Operations, Riga, September 8-9, 2000. 4 P. 9. E.Bluemel, Y.Merkuryev, L.Novitsky, J.Tolujev. Industrial Application of Harbour Processes Managing and Controlling Models and Methods in Latvian Ports / Proceedings of the Nordic- Baltic Transport Research Conference. Vol. 1, Riga, 2000. 4 p. 10. E.Kindler, L.Novickis, V.Grecov. Object-oriented Simulation of Container Yards and their environment in Latvian Ports. In: Proceeding of the Nordic-Baltic Transport Research Conference. Vol. 1, Riga, 2000. 5 p. 11. L.Novitsky, V.Ragozin, E.Viktorova. Integrated Information System Development for Marine Insurance. In: Proceedigs of the 2nd Intern. Conf. Simulation, Gaming, Training and Business Process Reengineering in Operations, Riga, September 8-9, 2000. 3 P. 12. Novickis L., Ragozins V., Viktorova J. Integrētā apdrošināšanas informācijas sistēma // RTU Zin. raksti Datorzinātne. Sējums 3. Lietišķās datorsistēmas, 2000, 6 lpp. 13. E.Ginters, A.Bruzzone, Y.Merkuryev, L.Novitsky. LOGIS Long Distance Tutorial Network in Logistics Information Systems based on Web Technologies. In: Proceedings of the International Workshop HMS`2001, Marseille, France, October 15-17, 2001. 3 p. 14. L.Novitsky, E.Ginters, Y.Merkuryev. Model Based Training Methodology in Logistics Information Systems. In: Proceedings of the 13th European Simulation Symposium ESS`2001, Marseille, October 18-200, 2001. 4 P. 15. L.Novickis, M.Uhanova, I.Jackiva. Apdrošināšanas kompāniju darbības rādītāju analīze un modelēšana // RTU Zin. raksti. Lietišķās datorsistēmas.8. Sējums, 2001, 8 lpp.

16. L.Novitski, E.Bluemel, E.Viktorova et.al. The BALTPORTS-IT Project: Applications of Simulation and IT-Solutions. In: Proceedings of the IASTED International Conference Applied Simulation and Modelling Greece, 2002. 6 p. 17. L.Novitsky, Y.Merkuryev et.al. The BALTPORTS-IT project: Applications of Simulation and IT-Solutions in the Baltic port areas. In: Scientific Proceedings of Riga Technical University. Computer Science. Vol. 10, RTU, 2002. 8 p. 18. E. Bluemel, L.Novitsky, Y.Merkuryev et.al. Applications of Simulation Models and Information Systems in Maritime Sector of the Baltic States. In: Proceedings of International Workshop on Harbour, Maritime and Multimodal Logistics Modelling and Simulation HMS`2002 Italy, Genoa. 6 p. 19. E.Ginters, Y.Merkuryev, L.Novitsky et.el. Layout Visualization of Technological Contours of Harbour Management Systems. In: Belgian Journal of Operations Research, Statistics and Computer Science (JORBEL). Vol. 40(3-4) 00, 2002. 9 p. 20. Agostino Bruzzone, Alexander Verbraeck, Andris Gutmanis, Birger Rapp, Egils Cinters, Egita Rozentale, Gaby Newmann, Imants Sarmulis, Janis Vucans, Leonid Novitsky, Peteris Zalite, Salvatore Capasso, Yuri Merkuryev. Logistics Information Systems. Edited by Egils Ginters. Riga, 2002. Part 1, 380 p. ISBN 9984-30-021-8. 21. Agostino Bruzzone, Alexander Verbraeck, Andris Gutmanis, Birger Rapp, Egils Cinters, Egita Rozentale, Gaby Newmann, Imants Sarmulis, Janis Vucans, Leonid Novitsky, Peteris Zalite, Salvatore Capasso, Yuri Merkuryev. Logistics Information Systems. Edited by Egils Ginters. Riga, 2002. Part 2, 302 p. ISBN 9984-30-021-8. 22. L.Novitsky, Y.Semyonov, M.Ablazevicha, V.Gribkova. LOGIS Training Methodology based on Web Technologies. In: TransBaltica 2002. Conference Materials. Riga Managers School, 2002. ISBN 9984-9554-4-3 23. E.Bluemel, L.Novitski, Y.Merkuryev, E.Ginters and H.Praniavicius. Applications of IT- Solutions and Simulation in the Baltic Port Areas of the Newly Associated States. In: Proceedings of e 2002 Conference, Prague, October 2002. 5 p. 24. E.Bluemel, L.Novitski, Y.Merkurjev and E.Ginters. Simulation and IT-Solutions: Applications in the Baltic Port Areas. In: Proceedings of TELEBALT Workshop, Riga, April 2002. 2 p. 25. Applications of Simulation and IT solutions in the Baltic Port Areas of the Associated Candidate Countries. Edited by E.Bluemel, J.Babot, L.Novickis,, V.Bardachenko, J.Grundspenkis, E.Ginters, Y.Merkuryev, G.Merkuryeva, F.Kamperman etc. Juni I, 2003. 317 P. 26. Э.Блюмель, Л.Новиский. Проект BALTPORTS-IT Применение современных информационных технологий и методов имитационного моделирования в деятельности Балтийских портов. В кн: Евроазиатская транспортная система? Bi-Info, Таллин. 2 стр. 27. E.Ginters, A.Gutmanis, Y.Merkuryev, L.Novicky, S.Cakula. LOGIS-II Competence Framework of Reference in Logistics Information Systems for Knowledge Dissemination. In: Lifelong Learning A challenge for all. Proceedings of the International Conference. Riga, 8-9 November, 2002. 4 P. 28. E.Ginters, A.Gutmanis, Y.Merkuryev, L.Novicky, S.Cakula. LOGIS-II Competence Framework of Reference in Logistics Information Systems for Knowledge Dissemination. In: Lifelong Learning A challenge for all. Proceedings of the International Conference. Kaunas, May, 2003. 29. E.Bluemel, L.Novitsky. Introduction to BALTPORTS-IT: Applications of Simulation and IT- Solutions in the Baltic Port Areas. In: Proceedings of the International Workshop on Harbour, Maritime and Multimodal Logistics Modelling & Simulation (HMS`2003). Riga, September 18-20, 2003. 5 P. 30. L.Novitsky, M.Uhanova, E.Viktorova, V.Ragozin. Modelling of Marine Insurance Business Processes. In: Proceedings of the International Workshop on Harbour, Maritime and Multimodal Logistics Modelling & Simulation (HMS`2003). Riga, September 18-20, 2003. 6 P.

31. E.Bluemel, L.Novitsky. IT Solutions in the Baltic Port Areas. In: Proceedings of the International Conference COMPIT`2004. Spain, 2004. 9 P.

CURRICULUM VITAE Vārds: Uzvārds: Dzimusi: Zinātniskais grāds: Darba vieta: Ieņemamais amats: Telefons darbā: Mobil.tel.: FAX: E-mail Mājas adrese: Larisa ZAICEVA 1949. gada 10. martā Rīgā Inženierzinātņu doktors (Dr.Sc.ing.) Rīgas Tehniskā universitāte Profesore, Programmatūras izstrādes tehnoloģijas profesora grupas vadītāja (+371) 7089522 (+371) 9412273 (+371) 7089571 lzaiceva@egle.cs.rtu.lv Ozolciema 40/1 117, Rīga, LV-1058 Izglītība 1992. gads 1981. gads 1972. gads Inženierzinātņu doktors (Dr.sc.ing.), Rīgas Tehniskā Universitāte (Diploms B D Nr. 000456 ) Tehnisko zinātņu kandidāts. Tehniskā kibernetika un informācijas teorija, Rīgas Politehniskais institūts. (Diploms TH Nr. 053443). Inženieris elektriķis. Automātika un telemehānika, Rīgas Politehniskais institūts. (Diploms Ю Nr. 385752) Darba gaitas: No 2002. gada 1998. g. 2002. g. 1994. g. 1998.g. 1986. g. 1998.g. 1974. g. 1986.g. 1973. g. 1974.g. 1972. g. 1973.g. 1967. g. 1972.g. Publikācijas: Valodu zināšanas: Profesore Asociētā profesore, Programmatūras izstrādes tehnoloģijas profesora grupas vadītāja Docente, Informātikas un programmēšanas katedras vadītāja Informātikas un programmēšanas katedras docente ESM matemātiskās apgādes (Informātikas un programmēšanas katedrās) vecākā pasniedzēja ESM matemātiskās apgādes katedras asistente Skaitļošanas tehnikas katedras asistente Skaitļošanas tehnikas katedras laborante (līdz 1968. g.) un mācību meistare 1 monogrāfija, 73 zinātniskie un 21 metodiskie darbi Krievu dzimtā valoda, Latviešu brīvi, angļu sarunu valodas līmenī.

Larisas ZAICEVAS zinātnisko publikāciju saraksts (1996. 2004. gadi) 1. Muller(-Malek) H., Vanmaele H., Novitsky L., Merkuryev Y., Merkuryeva G., Zaitseva L. Some Aspects of Computer Assisted Games Developing and Using at Riga Technical University // Simulation and Gaming for Sustainable Development. Proceedings of the 27 th International Conference of the Internetional simulation and gaming Association (ISAGA), Jurmala, Latvia 16-19 July, 1996. Riga: Environmental Publishers Vide, 1996, p. 181-188 2. Larissa Zaitseva, John D. Zakis. Course Development for Tutoring and Training Systems in Engineering Education. - Global Journal of Engineering Education, 1997, Vol.1, No.3, p. 333-340 3. J.D. Zakis & L. Zaitseva, Computer Assisted Tutoring in Engineering Education // 1 st UICEE Annual Conference on Engineering Education, Monash university, Clayton, Melbourne, Australia, 11-14 February 1998. Conference proceedings, Melbourne: UNESCO International Centre for Engineering Education, 1998, - p. 262 265 4. Zaiceva L. Nekotorije aspekti kontrolja znanij v distancionnom obuchenii // Obrazovanie I virtualjnostj 2000. Sbornik naučnih trudov 4 meždunarodnoj konferencii. Harkov-Sevastopolj, 2000, - s. 126-131 5. Zaiceva L. Ot tradicionnogo k distancionnomu obucheniju. Novij kolegium. Nr. 3, 2000, - 58 60 6. L.Zaiceva, U.Kuplis & N.Prokofjeva. Apmācība Internet vidē // RTU zinātniskie raksti. 5. sērija. Datorzinātne. Lietišķās datorsistēmas. 3. sējums. Rīga: RTU, 2001, - lpp. 33. - 45. 7. L.Zaiceva, N.Prokofjeva, U.Kuplis. Kompjuternie sistemi v distancionnom obuchenii // Telematica 2001. Trudi meždunarodnoj naučno-metod. Konferencii 18-21 ijunja 2001. S-Pēterburga, 2001, - s.109-111 8. U.Kuplis, G.Matisons, L.Zaiceva. Datoru tīkla Internet iespējas speciālistu sagatavošanā // II Pasaules Latviešu Zinātnieku kongress. Rīga, 2001. g. 14.-15. augusts. Tēžu krājums. Rīga, 2001 9. J.Bule, L.Zaiceva. Razrabotka uchebnih kursov na baze multimedia // Obrazovanie I virtualjnostj 2001. Sbornik naučnih trudov 5 meždunarodnoj konferencii. Harkov-Jalta, 2001, - s. 145-152 10. J.Bule, L.Zaiceva. Multimedia in Education // Telematics and Life-Long Learning. Proceedings of the International Workshop. TLLL-2001. October 15-17, 2001, Kyiv, Ukraine: IRTC UNESCO, IEEE Learning Technology Task, Force 2001, - p. 51-53 11. L.Zaiceva & N.Prokofjeva. Zināšanu pārbaude tālmācībā // RTU zinātniskie raksti. 5. sērija. Datorzinātne. Lietišķās datorsistēmas. 8. sējums. Rīga: RTU, 2001, - lpp. 52. - 53. 12. L.Zaiceva, N. Prokofjeva. Problemi kompjuternogo kontrolja znanij // Proceedings. IEEE International Conference on Advanced Learning Technologies (ICALT 2002). 9-12 September 2002. Kazan, Tatrstan, Russia, 2002, - p. 102-106. 13. L.Zaiceva. Adaptācijas problēmas datorizētajā apmācībā // RTU zinātniskie raksti. 5. sērija. Datorzinātne. Lietišķās datorsistēmas. 13. sējums. Rīga: RTU, 2002, - lpp. 220. - 226. 14. L.Zaiceva. Modeļi i metodi adaptacii v sistemah kompjuternogo obuchenija // Trudi naučno-metod. konferencii Telematika 2003. Tom 2. 14-17 aprelja 2003 g. S-Pēterburga: S-PITMO, 2003, - s.502-503 15. L.Zaitseva, C.Boule. Adaptation in WBE systems based on student model // Proceedings of the IASTED International Conference Computers and Advanced Technology in Education (CATE / WBE 2003). June 30 July 2, 2003. Rhodes, Greece, 2003, - p. 161-163. 16. L.Zaitseva, C.Boule. Student Models in Computer-Based Education // Proceedings. The 3 rd IEEE International Conference on Advanced Learning Technologies (ICALT 2003). 9-11 July 2002. Athens, Greece, 2003, - p. 451. 17. L.Zaitseva, J.Bule, U.Kuplis. Advanced e-learning System Development // Proceedings of the International Conference Advanced Learning Technologies and Applications (ALTA 03). Kaunas, Lithuania, September 11-12, 2003, - p. 14-18. 18. L.Zaiceva. Modeli i metodi adaptacii k učašimsja v sistemah kompjuternogo obučenija // Educational Technology & Society. - Nr. 6(4), 2003 ISSN 1436-4522 (starptautiskais elektroniskais žurnāls). / Internets. - http://ifets.ieee.org/russian/periodical/v_64_2003ee.html

19. L. Zaiceva, L. Novickis. Kompjuternije tehnologii obučenija v rižskom tehničeskom universitete: vospominanije o buduščem. // Educational Technology & Society 6(4) 2003 ISSN 1436-4522 (starptautiskais elektroniskais žurnāls). pp. 212-219 / Internets. http://ifets.ieee.org/russian/periodical/v_64_2003ee.html 20. L. Zaitseva, N. Prokofyeva, V. Popko. Electronic Textbook «Study HTML». // Proceedings of TECHNOMAT&INFOTEL 2004. Materials, methods and technology. Scientific articles vol.1. - Bulgaria, 2004. pp. 63-70 21. L. Zaitseva, C. Boule. Learning program on Software Process Models. // Proceedings of 18th International Conference on Systems for Automation of Engineering and Research, SAER-2004. - Varna, Bulgaria, 2004. 22. L. Zaitseva, N. Prokofyeva, V. Popko. Electronic Textbook in Engineering Education // Proceedings of 18th International Conference on Systems for Automation of Engineering and Research, SAER- 2004. - Varna, Bulgaria, 2004.

