Patriotisma nedēļa skolā. kā mācīt komisko literatūrā. Starpdisciplināra mācību vide. Matemātika sākumskolā: Vai maz atalgots darbs var būt cienījams?

Transcription

1 Nr. Nr. 33(74); Matemātika sākumskolā: stāstījums atmirst, dominē darbība Iknedēļas e-žurnāls izglītības profesionāļiem Starpdisciplināra mācību vide Vai maz atalgots darbs var būt cienījams? LIZDA pēta un diskutē Patriotisma nedēļa skolā. Idejas skolotājiem kā mācīt komisko literatūrā METODISKIE MATERIĀLI Audzinātāja stunda 4. klasē Nevēlamie svešinieki. Mācīšanās ar modeļu palīdzību dabazsinību un bioloģijas stundās. Vāka foto: ahsd.org ISSN

2 saturs AKTUĀLI Seiles "lielās prioritātes" būs izglītības pieejamība un kvalitāte. Izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles "lielās prioritātes" būs izglītības pieejamības un kvalitātes nodrošināšana, pēc apstiprināšanas amatā sacīja ministre. NUMURA INTERVIJA Matemātika sākumskolā: stāstījums atmirst, dominē darbība. Kāds ir matemātikas mācīšanas mērķis, un kā mācīt matemātiku mūsdienās turpinām iepriekšējā numurā aizsākto sarunu ar Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas asociēto profesori Dr. paed. Inetu Helmani. NUMURA TĒMA Starpdisciplināra mācību vide. Starpdisciplināra mācību vide veicina skolēnu uzņēmību un uzņēmējspēju. Latvijā ir izstrādāta uzņēmību un uzņēmējspēju sekmējoša starpdisciplināru mācību metodoloģija un viela, kas tika aprobēta un pilnveidota piecās Latvijas skolās. Pedagoģijas doktore, Latvijas Universitātes vadošā pētniece un ESF projekta Atbalsts izglītības pētījumiem pētījuma Pedagogu profesionālo kompetenču pilnveide darbam starpdisciplinārā mācību vidē, lai tuvinātu mācības reālajai dzīvei un paaugstinātu skolēnu uzņēmību vadītāja Karine Oganisjana Skolas Vārdu informē par konferenci, kurā tika prezentēti pētījuma rezultāti, un citām aktualitātēm. 11 KONFERENCE Vai maz atalgots darbs var būt cienījams? LIZDA pēta un diskutē. Oktobra nogalē notika Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) konference Sociālā dialoga loma nodarbināto sociāli ekonomisko apstākļu uzlabošanā. Tajā apbalvoja skolotājiem draudzīgākās skolas un sprieda par pedagoga cienīgu darbu. Par to, kā skolotāji streiko Norvēģijā, stāstīja norvēģu arodbiedrības pārstāvji. 15 VALSTS SVĒTKUS SAGAIDOT Patriotisma nedēļa skolā. Gatavošanās valsts svētkiem un to svinēšana ir viens no veidiem, kā izkopt bērnos un jauniešos patriotismu, valstisko apziņu un emocionālo saikni starp paaudzēm. Mērķtiecīga un radoša darbošanās skolotāja vadībā sekmē piederības un vienotības izjūtu un motivē skolēnus konkrētai rīcībai, jo patriotismu nevar iemācīt tas rodas pozitīva pārdzīvojuma un reālas darbības rezultātā. 23 PIEREDZE Kas norāva lācītim kāju jeb kā mācīt komisko literatūrā. Ne tikai saruna ar latviešu valodas un literatūras skolotāju, literāro redaktori Sarmīti Paegli, bet arī mana personiskā pieredze pierāda, ka komiskais literatūrā ir tēma, kuru var mācīt gan citu tēmu kontekstā, gan atsevišķi, analizējot konkrētā rakstnieka darbu saistībā ar komiskā elementiem. METODISKIE MATERIĀLI Audzinātāja stunda 4. klasē Nevēlamie svešinieki. Pieredzē dalās Mairita Rimoviča, Ilūkstes 1. 42vidusskolas sākumskolas skolotāja. Mācīšanās ar modeļu palīdzību dabazsinību un bioloģijas stundās. Pieredzē dalās Daiga Martinsone, Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas skolotāja. 2

3 AKTUĀLI Seiles "lielās prioritātes" būs izglītības pieejamība un kvalitāte Izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles "lielās prioritātes" būs izglītības pieejamības un kvalitātes nodrošināšana, pēc apstiprināšanas amatā sacīja ministre. Foto: Leta Politiķe skaidroja, ka izglītības sistēmas kvalitāte ir tik laba, cik labi ir tās skolotāji. Izglītības pieejamība un kvalitāte caurvīs Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darba plānus, norādīja Seile. Ministre uzskata, ka pedagogu darba samaksas paaugstināšana ir viens no absolūti nepieciešamajiem priekšnoteikumiem, lai būtu iespējams sistēmai piesaistīt un noturēt labākos augstskolu absolventus. "Mums ir jāpalielina algas skolotājiem," norādīja Seile, sīkākus komentārus gan nesniedzot laika trūkuma dēļ. Saeima 5. novembrī apstiprināja jauno Laimdotas Straujumas (V) valdību. Izglītības un zinātnes ministres Mārītes Seiles biogrāfija Seile dzimusi 1966.gada 26.februārī Preiļos. Viņai ir dēls gadā Seile absolvējusi Latvijas Universitāti (LU), kur ieguvusi augstāko izglītību matemātikas specialitātē. Jau pēc trim gadiem viņa turpat ieguvusi maģistra grādu matemātikā, bet 1995.gadā uzsākusi maģistra studijas Tventes Universitātē, Nīderlandē, kur 1998.gadā ieguva maģistra grādu izglītībā un apmācību programmu izveidē. Karjeru Seile sāka 1989.gadā kā asistente LU Aivara Liepas neklātienes matemātikas skolā. Vēlāk,1992.gadā, Seile stājusies Preiļu 1.vidusskolas direktora vietnieces amatā, kur nostrādājusi nepilnus četrus gadus gadā Seile kļuva par "Sorosa fonda Latvija" projektu vadītāju, bet pēc diviem gadiem - par skolu atbalsta centra SIA "BO" direktori. Šo centru Seile vadījusi līdz pat 2004.gadam, kad sākusi strādāt par personāla direktori SIA "Maxima Latvija" gadā Seile kļuva par biznesa procesu direktori, kā arī valdes locekli uzņēmumā "Primekss", savukārt no 2013.gada marta ieņem "Iespējamās misijas" direktores amatu. LETA informācija Valdība apņēmusies īstenos pāreju uz obligāto vidējo izglītību Turpmākajos gados tiks īstenoti pasākumi pārejai uz obligātu vidējo - vispārējo vai profesionālo - izglītību, liecina jaunās valdības deklarācija. Valdība vidējās izglītības apguvi vēlas koncentrēt skolās ar attīstītu pedagoģisko un materiāltehnisko bāzi. Savukārt pirmo sešu klašu skolēniem tiks nodrošināta iespēja mācīties pēc iespējas tuvāk mājām, saglabājot Latvijas lauku skolas kā nozīmīgus vietējo kopienu centrus. Ar laiku skolēniem tiks ieviestas veselīgas bezmaksas brīvpusdienas, sola Ministru kabinets. Valdība arī mēģinās veidot sistēmu, lai par pedagogiem kļūtu zinošākie un mērķtiecīgākie cilvēki, šim nolūkam reorganizējot jauno pedagogu sagatavošanas programmas, kā arī izveidojot motivācijas sistēmu. Īpaša uzmanība tiks veltīta eksaktajiem mācību priekšmetiem, kā arī izstrādāts plāns jauniešu mudināšanai mācīties inženierzinātnes, dabaszinātnes un informācijas un komunikācijas tehnoloģijas. Tiks turpināta arī profesionālās izglītības pievilcības celšana, modernizējot mācību vidi, kā arī mācības arvien vairāk tuvinot industrijas vajadzībām. Šim mērķim tiks veidots atbalsta mehānisms uzņēmējiem un skolēniem prakses vietu izveidošanā un darba vidē balstītu mācību nodrošināšanā. 3

4 NUMURA INTERVIJA Matemātika sākumskolā: stāstījums atmirst, dominē darbība Inese Matisāne, žurnāliste Kāds ir matemātikas mācīšanas mērķis, un kā mācīt matemātiku mūsdienās turpinām iepriekšējā numurā aizsākto sarunu ar Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) asociēto profesori Dr. paed. Inetu Helmani. Kā mainījusies matemātikas mācīšanas metodika pēdējo desmit gadu laikā? Ļoti mainījusies ir procesa plānošana, organizēšana un vadīšana. Mācību saturs mainījies ir mazāk, lai gan pirmsskolā un sākumskolā ienākuši statistikas elementi. Skolēniem tiek dota iespēja būt aktīviem mācību procesā, pašiem novērtēt sevi, būt līdzatbildīgiem mācību prasmju apguvē. Tas saistīts ar pedagoģijas paradigmas maiņu, jo informācijas tehnoloģiju laikmetā skolotājs nevar būt galvenais klasē mēs strādājam komandā, esam līdzatbildīgi un vienoti ejam uz mērķi. Mūsdienās svarīgi apgūt ne tikai matemātikas saturu, bet pilnveidot skolēnu personību, attīstot dažādus psihiskos procesus domāšanu, atmiņu utt. Klāt nāk arī sociālais aspekts sadarbība, darbs komandā. Tās ir prioritātes, kas nodrošina cilvēka veiksmīgu iekļaušanos sabiedrībā. Ņemot vērā jaunākos pētījumus un pedagoģijas paradigmas attīstību, viena no maz efektīvām metodēm mūsdienās ir skolotāja stāstījums. Tas skaidrojams ar to, ka tā saukto audiāliķu ir ļoti maz (pasaulē vidēji 10%), norāda I. Helmane. Kā jūs raksturotu sākumskolēnu domāšanas procesus? Matemātikai lielākoties piedēvē loģisko domāšanu. Protams, to nevar noliegt bez tās mēs nespētu izprast matemātiku. Taču dažādos vecumposmos bērni domā atšķirīgi, pirmsskolā un sākumskolā viņi neveic abstraktas darbības un neskata abstraktus simbolus, bet darbojas ar konkrētiem priekšmetiem. Ne velti pirmās Latvijas brīvvalsts laikā pedagogs Pēteris Birkerts runā par sākumskolēnu darbīgu domāšanu. Kā gūt prieku matemātikas mācībās? No zinātniskā viedokļa pozitīvas emocijas atkarīgas no skolotāja spējas ieinteresēt skolēnus, ņemot vērā viņu vecumposma īpatnības un iepriekš iegūtās prasmes citos mācību priekšmetos (piemēram, lasīšanas prasmju līmenis vistiešākā veidā ietekmē matemātikas apguvi). Tā noteikti ir moderno tehnoloģiju mērķtiecīga izmantošana, skolēnu aktīva līdzdalība mācību procesā. Arī mācību līdzekļu struktūrai ir būtiska nozīme. Kura ir visneefektīvākā mācību metode matemātikā sākumskolā? Ņemot vērā jaunākos pētījumus un pedagoģijas paradigmas attīstību, viena no maz efektīvām metodēm mūsdienās ir skolotāja stāstījums. Tas skaidrojams ar to, ka tā saukto audiāliķu ir ļoti maz (pasaulē vidēji 10%). Vēl viena no metodēm, kas prasa pārdomātu izmantošanu, ir jautājumu un atbilžu metode. Slēgtie jautājumi, kuri prasa atbildi jā vai nē, neveicina skolēnu domāšanu, savukārt jautājumi kopā ar pētniecisko darbību šādi transformēti, tie rosina vajadzību domāt un meklēt atbildi uz jautājumu. Kādi ir galvenie priekšnoteikumi uzskates izmantošanai mācību stundās? Kopš gadiem ir daudz kritēriju, kādai jābūt mācību uzskatei. Nosacījumi ir palikuši tie paši, mainījies ir uzstādījums kurus no veidiem izmantot un kā tos izmantot. Tehnoloģijas un interaktīvie materiāli ir nenoliedzami saistīti ar progresu, tāpēc tie iekļaujami materiālu izmantošanas nosacījumos. Paralēli mācību grāmatai vai burtnīcai digitālie mācību līdzekļi dod daudz iespēju skolēnu aktīvākām darbībām mācību stundā. Strādājot ar da- 4

5 torprogrammu, kurā ir uzdevumi matemātisko prasmju apguvei, audio ierakstus var dažādos veidos papildināt ar attēliem, zīmējumiem un citu vizuālo informāciju, vienu un to pašu atkārtojot tik ilgi, cik katram skolēnam nepieciešams. Kā bērns pats var palīdzēt apgūt matemātiku? Bērns var palīdzēt sev, ja mēs iemācām procedūru ko man darīt tad, ja es kļūdos. Tātad pirmais nosacījums ir saprast, ka no kļūdām mēs mācāmies, nevis kļūdīties ir slikti. Otrā prioritāte ir parādīt bērnam tos resursus, kuri viņam ir pieejami ikdienā rokas pirksti, kalkulators un citi palīglīdzekļi. Kas notiek tad, ja bērnam nav iespēju kļūdīties? Bez kļūdām viņš nespēj parādīt savu nevarēšanu vai nezināšanu, savukārt pedagogs to identificēt, saņemot impulsus, rādītājus, pie kurām prasmēm un zināšanām viņam kopā ar skolēnu vēl būtu jāstrādā. Vai varat nosaukt konkrētu stereotipu piemēru? Piemēram, viens no stereotipiem ir domāt, ka daudzstūris ir tikai piecstūris, sešstūris utt., bet ne trijstūris. Ko darīt pedagogam, ja izvēlētās darbības metodes un paņēmieni nestrādā? Pirmkārt, adekvāti jāizvērtē sava profesionālā darbība. Tā atgriezeniskā saite, kas nāk no skolēniem un viennozīmīgi dod pirmos impulsus, lai pedagogs saprastu, ka viņa darbības nav bijušas veiksmīgas. Šajā gadījumā jāmeklē citi risinājumi, nevis jāspiež skolēni mainīties viņiem nepieņemamā veidā. Protams, tas saistīts ar nepārtrauktu pedagoga profesionālās darbības pilnveidi. Turklāt mēs nevaram mākslīgi likt pedagogam sekot līdzi jaunākajām matemātikas attīstības tendencēm, tāpēc jauki būtu radīt tādu atbalsta sistēmu, kura palīdz pedagogiem gūt izpratni par matemātikas (un ne tikai!) aktualitātēm Eiropā un pasaulē. Vai kalkulators ir atzīts mācību palīglīdzeklis matemātikā? Pētījumi liecina, ka, strādājot ar kalkulatoru, bērns veic tās pašas domāšanas operācijas, kuras rakstot uz papīra. Pie mums kalkulatoru sāk izmantot trešajā un ceturtajā klasē. Protams, darbības ar kalkulatoru nevar būt nepārtraukts process vispirms jāizveido pamatizpratne par aritmētiskām darbībām, tad attiecīgā situācijā sarežģītākās darbības (piemēram, darbības ar daudzciparu skaitļiem) var aizstāt ar kalkulatoru. Kāda loma ir ātrumam matemātisko prasmju apguvē? Ātrums nevar būt kvalitātes prasmes radītājs. Cilvēki atšķiras pēc temperamenta: kāds ir straujāks, kāds lēnāks. Neapšaubāmi, straujākas ievirzes personība veiks darbības ātrāk nekā pretējā gadījumā, bet tas, ka bērns spēj uz ātrumu noskaitīt pareizos reizinājumus, vēl nenozīmē, ka pēc gadiem viņš spēs savā dzīvē arī tos tikpat ātri noskaitīt. Drīzāk ieguvējs būs tas, kurš pratīs atrast risinājumus jebkurā dzīves situācijā, neņemot vērā ātrumu. Kā atbrīvoties no stereotipiem matemātikas mācībās? Tendenci lauzt stereotipus matemātikā viens no pirmajiem aizsāka LU Dabaszinātņu un matemātikas izglītības centrs. Projekta Dabaszinības un matemātika ietvaros tika pārskatīts mācību saturs, terminoloģija un piedāvātas dažādas mācību metodes. Kāpēc matemātikā nav vienas vienīgās pareizās atbildes? Šī ir pēdējo gadu matemātikas mācību tendence. Matemātika iet projām no vienas atbildes. Uzstādījuma pamatā ir mūsu katra individuālā dažādība. Ir daudz dažādu uzdevumu, kuros svarīgs katra bērna individuālais viedoklis. Teiksim, grupēšanas uzdevumos skolotāja uzdevums ir parādīt, ka informāciju skolēns var analizēt un uztvert dažādi. Kā nodrošināt pēctecību starp pirmskolu un sākumskolu, un tālāk? (Nopūšas.) Zinu, ka profesore Zenta Anspoka par to iestājas latviešu valodas mācībās. Galvenais saglabāt pēctecību mācību saturā, metodēs, mācību procesa plānošanā un organizēšanā, kā arī mācību palīglīdzekļos. Piemēram, krāsainie skaitļu modeļi, ko izmantojam pirmsskolā, jāturpina arī sākumskolā. Tāpat spēles nav tikai pirmsskolas mācību satura sastāvdaļa, jo caur spēli mēs apgūstam komplicētas matemātiskās darbības. Šādu piemēru ir ļoti daudz. 5

6 Kā vērtējat mācību līdzekļus sākumskolas matemātikas mācībās? Vērtēšana notiek pēc IZM Valsts izglītības satura centra izstrādātiem kritērijiem. Vērtējot personīgo pieredzi, varu teikt ja pirmajā mācību līdzekļu komplektā, kas tika izdots gadā, visi praktiskie darbi grupu, pētnieciskie bija domāti tikai skolotājiem, tad tagad jaunākajā (I. Helmane, A. Dāvīda. Matemātika 1. klasei. Lielvārds, aut.) šie darbi ir ievietoti arī skolēna grāmatā. Līdz ar to skolotājs un skolēni strādā komandā. Skolēni iniciē darbības, vaicājot: Skolotāj, mums šeit ir darbs, ko mēs varētu izpildīt!, un pedagogs atbalsta bērnu vēlmes. Tātad mācību līdzekļu vērtēšanas kritēriji būtu papildināmi ar šādu formulējumu skolēns kļūst līdzaktīvs mācību procesa noteikšanā. Vērā ņemams ir arī kritērijs cik daudz mācību līdzeklis palīdz skolotājam plānot un vadīt procesu un cik skolēnam plānot un būt aktīvam līdzdalībniekam mācību procesā. Kā noņemt pedagoga izteikto dominēšanu mācību procesā? Sarežģīts jautājums. Ir jāpaiet laikam. Esmu pārliecinājusies, ka pirmsskolas un sākumskolas pedagogi ir vērsti uz bērnu, kas, manuprāt, ir liels solis uz priekšu. Jāpēta emocijas matemātikas mācībās, jāstiprina pozitīvās emocijas, un tas nav iespējams ne gada, ne divu laikā. Tas ir pedagoga profesionālās pieredzes izaugsmes jautājums. SV NUMURA TĒMA Starpdisciplināra mācību vide Jolanta Derkevica-Pilskunga, žurnāliste Starpdisciplināra mācību vide veicina skolēnu uzņēmību un uzņēmējspēju. Latvijā ir izstrādāta uzņēmību un uzņēmējspēju sekmējoša starpdisciplināru mācību metodoloģija un viela, kas tika aprobēta un pilnveidota piecās Latvijas skolās. Pedagoģijas doktore, Latvijas Universitātes vadošā pētniece un ESF projekta Atbalsts izglītības pētījumiem pētījuma Pedagogu profesionālo kompetenču pilnveide darbam starpdisciplinārā mācību vidē, lai tuvinātu mācības reālajai dzīvei un paaugstinātu skolēnu uzņēmību vadītāja Karine Oganisjana Skolas Vārdu informē par konferenci, kurā tika prezentēti pētījuma rezultāti, un citām aktualitātēm. Kāds ir konferences Starpdisciplinaritāte, radošums un uzņēmība mūsdienu izglītības aktualitātes mērķis? Konferencē tika prezentēti pētījuma Pedagogu profesionālo kompetenču pilnveide darbam starpdisciplinārā mācību vidē, lai tuvinātu mācības reālajai dzīvei un paaugstinātu skolēnu uzņēmību rezultāti. Pētījums tika veikts Eiropas Sociālā fonda projekta Atbalsts izglītības pētījumiem (2011/0011/1DP/ /11/IPIA/VIAA/001) ietvaros sadarbībā ar ASEM Āzijas un Eiropas mūžizglītības pētniecības foruma partneriem no Malaizijas Nacionālās universitātes Universiti Kebangsaan Malaysia. Latvijā pētījumā piedalījās piecas skolas: V. Plūdoņa Kuldīgas ģimnāzija, Bebrenes vispārizglītojošā un profesionālā vidusskola, Cēsu 2. vidusskola, Jelgavas Tehnoloģiju vidusskola un Rīgas Juglas vidusskola. Projekta ietvaros Latvijas Universitātē izstrādātā mācību un pētījuma metodoloģija tika izmantota arī LU ASEM partneru veiktajā pētījumā trijās Malaizijas skolās Malaizijas Izglītības ministrijas projekta Exploring the Use of Meta-Interdisciplinary Pedagogical Approach to Promote Students Entrepreneurial Skills (Universiti Kebangsaan Malaysia, FRGS/1/2012/SSI09/UKM/02/9) ietvaros. 6