Larisas ZAICEVAS metodisko publikāciju saraksts (1996. 2004. gadi) 1. Nolikums par datorzinātņu profila bakalaura darba izstrādāšanu un aizstāvēšanu/s.kozlova, L.Zaiceva. Rīga: RTU, 1996. 13 lpp. 2. L.Zaiceva, D.Rudzīte. Laboratorijas darbi programmēšanā valodā C. Rīga: RTU, 1997. 69 lpp. 3. L.Zaiceva. Programmatūras izstrādes tehnoloģija. Lekciju konspekts. Rīga: RTU, 1998. 199 lpp. 4. Datorzinātņu profila studiju darba izstrādāšana un aizstāvēšana / S.Kozlova, E.Latiševa, J.Lavendels, L.Zaiceva. Rīga: RTU, 1998. 33 lpp. 5. Laboratorijas un studiju darbi kursā Programmatūras metroloģijas un plānošanas modeļi. Rīga, 1999 / Internets. - http://www.cs.rtu.lv/pit 6. Laboratorijas un studiju darbi kursā CASE rīki un modernās tehnoloģijas programmatūras izstrādei. Rīga, 2000 (datorvariants) 7. Programmēšanas valodas. Prezentācijas un izdales materiāli. - Rīga, 2000 (datorvariants) 8. Programmatūras izstrādes tehnoloģija. Prezentācija. - Rīga, 2000 (datorvariants) 9. Programmatūras metroloģijas un plānošanas modeļi. Prezentācija un izdales materiāli. - Rīga, 2001 (datorvariants) 10. Laboratorijas un studiju darbi kursā Programmatūras drošuma teorija. Rīga, 2002 / Internets. - http://www.cs.rtu.lv/pit 11. Programmatūras inženierija. Prezentācija un izdales materiāli. - Rīga, 2002 / Internets. - http://www.cs.rtu.lv/pit 12. L.Zaiceva. Programmatūras izstrādes tehnoloģija. 2. izdevums, labots un papildināts. Rīga: RTU, 2002. 244 lpp. 13. S. Kataļņikova, L. Zaiceva. Mācību prakse datorzinātnes profila speciālistu sagatavošanā. // Starpaugstskolu Zinātniski praktiskās un mācību metodiskās konferences Studiju un mācību priekšmetu pasniegšanas problēmas mūsdienu apstākļos, 2004. gada 5.-6. februārī, programma un tēzes. Rīga: TSI, 2004, - lpp. 29-30. 14. G.Matisons, L.Zaiceva, N. Prokofjeva. Studiju darbu izstrāde. Norādījumi, uzdevumi, piemēri. Rīga, 2004. 123 lpp.

1. Vārds, uzvārds: Ņikita Nadežņikovs. 2. Personas kods: 080434-11229. Dzīves un darba gājums 3. Dzimšanas vieta: Latvija, Jēkabpils raj. Viesīte. 4. Darba vieta: RTU EEF Elektrotehnikas un elektronikas katedra, as. prof., Rīga, LV-1048, Meža iela 1, telef. 7089500. 5. Dzīves vieta: Rīga, LV 1019, Maskavas iela 222 C 12, telef. 7145349. 6. LR zinātniskais grāds, diploma Nr., specialitāte: Dr. phys., dipl. E-D Nr. 000184, elektriskās mašīnas. 7. Praktiskā darbība: 1957.-1959.g. fabrika Kaija, meistars-elektriķis; 1959.-1961.g. Latvijas Zinātņu akadēmija, Enerģētikas institūts, inženieris; 1961.-1963.g. Rīgas pusvadītāju aparātu rūpnīca, vecākais inženieris; 1963.-1966.g. Latv.ZA Fizikas institūta Speciālais magnetohidrodinamikas konstruktoru birojs, laborat. vadītājs; 1966.-1969.g. RPI, asistents; 1969.-1972.g. RPI, aspirants; 1972.-1980.g. RPI vecākais pasniedzējs; 1980.-1998.g. RPI-RTU docents; 1998. g. RTU as. prof.; 1985.-1999.g. RPI-RTU katedras vadītājs; 1999.-2002. g. RTU institūta direktora vietnieks. 2002.g. RTU katedras vad. 8. Pedegoģiskā pieredze (lekcijas, kursa, laboratorijas, kvalifikācijas darbi, prakt. nodarb., maģistrantu, doktorantu vadība): Lekciju kursi Elektrotehnikas teorētiskie pamati, Ķēžu teorija, Elektromagnētiskā lauka teorija, Elektrība un magnētisms, Elektrotehnika un elektronika, Automobīļu elektroiekārtas, Elektronika, Elektrotehnika. Praktiskās nodarbības, laboratorijas un grafoanalītiskie darbi nosauktajos priekšmetos. 9. Zinātniskā darba virziens: elektromagnētiskā lauka sadalījuma analītiski un eksperimentāli pētījumi, elektroenerģijas pārveidotāji.

10. Piedalīšanās pētniecisko darbu veikšanā: sk. p. 10.2. Līdz 1994. g. vadīju un piedalījos līguma darbos saistītus ar šķērslauka lineāro dzinēju izmantošanu virszemes ātrgaitas transportā un MHD maiņstrāvas kondukcijas sūkņu izmantošanu metalurģijas tehnoloģiskajos procesos. 10.1. LZP granta numurs: nav. 10.2. Kādu organizāciju finansēto pētniecisko darbu izpildījis (darba nosaukums, pasūtītājs, projekta vadītājs, izpildes termiņi) Izglītības pilnveidošana dzīves aktivitāšu drošības jomā. LR IZM valsts pasūtījums 2002.g., vad. profes. A.Jemeļjanovs. 11. Pēdējo 5 gadu galvenās zinātniskās publikācijas, patenti, izgudrojumi: Zinātnes un tehnoloģijas vārdnīca. Tēma elektrotehnika. Apgāds Norden AB, 2001. MOSFET tranzistoru izmantošanas īpatnības pārveidotāju shēmās. RTU zinātniskie raksti. Enerģētika un elektrotehnika. R., RTU, 2000.sēr.4, sēj.2. Transformatora darba režīmu analīze invertēšanas taisngriešanas regulējamā blokā. I daļa. RTU Zin. raksti, Enerģētika un elektrotehnika, R., RTU, 2004 Transformatora darba režīmu analīze invertēšanas taisngriešanas regulējamā blokā. II daļa. RTU Zin. raksti, Enerģētika un elektrotehnika, R., RTU, 2004 12. Kopējais zinātnisko darbu skaits: 60 publikācijas (pēdējo 5 gadu laikā 6). 13. Valodu prasme: latviešu, krievu (brīvi), angļu (ar vārdnīcas palīdzību). 14. Kvalifikācijas celšana: 15. Profesionāli-sabiedriskais darbs: katedras vadītājs, Akadēmiskās sapulces pārstāvis, RTU Tehnogēnās drošības konsultatīvā un apmācības centra Padomes loceklis un konsultants. 2004.g.06.janvārī. Ņ.Nadežņikovs

Ņikitas Nadežņikova Mācību līdzekļu un metodisko darbu saraksts (1999.-2003.) Nr. Nosaukums p.k. 1. Elektrotehnikas un elektronikas laboratorijas darbi Darba Izdevniecības Apj. Līdzautori raksturs dati lpp. Iesp. R., RTU, 1999 80 U.Zītars u.c. 2. Elektrība un magnētisms, I daļa 3. Elektrība un magnētisms, II daļa Dator salikums Dator salikums R., RTU,2001 58 R., RTU,2001 50 4. Elektrotehnikas laboratorijas darbi 5. Лабораторные работы по электротехнике Iesp. R., RUTS, 2002 58 U.Zītars, V.Hramcovs Iesp. R., RUTS, 2002 64 U.Zītars, V.Hramcovs 6. Электричество и магнетизм ч. I 7. Электричество и магнетизм ч. II Dator salikums Dator salikums R., RTU, 2002 110 R., RTU, 2002 102 8. Automobīļu elektroiekārtas Dator salikums 9. Электромагнитное поле Dator Salikums R., RTU, 2003 145 R., RTU, 2003 44

DZĪVES UN DARBA GĀJUMS (CV) Inta Volodko Vārds Uzvārds Krāslava 130765-12903 Dzimšanas vieta Personas kods 13. 07. 1965. Latviete Datums, mēnesis, gads Tautība Neprecējusies Ģimenes stāvoklis RTU, Inženiermatemātikas katedra, as.prof., katedras vadītāja; LLU, Matemātikas katedra, docente Darba vieta un ieņemamais amats Darba vietas adrese: Mājas adrese: Meža ielā ¼ - 148, Rīga Meldru ielā 64, dz. 55 Lielā ielā 2 271, Jelgava Rīga, LV - 1015 Tālruņa Nr. 7089528, 3005652 Tālruņa Nr. 7351182, 6535757 Fax: - E-mail: inta@.cs.rtu.lv Izglītība Pamatstudijas, maģistrantūra, doktorantūra (aspirantūra). Mācību iestāde, valsts Studijas LVU Fizikas un matemātikas fakultātē Studiju laiks Specialitāte Kvalifikācija 1983. 1988. Lietišķā matemātika matemātiķe Aspirantūra RTU Lietišķās matemātikas katedrā Maģistra grāda iegūšana, diploms Nr.000993 1989. 1992. 1995. Matemātika Matemātika Zinātniskā kvalifikācija Zinātniskā padome, iestāde, valsts Gads Specialitāte Zinātniskais grāds Latvijas Universitātes habilitācijas 1995. Matemātika Doktors un promocijas padome, LU, Latvija (Dr.math.) Diploma Nr. C-D Nr. 001316 Darba pieredze 2003.- - as. profesore RTU Inženiermatemātikas katedrā 2002. - - RTU Inženiermatemātikas katedras vadītāja 2000. - - docente LLU Matemātikas katedrā uz 0.5 slodzi 1998. - - docente RTU Inženiermatemātikas katedrā/inženiermatemātikas institūtā 1996. 1998. g. - lektore RTU Inženiermatemātikas katedrā 1992. 1996. g. - asistente RPI/RTU Lietišķās matemātikas/inženiermatemātikas katedrā 1988. - 1989. g. - stažiere RPI Lietišķās matemātikas katedrā

Zinātniskās iestādes (laika periods), zinātniskās darbības virzieni, projekti, granti, maģistrantu un doktorantu (aspirantu) vadīšana Piedalīšanās grantā 01.0578, Stipro magnētisko lauku magnētiskās hidrodinamikas un elektrodinamikas problēmu skaitliskie un asimptotiskie atrisinājumi. Uzstāšanās konferencēs (pēdējo trīs gadu laikā) RTU 4. starptautiskā zinātniskā konference, 2003.g. 9. 11. oktobris. Starptautiskā konference Tehnomathematics, Drēzdene, Vācija, 2003.g. 11.-14.septembris 8th International Conference Mathematical Modelling and Analysis, Trakai, Lith uania, 2003.g. 28.-31.maijs. Otrā starptautiskā konference Функциональные пространства. Дифференциальные операторы. Проблемы математического образования., Maskava, 2003.g. 24.-26. martā. Mācību-metodiskā konference Patstāvīgo studiju organizēšana, Jelgava, 2003.g. 24.janvārī. RTU 43. starptautiskā zinātniskā konference, 2002.g. 10. 14. oktobris. 7th International Conference Mathematical Modelling and Analysis, Kääriku, Estonia, 2002.g. 31.maijs 2.jūnijs. 4. Latvijas matemātikas konference, Ventspils, 2002.g. 26. 27. aprīlis. RTU 42. starptautiskā zinātniskā konference, 2001.g. 11. 13. oktobris. Lekciju kursi Matemātika RTU akadēmiskajām studijām Matemātika RTU Informācijas tehnoloģijas un telekomunikācijas profesionālās izglītības studijām Diskrētā matemātika RTU Datorzinātņu un informācijas tehnoloģijas fakultātes akadēmiskajām studijām Matemātika ekonomistiem RTU Inženierekonomikas fakultātes profesionālajām studijām Matemātika LLU Informācijas tehnoloģiju fakultātes akadēmiskajām un profesionālajām studijām Diskrētā matemātika LLU Informācijas tehnoloģiju fakultātes akadēmiskajām un profesionālajām studijām Publikāciju skaits - 26 : t.sk. 15 zinātniskie raksti, 11 metodiskie materiāli. Dalība akadēmiskajās un profesionālajās biedrībās, dažādos vēlētos amatos Latvijas Matemātikas biedrības valdes locekle, Latvijas Zinātnieku savienības biedre, RTU Senāta locekle, RTU DITF Domes locekle. 22. 10. 2003. (Datums) (Paraksts)

Intas Volodko zinātnisko darbu saraksts (no 1998. gada) 1. A. Kolyshkin, R. Vaillancourt and I. Volodko. On the stability of transient viscous flow in an annulus. In Advances in Continuum Mechanics, World Scientific (raksts pieņemts publicēšanai). 2. A. Kolyshkin, I. Volodko. On an unsteady viscous flow in an annulus. Abstracts of the 8 th International Conference Mathematical Modelling and Analysis, May 28-31, 2003, Trakai, Lithuania, p. 37. 3. S. Guseinov, I. Volodko. Convergence order of one regularization method. Mathematical Modelling and Analysis, Vol.8, Nr.1, 2003., pp.25-32. 4. A. Kolyshkin, I. Volodko. Transient viscous flow in an annulus. Mathematical Modelling and Analysis, Vol.7, Nr.2, 2002., pp.263-270. 5. A. Kolyshkin, I. Volodko. Transient viscous flow in an annulus. Mathematical Modelling and Analysis, Abstracts of the 7 th International Conference MMA2002, Kääriku, Estonia, 2002, p. 32. 6. I. Volodko. Unsteady viscous flow in an annulus. RTU Zinātniskie raksti. Datorzinātne. Sērija 5, sējums 12(44), Rīga, 2002., 43. - 47. lpp. 7. A. Kolyshkin, I. Volodko. On the stability of unsteady viscous flow in an annulus. ACTA Societatis Mathematicae Latviensis N0.5, Abstracts of the 4 th Latvian Mathematical Conference, 26 27 April, Ventspils, Latvia, 2002., p. 24. 8. A. Kolyshkin, I. Volodko. On the linear stability of unsteady flow in a plane channel. RTU Zinātniskie raksti. Datorzinātne. Sērija 5, sējums 7(43), Rīga, 2001., 26. - 31. lpp. 9. A. Kolyshkin, I. Volodko. On the linear stability of unsteady flow in a plane channel. RTU Starptautiskā zinātniskā konference, Datorzinātne. Referātu tēzes, Rīga, 2001., 60. - 61. lpp. 10. A. Kolyshkin, I. Volodko. On the stability of profiles with reverse flow in a pipe. RTU Zinātniskie raksti. Datorzinātne. Sērija 5, sējums 4 (42), Rīga, 2000., 69. - 73. lpp. 11. Антимиров М.Я., Володко И.М., Жирнов О.В., Подвысоцкий А.Ю. Kласс магнитных полей, оставляющих автомодельными задачи свободной тепловой МГД конвекции. Магнитная гидродинамика. 1998. N 0 1, c. 3-16.

Intas Volodko metodisko darbu saraksts 1. I. Volodko Studentu patstāvīgā darba nozīme matemātikas apgūšanā. Mācību-metodiskā konference Patstāvīgo studiju organizēšana, Referātu materiāli, Jelgava, 2003., 21.- 24. lpp. 2. L. Biezā, I. Volodko. Matemātika - 2002 ar atrisinājumiem. RTU, 2003, 34 lpp. 3. I. Volodko, A. Āboltiņš, L. Biezā. Tipveida uzdevumu krājums matemātikā II. Jelgava, 2002, 288 lpp. 4. I. Volodko. Tipveida uzdevumu krājums diskrētajā matemātikā. RTU, 2002, 62 lpp. 5. L. Biezā, I. Volodko. Matemātika - 2001 ar atrisinājumiem. RTU, 2002, 34 lpp. 6. I. Volodko. Tipveida uzdevumu krājums matemātikā I. RTU, 2001, 206 lpp. 7. A. Āboltiņš, I. Volodko. Rindas. LLU, 2001, 49 lpp. 8. L. Biezā, I. Volodko. Matemātika - 2000 ar atrisinājumiem. RTU, 2001, 63 lpp. 9. A. Koliškins, I. Volodko. Varbūtību teorijas un statistikas elementi. RTU, 2000, 79 lpp. 10. M. Antimirovs, A. Panfjorova, I. Volodko. Vairākkārtīgie integrāļi un lauku teorija. RTU, 1998, 226 lpp.

1 CURRICULUM VITAE Jānis Eiduks Zinātniskais nosaukums: Inženierzinātņu doktors (Dr.sc. ing.) Amats: Rīgas Tehniskās universitātes Sistēmteorijas un projektēšanaskatedras asoc. prof. Dzimšanas vieta un gads : Latvija, Rīga, 1946 gads. Nacionalitāte: latvietis Darba adrese : Latvija, LV-1058, Rīgas Tehniskā universitāte Sistēmteorijas un projektēšanas katedra ; Meža ielā 4, 4. korpuss Fax: +371 7820094 Telefons: +371 7089529 Izglītība : Inženieris - elektriķis Rīgas politehniskais institūts (1964-1969) (Specialitāte: Automātika un telemehānika) Inženierzinātņu doktors Rīgas politehniskais institūts (1975-1978) (Specialitāte: Tehniskā kibernētika un informācijas teorija) Darba stāžs: 1968 g. - 2002.g Rīgas Tehniskā universitāte (Rīgas Politehniskais institūts). Kopš 1981.g. docents. Lasījis lekciju kursus arī citās Latvijas augstskolās: Latvijas Lauksaimniecības universitātē, Latvijas Jūras akadēmijā, Biznesa augstskolā Turība un citās. Sagatavotie, lasītie lekciju kursi : Datu bāzes vadības sistēmas, Lielās datu bāzes, Progresīvās datu bāzes sistēmas, Datu bāzes vadības sistēmu programmēšanas automatizācijas rīki, Informācijas sistēmu projektēšana, CASE rīki, Multibāzu sistēmas, Informācijas teorija, Ekonomisko sistēmu analīzes matemātiskie modeļi, Vadības matemātiskās metodes, Operāciju pētīšana, Optimizācijas metodes, Tehniskā diagnostika, Gadījuma procesi un citi. Izveidotas, sakārtotas un precizētas mācību programmas lekciju kursu kopai datu bāzes tehnoloģijā (5 kursi). Tagad apmācības līmenis programmās atbilst vadošo pasaules universitāšu līmenim. Zinātniskās intereses : Datu bāzes tehnoloģija, informācijas sistēmu projektēšana, daudzkriteriālā optimizācija. Daudzi jauni datu bāzes tehnoloģijas risinājumi tiek izpētīti un apgūti vadot studentu maģistru, inženieru un bakalauru darbus. Valodas : Latviešu - mātes valoda, angļu brīvi, krievu brīvi. Publikācijas : 85 publikācijas, 5 grāmatas (zinātniski metodiskie materiāli). Būtiskākās: a) Hibrīda datu bāzes izmantošana plānošanas atbalsta sistēmai. 7. Austrum-eiropas moderno datu bāžu un informācijas sistēmu conference. Konferences materiāli. Drēzdene, 2003, 10 lapp. (angļu valodā) b) Zināšanu bāze telpiskajai plānošanai. Baltijas Paletes II konference. Konferences materiāli. Rīga, 2002. 14 lapp. (angļu valodā) c) Rakstu sērija veltīta datu bāzes tehnoloģijai žurnālā Datorpasaule, 1995. 2000.g.(16 raksti). d) Informācijas sistēmu projektēšanas problēmas un to risinājumi. 2002, RITI, Rīga, 180 lpp. e) Daudzkriterialitāte datu bāzes projektēšanā. Informācijas sistēmu projektēšana. Prāga, 1997. Konferences materiāli. Prāga, 1997, 10 lapp. (angļu valodā) f) Daudkriteriālās optimizācijas adaptīvās meklēšanas metodes. Automātika un telemehānika, Maskava, 1985. (krievu valodā) g) Adaptīvie meklēšanas algoritmi daudzkriteriālās optimizācijas uzdevumu risināšanai. Adaptīvās optimizācijas tehnoloģijas. 1988, JošKarola, 80 lpp. (krievu valodā) Projektu izstrāde: Vadītājs un izstrādņu veidotājs 17 informācijas sistēmu projektos. Pēdējos gados daudz laika tiek veltīts Baltijas reģiona (Zviedrija, Somija, Igaunija, Krievija un Latvija) projektiem Baltijas palete I un Baltijas palete II. Tiek veikti pētījumi un ekspertīzes informācijas tehnoloģiju jomā. Konsultatīvā un eksperta darbība: Informācijas sistēmu un datu bāžu projektēšanas un pilnveidošanas konsultants vairākās Latvijas organizācijās un firmās: Rīgas Domes Attīstības padomē, Latvijas Valsts Statistikas pārvaldē, Valsts Sociālās apdrošināšanas aģentūrā, Latvijas Jūras Adminstrācijā un citās.

Pēdējos gados piedalījies daudzu zinātniski metodisko semināru organizēšanā Latvijā un Eiropā starptautiskā projekta Baltijas palete I un II ietvaros, kā arī Starptautiskās progresīvo datu bāžu sistēmu apvienības ADBIS sastāvā. Ir sagatavoti un nolasīti daudzi pamatreferāti zinātniski metodiskajos semināros. Nolasīti referāti arī minēto organizāciju konferencēs. Piedalīšanās dažādu organizāciju darbā: 1. Eiropas Savienības projektu Phare eksperts informācijas tehnoloģijas jautājumos. 2. Eiropas Savienības mācību programmu projekta Modern Curriculum in Information Systems at Master Level (MOCURIS) eksperts. Šī projekta ietvaros izstrādājis jaunus mācību kursus maģistrantiem: Progresīvās datu bāzes un Telpiskās datu bāzes un GIS. Mācību kursi aprobēti RTU. 3. Starptautiskās progresīvo datu bāžu sistēmu apvienības ADBIS Advanced DataBase Information Systems (ADBIS) komitejas loceklis. 4. Baltijas reģiona Eiropas Savienības projekta Baltic Palete eksperts. 2004.g. 15. janvārī 2

Dzīves un darba gājums CURRICULUM VITAE Mārīte Kirikova PERSONAS DATI: dzimusi 1959. gadā Limbažos, latviete, sieviete, neprecējusies DARBA STĀŽS: gan kopējais, gan RTU - 22 gadi IZGLĪTĪBA: Dr.Sc.ing. Rīgas Tehniskā universitāte (1989. - 1993.) (Informācija un informācijas sistēmas) Dipl. B - D Nr. 000756 Inženiere - sistēmtehniķe Rīgas Tehniskā universitāte (1977-1982.) (Automatizētās vadības sistēmas) PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA: Docente Rīgas Tehniskā universitāte (no 1995. gada) kursi: Prasību inženierija, Zināšanu iegūšana, Informācijas sistēmu metodoloģijas, Informācijas sistēmu projektēšana, Integrētais CASE rīks GRADE, Datorsistēmu projktēšanas rīki. Datorsistēmu projektēšanas rīku komplekts, Projektu kvalitātes vadība. Sistēmu analīze un zināšanu iegūšana, Sistēmu analīzes rīki, Projektu izstrādāšanas tehnika. Lektore Rīgas Tehniskā universitāte (1983. - 1995.) kursi (sākot ar 1994.gadu): Sistēmu analīze un zināšanu iegūšana, Kognitīvā modelēšana, Informācijas tehnoloģija kursi (1983. - 1993.): Sistēmu teorija, Sistēmu modelēšana, Informācijas tehnoloģija, Problēmu orientētas skaitļošanas sistēmas, Valodas mākslīgā intelekta sistēmās, Automatizētās vadības sistēmas, Sistēmu analīze un modelēšana ekonomikā, Matemātiskās metodes uzņēmumu organizācijā un vadībā, Operāciju pētīšana. Citas pedagoģiskā darba aktivitātes: Piedalījusies ar referātu RTU Metodiskajā seminārā (2002.g.). Nolasījusi lekciju par biznesa modelēšanu Concordia University, Igaunijā. Papildus RTU lasīto bakalauru un maģistru kursu programmām sastādījusi studiju programmu Informācijas tehnoloģijā Latvijas Jūras akadēmijai un studiju programmu Informācija sistēmu izstrādē PHARE pirmā līmeņa izglītības programmai Informācijas tehnoloģiju nozarē. ZINĀTNISKĀ DARBĪBA: Vadošā pētniece/ Zinātniskā līdzstrādniece (no 1986. gada) Rīgas Tehniskā universitāte Projekti: Intelektuālu aģentu kooperatīva darba modelēšana zināšanu pārvaldības un procesu reversās inženierijas mērķiem organizācijās (2001.- ). Intelektuāla multilīmeņu metamodeļu apstrādes strukturizētas sistēma sistēmu analīzes metožu un līdzekļu izveidošanai (1997. - 2000.), Zināšanu sadalījums prasību inženierijā (Dāņu Zinātnes padomes finansējums) (1994. - 1996.) - vienas personas projekts, Inteliģenta sistēma strukturizētas sistēmu analīzes metožu un līdzekļu izveidošanai (1993. - 1996.), Ekspertu sistēmas izstrādāšana tehnisku sistēmu projektēšanas agrīnajiem posmiem (1990. -1993.), Interaktīva sistēma tehnisku sistēmu struktūras modeļu veidošanai un analīzei (1986. - 1989.). Inženiere Rīgas Tehniskā universitāte (1982. - 1986.) projekts: Lidaparātu sistēmu topoloģisko īpašību analīzes metodoloģija. Zinātniskās intereses: Zināšanu daba, Zināšanu iegūšana, Zināšanu modelēšana un integrēšana, Zināšanu pārvalība, Prasību inženierija. Biznesa analīze un reinženierija. Informācijas sistēmu izstrāde. Sistēmu modelēšanas metodoloģijas, metodes un rīki.

Zinātniskās konferences Viena starptautiska zinātnisko rakstu krājuma redaktore. Četru starptautisko zinātnisko konferenču organizācijas komitejas locekle. Vairāk nekā 10 starptautisku zinātnisku konferenču programmu komitejas locekle. Piedalījusies ar zinātniskiem referātiem apmēram 20 starptautiskās konferencēs. Doktora un maģistra darbu vadīšana 3 doktora un 9 maģistra darbu vadītāja Publikācijas vairāk kā 50 zinātniskās publikācijas, svarīgākās no tām Information Systems Development: Advances in Methodologies, Components, and Management. M. Kirikova, J. Grundspenkis, W. Wojtkowski, G.Wojtkowski, St. Wrycza and J. Zupancic (Eds.), Kluwer Academic/ Plenum Publishers, New York, 2002. Kapenieks A., Kirikova M., and Zuga B. Teamwork in e-learning development projects in teleworking environment. In: Proceedings of the TELEBALT 2002, E.Zvirblis, D. Juknys, A.Beriozko, J Bonnin (Eds.), 2002, pp. 104-106. Kirikova M. Facilitating comprehension of normative documents by graphical representations. In: Practical Aspects of Knowledge Management D. Karagiannis and U. Reimer (Eds.) Springer Verlag, Berlin Heidelberg, 2002, pp. 369-376. Kirikova M. Business Modelling and Use Cases in Requirements Engineering. In: Information Modelling and Knowledge Bases XII, H.Jaakkola, H.Kangassalo E. Kawaguchi (eds.), IOS Press, Ohmsha, Amsterdam, Berlin, Oxford, Tokyo, Washington, DC, pp. 410-420 Kirikova M. Bridging the educational gap between requirements holders and requirements engineers. In: Proceedings of the 4 th IEEE Internacional Baltic Workshop on Databases and information Systems (A. Caplinskas ed.), Vol 2., Vilnius, Technika, 2000, pp. 35-46 Kirikova M. Explanatory capability of enterprise models, Data &Knowledge Engineering 33 (2000) 119-136. Bubenko J. jr. and Kirikova M. Improving the quality of Requirements Specification by Enterprise Modelling in Perspectives on Business Modelling: Understanding and Changing Organisations, A.G. Nilsson et al. (Eds.), Springer- Verlag, 1999, pp. 243-268 Kirikova M. Knowledge Management Supported by Business Models. Proceedings of the 14th Worlds Congress of IFAC, Beijing, China, Elsevier Science, 1999, pp. 417-422 Kirikova M. Towards completeness of business models. Information Modelling and Knowledge Bases X, H. Jaakola et al. (Eds.), IOS Press, 1999, P. 42-54 Kirikova M. Consistency of Information in Requirements Engineering. Information Modelling and Knowledge bases IX, P-J. Charrel, H.Jaakola, Hkangassalo, E Kawaguchi (Eds.), IOS Press, Amsterdam, Berlin, Tokyo, Washigton, DC, 1998, pp. 192. - 205 KVALIFIKĀCIJAS CELŠANA: Papildinājusi savas zināšanas Stokholmas universitātes un Karaliskā Tehnoloģiskā institūta Datoru un sistēmu zinātņu katedrā (1993. - 1994. m.g., 9 mēneši šajā laikā sagatavotas 3 zinātniskās publikācijas; 1995.g., 2 nedēļas un 1999.g., 5 nedēļas), Kopenhāgenas universitātes Datorzinātņu katedrā (1995. g. 6 nedēļas); Tamperes Universitātē (1998. g., 3 dienas), papeigusi kursu Training Trainees Roterdamā (2000. g. trīs nedēļas). PRAKTISKĀ PIEREDZE PROJEKTU IZSTRĀDĒ (papildus zinātniskajiem projektiem) Konsultante/ Eksperte (2002. 2003.) Latvijas Republikas Zemkopības Ministrijas Lauku atbalsta dienests Informācijs departamamenta Integrētā Administrēšanas Kontroles Sistēmu daļa Sistēmanalītiķe SIA "Lameda" (1992. - 1993.) projekts: Informācijas sistēmas izstrāde Latvijas Republikas Ceļu satiksmes drošības departamentam. SABIEDRISKĀS AKTIVITĀTES: Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes Domes zinātniskā sekretāre, Lietišķo datorsistēmu institūta Padomes locekle. RTU Zinātniskās bibliotēkas konsultante.

CURRICULUM VITAE PERSONAS INFORMĀCIJA Vārds, uzvārds Uldis Sukovskis Dzimšanas datums un vieta 08/07/1952, Rīga, Latvija Pilsonība Latvijas Republika IZGLĪTĪBA 1992 Dr.sci.ing. Informācijas tehnoloģija (diploms B-D Nr.000385) 1988 Tehnisko zinātņu kandidāta zinātniskais grāds (diploms TH Nr. 117846). Disertācijas tēma "Vadības modeļi un metodes daudzfunkcionālā kolektīvās lietošanas apmācības sistēmā" 1975 Rīgas Politehniskais institūts. Augstākā izglītība specialitātē Lietišķā matemātika SEMINĀRI UN KURSI 2002 Information Systems Audit and Control Association (ISACA), Certified Information Systems Auditor (CISA). 2001 Lloyd's Register Quality Assurance ISO 9001:2000 Course for internal auditors, Rīga 2001 Rapid Economic Justification Workshop, Microsoft, Rīga 1999 Decision Base, Celemi International AB, Sweden, Komercizglītības centrs, Rīga 1998 Kvalitātes pārvaldības sistēmas iekšējais audits, RITI, Rīga DARBA PIEREDZE 1995 - pašlaik Rīgas Informācijas tehnoloģijas institūts. IT konsultāciju un audita direktors (no 2004.g.). 1994-1995 SWH Informatīvās Sistēmas. Grupas vadītājs. 1991-1993 Software House Riga. Programmatūras izstrādātājs. 1975 - pašlaik Rīgas Tehniskā universitāte. Lektors, docents, asoc.profesors, profesors (no 2004.g.). PROJEKTI 2004 Informācijas sistēmu audits, Valsts aģentūra Maksātnespējas administrācija. Projekta vadītājs. 2004 Informācijas sistēmu drošības normatīvo dokumentu izstrāde un ieviešana, Valsts ieņēmumu dienests. Projekta vadītājs. 2004 Informācijas tehnoloģijas stratēģijas audits, VAS Latvijas Valsts meži. IS auditors. 2004 Informācijas sistēmu drošības audits, Latvijas Izglītības informācijas sistēma. Projekta vadītājs. 2003 Informācijas tehnoloģijas procesa audits, Rīgas Stradiņa universitāte. IS auditors. 2003 Informācijas sistēmu drošības normatīvo dokumentu izstrāde un ieviešana, Vides ministrija. Projekta vadītājs. 2002 Informācijas sistēmu audits, Abonēšanas centrs Diena. IS auditors. 2001 Informācijas sistēmu audits, Valsts kanceleja. IS auditors. 2001 Valsts kancelejas tehniskās politikas audits un sabiedrības informēšanas procesa kvalitātes audits, Valsts kanceleja. IS auditors. 2001 Development of Knowledge Management System, Anite Group plc., Lielbritānija. Biznesa konsultants, produktu eksperts. 2001 Information Systems and Application Services Providing Cluster in Latvia, Phare, Arthur Andersen. Ekspertu grupas vadītājs. 2000 IT Professional Education Program Development in Latvia, Phare. Ekspertu grupas vadītājs.