7 Kas ir starpdisciplināra mācību vide? Starpdisciplināra mācību vide ir maksimāli tuvināta reālajai dzīvei. Tajā gan skolotāji, gan arī skolēni, lai saskatītu jaunas iespējas un atrisinātu reālās dzīves problēmas, domā un strādā ārpus atsevišķo priekšmetu rāmjiem, šķērsojot starppriekšmetu robežas un integrējot zināšanas pat no tradicionāli attālinātiem mācību priekšmetiem. Ir svarīgi un savlaicīgi akcentēt, ka šodien daudzi jauc starpdisciplinārās mācības ar multidisciplinārām mācībām. Tā ir principiāla kļūda. Tām atbilst dažādas mācību filozofijas, darba organizācijas principi, mācīšanas un mācīšanās formas un rezultātā arī pavisam citi mācību sasniegumi. Salīdzināsim tās. Multidisciplinārās mācībās: 1) dažādu priekšmetu skolotāji var strādāt neatkarīgi no citiem kolēģiem; 2) mācību priekšmetu saturs savā starpā netiek integrēts; 3) viena priekšmeta problēmu risināšanas paņēmieni netiek attīstīti mijiedarbībā ar citiem mācību priekšmetiem; 4) par pētāmo jautājumu notiek tikai zināšanu paplašināšana no dažādu priekšmetu viedokļa; 5) radošuma potenciāls ir zems. 2) veicināt prasmes domāt kritiski, radoši un kreatīvi, analizēt un organizēt procesus, būt atvērtiem jauninājumiem un strādāt elastīgi mainīgajos apstākļos, kā arī komunicēt un sadarboties pat tad, kad potenciālie partneri domā savādāk. Vai īsāk veicināt prasmes, bez kurām cilvēks nevar dzīvot, strādāt un sadarboties šajā kompleksajā pasaulē; 3) izveidot skolēniem un studentiem pozitīvu attieksmi pret dzīvi, cilvēkiem, mācībām, darbu un dabu; 4) rosināt skolēnus, skolotājus un studentus sadarboties ne tikai formālo mācību ietvaros, bet arī aktīvi iesaistīties sabiedrības dzīvē un tās problēmu risināšanā; 5) veicināt radītāja, nevis pasīva patērētāja mentalitāti; 6) iedvesmot skolēnus un studentus saskatīt jaunas iespējas, ģenerēt idejas un tās realizēt dzīvē, lai varētu iegūt pārliecību, ka viņi var ietekmēt procesus, kas notiek sabiedrībā; tas sevišķi aktuāli ir sabiedrības apātijas ārstēšanai. Starpdisciplinārās mācības ir viens no līdzekļiem, ar kuru palīdzību var strādāt atbilstoši mūsdienu izglītības aktualitātēm. Savukārt starpdisciplinārās mācībās: 1) notiek dažādu mācību priekšmetu skolotāju aktīva sadarbība; 2) mācību priekšmetu saturs un paņēmieni tiek integrēti; 3) var notikt jaunu starpdisciplīnu radīšana; 4) tiek atrisinātas reālās dzīves problēmas; 5) ir augsts radošuma potenciāls. Lai organizētu stabili un sistēmiski funkcionējošu starpdisciplināro mācību vidi inovācijas un uzņēmējspējas veicināšanai skolā, vajadzētu izveidot sadarbības tīklu skolotāji + skolēni + skolas administrācija + vecāki + uzņēmēji + sabiedrība. Tas prasa pārskatīt virkni organizatorisku, saturisku un finansiālu jautājumu. Kādas šajā kontekstā ir mūsdienu izglītības aktualitātes? Uzņēmējspējas veicināšanas kontekstā mūsdienu izglītībai ir aktuāli: 1) nodrošināt skolēnus un studentus ar dziļām zināšanām, kas nepieciešamas ne tikai eksāmenu nokārtošanai un izglītības sertifikātu saņemšanai, bet arī lai orientētos reālās dzīves situācijās un apzinātos savu zināšanu praktisko jēgu; Vai mācību saturs atbilst skolēniem un māca radošumu un uzņēmību? Kāda ir problemātika? Dzīve parāda, ka kompleksus jautājumus vajadzētu risināt ar sistēmisku pieeju. Mācību process ir vesela sistēma, kurā tieši vai netieši ir iesaistīti un savā starpā mijiedarbojās dažādi tā elementi mācību saturs un mācību formas, skolotāji un netieši arī skolotāju sagatavošanas filozofija un skolotāju izglītotāji, skolēni un viņu ģimenes, kuras arī formē šo skolēnu personību. Mācību procesā netieši piedalās arī visa sabiedrība, kura dod savu pasūtījumu izglītībai, bet ne vienmēr. Diemžēl lielas cerības un augstas prasības un ambīcijas ir nodrošinātas ar atbilstošu finansiālu, organizatorisko un morālo 7

8 palīdzību. Man grūti šajā sarakstā izlemt, kurš ir visizšķirošākais mācību procesa veiksmes faktors. Protams, mācību saturam ir ļoti nozīmīga loma, bet tas tikai ir profesionāls līdzeklis skolotāju rokās. Un tas, cik efektīvi skolotāji būs spējīgi izmantot šo līdzekli skolēnu radošuma un uzņēmības vecināšanai, ir atkarīgs no viņu personības, profesionalitātes un sagatavošanas. Piecās Latvijas skolās tika aprobēta uzņēmējspēju veicinoša starpdisciplināra mācību metodoloģija. Kādi ir rezultāti, pieredze, ieguvumi, trūkumi? Runājot par pētījuma rezultātiem, vispirms jāsaka, ka tas bija formējošs, nevis diagnosticējošs pētījums. Pat pētījuma nosaukums Skolotāju profesionālo kompetenču pilnveide jau norāda uz to, ka šī pētījuma ietvaros vajadzēja sākumā izstrādāt mācību metodoloģiju un starpdisciplināros mācību materiālus un tad aprobēt tos darbā ar skolotājiem un skolēniem, veicot sistēmisku un regulāru pētījumu. Tāpēc arī šī pētījuma rezultāti ir: 1. jaunā darbā ar skolotājiem un skolēniem aprobētā mācību metodoloģija; 2. jaunā starpdisciplinārā mācību viela; 3. jaunā pētnieciskā pieeja un zinātniskā metodoloģija uzņēmības un uzņēmējspējas veicināšanas izpētei, kas aprobēta gan Latvijā, gan Malaizijā ASEM ietvaros; 4. skolotāju un skolēnu darbības izpēte starpdisciplināro mācību ietekmējošo faktoru noteikšanai; 5. skolotāju un skolēnu, kā arī pētījuma komandas jaunā pieredze; 6. pētījumā iesaistīto skolēnu un skolotāju radītās jaunās vērtības. Skolēnu refleksiju tekstu kvalitatīvā kontentanalīze parādīja, ka viņiem vajadzētu attīstīt analītiskās spējas, sociālās, problēmu risināšanas un organizatoriskās prasmes, radošumu, koncentrēšanās spēju, prasmes mācīties darot un pārliecību par savām spējām sasniegt izvirzīto mērķi. Skolēni atzīmēja, ka viņiem bija grūti atrisināt problēmas, kas saistītas ar fiziku, matemātiku, bioloģiju un svešvalodām. Interesanti atzīmēt, ka daži skolēni, kuriem nebija augsti sasniegumi tradicionālajās mācībās, piedalījās starpdisciplinārajās mācībās ar lieli aizrautību. Varbūt šādas mācības varētu samazināt atbirumu no skolām? Prezentējot savas radītās jaunās vērtībās pētījuma noslēguma konferencē Starpdisciplinaritāte, radošums un uzņēmība mūsdienu izglītības aktualitātes, projekta piecu skolu pārstāvji dalījās ar savu projekta ietvaros iegūto pieredzi, izaicinājumiem, sasniegumiem un plāniem. Tika arī atzīmēts, ka skolēni, kuri piedalījās projektā trīs gadu garumā un pabeidza skolu šogad, parādīja augstākus sasniegumus nekā iepriekšējo gadu absolventi. Skolas Vārds uzrunā projektā iesaistīto skolu pārstāvjus Cēsu 2. vidusskolas direktore Aija Sīmane Vai starpdisciplinaritāte ir mūsdienu izglītības aktualitāte? Tā noteikti ir mūsdienu izglītības aktualitāte. Mācīšanās ir balstīta ne tikai uz teorētiskiem aspektiem, bet arī uz pieredzi. Noteikti būtu vērts no skolotājiem iegūt atbildes uz jautājumu, kāpēc mācīties un kur tas dzīvē noderēs. Skolotājiem būtu vērts skolēniem uzdot reālās dzīves uzdevumus, jo esošie mācību līdzekļi ir attālināti no reālās dzīves. Starpdisciplinārā izglītība sniedz atbildi uz jautājumu, kāpēc tas ir vajadzīgs. Vai mācību saturs atbilst skolēniem un māca radošumu un uzņēmību? Kāda ir problemātika? Mūsu skolā ir ļoti daudz diskutēts par mācību saturu. Tajā problēmu nav. Lielāka nelaime ir skolu reitingi. Skolotāji cenšas sniegt zināšanas, nenovēršoties no mācību satura. Šī iemesla dēļ nespējot sniegt tās zināšanas, kas skolēnam ir dzīvē noderīgas. Tātad problēma ir izglītības sistēmā un skolas reitingos. Kādi ir rezultāti starpdisciplināro mācību metodoloģijai? Šis projekts tika ieviests, sākot no 10. klases, un ilga 3 gadus visu vidusskolas posmu. Manuprāt, vajadzētu sākt starpdisciplināro izglītību jau sākumskolā, jo 3 gadi ir pārāk īss laiks, lai skolēns saprastu, ko viņš vēlas darīt tālāk un kur viņa iegūtās zināšanas noderēs. Uzņēmīgākajiem skolēniem ir taustāms rezultāts viņi ir iestājušies dažādās augstskolās, apgūstot profesijas, kuras viņiem interesē un par ko nākotnē viņi vēlētos strādāt. Man ir pieredze ar savu bērnu, kurš pirms 4 gadiem absolvēja vidusskolu un nezināja, ko pēc tam iesākt. Mana pieredze jau sākumskolā zināju, ko vēlos darīt tālāk. Mūsdienu skolēnu lielākā problēma nav pārliecības par nākotni. Ko darīt tālāk? Kur mācīties? Kādas profesijas ir aktuālas? Mūsdienās daudzas sen zināmās profesijas izzūd un rodas jaunas, kur skolēni var sevi pilnveidot un attīstīt. Izmantojot šo starpdisciplināro izglītību, tika iesaistītas gan valsts iestādes, gan uzņēmumi, kuri devās pie skolēniem un stāstīja par 8

9 savu pieredzi. Kāda ir galvenā pieredze? Nodrošināt starpdisciplināru mācību vidi ir grūti, jo vienlaicīgi kopā strādā 7 8 skolotāji no dažādiem mācību priekšmetiem. Katram skolotājam ir interese tikai par savu priekšmetu. Starpdisciplinārā mācību vidē skolotājam būtu nepieciešams paskatīties ārpus savas pierastās vides un pieredzes, kā arī iesaistīt citos mācību priekšmetos apgūstamo vielu. Šajā projektā iesaistītie pedagogi iemācījās sastrādāties un pilnveidot sevi, lai vēl kvalitatīvāk pasniegtu skolēniem savu priekšmetu. No cita skatupunkta, sasaistot vairākus mācību priekšmetus, vienlaicīgi nodrošinot skolēna izpratni par to nepieciešamību dzīvē. Kādi ir ieguvumi? Projekta gala konferencē izkristalizējās piecas mācību plaisas. Pirmā ir saistīta ar zināšanām, kad skolotājs cenšas skolēnam zināšanas sabāzt galvā. Otrā mēs nespējam un neprotam strādāt ar reālu dzīves problēmu risināšanu. Trešā ir mūsu attieksme. Ceturtā ir reālas darīšanas trūkums. Piektā vajadzīgas pārmaiņas. Mūsdienās mēs nemākam sadarboties, bet gan visus uztveram kā konkurentus. Gan skolas iekšējā vidē, gan attiecībā pret citām skolām. Protams, tas viss ir tikai dēļ skolu reitingiem un vēlmes pēc augstiem eksāmenu rezultātiem. Mūsu skola arī pēc šī projekta noslēguma turpinās praktiski darboties starpdisciplinārā vidē. Uzskatām, ka skolnieks ir pētnieks, kurš pats meklē atbildes uz dažādiem jautājumiem. Meklē problēmu risinājumus un kļūdas. Skolotājs tikai iesaka, kā labāk rīkoties tālāk. No kļūdām ir jāmācās. Mūsdienās jaunieši ļoti labi strādā ar IT, bet neprot to pielietot mācību vajadzībām. Piemēram, mobilie telefoni ir gatavs IT rezultāts, kuru izgatavošanai tika izmantotas arī matemātikas zināšanas. Jaunieši par to pat neaizdomājas. Mēs esam tikai patērētāji. Kādi ir jūsu sadarbības partneri? Cēsu pašvaldība, SIA Vinnis u.c. Sadarbībā ar šo uzņēmumu skolā tika rīkota Medus diena, kurā tika izsludināti dažādi konkursi. Uzņēmuma īpašnieks pats ieradās skolā un stāstīja par savu pieredzi, kā arī par saviem meklējumiem, iekarojot gan Latvijas, gan pasaules tirgu. Pašlaik tiek meklēti sadarbības partneri gan Latvijā, gan pārējā Eiropā. Ar projektā iesaistītajām skolām tiks veidotas starpdisciplinārās izglītības laboratorijas. Skola piedalīsies Erasmus+ projektā, ar kura palīdzību tiks meklēti sadarbības partneri ārzemēs. Ar to viss nebeigsies. Pieredzē apmainīsies arī citi Latvijas skolotāji. Jāsecina, ka valstī izglītības sistēmā ir izveidojies rāmis, no kura skolotāji baidās izkāpt. Galvenā atziņa no šī projekta ir jāstrādā grupās. Šis projekts spilgti parāda atraktivitāti gan skolotājos, gan skolēnos. Grupā skolotājs ar skolēnu ir līdzvērtīgi vai pat skolēns pāraug skolotāju, kas noved līdz veiksmīgam rezultātam, pat komercializētam. Skolotājs atzīst, ka viņš nav pats gudrākais un ir gatavs mācīties no jauniešiem. Bebrenes vispārizglītojošās un profesionālās vidusskolas direktores vietniece izglītības jomā Aina Šaudiņa Kas ir starpdisciplinārā mācību vide? Tas nozīmē atteikties no standarta prasībām mācību priekšmetā un mēģināt skatīt to kopumā, tuvinātāk reālajai dzīvei. Mēs iemācījāmies saskatīt kopsadarbību starp vairākiem mācību priekšmetiem, rosinot skolēnos uzņēmību, kā arī prasmi radoši paust idejas. Skolēni teica, ka šī metodoloģija vēsta sekojošo kā no nekā var izveidot kaut ko paliekošu. Tas viss organiski ir savijies kopā. Par vienu un to pašu tematu runā no vairāku mācību priekšmetu skatupunkta. Pirmajā posmā mācījāmies starpdisciplināro uzdevumu veidošanu. Vienā uzdevumā saskatījām ķīmiju, fiziku, mūziku. Tas bija izaicinājums. Tas rosināja iegūtās zināšanas pielietot problēmu risināšanā reālajā dzīvē un izveidot jaunas vērtības. Kādas šajā kontekstā ir mūsdienu izglītības aktualitātes? Ir nepieciešams pārveidot mācību saturu, prog- 9

10 rammu, standartus tuvinot reālajai dzīvei caur starpdisciplināro izglītības vidi. Šobrīd, saņemot 12. klases centralizētos eksāmenus, redzam tīri matemātiskus uzdevumus, kur neparādās starpdisciplinaritāte. Varbūt nedaudz teksta uzdevumos parādās, bet pārsvarā nē. Konferencē piedalījās arī Izglītības kvalitātes valsts dienesta un ministrijas pārstāvji. Teicām, ka starpdisciplinaritātei ir jāparādās arī izglītības saturā. Protams, nevaram visā sistēmā ieviest projekta metodi, bet noteiktus starpdisciplinaritātes aspektus gan. Tādējādi bērniem rastos cits skatījums un viņi būtu konkurētspējīgāki dzīves problēmu risināšanā. Vēl ir nepieciešama esošo skolotāju kvalitātes celšana un attiecīga jauno pedagogu sagatavošana. Vai Izglītības kvalitātes valsts dienesta un ministrijas pārstāvji saprata jūsu vēstījumu? Grūti pateikt. Ir jābūt atgriezeniskajai saiknei, lai runātu nopietnāk. Konferences paneļdiskusijā mēs centāmies runāt uz viena viļņa. Likās, ka sapratne ir. Izglītības kvalitātes dienests saprata, ka skolās, kur starpdisciplinārā metodoloģija ir ieviesta, ar kvalitāti viss ir kārtībā. Skolās mācību saturs ir piesātināts ar akadēmiskām zināšanām. Skolēniem pietrūkst uzņēmējspēju. Kā konferences ietvaros norādīja kāds uzņēmējs no viesnīcu tīkla, ne vienmēr skolēni ar 10 baļļu vērtām akadēmiskajām zināšanām ir uzņēmējspējīgi. Radošajiem biežāk ir cita, uzņēmīgāka pieeja lietām. Akadēmiķiem trūkst problēmu risināšanas un jaunu ideju ieviešanas spējas. Ir ļoti svarīgi mainīt saturu un noteikt, kādām jābūt prasmēm, skolu beidzot. Ir jāsaskata galvenās problēmas un jārada jaunas, inovatīvas iespējas. Izglītības kvalitātes dienesta pārstāvji piekrita, ka ir jāmaina un jāatvieglo mācību saturs, jāatsakās no vispārīgā mācību standarta, kā arī jāmaina programma. Teorētiski mācību standartā ir ietverts radošums, bet praktiski nav, jo akadēmiskais ir paslēpies zem skaistām frāzēm. Stundās runājam par reālo dzīvi, bet, saņemot centralizētos eksāmenus, tas neparādās. Rezultātā rodas skolēnu pārslodze. Pārrunājām, kur varētu šo starpdisciplināro izglītību izmantot, kas jāiekļauj mācību saturā. Tātad ne tikai projektu nedēļā vai ārpusstundu aktivitātēs. Skolās, vadot mācību darbu, būtu jāzūd sienām starp metodiskajām apvienībām valodu, matemātikas u.tml. Vajadzētu veidot starpdisciplinārās metodiskās apvienības. Ko īsti projektā praktiski darījāt? Projekta pirmajā posmā vadījām 3 nodarbības. Viena no tām bija No gaiļa cīņām līdz kokteiļu svētkiem. Gailis ang. tulkojumā ir cock. Noskaidrojām kāpēc gailis? Kāpēc kokteilis? Nodarbības sākumā bērni skatījās video par gaiļa cīņām. Nonācām pat līdz Chanel kleitām, kokteiļu receptēm utt. Pētījumā izmantojām matemātiku, rēķinājām gramus kokteiļglāzēs. Skolēniem tika iedotas kokteiļu glāzes un lineāls. Ar matemātisku formulu palīdzību bija jāizdomā, kā katrā no glāzēm ieliet 150 gramus ūdens. Pēc tam rezultāts tika pārbaudīts mērtraukā un analizēts. Vēl šajā nodarbībā skolēni tēloja bārmeņus, ar staltu stāju nesot paplātes. Otrajā nodarbībā Bitīt matos runājām par bišu stropu, traniem u.c. lietām. Nodarbības vadīja bišu māte. Skolēni pārbaudīja medu, gāja uz aptieku utt. Trešajā nodarbībā No šumeriem līdz Šūmaheram pētījām visu par un ap automašīnām, riteņiem utt. Bija intriga kas aiz nosaukuma slēpjas? Projekta otrajā posmā bija komercializējošu vērtību veidošana. Šajā posmā no idejas bija kaut kas jārada. Mūsu pagastā vietējais zemnieks audzē Latvijā neierastos brokoļus. Gribējām palīdzēt, tādēļ bērni projekta Zaļā paradīze ietvaros izstrādāja uzņēmējam bukletu, tādējādi mēģinot piesaistīt uzmanību brokolim. Skolēni taisīja jogurtus u.c. ēdienus. Rezultātā tapa brokoļu mērce, kuru skolā degustējām. Ar šo projektu ieguvām Hipotēku bankas balvu bezmaksas iespēju izveidot biznesa plānu šī produkta ražošanai. Bija arī neliela sadarbība ar restorānu Melnie mūki, kur tika piedāvāts zivs ēdiens ar brokoļu mērci. Bērni ļoti daudz ieguva. Realizējām arī citus projektus, piemēram, Etnogrāfisko zīmju popularizēšana Latvijā, kur tapa piespraudītes valsts svētkiem, maisiņi, Kompaktdiska otrā dzīve, kur veidojām paliktnīšus u.c. Atliek turpināt ieviest starpdisciplināros uzdevumus darbā arī turpmāk. Viegli tas nebija. Tas ir darbietilpīgi, ir papildu slodze skolotājiem. Bērni, kuri beiguši studēt, saka, ka projekts ir devis prasmi uzstāties, prezentēt savas prasmes. Tas ir nenovērtējami un vienlaicīgi arī liels izaicinājums. Septembrī bijām uz Erasmus+ kontaktsemināru par tēmu starpdisciplinārā izglītība skolā. Sadarbībā ar Vāciju, Slovēniju, Norvēģiju, Lietuvu strādājam pie projekta par starpdisciplināro izglītību. Ja novērtēs, piedalīsimies. Ir jāiet uz priekšu, nav variantu. SV 10