1998-1999 Informācijas sistēmu testēšana 2000.gada problēmas novēršanai, Lattelekom. Projekta vadītājs. 1998 Eiro konvertors ES valstīm, Lexware Inc., Vācija (MS Visual C++ and MFC). Projekta pārvaldnieks, sistēmanalītiķis. 1997 Valsts Ieņēmumu dienesta informācijas plūsmu analīze, VID. Projekta pārvaldnieks, sistēmanalītiķis. 1997 Automašīnu remonta informācijas sistēmas izstrāde, VAW aluminium AG, Vācija (MS Visual C++ and MFC, MS Access, Oracle). Projekta pārvaldnieks, sistēmanalītiķis. 1996 Projektu pārvaldības IS izstrāde, DATI (MS Visual C++, MS Access). Sistēmanalītiķis, programmētājs. 1990-1995 CASE rīka GRADE izstrāde, Infologistik GmbH, Siemens Nixdorf, Vācija (C++, Btrieve, Visual Basic). Sistēmanalītiķis, programmētājs. MĀCĪBU DARBS 1980 - pašlaik Koledžas, bakalauru, maģistru un inženieru studiju priekšmeti Procesu programmēšana, Programmatūras risku analīze, Objektorientētā programmēšana, Datoru organizācija un asembleri u.c., Rīgas Tehniskā universitāte. 2003 - pašlaik Sertificētu informācijas sistēmu auditoru (CISA) mācību kurss, ISACA Latvijas nodaļa, Latvijas Komercbanku asociācija. 1998 - pašlaik EMBA un MBA programmu priekšmets "Management Information Systems", RTU Rīgas Biznesa skola. TEHNISKĀS PRASMES IT pārvaldība, COBIT Sistēmanalīze, biznesprocesu reinženierija. Lietojumu integrācija. Programmēšana: C++, Visual Basic. Datu bāzes: MS Access, Oracle. VALODAS Latviešu: dzimtā Krievu: brīvi Angļu: brīvi CITAS AKTIVITĀTES ISACA Latvijas nodaļa. Viceprezidents. ISACA. Biedrs. RTU Rīgas Biznesa skolas Dome. Priekšsēdētājs. Rīgas Tehniskās universitātes Senāts. Loceklis. Rīgas Tehniskās universitātes Promocijas padome H-07. Loceklis. Rīgas Informācijas tehnoloģijas institūta Dome. Loceklis. RTU Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes Dome. Loceklis. Lietišķo datorsistēmu institūta Padome. Loceklis. Latvijas Informācijas tehnoloģijas un telekomunikācijas asociācija. Loceklis. Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas Profesionālās izglītības padome. Loceklis.

Uldis Sukovskis Mācību metodisko darbu saraksts Nr. Nosaukums p.k. 1. Сборник упражнений по программированию на языке ПЛ/1 2. Skaitliskās metodes inženieraprēķiniem valodā FORTRAN -IV: Laboratorijas darbi.1.daļa 3. Skaitliskās metodes inženieraprēķiniem valodā FORTRAN -IV: Laboratorijas darbi.2.daļa 4. Kā uzrakstīt programmu FORTRAN'ā: Mācību līdzeklis 5. Skaitliskās metodes un programmēšana: Metodiskie norādījumi 6. Vienotās sistēmas skaitļotāju programmnodrošinājum a sistēmas: Metodiskie norādījumi 7. Ievads programmēšanas valodā C 8. Datoru organizācija un asembleri. Piemēri. Metodiskais materiāls. 9. Objektorientētā programmēšana C++. Piemēri. Metodiskais materiāls. 10. Datoru organizācija un asembleri. Lekciju konspekts. Metodiskais materiāls. Darba raksturs Izdevniecības dati Apjoms Līdzautori Publikācija Rīga, RPI, 1978. 50 lpp. J.Lavendels, D.Olders Publikācija Rīga, RPI, 1985. 80 lpp. J.Kronbergs, S.Sukovska Publikācija Rīga, RPI, 1986. 52 lpp. Publikācija Rīga, RPI, 1988. 97 lpp. D.Dreimanis Publikācija Rīga, RPI, 1989. 98 lpp. J.Kronbergs, A.Maurīte Publikācija Rīga, RPI, 1989. 45 lpp. V.Šitikovs Publikācija Rīga, RTU, 1990. 104 lpp. Datorizdruka Rīga, RTU, 1998. 16 lpp. Datorizdruka Rīga, RTU, 1999. 30 lpp. Datorizdruka Rīga, RTU, 2002. 84 lpp. 1

Nr. Nosaukums p.k. 11. Objektorientētā programmēšana C++. Lekciju konspekts. Metodiskais materiāls. 12. Manegement Information Systems. Mācību materiāli. Darba Izdevniecības dati Apjoms Līdzautori raksturs Datorizdruka Rīga, RTU, 2002. 110 lpp. Datorizdruka Rīga, RTU, 2003. 80 lpp. B.Apine, N.Bergs 2

Nr. Nosaukums p.k. 1. Атоматизация обработки данных экзоэмиссионного контроля 2. Организация программного обеспечения АОС КОНТАКТ Uldis Sukovskis Zinātnisko darbu saraksts Darba raksturs Publikācija Publikācija 3. Автоматизированная обработка данных экзоэлектронной эмиссии в технологическом контроле образцов Publikācija 4. Автоматизированная обучающая система КОНТАКТ на базе ЕС ЭВМ. Версия КОНТАКТ/ОС 5. Атоматизированная обучающая система КОНТАКТ на базе ЕС ЭВМ. Версия КОНТАКТ/ДОС 6. Программное и методическое обеспечение АОС КОНТАКТ 7. Некоторые вопросы организации программного обеспечения АОС 8. Методика разработки программного обеспечения диалоговых автоматизированных обучающих систем Izdevniecības dati Современные физико механические методы обработки и контроля в прецизионном машиностроении. - Рига:РПИ, 1978 Диалоговые вычислительные комплексы: Материалы ШШ Всесоюз.совещ.- Серпухов- Протвино,1979 Молодые ученыемеханики народному хозяайству: Тез.докл.науч.- техн.конф.- Рига:РПИ,1979 Apjoms Līdzautori 4 lpp. А.О.Гутанс, Ю.Д.Дехтяр 1 lpp. В.С.Шитиков 1 lpp. В.С.Быстров, Ю.Д.Дехтяр, Г.П.Сагалович Publikācija Рига:РПИ, 1979 67 lpp. Л.В.Ницецкий, Л.В.Зайцева, Л.П.Новицкий, В.С.Шитиков Publikācija Рига:РПИ, 1979 68 lpp. Ю.О.Лавендел, В.С.Шитиков Publikācija Publikācija Publikācija Человеко - машинные обучающие системы: Тез.докл. I Всесоюз.конф.-М., 1979 Интерактивные системы: Тез.докл.ШШ школысем.-тбилиси: Мецниереба, 1980 Методика создания математического обеспечения ЭВМ.- Рига:ЛГУ, 1980 3 lpp. Л.В.Зайцева, В.С.Шитиков 4 lpp. 11 lpp. Л.В.Ницецкий, Л.П.Новицкий, Л.В.Зайцева, В.С.Шитиков 1

Nr. Nosaukums p.k. 9. Перспективы развития автоматизированной обучающей системы на базе ЭВМ 10. Автоматизированная обучающая система КОНТАКТ/ОС 11. Унификация управления средствами программного обеспечения в АОС 12. Программные средства управленя диалогом в АОС 13. Имитирующий комплекс для подготовки операторов на базе диалоговой системы обучения 14. Общесистемное программное обеспечение АОС КОНТАКТ/М 15. Диалоговый имитирующий комплекс подготовки пользователей микропроцессорных средств Darba raksturs Publikācija Izdevniecības dati Опыт применения новых методов и технических средств в учебном процессе.- Рига:РПИ, 1981 Publikācija М.:НИИЦЭВТ,1982 108 lpp. Publikācija Publikācija Publikācija Publikācija Publikācija Научная организация учебного процесса и применение автоматизированных управляющих и обучающих систем в вузах Латв.ССР.- Рига:РПИ, 1982 Тез.докл.XVIII науч.- техн. конф. по вопросам повышения эффективности и качества систем и средств управления.- Пермь: ППИ, 1982 Интерактивные системы:материалы V школы-семинара.- Тбилиси:Мецниереба, 1983 Проблемы автоматизации обучения пользователей систем организационного управления: Материалы науч. сем.-совещ.- Одесса: ОГУ, 1984 Микропроцессорные системы контроля и управления.- Рига:РПИ, 1985 Apjoms Līdzautori 6 lpp. Л.В.Ницецкий, Л.П.Новицкий, В.С.Шитиков 5 lpp. 2 lpp. 3 lpp. Л.В.Зайцева, Л.П.Новицкий, Д.А.Олдерс, С.А.Суковская, В.С.Шитиков 2 lpp. В.Х.Каминская 11 lpp. Л.П.Новицкий 2

Nr. Nosaukums p.k. 16. Интерактивные имитационные системы на базе инвариантного ядра АОС 17. Разработка имитирующих процедур, ориентированных на обучение пользователей микропроцессоров 18. Моделирование процессов управления диалогом в АОС 19. Версия автоматизированной обучающей счистемы АОС ВУЗ / КОНТАКТ 20. Модели и методы управления в многофункциональной обучающей системе коллективного пользования. Автореф.дис.... канд. техн. наук. 21. Модели и методы управления в многофункциональной обучающей системе коллективного пользования. Дис.... канд. техн. наук. 22. Моделирование мониторов диалоговых систем Darba raksturs Publikācija Publikācija Publikācija Publikācija Izdevniecības dati Математические модели и вычислительная техника в управлении учебным процессом высшей школы: Тез. докл. межвуз. науч.- метод. сем.-рига: РПИ, 1986 Интенсификация учебного процесса в высшей школе на базе микропроцессорных выч. систем: Тез. докл. Всесоюз. конф.- Воронеж: ВПИ, 1987 Методы и средства кибернетики в управлении учебным процессом высшей школы.-рига:рпи, 1987 Научная организация учебного процесса: Тез.докл.межвуз. конф.-рига:рпи, 1987 Apjoms Līdzautori 2 lpp. 2 lpp. Л.В.Зайцева, С.А.Суковская 5 lpp. Publikācija Рига:РПИ, 1988 18 lpp. Rokraksts Рига:РПИ, 1988 181 lpp. Publikācija Программное обеспечение систем автоматизированного проектирования. Рига:РПИ, 1989 2 lpp. В.С.Шитиков 5 lpp. 3

Nr. Nosaukums p.k. 23. Модели управления ресурсами в АОС 24. Инструментальная система для организации обучающего диалога на базе персональной ЭВМ, шуыр.,.-.,5.00,1990.00, Л.П.Нови цкий, 25. Анализ сетевых моделей программного обеспечения диалоговых обучающих систем 26. Латышский язык на персональных компьютерах типа IBM PC 27. Построение моделей структуры и функционирования автоматизированной обучающей системы 28. Обучающая система в сети ЭВМ 29. Программный тренажер по управлению движением подводной лодки на базе персональной ЭВМ 30. Построение и анализ моделей программного обеспечения диалоговых систем на базе сетей Петри Darba raksturs Publikācija Publikācija Publikācija Publikācija Publikācija Publikācija Publikācija Publikācija Izdevniecības dati Эффективность применения автоматизированных обучающих систем в учебном процессе высшей школы: Тез. докл. Всесоюз. науч.- метод. совещ.- Рига: РПИ, 1988 Методы и средства кибернетики в управлении учебным процессом высшей школы. С.91-95.- Рига: РТУ, 1990 Методы и средства кибернетики в управлении учебным процессом высшей школы. С.37-42 - Рига: РТУ, 1990 Методы и средства кибернетики в управлении учебным прцессом высшей школы.-рига: РТУ, 1990.- С.82-86. Технология разработки и САПР программного обеспечения.- Рига: РТУ, 1990.-С.25-32 Informatīvā tehnoloģija un kompjuterizātā apmācība augstākajā skolā.-rīga: RTU, 1991.- 26.-40.lpp. Informatīvā tehnoloģija un kompjuterizātā apmācība augstākajā skolā.-rīga: RTU, 1991.- 48.-51.lpp. Автоматика и вычислительная техника.- 1991.-Т4.- С.93-96 Apjoms Līdzautori 2 lpp. 5 lpp. Л.В.Зайцева, О.Х.Крастс, В.С.Шитиков, О.В.Иовенко, В.М.Перлий 6 lpp. 5 lpp. 8 lpp. 15 lpp. O.Krasts, L.Novickis, V.Šitikovs, J.Šudrova 4 lpp. L.Zaiceva, V.Kaminska, N.Kostareva 4 lpp. 4

Nr. Nosaukums p.k. 31. GRADE Version 2.0. MS Windows. Registrator. Benutzerhandbuch. 32. Simulation approach and modeling Tool for large scale systems: REGISTRATOR 33. Modeling methodology and tool for business systems: REGISTRATOR 34. Business Process Modelling and Simulation Based on Topological Approach. 35. The Future of IT Professional Education in Latvia 36. Meta-model Based and Component-based Approach for Information Systems Design 37. Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas nozares apraksts 38. A survey of the information technology, telecommunications and electronics sector in Latvia Darba raksturs Publikācija Publikācija Publikācija Publikācija Publikācija Publikācija Publikācija Publikācija Izdevniecības dati Infologistik GmbH, Siemens Nixdorf Informationssysteme AG, Munic, 1995 Simulators International XIII. Simulation Series. Vol.28, No.2 SCS, San Diego, CA 92177 U.S.A., 1996 Simulation, Gaming, Training and Business Process Reengineering in Operations. Riga, Latvia, 1996 In proceedings of the 9th European Simulation Symposium, Passau, Germany, Oct. 19-22, 1997. In proceedings of International Conference IT Skills- & Vocational Certification, Tallinn, Estonia, Jan. 28-29, 2000 In proceedings of Fourth IEEE International Baltic Workshop On DB And IS BalticDB&IS'2000 May 1-5, 2000, Vilnius, Lithuania ES Phare programma "Profesionālā izglītība 2000", PIAPA, Rīga, 2000. EU Phare Programm "Vocational Education and Training 2000", Agency for Vocational Education Development Programmes, Rīga, 2000. Apjoms Līdzautori 114 lpp. V.Zviedre A.Teilāns T.Gamišs 6 lpp. A.Kleins O.Krasts V.Zviedre 1 lpp. B.Apine A.Kleins O.Krasts A.Teilans V.Zviedre 5 lpp. J.Osis A.Teilans 4 lpp. B.Apine J.Borzovs u.c. 6 lpp. B.Apine I.Apinis O.Krasts 49 lpp. A.Lūsis J.Siliņš Dz.Zariņš 56 lpp. A.Lūsis J.Siliņš Dz.Zariņš 5

Nr. Nosaukums p.k. 39. Informācijas tehnoloģijas un telekomunikācijas nozare Latvijā:skats no iekšienes 40. Information Technologies, Telecommunications and Electronics in Latvia: An Insider's View 41. Software Measurment Practice to Address Customer Satisfaction 42. Framework for comparison of system modeling tools 43. Quality - Key Factor in the Baltic Market for IT Outsourcing 44. Informācijas sistēmu audits programmatūras izstrādes procesā Darba raksturs Publikācija Publikācija Publikācija Publikācija Publikācija Publikācija Izdevniecības dati Datorpasaule, Nr.12, 2000, 34.-36.lpp. Baltic IT&T Review, No. 4(19), 2000, pp.18-22 Computer Science, Aplied Computer Systems, Vol.3, Scientific Proceedings of Riga Technical University, Riga, 2000, pp.11-18 Proceedings of the Fifth International Baltic Conference, Baltic DB&IS 2002., Tallinn, Estonia, pp.63-70 Proceedings of the 7th International Conference Information Technologies and Telecommunications in the Baltic Sea and CEE Region, Riga, 2003. Testēšanas teorija un prakse, Latvijas IT uzņēmumu 4.konference, Konferences materiāli, Rīga, 2003. Apjoms Līdzautori 3 lpp. J.Borzovs 5 lpp. J.Borzovs 8 lpp. B.Apine, U.Smilts 8 lpp. O.Ņikiforova 6 lpp. 2 lpp. 6

CURRICULUM VITAE JURIJS LAVENDELS 1. Vispārīgās ziņas Vārds Uzvārds Jurijs Lavendels Personas kods 090452 10125 Nodarbošanās Dzimšanas vieta Dzīves vieta Rīgas Tehniskā universitāte, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte, Informātikas un programmēšanas katedra, as. profesors, (pamatdarbs) Rīgas Tehniskā universitāte, Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultāte, Informātikas un programmēšanas katedra, katedras vadītājs, (amatu savienošanas kārtībā) Rīga Zirņu iela 3, dz.. 61, Rīga, LV-1013, Latvija Tālrunis mājās 7362995 darbā 7089575, 7089573 E-pasts Valodas Darba stāžs jurisl@cs.rtu.lv latviešu - dzimtā krievu - labi (runāt, lasīt, rakstīt) angļu - apmierinoši(runāt, lasīt, rakstīt) kopējais - 29 gadi, RTU - 29 gadi Izglītība 1975. g beidzis Rīgas Politehniskā institūta Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultāti, iegūstot inženiera matemātiķa kvalifikāciju 1984. g beidzis Rīgas Politehniskā institūta aspirantūru 1987. g aizstāvējis tehnisko zinātņu kandidāta disertāciju. Tēma : Galīgo elementu metodes automatizācija un adaptācija pielietojumu uzdevumos. Dip. TH Nr. 101727 KTH 1992. g. nostrificēts par Dr. sc. ing. Dipl. B-D Nr. 000382 Zinātniskais grāds un akadēmiskais nosaukums 1992 g. 1990 g. Inženierzinātņu doktors (Dr. sc. Ing.) Rīgas Tehniskās universitātes docents Publikācijas Kopējais publikāciju skaits 70

Darba pieredze 1975. g. 1975 1987 g. 1987 1990 g. 1990 2002 g. 2003 2004 g. no 1998 g. RPI (inženieris-matemātiķis) ASTF, IP katedras asistents ASTF, IP katedras lektors RTU, DIT fakultātes docents RTU, DIT fakultātes as. profesors RTU, DIT fakultātes, Informātikas un programmēšanas katedras vadītājs 2. Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un darbi NN Nosaukums Izdevniecība, żžurnāls (nosaukums, Nr, gads) vai autorapliecības Nr. 1. Автоматизированная система обслуживания конечноэлементных расчетов 2. On problems of building up a multiprocessor architecture and organization of solving process 3. Experimental study of effects of radiofrequency electromag-netic fields on animals with soff tissue wounds 4. The effective methodology for data exchange in multiprocessor systems of signal processing 5. Cooperation problems of control section and DSP multiprocessor for Wireless Telecomunication system 6. Organization of multiple back ground tasks in real time signal processing software, 7. Support of real time tasks in the signal processing environment of telecommunication system, Ies.lok. vai lapp. sk. Līdzautoru uzvārds Киев, Вища школа, 1986. 209 А.Цыбенко Н.Крищук Н.Ващенко Boundary Field Problems and Computers. Proceedings of Latvian-Danish Seminar on Groundwater and Geothermal Energy Riga, 1994. - P. 337-343 Proceedings of international symposium Millimetter Waves on Non Thermal Intensity in Medicine Rome, 1995 Boundary Field Problems andcomputers.proceedings of international seminar on Environment modeling. Riga, 1995. P. 277-282 System Modeling and Control. Proceedings of international seminar on Signal processing. Zakopane, 1998. - P.306-313 Boundary Field Problems and ComputerSimulation. Enviromental Simulation, 41 st issue1999.p 103-107. Boundary Field Problems and Computer Simulation. Enviromental Simulation, 42 st issue: 2000. P.79-83. 7 J.Bleiers 3 I.Detlavs, L.Slutsky 6 J.Ekmanis 8 J.Bleiers, A.Pumpurs 6 J.Bleiers 6 J.Bleiers

8. DSP based voice compressing system 9. Control of background tasks in the hard real time signal processing environment of telecommunication 10. Datormācība lielās studentu plūsmās problēmas un risinājumi 11. CT-bus oriented testing and debugging for DSP multiprocessor telecomunication board 12. Bezvadu telefonu piekļuves sistēma, tās abonentu adapters un radio kanālu aizņemšanas metode Dalība pētījumu projektos Proceedings of the Baltic Electronic Conference (BEC- 2000). Tallin, Estonia, 2000 P. 333-336 Boundary Field Problems and Computer Simulation. Enviromental Simulation, 43 st issue: 2001. P.102-106. Zinātniski metodiskās konferences Par sarežģīto vienkārši un saprotami materiāli RTU, 2001.12. lpp. Proceedings of the Baltic Electronic Conference (BEC- 2002). Tallin, Estonia, 2002 P. 223-226 Patenti un preču zīmes 20.05.2001 Nr 12655 B LATVIJAS UNIVERSITĀTES MATEMĀTIKAS UN INFORMĀTIKAS INSTITŪTS Raiņa bulvāris 29 Rīga LV- 1459, LV 4 P. Misans, N. Veselis, G. Līnis 5 J.Bleiers 1 4 J. Bleiers, A. Kalejs N. Veselis LR patents Alberts M., Līnis G., Gaujēns A., Veselis N., Kalniņš J., MartinsonsJ Ekmanis J., Dzērve A., Lazdiņa G., Klimans L, JēkabsonsV., Bleiers J. 1997 2000 g LR Zinātnes padomes projekts Nr 96.0486 Paralēlu darbības metožu, aparatūras un programmatūras pētīšana, izstrādāšana un novērtēšana digitālā signālapstrādē 2001 2002 g LR Zinātnes padomes projekts Nr 01.0847 Diskrēto signālapstrādes procesu un testēšanas metodikas pētīšana un izstrāde daudzprocesoru vidē 3. Pedagoģiskā darbība Docētie kursi 1975-1987 Skaitļošanas tehnikas pielietošana inženieru un ekonomiskos aprēķinos; Programmēšanas valodas; Algoritmu teorijas pamati; Programmu metroloģijas pamati; Kompilatoru projektēšana; Programmēšanas valoda

PL/1 1987-1992 Datoru mācība (pamatkurss); Datoru mācība (speckurss); Iepazīsti datoru un algoritmizācijas pamatus; atbildīgais par kursiem RTU; Skaitļošanas procesi un struktūras; Kompilatoru uzbūve 1992-2002 Datoru mācība (pamatkurss); Datoru mācība (speckurss); Iepazīsti datoru un algoritmizācijas pamatus; Skaitļošanas procesi un struktūras; Kompilatoru uzbūve; Kompilatoru un integrēto čaulu uzbūve koncepcijas; Programmēšanas metodes un algoritmi; Datorizēto risinājumu zinātniskais seminārs; Ievads risinājumu datorizētā apstrādē Izstrādātie kursi Izstrādātā programmas Maģistrantu darbu vadīšana Datoru mācība (pamatkurss); Datoru mācība (speckurss); Datorizēto risinājumu zinātniskais seminārs; Ievads risinājumu datorizētā apstrādē Tālākizglītības programma Algoritmizācijas pamati un datoru praktiskā lietošana Tālākizglītības programma Datoru praktiskā lietošana biroja darba automatizācija I. Zavadska, A. Pumpurs, B. Pasko Sadarbība ar skolām Semināri Latvijas novadu informātikas skolotājiem Kvalifikācijas celšanas kursi informātikas skolotājiem (0rganizēšana, vadīšana, pasniegšana) 4. Organizatoriskais darbs Katedras vadība no 1998 g 2003. g. Sadarbība ar MICROSOFT pārstāvniecību Rīgā RTU DIT fakultātes Informātikas un programmēšanas katedras vadītājs Mācību kursu organizēšana RTU studentiem pēc MICROSOFT akadēmiskajām programmām 5. Citas aktivitātes DITf Domes loceklis, LDI Padomes loceklis; RTU Senāta loceklis

N N Nosaukums Jurija Lavendela publikāciju saraksts Iesp. vai ar rokraks tiesībām Izdevniecība, žurnāls (nosaukums, Nr, gads) vai autorapliecības Nr. Iespidlokšņu vai lappušu skaits Līdzautoru uzvārds 1 2 3 4 5 6 1. Laboratorijas darbu piemēri datori- Datorizēts mācību 22 D.Rudzīte priekšmetā Datoru mācība I zēts līdzeklis, 1997 2. Mācību palīglīdzeklis studiju datori- Datorizēts mācību 25 D.Rudzīte darba veikšanai priekšmetā zēts līdzeklis, 1997 Datoru mācība II 3. Laboratorijas darbu varianti priekšmetā Datoru mācība 4. Aptaujas materiāli un zināšanu kontroles līdzekļi priekšmetā Informātika vidusskolas kursa apmērā 5. Metodiskie izdales materiāli priekšmetos Iepazīsti datoru un algoritmizācijas pamatus, Datoru mācība I un Datoru mācība II 6. Laboratorijas darbu varianti priekšmetā Iepazīsti datoru un algoritmizācijas pamatus 7. Studiju darbu tēmas priekšmetā Datoru mācība II 8. Algoritmizācijas un programmēšanas pamati piemēros (Datorizēts mācību līdzeklis priekšmetā Datoru mācība ) 9. Datoru praktiskā lietošana un algoritmizācijas pamati. RTU tālākizglītības programm datorizēts datorizēts datorizēts datorizēts Datorizēts metodiskais līdzeklis, 1997 Datorizēts metodiskais līdzeklis, 1998 Datorizēts mācību līdzeklis, 1995-1998 Datorizēts metodiskais līdzeklis, 1998. 50 16 20 32 datorizēts Datorizēts metodiskais līdzeklis, 1998. 28 iesp. dat. Rīga, Signa, 1998. 62 lpp disks Rokr. RTU tālākizglītības programma informātikas skolotājiem. RTU, 2001. 6.lpp E. Latiševa. 10. Datoru praktiskā lietošana biroja darba organizācija Rokr. RTU tālākizglītības programma Valsts iestāžu darbiniekiem. 2003. 8 lpp. E.Latiševa V.Šitikovs

11. Programmēšanas pamatu pasniegšanas metodika Metodiskie materiāli RTU tālākizglītības programmai Datoru praktiskā lietošana un algoritmizācijas pamati. Datorizēts mācību līdzeklis RTU 20 lpp Datorizēts Datorizēts mācību līdzeklis. RTU, 2002. 20.lpp E. Latiševa. 12. Datormācība lielās studentu plūsmās problēmas un risinājumi Iesp. Zinātniski metodiskās konferences Par sarežģīto vienkārši un saprotami materiāli RTU, 2001.12. lpp. 1.lpp 13. Datormācība I. Laboratorijas darbu noformēšana Dator. Formā IP kat. dat.kl. Datorizēts mācību līdzeklis, RTU, 2003. 20 lpp S.Kozlova 14. Datormācība II. Laboratorijas darbu noformēšana Dator. formā IP kat. dat.kl. Datorizēts mācību līdzeklis, RTU, 2003. 20 lpp S.Kozlova 15. Tālākizglītības programmas vidusskolu informātikas skolotājiem 16. Cooperation problems of control section and DSP multiprocessor for Wireless Telecommunication system 17. Organization of multiple back ground tasks in real time signal processing software, 18 Support of real time tasks in the signal processing environment of telecommunication system, 19. DSP based voice compressing system Rokr. RTU tālākizglītības programma, 2003. iesp. System Modeling and Control. Proceedings of international seminar on Signal processing. Zakopane, 1998. -P.306-313 iesp Boundary Field Problems and Computer Simulation. Environmental Simulation, 41 st issue1999.p 103-107. Iesp. Boundary Field Problems and Computer Simulation. Environmental Simulation, 42 st issue: 2000. P.79-83. Iesp. Proceedings of the Baltic Electronic Conference (BEC-2000). Tallin, Estonia, 2000 P. 333-336 12 lpp E.Latiševa V.Šitikovs 8 J.Bleiers, A.Pumpurs 5 J. Bleiers 6 J. Bleiers 4 P. Misans, N. Veselis, G. Līnis

20. Control of background tasks in the hard real time signal processing environment of telecommunication 21. CT-bus oriented testing and debugging for DSP multiprocessor telecommunication board 22. Bezvadu telefonu piekļuves sistēma, tās abonentu adapters un radio kanālu aizņemšanas metode 23. Using of the Sample Buffers in the Hard real time signal Processing Environment of Telecommunication System. 24. CT-BUS Oriented Testing and Debugging for DSP Multiprocessor Telecommunication Board. 25. Labāka aproksimanta izvēle iespējamo variantu kopā Iesp. Iesp LR patents Boundary Field Problems and Computer Simulation. Environmental Simulation, 43 st issue: 2001. P.102-106. Proceedings of the Baltic Electronic Conference (BEC-2002). Tallin, Estonia, 2002 P. 223-226 Patenti un preču zīmes 20.05.2001 Nr 12655 B LATVIJAS UNIVERSITĀTES MATEMĀTIKAS UN INFORMĀTIKAS INSTITŪTS Raiņa bulvāris 29 Rīga LV-1459, LV Iesp. RTU zinātniskie raksti, Datorzinatne. Sērija 5, Rīga, 2002. Iesp. RTU zinātniskie raksti, Datorzinātne. Sērija 5, Rīga, 2002. Iesp. RTU zinātniskie raksti, Datorzinātne. Sērija 5, Rīga, 2004. 5 J. Bleiers 4 J. Bleiers, A. Kalejs N. Veselis Alberts M., Līnis G., Gaujēns A., Veselis N., Kalniņš J., Martinsons J., Ekmanis J., Dzērve A., Lazdiņa G., Klimans l., Jēkabsons V., Bleiers J., 5 Bleiers J., Latiševa E., Misans P. 5 Bleiers J., Kalejs A., Veselis N. 8 Jēkabsons G.

Dzīves un darba gājums (CV) 1. Vispārīgās ziņas Vārds, uzvārds: Dzimšanas dati: Dzimšanas vieta: Eleonora LATIŠEVA 1947. gadā 28. aprīlis Rīga Personas kods: 280447-10624 Adrese: Ozolciema iela 18, dz. 205. Rīga, LV-1058 Tālrunis: mājās 7674379 darbā - 7089576 E-pasts: Valodas: Ella@apse.cc.rtu.lv krievu dzimtā: latviešu pārvaldu brīvi (3 kat.) angļu labi (lasīt, rakstīt, runāt) Izglītība: 1993. g. nostrificēta par Dr.sc.ing. Dipl. B-D Nr. 000531 1983. g. aizstāvējusi tehnisko zinātņu kandidāta disertāciju. Dipl. TH Nr. 065853 Tēma: Organizatoriskās AVS nozares datu bankas informatīvas struktūras izpētīšana un izstrādāšana, izmantojot republikas augstskolu AVS bāzī 1970. g. beigusi RPI Automātikas un skaitļošanas tehnikas fakultāti, kvalifikācija inženieris-matemātiķis, dipl. Щ N o 343656 Darba stāžs: Nodarbošanās: Darba pieredze: kopējais 39 gadi; RTU 39 gadi Rīgas Tehniskā universitāte, DITF, LDI, Informātikas un programmēšanas as.profesore (pamatdarbs) Meža ¼, LV-1048 Rīga, Latvija Kogra Ltd Autodesk ATC (Autorized Training Center), sistēmas analītiķe un lektore-instruktore (amatu apvienošanas kārtībā) Skolas 21-307B, Rīga, LV-1010, Latvija no 1995. g. rtu DITF, IP katedras docente 1991.-1995. RTU, Dz.tr.institūta docente, dir. Vietn. Māc. Darbā 1980.-1995. RPI Skaitļošanas centra nodaļas vad., vec.zin.līdzstr. 1970.-1980. RPI ASTF zin. nodaļas vad., vec.zin.līdzstr., vec.inž., inž.