11 KONFERENCE Vai maz atalgots darbs var būt cienījams? LIZDA pēta un diskutē Ilze Pole, žurnāliste Oktobra nogalē notika Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) konference Sociālā dialoga loma nodarbināto sociāli ekonomisko apstākļu uzlabošanā. Tajā apbalvoja skolotājiem draudzīgākās skolas un sprieda par pedagoga cienīgu darbu. Par to, kā skolotāji streiko Norvēģijā, stāstīja norvēģu arodbiedrības pārstāvji. Apbalvo 9 skolas, kurās skolotāji jūtas labi Stāsta LIZDA sabiedrisko attiecību speciālists Edgars Grigorjevs: kāda izglītības iestādē ir darba organizācija kādas ir skolotāju darba slodzes, vai skolotāji piedalās lēmumu pieņemšanā, vai skolotājiem ir nodrošinātas personīgās izaugsmes iespējas, kāds ir skolas mikroklimats, vai ir darbiniekus saliedējoši pasākumi, kādā veidā tiek risināti konflikti, vai ir papildu motivējošs mehānisms skolotāju materiālai stimulēšanai (kopumā 30 kritēriji). Konkursa uzvarētājus noteica, ņemot vērā darba devēja pašvērtējumu un ekspertu atzinumu. Par draudzīgākajām izglītības iestādēm atzina Valmieras Pārgaujas sākumskolu, Preiļu 1. pamatskolu, Gaismas internātpamatskolu, Strautiņu pamatskolu, Rāmuļu pamatskolu, Ogres pirmsskolas izglītības iestādi (PII) Riekstiņš, Dobeles PII Minkuparks, Stāķu pamatskolu, Vidrižu pamatskolu. Turpmāk šo skolu fasādi rotās plāksne ar uzrakstu Pedagogiem draudzīga izglītības iestāde LIZDA rīkotajā konferencē deviņām skolām svinīgi piešķīra nosaukumu Pedagogam draudzīgākā izglītības iestāde Konkursā piedalījās 26 izglītības iestādes, kurās viesojās žūrija, lai novērtētu pedagogu darba apstākļus. Par pedagogiem draudzīgu vidi skolā šī konkursa izpratnē atzina tādus darba apstākļus, kuros pedagogs strādā ar gandarījumu, tas nozīmē: ir izveidota droša un sakārtota sociālā vide (pozitīvas savstarpējās attiecības, saskarsme, atbalsts sabiedrībā, nav stresa, nav vardarbības), fiziskā vide (lietas, telpas, darba vieta un aprīkojums ir atbilstošs prasībām, tiek ievērota darba drošība) un informatīvā vide (simboli, nozīmes, mediji, reputācija: viss pedagogam ir labvēlīgs). Konkursā varēja piedalīties izglītības iestādes, kurās ne mazāk kā 70% darbinieku ir LIZDA biedri. Šāds konkurss rīkots otro gadu. Konkursa vērtēšanas kritēriji E. Grigorjevs pastāstīja, ka konkursam bija daudz vērtēšanas kritēriju: Pirmkārt, pedagogu sociālā drošība un darba koplīguma esamība, kā arī tas, Veiksmīgi atradumi un piemēri, kas rada pozitīvu gaisotni E. Grigorjevs, apmeklēdams skolas un izglītības iestādes konkursa par draudzīgāko skolu gaitā, bija patiesi iepriecināts, ka daudzās skolās gan skolas vadība, gan paši pedagogi ir atraduši veiksmīgus veidus, kā strādāt radoši un nodrošināt skolotājiem patīkamu un drošu darba vidi. Lūk, piemēri! Preiļu 1. pamatskolā katram pedagogam ir sava darba vieta, kas aprīkota ar datoru, internetu un visiem citiem nepieciešamajiem materiāliem darbam, turklāt nav īpašu ierobežojumu drukāšanai. Savukārt darba koplīgumā ietvertas garantijas, ka darba devējs darbiniekiem apmaksā darba nespējas lapas 100% apmērā, sākot jau ar pirmo dienu. Ķekavas vidusskolas darbiniekiem direktore darba koplīgumā no pašvaldības nodrošinājusi veselības apdrošināšanu, apmaksātas visas veselības pārbaudes, kā arī atvaļinājuma pabalstus. Vidrižu pamatskolas direktore panākusi portatīvā datora piešķiršanu no pašvaldības katram pedagogam. Carnikavas pamatsko- 11

12 las direktoram nav vietnieku audzināšanas darbā, bet katrs pedagogs var izpausties ārpusklases aktivitātēs, kuras gada beigās tiek kopīgi izvērtētas. Pēc tam par nopelniem tiek piešķirtas prēmijas no pašvaldības atvēlētā fonda. Tāpat, lai veicinātu darba kvalitāti un izaugsmi, pastāv iekšēja vienošanās, ka pedagogam reizi 2 gados jāīsteno vismaz 1 projekts. Dobeles novadā noslēgta ģenerālvienošanās, paredzot solidāri vienlīdzīgas sociālās garantijas visiem izglītības darbiniekiem pašvaldībā. Bet darba koplīgums tāpat ir obligāti vajadzīgs, un vairākās iestādēs tie ir arī noslēgti, jo ne viss vienmēr ir par naudu. Piemēram, darba devējs piekrīt, ka darbinieks var paņemt atpakaļ atlūgumu. Turklāt normatīvos noteikts, ka tas nosakāms tieši darba koplīgumā. Dobelē izglītības iestādēs arodbiedrības pārstāvji piedalās arī tarifikācijā lai nodrošinātu caurspīdīgumu un nepieļautu atšķirīgu attieksmi. Lai sekmētu pozitīvu mikroklimatu, Valmieras Pārgaujas sākumskola ieviesusi spilgtas uzlīmes visos skolas gaiteņos, klasēs, kabinetos, atgādinot par cieņu, atbildību un drošību. Tāpat visas norises tiek fiksētas sarunu protokolos, kas lieti noder darba organizācijā un savstarpējās attiecībās. Darbiniekiem jau ierasta lieta ir rudens burciņu dienas un kūku dienas. Gaismas internātpamatskolas darbinieki ir apmierināti ar darba apstākļiem, jo ir vadības atbalsts pedagogu brīvām izpausmēm, izstrādājot neskaitāmus jaunus un vērtīgus mācību līdzekļus. Ventspils 2. pamatskolā, veiksmīgi sadarbojoties administrācijai un arodbiedrībai kopīgā deputātu Skolas dienas akcijas rīkošanā, speciālajās klasēs darbu sācis skolotāja palīgs. Priekuļu PII Mežmaliņa notiek bērnudārza absolventu salidojumi, kas arī pedagogiem sagādā ne vienu vien pārsteiguma un pozitīvu atmiņu mirkli kopā ar bijušajiem audzēkņiem un kolektīvu. Pampāļu pamatskolā labi apmeklētas ir Tēvu dienas ar radošām sporta aktivitātēm un auskaru veidošanu. Skolēnu vecāki vada arī stundas Skolotāju dienā un sarūpē pārsteigumu skolotājiem. Lai uzlabotu pedagogu un vecāku sadarbību, Valmieras Pārgaujas ģimnāzijā vecāku sapulces parasti sākas klasēs ar 15 minūšu stundu, kurā skolotājs pasniedz savu priekšmetu. Vecāki runā angliski, taisa ķīmiskus eksperimentus vai rēķina. Lai pedagogi būtu informēti par aktuālajiem procesiem skolā, pēc ģimnāzijas administrācijas sēdēm protokols ikvienam pedagogam ir ērti pieejams e-klases e-pastā. Madonas Bērnu un jauniešu centrā pedagogu darba rezultātus novērtē kolēģi pasākumā Mans mīļais kolēģis, pirms kura vadībai anonīmi iesniedz tā darbinieka vārdu, kas palīdzējis visvairāk. Pasākumā šim pedagogam tiek piešķirta ceļojošā zvaigzne. Tāpat jauniešu centrs rīko tematiskos kolektīva atpūtas vakarus ar kopīgu vakarēšanu, muzicēšanu. Valmieras Viestura vidusskolā kolektīva saliedēšanai par tradīciju ir kļuvis erudīcijas pasākums Gribi tici, gribi netici, kurā strādājošie izzina kolēģu hobijus, notikumus no ārpusskolas dzīves. Jūrmalas PII Zvaniņš, lai saliedētu kolektīvu, pirms darba septiņos no rīta rīko 5 minūšu kafijas pauzi. Rencēnu pamatskolā pārsteiguma balva Smaidīgākais skolotājs. Vecsaules pamatskolā skolotāji miķelīšu dārzā lasa dzeju. Dobeles sākumskolā darbinieku kolektīvs iestudē lugas. Lielisks pierādījums izglītības darbinieku radošumam un iespējai brīvi izpausties ir arī Stāķu pamatskolas pedagogu ansamblis Pieskāriens. Strautiņu pamatskolā tiek pasniegtas zelta un sudraba pūcītes labākajiem skolēniem. Nākamgad plānots pasniegt pūcītes arī labākajiem pedagogiem. Dobeles PII Minkuparks saviem darbiniekiem rīko maskuballi Kaut kur dzirdēts, kaut kur redzēts. Rāmuļu pamatskolā adventa laikā darbinieki kļūst par slepenajiem draudziņiem un pasaka paldies par kaut ko īpašu, par palīdzību. Skolotāji un cienījams darbs. Teorija un dzīves īstenība LIZDA pētījums Padziļināta izpratne par cienīgu darbu pedagogiem, kuru prezentēja LIZDA priekšsēdētāja Ingrīda Mikiško Pētījuma galvenās atziņas apstiprina kopējo jau vismaz desmit gadus skolās pastāvošo noskaņojumu. Turpinājumā nozīmīgākie pētījuma fragmenti. Divus gadus LIZDA ir veikusi šo projektu, lai padziļināti izprastu, ko nozīmē pedagoga cienīgs darbs (pētījuma e-versija: Projektu īstenoja ar Norvēģijas Inovāciju aģentūras un Norvēģijas finanšu instrumenta programmas Globālais fonds cienīga darba un trīspusējās sadarbības veicināšanai atbalstu. Pētījumu veica aptaujas veidā, aptaujājot 1500 izglītības darbinieku, lai no- 12

13 skaidrotu, ko pedagogi domā par cienīgu darbu, kā vērtē pašreizējo darba vidi, kāda būtu vēlamā vide. Cienīgs darbs ir starptautiskā diskusijā izstrādāts un starptautiski lietots termins, ar kuru apzīmē visu, pēc kā cilvēks tiecas savā darba dzīvē: iespēju strādāt produktīvi un radoši, taisnīgu atalgojumu, drošību darba vietā, sociālo aizsardzību ģimenei, iespējas personības izaugsmei un sociālajai integrācijai, iespēju brīvi paust savus apsvērumus par problēmām, tiesības organizēt un piedalīties lēmumu pieņemšanā utt. ķīlnieki grib godprātīgi un ar misijas sajūtu strādāt savā profesijā, bet niecīgais atalgojums, kura apmēru viņiem nav iespējams tieši ietekmēt, raisa pazemojuma sajūtu. Pedagogi to mēģina risināt, strādājot vairākās darba vietās, piepelnoties ne savā profesijā, paļaujoties uz ģimenes locekļiem. Citas ar atalgojumu saistītās problēmas, ko norādījuši pētījuma respondenti, ir: krasās algas apmēra atšķirības dažādās izglītības iestādēs dažādos Latvijas novados naudas sadales principa nauda seko skolēnam dēļ; atšķirīga algas apmēra noteikšana dažādos vispārizglītojošās izglītības posmos, neskaidrība par algas apmēru vēl mēnesi vai vairāk pēc mācību gada sākuma. Informācija ir pietiekama, daudz ko nodrošina saviem spēkiem Pedagoga darbam ir jābūt cienījamam, bet No pētījumā iesaistīto skolotāju atbildēm var secināt, ka viņi uzskata pedagoga cienīgam darbam raksturīgs tas, ka šis darbs ir sabiedrībai vajadzīgs, sniedz gandarījumu, darot to no sirds, ar prieku un godprātīgi. Tas ir darbs, par ko pienākas un tiek saņemts cienīgs atalgojums, darbs, ko atzīst un novērtē skolēni, viņu vecāki, tuvinieki un sabiedrība kopumā. Cienīgs darbs tiek veikts piemērotā, sakārtotā, drošā vidē, ar atbilstošu mācību līdzekļu nodrošinājumu un sniedz arī karjeras izaugsmes iespējas. Pedagogi uzskata, ka realitāte Latvijas izglītības sistēmā ir krasi atšķirīga no cienīga darba ideāla, jo gandrīz katrā no minētajiem cienīga darba aspektiem ir problēmas. Skolotājiem ir pārliecība lai arī ir daudz problēmu, pēc būtības pedagoga darbs ir cienījams un viņi strādā prestižā profesijā. Lielākā izglītības darbinieku neapmierinātība ir ar atalgojumu pedagogi uzskata, ka tas neatbilst viņu iegūtajai izglītībai, ieguldītajam darbam un atbildībai. Atalgojuma dēļ pedagoga darbs Latvijā tiek uzskatīts par necienīgu. Viņi jūtas kā situācijas Kopumā fiziskā vide izglītības iestādēs tiek attīstīta ar pašvaldību atbalstu, dažādiem projektiem, kuros iesaistās konkrētās izglītības iestādes, sponsoriem, skolēnu vecākiem un pašiem pedagogiem, kuri nereti daļu no savas jau tā pieticīgās algas izmanto mācību nodrošināšanai. Izglītības darbinieki kopumā atzinīgi vērtējuši arī informatīvo vidi. Viņiem ir pietiekama pieeja informācijai par dažādiem izglītības procesa aspektiem skolā, kā arī informācijai, kas mācību procesā nepieciešama gan skolēniem, gan pašiem pedagogiem (grāmatas, cita veida izziņas materiāli). Mācību procesā nepieciešamās informācijas apmaiņu starp skolēniem, pedagogiem un vecākiem zināmā mērā nodrošina e-vide. Nezina, kā rīkoties kritiskās situācijās, problēmas saskarsmē ar bērnu vecākiem Pedagogi ir labi informēti par darba drošības noteikumiem, tomēr tikai nedaudz vairāk par pusi respondentu pilnībā zina, kā rīkoties kritiskās situācijās. Līdztekus pamatpienākumu pildīšanai nereti papildu spriedzi un papildu pienākumus darbā izglītības iestādē pedagogiem rada attiecības ar izglītojamajiem un viņu vecākiem. Skolēnu un viņu vecāku priekšstati un uzvedība atspoguļo visas problēmas, kādas ir mūsdienu sabiedrībai. Lai gan lielākoties pedagogi veiksmīgi veido saskarsmi ar izglītojamajiem, pastāv bērnu agresivitāte un konflikti gan pašu izglītojamo vidū, gan ar pedagogiem. 13

14 Nepieciešama vieta atpūtai Vairākums skolotāju pauž, ka ir nepieciešama vieta/telpa atpūtai skolā, kur relaksēties, būt vienatnē vai ar kolēģiem. Skolotāji ir publiskas personas, tāpēc izjūt vajadzību pēc privātas norobežošanās iespējas. Tiek norādīts, ka sarežģītu problēmu risināšanā ar izglītojamajiem un arī sevis psiholoģiskā sakārtošanā ļoti nepieciešama kvalificētu speciālistu psihologu, sociālo pedagogu palīdzība. Bažas par pensiju Sociālās drošības dažādu aspektu vērtējumos pedagogi ir daudz kritiskāki nekā vērtējumos par darba vides drošumu. Pedagogi nav pārliecināti par iespēju saņemt sociālās garantijas, ko paredz valsts oficiālā likumdošana. Viskritiskāko vērtējumu izglītības darbinieki pauduši par iespējām saņemt cienīgu dzīvi nodrošinošu pensiju. Pārliecība, ka viņi pēc darba gaitu izbeigšanas saņems cienīgu dzīvi nodrošinošu pensiju vai arī izdienas pensiju pēc 58 gadu vecuma, ir tikai desmitajai daļai respondentu. Ņemot vērā izglītības darbinieku pašreizējo vecuma struktūru, situācija uzskatāma par negatīvu. Sociālo dialogu vērtē skeptiski Kopumā aptaujas rezultātos vērojama šāda tendence: jo tālāk kāda cilvēku grupa vai institūcija ir no tiešā pedagoģiskā procesa izglītības iestādē, jo kā mazāku tās iesaistes intensitāti sociālajā dialogā vērtē izglītības darbinieki. Lai gan daļa respondentu atzīst, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) vienmēr vai gandrīz vienmēr iesaistās sociālajā dialogā, tomēr tās veikumu un darbības metodes sociālajā dialogā viņi pārsvarā vērtē negatīvi. IZM pedagogi izjūt kā attālinātu, formālu varas pārstāvi, kas autonomi rada likumus un noteikumus, neiedziļinoties lietas būtībā. Koplīgumu nepieciešamība Pozitīvi vērtējams fakts, ka daudzās izglītības iestādēs ir noslēgti darba koplīgumi. Par koplīguma nepieciešamību vienisprātis ir vairākums aptaujāto. Pedagogi uzskata, ka darba koplīgums ir instruments, ar kura palīdzību ir iespējams nostiprināt pedagogu sociālās garantijas, un tajā būtu jāpalielina sociālo garantiju klāsts. Vērtējot konkrēti noslēgto darba koplīgumu saturu, ir redzams, ka tas ir daudzveidīgs un katrā izglītības iestādē tajā iekļauti dažādi nosacījumi. Visbiežāk tajos tiek ietverti ikgadējo atvaļinājumu nosacījumi. Vairāk nekā pusē skolu koplīgumu iekļauti arī darba drošības noteikumi, darba tiesisko attiecību izbeigšanas kārtība un kvalifikācijas paaugstināšana. Visretāk koplīgumos paredzētas piemaksas par papildus veicamiem darbiem un darba kvalitāti. Kopumā var secināt, ka pedagogi vēlas koplīgumos vairāk iekļaut visus materiālās stimulēšanas un sociālo garantiju aspektus, kas šobrīd tiek paredzēti retāk vai nepilnīgi. Skolotājiem ir jāpastāv uz savām prasībām jeb kā streiko norvēģu pedagogi Norvēģijas kolēģi konferencē stāstīja par savu pieredzi kādu visai netipisku streiku, kas pie viņiem notika no šā gada pavasara līdz rudenim. Unikāls streiks šis bija tāpēc, ka galvenais protests nebija par algas pielikumu, bet gan skolotāju cīņa par profesionālu autonomiju. Stāsta Finnmark novada Izglītības darbinieku arodorganizācijas priekšsēdētājas vietnieks Bjørnar Mjøen (arodbiedrībā ir biedru. Tie ir pedagogi un skolas vadība skolās un bērnudārzos): Streiki pie mums ir katru otro gadu, tomēr šis bija unikāls. Galvenie jautājumi, par kuriem nācās daudz šķēpu lauzt, bija darba koplīgumi un darba laiks. Neliels vēsturisks atskats: Norvēģijā līdz gadam skolotāji bija valsts pakļautībā, kopš gada skolotāji nonāca pašvaldību pakļautībā. Tādējādi tika mainīti savstarpējie līgumi. Pašvaldības pamazām sāka slēgt ar skolotājiem jaunus darba līgumus, kuros bija skolotājiem nepieņemami noteikumi. Viens no tiem bija noteikta darba laika 7,5 stundu darbadienas kā obligāta nosacījuma ieviešana. Skolotāji to uztvēra kā viņu profesionalitātes apšaubīšanu un pamazām brieda protestam. Šā gada pavasarī arodbiedrība izsūtīja ar e-pastu starpniecību visiem saviem biedriem jauno līgumu projektu, ko darba devēji piedāvāja skolotājiem, un skolotāji nebija ar mieru piekrist ( biedru piedalījās balsošanā, un biedru pateica nē). Skolotāji vērsās ar neizpratni pret arodbiedrību, radās konflikti starp arodbiedrības vadību un skolotājiem gada vasarā bija pirmās protesta akcijas. Tās sākās Bergenā, un tobrīd šai kustībā piedalījās vien 36 izglītības darbinieki. Skolotāji visi sāka ģērbties vienotos T kreklos ar uzrakstu SKOLOTĀJU STREIKS un ĻAUJIET SKOLOTĀJIEM BŪT SKOLOTĀJIEM!. Pedagogi vēlējās paši organizēt savu darba laiku. Rudens sākumā skolotāju streikam jau bija pievienojušies 9000 dalībnieku. Palielinoties streikā iesaistīto skaitam, arodbiedrība pieņēma lēmumu, ka 14

15 1. 6. klašu skolotājiem darbs ir jāturpina un dalība streikā ir liegta. Bjørnar Mjøen uzskata, ka tas bija pareizs lēmums. Streiks izpaudās dažādi notika koncerti, velobraucieni un citas aktivitātes, iedzīvotāji bija skolotāju pusē, atbalstīja, un bija jādzird pat pārsteiguma pilni izsaucieni: Cik daudz mums ir skolotāju! jo visi bija pamanāmi vienādos T kreklos. Protams, ka ikdienā skolotāji nav atšķirīgi no kopējās masas un strādā savās darba vietās. Septembra sākumā darba devēji ar arodbiedrību starpniecību skolotājiem piedāvāja jaunus līguma noteikumus, kuriem vairums izglītības darbinieku piekrita. Kopumā šai akcijā un balsošanā par labu jaunajam darba līgumam piedalījās 61 tūkstotis skolotāju. Konflikts bija atrisināts, un skolotāji ieguva sev labvēlīgāku līguma variantu. Bjørnar Mjøen neslēpj, ka nācās atzīt arodbiedrības vadības kļūdaino rīcību, neizvērtējot sākotnējo līguma variantu, ko darba devēji piedāvāja skolotājiem. Arodbiedrības vadība šī iemesla dēļ atvainojās visiem saviem biedriem par nepietiekami atbilstošu rīcību un to, ka laikus nebija pamanījuši savu biedru neapmierinātību ar pastāvošajiem nosacījumiem. Tomēr skolotāji uzvarēja un tas ir galvenais. SV VALSTS SVĒTKUS SAGAIDOT Uz skolām ceļos izstāde Sibīrijas bērni Inese Matisāne, žurnāliste Šobrīd katra laba doma un darbs kļūst par daļiņu un ir apliecinājums tam, ka spēsim palīdzēt Latvijai uzziedēt spēkā un lepnumā. Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskajā centrā (RIIMC) apskatāma ceļojošā izstāde Sibīrijas bērni, kas veltīta gada 14. jūnija deportācijai un ir ļoti nozīmīga jaunajai paaudzei, gūstot zināšanas un tiešākus iespaidus par vēsturiskajiem notikumiem. Mūsu pagātne ir traģiska, bet arī ļoti bagāta. Tā jāzina, lai izprastu šodienu, saka izstādes veidotāja, nodibinājuma Fonds Sibīrijas bērni vadītāja, kinorežisore Dzintra Geka. Ar katru gadu pieaug interese par Sibīrijas bērnu likteņstāstiem, taču paliek arvien mazāk to cilvēku, kuri varētu pastāstīt savas atmiņas par šo traģisko Latvijas vēstures posmu. Svarīgi ir Autors: A.Terentjevs neļaut aizmirst faktus par un gada izsūtīšanām. Tās vēl ir maz pētītas, un ir grūti aptvert, ka tās tieši vai pastarpināti ietekmējušas gandrīz katra Latvijas iedzīvotāja dzīvi. Izsūtīšanas neattiecas tikai uz latviešiem un Latviju tās skāra visas Latvijas teritorijā dzīvojošās tautas: latviešus, ebrejus, poļus, krievus un daudzas citas tautas. Ir milzīgs darbs un atbildība, un brīnums strādāt ar mūsdienu jauniešiem. Jaunieši ir brīnišķīgi un labi, bet viņi ir mainījušies un vairāk laika pavada interneta vidē. Ideja veidot šādu izstādi mums radās tāpēc, ka Sibīrijas bērnu fotogrāfijas varētu labāk uzrunāt jauniešus, norāda Dz. Geka. Izstādes māksliniece Linda Lūse kā piemēru min Endiju Vorholu, kurš savā mūžā nav izlasījis nevienu grāmatu, bet ļoti daudzām grāmatām redzējis bildes un fotogrāfijas. Izstādē redzamas 16 planšetes latviešu valodā ar informāciju par gada 14. jūnija izsūtījumu, Sibīrijas bērnu atmiņu fragmentiem, bērnības fotogrāfijām un unikālām fotogrāfijām no izsūtījuma vietām Sibīrijā. Vēlāk izstāde ceļos uz Rīgas skolām, un gribētāju šo izstādi redzēt skolu vidū ir daudz. Izstāde ir plānota līdz mācību gada beigām, un šobrīd visi laiki jau ir aizņemti, norāda RIIMC metodiķes. Nodibinājums Fonds Sibīrijas bērni savu darbu turpinās, jo cilvēki prasa pēc jauniem darbiem arī 15