2. Zinātniskā darbība un pieredze projektu izpildē Zinātniskais grāds un akadēmiskais nosaukums: 1993. Inženierzinātņu doktors (Dr.sc.ing.) 1996. RTU docente Projektu izpilde 1980.-1991. Projekts Latvijas Republikas augstskolu automatizētā vadības sistēma, kuru atbalstīja PSRS un Latvijas Republikas izglītības ministrijas. 1985.-1987. Projekts LATVENERGO pamatdarbības automatizēšana, kuru atbalstīja Latvijas Republikas enerģētikas galvenā pārvalde. 1997.-2000. LR Zinātnes padomes projekts Nr. 96.0486 Paralēlu darbības metožu, aparatūras un programmatūras pētīšana, izstrādāšana un novērtēšana digitālā signālapstrādē (programmatūras uzbūves koncepciju ekspertīze) 2001.-2002. LR Zinātnes padomes projekts Nr. 01.0847 Diskrēto signālapstrādes procesu un testēšanas metodikas pētīšana un izstrāde daudzprocesoru vidē (programmatūras uzbūves koncepciju ekspertīze) 2000.-2002. SIA KOGRA līgumdarbs programmu komplekss ārējo tīklu profilu projektēšanai (konsultante un eksperte programmatūras uzbūvē un operētājsistēmas, programmatūras izstrāde) 3. Pedagoģiskā darbība Studiju kursi: No 1995. Operētājsistēmas; Datoru mācība; DBVS programmēšanas valodas; Cilvēkadatora saskarne un interfeiss; Informācijas aizsardzība; Programmatūras drošība; Datoru tīklu programmatūra; Pamati darbam ar datoru un AutoCad. 1991.-1995. Datori lietvedībā; Programmēšanas valodas PASCAL un C; Datu bāzes vadības sistēmas; Vadības teorija. 1970.-1995. Programmēšanas valoda FORTRAN; Programmēšanas valoda C; Programmēšanas valoda PASCAL Izstrādātie studiju kursi: Operētājsistēmas, datorzinātņu bakalaura studiju programmā Programmatūras drošība, datorzinātņu maģistra studiju programmā Informācijas aizsardzība, datorzinātņu inženiera studiju programmā Operētājsistēmas, datorzinātņu ES Phare profesionālas izglītības programmā Publikāciju skaits 36 Studentu zin. darbu vadība 12 Kvalifikācijas celšana, piedalīšanās konferencēs, semināros, izstādēs 2001. g. beigusi AutoCAD 2000 Lebel 1 Training kursu (Certificate of Completion Kogra Ltd Autodesk ATC No 70004681) Sadarbība ar Autodesk Inc. autorizēto mācību centru Kogra (Rīga, Latvija)

Piedalīšanās Phare seminārā par profesionālas izglītības informācijas tehnoloģijam: WEB tehnologies, Networking, Visual Basic, PC technologies, Rīgā, jūlijs, 2000. Piedalīšanās starptautiskā konferencē 10 gadu ar AUTODESK Latvijā, Rīga, jūlijs, 2001. Piedalīšanās RTU 42., 43., 44., 45. Starptautiskā zin. konferencēs, Rīga, oktobris, 2001. Piedalīšanās starptautiskās izstādēs Baltic IT&T2003 un Baltic IT&T2004 (konsultante un SIA KOGRA pārstāvis) Lekcijas un semināri ārpus RTU: Pastāvīgi tiek lasītas lekcijas un vadīti semināri mācību kursos: - Pamati darbam ar datoru; - Tekstu redaktors MS Word; - Darba pamati ar tabulu redaktoru MS Excel; - AutoCad 2004. Bakalauru, inženieru darbu vadība, recenzēšana > 40 4. Organizatoriskais darbs - Lietišķo datorsistēmu programmatūras virziena bakalaura darbu aizstāvēšanas komisijas locekle; - Lietišķo datorsistēmu programmatūras virziena inženierprojektu profesionālā darbībā darbu aizstāvēšanas komisijas locekle; - Starptautiskās konferences 10 gadu ar AUTODESK Latvijā organizēšana (orgkomitejas locekle); - SIA KOGRA oficiālais pārstāvis Starptautiskās izstādēs Baltic IT&T2003 un Baltic IT&T2004 Sadarbība ar skolām - Semināri Latvijas novadu informātikas skolotājiem. Kvalifikācijas Celšanas kursi informātikas skolotājiem (Organizēšana, vadīšana, pasniegšana)

ELEONORAS LATIŠEVAS publikāciju saraksts NN Nosaukums Darba rakstur s Izdevniecības dati Apjoms (lpp) Līdzautori 1 2 3 4 5 6 1. Metodiskie norādījumi par datorzinātņu profila lietišķo datorsistēmu programmatūras virziena programmēšanas tehniķa pirmsdiploma praktikumu un kvalifikācijas darba izstrādāšanu un aizstāvēšanu datorizēta veida RTU, LDI. IP katedra, Rīga, 1998 15 2. Datorzinātņu profila studiju darba izstrādāšana un aizstāvēšana 3. Metodiskie materiāli laboratorijas darbiem "Datoru mācībā". Metod. Līdzeklis 4. AutoCad 200. Praktiskie vingrinājumi iesp. datorizēta veida dator. veidā RTU, LDI, IP katedra, Rīga, 1998. RTU, IP katedra, Rīga, 2000. Kogra Ltd Autodesk ATC, Rīga, 2000. 5. Pamati darbam ar datoru dator. Kogra Ltd Autodesk veidā ATC, Rīga, 2001. 6. Teksta redaktors Word 97 (ar dator. Kogra Ltd Autodesk praktiskiem uzdev.) veidā ATC, Rīga, 2001. 7. Tabulu redaktors MS Excel dator. Kogra Ltd Autodesk veidā ATC, Rīga, 2002. 8. Dalītā datu apstrāde un Inprise iesp. RTU 42.Starptautiskā zin. tehnoloģijas konference: referātu tēzes, 2001. g. 11.-13. okt., Rīga. Sekcija: Datorzinātne. Rīga: RTU, 2001. 9. Dalītu pielikumu izveidošanas iesp. RTU ZINĀTNISKIE tehnoloģijas RAKSTI, 5. sērija Datorzinātne, Lietišķās datorsistēmas, 8. sējums. Izdevniecība RTU, Rīga, 2001. 10. Operētājsistēmu drošības analīze Iesp. RTU 43. Studentu zin. un tehn. konf.: referātu tēzes. Sekcija: Lietišķo datorsistēmu programmatūra. Rīga: RTU, 2002 11. Informācijas aizsardzība datoru tīklos iesp. RTU 43. Studentu zin. un tehn. konf.: referātu tēzes. Sekcija: Lietišķo datorsistēmu programmatūra. Rīga: RTU, 2002 33 Kozlova S. Lavendels J. Zaiceva L. 43 Kozlova S. Lavendels J. Ratnieks A. 26 Gulbinska L. 9 15 21 2 Astahova V. 5 1 Krjukovs D. 1 Grigorjevs A. Švabs V.

12. Datu bāzes vadības sistēmu drošība iesp. RTU 43. Studentu zin. un tehn. konf.: referātu tēzes. Sekcija: Lietišķo datorsistēmu programmatūra. Rīga: RTU, 2002 13. Signālu nolašu buferu pielietošanas iesp. Bonudary Field Problems efektivitāte cietā reālā laika and Computers Simulation, telekomunikāciju sistēmas 44th issue. signalapstrādes vidē 14. IRC protokola izmantošana un datu interpretācija datorizētās spēlēs iesp. RTU Zinātniskie raksti, 5. sērija Datorzinātne, Informācijas tehnoloģija un vadības zinātne, 10. sējums. RTU,Rīga,2002. 15. Web lapu izveides analīze Iesp. RTU Zinātniskie raksti, 5. sērija Datorzinātne, Informācijas tehnoloģija un vadības zinātne, 13. sējums. RTU,Rīga,2002 16. Internet tehnoloģijas un līdzekli tirdzniecības uzdevumu programmēšanai iesp. RTU Zinātniskie raksti, 5. sērija Datorzinātne, Lietišķās datorsistēmas - RTU, Rīga, 2003. 1 Djuško V 5 J.Bleiers, J.Lavendels 7 S.Kozlova 10 11 J.Danošaites, S.Kozlova

DZĪVES UN DARBA GĀJUMS (CV) Uzvārds: Vārds: Dzimšanas datums: Dzimšanas vieta: Pilsonība: Izglītība: Zinātniskie grādi: Zinātniskās darbības virziens: Darba pieredze: Darba adrese: Publikācijas: Akadēmiskie kursi: Dalība profesionālajās biedrībās: Valodas zināšanas: Ģimenes stāvoklis: Matvejevs Aleksandrs 1963.gada 27.jūlijā Rīgā Latvijas Republika 1986 1989 Rīgas Politehniskā institūta aspirants; 1980 1986 Rīgas Politehniskā institūta students 1989- Matemātikas zinātņu kandidāts 1993- Matemātikas doktors (Dr. Math.) Matematiskā loģika, algebra un skaitļu teorija; Matemātiskā modelēšana un tās pielietojumi apdrošināšanā. 1995- RTU Inženiermatemātikas katedras docents 1989-1995 RTU Lietišķās matemātikas katedras zinātniskais līdzstrādnieks, asistents, lektors RTU Inženiermatemātikas katedra Meža iela, 1/4, 146, Rīga LV-1048, Latvija, Tālr. 7089528 E-mail: matveev@egle.cs.rtu.lv 13 zinātniskie raksti, 3 metodiskie darbi, 7 konferenču tēzes, Diskrētā matemātika, Matemātika Latvijas Matemātiskās biedrības biedrs, AMS biedrības biedrs Angļu, latviešu, krievu Precējies, 2 bērni

Aleksandra Matvejeva publikācijas 1. Al. Matvejevs, An. Matvejevs. The Re-establishment Signal Device.-Author Sertificate, SU 1562941/A1, 1988. 2. Al. Matvejevs, An. Matvejevs. Application of Kalman Filtration in Measuring Information Processing Problems. Measurement Technique.- 1989.- Vol.32.- no.10.- p.5-7. 3. Al. Matvejevs, An. Matvejevs. Algoritmic Software for the Processing of Measurement Data. Measurement Technique.- 1990.- no.1.- p.7-9. 4. Al. Matvejevs. On quasivarieties of group representations. Izv. Vyssh. Uchebn. Zaved. Mat. -1991, No.11 (300), p. 48-52; Engl. transl. in Soviet Math.(Iz.VUZ). 5. Al. Matvejevs. Series of prevarieties and faithfull group representations. Proceedings of the international Conference on Algebra, Part 3 (Novosibirsk, 1989), Contemp. Math., 131, Part 3, AMS, 1992. 6. Al. Matvejevs. Insurance Models of Pension Benefits. Scientific Proceedings of Riga Technical University, v.43, no. 6, Riga, 2000, p.74-78. 7. Al. Matvejevs, An. Matvejevs and O.Pavlenko. Analysis of the life insurance premiums. 3-d Latvian Mathematical Conference. Jelgava, April 14 15, 2000. Abstracts. p. 51. 8. Al. Matvejevs and An. Matvejevs. Analysis of the Life Insurance Premiums. Mathematical Methods in Finance and Econometrics. Proceedings of the International Conference Actuarial and Financial Mathematics 27 29, June 2000, Minsk, p. 108 113. 9. Al. Matvejevs. Joint Life and Last Survivor Benefits for Married Couples. Scientific Proceedings of Riga Technical University. Ser. 5, v.43, no. 7, 2001, Riga, p. 59 68. 10. Al. Matvejevs, An. Matvejevs. Insurance Benefits for Joint Life and Last Survivor Benefits. Informatica, 2001, v.12, no. 4, p.547-558. 11. Al. Matvejevs, An. Matvejevs. Integrated Symbolic System MATHEMATICA in Teaching Course Theory of Probabilities and Mathematical Statistics. International Conference Research in Statistics Basis of Social Sciences and Education, 2 4, October 2003, Riga, p.125 127.

Vārds, Uzvārds Dzimš. datums, vieta Tautība Dzimums Ģimenes stāvoklis Adrese (mājas) Tālrunis Valodas: VJAČESLAVS ŠITIKOVS 1951. gada 9. martā, Rīga, Latvija Krievs Vīrietis precējies Salaspils iela 18/3-23, Rīga, LV-1057, Latvija +371-7189917 (mājas) +371-9214062 (mob.) Krievu (dzimtā); Latviešu (3. kat.), Angļu (brīvi) Docents - 1987. gada 8. aprīlī atestāts N 097747. Dr.sc.ing (Inženierzinātņu doktora) grāds 1983. gada 13. jūlijā diploms TH N 064169 un 1993. gada 19. janvāra diploms B-D N 000537 PMP (Project Management Professional) 2003. gada 26. augustā PMI (Project Management Institute) sertifikāts 72736. Galvenās pētniecības jomas matemātika un matemātiskais nodrošinājums, specializācija Automatizētas apmācību sistēmas. Virs 40 zinātnisko un metodisko rakstu autors, līdzdalība 16 zinātnisko darbu izstrādē. Izglītība Gadi Mācību iestādes nosaukums un atrašanās vieta Iegūtais grāds 1978 1980 Rīgas Politehniskais Institūts (tagad Rīgas Tehniskā aspirantūra Universitāte) 1968 1973 Rīgas Politehniskais Institūts (tagad Rīgas Tehniskā Universitāte) inženiera matemātiķa dipl. (1973. g. 27. jūnijā N 388130) Kvalifikācijas celšana Gadi Mācību iestādes nosaukums un atrašanās vieta 2004 Izglītības un Zinātnes ministrija kopā ar SIA Infosab. 6-7 maijā ES strukturālo fondu projektu vadīšana. Projektu ieviešana un novērtēšana. Sertifikāts Nr.44 ES strukturālo fondu projektu vadīšana. Projektu sagatavošana. 2004 Izglītības un Zinātnes ministrija kopā ar SIA Infosab 21-23 aprīlī. 2003 Project Management Institute, St. Pēterburga nod. Projektu vadība. Pamatkurs-apmācības kurss. Sertifikāts C211-SP2008 2003 IMISP (International Management Institute of Saint Projektu vadība. Sertifikāts 009709 Petersburg) 2003 Project Management Institute, St. Pēterburga nod. Projektu vadība kompānijā (ANSI PMBOK 2000 standarts). Sertifikāts C211-S15026 1996 TEMENOS SYSTEMS (UK) Ltd., Londona Banku Sistēma GLOBUS 1992 Kompānija Buhservis, Rīga SIA grāmatvedība (1992. gada 25. decembrī apliecība) 1978 Zinātniskais apmācību centrs Algorithm, Maskava OS/360 programmēšana (1978. gada 23. martā ieraksts apliecībā N 628) 1977 Zinātniskais apmācību centrs Algorithm, Maskava OS/360 sistēmprogrammēšana (1977. gada 6. maijā apliecība N 628) Pedagoģiskā darbība 1985 tagad Docents, kursi Lietojumprogrammatūra (bakalauri 2 k.p., koledža 6.k.p.) MS Office, Funkcionāla programmēšana (2 k.p.) LISP, Informatīvo sistēmu drošība (2 k.p.) matemātiskie pamati un modernie algoritmi un metodes, Daudzlietotāju datoru sistēmas (2 k.p.) - Unix, Operētājsistēmas MS Windows u.t.t; 1984 1985 Vecākais pasniedzējs, kursi - Operētājsistēmas - OS ES principi, VMS, MS-DOS, UNIX; Lokālie tīkli teorētiskā bāze, Sistēmprogrammēšana - strukturālās un

modulārās programmēšanas teorija un prakse, testēšanas programmu teorija un prakse; Programmēšanas automatizācijas pamati - speciālās programmēšanas valodas - GPSS, LISP 1983-1984 Asistents, kursi Programmēšana FORTRAN, Datoru matemātiskas nodrošināšanas sistēmas OS ES pamati 1978-1980 Aspirantūra 1974-1978 Asistents Mācību programmu izstrāde 2001 Lietojumprogrammatūra mācību priekšmeta programma pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programma, Informācijas tehnoloģiju nozarē; Kopā ar A.Garkušu, J.Ciekuri. L.Novicki Zinātniskā darbība 2001-2004 Rīgas Tehniskā Universitāte. Līdzdalība LZP grantā 01.0862 - Intelektuālo finansu un apdrošināšanas sistēmu izstrāde uz tīklu tehnoloģijas bāzes. 2000-2001 Comwell Systems Limited Company. Projekta vadītājs. Dažādi Web- projekti (UML, Java, XML, Linux) 2000-2001 Comwell Systems Limited Company. Projekta vadītājs. Dažādi Web- projekti (UML, Java, XML, Linux) 2000-2001 Rīgas Tehniskā Universitāte. Līdzdalība LZP grantā Nr. 01.0862 - Intelektuālo finansu un apdrošināšanas programmnodrošinājuma izstrāde uz tīmekļa tehnoloģijas bāzes. 1998 1999 Parekss banka. Projekta vadītājs. 2000. gada projekts. 1996-2000 Rīgas Tehniskā Universitāte. Līdzdalība LZP grantā Nr. 96.0481 Intelektuālo apmācību sistēmu izstrāde uz modelēšanas un animācijas līdzekļu bāzes. 1996-1997 Parekss banka. Projekta vadītājs. Jauno bankas sistēmu GLOBUS ieviešana (UNIX). 1995-1996 Parekss banka. Projekta vadītājs. Jauno bankas sistēmu izvēle. 1991 1991 Padomju -Amerikāņu kopuzņēmums Laiks-MS Projekta vadītājs. Starptautiskie sakari. 1989-1990 Rīgas Tehniskā Universitāte. Vadošais zinātniskais līdzstrādnieks uz pusslodzi. Saimnieciska līgumdarba N 8412/88 vadītājs. Pasūtītājs Rīgas jūras tirdzniecības osta, tēma UNIX tipa operētājsistēmas aprobācija personālajam datoram IBM PC/AT tipa. 1984 1990 Rīgas Tehniskā Universitāte. Zinātniskās padomes zinātniskais sekretārs. 1983-1989 Rīgas Tehniskā Universitāte. Vēcākais zinātniskais līdzstrādnieks uz pusslodzi. Liela apjoma kopprojektu programmētāju grupas vadītājs - Automatizēta apmācību sistēma Sevastopoles Augstākajai Jūras Militārajai Skolai ( Domino pakete), Latvijas kuģniecības elektronisko dokumentu apstrādes sistēma (CLIPPER) 1980-1983 Rīgas Tehniskā Universitāte. Jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks. Liela apjoma kopprojektu programmētāju grupas vadītājs - Automatizēta apmācību sistēma KONTAKT Maskavas zinātniskajam un mācību centram Algoritm, ka arī Novovoronežas un Erevānas atomelektrostacijām (PL/1 un Assembler programmēšanas valodas). 1977-1980 Rīgas Tehniskā Universitāte. Jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks uz pusslodzi. 1973-1974 Rīgas Tehniskā Universitāte. Vecākais programmētājs. Cita vadības darbība 1999-1999 Parekss Banka. Informācijas Drošības komitejas loceklis. Informācijas Drošības politikas autors. 1996 1999 Parekss Banka. Bankas Tehnoloģiju departamenta vadītājs (50 cilvēki 4 nodaļās). Departamenta nolikuma autors.

Piedalīšanās konferencēs, semināros (pēdējos 4 gados) 2004 PIAPA un LSIF semināru sērijas par izsludinātiem ESF konkursiem (jūnijs oktobris) 2004 Izglītības un Zinātnes ministrija. Zinātnes nodaļa. 29.martā seminārs Atbalsts moderna aprīkojuma un infrastruktūras nodrošināšanai pētniecības iestādēs 2004 International Conference Economics and Management-2004, Kaunas Technical University, Kaunas 2003 WebEx e-learning webinars series. October-December 2003 Centra virtual meetings webinars series. October-December 2003 44 th international scientific conference at RTU. Riga, October 9-11 2003 BetterManagement.com webinars series. September-October 2003 IIL (International Institute for Learning) Project Management webinars series. March- November 2002 43 rd international scientific conference at RTU. Riga, October 10-12. 2002 Seminar Informational systems security conducted by i-pro (Latvia) and LanCrypto (Russia). Riga, February 21 2001 Workshop Latest Novell s products conducted by GNT (Latvia) and Novell (Poland). Jurmala, September 22 2001 Internet-conferences regarding information security conducted by NetIQ Corporation (USA) and regarding internationalization conducted by SDL (Ireland) 2000 Workshop Internet-based remote training and project management conducted by Comwell AB (Sweden). Riga, December 4-5 2000 Workshop Globalization of software products conducted by Lingaware (France) and Image Resource (France). Paris, October 19 2000 Workshop Computational linguistic and Machine Translation conducted by Lingaware (France). Stockholm, September 21-22 2000 Workshop Functional Testing Automation conducted by Mercury Interactive Nordic AB. (Sweden). Stockholm, July 14 2000 Workshop Software tools for Version Management and Quality Control conducted by LinSoft AB. (Sweden). Stockholm, July 13 2000 Workshop Distributed Service Management conducted by Syntes PLC. (UK). Riga, June 14-16 2000 Workshop Internatianalization (I18N) and Localization (L10N) of software products conducted by OneRealm Inc. (USA). Stockholm, May 30-31

Svarīgākās publikācijas 1. Programmēšanas valoda LISP. Lekciju konspekts // RTU, 2002, 36 lpp 2. O.Dreyer, V.Shitikov. Evaluation of Web-based Functional Testing Tools// In: Scientific Proceedings of Riga Technical University, Computer Science, Applied Computer Systems, 3rd thematic issue, Riga, 2002, 8p. 3. Novitsky L., Shitikov V. Knowledge Based Simulation Trainers for Maritime Applications. - In: Proceedings of International WS Modelling and Simulation within a Maritime Environment, Riga, 1998. P. 28-30. 4. Novitsky L.., Merkuryev Y., Shitikov V. Simulation in Training and Tutorial Systems. In: Proceedings of the European Simulation Symposium ESS`93, Delft, 1993, SCSI. - P. 29-31. 5. V.Shitikov. Project Management training and certification in Baltic region // In: Proceedings of International Conference Economics and Management-2004, Kaunas Technical University, Kaunas, 2004, 3p. 6. V.Shitikov. Different viewpoins and approaches to software customization // In: Scientific Proceedings of Riga Technical University, Computer Science, Applied Computer Systems, 6th thematic issue, Riga, 2004, 10p. 7. Л.Новицкий, В.Шитиков. Интернационализация программного обеспечения // Diasoft-INFO, M., март, 2004, 6с. 8. V.Šitikovs. Daži programmatūras internacionalizācijas aspekti // RTU zinātniskie raksti, 5.sērija, Datorzinātne, Lietišķās datorsistēmas, 17.sējums, Rīga, 2003, 12lpp. 9. C.Oshmyan, V.Rabinovich, V.Shitikov. Using of XML format and HTTP protocol for data consolidation // In: Scientific Proceedings of Riga Technical University, Computer Science, Applied Computer Systems, 4th thematic issue, Riga, 2003, 12p. 10. А.А.Степанов, В.С.Шитиков. Администрирование содержимого информационной системы непрофессионалами в области ИТ // В сборнике: Образовательные Технологии и Общество 6(1) 2003, ISSN 1436-4522, Казань, 2003, 7с Citas iemaņas Vaļasprieks Spējas strādāt komandā un vadīt. Teicamas zināšanas MS Project, MS Office, Visio, Rational Rose u.t.t. Sports, daba, literatūra Nr Nosaukums Druk. vai rokr. 11. Intelektuālo sistēmu projektēšana. Lekciju konspekts. 1. daļa. 2. Programmēšanas valoda LISP. Lekciju konspekts (elektroniska versija) 3. Programmēšanas valoda LISP. Lekciju konspekts 4. Knowledge-Based Simulation Trainers 5. Knowledge-Based Simulation Trainers for Maritime Applications Publikāciju saraksts Izdevn. žurn. (nos.,nr.,gads) Lpp. Līdzautoru uzvārdi Druk. RTU, 1996 56 L.Novickis V.Kaminska Rokr. Datoriz. RTU Internet lapaspuse, 2002 http://www.cs.rtu.lv/eastf/publicatio ns.htm 21 Rokr. Tipogrāfijā RTU, 2002 36 Druk. Druk. Intelligent Tutoring Systems. Proceeding, Montreal, 1997 Proceeding of the International Workshop Modelling un Simulation Within a Maritime Environment, Riga, 1998 2 L.Novicky 2 L.Novicky

6. Evaluation of Web-based Functional Testing Tools iesp. Datorzīnātne. Lietišķās datorsistēmas, RTU, 2002 3 O.Dreyer 7. O.Dreyer, V.Shitikov. Evaluation of Web-based Functional Testing Tools 8. Content administration of informational system by non-it professionals 9. Using of XML format and HTTP protocol for data consolidation 10. Daži programmatūras internacionalizācijas aspekti 11. Different viewpoins and approaches to software customization iesp. Iesp. iesp. iesp. iesp. Scientific Proceedings of Riga Technical University, Computer Science, Applied Computer Systems, 3 rd thematic issue, Riga, 2002 Educational Technology & Society 6(1) 2003, ISSN 1436-4522, Kazan, 2003 Scientific Proceedings of Riga Technical University, Computer Science, Applied Computer Systems, 4 th thematic issue, Riga, 2003 Scientific Proceedings of Riga Technical University, Computer Science, Applied Computer Systems, 4 th thematic issue, Riga, 2003 Scientific Proceedings of Riga Technical University, Computer Science, Applied Computer Systems, 4 th thematic issue, Riga, 2003 8 O.Dreyer 7 A.Stepanov 12 C.Oshmyan, V.Rabinovich 9 9

CURRICULUM VITAE 1. Vārds, uzvārds: Aldis Baums 2. Personas kods: 16.02.32-10104 3. Dzimšanas vieta: Jelgavas pilsēta 4. Dzīves vieta: Rīga, Ieriķu iela 43. dz. 57 5. Izglītība: 1956.g. beidzis LVU Fizikas un matemātikas fakultāti: fiziķis, fizikas un matemātikas skolotājs. 6. Darda vieta: LU Elektronikas un datorzinātņu institūts, RTU Datorzinātņu un informācijas tehnoloģijas fakultāte. 7. LR zinātniskais grāds: 1965.g. Tehnisko zinātņu kandidāts, 1996.g. Datorzinātņu habilitētais doktors ( Dr.habil.sc.comp.), C-Dh N 000162. 8. Praktiskā darbība: 1956-1960 LZA Fizikas institūtā : inženieris; jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks, grupas vadītājs; 1960 LZA Elektronikas un skitļošanas tehnikas institūtā: grupas vadītājs, no 1961 laboratorijas vadītājs ( tagad Elektronikas un datorzinātņu institūtā Mikroprocesoru sistēmu laboratorijas vadītājs ) 9. Pedagoģiskā darbība: 1961-1963 RPI pasniedzējs; 1966-1994 RPI vecākais pasniedzējs, 1995-2001 RTU docents, no 2001 RTU associētais profesors. 10.Lekciju kursi: Datorsistēmu uzbūve, Datoru arhitektūra, Reāllaika sistēmas 9.Zinātniskā darba virziens: reāllaika sistēmas; vadības sitēmu adaptācija un laikatkarīgu Petri tīklu izmantošana sistēmu modelēšanā. 10. Zinātnisku publikācijas: 117; izgudrojumi 12 11 Piedalīšanās pētnieciako darbu vekšanā: Latvijas Zinātnes Padomes granta: Reāllaika sistēmu analīze, modelēšana un izstrāde izmantojot determinētos un stohastiskos Petrī Tīklus p (projekts Nr.01.0833) vadītājs un izpildītājs 12. Profesionālais un sabiedriskais darbs: Latvijas Zinātnes Padomes Informātikas nozares Ekspertu komisijas loceklis Žurnāla Automatic Control and Computer Sciences redkolģìijas loceklis Elektronikas un datorzinātņu institūta habilitācijas un promocijs padomes loceklis LZA termialoìijas komisijas informātikas apakškomisijas loceklis IFAC tehniskās komitejas Components and Instruments loceklis (1967-1999) Latvijas automātikas nacionālās organizācjas (LANO) biedrs (Viceprezidents 1992-1999) Valsts informācijas tīklu aģentūras (VITA) ekspetu komisijas priekšsēdētājs (1999-2003) Latvijas Zinātnieku savienības biedrs. A.Baums 7.11.04

Dzimšanas gads: Izglītība: Gunāra Ozolzīles dzīves un darba gājums (Curriculum vitae) 1956.g. 30.septembris Talsu rajons 1986-1989 Maskavas Valsts universitāte, aspirants 1975-1980 Latvijas Valsts universitāte, Vēstures un filozofijas fakultāte, students Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: 2000 RTU Socioloģijas un pedagoģijas katedras asoc.profesors 1995 RTU Socioloģijas un pedagoģijas katedras docents 1992 Socioloģijas zinātņu doktors 1989 Filozofijas zinātņu kandidāts Nodarbošanās: Kopš 2000 RTU Socioloģijas un pedagoģijas katedras asoc.profesors, katedras vadītājs 1995-1999 RTU Socioloģijas un pedagoģijas katedras docents 1991-1994 RTU Politoloģijas katedras vec.pasniedzējs 1989-1991 RPI Sociālpolitisko teoriju katedras asistents 1980-1989 RPI Sociologu grupas zinātniskais līdzstrādnieks Zinātniskās publikācijas(skaits): Raksti zinātniskajos žurnālos un rakstu krājumos 15 Ozolzīle G. Institucionālās izmaiņas un demokrātijas stabilitāte Latvijā. RTU Zinātniskie raksti(8.sērija). Rīga, RTU, 2002. 1.sēj.115.-121.lpp. Ozolzīle G. Daži priekšnosacījumi populismam un ekstrēmismam Latvijā. LPA raksti. Rīga, LPA, 2000.7.sēj.75.-86.lpp. Ozolzīle G. Politiskās elites veidošanās un demokrātijas stabilitāte. LPA raksti.rīga, LPA, 1999.6.sēj.57.-68.lpp. Ozolzīle G.(ar līdzaut.) Demokrātijas stabilitāte Latvijā: priekšnoteikumi un izredzes. Grām.: Sabiedrības pārmaiņas Latvijā. Rīga, Jumava, 1998. 142.-173.lpp. Ozolzīle G. Demokrātiskās stabilitātes priekšnosacījumi. LPA raksti. Rīga, LPA, 1998. 5.sēj.41.-51.lpp. Ozolzīle G. Vēlēšanas un demokrātijas stabilitāte. STI Zinātnisko rakstu krājums. Rīga, STI, 1997.1.sēj.18-26.lpp. Ozolzīle G.(et al) The Stability of Democracy in Latvia. Social Cahnges in Latvia. Humanities and Social Sciences.Latvia. Riga, University of Latvia, 1997. pp.103-134. Ozolzīle G. Politiskā kultūra un demokrātija. LPA raksti. Rīga, LPA, 1997.4.sēj.51.- 61.lpp. Ozolzīle G. Vēlreiz par vēlēšanu sistēmas reformu Latvijā. RTU Zinātniskie raksti (8.sērija). Rīga, RTU, 2003. 4sēj.125.-134.lpp. Konferenču tēzes 12 Citas zinātniskās publikācijas 1 Publicētā mācību literatūra (skaits): Mācību līdzekļi 3 Metodiskie raksti 5 Akadēmisko kursu programmas 3 Zinātniski pētnieciskā darbība: 2001 Latvijas Zinātnes padomes finansētā pētījuma Jaunieši ar garīgās attīstības traucējumiem kā

sociāla grupa un viņu rehabilitācijas iespējas Latvijā vadītājs 1998-1999 Latvijas Zinātnes padomes finansētā pētījuma Politiskās elites veidošanās un demokrātijas stabilitāte vadītājs 1995 Latvijas Zinātnes padomes finansētā pētījuma Latvijas politiskās sistēmas veidošanās: efektivitātes un stabilitātes problēma vadītājs 1994 Latvijas Zinātnes padomes finansētā pētījuma Jauno interešu grupu politiskās orientācijas vadītājs 1993-1994 Centrāleiropas universitātes un Sorosa fonda finansētā pētījuma Jaunu politisko sistēmu veidošanās un demokrātijas stabilitāte: Latvijas gadījums vadītājs 1993 Latvijas Zinātnes padomes finansētā pētījuma Politiskā kultūra un politiskās sistēmas stabilitāte Latvijā vadītājs Dalība starptautiskos projektos: 2000 2001 Latvijas, Lietuvas, Somijas izglītības projekts Akcentu un struktūras maiņa arodpedagoģiskajā izglītībā Latvijā un Lietuvā 1999 2000 Nīderlandes valdības (programma Matra ) un sab.org. Saulespuķe projekts Sunflower Project for Mentally Handicapped Children Akadēmiskie kursi: kopš1998 kopš 1995 kopš 1992 kopš 1989 Demokrātija: teorija un prakse Sociālā politika Socioloģija Politikas zinātne Latvijas politiskā sistēma Valodu prasme: latviešu, krievu, vācu 2004. G.Ozolzīle