16 par gada izsūtīšanu. Fonds izdevis arī grāmatu Sibīrijas bērni 2 sējumos latviešu un angļu valodā. Grāmatās apkopotas 740 intervijas ar notikumu aculieciniekiem. Laiks ir pierādījis, ka tas ir bijis svarīgi. Cilvēki ir aizgājuši, un tie, kas ir manās filmās un grāmatās, ir mūsu vēsture, secina Dz. Geka, kura savu kinorežisora darbu daļēji nolikusi malā un tik daudz laika no savas dzīves veltījusi Sibīrijas tēmai. Viņa stāsta, ka jaunieši ir ieinteresēti, izstādēs nāk viņai klāt un jautā, kur var noskatīties šīs filmas un izlasīt intervijas. Vēstures skolotāji filmas rāda vēstures stundās. Režisore uzsver skolotāja lomu Latvijas vēstures skaidrošanā: Skolotājs ir gaismas, dzīvesziņas un izpratnes par vēsturi, ķīmiju, fiziku un citām jomām veidotājs. Tā ir misija. Viņai ir savs viedoklis par mūsdienu grūto dzīvi. Jā, mēs atrodamies kā uz naža asmens, bet nevar visu laiku runāt, cik mums te slikti. Ir arī otra galējība mediji, vide apkārt runā par bagātajiem, ceļojumiem, apģērbiem, ēdieniem... Cilvēks daudz var izdarīt pats savām rokām. Bet viss tiek nonivelēts. Kas ir tas, ar ko tu atšķiries no pūļa? Esi oriģināls, viņa saka. Dzintras Gekas kopš gada lolotais kino un izdevējdarbības projekts, kuru nosacīti var dēvēt par Sibīrijas dienasgrāmatām, ir unikāls piemērs mūsu audiovizuālajā kultūrā. Filmas Sibīrijas bilance, Sibīrijas bērni, Piemini Sibīriju, Stacija Latvieši 1937 un citas, kuras dokumentē mūsu ikdienas dzīvē piemirsto un vēsturnieku bieži vien taktiski noklusēto, padomju sistēmas mērķtiecīgi veikto genocīdu pret latviešu tautu (un ne tikai) ir nenovērtējams ieguldījums Latvijas 21. gadsimta kultūrvēsturē. SV Filma aicina iepazīt Latvijas vēsturi Inese Matisāne, žurnāliste Pirmizrādi piedzīvojusi režisora Normunda Puča filma Segvārds Vientulis, kas paver nepelnīti aizmirstas lappuses gada Latvijas vēsturē. Patriotisma nedēļā tā ir laba iespēja iepazīt savas valsts vēsturi. Paradoksāli, ka pie mežabrāļu mitoloģijas visvairāk ir strādājusi padomju vara Rīgas kinostudijas ziedu laikos, bet atjaunotās Latvijas Republikas 20 gadu kinematogrāfijā nav tapis neviens mežabrāļu tematikai veltīts, inscenēts kinodarbs, arī Otrā Pasaules kara tēmai veltītu darbu ir maz, lai gan šo notikumu sekas vēl arvien sāpīgi ietekmē Latvijas sabiedrību. Jaunā filma ir mēģinājums šo tukšumu aizpildīt, uzsver filmas veidotājs N. Pucis. Filmas darbība balstās patiesos vēstures notikumos, kas norisinājās Līvānu apkārtnē. Vanagu draudzes katoļu priesteris Antons Juhņevičs baznīcas saimniecības telpās slēpa apmēram 30 vietējos vīriešus no mobilizācijas vācu un Sarkanajā armijā. Savas pārliecības dēļ, atsakoties klausīt vācu komandantūras aizliegumam rīkot dievkalpojumus, viņš tomēr tos noturēja, tādēļ nonāca konfliktā ar varu, kas vēlāk gribēja priesteri arestēt. Vairākus mēnešus A. Juhņevičs slēpās no vācu varas, bet, ienākot Sarkanajai armijai, pilnīgi atklāti sprediķos uzstājās pret padomju varu, tās ateistisko ideoloģiju. A. Juhņevičs uzskatīja par savu pienākumu pasargāt tautas dzīvo spēku no iznīcināšanas, jo bija pārliecināts, ka brālis pret brāli tas ir netaisnīgs karš, jo kad ienāca vācieši, viņi iesauca armijā vecāko brāli, bet Sarkanā armija jaunāko brāli. Autors ir pārliecināts, ka mūsdienu sabiedrībai ir svarīgi stāstīt par Otrā Pasaules kara notikumiem: Mums ir jāveido un jāstiprina savs nacionālais mīts. Tikai pašiem stāstot par mūsu varoņiem un vēsturi, varam izveidot patiesu identitāti un aizstāvēt mūsu valsts pastāvēšanas leģitimitāti, pretējā gadījumā to var izveidot citi, stāstot savus stāstus par mums. Filma uzskatāma par savā ziņā unikālu pētījumu, jo līdz šim neviens nav uzdrīkstējies ne rakstīt grāmatu, ne kā citādi pētīt filmas galvenā varoņa A. Juhņeviča biogrāfiju. Pētnieciskajā darbā režisoram ar padomu palīdzējis vēsturnieks Jānis Viļums, tāpat arī Ritvars Jansons un Inese Dreimane. Ekspedīcijas laikā tika atrastas jaunas nacionālo partizānu fotogrāfijas, un filma ir šo fotogrāfiju pirmpublicējums. Daļa filmēšanas arī notikusi autentiskās vietās, piemēram, Centrālcietuma ainas uzņemtas Stūra mājā, sprediķis no kanceles Vanagu baznīcā. Pārsteidzoši, ka vietas, kur kādreiz risinājušies traģiskie notikumi, vēl ir labi saglabājušās. Filma Segvārds Vientulis varētu kalpot kā papildu izziņas avots vēstures mācībās skolās, jo aicina pārdomāt ikviena izvēli ekstremālās situācijās. Tajā iespējams iepazīt reālus vēsturiskos personāžus, kas 16

17 no dedzīgiem patriotiem kļūst par nodevējiem un čekas aģentiem un otrādi no padomju varas atbalstītājiem par kvēlākajiem tās ienaidniekiem. Kā uzsver režisors, filma nevienu netiesā un nenosoda, vien aicina koncentrēt skatu katram pašam uz sevi. Mēs ļoti daudz ko varam deklarēt, sitot pie krūtīm, ka esam tādi vai citādi, taču to, kas mēs patiesībā esam, noteiks mūsu izvēles reālās situācijās, spriež autors. Konflikta pamatā ir cilvēka iekšējā cīņa starp garīgu personu un karavīru. A. Juhneviča likteņstāsts ļāvis režisoram paskatīties uz vēsturiskajiem notikumiem no attālinātas perspektīvas kad visi tevi pametuši, Dievs ir vienīgais, kurš tevi atceras. Filma ir par dzīvību un nāvi, par šo robežšķirtni, uz kuras cilvēks ierauga patiesību par sevi. Strādājot pie filmas, N. Pucis no jauna atklājis sen zināmu patiesību par to, ka viss šai pasaulē ir savstarpēji saistīts. Galvenās lomas atveidotājs, Jaunā Rīgas teātra aktieris Varis Piņķis secina, ka A. Juhņevičs ir ļoti drosmīgs, principiāls cilvēks, kurš nenodod savu sirdsapziņu, pārliecību un drosmīgi iztur līdz galam. Esmu pētījis krievu disidentu dienasgrāmatas un sapratis, ka tas ir kaut kāds īpašs gēns, ka tu vienkārši nespēj paciest netaisnību, ka tu esi gatavs iet līdz galam. Un nebūsim naivi šādu cilvēku nav daudz, viņi ir uz rokas pirkstiem saskaitāmi katrā nācijā. Viņi, protams, ir ļoti drosmīgi un ļoti nozīmīgi, teic V. Piņķis. Filmas pēdējā ainā uz nāvi notiesātais priesteris Centrālcietumā sastop ieslodzītu mūku (mūku filmā atveido valodnieks, dzejnieks, Dantes Dievišķās komēdijas tulkotājs Valdis Bisenieks), kurš latīņu valodā, ko cietumsargi nesaprot, pieņem caur restēm viņa grēku nožēlu. Arī šis ir vēsturē apstiprinājies dokumentāls fakts. Otra no filmā ietvertajām domām varonis nav tikai tas, kurš uzvar vai piedalās vēlāk uzvarētā cīņās. Vīri, kas tur krita un atdeva savas dzīvības vai viņu upuris un varonība ir mazāki tikai tāpēc, ka gaidītie amerikāņi un angļi tā arī neatnāca un politiskā situācija nemainījās? Vai viņi nav cienīgi, lai tauta zinātu viņu vārdus, kaut arī viņi zaudēja? retoriski vaicā autors. Filmai ir vairāki zemteksti, viņš norāda, bet nevēlas ar karoti iebarot noteiktu vēstījumu. Viņš paļaujas uz skatītājiem, kuri ir gana gudri un paši atradīs atbildes uz daudziem jautājumiem. Aktierim V. Piņķim interesanta šķiet dilemma starp ticību un karu. Kā ticēt Dievam, kad apkārt ir tāda posta jūra? Vēl arī salīdzinājumā ar citiem garīdzniekiem, kas krita par upuri padomju režīmam kā mocekļi, katoļu priesteris A. Juhņevičs bija vardarbīgas pretošanās organizācijas priekšsēdis, organizēja pretestību, un viņam mocekļa tēls nav piemērojams. Filmas vēstījums spēcīgi rezonē ar mūsdienu Latvijas situāciju. Uzskatu, ka no latviešiem šobrīd tiek gaidīta aktīvāka, drosmīgāka, varbūt pat politnekorektāka rīcība, jo ir skaidrs, ka briesmīgi scenāriji īstenojas, ja ir pasivitāte. Šobrīd mums ir jādomā ļoti ātri, gudri un drosmīgi, uzsver V. Piņķis. Stāstu emocionāli iekrāso komponista Riharda Dubras oriģinālmūzika filmā skan īstas stīgas un klavieres. Filmā piedalās daudz talantīgu aktieru: Varis Piņķis, Vilis Daudziņš, Edgars Samītis, Andris Bulis, Juris Bartkevičs, Juris Jope, Edgars Pujāts, Rihards Rudāks, Māris Korsietis, Egils Viļumovs, Ritvars Gailums, Valdemārs Karpačs un citi, kā arī daudz brīvprātīgo, kam aktiera profesija nav pamatnodarbošanās, cilvēku, kuri par savu pienākumu uzskata dot ko no sevis, lai šāds kinodarbs Latvijā taptu. SV No 7. novembra filmu Segvārds Vientulis varēs noskatīties visā Latvijā. 17

18 Svarīgi radīt iespējas ikvienam skolēnam Gatavošanās valsts svētkiem un to svinēšana ir viens no veidiem, kā izkopt bērnos un jauniešos patriotismu, valstisko apziņu un emocionālo saikni starp paaudzēm. Mērķtiecīga un radoša darbošanās skolotāja vadībā sekmē piederības un vienotības izjūtu un motivē skolēnus konkrētai rīcībai, jo patriotismu nevar iemācīt tas rodas pozitīva pārdzīvojuma un reālas darbības rezultātā. Rīgas Izglītības un informatīvi metodiskais centrs (RIIMC) 28. oktobrī organizēja Patriotisma dienu par tēmu Pilsoniskums un patriotisms skolā, kurā Rīgas skolu labākie pedagogi prezentēja savu pieredzi, iepazīstinot klātesošos ar labās prakses piemēriem dažādām darba metodēm mācību stundās, ārpusklases nodarbībās un skolas muzejā. Žurnāls Skolas Vārds apmeklēja grupu, kurā bija pulcējušies sociālo zinību skolotāji, direktora vietnieki un klašu audzinātāji. Daloties pieredzē par valsts svētkiem veltīta koncerta idejām, uzbūvi un vadīšanu, Rīgas Valdorfskolas skolotāja Andra Biseniece secina: Svarīgi radīt iespējas ikvienam skolēnam iesaistīties svētku procesā atbilstīgi viņa interesēm, spējām un talantiem, lai katrs varētu dot savu pienesumu un izjust gandarījumu un lepnumu par paveikto. Publicējam A. Bisenieces patriotiska koncerta veidošanas ieteikumus. 18

19 Pamatsastāvdaļas! "# $! %% %$$$%$ &$ " %' % $ $ (! ( 19

20 )*! %$ +, )*$ % %, )!%!% & % -.(,!$ /$%% $! $ % 0 - $ * %! % % % 1! 2% % "!% 20

21 !.!# -!! 3 # -! % / # " 4# "$!! )! (& " $ $!$ 21

22 #! 5 6 %% % $ + 7 %8$, %% %* %!!81 $ % 5$ * $ "%! 1. 6#!!! "%$! % 22

23 PIEREDZE Kas norāva lācītim kāju jeb kā mācīt komisko literatūrā Sandra Krauze, skolotāja, žurnāliste Ne tikai saruna ar latviešu valodas un literatūras skolotāju, literāro redaktori Sarmīti Paegli, bet arī mana personiskā pieredze pierāda, ka komiskais literatūrā ir tēma, kuru var mācīt gan citu tēmu kontekstā, gan atsevišķi, analizējot konkrētā rakstnieka darbu saistībā ar komiskā elementiem. Lai uzzinātu, kā latviešu jauniešiem (un ne tikai) ir ar humora izjūtu un asprātības prasmi, der ielūkoties Lai atceramies komiskais ir estētikas kategorija, kas izsaka pretrunu starp skaisto un neglīto, cildeno un zemisko. Tieši komiskais palīdz negatīvas dzīves parādības, negatīvas rakstura iezīmes, tas ir, negatīvismu jebkurā tā izpausmē parādīt smieklīgi, bieži vien pat nožēlojami. Jāpiebilst, ka komiskais parasti rodas kā sabiedrisku parādību un atsevišķu cilvēku neapzināta pašatmaskošanās, viņu kļūdu un trūkumu atklāšanās. Komisko attieksmi pauž asprātība un ironija gan ikdienas sarunās, publicistikā, gan arī mākslā. Šī prasme lielā mērā raksturo pašu cilvēku. 21. gadsimta skolēns labprāt vēlas būt asprātīgs, bet tikai retais apzinās, ka asprātība ir prasme (tātad tā pastāvīgi jātrenē (lasi: jāpilnveido)) atklāt komisko cilvēku raksturos un darbībā, kā arī dažādās sociālās parādībās un izteikt to atbilstošā formā. Dzīvē asprātība parādās joka vai sarkasma formā, mākslā kā humors vai satīra. Ne velti tas pats Izlaiduma gada režisors Andris Gauja jau skolas laikā cerēja, ka ļaunie gari var pārmiesoties labajos, un 9. klases valsts kontroldarbā latviešu valodā slavenu Annas Brigaderes citātu aktualizēja dažās minūtēs: Es eju pa ielu un ieraugu vīru, līdzīgu Alfrēdam Rubikam, un man prātā nāca šie A. Brigaderes vārdi: Bēdu mūros, bēdu sienās lai gūst trejdeviņās dienās jaunu vārdu, jaunu sirdi! Komiskajā satiekas šķietami nesavienojamais: ideālais un reālais, par ko savos darbos runā gan Reinis un Matīss Kaudzītes, gan Andrejs Upītis, gan Andris Jakubāns, Jānis Baltvilks, Jānis Ezeriņš, Anšlavs Eglītis, Eriks Ādamsons un arī citi. Piemēram, J. Baltvilka četrrindes ir aktualizējušās tieši Eiropas Savienības kontekstā: Lokaties, mežu gali, Lai balstiņas pāri skan! Dziedāsim angļu tekstus, Lai Eiropa priecājas! Eiropa jau, protams, priecāsies, bet kur likt latviešu valodu (nu gluži kā kādreizējos padomijas ziedu laikos)?! Vai tiešām tai nākotnē tiks atvēlēta tikai komunikatīvā funkcija?! A. Jakubāna stāstā Hallo! Jūs traucē 3.b klase! parādās gan politiskas, gan personiskas, gan noziedzīgas šķautnes. It kā vienkārša telefonsaruna, kurā notiek kukuļošana, lai visi būtu sekmīgi. Izcils sižets literārai tiesai un mājasdarbam (uzfilmēt šīs telefonsarunas videoklipu, vēlams komiski). Prast veidot paralēles starp komisko dzīvē un literatūrā vienlaikus ir labs treniņš, kā aktualizēt klasiku. Lai atceramies, cik daudz reižu pēdējās vēlēšanās piesaukts slavenais Pāvila Rozīša romāns Ceplis... Ir daudz dažādu notikumu, kas katrā no mums spētu izraisīt smieklus, piemēram, kaut vai ekspremjera Aigara Kalvīša tiražētais tēls īsfilmā Pēdējais Lāčplēsis u.c. Universāls līdzeklis, kā atbrīvoties no problēmām Kā vecāko klašu skolēni mēdz izteikties literatūras stundās komiskais literatūrā ir veids, kā cilvēki vēlas ironijas gaismā izteikt savas domas par savā dzīvē un arī visā pasaulē notiekošajām problēmām. Tas ir gandrīz vai universāls līdzeklis, kā ar smieklu palīdzību vismaz garīgi varētu uzveikt un atrisināt problēmas savā dzīvē. Piekto, sesto klašu literatūras grāmatās ir vesela nodaļa par folkloru esam izspēlējuši tautasdziesmas kā mēmo šovu, zīmējuši kā rēbusus (arī iznāk smieklīgi), stāsta latviešu valodas un literatūras skolotāja Sarmīte Paegle. Sakāmvārdos esam iepinuši skolēnu sadomātus pamācošos notiku- 23

24 mus. Esam tēlojuši budēļus, pārģērbušies. Mīklas arī ir dažādi izspēlētas atbilstoši skolēnu pašu piedāvātajām dzīves situācijām. Kad, mācoties 6. klasē, skolotājas S. Paegles audzēkņi ir izlasījuši Gerharda Holca-Baumerta Alfonu Trīcvaidziņu, viņi atklāj atgadījumus un kuriozus no savas dzīves, nemaz nebaidoties arī paši kļūt smieklīgi. Jā, jā, Alfons ir, kā mēdz teikt, nelaimes putns. Viņam viss noiet greizi. Viņa papagailis nav iemācāms ne runāt, ne atsaukties uz kādu komandu, toties prot bez jebkādas komandas apgriezt otrādi pusi dzīvokļa. Un kurš vienmēr pie visa tā būs vainīgs? Protams, Alfons. Turklāt šis uzvārds: Trīcvaidziņš. Pat skolotāji nosmīn, kad lasa šo vārdu klases žurnālā, nemaz nerunājot par klasesbiedriem, kas tādos brīžos nevar novaldīt smieklus. Taču Alfons nenoliedzami ir stipra rakstura cilvēks. Viņš daudz kam tiek pāri un cenšas ņemt paraugu no pieaugušajiem. Lai gan no malas tas izskatās mazliet citādi... Arī no bitēm nekad neko skaidri nevar zināt... Varbūt tieši tāpēc medus mīļa Vinnija Pūka smalkos piedzīvojumus skolotājas Sarmītes skolēni mācās izprast tieši 5. klasē, kad gandrīz obligāti jālasa Alana Aleksandra Milna Vinnijs Pūks un viņa draugi. Vinnijs ir Milna dēlam Kristoferam Robinam Milnam piederējušā lāča vārds. Kristofers, kura vārdā nosaukts cits tēls grāmatās par Pūku, savu lāci nosauca Kanādas melnā lāča Vinnija vārdā, ko viņš bieži redzēja Londonas zooloģiskajā dārzā. Latviski stāsti par Vinniju Pūku ir apvienoti grāmatā Vinnijs Pūks un viņa draugi, ko ar īpašu mīlestību tulkojusi Vizma Belševica. Savukārt 9. klasē, mācot humoreskas, esam aplūkojuši dāņu karikatūrista Herlufa Bidstrupa zīmējumus, paši zīmējām komiksus Antona Čehova Hameleonam, S. Paegle stāsta par savu pieredzi. Kopā ar devītās klases skolēniem lasām lomās Mārtiņa Zīverta komēdiju Minhauzena precības un katru gadu veidojam savu Melu Avīzi. Pilnai laimei konfekte Literatūras humoristiskajā daļā visai neparasta šķiet arī Hermaņa Paukša luga Kas norāva lācītim kāju, kuras iekļūšana mācību programmās ir tikai pašu latviešu valodas un literatūras skolotāju izvēle. Šķiet, tā sarakstīta tikko, pirms pāris minūtēm, tomēr tās tapšana notikusi jau jautrajos deviņdesmitajos, precīzāk būtu teikt gadā. Ir gadījies arī izspēlēt šo lugu skolas teātrī, un, to darot, gribas atkārtot vēl un vēl. It kā nekā īpaša trīs mazas meitenes strīdas par plīša lācīša dzīvību. Tik patīkama šī luga lasītājiem kļūst, jo uz pozitīvisma un humora viļņa rakstīta. Izspēlējot šo lugu uz skatuves, protams, arī smiekli pasprūk diezgan bieži, kas ir noderīgi (lasi: veselīgi) ne tikai pašiem to spēlētājiem, bet arī skatītājiem. Ne mirklis no lugas neapbēdina, varbūt tikai mazliet nobaida, bet ir humoristiski brīži (meitenes savā starpā pat apsaukājas, lai panāktu savu). Mazo meiteņu ietiepība, starp citu, liek smaidīt visvairāk, pat klucīšu izspārdīšana rada pozitīvas emocijas. Bet pavisam maziem bērniem, pēc vidusskolēnu domām, šādas lugas nevajadzētu lasīt, jo tajā ir mazliet par daudz apsaukāšanās un mazdrusciņ arī sišanas. Taisnības pirkšana ļoti mūsdienīgi un tajā pašā laikā baigi, kad to dara mazas meitenes. Tāpēc jo īpaši klašu skolēniem šīs darbs būtu piemērots analīzei un tēmas aktualizācijai. Visvairāk atmiņā no šī darba palika tas, kā meitenes centās cita citu uzpirkt ar konfekti. Ja pateiksi taisnību konfekte tava. Nu, protams, ka tas nostrādā, jo [ko] vēl vairāk vajag mazai meitenei pilnai laimei?! Viena konfekte, un prasītais ir izdarīts. Bet pat mazi bērni zina robežas... raksta kādas Rīgas ģimnāzijas 12. klases skolēns Ralfs. Autoram ir ļoti labi izdevies savienot humoru ar it kā nopietno un tajā pašā laikā vienkāršo. NELIELA PIEBILDE: mēdz teikt, ka pieaugušo problēmas vislabāk spēj atklāt mazi bērni, bet patiesības izzināšanā lieti noder pārģērbšanās (arī lomu spēles). Tikai aiciniet palīgā KOMISKO! Kuros latviešu autoru darbos vēl meklēt komisko, lai izspēlētu to klasē literatūras stundā vai skolas pasākumos? Rūdolfs Blaumanis. Literārā pasaka Velniņi (nerātnību spēles) Rūdolfs Blaumanis. Komēdija Trīnes grēki (ieteicams 12. klases žetonvakaram) Rūdolfs Blaumanis. Komēdija Skroderdienas Silmačos (latviskās tradīcijas ar humora devu) Jānis Ezeriņš. Novele Mērkaķis (kaislību aklums jeb rozā brilles cienījamos gados) Anšlavs Eglītis. Komēdija Bezkaunīgie veči (paaudžu attiecību un latviskuma tēma) vai atmiņu romāns Pansija pilī (kolorīti atklātas vēsturiskas personības un personīgais dzīvesgājums) Eriks Ādamsons. Noveļu krājums Smalkās kaites (laiks pārbaudīt, kura no šīm smalkajām kaitēm piemīt jums? Ieteicama etīde vizīte pie ārsta) SV 24

25 PIEREDZE Dziesmas padara neiespējamo vienkāršu Liene Millere, Majoru vidusskolas direktora vietniece informātikas jomā 2013.gada 1.augustā Majoru vidusskola ieleca pēdējā vilcienā un sadarbībā ar Lyuben Karavelov vidusskolu (Vidin, Bulgārija) uzsāka Eiropas Savienības Mūžizglītības programmas Comenius apakšprogrammas Skolu divpusējās partnerības projektu Songs Make Impossible Look Easy Nr LV1-COM Projekta mērķis ir izmantot mūziku, dejas, pasakas, tradīcijas un muzikālo teātri svešvalodu mācīšanā, vairot Eiropas dimensiju izglītībā, sekmējot sadarbības aktivitātes starp Majoru vidusskolu un Sredno obshtoobrazovatelno uchilishte Lyben Karavelov (Vidin, Bulgārija), kā arī paplašināt zināšanas par abu iesaistīto valstu kultūras mantojuma bagātību, iedrošināt skolēnus, skolotājus, vecākus un sabiedrību aizsargāt savu kultūras mantojumu. Projektā skolēni uzsākuši pētīt savas valsts kultūras mantojumu, kopīgi veidojot elektronisku grāmatu, kurā tiks iekļautas piecas savas tautas pasakas, piecas tautas dziesmas, pieci tautas deju vai muzikālo rotaļu apraksti, visi tulkoti bulgāru un latviešu valodās gada 3.oktobrī skolēni viesojās Dubultu veco ļaužu pansionātā un intervēja seniorus par viņu bērnībā lasītajām pasakām, dejotajām dejām un dziedātajām latviešu tautas dziesmām. Skolēni šajās sarunās atklāja sev daudz jauna gan par tā laika izglītības sistēmu un politisko iekārtu, gan pārsteidzošus faktus iz senioru dzīves gadā no 20. aprīļa līdz 1. maijam norisinājās viena no svarīgākajām aktivitātēm 20 Majoru vidusskolas skolēnu un piecu skolotāju viesošanās Bulgārijā. Mobilitātes laikā Latvijas delegācija iepazinās ar Bulgāru tautas dejām, dziesmām un kultūrvēsturisko mantojumu. Vizītes laikā skolēni intensīvi mācījās bulgāru valodu (vidēji 3-4 mācību stundas dienā, kopā 20 mācību stundas). Skolēni dzīvoja viesu ģimenēs, un arī tas palīdzēja valodas apguvē. Tika arī kārtots valodas eksāmens, kurā ieguva sertifikātu par apgūtu A1 līmeni bulgāru valodā. 28. aprīlī skolēni uzstājās koncertā ar divām latviešu tautas dziesmām un bulgāru valodā iestudētu latviešu tautas pasaku Zvēri un abras taisītājs. Turklāt skolēni bija iemācījušies arī divas bulgāru tautas dziesmas, ko kopā ar mājinieku kori izpildīja koncerta noslēgumā. Pirmajā darba dienā, ierodoties skolā, Majoru vidusskolas komanda tika sagaidīta ar orķestri, dejām un sālsmaizi, kam sekoja darba grupas iepazīstināšana ar 10 dienu laikā veicamajiem uzdevumiem, izmantojamo valodu materiālu un skolas telpām. Pēc īsas iepazīšanās skolēni sāka mācīties bulgāru valodu. Tā kā divas nedēļas pirms brauciena skolēni jau Latvijā cītīgi mācījās pirmos vārdus un frāzes bulgāru valodā, tad bulgāru profesionālās skolotājas vadībā mācības ritēja raiti. Visas turpmākās dienas skolēni piedalījās dažādos bulgāru skolēnu sagatavotos koncertos, kultūras pasākumos un atklātajās stundās. Vizītes laikā tika apmeklēts folkloras un vēstures muzejs un notika ekskursijas gan uz Mangura alām un Belogradčik klintīm, gan Pleven pilsētu. Pēc šī brauciena skolēni un skolotāji vēl ilgi atcerēsies sirsnīgo un profesionālo uzņemšanu skolā un laiku, pavadītu kopā ar bulgāru draugiem. Turklāt, no 2015.gada 19.aprīļa līdz 29.aprīlim bulgāru delegācija viesosies Majoru vidusskolā. SV 25

26 skolas PSIHOLOĢIJA Skolotāja perfekcionisms draugs vai drauds? Konflikti darba vietā PROFESIJA PRAKSE PERSONĪBA 26

27 skolas PSIHOLOĢIJA Skolotāja perfekcionisms draugs vai drauds? Karīna Andersone, psiholoģe un kognitīvi biheiviorālās terapijas psihoterapeite Psiholoģijas un kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas centrā Intellego Daudzi skolotāji cieš no hroniska stresa un izdegšanas. Hronisks stress ir pastāvīgas raizes, nespēja atslābināties, pārāk spēcīgas stresa reakcijas arī samērā neitrālās situācijās; tas var izraisīt arī imunitātes pazemināšanos un tādējādi biežākas saslimšanas vai hronisku slimību saasinājumus. Izdegšanai raksturīgs pastāvīgs enerģijas trūkums, attālināšanās no cilvēkiem, cinisms, kā arī zaudēta pārliecība par savām spējām un prasmēm profesionālajā jomā. Perfekcionisma definīcija, veidošanās un tipiskās izpausmes Perfekcionisms ir personības īpašība, kas saistīta gan ar izdegšanu, gan stresu. Perfekcionismam raksturīga tiekšanās pēc pilnības, pārāk augstu standartu uzstādīšana, pārlieku kritiska sava veikuma vērtēšana. Perfekcionisti bieži vien lielu nozīmi piešķir tam, kā viņus novērtē citi cilvēki. Tādēļ perfekcionisti bieži izjūt lielu spiedienu, jo cenšas dzīvot atbilstoši savām un uztvertajām vides augstajām prasībām. Perfekcionisms kā personības īpašība veidojas bērnībā Lai attīstītos bērna pašcieņa un griba, bērnam no vecākiem jāsaņem divas ziņas: 1) Mēs mīlam tevi par to vien, ka tu esi (beznosacījuma mīlestība); 2) Mēs mīlam tevi par to, ko tu esi paveicis (atzinība, nosacījuma mīlestība). Abas ziņas ir vienlīdz svarīgas, bet perfekcionisti vairāk ir saņēmuši nosacījuma mīlestību atzinību par paveikto, nereti arī pārāk biežu kritiku. Kognitīvi biheiviorālā pieeja paredz, ka cilvēki bērnībā izstrādā noteiktus dzīves likumus, kas turpmāk vada viņu uzvedību. Šādā attīstības scenārijā bērns izstrādā dzīvei likumu: Ja es izdaru ļoti labi, tad es esmu labs un mīlams, vai vēl skarbāk: Man jādara izcili, lai citi neredzētu, cik slikts es esmu. Kā uzvedības stratēģija dzīvei izveidojas pastāvīga cenšanās pēc pozitīva apkārtējo novērtējuma, paaugstinātu standartu izvirzīšana. Pastiprināta uzmanība detaļām Iztēlosimies 3. klases audzinātāju Lieni. Viņas pastāvīgie emocionālie pavadoņi ir trauksme un neapmierinātība, ko rada bailes neizdarīt darbu pietiekami labi, kā arī pārāk skarbā paškritika un fokusēšanās uz kļūdām. Lai nekļūdītos, Liene velta pastiprinātu uzmanību detaļām. Viņa ļoti rūpīgi gatavojas katrai stundai un trīs reizes vairāk pūļu velta tādu pasākumu sagatavošanai, kurus kāds cits redzēs. Atklātās stundas, klases eglīte, klases priekšnesums 18. novembrī pirms šiem pasākumiem Liene ārkārtīgi satraucas un velta tiem milzum daudz laika. Šāds profesionālis centīsies izdarīt vairāk un labāk, pirms kāds to ir pieprasījis, tādējādi nodrošinoties pret kritiku un paaugstinot uzslavas iespējamību. Liene dzīvo arī pastāvīgās aizsardzības pozīcijās ja manu darbu kritizē, tātad kritizē manu personību (es neesmu laba), un, lai sevi aizstāvētu, man ir jācīnās pretī. Tas nozīmē, ka viņa reti spēj pat konstruktīvu kritiku uztvert mierīgi. Darbu atlikšana Dīvains, bet izprotams perfekcionista pavadonis ir darbu atlikšana. Šī uzvedība sakņojas likumā: Ja es nevaru izdarīt perfekti, labāk nemaz nesākt. Perfekcionistam var būt ļoti grūti pieķerties darbam, kuru pēc būtības izdarīt perfekti nav iespējams, kā arī reizēm viņš tiešām vairs nespēj izturēt spriedzi, kāda viņam ir, cenšoties darbu izdarīt izcili. Prieks par citu neveiksmēm Starp citu, nereti perfekcionisti klusībā priecājas par citu neveiksmēm, pat ja tās viņus neskar. Tā kā viņi pastāvīgi sevi novērtē un vērtēšanai ir nepieciešami atskaites punkti, tad rūpīgi tiek izvērtēti, nereti kritiski, arī citi cilvēki. Dzīve savā ziņā ir kā konkurss, un kāda cilvēka neveiksme mentāli ļauj pacelties nedaudz augstāk vietu sadalījumā. Liene nekad skaļi neatzīst prieku par citu neveiksmi, un viņai tiešām ir kauns par tādu savu īpašību. Reti apmierināts ar paša paveikto Īsts perfekcionists reti kad ir apmierināts ar paveikto, viņam reti ir sajūta, ka darbs ir tiešām pabeigts. Pabeigta darba sajūtu Lienei var radīt darbi ar strikti noteiktām regulām vai kārtošana, piemē 27

28 ram, dokumentu un metodisko materiālu sakārtošana, atskaites izveidošana. Skolas darbā Lienei tomēr gaidāmi lieli izaicinājumi, jo nav noslēpums, ka 1) darbu parasti ir vairāk, nekā laika tos izdarīt; 2) ne visam paveiktajam ir stingri noteikti kvalitātes kritēriji; 3) daudz ir atkarīgs no citiem kolēģiem, vadības, skolēniem un viņu vecākiem. Kā jau minēts, paredzamās perfekcionista dzīvesveida sekas ir pārāk daudzas darba stundas, pastāvīga pārstrādāšanās, hronisks stress un neapmierinātība. Iespējama arī izdegšana. man ir jābūt paraugam, jārāda priekšzīme; ja es no izglītojamiem vēlos izcilu izpildījumu, tātad arī man tāds ir jāsniedz, skolotāja loma ir ārkārtīgi svarīga, no manis ir atkarīga bērna nākotne. Tāpat bieži vien skolotājiem ir domas man ar visu ir jātiek galā pašai, ja man ir jāprasa palīdzība, tātad es netieku galā, esmu izgāzusies, ja es to neizdarīšu, neviens to neizdarīs. Domu grupu es zinu, kā ir labāk, man ir jāzina labāk savā ziņā veicina skolotāja pastāvīgā būšana izglītotāja pozīcijā: viņš ir tas, kurš zina, un viņa uzdevums ir savas zināšanas nodot bērniem. Šīs domas ir ne tikai labas un pareizas, bet arī ir īstas lamatas perfekcionistam traucē atslābināties, pieņemt palīdzību, deleģēt uzdevumus citiem. Vēl viens aspekts, kas varētu uzturēt perfekcionismu, ir saistīts ar skolotājam veicamo uzdevumu specifiku tie bieži pieprasa spēju iedziļināties detaļās, fokusētību. Perfekcionisma izplatība skolotāju vidū Interesants jautājums vai skolotāju vidū ir vairāk perfekcionistu nekā vidēji populācijā. Raksta autorei nav statistikas datu par šo tēmu, tomēr ir daži riska faktori, kas varētu šādu situāciju veicināt. Perfekcionistiem nereti esot nostalģija pēc skolas laikiem, jo skolā bērnam ir iespējams saņemt skaidri noteiktu atzinību labu atzīmi un uzslavu 1. Skolēna darba novērtēšanas kritēriji ir daudz skaidrāki, nekā tas ir pārējā dzīvē, turklāt skolēnam ar labām mācīšanās iemaņām, spējām un uzcītību ir samērā lielas iespējas šo atzinību saņemt. Pēc raksta autores novērojumiem, skolotāju vidū ir samērā daudz skolas laika teicamnieku. Arī izvēle strādāt skolā var kalpot par šīs nostalģijas piepildījumu. Tāpat, ņemot vērā skolotāja darba specifiku, ir lielāka iespēja rasties domām, kas uztur perfekcionismu. Tās varētu būt šādas domas es stāvu klases priekšā, tātad Labais perfekcionisms, sliktais perfekcionisms Līdz šim rakstā ir runāts par perfekcionisma ēnas pusēm, tomēr pētījumi apliecina, ka, sadalot perfekcionismu vairākās dimensijās, mēs varam runāt par labo perfekcionismu un slikto perfekcionismu 2. Dimensija tiekšanās pēc izcilības ir saistīta ar to perfekcionisma daļu, kuru uztveram kā normālu un veselīgu. Tie ir centieni pēc augsta rezultāta, augsti personiskie standarti, orientēšanās uz savu, nevis sabiedrības standartu izpildi (self-oriented perfectionism), izaicinājuma pieņemšana, iesaistīšanās darbībā virza uz sasniegumiem un aktīvu dzīves pozīciju. Tā nav saistīta ar izdegšanu. Savukārt dimensija perfekcionistiskās raizes saistīta ar tām perfekcionisma šķautnēm, kuras tiek uzskatītas par neirotiskām un neveselīgām. Tā ir pārmērīga raizēšanās par kļūdām, nespēja pieņemt nepilnību, šaubas par savas rīcības pareizību, izteiktas raizes par to, kāds būs apkārtējo novērtējums (cilvēka uztvertais sabiedrības spiediens Tev ir jābūt perfektam ), pastāvīga atšķirības izjušana starp gaidām un rezultātiem, grūtību kā potenciālo draudu uztveršana, izvairīšanās. Šī dimensija saistīta ar izdegšanu. (Stoeber, J., Rennert, D., 2008) Raksta pirmā daļa vairāk veltīta problemātiskajai daļai perfekcionistiskajām raizēm. Tātad tiekšanās pēc izcilības ir labais perfekcionisms, savukārt pārmērīgas raizes par nepilnību sliktais. Daudzi teiks, ka abas šīs dimensijas ir cieši saistītas, un tā tiešām ir, tomēr saistība ne tuvu 1. Carolyn Gregoire raksts Huffington Post 11/06/ Signs Your Perfectionism Has Gotten Ot of Control, 2. Stoeber, J., & Rennert, D. (2008). Perfectionism in School Teachers: Relations with Stress Appraisals, Coping Styles, and Burnout. Anxiety, Stress, & Coping, 21,

29 nav 100%. Apskatieties uz saviem kolēģiem un pamēģiniet atrast katram atbilstošāko kombināciju: augsta tiekšanās pēc izcilības maza raizēšanās; augsta tiekšanās pēc izcilības liela raizēšanās; maza tiekšanās pēc izcilības liela raizēšanās; maza tiekšanās pēc izcilības maza raizēšanās. Pirmo grupu varētu vērtēt kā optimālo kombināciju. Kā atdalīt olas dzeltenumu no baltuma Starp faktoriem, kas veido tiekšanos pēc izcilības kombinācijā ar mazu raizēšanos, varētu būt laba pašapziņa un iekšēja motivācija (mērķi, kas uzstādīti atbilstoši savām iekšējām vērtībām, interesēm un vēlmēm, nevis radīti, jo tā vajag, tā vēlas citi ). Ja bērnībā blakus ziņai pēc sasniegumiem būs apbalvojums ir pietiekami spēcīgi arī saņemta ziņa, ka bērns ir mīlēts tikai par to, ka viņš ir, un ja dzīvē pietiekami bieži ir sajusts gandarījums par pūļu rezultātā sasniegto, vajadzētu veidoties pietiekami labam pašvērtējumam kopā ar tieksmi pēc izcilības, bet bez pārmērīgām raizēm par neveiksmi (jo neveiksme ir tikai neveiksme, tā nenozīmē, ka esmu slikts). Ja mums ir mērķis, kuram dziļi ticam, un mēs tiecamies to sasniegt, tad mēs ļoti centīsimies. Piemēram, matemātikas skolotājs, kuru interesē viņa priekšmets, vēlas izveidot palīgmateriālu bērniem ar matemātisko iemaņu traucējumiem. Tas nozīmē, ka viņš intensīvi apgūs teoriju, krās uzdevumu piemērus, sistematizēs, izmēģinās tos praksē, rūpīgi apkopos rezultātus viņš vēlēsies vislabāko rezultātu! 10 ieteikumi cīņā ar slikto perfekcionismu labā perfekcionisma attīstīšanā 1. Izvērtē, cik tevī ir perfekcionistisko raižu, atzīsti problēmu! 2. Attīsti savu pašapziņu ievēro un novērtē savas labās īpašības, pieraksti gadījumus, kuros tās parādās. Meklē speciālista palīdzību, ja nepieciešams! 3. Fokusējies uz savu mērķu noteikšanu atrodi, kas tevi tiešām interesē un aizrauj! Domā par darba maiņu, ja jau gadiem tu visu dari tikai tāpēc, ka vajag. 4. Perfekcionisms (gan labais, gan sliktais) ved pie liela darba apjoma. Strikti nodali laiku privātajai dzīvei. Lieto modinātāja zvanu, lai apstādinātu sevi strādāt, ja tas nepieciešams! 5. Sakārto darbus pēc svarīguma! Sāc ar to, kas tiešām svarīgs! Organizējot savu laiku, ieplāno gan darba, gan atpūtas aktivitātes! Ja ir kaut mazākā iespēja organizēt darba dienu tā, lai nenestu darbu uz mājām, dari tā! 6. Atrodi vaļasprieku, kas tevi interesē un aizrauj, tas palīdzēs laikus doties mājās! 7. Iemācies teikt nē nesvarīgajam un darbiem, kurus ļoti labi var paveikt citi; papīra zvaigznītes Ziemassvētkiem izgriezīs bērni, un jā tās nebūs perfektas! 8. Iemācies lūgt palīdzību, kad tā tiešām nepieciešama. Nav iespējams vienam ar visu tikt galā! 9. Atceries 80% likumu 80% darba mēs izdarām, veltot tam 20% laika. Tie 20%, kas ved līdz perfektam rezultātam, prasīs 80% tava laika. 80% ir ļoti labi! Ar to pietiek! 10. Iemācies sev teikt: Slikti paveikts darbs ir tikai slikti paveikts darbs, nevis slikts cilvēks. skolas PSIHOLOĢIJA Konflikti darba vietā Ieva Kimonte Konflikti ir neizbēgama dzīves sastāvdaļa, tomēr tie spēj sagādāt mums patiešām nepatīkamus brīžus. Lai arī pieņemam, ka nevienam neizdodas savu ikdienu pavadīt pilnīgi bez jebkādām domstarpībām ar kolēģiem vai vadību, sadarbības partneriem un piegādātājiem. Tomēr, ielūkojoties šajā tēmā mazliet dziļāk, iespējams rast veidus, kā konflikta situācijas darīt kaut mazliet jēgpilnākas, cerot uz aizvien veiksmīgākiem risinājumiem. Konfliktu biežākie cēloņi TOP 3 1. Pārpratumi un neskaidri nolūki, gaidas. Lai arī darba vietā katram ir sava atbildība un darba uzdevumi tiek noteikti pat darba līgumos, realitātē ar patieso skaidrību viss bieži ir citādāk. Nereti cilvēki uzņemas atbildību par papildu pienākumiem gan kopīgu mērķu labā, gan arī tāpēc, ka nespēj atteikt kolēģiem vai vadībai. Turklāt bieži vien vadība nav gana skaidri noteikusi, ko vēlas no saviem darbiniekiem un kādas ir prioritātes, ja jāveic 29