Dzīves un darba gājums Personīgie dati: Vārds, uzvārds Jānis Ķipsna Adrese Sesku iela 63-105, Rīga, LV-1082 Personas kods 070845-11221 Izglītība: 22.01.1999. ievēlēts par asociēto profesoru 1992. ar RTU H-09 1992.g.11.decembra lēmumu piešķirts ekonomikas doktora zinātniskais grāds, diploms B-D Nr.000393 18.04.1979. apstiprināts docenta nosaukums 1969. 1972. mācības RPI Inženierekonomikas fakultātes dienas nodaļas aspirantūrā, disertācija aizstāvēta LVU 1974.gada 25.novembrī un piešķirts ekonomikas zinātņu kandidāta grāds. 1964. 1969. mācības RPI Inženiereknomikas fakultātē, iegūtā kvalifikācija: inženieris-ekonomists mašīnbūves ekonomikā un organizācijā 1953. 1963. mācības Ogres 1.vidusskolā Darba pieredze: 01.06.1994. līdz RTU IEF Uzņēmējdarbības vadīšanas šim brīdim profesora grupas vadītājs, Uzņēmējdarbības vadīšanas profilinstitūta direktors 1988. 1994. RTU IEF DZO un ražošanas vadīšanas katedras docents 1987. 1988. RTU IEF DZO un ražošanas vadīšanas katedras vadošais zinātniskais līdzstrādnieks 1979. 1987. RTU IEF DZO un ražošanas vadīšanas katedras vadītājs 1972. 1979. RTU IEF DZO un ražošanas vadīšanas katedras vec. pasniedzējs, docenta v.i., docents Citas prasmes: Valodas: latviešu dzimtā, krievu tekoši, vācu sarunvalodas līmenī, tekoši lasu speciālo literatūru, angļu lasu ar vārdnīcu.

2 1. Zinātniskā darbība 1.1. Zinātniskās publikācijas 1.1.1. Ķipsna J. Informācijas tehnoloģiju speciālistu darba samaksas problēmas. RTU Zinātniskie raksti. 3.sērija, 5.sējums. Uzņēmējdarbība un vadīšana. Rīga, RTU, 2002., 8 lpp. 1.1.2. Ķipsna J. Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu attīstības problēmas. RTU Zinātniskie raksti.3.sērija, 6.sējums. Uzņēmējdarbība un vadīšana. Rīga, RTU, 2003., lpp. 1.1.3. Ķipsna J., Kozlova S. Interneta tehnoloģijas un līdzekļi uzņēmējdarbībā. RTU Zinātniskie raksti.3.sērija, 6.sējums. Uzņēmējdarbība un vadīšana. Rīga, RTU, 2003., 6 lpp. 1.1.4. Кипсна Я., Семенова Н. Проблемы образования доходов населения Латвии. Социальная политика и человеческое развитие. Сборник научных трудов. Том 2., Донецк, 2003., 6 lpp. 1.1.5. Ķipsna J. Darba samaksa un valsts sociālā apdrošināšana. RTU Zinātniskie raksti.3.sērija, 8.sējums. Uzņēmējdarbība un vadīšana. Rīga, RTU, 2004., 6 lpp. 1.1.6. Кипсна Я. Управление риском в рабочей среде. Сборник материалов научно-практической конференции "Риски в современном мире: идентификация и защита". С.Петербург, 2004., 1 lpp. 1.1.7. Ķipsna J. Uzņēmējdarbība un darba vide. RTU 45. Starptautiskā zinātniskā konference. Tautsaimniecības un uzņēmējdarbības attīstības problēmas. Referāta tēzes. Rīga, 2004.g. 14.-17.oktobris, 1 lpp. 1.2. Piedalīšanās zinātniskās konferencēs. 1.2.1. Starptautiskā konference RTU Rūpniecības attīstība pārejas periodā. Rīga, 1999., decembris. 1.2.2. Starptautiskā konference Rēzeknē Baltijas reģiona valstu integrācijas problēmas ceļā uz ES. Rēzekne, 2000., marts. 1.2.3. RTU 43. Starptautiskā zinātniskā konference. 2002.gada oktobris. 1.2.4. RTU 44. Starptautiskā zinātniskā konference. 2003.gada oktobris. 1.2.5. RTU 45. Starptautiskā zinātniskā konference. 2004.gada oktobris. 1.2.6. Piedalīšanās starptautiskā konferencē. Doņecka, 2003. 1.2.7. Piedalīšanās starptautiskā konferencē. S.Pēterburga, 2004. 1.3. Zinātnisko līgumdarbu vadība un tieša līdzdalība to īstenošanā: 1.3.1. Informatīvi skaidrojošā materiāla izstrāde Par darba drošības un veselības aizsardzības prasībām, pārvietojot smagumus. Pasūtītājs: VSAA. Valsts pasūtījuma identifikācijas Nr. 2000/130; RTU Nr. 643/1359. 1.3.2. Par minimālajām darba drošības un veselības aizsardzības prasībām darba aprīkojuma lietošanā. Pasūtītājs: VSAA. Valsts pasūtījuma identifikācijas Nr. 2001/50; RTU Nr. 6516. 1.3.3. Darba aizsardzības priekšrakstu atgādņu manuskriptu izstrāde dzelzceļa un medicīnas darbiniekiem. Pasūtītājs: VSAA. Valsts pasūtījuma identifikācijas Nr. 2000/93; RTU Nr. 6539. 1.3.4. Darba aizsardzības sistēmas shēma. Pasūtītājs: VSAA. Valsts pasūtījuma identifikācijas Nr. 2001/201; RTU Nr. 6578. Līgumdarbu rezultātu publikācijas:

3 1. Darba drošības un veselības aizsardzības prasības, pārvietojot smagumus. Rīga, VSAA, 2000., 16 lpp. 2. Atgādne dzelzceļa darbiniekiem. Rīga, VSAA, 2001., 16 lpp. 3. Atgādne medicīnas darbiniekiem. Rīga, VSAA, 2001., 16 lpp. 4. Par minimālajām darba drošības un veselības aizsardzības prasībām darba aprīkojuma lietošanā. Rīga, VSAA, 2001., 14 lpp. 5. Darba aizsardzības sistēma. Rīga, VSAA, 2001., 1 lpp. 2. Pedagoģiskā kvalifikācija 2.1. Doktorantu darba vadība Doktorante N.Semjonova mācās II kursā. Doktorante T.Korsaka sagatavojusi doktora disertāciju iesniegšanai Promocijas padomē (termiņš - oktobris). 2.2. Maģistrantu darbu vadība No 2000.g. līdz 2004.g. vadīts un aizstāvēts 31 maģistra darbs. 2.3. Lekciju un semināru vadība. Ir atbildīgais un lasa lekciju kursus, vada seminārus un praktiskās nodarbības, kas saistīti ar uzņēmējdarbības vadīšanas, darbu vadīšanas un cilvēku resursu vadīšanas jautājumiem: IUV 229 Cilvēku resursu ekonomika IUV 266 Vadīšanas teorija IUV 301 Uzņēmējdarbības vadīšana IUV 302 Darba vadīšana IUV 440 Vadīšanas lēmumu pieņemšana IUV 506 Uzņēmējdarbības vadīšanas modelēšana IUV 514 Vadīšanas organizācija IUV 516 Darba vadīšana IUV 613 Uzņēmējdarbības vadīšanas modelēšana 2.4. Studiju kursu programmu izstrāde Kursu programmas ir izstrādātas visos deviņos 2.3.punktā minētajos studiju priekšmetos. Tās tiek regulāri pārskatītas un koriģētas. 2.5. Mācību grāmatas un mācību līdzekļi 1. Diderihs H. Uzņēmuma ekonomika/tulk. No vācu val. M.Balaško, K.Didenko, J.Ķipsna u.c.; galv.zin.red. R.Škapars. Rīga: Zinātne, 2000.- 515 lpp. 2. Ķipsna J., Reiters J. Nolikums par Uzņēmējdarbības vadīšanas virziena maģistra darba izstrādāšanu un aizstāvēšanu ekonomikā. Rīga: RTU: Inženierekonomikas fak., 2000. 19 lpp. 3. Ķipsna J., Reiters J. Nolikums par Uzņēmējdarbības vadīšanas virziena Diplomprojektu izstrādāšanu un aizstāvēšanu. Rīga: RTU: Inženierekonomikas fak., 2000. 16 lpp. 4. Nolikums par darba izstrādāšanu un aizstāvēšanu sociālo zinātņu bakalaura akadēmiskā grāda iegūšanai/izstr. K.Didenko, A.Magidenko, N.Lāce, J.Ķipsna, G.Gertners. Rīga: RTU Izdevniecība, 2004.

CURRICULUM VITAE 1.Personiskie dati: Vārds, uzvārds: Ronalds Taraškevičs Dzimis: 1942.gada 23.novembrī, Rīgā Tautība: polis Ģimenes stāvoklis: precējies Adrese: Zeiferta ielā 20 dz. 68, Olainē, LV-2114 Tālrunis: m. 7962572, d. 7089440 2.Izglītība: 1971.g. Rīgas politehniskais institūts, kvalifikācijamašīnbūves inženieris-ekonomists; 1983.g. ekonomisko zinātņu kandidāts; 1988.g. docents; 1992.g. Dr.oec., docents 1999.g. Dr.oec., asociētais profesors 3.Papildus iemaņas: krievu un poļu valodās; darbā ar tehniskiem, ekonomiskiem, finansu un grāmatvedības datiem, darbā ar datoru 4.Darba pieredze: no 1971.g. līdz 1989.g. Rīgas politehniskais institūts, vec.laborants, mācību daļas vadītāja vietnieks, mācību daļas vadītājs, vec.pasniedzējs, docents, mācību prorektora palīgs, vadošais zinātniskais līdzstrādnieks; no 1989.g. līdz šim brīdim Rīgas Tehniskā universitāte, vadošais zinātniskais līdzstrādnieks, mācību prorektora vietnieks, kanclers, docents, asociētais profesors 5.Zinātniskās darb. virzieni: ekonomikas nozare, sociālās ekonomikas apakšnozare, ekonomiskā reģiona speciālistu kadru un augstākās izglītības ekonomikas un finansēšanas problēmas 6.Galvenās apkopojošas Augstākās kvalifikācijas kadru vajadzības prognozēšapublikācijas: nas daži metodoloģiskie aspekti.-speciālistu kadru tautas saimniecības vajadzības noteikšanas problēmas, Vissavienības III simpozija materiāli, Viļņa, 1983.g.; Reģionālie faktori un to ietekme uz speciālistu kadru vajadzību. Sibīrijas tehnoloģiskais institūts, Krasnojar ska, 1989.g.; Augstskolas kopējā darba algas fonda automatizētās sadales pa katedrām metodika. RPI, 1989.g.; LR izglītības sistēmas finansēšanas metodika. RTU, 1991.g.; Vadības saocioloģija. RTU, 1993.g. Augstākās izglītības finansējuma aprēķina metodika. RTU, 1996.g.; Studiju izmaksu normatīvu ekonomiskā analīze un pamatojums. RTU, 1997.g.,1998.g.,1999.g.; Studiju izmaksu aprēķins un analīze pilna laika un nepilna laika studentiem. RTU, 2000.g. Izglītības finansēšanas sistēmas sociālie aspekti. RTU, 2002.g. 7.Aizraušanās: Menedžmenta sociālie aspekti, Vadības socioloģija, Tirgzinība.

Oksana Ņikiforova (Curriculum Vitae) PERSONĪGA INFORMĀCIJA Vārds, uzvārds: Dzimšanas gads un datums: OKSANA ŅIKIFOROVA 1976. gada 28. janvāris Personas kods: 280176-12754 Pilsonība: Latvijas Ģimenes stāvoklis: precējusies Pirmslaulības vārds, uzvārds: Oksana Ivasjuta (līdz 02.09.2001) E-mail: ivasiuta@egle.cs.rtu.lv Darba adrese: Rīga LV1048, Meža 1/3-510 Telefoni: 708 95 77 (darbā) IZGLĪTĪBA 03.12.2001.: Dr. sc. ing., iegūts inženierzinātņu doktora grāds lietišķās datorzinātnēs, dipl. Nr.1049, promocijas darba tēma "Programmatūras izstrādes tehniku salīdzināšanas metodoloģija", zin. vadītājs prof. J.Osis 07.07.1997.: M. sc., iegūts inženierzinātņu maģistra grāds lietišķās datorzinātnes, dipl. Nr.1132, maģistra darba tēma "Moderno objektorientētās sistēmanalīzes metožu novērtējums", zin. vadītājs prof. J.Osis 05.07.1995.: B. sc., iegūts inženierzinātņu bakalaura grāds datorzinībās, dipl.nr. 005876 DARBA STĀŽS 1997. : Rīgas Tehniskās universitātes Lietišķo datorsistēmu institūta Lietišķo datorzinātņu katedra, lektore, docente (kopš 2002.) 1997. 2001.: SIA "AUTO PRIEKS", mācību procesa vadītāja un pasniedzēja Ceļu satiksmes noteikumu un satiksmes drošības mācību priekšmetos STUDIJU KURSI 2004. - Ievads lietišķās datorzinātnēs lekcijas un praktiskās nodarbības 2003. - Sistēmu objektorientētas izstrādes tehnoloģija un rīki lekcijas un laboratorijas 2002. - Ievads objektorientētā tehnoloģijā lekcijas un praktiskās nodarbības 2001. - Objektorientēta programmēšana laboratorijas 2000. - Objektorientēta sistēmanalīze lekcijas, praktiskas nodarbības un laboratorijas 2000. - Programmatūras attīstības tehnoloģijas lekcijas un praktiskās nodarbības 2000. 2003. Vizuālais Prologs lekcijas un laboratorijas 2000. 2001. Algoritmu un sarežģītības teorija lekcijas un praktiskās nodarbības 1999. - Vizuālā programmēšana lekcijas un laboratorijas 1997. - Lielo programsistēmu izstrādes objektorientētas tehnoloģijas un rīki lekcijas, praktiskās nodarbības un laboratorijas