30 vienlaikus vairāki pienākumi, kas ikdienā daudziem vairs nav retums. 2. Darbības dziļākās jēgas un mērķu neizpratne. Nereti darba vietās nav skaidri definētu mērķu un iekšēju motivāciju raisoša pamatojuma. Ja katram komandas dalībniekam ir sava izpratne par notiekošo un vadītājam vēl cita, tad sadursmes ir neizbēgamas, jo sevišķi, kad tuvojas kādi atskaišu iesniegšanas termiņi. 3. Apzināta rīcība, lai otru negatīvi ietekmētu, jo ir grūtības runāt atklāti par nepatīkamo vai nepadarīto. Ne vienmēr konflikti ir pilnīga nejaušība, un ne vienmēr visi konfliktējošie ir vienlīdz gatavi patiešām meklēt risinājumu. Bieži šādās situācijās ir iesaistīti kādi neatklāti nolūki vai iepriekšēji konflikti, pieņēmumi par otru, kas neļauj situāciju risināt un sadarbību padara tikai aizvien nepatīkamāku. Konflikta risināšanas gaita 1. Noskaidro, kas ir noticis. Ievāc faktus, mazāk koncentrējoties uz emocijām un notikumu interpretācijām. 2. Situācijas analīze: centies saprast visu iesaistīto cilvēku motivāciju un skatījumu ļoti bieži tajā arī slēpjas konflikta risinājuma atslēga. 3. Saproti, ko gribi panākt. Ja pašam ir skaidrība par savām interesēm un spēja to skaidri pateikt otram, tas ļoti palīdz virzīties procesā uz priekšu un neiestrēgt liekos cīniņos. 4. Rīkojies. Jebkāda procesa virzību nosaka rīcība. Tikai pieredze ļauj kaut ko secināt un dod informāciju par iespējamo risinājumu, ko kopā rast. 5. Izvērtē situāciju un pārbaudi savu skatījumu. Pieredzei ir vislielākā vērtība, kad mēs no tās spējam paņemt kādu secinājumu par sevi un to, ko šī situācija man ir devusi, lai nākamā reize būtu veiksmīgāka. Praktisks uzdevums no izaugsmes treneres un uzņēmējas Artas Birumas darbarīku klāsta, ko viņa piedāvāja pedagogiem Radošuma pils iedvesmas nometnē gada vasarā. 30

31 Nav viegli iejusties otra cilvēka situācijā un saprast viņa nolūkus. Tomēr, pielietojot šādu un līdzīgus praktiskos vingrinājumus rīkus, iespējams attīstīt savu izpratni par situāciju. Tas arī palielina iespēju rast kādu noderīgu risinājumu vai arī citreiz izvēlēties piemērotāku stratēģiju jau pašā sākumā. Uzdevuma piemērs Situācija. Vadītājs skolā liek rakstīt klasē izmantotās metodes, tāpēc skolotājs ir ļoti neapmierināts un to nedara vairāku sevī pamatotu iemeslu dēļ. Abi konflikta dalībnieki jūtas slikti. Piemērs ir uzrakstīts atbilstoši skolotāja skatupunktam (skolotājs aizpildīja tabulu). Jautājumi Mūsu piemērs Tavs piemērs Kāds viņš/viņa ir? Mans vadītājs ir agresīvs un mani nepatiesi apvaino nolaidīgumā. Īstenība tas ir viņš, kas nepateica, ka man jau šonedēļ būs vēl arī jāpiereģistrē savas darba metodes klasē. Kā viņš jūtas? Viņš jūtas dusmīgs, ka es neesmu izdarījis to, ko viņš gribēja. Viņš arī jūtas nomākts, ka viņa iecerētais plāns skolā var neizdoties, ja viņam nebūs pietiekami daudz informācijas no kolēģiem. Kā viņš redz mani? Es noteikti viņam liekos kā neuzmanīgs sliņķis, kas nesaprot uzdotā jēgu un izvairās. Kā man tas liek justies? Es jūtos slikti, ka atkal neesmu kaut ko izdarījis, kā nepieciešams. Man arī ir sajūta, ka esmu jau tā apkrauts ar darbiem, ka man tagad ir ļoti grūti atrast vēl vietu kādām citām lietām, it sevišķi, ja es tajā neredzu jēgu. Secinājumi un jēga Pēc analīzes veikšanas skolotājs labāk izprot direktora agresijas iemeslu. Tiek atklāts iespējamais konflikta cēlonis neizpratne par uzdotā jēgu. Tas dod iespēju motivēt skolotāju darbam, skaidrojot uzdevuma mērķus un nozīmi. Katrs pats sev var uzdot jautājumus: Ko man dod noskaidrotā informācija? Ko es tālāk ar to varu darīt? SOS Ir situācijas, kurās vienkārši nav laika analizēt uzreiz jārīkojas. Ko darīt? Nesteidzies ar secinājumiem. Iedomājies, ka tu nevari zināt visus patiesos nolūkus un cēloņus šim konfliktam, tomēr ar laiku, gūstot jaunu pieredzi un skatījumu, tu varēsi, iespējams, saskatīt tajā jēgu. Atbildi diplomātiski, paturot iespēju mainīt savu viedokli vai uzvedību, situācijas izpratnei paplašinoties vai mainoties pašai situācijai. Piemēram, ņemot vērā to, ko zinu, es rīkotos šādi, jo Ja tu vēlētos no manis citu rīcību, man būtu labāk jāizprot situācija. Atklāti runā par savu nostāju, sajūtām un situāciju satraukumu, nepārliecinātību un informācijas trūkumu. Tas norāda uz nobriedušu personību un gatavību sadarboties. Piemērs: Man grūti saprast, ko manā darba ikdienā nozīmē šis lēmums, ko tas manā ikdienā maina. Šī neizpratne manī rada nedrošību un neskaidrību, kas no manis tieši tiek gaidīts. Izsaki ne tikai negatīvo, bet arī iespējas un pozitīvo, ko var gūt no šīs situācijas. Piemērs: Es līdz galam vēl nepiekrītu tam, ka šis lēmums palīdzēs mums risināt problēmu komunikācijā ar vecākiem, tomēr tas varētu būt kā pirmais solis, lai noskaidrotu, ko mēs tiešām varam darīt. Esi gatavs uzklausīt otru un noskaidrot neskaidrības. Ja kādam tavi jautājumi šķiet muļķīgi, atceries, ka nav muļķīgu jautājumu ir tikai muļķīgas atbildes. Ja jautājums šķiet muļķīgs, ir liela varbūtība, ka radies pārpratums. Ja tas laikus tiek noskaidrots, palielinās iespēja, ka būs labs rezultāts. 31

32 Runājot ar otru, ņem vērā jo vairāk turēsies pie faktiem un savām izjūtām, jo lielāka iespēja otram saprast, kāpēc tu runā un rīkojies tā, kā tu to dari. Biežākā konflikta risinātāju kļūda ir runāt par otra personību, rīcību un pieņēmumiem par otra rīcības cēloņiem. Tas ir slazds, kas ved tikai dziļāk konfliktā, jo tad tiek ierosināta vēlēšanās aizsargāties, nevis reāli koncentrēt uzmanību uz risinājumu. Pateikt nē bez apvainojumiem Konfliktu cēlonis un neskaidrības var slēpties arī grūtībās atteikt. Kā es varu atteikt kolēģim? Nereti mēdz būt situācijas, kurās cilvēki ir apņēmušies paveikt neiespējami daudz, tādējādi neapmierināti ir gan viņi paši, gan arī kolēģi, kas rēķinās ar šo darbu izpildi. 3 veidi, kā pateikt nē Atteikuma veids Būtība Piemērs Kad to vislabāk pielietot? Pamatots nē Mans piemērs: Mēs sakām nē un īsi izklāstām savu patieso atteikuma iemeslu. Es nevarēšu to izdarīt, jo tuvākajās dienās būšu ļoti noslogots ar citiem darba uzdevumiem. Efektīvi gadījumā, ja mums ir tiešām nopietns atteikuma iemesls un mēs esam gatavi atklāti to pateikt. Kompromisa nē Mans piemērs: Mēs sakām, ka principā mēs varētu izpildīt lūgumu, bet ar tādiem nosacījumiem, kas mums ir ērti. Es nevaru to izdarīt šodien, bet es to varētu izdarīt rīt. Šis atteikuma veids ir efektīvs tajos gadījumos, ja mēs patiesi esam gatavi palīdzēt izpildīt lūgumu, bet ar citiem noteikumiem. Atbruņojošais nē Sākot atbildi ar jā, mēs mazinām sarunu biedra pretreakciju un paveram iespēju diskusijai. Jā, es varētu tev piekrist, ka tas nav viegli, varbūt pat citā situācijā mēs varētu vienoties par citu risinājumu, tomēr šobrīd man tev jāsaka nē. Īpaši efektīvs situācijās, kad svarīgas ir attiecības ar to, kam jāatsaka. Mans piemērs: Konflikta risināšanas pirmais solis ir vēlēšanās un gatavība to darīt. Bez tā arī lieliskas metodes strādās tikai daļēji. Tomēr, ja konfliktā kaut vai viena puse sāk apzināties, kas tur patiesībā notiek, tad šai situācijai ir lielas iespējas kādreiz mainīties, jo mūsu izpratne lielā mērā nosaka to, kā mēs rīkojamies. Piemēram, ja mēs skaidri redzam, ka priekšnieka dusmas ir saistītas ar viņa paša satraukumu par viņa sniegumu, diezin vai mēs jutīsimies tik ļoti sāpināti par viņa kritiku drīzāk jutīsim līdzi un, iespējams, pat izdomāsim veidu, kā viņu atbalstīt šajā saspringtajā laikā, kas arī ietekmē viņa attieksmi pret mums pašiem. Mūsu visu attiecības ir kā adījums, kurā nevar viss palikt pa vecam, ja arī tikai viens diegs ir izdomājis iet citu ceļu 32

33 Dr. Nika Beilisa, Kembridžā praktizējoša terapeita un skolu konsultanta, komentārs speciāli Skolas Psiholoģijai: Saskaņā ar psiholoģiskās labklājības pētījumiem daudzpusība un drosme ir veselīgākās kvalitātes, ko sevī var attīstīt, tās noder jebkurā dzīves sfērā un situācijā. Šīs kvalitātes mums palīdz pielietot pārējās prasmes un īstenot citas mūsu kvalitātes. To ņemot vērā, kad saskaramies ar konfliktiem un viedokļu atšķirībām darba vietā, ļoti noderīgi ir censties būt vienlaikus drosmīgam, bet arī ļoti elastīgam. Tas lielā mērā ietver spēju būt radošiem. Piemēram, kādus risinājumus varētu piemērot, lai būtu iespējams apmierināt abas puses? Varbūt rodas idejas par risinājumiem, kas iepriekš nav tikuši pielietoti un apskatīti? Laiku, ko nereti veltām, lai aizstāvētu savu sākotnējo nostāju, noteikti lietderīgāk ir pavadīt, radot alternatīvus veidus, kā rast abām iesaistītajām pusēm pieņemamus un derīgus risinājumus. Vienmēr vērtīgi paturēt prātā, ka bieži mēs neizprotam otras puses patieso motivāciju, kas liek šādi rīkoties. Tie var būt gan apzināti, gan neapzināti iemesli. Var izrādīties ļoti vērtīgi iejusties otra ādā, labāk saprotot otra motivāciju. Turklāt svarīgi arī ieklausīties sevī un saprast, kas ir mana paša motivācija un kas tad īsti ir tas, kas rada nevienprātību, satraukumu un liek justies slikti. skolas PSIHOLOĢIJA Neefektīvas skolēnu un skolotāju sadursmju risinājuma stratēģijas Inga Raškova, skolotāja, Mg. philol. Sadursmes starp skolēnu un skolotāju ir ikdienišķa un ļoti svarīga pedagoģiskā procesa daļa. Tās izriet no abu pušu vecuma un tāpēc zināšanu, prasmju un pieredzes atšķirībām. Skolotājs vēlas un ir gatavs strādāt, bet skolēns tieši tajā brīdī nav darbam gatavs: grozās, skatās apkārt, sarunājas, darbojas ar telefonu vai dara ko citu, kas mācību stundā nebūtu jādara. Protams, skolotājs jūtas nepatīkami, dažreiz ļoti nepatīkami, tomēr viņš savalda savas emocijas un ar dažādiem pedagoģiskiem paņēmieniem cenšas sasniegt abām pusēm svarīgo mērķi mācīties. Viens no skolotāju nepatīkamo izjūtu un konfliktu ar skolēniem cēloņiem slēpjas neefektīvi risinātās sadursmēs. Neefektīvi risinātu skolēna un skolotāja sadursmju īpašības: pedagoģiski korekta skolotāja rīcība; sasniegtā mērķa nenoturīgums; skolotāja nepatīkamo izjūtu intensitātes saskarsmē ar skolēnu pastiprināšanās. Skolotāja izjūtas joprojām aicina apstāties un padomāt. Šoreiz padomāsim par uzvedību jeb par to, ko sadursmju gadījumā dara skolēni un ko skolotāji. Cilvēka uzvedības efektivitāte ir cieši saistīta ar viņa izjūtām Kā puķe nevar ziedēt ziemas salā, tā arī cilvēks nevar sekmīgi darboties, kamēr iekšēji nav tam gatavs nejūtas labi. Protams, cilvēkam ir saprāts un gribasspēks, tāpēc viņš var neņemt vērā savas izjūtas un darīt to, kas jādara, arī tad, kad jūtas nepatīkami. Tikai šādā noskaņā paveiktais neļauj just prieku un gandarījumu par darbības rezultātu. Ir atvieglojuma sajūta ( Fūū, beidzot tas padarīts! ), bet ne prieks par paveikto un vēlme šo pašu darbību atkārtot vēl un vēl. Patīkamās izjūtas ir nepieciešamas ne tikai kā jebkuras darbības avots, bet arī kā tās turpinājumu motivējošais faktors. Skola, protams, nav rotaļu laukums, kur katrs var darīt, ko vēlas. Mācību darbs gan skolēniem, gan skolotājiem nozīmē arī kādus pienākumus vienam pret otru. Ir reizes, kad ir grūti vai neizdodas saskaņot skolotāja man patīk, es zinu, ka tev arī patiks, pamēģini ar skolēna es negribu, man nevajag. Tad izpratne par cilvēka uzvedības saikni ar viņa izjūtām var palīdzēt saprast, kāpēc skolotāja pedagoģiski korekta rīcība vēlamo mērķi tomēr nesasniedz. 33

34 Neefektīvas uzvedības būtība Cilvēka uzvedības avots ir viņa izjūtas, un tai vienmēr ir kāds mērķis. Dažreiz mērķi ir divi: apzinātais un neapzinātais. Piemēram, cilvēks grib izpildīt kādu pienākumu, bet viņa iekšējā izjūta ar apzināto mērķi nesaskan gribas skatīties TV. Rodas iekšēja pretruna, ko var risināt dažādi: apspiest izjūtas un darīt to, kas jādara, vai ļauties savām izjūtām un atlikt pienākuma izpildi uz vēlāku laiku. Abos gadījumos cilvēka uzvedība ir neefektīva: cerētais prieks un gandarījums par paveikto nav pilnīgs. Pirmajā gadījumā pienākuma izpilde prasa tādu piepūli, ka pēc uzdevuma izpildes cilvēkam nav vairs spēka priecāties, viņš jūt tikai atvieglojumu ( fūūūū, beidzot! ). Otrajā gadījumā cilvēks nevar pilnībā atslābināties un pilnā mērā baudīt atpūtas mirkli, iekšējais nemiers un domas par vēl darāmo traucē priecāties par interesantu pārraidi. Abiem cilvēka uzvedības variantiem ir emocionālas reakcijas īpašības: personīgo izjūtu un domu neapzināšanās, apgrūtināta uzvedības vadāmība un tās atkarība no kādiem ārējiem faktoriem. Pēdējais izpaužas kā cilvēka izjūtu atkarība no gadalaika, laika apstākļiem, arī citu cilvēku uzvedības atbilstības vai neatbilstības tam, ko cilvēks vēlas un gaida, un spēcīga vēlme glābt pasauli vai izdarīt tajā arī citos cilvēkos kādus labojumus. 3 uzvedības stratēģijas: bēgšana, uzbrukums, tuvināšanās Šāda neefektīva, emocionālās reakcijās uz ko patīkamu vai nepatīkamu balstīta uzvedība ilgākā laika periodā var kļūt par grūti maināmu cilvēka dzīves un darba stilu, kurš ļoti apgrūtina viņa apzināto mācību, darba un citu sociāli svarīgu mērķu sasniegšanu. Šādos gadījumos runā par cilvēkam raksturīgām uzvedības stratēģijām: bēgšana, uzbrukums un tuvināšanās. Tās var tikt izmantotas visās cilvēka dzīves jomās, tāpat var būt raksturīgas tikai kādai noteiktai dzīves jomai. Turpmāk par neefektīvu uzvedības stratēģiju izpausmi skolēnu un skolotāju sadursmēs, kad abu pušu vēlmes, kas saistītas ar apzināto mērķi mācīties, nesaskan. Uzdevums Turpmāko uzvedības stratēģiju aprakstā pamēģiniet saskatīt savus skolēnus un sevi pašu. Kura no uzvedības stratēģijām vairāk raksturīga skolēniem, kura skolotājiem? Kāpēc tā? Bēgšana Bāzes emocijas: bailes, trauksme līdztekus spēcīgai, grūti vadāmai domāšanai par nepatīkamo izjūtu izraisītāju. Šādi ievirzītai domāšanai tendence turpināties vēl labu laiku pēc sadursmes atrisinājuma, arī cilvēka brīvajā laikā, pat naktīs. Ķermeņa valoda: acis pavisam aizvērtas vai nolaisti plakstiņi; skatiens novērsts vai cieši piesaistīts kaut kam emocionāli neitrālam vai patīkamākam; slēgtās ķermeņa pozas; ķermenis tiecas aizslēpties aiz kāda priekšmeta (mēbelēm, durvīm, sienas, cita cilvēka u.c.) vai vismaz pagriezties sāniski pret nepatīkamo izjūtu izraisītāju. Novērojamās emocionālās reakcijas: neklausās, neskatās, nerunā, neatbild, nesaka, nepiedalās, neatnāk vai nokavē, nepieraksta, neizpilda, neatzīmē, neatšķir, nepārbauda, nesagatavo, neiemācās, neapmeklē, aiziet, aizskrien, pamet, pazaudē, neiepazīstas, nepasveicina, neatzīstas, neiegādājas, neparaksta, neinformē, neuzņemas atbildību utt. Apziņas reakcijas: ļoti nepatīkamu izjūtu gadījumā visi psihiskie procesi (domāšana, atmiņa, uzmanība, uztvere, emocijas) vērsti uz nepatīkamo izjūtu izraisītāja izziņu, bet tikai tā negatīvo izpausmju aspektā, pozitīvās izpausmes apzināties grūti; intensitātes ziņā ne tik nepatīkamu izjūtu gadījumā psihisko procesu nenoturīgums, apgrūtināta darbība un mētāšanās no nepatīkamā uz ko citu patīkamāku. Verbālās reakcijas: balss klusa, izruna neskaidra, saraustīta; iepriekš minēto reakciju nosaukums vai paplašināts apraksts un to racionalizācija (izskaidrojums, pamatojums, argumentācija); arī mānīšanās, melošana. Galvenā šādas uzvedības īpašība nepatiesums: cilvēka vārdi saka vienu, bet viņa uzvedība liecina pavisam par ko citu. Tāpēc cilvēka runa var būt saskarsmes mērķim pilnīgi atbilstoša, bet saskarsmes partneri nepārliecina, drīzāk otrādi kaitina. Uzbrukums Bāzes emocija: ilglaicīgā vai ļoti spēcīgā emocionālā diskomfortā pamatotas dusmas kopā ar izteiktu nevēlēšanos, pat nespēju apzināties situācijas 34

35 būtību un ļoti spēcīga vēlme vismaz kliegt, ja ne darīt kaut ko fiziski. Ķermeņa valoda: sejas sārtums, ļoti ciešs un noturīgs acu skatiens tieši otra cilvēka acīs, sakniebtas lūpas, saspringti sejas un ķermeņa muskuļi, stingas ķermeņa kustības, ķermeņa apjoma un pozas pārākuma demonstrējums nepatīkamo izjūtu izraisītājam, fiziskā saspringuma atslābināšanas grūtības arī pēc sadursmes atrisinājuma. Novērojamās emocionālās reakcijas: fizisks kontakts ar nepatīkamo izjūtu izraisītāju vai viņam piederošu priekšmetu, arī fiziska apturēšana, savaldīšana; var būt cilvēka vai kādu priekšmetu sišana, pagrūšana, grūstīšana, purināšana, speršana, kniebšana, košana, skrāpēšana, laušana, bojāšana; var būt arī ļoti enerģiska zīmēšana, švīkāšana, dažādu skaņu radīšana ar priekšmetiem. Apziņas reakcijas: uzmanības un uztveres pilnīga piesaiste nepatīkamo izjūtu izraisītājam vai kādai ar viņu saistītai lietai, kas notiek ar citu apziņas procesu apgrūtinātu darbību vai to pārtraukumu, līdz brīdim, kamēr cilvēka emocionālais komforts tiek atjaunots un rodas vismaz emocionāls atvieglojums, ja ne miers. Verbālās reakcijas: var būt divējādas atklātas un slēptas. Atklātās verbālās reakcijas ir skaļas, ar ļoti izteiktu izrunu, tās veido emocionāli nepatīkami vārdi, izteicieni, skaņas. Slēptās verbālās reakcijas ārēji ir saskarsmes situācijai pilnīgi atbilstošas, pieklājīgas, laipnas, bet otrs cilvēks tās uztver ar nepatiku, noraidījumu vai atklātu vismaz verbālu pretuzbrukumu. Galvenā šādas saskarsmes īpašība neapzinātā mērķa (emocionāla otra cilvēka ietekmēšana) sasniegšana, vienlaikus apzinātais mērķis (mācīšanās) sasniegts netiek vai sasniegums nav noturīgs. Tuvošanās Bāzes emocija interese kopā ar visu organisma fizisko sistēmu un apziņas procesu līdzsvarotu, noturīgu un efektīvu darbību pat tad, ja nākas pārvarēt kādas grūtības. Cilvēks ne tikai vēlas, bet arī var sasniegt gan apzinātos, gan neapzinātos uzvedības mērķus. Viņa prieks un gandarījums par paveikto ir tik spēcīgs, ka rada cilvēkā vēlmi darīt ko līdzīgu vēl un vēl. Viņa emocijas spēj ieinteresēt, aizraut arī citus. Tomēr arī šajā gadījumā iespējami nepatīkami pārsteigumi: emocionāla izdegšana, cilvēka interešu, personiski nozīmīgu attiecību koncentrēšanās tikai šajā patīkamo nodarbju jomā, kamēr pārējās, mazāk patīkamās, var tikt izmantotas citas uzvedības stratēģijas, darbaholisms un emocionāla pieķeršanās, pat atkarība no tiem cilvēkiem, kuri kļūst par patīkamo izjūtu izraisītājiem (mīļākais skolotājs un mīļākie skolēni). Secinājumi 1. Neefektīvas uzvedības pamats personīgo emociju neapzināšanās. 2. Neefektīvas uzvedības īpatnība apgrūtināta vadāmība, korekcija. 3. Neefektīvas uzvedības rezultāts: apzināto saskarsmes mērķu sasniegšanas atkarība no ārējās vides atbilstības vai neatbilstības skolēna/skolotāja vēlmēm; neapzināto mērķu sasniegšana ar sevis vai citu cilvēku emocionālu izmantošanu. 4. Neefektīvas uzvedības rezultāti ilgtermiņā: konflikti attiecībās ar citiem, arvien vairāk nepatīkamu emociju, emocionālā vardarbība pret sevi un/vai citiem, arī psihosomatiskas veselības problēmas. 5. Iespējamais risinājums: personīgo emociju apzināšanās, to vadības prasmju apguve, saskaņojot tās ar cilvēka domāšanu un runāšanu. 35

36 skolas PSIHOLOĢIJA Vai skolotājam obligāti kaut kas ir jāiemāca bērniem? Iveta Pudāne, Mg. paed., izglītības metodiķe PII Lotte Blogs: Vasarā biju kādas lauku skolas 9. klases izlaidumā. Absolventu klasē nebija daudz, laikam septiņi. Izdzirdot par šādu skolēnu skaitu, ikkatrs Rīgā strādājošs skolotājs pie sevis nospurdz: Te jau zināšanas katram var ieliet ar karotīti un būs teicamnieki vien! Izrādījās, ka lauku skolas zinību apguves realitāte tāda nav. Apbalvošanas laikā katram absolventam tika nosaukta viņa eksāmenu vidējā atzīme. Tas priecīgo notikumu padarīja mazliet skumju, jo tikai vienam klases skolēnam vidējā atzīme bija 8, pārējiem starp pieci un seši. Jāatzīst, ka bija neērti. Jo ko gan ar šādu atzīmju izdaudzināšanu vēlējās panākt skolas vadība? Parādīt, cik bērnu sekmju, tātad zināšanu, līmenis zems vai skolotāju nespēju sekmīgi izglītot septiņus bērnus? Skolotājs tomēr ir apguvis savu profesiju ar viscēlāko mērķi mācīt bērnus. Ja ar tik mazu bērnu skaitu klasē vērtējums ir tik zems, rodas pamatots jautājums: kas par to atbildīgs? Skolotāja galvenais uzdevums ir iemācīt, kā mācīties Pēc manām domām, skolotājs tāpēc ir izvēlējies šo dievišķo profesiju, lai mācītu un iemācītu. Ja es kā pedagogs jūtu, ka bērnus neiedvesmoju un viņi pie manis nekļūst gudrāki, tad zaudēju savu sūtību, pašu galveno, kā dēļ vispār strādāju šo darbu. Es kā pedagogs noteikti nedrīkstu strādāt neiemācot. Ja mācību tēma nav skārusi bērna jūtas, tā neiesakņojas. Skolotāja galvenais uzdevums ir iemācīt, kā mācīties. Skolēna panākumiem ir jābūt skolotāja enerģijas avotam un dzinulim mācīt vēl labāk. Skolotājam pašam visu dzīvi ir jāmācās. Jāmācās un jāaug līdzi savam mācību priekšmetam. Ja pats neesi ieguldījis darbu un jūti, ka nevari iedot skolēnam vislabāko, jāizvērtē, vai skolotāja darbs tiešām ir sirdī. Jo pedagoga dvēsele ir atvērtāka, jo bērna sirdij vieglāk tai pieķerties. Jo bērna sirdij vieglāk pieķerties, jo vieglāk no šāda pedagoga mācīties. Jo vieglāk mācīties, jo lielāka kļūst interese, gribas uzzināt vēl un vēl. Jo vairāk gribas uzzināt, jo vairāk zini. Pedagoga un bērna veiksmīga mijiedarbība ir tā, kas izglīto, virza un dod pozitīvu rezultātu. Skola ir tikai papildinājums vecāku mācībām Viens no pasaulē labākajiem ekspertiem jautājumos par uzņēmuma vadīšanu, maksimālu pašrealizāciju un personīgo meistarību, bestselleru autors Robins S. Šarma grāmatā Ģimenes dzīves gudrība, kā izaudzināt garīgi spēcīgu cilvēku (izdevniecība Avots, 2009) gan uzsver, ka skola ir tikai papildinājums vecāku mācībām. Šajos laikos, kad vecākiem ir pārāk daudz darāmā, vienkāršāk nedarīt neko un cerēt, ka skola iemācīs bērniem visu to, ko vecāki viņiem iemācītu, ja vien nebūtu tik aizņemti. Ne velti ir teiciens, ka labākā dāvana, ko var dot bērnam, ir savs laiks. Vecākiem visbiežāk laika nav... Bet mācīšanās norit no brīža, kad cilvēks pamostas, līdz brīdim, kad vakarā aizmieg. Internetā kāda mamma rakstījusi: Nedomāju, ka skolotājam jābūt visvarenam mana bērna audzinātājam... Nākas atzīt, ka šodiena visiem ir steidzīga, skrejoša, naudu pelnoša. Nenoliedzami, savā ziņā tas tiek veikts samērā cēlu mērķu vārdā savu bērnu pienācīgai audzināšanai un izglītošanai. Tomēr kas tad īsti slēpjas aiz vārdiem pienācīga audzināšana un pienācīga izglītošana? Bieži vien vecāki sevi māna, domājot, ka ar finansiālo nodrošinājumu būs nodrošinātas visas bērna vajadzības un vēlmes. Protams, mēs bērnam esam vēlējuši tikai to labāko bērnudārzu ar vislabākajām atsauksmēm, mācības prestižā skolā un daudzveidīgu interešu pulciņu klāstu. Pēc vecāku domām, no šī brīža problēmām vairs nevajadzētu būt, jo viss ir saorganizēts tā, ka bērnam atliek vienīgi mācīties un gūt vislabākos rezultātus, lai visi būtu apmierināti un laimīgi. Tiklīdz secinām, ka bērnam mācības nepadodas, interešu pulciņi sāk neinteresēt, ko mēs darām? Pirmais meklējam vainīgos! Skolotājs nav iemācījis, skolotājs nav ieinteresējis, skolotājs nav atradis pieeju utt. Nenoliedzami, skolotājs ir mācījies pedagoģiju, arī psiholoģiju, un šaubu nav, ka liela daļa pedago 36

37 gu lieliski prot strādāt ar bērniem un zina vislabākās metodes, kā sasniegt vēlamos rezultātus. Bet ja vecākiem godīgi jāizvērtē, kādu ieguldījumu paši devuši sava bērna izglītošanā, neminot to, ka izvēlējušies viņam labāko bērnudārzu/skolu/pulciņu/ grāmatu... Kopības sajūta Par piemēru prātā ataust mana bērnība. Augu līdzīgi latviešu rakstnieces Annas Brigaderes Annelei. Atceros un uzreiz ataust tā mīļā sajūta. Ka ir savs koks mežā, ar kuru parunāties, sava puķe, kuru pasmaržot, bet nenoplūkt, mīļie vecāki un vecvecāki, kuri allaž pie darba strādīgi, audzinoši un dzīvesgudri... Ikdienas izziņas procesos, lai iepazītu plašo pasauli, tika izmantotas visas maņas: redze, dzirde, oža, garša un tauste. Pienākuma apziņa veidojās, pieskatot mazo brāli, aprūpējot cālīšus, kuri tikko šķīlušies, un pusdienlaikā pārsienot pļavā govis. Smadzeņu darbība aktivizējās, aktīvi kustoties, piepalīdzot vecvecākiem mājas darbos un ēdot veselīgu pārtiku, lielākoties pašaudzētu. Vitamīni tika uzņemti ar tikko no krūma rautām ogām, mežā salasītām svaigām mellenēm, avenēm un zemenēm. Ģimenes kopības sajūta veidojās ikvakara sarunās. Dzimtas kopības sajūta vasaras siena un rudens kartupeļu talkās. Un, lai arī visi bija aizņemti darbos, neatceros, ka kāds pieaugušais uz maniem jautājumiem nebūtu atbildējis. Viss tika izstāstīts, pārrunāts, parādīts. Būt tādiem, par kādiem sapņojam būt Otra labākā dāvana (pēc vērtīgā laika, ko mēs varam sniegt saviem bērniem) noteikti ir labs piemērs. Vai tieši tā pašlaik nepietrūkst mūsu bērniem? R. S. Šarma, akcentējot dabas nozīmi bērna dzīvē un uzsverot vecāku līdzatbildību tā izglītošanā, raksta, ka laiks, ko mēs ar bērniem pavadām dabā, ir īpašs. Tas patiešām mūs satuvina un atraisa to labāko mūsu sirdīs. Es zinu, ka tas dara brīnumus viņu radošajā augsnē... Labākais veids, kā iedvesmot savus bērnus attīstīties par tādiem cilvēkiem, kā mēs sapņojam, ir pašiem kļūt par tādiem, kādus mēs vēlētos redzēt viņus izaugam. Mēs mācām viņiem uzvedību ar savu uzvedību. Mūsu vērtības un pārliecības kļūst par viņu vērtībām un pārliecībām. Mūsu negatīvās rakstura iezīmes neizbēgami kļūs par viņu negatīvajām iezīmēm. Mums vienmēr jāpatur prātā, ka mūsu bērni vēro katru mūsu soli. Ja mēs domājam, ka tās mazās acis, kas mūs vēro, netiek ietekmētas ļoti dziļi ar katru mūsu vārdu un rīcību, tad mēs mānām paši sevi. Atgriezties pie pamatvērtībām Atgūstot neatkarību un paveroties plašākam redzeslokam, mēs vecāki un pedagogi tvērām jaunas audzināšanas un izglītošanas idejas un pieejas no Rietumiem, bet aizmirsām par savējām. No mūsu dzīvēm sāka pazust mūsu pašu pamatvērtības. Aizmirsām, ka veiksmi nodrošina neatlaidīgs darbs un apņemšanās likt lietā visu to, ko gēni cilvēkam dāvājuši. No pedagoģiskās pieredzes nākas secināt, ka mūsdienu bērni arvien vairāk nesadzird skaņas, ar grūtībām iemācās burtus un apgūst lasītprasmi. Kad bērns sāk apmeklēt bērnudārzu, vecāku prioritāte ir, lai bērns pēc iespējas ātrāk sāktu lasīt. Bet bērns nelasīs, ja nesaklausīs skaņas, taču skaņas nesaklausīs, ja nebūs apguvis pietiekami daudz priekšstatu par sadzīviskām lietām un priekšmetiem, dzīvo dabu un apkārtnes mācību. Turklāt taisnība ja pirmsskolas periodā bērna izglītošanā vecāki neiesaistās nemaz, pedagogam vienam pašam teicamu rezultātu ir pagrūti panākt. 25 bērniem nav iespējams ar karotīti ieliet zināšanas. Bērnudārza grupās un klasēs, kurās mācās daudz bērnu, skolotāji nespēj viņus nodrošināt nedz ar disciplīnu, nedz zināšanām. Katram bērnam ir savs temps un uztveres bloks, tāpēc nepieciešama individuāla pieeja. Lai kā negribētos, nākas vecāku sapulcēs uzsvērt, cik svarīgi līdztekus pirmsskolas mācību procesam arī mājās bērnus izglītot. Teju neapstrīdams ir fakts, ka skolotājs var kaut uz galvas stāvēt (labā nozīmē, protams!), bet, ja bērnam nav iekodēta apziņa mācīties un saprašana, ka izglītība ir svarīga viņa dzīvē, nepalīdzēs ne mācību priekšmeta skolotājs, ne privātskolotājs! Kāds mana bloga Par pedagoģiju cītīgs sekotājs stāstīja par savu vērojumu, sakot, ka bieži vien problēma ir paši vecāki, jo vecāki nevar pārlēkt augstāk savam zināšanu un intelekta līmenim; ja vecāki paši nav mācījušies skolā cītīgi, tad diez vai varēs bērnam šādu apziņu radīt. Protams, ne visu vecāki paši var zināt, lai spētu palīdzēt savam bērnam. Tomēr gribētos novēlēt, lai vecāki ir modri par savu bērnu jau tad, kad tas 37

38 sāk bērnudārza gaitas. Rabīns Harolds Kušners ir teicis: Es vēlos, lai pirms divdesmit pieciem gadiem kāds man būtu pateicis, ka dzīves jēga būs atrodama nevis manos profesionālajos panākumos, bet gan manu bērnu vērtību slīpēšanā. Runāsim, stāstīsim, vērosim, apmeklēsim kopā teātrus, koncertus, zooloģisko dārzu un darīsim vēl simtiem lietu, lai paplašinātu bērna redzesloku, atraisītu domāšanas spējas, rosinātu iztēli un fantāziju. Nav garantēts, ka tas tiešām atnesīs izcilus sasniegumus, bet ieguldītās pūles nekad nav veltas. Nekad! Mums vecākiem šķiet, ka rūpējoties, lai bērns būtu apģērbts, pabarots un izgulējies, esam nodrošinājuši viņam gana daudz sava laika un uzmanības, taču no diendienā novērotās bērnu reakcijas nākas secināt tas ir tikai niecīgs, pavisam niecīgs iztikas minimums. Jo nenoliedzami, ka pieaugušais ir tas, kurš virza bērnu audzinošā un izglītojošā gultnē. Varam tikai priecāties, ja mūsu bērnu dzīves ceļā gadās skolotāji, kuri prot iedvesmot un virzīt pa veiksmīgas attīstības kāpnēm, jo skolotājs ir Gaisma, kas spēj apgaismot ceļu tiem, kuri taustās savos meklējumos. Skolotājs ir nebeidzams iedvesmas avots. Bet jāatceras, ka kalnā nekāpj tikai skolotājs un bērns, turpat līdzās kāpj arī vecāki, lai uzmundrinātu, iedrošinātu vai vienkārši turētu roku, sakot: Tev viss izdosies! Un izdosies. Noteikti izdosies, jo dzīve nav nekas vairāk kā iespēju logi, kas savienoti kopā, lai izveidotu veselumu, teicis R. S. Šarma. AKTUĀLĀS IZGLĪTĪBAS ZIŅAS Pedagogi atbalsta jauno atalgojuma modeli un tā turpmāko pilnveidi Izglītības un zinātnes ministrijā piektdien, 31.oktobrī, notika pedagogu darba samaksas modeļa aprobācijas vadības darba grupas kārtējā tikšanās ar pedagogu atalgojuma modeļa aprobācijā iesaistīto skolu koordinatoriem, lai pārrunātu pirmos secinājumus un turpmāk darāmo. Tajā aprobācijā iesaistītie pedagogi pauda atbalstu pilna laika darba slodzes modeļa izstrādei un pilnveidei. Tikšanās laikā ar skolu pārstāvjiem tika pārrunāti un analizēti skolotāju aizpildīto darba laika uzskaites veidlapu rezultāti, pārrunājot jautājumus par pedagogu slodzes veidojošajiem komponentēm, atšķirībām skolēnu skaita ziņās dažādās skolās, par risinājumiem skolēnu skaita ziņā nelielajām, gan lielajām skolām. Aprobācijas vadības darba grupa ir izveidojusi vispārējo mācību priekšmetu skolotāju amata apraksta paraugu, bet skolu direktori sadarbībā ar vietniekiem to pilnveidos atbilstoši darba lapu uzskaites analīzei. Lielākajā daļā skolu modeļa aprobācija turpinās līdz novembra beigām, un decembra sākumā atsūtīs pilnveidotos amata aprakstus. Nākošā tikšanās plānota decembrī. Ministrijas speciālisti jau līdz šim ir viesojušies vairākās skolās un vizītes skolās arī turpinās. 36 stundu darba nedēļas aprobācijas procesā ministrija jau ir ieguvusi informāciju, kāds stundu skaits ir nepieciešams izglītības programmu īstenošanai atbilstoši atalgojuma modeļa formulā izmantojamajiem nosacījumiem. Aprobācijas procesā tiek iegūta praksē pārbaudīta informācija par to, kādu pienākumu veikšanai pedagogi patērē proporcionāli visvairāk laika un cik bieži tos veic, piemēram, mācību un audzināšanas darba plānošanai un organizācijai, skolēnu individuālo spēju attīstīšanai, sadarbības veidošanai ar ģimeni, ieguldījumam izglītības iestādes attīstībā. No oktobra līdz decembrim notiek jaunā modeļa - pilna laika darba slodzes jeb 36 stundu darba nedēļas - aprobācija dažādu izglītības pakāpju skolās, kurā ir iesaistīti aptuveni 2000 skolotāju. Decembrī tiks izvērtēti aprobācijas rezultāti un veiktas nepieciešamās korekcijas. Savukārt aprobācijas otrajā posmā no 2015.gada janvāra līdz jūnijam izvēlētais modelis tiks aprobēts visās Latvijas izglītības iestādēs. Kā jau informējām, IZM speciālisti ir izstrādājuši un piedāvājuši pedagogu darba samaksas aprēķina modeļa divus variantus - pāreja uz pilna laika darba slodzi un modeļa nauda seko skolēnam pilnveide. Pilna laika darba nedēļa ietvertu kontaktstundas, laiku mācību stundu sagatavošanai, skolēnu darbu labošanai un citiem pedagogu veicamajiem pienākumiem. Pedagoga veicamie pienākumi tiktu noteikti amata aprakstā. 36 stundu darba samaksas modelis neizslēdz darbu uz pilnu vai nepilnu slodzi, atkarībā no tā, kā izglītības iestādes vadītājs organizē darbu un nodrošina izglītības iestādi ar resursiem. Darba samaksas aprēķināšanai tiek izmantotas 36 stundas, kas tiek pieņemtas par pilna laika darba slodzi. Pedagogi varēs arī turpmāk strādāt nepilnu slodzi, kā arī vairāk par 36 stundām nedēļā, nepārsniedzot Darba likumā noteiktās 40 stundas nedēļā. 38

39 Saskaņā ar iepriekšējā Ministru kabineta lēmumiem un šīs valdības deklarācijā noteikto uzdevumu līdz 2015.gada 1.septembrim ir jāizstrādā jauns pedagogu darba samaksas modelis, kas būtu aprēķina metodikā caurskatāms un ļautu efektīvāk pārvaldīt finanšu resursus. Parlaments atbalsta ieceri centralizētā eksāmena svešvalodā vietā ļaut kārtot starptautiski atzītu pārbaudījumu Saeima 30. oktobrī otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā, kas ļaus skolēniem centralizētā eksāmena svešvalodā vietā izvēlēties kārtot starptautiski atzītu pārbaudījumu. Atbalstītie grozījumi Vispārējās izglītības likumā ļaus izvēlēties izmantot, piemēram, TOEFL vai IELTS pārbaudījumus, informēja Saeimas Preses dienestā. Liela daļa ārzemju augstskolu neatzīst Latvijas centralizēto eksāmenu rezultātus un prasa starptautiski atzītu sertifikātu. Lai jaunietim, kurš vēlas studēt ārzemēs, nebūtu divas reizes jākārto svešvalodas eksāmens, likuma grozījumi paredz nodrošināt izvēli - kārtot svešvalodā centralizēto eksāmenu vai tikai starptautiski atzītas testēšanas institūcijas eksāmenu. Starptautiski atzītais sertifikāts apliecinās arī, ka nokārtots vidējās izglītības pārbaudījums. Izmaksas par starptautiski atzītas institūcijas eksāmenu būs jāsedz jaunietim pašam. "Deputāti vienbalsīgi atbalsta ideju ļaut jauniešiem, kuri vēlas studēt ārzemju augstskolās, kārtot tikai vienu svešvalodas eksāmenu. Šāda iespēja kaimiņvalstu Lietuvas un Igaunijas skolēniem jau pašlaik ir," iepriekš skaidroja par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Dana Reizniece-Ozola (ZZS). Ar likuma grozījumiem plānots uzdot Ministru kabinetam izstrādāt kārtību un kritērijus, kā notiks šāda pārbaudījumu aizstāšana. Savukārt Izglītības un zinātnes ministrijai būs jāapstiprina saraksts ar tām starptautiski atzītajām testēšanas institūcijām, ar kuru sertifikātiem varēs aizstāt centralizēto eksāmenu rezultātus. Izglītojamo skaitam nemainoties, resursu pedagogu algām 2015.gadam pietikšot Ja nākamajā gadā izglītojamo skaits būtiski nepalielināsies, finansējums mērķdotācijām pašvaldībām pedagogu darba samaksai 2015.gadā būs pietiekams, lai nodrošinātu pilnu finansējuma apmēru, šodien Ministru kabinetā informēja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji. Tomēr tad, ja piepildīsies prognozes par izglītojamo skaita izmaiņām, papildus būs nepieciešami vēl 1,4 miljoni eiro pedagogu darba samaksas nodrošināšanai 2015.gadā, un šajā gadījumā pastāv risks, ka IZM nevarēs nodrošināt nepieciešamo finansējumu par tai piešķirtajiem budžeta līdzekļiem. Saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas (VISS) datiem uz šā gada 27.maiju kopējais izglītojamo skaits klasēs bija Tāpat bija reģistrēti pirmsskolas vecuma bērni un profesionālās izglītības izglītojamie. Finansējums 2014.gada septembrim - decembrim, atbilstoši izglītojamo skaitam, bija eiro mērķdotācijas pašvaldībām un eiro mērķdotācijas privātajām izglītības iestādēm veidā. IZM apakšprogrammā "Dotācija privātajām mācību iestādēm" 2014.gada septembrim-decembrim un 2015.gadam atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam un nepieciešamības gadījumā, ja konstatētas būtiskas izglītojamo skaita izmaiņas, salīdzinot ar 2014.gada 27.maiju, iesniegs attiecīgus priekšlikumus finansējuma izmaiņām. Ņemot vērā pašvaldību iesniegto izglītojamo skaita (pirmsskolas vecuma bērni un klašu izglītojamie) prognozi uz 2014.gada 1.septembri un, pamatojoties uz 2013.gadā konstatētajām izglītojamo skaita svārstībām mācību gada beigās salīdzinājumā ar mācību gada sākumu, IZM ir veikusi provizorisku aprēķinu par papildus nepieciešamā finansējuma apmēru 2015.gadam un 2016.gadam. Aprēķinos vērojama tendence, ka izglītojamo skaits mācību gada beigās (maijā) samazinās salīdzinājumā ar izglītojamo skaitu mācību gada sākumā (septembrī) un atkal pieaug jaunā mācību gada sākumā. IZM prognozē, ka arī 2014./2015.mācību gada beigās izglītojamo skaits provizoriski varētu samazināties par 1,3 % jeb 3194 izglītojamiem salīdzinājumā ar izglītojamo skaitu 2014./2015.mācību gada sākumā, bet izglītojamo skaits 2015./2016.mācību gada sākumā atkal varētu palielināties par 964 izglītojamajiem salīdzinājumā ar izglītojamo skaitu 2014./2015.mācību gada beigās. 39

40 Ņemot vērā minēto un to, ka pašlaik viena izglītojamā vidējās izmaksas vidēji gadā ir 1360 eiro, IZM secinājusi, ka indikatīvi 2015.gadam papildus būtu nepieciešami 1,4 miljoni eiro. Tomēr 2016.gadā plānots ieviest jaunu finansēšanas modeli, līdz ar to precīzi prognozēt nepieciešamo finansējuma apmēru nav iespējams. Šādā situācijā IZM būs spiesta samazināt finansējumu par pedagogu papildu pienākumu un atbalsta pasākumu veikšanu, kas nepārsniedz 40% no mācību stundu plāna īstenošanai aprēķinātās mērķdotācijas, vai arī būs jāsamazina finansējuma apmērs speciālo pirmsskolas izglītības iestāžu, internātskolu, speciālo internātskolu un Izglītības iestāžu reģistrā reģistrēto attīstības un rehabilitācijas centru uzturēšanas izdevumiem, kas jau tā netiek nodrošināts pilnā apmērā. Pašlaik tas nodrošināts tikai 79,11% apmērā. Turklāt, lai nodrošinātu iepriekš minētā normatīva izpildi 100% apmērā, papildus nepieciešami 8,3 miljoni eiro. Tomēr IZM norāda, ka pašvaldību iesniegtā informācija par prognozēto izglītojamo skaita pieaugumu uz 1.septembri atšķīrās no reāli VIIS apstiprinātā izglītojamo skaita. Ņemot par pamatu VIIS datus un pašvaldību prognozēto izglītojamo skaita pieaugumu, IZM prognozēja, ka mācību gada sākumā kopējais izglītojamo skaits pašvaldību vispārizglītojošās izglītības iestādēs salīdzinājumā palielināsies par 4158 izglītojamajiem, tomēr reālais izglītojamo skaita pieaugums bija 3153 izglītojamie. IKVD: Jāievieš regulārs mācību stundu kavējumu uzskaites un novēršanas procesa monitorings Reaģējot uz lielo mācību stundu kavētāju skaitu profesionālajās vidusskolās, Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) uzskata, ka valsts līmenī būtu jāievieš regulārs mācību stundu kavējumu uzskaites un novēršanas procesa monitorings. Ar šāda monitoringa palīdzību varētu apkopot informāciju par tiem profesionālās vidusskolas izglītojamajiem, kuri kavē vairāk nekā 20 mācību stundas semestrī un kuri nebija snieguši informāciju par neierašanās iemeslu vai iemesls nebija uzskatāms par attaisnojošu. Tāpat tas sniegs atbalstu pašvaldībām un izglītības iestādēm mācību stundu kavējumu uzskaitē un novēršanā. Pašlaik izglītības iestādēm nav mehānisma, kā rīkoties, ja neattaisnoti mācību stundas kavē pilngadīgs izglītojamais. Ņemot vērā, ka profesionālās izglītības ieguve tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem, aktuāls ir jautājums par efektīvu izglītībai piešķirtā finansējuma izlietojumu. Izglītības iestādes kavējumi ietekmē arī izglītības kvalitāti, jo Latvijā veiktā "OECD PISA 2012" pētījuma rezultāti norādīja, ka pastāv sakarība starp "intensīvu" kavēšanu un atpalicību mācību sasniegumos. Tāpat būtu nepieciešams precizēt gadījumus, kad izglītības iestādei jāinformē pašvaldība par izglītojamo kavējumiem, kā arī noteikt, ka, ja izglītojamais vairāk nekā 20 mācību stundas semestrī nav apmeklējis profesionālās izglītības iestādi un nav izdevies iegūt informāciju, kādu iemeslu dēļ izglītojamais tā dara, tad izglītības iestādei rakstiski jāinformē pašvaldība, kura iesaistās problēmas risināšanā. IKVD rosina aktualizēt Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātos ieteikumus "Ieteikumi kārtības, kādā izglītības iestāde informē izglītojamo vecākus, pašvaldības vai valsts iestādes, ja izglītojamais bez attaisnojoša iemesla neapmeklē izglītības iestādi, piemērošanai", tostarp apkopojot labu praksi un izglītības iestāžu pieredzi neattaisnotu mācību stundu kavējumu uzskaitē un novēršanā. Ņemot vērā, ka izglītojamo finansiālās problēmas ir būtiskākā izglītības iestāžu problēma neattaisnotu kavējumu uzskaites un novēršanas procesā, kā arī to, ka stipendijas ir nozīmīgs mācību stundu un nodarbību apmeklējumu motivējošs apstāklis, būtu jāizvērtē iespēja pastiprināt valsts atbalsta mehānismu profesionālās izglītības iestāžu izglītojamajiem ar ierobežotām finansiālām iespējām (no maznodrošinātām, sociāli nelabvēlīgām ģimenēm). Jau ziņots, ka vismaz vienu mācību stundu nedēļā neattaisnoti kavē katrs trešais profesionālās izglītības iestādes izglītojamais. Latvijas Ārstu biedrības atklāta vēstule par gaisa kvalitāti skolās 5.novembrī Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) nosūtījusi atklātu vēstuli jaunajiem veselības, izglītības un zinātnes, ekonomikas ministriem ar aicinājumu rast risinājumu, kā uzlabot gaisa kvalitāti vispārizglītojošās mācību iestādēs. LĀB norāda, ka telpās, kurās bērniem jāpavada ilgas stundas, nav nodrošināta pietiekama ventilācija. Mediķi atgādina, ka gaisa sastāvs tiešā veidā iespaido cilvēka fiziskās un garīgās spējas, ietekmē smadzeņu 40

41 darbību, apgrūtinot gan mācību procesu, gan darba ražīgumu. Skolu ēkās, kurās nav domāts par ventilācijas sistēmām, bērni ātri kļūst miegaini un viņiem ir grūti koncentrēties. Lai problēmu risinātu, Latvijas Ārstu biedrība plāno gada februārī Rīgas Stradiņa universitātē rīkot konferenci, kas analizētu sabiedrības veselības problēmas skolās ar uzsvaru uz telpu higiēnu un gaisa tīrību. LĀB jau vairākkārt aktualizējusi šo jautājumu, organizējot nozares ekspertu diskusijas "Gaisa tīrība iekštelpās un energoefektivitāte", aicinot atbildīgās ministrijas veikt veikt izmaiņas atbilstošos Ministru kabineta noteikumos, tostarp ēku gaisa apmaiņas normatīvu izstrādi, lai nodrošinātu obligātus standartus vismaz pirmsskolas un vispārizglītojošās izglītības iestāžu renovācijas un ekspluatācijas noteikumos. 41

42 METODISKIE MATERIĀLI Audzinātāja stunda 4. klasē Nevēlamie svešinieki Mairita Rimoviča, Ilūkstes 1. vidusskolas sākumskolas skolotāja Mērķis: 1. Apgūt drošības pasākumus, kas jāievēro, ja mājās un uz ielas atrodies viens. 2. Mācīties rīkoties un izvairīties no nepatīkamām situācijām, ja parādās nevēlami svešinieki, t.sk. dzīvnieki. 3. Prast meklēt palīdzību, ja nokļūst nepatīkamā situācijā. Stundas gaita 1.Ievadsaruna Ikdienā bieži nokļūstam situācijās, kad ir apdraudēta cilvēka drošība. Situācijas var būt dažādas, bet recepti kā rīkoties,visiem gadījumiem nav iespējams izsniegt. Tādēļ katram pašam jārūpējas par sevi, jāizsargājas no nepatīkamām situācijām un jādomā par savu drošību. Stundā piedalīsies jauns draugs- kautrīgais zilonītis Džims, jo grib iemācīties, kā sevi pasargāt no nelaimēm. 2. Filmas skatīšanās Bērna personiskā drošība saskarsmē ar svešiniekiem uz ielas 1. fragmenta noskatīšanās (izmantots materiāls no interneta skat. ) 3. Diskusija -Vai filmā redzētā situācija bija bīstama? -Kas par to liecina? -Vai zēni rīkojās pareizi? -Kas nepatīkams var notikt? -Kas, jūsuprāt, bija jādara? (attīsim un paskatīsimies) 4. Filmas turpinājums par diviem zēniem, 2. fragmenta noskatīšanās (izmantots materiāls no interneta skat. ) 5. Grupu darbs Bērni tiek sadalīti 3 grupās, katrai grupai tiek iedota krāsaina A4 vai lielāka krāsaina papīra lapa, uz kuras ir uzrakstīti virsraksti. (Var izmantot jebkuru sadalīšanas veidu, piemēram, ar diegu palīdzību, kad skolotājai dūrē iepriekš sagatavoti sasieti diegi, skolēni pieķeras katrs pie viena pavediena un, kad skolotāja atlaiž diegus vaļā, tad ir redzams skolēnu sadalījums pa grupām ) 1. grupa. Raksta riskantās vietas, kur vienam nevajadzētu iet. NEEJ! 42

43 2. grupa. Raksta darbības, kas ir riskantas. NEDARI! 3. grupa. Min cilvēkus, kuriem nevajadzētu pārāk ātri uzticēties NEUZTICIES! 6. Darbu prezentācija, diskusija. Ir gūtas dažādas atziņas, ko un kā nevajadzētu darīt, tādēļ var sniegt palīdzību nepatikšanās nokļuvušiem bērniem. 7. Darbs pāros - situāciju analīze. Katram pārim jāizstrādā rīcības plāns. Liene izgāja pagalmā, viņai pēkšņi uzbruka svešs suns Alīna pēc skolas, atnākot mājās, ir viena, pie durvīm zvana svešinieks un neiet prom Andris mājās brauc ar autobusu viens, pieturā viņu uzrunā svešs vīrietis Reiz Ivars ļoti vēlu pārradās no klases vakara, uz mājām viņam jāiet gar parku, kur bieži pulcējas dzērāji Raitis redz, ka pa ielu pretī nāk spēcīgs puisis, kurš reiz viņam atņēma mobilo telefonu Inesei uz ielas kāda sieviete piedāvā parādīt kaut ko interesantu un slepenu 43

44 Raivim uz ielas gados vecāki zēni draud un pieprasa naudu Baibai, ejot pa ceļu, apstājas automašīna, kuras šoferis apņemas viņu aizvest mājās. -Kas liecina par to, ka situācija ir bīstama? -Ko kritiskajā brīdī tu vari darīt pats? -Kas tev var palīdzēt? Skolēni veido domu zirneklīti! Kurš man var palīdzēt? Skolēni min piemērus, vecāki, pieaudzis cilvēks, policists u.c. Skolotāja atgādina, ka vecāku telefona numurs jāzina no galvas, kā sazvanīt policiju. Jāatceras, ka kritiskos brīžos nav jākautrējas lūgt palīdzību! 8. Iegūto zināšanu pārbaude. Skolēni individuāli pilda testu, izvēlas pareizo atbildi, to iekrāso vai pasvītro. Tests Nevēlamie svešinieki 1.Ja mājās esmu viens *aizslēgšu durvis; *aicināšu ciemiņus un rīkošu ballīti. 2.Ja transportā esmu viens *uzsākšu sarunu ar svešinieku; 44

45 *apsēdīšos tuvāk vadītājam, konduktoram. 3.Nokļuvis briesmās *saukšu palīgā, skaļi kliegšu vai pat speršu un kodīšu; *kautrēšos bēgt, jo svešinieks jāklausa tāpēc, ka viņš ir pieaugušais 4.Ja pretī nāk svešs suns * paglaudīšu un samīļošu; *mēģināšu neveikt straujas kustības, izvairīšos no sastapšanās 5.Ja kāds svešinieks ir vairākkārt mani uzrunājis vai citādi aizdomīgi pret mani izturējies *noteikti izstāstīšu to vecākiem; *iepazīšos- pastāstīšu viņam kā mani sauc un kur es dzīvoju 9. Rezumējums un pašvērtējums. Kādas atziņas ieguva? Ko turpmāk ņems vērā? Ko ieteiks draugam? Par darbu stundā skolotāja aicina izvēlēties sirsniņas - lielākās vai mazākās. Skolēniem ir jāpaskaidro, kāpēc vērtēja savu darbu ar mazāko sirsniņu. Skolotāja novēl skolēniem sevi pasargāt no dažādām likstām, lai negadās risināt nepatīkamās situācijas, kuras piemeklēja bērnus! 45

46 METODISKIE MATERIĀLI Mācīšanās ar modeļu palīdzību dabazsinību un bioloģijas stundās Daiga Martinsone, Andreja Upīša Skrīveru vidusskolas skolotāja Metode izmantota dabaszinību stundās klasē un bioloģijas stundās klasē. Lai rosinātu skolēnus radoši darboties un attīstīt arī savas mākslinieciskās spējas, gandrīz katrā klasē esmu piedāvājusi skolēniem izveidot modeļus, kas atspoguļo dažādu organismu uzbūvi. Tie ir bijuši gan darbi klasē, gan arī mājas uzdevumi. Tieši mājas uzdevumos skolēni parādījuši savu izdomu un radošumu un izmantojuši daudzveidīgus materiālus. Modeļi ir veidoti par šūnu, ķērpjiem, ziediem, hidru, plaušām, dabaszinībās- arī par vulkāniem un lidmodeļiem. Lai uzdevums kļūtu komplicētāks, piedāvāju veidot modeļus, ar kuru palīdzību var demonstrēt arī darbību, piemēram, plaušu elpošanas kustības, vulkānu darbību, hidras pumpurošanos, putnu uzbūves saistību ar veicamajām funkcijām. Modeļu veidošanas metodi izmantoju arī starpskolu pasākumā skolēnu intereses veicināšanai, kur skolēni grupās veidoja modeļus pēc apraksta un demonstrēja to darbību. Parasti pēc paveiktā darba seko prezentēšana, kurā ir dota iespēja nostiprināt savas zināšanas, bet skolotājam- pārbaudīt. Veidojot modeļus, tiek atgādināts, ka jāievēro arī atbilstošie mērogi. Šajās stundās darbā iesaistījās visi skolēni, arī tie, kuriem mācību motivācija zemāka. Esmu veikusi aptauju, kurā skolēni izsaka savu viedokli par šo darbu un to, ko viņi ir ieguvuši. Vērtējums ir ļoti atzinīgs. ". %% (+ 0 " / ( ++" + 46

47 Darba lapa skolēniem (izmantota starpskolu pasākumā) Darba uzdevumi: Iepazīsties ar aprakstiem un attēliem par plaušu uzbūvi un saldūdens hidru. Izvēlies vienu no tiem un pagatavo atbilstošu modeli tā, lai varētu nodemonstrēt darbību. Plaušu uzbūve un darbība Plaušas ir mīksts, sūkļveidīgs, konusveida pāra orgāns. Plaušas nodrošina elpošanu ogļskābās gāzes un skābekļa apmaiņu. Tā kā plaušas ir organisma iekšējā vide, kas nemitīgi saskaras ar ārējo, tai ir labi pielāgota un specializēta uzbūve ne tikai gāzu apmaiņai, bet arī aizsardzībai elpceļos tiek aizturēti un izvadīti ārā dažādi ieelpotie infekcijas izraisītāji, putekļi un dūmi. Labo plaušu veido trīs daivas, kreiso plaušu divas daivas. Gaiss līdz plaušām nokļūst caur deguna dobumu, rīkles dobumu, balseni un elpvadu traheju. Traheja sadalās divos lielajos bronhos labajā un kreisajā. Lielie bronhi sadalās sīkākos un izveido bronhu koku. Katrs šā koka zariņš ir atbildīgs par nelielu norobežotu plaušas daļu segmentu. Bronhu mazākie zariņi, ko sauc par bronhiolām, pāriet alveolās, kur notiek skābekļa un ogļskābā gāzes apmaiņa. Plaušās nav muskuļu, tāpēc tās nevar izplesties vai sarauties pašas, bet to struktūra ļauj sekot elpošanas kustībām. Elpošanas kustības veic starpribu muskuļi un diafragma. Lai atvieglotu plaušu kustības, tās aptver pleira apvalks, kas sastāv no divām daļām. Saldūdens hidra, tās barošanās un vairošanās Šī saldūdens dzīvnieka garums ir 1 centimetrs. Hidras lielāko daļu savas dzīves pavada tupot" vienuviet uz augu lapām, akmeņiem un dekorācijām un ķerot pārtikas daļiņas vai organismus, ko nes garām straume. Taču hidras spēj pārvietoties, ja tas ir nepieciešams. Brīvajā hidras galā ir mute un tai apkārt - taustekļi ar dzeļšūnām. Ar tiem hidra spēj notvert arī zivtiņu mazuļus. Šī radījuma dzeļšūnas darbojas līdzīgi kā medūzām - ja pie taustekļa pieskaras kāds vēžveidīgais, zivtiņa, vai kāds cits organisms, šūna izšauj mazu harpūnu ar diedziņu, kas nogādā upura ķermenī paralizējošas vielas. Citi diedziņi apņem notverto radību un pielīp pie tās. Hidras vairojas daloties. Ja pārtikas ir daudz, uz mātes" ķermeņa cilindriskās virsmas parādās un ātri attīstās mazās hidras, kuras drīzumā pamet māti un apmetas uz dzīvu netālu no tās. Hidras sienas sastāv no no divam kārtām ārējās ektodermas un iekšējās endodermas ar balsta plāksnīti starp tām. Hidras ķermeni caurauž nervu šūnu tīkls. Hidrai ir centrālais dobums, kurā barība tiek sagremota. Rezultāts: Skolniece no plastilīna un cilindra izveidojusi hidru ar pumpuru, kurš varēs atdalīties 47

48 Šūnas modeļu veidošana 11.klases skolēni par šāda veida modeļu veidošanu saka: Tas veido iztēli un fantāziju, kā arī trenē pirkstu veiklību. Tās ir pārmaiņas mācīšanās veidā, interesanti ir apskatīt citu skolēnu darbus. & ' C D 84 " (, ( E /;?+ 4B ( ' 2-" 04 (+) 4 * 48

49 * 0 Hidras modeļa veidošana 8. klasē bioloģijas stundā Lai skolēni varētu izveidot hidras modeli, sastādīju materiālu sarakstu, kas būs nepieciešami: tukša mazā minerālūdens pudele, pārtikas sietiņš, papīrs, plastmasas maisiņš, kokteiļu salmiņi vai plastmasas vadiņi, nelielas adatiņas, skočs, līme, diegs, šķēres. Šie materiāli skolēniem jāpaņem uz mācību stundu līdzi. Stundas gaitā iekļāvu šādus soļus: 1. Aktualizācija. 2. Skolēni iepazīstas ar grāmatas tekstu par hidru. 3. Skolēni veido skices modeļiem- zīmējumā tiek norādīts, kurš materiāls tiks izmantots un kuru sastāvdaļu tas atveidos. 4. Skolēni veido modeļus (individuāli vai pāros). 5. Modeļu prezentācijas. Aktualizācijas daļā noskaidrojām, ko skolēni jau zina par zarndobumaiņiem un kopīgi apskatījām dažādus attēlus par tiem. Tad virzīju sarunu uz to, kā tad ir veidoti zarndobumaiņi, no kā tie sastāv. Pēc tam skolēni individuāli iepazinās ar tekstu mācību grāmatā par hidras uzbūvi. Un nu sekoja uzdevums izveidot skici hidras modelim, izmantojot tos materiālus, kas ir pieejami. Skices skolēni veidoja A4 formāta lielumā, norādot gan uzbūves sastāvdaļas, gan arī materiālus, kas tiks izmantoti. Apskatīju skolēnu darbus, staigājot pa klasi, precizējām detaļas, ja tas bija nepieciešams. Tālāk skolēni veidoja šos uzskicētos modeļus, skolotājs konsultēja, ja tas bija nepieciešams. Stundas beigās skolēni prezentēja pagatavotos modeļus, stāstījumā iekļaujot arī jaunos jēdzienus par hidras uzbūvi: ektoderma, endoderma, nervu pinums, taustekļi, pēda, dzeļšūnas, zarnas dobums, pumpurs un nosaucot, kurš materiāls atveido katru no tiem. Beigās visi skolēni izvietoja savus modeļus nelielā izstādē un veica darba pašnovērtējumu. ', + 44) 44 4=-" "! ( $ ". J " () " ) K " )H I 49

50 %L ) ( " + ;) ) " " 0"() B B1)" 4 (" *#B, ' & + (" " )4 = 04 2-" 50

51 " "+ ) 51